Dvēseles nesēja ikdienas apkope – dziedzeri, limfas sistēma, kaņepju ēdieni.

(Tu tāpat kā visi esi pirmkārt dvēsele, vai apjēdz to tagad vai vēlāk. Tomēr dzīves laikā tā nepastāv bez tava ķermeņa, un jēdzīgāk, patīkamāk ir to kopt ne sliktāk kā autiņu, tad arī dvēselei būs mazāk ciešanu. Pat ja priekšzīmīgi nevingrināsies, izlasot radīsies kāda apjēga par sava organisma darbību, arī tas nav maz; spēja to rosināt ar savākšanos uz orgāniem un dziedzeriem ir ļoti vērtīga. I.L.)

Mīlestības likumi un domas spēks. Ekananga un Svetlana Šin

Daudzi mūsdienu zinātnieki apstiprina, ka vediskajos tekstos aprakstītās cilvēka domas iespējas tiešām pastāv. Mūsu domas ir materiālas – par ko domājam, to pievelkam.

Indiešu jogas skolotājs Svāmi Šivananda ir teicis: “Par ko cilvēks sevi iztēlojas, par to viņš kļūst. Tā ir diža patiesība. Turi sevi par spēcīgu, un kļūsi spēcīgs. Turi sevi par vāju un kļūsi vājš. Turi sevi par muļķi un kļūsi muļķis. Turi sevi par viedo vai dievišķu, un kļūsi vieds vai dievišķais… Cilvēku veido un rada vien doma”.

Savā grāmatā ‘Joga un domas spēks’ Svāmi Šivananda raksta, ka meditācijas, svētpamiruma laikā sevī var attīstīt jebkādu labvēlīgu īpašību. Jāsavācas uz kāda tikuma attīstīšanu un ik rītus pa desmit minūtēm uz to jāmeditē. Piemēram, prātā atkārto: “līdzcietība un citu cilvēku jūtu izpratne”. Bet darbojoties kopā ar cilvēkiem izjūti: “Esmu līdzcietīgs. Arvien vairāk un labāk izprotu citu cilvēku jūtas”.

Jogas pamatzināšanas un vingrinājumi (1). Nils Horn

(Viss ir vienkārši – dzīves jēga ir būt laimīgam. Viss ir sarežģīti – lielākoties apstājamies pie bleķiem, par savu būtību pat nenojauzdami. Tulk. I.L.)

Par autoru: Hamburgietis; pēc 5 darba gadiem advokatūrā pievērsies garīgumam un 1986.gadā piedzīvojis pirmo spēcīgo netveramās garīgās enerģijas pamošanos. Par savu uzdevumu uzskata cilvēku bezmaksas ievadīšanu Jogas prasmēs. Vēl skat. http://wiki.yoga-vidya.de/Yogi_Nils ; https://sites.google.com/site/nilshorn2/

Joga iesācējiem. Nils Horn:

http://www.youtube.com/watch?v=XsOsBfSy_sg#t=194

 

Saturs

Kas ir Joga?

Esi Jogas māceklis

Desmit Patandžali ētikas pamatlikumi

Praktizē piecus veselības pamatlikumus

Ceļš uz Iekšējo Līksmi

Pārvarēt bailes, bēdas un dusmas.

Karma-Joga (Mīlestības reliģija)

Kas ir viedība? Šri Šri Ravi Šankars

16.03.2013 «India Today Conclave 2013»

Viedība ir ārpus laika!
Saule ir sena, bet stari, kas šodien atnāk no Saules, ir jauni, svaigi. Tie nav veci svaigumu zaudējuši stari. Tāpat ir ar ūdeni. Gangas upe ir ļoti sena, bet šodien tās ūdeņi ir svaigi. Tieši tāpat es teiktu, ka viedība ir kaut kas, kas vienmēr darbojies mūsu dzīvē, kaut kas ļoti sens, bet vienlaikus jauns un svaigs. Viedība ir tas, kas uztur dzīvi.
Palūkojiet — ir nejēgas, ir reliģijas apsēstie, vēl ir tā saucama inteliģence, kurai modē ir bezdievība, bet viedi ir tie, kuri apjēdz, kā savienot seno ar jauno un tā nodzīvot savu dzīvi.

