16.03.2013 «India Today Conclave 2013»
Viedība ir ārpus laika!
Saule ir sena, bet stari, kas šodien atnāk no Saules, ir jauni, svaigi. Tie nav veci svaigumu zaudējuši stari. Tāpat ir ar ūdeni. Gangas upe ir ļoti sena, bet šodien tās ūdeņi ir svaigi. Tieši tāpat es teiktu, ka viedība ir kaut kas, kas vienmēr darbojies mūsu dzīvē, kaut kas ļoti sens, bet vienlaikus jauns un svaigs. Viedība ir tas, kas uztur dzīvi.
Palūkojiet — ir nejēgas, ir reliģijas apsēstie, vēl ir tā saucama inteliģence, kurai modē ir bezdievība, bet viedi ir tie, kuri apjēdz, kā savienot seno ar jauno un tā nodzīvot savu dzīvi.
Tas ir kā koks, kam vajadzīgas gan vecās saknes, gan jaunie dzinumi. Dzīvei ir viegli jāpielāgojas pārmaiņām — tieši tur ir senās viedības būtība.
Pati pirmā Rigvēdas himna skan šādi: ‘Agnih puurvebhir rishibhir idyo nuutanair uta’. Senais un jaunais pastāv līdzās — tā tad arī ir viedība.
Tradīcija tāpat kā prasmes un tirdzniecība jāatdzemdina un jāpārstrādā atkal un atkal. Tā ir nepieciešamība. Indijas īpatnība ir tāda, ka mums ir izdevies to paveikt. Kopš seniem laikiem noteikti tradīcijas aspekti ir saglabājušies neskarti, un neraugoties uz to, laikam ritot tie kļuvuši viegli pielāgojami mūsdienu vajadzībām un tām grūtībām, ar kādām sastopas cilvēks.
Kas īsti ir viedība? Kāpēc mums jābūt viediem?
Neviens negrib ciest. Neviens negrib satraukties. Tas, kas mūs pasargā no ciešanām, dāvā mums redzējumu, dara dzīvi sparīgu un savieno individuālo ‘es’ ar mūsu Visumā pastāvošo ‘es’ — tā ir viedība.
Viedība sniedz bezgalīgu gandarījumu, kādu nedod sīkas baudas. Un tā ir pieejama katram. Un teikšu — tai nav nekā kopīga ar izglītību. Viedos jūs atradīsit pat starp lasītnepratējiem lauķiem. Tur to varbūt ir pat vairāk. Viņi zin, kā uzturēt savu māju, kā saglabāt saskanīgumu savā apkārtnē. Viedība ir tas, kas dzīvē ienes svētkus, kas ienes smaidu jūsu sejās, tas, kas saglabā veselību un dāvā nojautas spēju paredzēt norises jūsu dzīvēs.
Un es vēlētos pievienot vēl vienu lietu, ja jau esmu ierunājies par domu. Esmu pamanījis, ka doma ir vien mājas vārtu sargs. Nedaudz spēcīgāks par domu ir pārdzīvojums. Jūs varat domāt: «Esmu laimīgs», vai varat savākt visu savu uzmanību uz kādu domu, bet, tiklīdz nāk pārdzīvojums – viss, beigas. Emocijas vienkārši ielaužas ar tādu spēku, ka visa domāšanas norise, kuru tu darbināji sevī, vienkārši izšķīst.
Zināt, jūs pamanīsit, ka jūsu pārdzīvojumi ir daudz spēcīgāki par domām. Situācijas jūs pārpludina. Lai gan jūs pūlaties pateikt ‘gribu būt laimīgs’, vai ‘esmu laimīgs’, tiklīdz pār jums veļas emociju brāzma vai enerģija, visas šīs domas pazūd.
Tāpēc mums ir jāstrādā pie vairākiem savas dzīves aspektiem.
Pirmais ir vide, pēc tam ķermenis, elpa. Elpa saista prātu ar ķermeni.
Tālāk nāk prāts, domas.
Tālāk emocijas, kas ir netveramkākas un varenākas par prātu.
Un tālāk, aiz visa iepriekšējā, priekšplānā iznāk enerģētiskais lauks, kam ir apliecinošs spriegums — starojums, dvēsele jeb gars — tas kas īstenībā esat jūs.
Un visi šie meditācijas paņēmieni — apcerīga lūgsna kristīgajā tradīcijā vai budistu dzen-meditācija — tas viss tiek lietots, lai paceltos virs domas robežām un sasniegtu tādu līmeni, kurā viss sākas. Tas ir kā vaicājums mājas saimniekam. Tiklīdz jūs esat saklaudzinājuši saimnieku, sargs klausīs saimnieka teiktajam.
http://semenamudrosti.blogspot.com/
Gara dāvanas 