Mēs sazināmies ar cilvēkiem, izsakot daudzas laipnības — ‘Labdien’, ‘Sveiks’, ‘Kā klājas?’,’Laipni lūdzam’. Bet tas ir tik pavirši… Šie vārdi īstenībā nenāk no sirds. Tā stjuarte no mums atvadās, kad izkāpjam no lidmašīnas. Viņa saka: «Patīkamu dienu», bet īstenībā par to nedomā.
Ļoti bieži sakām: «Laipni lūdzam», “Uz redzēšanos!” “Ar labunakti!” un līdzīgi, bet aiz tā nav nekādu jūtu. Turpretim, kad tos pat vārdus izsaka kāds tuvs vai ļoti mīļš cilvēks, tajos ir noteiktas svārstības, aiz tiem ir jūtas.
Kad vecāmamma tev saka ‘Jauku dienu!’ tas ir kas cits kā stjuartes ‘Jauku dienu!’. Šajos vārdos ir noteiktas jūtas, noteiktas vibrācijas, vai ne?
Ja dzīvojam savu dzīvi pavirši, tā kļūst sausa un vienmuļa. Bet kad sazinamies ar draugu caur sirdi, tur ir dabiskums. Un šis dabiskums dara dzīvi daudz skaistāku un patiesāku.
Es saprotu, ka tāda saziņa nav iespējama nepārtraukti, bet tāda attieksme jāuztur vismaz kādu laiku ik dienas. Kad šim, pašam galvenajam aspektam mūsu cilvēciskajā esamībā, pievēršamies tuvāk, notiek lielas pārmaiņas gan mūsos pašos, gan apkārtējos.
Viss notiek caur vibrācijām. Mēs nepārtraukti izstarojam vibrācijas. Ja tās ir apliecinošas, apkārtējie cilvēki ir laimīgi. Kad esam laimīgi, viss notiek pēc mūsu vēlmes. Bet ja mūsu vibrācijas ir noliedzošas, neviens nevēlas ar mums sadarboties, un paši esam nemierā ar sevi.
Ir paņēmieni, kā vibrācijas padarīt apliecinošas — ar elpošanas vingrinājumiem, meditāciju, viedību un zināšanām par mūsu esamības līmeņiem, un tieši — par ķermeni, elpu, prātu, saprātu utt. Ar nelielu izpratni un dziļu iekšēju atslābināšanos mūsu noliedzošās vibrācijas pārveidojas un kļūst ļoti apliecinošas.
Kad esam apmierināti, kad sirds ir tīra un atklāta, un ne pret vienu nav sliktas jūtas, tad gūstam spēku dziedināt un svētīt citus. Tas ir iespējams. Dziedināt var visi. Ar noteiktu sagatavotību ir iespējams pārvērst savas iekšējās vibrācijas apliecinošā enerģijā.
Kad sevī rodam mieru, tad mieru arī izstarojam. Tas, ko mēs domājamies zināt, ir vien neliela īstenības daļiņa. Ir ļoti daudz noslēpumu, ļoti daudz īstenības aspektu… Ja jūs tam atvēlēsit kaut cik vairāk laika, mēs varēsim iegremdēties dziļi apjēgā. Bet kad mums ir apjēga, nekas nevar atņemt mūsu laimi.
Vakar Zāgrebā es iedarbināju jaunu programmu ‘Brīvprātīgais Horvātijas labā’. Šajā sanāksmē bija apmēram 2500 cilvēku. Es viņiem visiem ieteicu atvēlēt stundu sava laikā ik dienas jeb septiņas stundas nedēļā, lai sabiedrību darītu labāku. Vai jums nešķiet, ka to pašu mums vajadzētu izdarīt arī šeit? Ir vairāki virzieni, kādos katrs no mums varētu veikt savu pienesumu.
Pirmkārt, mēs vēlamies dzīvot sabiedrībā, kas brīva no spriedzes un vardarbības. Mums ir jāiemāca cilvēki būt draudzīgiem, jāiemāca sadarboties un jāpalīdz viņiem atbrīvoties no tieksmes uz vardarbību.
Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem atbrīvoties no dažādām atkarībām. Kārtni Sudaršan Krijas un meditācijas vingrinājumi palīdzēs cilvēkiem atbrīvoties no atkarībām.
Un treškārt, mums ir vajadzīga neuzpērkama sabiedrība. Korupcija sākas tur, kur beidzas piederības sajūta.
Un vēl mums ir jāpasniedz roka tiem, kuriem patiesi ir nepieciešama palīdzība.
Tā, ja jūs spēsit izveidot komandas no 20-30 cilvēkiem dažādos rajonos un pavadīt ap septiņām stundām nedēļā kopā, smaidot un kalpojot sabiedrībai, tad varēsim radīt laimes vilni.
Un vēl viena lieta, pirms jūs sākat uzdot jautājumus. Visu savu nemieru atstājiet man! Es vēlos, lai jūs rūpētos par savu valsti, par Horvātiju, par mieru. Visu savu personisko satraukumu un nemieru atdodiet man.
http://semenamudrosti.blogspot.com/
Gara dāvanas 