Esi dabisks, un dzīve būs skaistāka. Šri Šri Ravi Šankars

Mēs sazināmies ar cilvēkiem, izsakot daudzas laipnības — ‘Labdien’, ‘Sveiks’, ‘Kā klājas?’,’Laipni lūdzam’. Bet tas ir tik pavirši… Šie vārdi īstenībā nenāk no sirds. Tā stjuarte no mums atvadās, kad izkāpjam no lidmašīnas. Viņa saka: «Patīkamu dienu», bet īstenībā par to nedomā.
Ļoti bieži sakām: «Laipni lūdzam», “Uz redzēšanos!” “Ar labunakti!” un līdzīgi, bet aiz tā nav nekādu jūtu. Turpretim, kad tos pat vārdus izsaka kāds tuvs vai ļoti mīļš cilvēks, tajos ir noteiktas svārstības, aiz tiem ir jūtas.

Latviskuma atraktors. Teodors Zeiferts (1865-1929.)

(“DZIESMAS DEVA LATVIEŠU TAUTAI KOPĪBU, KAD TAI CITAS NEKĀDAS KOPĪBAS NEBIJA … Zīmīgs ir viņu pielīdzinājums rasas pilieniem, kas pieķeras katrai puķei, katrai lapai, katrai smildziņai, katram priekšmetam. Sakarā ar to priekšmetu, ar to vietu, kur rasas pilieni turas, tie arī dabū savu īsto apgaismojumu, izceļas savā īstajā daiļumā. … Latviešu tautas dziesminieks nav fantāzijas dzejnieks, kas savus tēlus brīvi izdomā, bet modeļa dzejnieks, kas tos ņem no patiesās dzīves. … dvēseles izjūta izceļ jaunus un atkal jaunus momentus, kam īpaši tā dod īsto vērtību. … top par MĪLESTĪBU. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet ARĪ KUSTOŅUS, dažreiz ARĪ CITUS PRIEKŠMETUS. (salīdzinām ar samadhi – … dziļi saplūst ar visuma (holistisko) veselumu ar tādu spēku, kas pārņem visu viņa esamību – I.L.)” (T.Z.)
Ja Latvijā notiek (-tu) pilnvērtīga latviešu kultūras pētniecība un ir (būtu) pilnvērtīga izglītības sistēma, latviskuma atraktors tajās ir galvenā tēma. Nedz daba, nedz tautiskums nav primitīvs, šajās jomās darbojas fraktāļu atraktors, latīņu valodā – pievelkošs, tas ir sakarība, kas nosaka fraktāļa formu. Tas ir iedomājams kā snaudošs vai izpaudies pumpurs, kā no tā izraisījies zars, atzars, zariņš, jauns pumpurs. (I.L.)
“Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu”. Šri Šri Ravi Šankars

Skat.arī http://tencinusarunas.wordpress.com/2013/03/31/atlases-kriteriji-kulturas-attistibai-kas-mimu-dara-veiksmigu-fransiss-heilighens/)

TEODORS ZEIFERTS. LATVIEŠU RAKSTNIECĪBAS VĒSTURE. 1. TAUTAS DZIESMAS (1922.)

Hadīss par laba runāšanu un izturēšanos pret kaimiņiem

(Šo pamācību ielieku šeit gluži kā grēksūdzi, jo iedzimtais skorpionisms, 47 manas dzīves gadi okupācijā un padomiskajā kritizējošajā reālismā, un paša noturīguma trūkums ir padarījis, piemēram, mani par visai aizdomīgu un nemitīgi vērtējošu tipu, kam šad tad paslīd mēle.  Neba nu latviešu pasakās un tautasdziesmās trūkst šeit izteikto pamācību un neba nu hadīsas ir rakstītas ne-muslimiem. Un neba nu bez vērtēšanas ir iespējams iztikt.  Šri Šri Ravi Šankars ir teicis apmēram tā: “Ja kāds rīkojas kļūdaini, pasaki to viņam divatnē vienreiz. Tad tu savu daļu esi paveicis, tālākais ir viņa atbildībā”. Tomēr hadīsā pateikts ir lieliski, un tas, ko visi saucam par Dievu, gan jau visu zina vēl labāk.)
No Imāma Navavī 40 hadīsu krājuma. Tulkojusi Fātima L.

No Abū Hureiras, lai Dievs ir ar viņu apmierināts, ka Dieva sūtnis, lai viņam Dieva svētība un miers, teica: “Lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, saka labu vai klusē. Lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, ar cieņu un laipnību izturas pret savu kaimiņu, un lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, ar cieņu un laipnību izturas pret savu viesi.” [Bukhārī un Muslims]

Daosu mūka Čan Čuņ ceļojums uz Rietumiem pie Čingīs-hāna. 13.gs.hronika

(Daosu mūka Čan Čuņ trīs gadu ceļojuma pie Čingīs-hāna (Genghis Khan, /ˈɡɛŋɡɪs ˈkɑːn/ jeb /ˈdʒɛŋɡɪs ˈkɑːn/, mongoliski: [tʃiŋɡɪs xaːŋ] un tālākās dzīves apraksts (1219.-1227.g.). Ērti salīdzināt ar tā paša laika Indriķa hroniku.
Čan Čuņ pirmsnāves dzeja: “Dzimšana un nāve ir kā rīts un vakars; spokaini burbuļi parādās un zūd, bet ūdens nav skarts necik. Kad saules un mēness gaisma iziet caur caurumu, mēs varam pārkāpt saulei un mēnesim; bet kad gaismas noslēpumainais spēks atklājas pilnībā, tā apņem jūras un kalnus, plūst visās pasaules malās kā uz kaut ko tuvu un elpina radību miriādes kā atspere, un bezjēdzīgi ir vārdi, kad ota beidz tos rakstīt, pārvēršas pīšļos, un kad tiek nodoti laikabiedriem, tie tos aizmirst jau klausoties”. I.L.)

Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. III.1-2.

SENĀS ŽANG ŽUNG KARALISKĀ PĒCTECĪBA

Senās Žang Žung karaliskā pēctecība ir ļoti saistīta ar senās Žang Žung paaudžu izcelšanos.
Katras zināmas valsts iedzīvotāju vidū vienmēr ir kādi cilvēki, kas to apņēmības dēļ vada dažādu grūtību, kas dzīvē gadās, risinājumu meklējumus, kamēr citi, kas varbūt sadursmēs ar dzīves grūtībām nav tik dūšīgi, vienkārši sevi iztukšo un padodas. To, ka tas tā ir, varam saprast, pārlūkojot pašiem savus senčus – katrs no tiem ir vadījis savu dzīvi savā veidā, atbilstoši savām cilvēciskajām spējām. Tā paša iemesla dēļ mēs varam izprast arī, kāpēc tas ir lietu dabā, ka stingras gribas pagātnes cilvēki ir raduši iespēju, paceļoties pāri vājākajiem, kļūt par valdniekiem [rgyal po].

Sēklas Joga. Dr. Jal Singh. Ievads

Priekšvārdi

Kopš neatminamiem laikiem Indijas svētās zemes pašatsacījušies gaišreģi laiku pa laikam ir atklājuši sevi garīguma jomā. Tas ir nesis labumu mācekļiem, saprātīgajiem un tiem, kas tiecas pēc atbrīvošanās. Iznākumā Indijas prasmju apraksti sanskrita valodā ir neierobežota garīguma dārgumu krātuve.

KUNDALINI JOGA. Dr. Jal Singh

Kundalini jogas secība

Kundalini jogu piekopj plaši visās valstīs. Tādu cilvēku, kuri spēj skaidrot vai piekopt kundalini tās īstajā secībā, ir mazākums. Kundalini pamodināšanai ir daudz paņēmienu. Es varu skaidrot kundalini pamodināšanas paņēmienu ar GURUDEV BHAIRAVA labvēlību.

Šivas Sūtras – norādījumi par Pārpasaulīgo Apziņu

(Ja atsevišķie sanskrita vārdi baltu mutēs ir nonākuši saskarsmes ceļā ar sanskrita zemēm, tad diez vai starp tām ir kāda mums ģeogrāfiski tuvāka kā Kašmira. Sensenos laikos tā esot bijusi Kasjapas, Arjavati vīra, zeme; kā rakstīts Bhavišjas Purānā – “ap Kalijugas 1000.gadu (2000.g.pr.Kr.) Indijas zemē ir ieradies Kasjapa Muni ar Arjavati. Tie ir pielūguši vēlāk izsīkušo Sarasvati upi, un tiem ir bijusi tās svētība”. http://ancientindians.wordpress.com/aryans-to-asoka-bhavishya-purana/). Kasjapa esot bijis āriju pirmtēvs.

Jūsos ir nemainīga mūžīga sastāvdaļa. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Esmu nedaudz satraukts tavā priekšā, un mana sirds arī pukst straujāk. Kursa laikā es uzzināju, ka mūsu esamība ir mūžīga. Es vēlētos zināt, kāds ir šīs iedzimšanas sakars ar mūžīgā klātbūtni?

Mīlestība ir burvestība, kas savieno visu. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, gaisotne šajā satsangā ir tik jauka. Kāda burvestība tajā slēpjas?
Šri Šri Ravi Šankars: Es zinu tikai vienu burvestību – mīlestību. Tā ir burvestība, kas savieno visu.
Jaut.: Gurudži, kāpēc cilvēki novēršas no reliģijas un kultūras?
Šri Šri Ravi Šankars: Palūkojieties uz šo sajūsmināto ļaužu pulku šeit. Redzot šo pulku, es to nejūtu.

Jūs virzāties no vienas nevainojamības uz citu augstāku nevainojamību. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, es bieži redzu cilvēkus paklanoties tev. Vai tas ir viss, kas vajadzīgs?
Šri Šri Ravi Šankars: Nē nē, nepavisam. Šīs lietas īstenībā ir nenozīmīgas. Zināt, šie ārējie žesti ir nenozīmīgi. Nepiešķiriet tiem par daudz nozīmes. Visiem šiem žestiem nav nozīmes. Mūs visus saista dziļāks līmenis, sirds līmenis. Tā mēs esam satikušies, un esam visi šeit.

Sliktas domas ir kā tumši mākoņi, kas nāk un aiziet. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, kad man uznāk sliktas domas, es spēju tās vājināt ar saprātu.
Bet vai ir iespējams būt bez sliktām domām vispār?
Šri Šri Ravi Shankars: Tā ir prasmes lieta. Kā pārvaldīt sliktas domas. Milzums domu nāk, kad ķermenis ir piesārņots, ja prātā ir neīstums (aavaran – maskēšanās, norobežošanās).

Pacilā savu garu ar krāsu prieku. Šri Šri Ravi Šankars

Holi ir krāsu svētki. Visa pasaule ir ļoti krāsaina. Tāpat mūsu sajūtas un jūtas saistās ar dažādām krāsām dabā: dusmas ar sarkanu, nenovīdība ar zaļu, dzīvīgums un līksme ar dzeltenu, mīlestība ar sārtu, plašums ar zilu, miers ar baltu, ziedošanās ar safrāndzeltenu un apjēga ar violetu. Katrs cilvēks ir krāsu fontāns, kas pastāvīgi mainās.

Dzīvojiet paļāvībā, tā ved uz garīgu attīstību. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Kāda nozīme laikam, ja viss notiek patreizējā brīdī?
Šri Šri Ravi Shankars: (Pēc pārdomu brīža). Tas (iepriekšējais brīdis) tagad ir pagātne. Pagātne arvien ir pagātne. Pagātne un nākotne ir arī tagadne. Visai radībai nav nozīmes, nedz laika, nedz vietas.

Jaut.: Kāds ir sakars starp domu un darbību?
Šri Šri Ravi Shankars: Nekad nedariet neapdomīgas lietas, vai arī jūs būsit nepatikšanās. 

Prāta savāktība ir vissvarīgākā lieta garīguma attīstībā. Šri Šri ravi Šankars

Jaut.: Cik svarīga ir prāna (dzīvības spēka enerģija)? Viena lieta, protams, ir, ka tā dod dzīvību. Kā var uzlabot cilvēka prānu?
Šri Šri Ravi Šankars: Prāna ir klātesoša visur. Īstenībā mēs peldam gaisā, prānā, prānas okeānā. Mainoties izpausmes elementam, ir atšķirība. Akmeņiem ir viena prānas vienība. Ūdenim ir divas prānas vienības. Ugunij ir trīs prānas vienības. Gaisam ir četras prānas vienības. Augiem ir piecas prānas vienības. Dzīvniekiem ir sešas prānas vienības. Cilvēciskas būtnes spēj ietvert no septiņām līdz sešpadsmit prānas vienībām. Prānas izpausme ir viss visums.

Svece ir iedegta tev, un nav tev nekas jādara. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Kāpēc mums ir jāpieliek tik daudz pūļu, lai fiziski satiktu tevi, jeb ir tā, ka Guru ar kaut kādu nolūku veido nepieejamību?
Šri Šri Ravi Šankars: Nepavisam! Esmu pieejams vienkārši. Esmu pieejams visvienkāršāk. Zināt, jums tīk pielikt pūles, un, lai ko jūs gūtu pēc to pielikšanas, jūs tad gūstat lielāku prieku. Jūs nepriecē tas, ko gūstat viegli. Tā ir parasta cilvēka psīholoģija.

Brīdī, kad pamani, ka esi nosodošs, tad esi jau no tā stāvokļa ārā. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Ko mēs savā līmenī varam darīt, lai sapulcētu uz kalpošanas svētkiem visu kultūru un reliģiju cilvēkus?
Šri Šri Ravi Šankars: Mēs to jau darām. Mēs šo lietu turpinām darīt. Pasauc kādu un saki: “Dziedāsim kopā, kalposim kopā, kopā sēdēsim klusumā.” Klusēšana ir labākais lūgsnas veids. 

Laime ir atkarīga tikai no tava prāta. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Kad visi guļ, Gurudži ir nomodā. Vai tu tādēļ nesastopies ar kādām grūtībām?
Šri Šri Ravi Šankars: Kad tu guli, mājas priekšā ir sargs. To, kam ir lielas grūtības, mazas grūtības netraucē. Jogus netraucē tas, kas cilvēkiem parasti dara raizes. Jogiem iespējams viss.

Jaut.: Kurp man jādodas, lai sasniegtu bhakti (nodošanos Dievišķajam)?

Meditācija ir labākais lūgsnas veids. Šri Šri Ravi Šankars

Ir divas attieksmes, uz kurām jāvērš uzmanība. Viena ir, kad vēršamies uz iekšu, – tad sakām, ka viss ir kārtībā. Bez Dievišķās iejaukšanās nepakustas ne smildziņa. Tāpat Dievs ir turējis mūs, lai būtu kārtībā.Viss ir kārtībā.

Tu esi dabas bērns, un daba tevi mīl. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, mēs kaut kā jūtamies ļoti saistīti ar tevi, vai tu jūti to pašu?
Šri Šri Ravi Šankars: Vairāk kā to. Zināt, saistība nozīmē, ka ir atšķirība. Es nejūtos saistīts, jo nejūtu atšķirību. Es jūtu, ka jūs esat daļa no manis.

Jaut.: Ja patiesība ir pretrunīga, kā patiesību atrast?

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 1.nodaļa – Radīšana.

Hinduismā pastāv krietna dzīvesveida likums – Dharma. Tā desmit baušļi:

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 2. nodaļa. Mācekļa gadi.

1. Mācieties šo svēto likumu, kuru ir ievērojuši (Vēdās) mācītie vīri, un kam savās sirdīs piekrituši tikumīgie, kas vienmēr ir brīvi no naida un juceklīgas pieķeršanās lietām – no atkarībām.
2. Darboties vienīgi, sagaidot apbalvojumu, nav slavējami, tomēr brīvība no šīs vēlmes šajā (pasaulē) nav (sastopama): jo uz (šīs) vēlmes dibinās Vēdu mācības un Vēdās noteikto darbību veikšana.

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 3.nodaļa – Saimnieka gadi; riti.

(Vairāk vēsturiskas nozīmes norādījumi. Šī it kā raibā un neticamu apgalvojumu pilnā, kā arī vietumis pretrunīgo un tostarp Brahmanu iztikšanu nodrošinošo noteikumu virkne kļūst skaidrāka, kad pamana tajos klātesošos pamatlikumus, kas dara ritus no bezjēdzīgām ceremonijām par cilvēka garīgas (arī praktiskas) izaugsmes stundām

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 7.nodaļa – Valsts pārvalde.

(Te ir apmēram Jēzus laika pasaulīgās pārvaldes likumi Ziemeļindijā. Jēzus esot teicis, ka “jo tālāk no Dieva, jo vairāk likumu.” Ir vērts salīdzināt, kuri no pārvaldes likumiem ir īstāki – 0.gadsimta Manu vai 21.gadsimta sākuma Latvijas…

Cildeno tikumi. Kalama Sūtra: Budas prasība pēc brīvas iedziļināšanās

(Budas kā cilvēka vārds ir bijis Siddhartha. Viņa dzimtas vārds bijis Gautama. Buda ir viņa raksturojošs apzīmējums, epitets, kas nozīmē “apjēgušais”.  Kalama Sūtras (Suttas) vēstījums ir par mācību, kas brīva no fanātisma, dogmātisma un neiecietības, un ko Buda sludinājis kšatrijiem ar  dzimtas vārdu Kalamas Kesaputtas pilsētiņā Košalā.)

Cildeno tikumi. Budistu Norādījumi.

Budisma norādījumi nav baušļi, un tajā nepastāv grēka jēdziens. Tomēr tas noteikti nenozīmē, ka tie būtu tikai ieteikumi.
Pali valodas vārds “norādījumi” (sila) var attiekties uz iekšēju tikumību, kā laipnība un patiesums, kā arī uz šo tikumu darbību pasaulē. Tas var attiekties arī uz tikumisku rīcību. Tomēr, vislabāk vārdu “sila” var izprast kā saskaņas, harmonijas ceļu.

Cildeno tikumi. Taiczi Čeņ skolas baušļi.

Divpadsmit nepārkāpjamie baušļi:

“Duaņ” – pieticīgs dzīves veids;

“Gun” – taisnīgums, patiesums;

“Žeņ” – cilvēcīgums, cilvēkmīlestība;

Cildeno tikumi. Šaoliņas tempļa ude (cīņas tikumi jeb cīņas mākslu svētība) norādījumi.

Pirmie  (Czjuenjuaņa, 13.gs.) “Desmit aizliegumi” (Ši cziņ); nedrīkst:

1. Noliegt Skolotāju (nepiekrist);
2. Turēt nekrietnas domas;
3. Maldināt;
4. Bez vajadzības izrādīties ar savu mākslu;
5. Zagt;

Cildeno tikumi. Divdesmit cīnītāja (karatē) baušļi. Gitins Funakosi.

(Lūdzu, atcerieties, ka cīņa nepavisam nav tas pats, kas naids. To mācīja tikai komunistu laikos. Cīņa drīzāk ir dzīve. Un karatē likumi noder katram – I.L.)

1. Atceries, ka Ceļš (karatē) sākas un beidzas ar cieņu.

Cieni mācību, biedrus, Skolotāju (senseju), apgūsti godbijību un cieņu pret dzīvi – tas tevi atšķirs no dzīvnieka.

Cildeno tikumi. Desmit Amerikas pamatiedzīvotāju baušļi.

1. Attiekties pret Zemi un visu, kas uz tās mājo, ar cieņu.

2. Palikt kopā ar Dižo Garu visos savos darbos.

3. Izrādīt lielu cieņu pret sev līdzīgām būtnēm (īpaši cienīt sevi).

4. Sadarboties visas Cilvēces labā.

5. Sniegt atbalstu un labvēlību, kur vien tas ir vajadzīgs.

Cildeno tikumi. Izvilkumi no V.Kovaļa “Kempo”, Cīnītāja ceļa (Busi – do) likumi.

(Šeit un līdzīgos tekstos par cildenajiem austrumu cīņas mākslas meistaru baušļiem es vārdu “cīnītājs, kareivis, samurajs” aizvietoju ar “cildenais”.)

Meistarība cīņas mākslās pēc japāņu uzskata veidojas no trim pamata sastāvdaļām: “SIN” (šis vārds apzīmē tikumiskās īpašības, gribas spēku, gara stingrību); “TAI” (apzīmē ķermeņa pilnību, spēku, izturību); “GI” (paņēmienu pilnība). 

Kas ir āriji. No Dr. N.S. Rajaram raksta “Āriju invāzija – vēsture vai politika?”

(Tā kā arī latviešu saknes stiepjas no indoirāņu pasaules, ir vērts zināt pēc iespējas vairāk arī par ārjām, ārijiem jeb āriešiem. Šķiet, ka šis raksts pietiekami skaidri norāda uz to, ka vārds “ārijs” ir apzīmējis jebkuras tautas cilvēkus, kuri savā garīgajā attīstībā ir garīgi pacēlušies un noturējušies cildeno kārtā. (Nevar gan noliegt varbūtību, ka senā Ārjanas valsts apmēram tagadējās Irānas – Tadžikijas apvidos ir bijusi šīs tradīcijas šūpulis. Skat. arī Manu likumu 2.nodaļu: “21. To (zemi), kas atrodas starp Himavatu (Himavat (himavant-) ir sniegu dievs, Himalaju kalnu personifikācija) un Vindhja (Vindhya, kalnu grēda, kas sadala Indijas pussalu ziemeļu un dienvidu Indijā) kalniem austrumos no Prajadžas (Prayaga) un rietumos no Vinasanas (vieta, kur izzūd Sarasvati upe), sauc par Madhjadešu (Madhyadesa – vidus apvidi). 22. Bet (joslu) starp (tikko minētajiem) diviem kalniem, kas (stiepjas) līdz austrumu un rietumu okeāniem, viedie sauc par Arjavartu (Aryavarta) (Āriju valsti).”. Zinot, ka huņņu-tjurku tradīcija ietver ajī – gaišos garus, var minēt, ka viņpus 1500km garās Zagros kalnu grēdas, skatot no šumeru-semītu zemēm, ir bijusi uz svētu garu vērsta tradīcija, kura izplatījusies ar, varbūt, ļoti plašas misionāru kustības palīdzību. Zagros kalnus tā ir pārvarējusi, varbūt, caur Jēzu Kristu. ) Attiecībā uz mūsdienu Latvijas naudvaras “eliti” ir vērts pie sevis padomāt, ko tad īsti nozīmē cildenums, un ar ko tas atšķiras no viņu shēmām un viņu “nepieķēra, nav pierādījumu, likums nav pārkāpts”. I.L.)

Senais Tibetas Bonpo šamanisms. Pārskats. Džons Mirdins Reinoldss (Vajranatha jeb Rigdzin Dorje Gonpo)

(Šamanisms un pagānisms mums ir padarīti par lamuvārdiem, tomēr pilnīgi nepelnīti. Tie viltojumi, ārišķīgi atdarinājumi un kropļojumi, ko mēdz pārmest šamanismam, attiecas uz visiem cilvēka darbības veidiem, arī uz visiem -ismiem un reliģijām. Ar šamanismu var “aiziet tajās pašās auzās”, kur ar kristietību. Šamanisma “gari” nav vairāk nosacīts jēdziens kā “dievs” un “pāvests”. Šamanismā var atpazīt Jēzus brīnumdarbus un nojaust, kas bija tas, par ko viņš tā laika cilvēkiem teicis “vēl nesapratīsit”. Jo “pagāniskāka” kļūs cilvēce, jo saskanīgāk tā dzīvos ar savu nabaga planētu – I.L.)

Patandžali “Jogas Sūtras”. I Savākšanās (Samadhi Pada), 1.-3. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

(Joga ir prasmīgums, darbs ar sevi – sava ķermeņa turēšana, attieksmes un gara attīstība ar galamērķi saplūst kā Es kodolam ar visumu, virsapziņu, Dievu holistiskā veselumā. “Īstenība ir apjēdzama kā organisks veselums”, J.K. Smetss.

Kas manam biedram nāca
Itin sebu vakarāi?
Dieviņš manam biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.

Man arvien vairāk šķiet, ka vispārzināmajā Jēzus citātā “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība” tā lielākā ir joga, lai kā to sauktu, var arī par Līgo. Tā stāv pāri reliģijām, tai vislīdzīgākā ir mīlestība, un pietiekamā mācekļa garīgās attīstības stāvoklī tā atjauno saikni ar Dievu, lai kā to sauktu.

Ja atrodat cilvēkam vēl draudzīgāku Jogas Sūtru skaidrojumu, dariet zināmu. Ja atrodat kļūdas vai labojamas vietas, lūdzu komentējiet. Tulkots ir no lekciju pieraksta, tāpēc ir vērts paklausīties autora bagāto intonāciju šajā video:

Patandžali “Jogas Sūtras”. I Savākšanās (Samadhi Pada), 4.-6. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

4.Kas ir Dievs?

 

Nākošā sūtra:

Ishwarapranidhandva.

[AUM vai OM apcere (1.23-1.29)
1.23 Ar īpašu ziedošanos un ļaušanos ieiet radošajā avotā, no kura esam cēlušies (ishvara pranidhana),  saplūsmes, virsapziņas (samadhi) iestāšanās ir nenovēršama.
(ishvara pranidhana va)

Patandžali “Jogas Sūtras”. II Vingrinājumi (Sadhana Pada), 11. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

11. Astoņi jogas organisma locekļi.

Cilvēka apziņa ir kā sēkla. Sēkla nes koka, lapu, zaru, sakņu, ziedu, augļu un vairošanās iespēju. Tāpat ir arī ar cilvēka prātu. Sēklas uzdīgšanai un izplaukšanai vajag piemērotu augsni, piemērotus apstākļus, saules gaismu, ūdeni, – piemērotu augsni, vai ne tā? Tas pats ir arī ar cilvēka apziņu, cilvēka prātu. Sēkla var vai nu palikt gaidoša gadiem, glabājot savī savas iespējas, vai sākt dīgt un plaukt; – cilvēka apziņas uzdīgšana ir viveka – apjēga, spēja atšķirt lietas, viedība.

Guru Om

Godini katra sava vadītāja, katra skolotāja, kas bijuši tavā ceļā, augsto svētību. Vēro savas apziņas izplešanos, dievišķos vēstījumus un iedvesmu šajā labvēlīgajā laikā (pilnmēness Mežāža/Vēža zvaigznājā). Ļauj plūst caur sevi dievišķajai mīlestībai, izstarojot to uz visām būtnēm un uz Zemi.

90 pret 10 likums. Šri Šri Ravi Šankars

Tas izmainīs tavu dzīvi.

Atklāj sev 90/10 likumu. Tas izmainīs tavu dzīvi (vismaz veidu, kā tu attiecies uz lietām). Kas tas ir par likumu? 10% no dzīves ir tas, kas ar tevi notiek. 90% no dzīves nosaka tava attieksme pret to. Ko tas nozīmē? 10% no tā, kas ar mums notiek, tiešām nav mūsu varā.

Nesalīdzināmā Mullas Nasreddīna varoņdarbi. Idriss Šahs

(Dzīve ir, ja ir piedzīvojums. Piedzīvojums – pārdzīvojums virsapziņas – Svētā Gara un Skolotāja vadībā paver iespēju apjēgai. Varbūt, ka apjēga ir dzīves iznākums. Apjēgu nenes paviršs, aprobežots un nepārvaldīts prāts. Un šajā ziņā gadsimtos pārbaudīts slēpts palīgs ir arī šis nelaimes putns, nejēga, viltnieks, āksts, grēcinieks, vieds veselā saprāta skolotājs, “garā vājais”, “attapīgais ganupuika”, “trešais tēvadēls”, katra mūsu spogulis – Nasreddīns. Ēras sākuma jūdiem galēju traģiski daudzsološu spoguli krusta nāvē rādījis mīlestības iemiesojums un līdzību meistars Jēzus. Vai tik Jēzum un Nasreddīnam nebūtu daudz ko pārrunāt, sevišķi par ārišķību, burtkalpību un liekulību. I.L.)

Vienpadsmit Nakšbandijja (Izrakstītāji, Masters of the design) kopienas norādījumi. No Idrisa Šaha “Iesmaržinātais skorpions”

(Šīs vienas no pazīstamākām sūfiju kopienām, brālībām – tarikatiem dibinātājs Baha-ad-Dīns Nakšbands Buhārietis (1314.-1389.) ir dzimis Kasr-i-Hinduvani (“Indiešu cietoksnis”, arī Kasr – i-Arifan) ciematā pie Buhāras; tadžiku amatnieka – skārda ciļņotāja un audēja ģimenē. Baha-ad-Dīns ir pārmantojis tēva amatu – nodarbojies arī ar zīda izrakstīšanu ar zelta diegu – no amata nosaukuma cēlusies viņa iesauka Nakšband. 

Dorisas Lesingas ievads Idrisa Šaha “Mācīties kā mācīties”

Pavisam nesen, 1964.gadā parādījās Idrisa Šaha (Idries Shah, arī Idries Abutahir Shah, Idris Shah, né Sayyid Idris al-Hashimi) “The Sufis”. Un bija acīmredzams, ka ar šo grāmatu, kura uzreiz kļuva par klasiku savā jomā, ir parādījies Paraugs, kādi laiku pa laikam izceļas, piedāvājot sūfiju Ceļu jaunos veidos, kas atbilst jaunām prasībām. Jo sūfisms nav pagātnes pētniecība vai viduslaiku svēto dievināšana: 

Sākot sākt. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”, ievads

Ņem vērā svešas neveiksmes, lai citiem
nenāktos ņemt vērā tavējās.
– Saādi, “Rožudārzs”
13. gadsimts
Kad tavu pūļu kamielis ir noslīcis dubļos,
vai nav vienalga, mērķis ir tuvu vai tālu?
– ustads Khalilullahs Khalili, “Četrrindes”
1975.gads
Šī pasaule nav būtība, tik līdzība:
No malas līdz malai tik joks un spēle.
– Šabistari, “Slēptais dārzs”
13. gadsimts

Sūfiji un viņu atdarinātāji. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ko iesākt ar atdarinātājiem? Var novērot, ka, kopš tu esi sācis īsti plaši izplatīt Rietumos sūfiju mācību, ir izaugušas daudzas sīkas grupas un radušās jaunas. Vairums cilvēku saprot, ka tie ir tikai kulti un nepavisam ne sūfiju grupas.
PUIŠELIS UN EKSĀMENS
Atb.: Tas man atgādina kādu joku. Stāsta, ka kāds mazs zēns eksāmenā izvilcis jautājumu 

Viedības sasniegšana. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā gan sasniegt pašapjēgu? Es raugos uz tādiem iedibinājumiem kā skolas, universitātes, lietišķas vai amatu apvienības un redzu, ka tām ir iesakņojusies labā slava. Bez tam tām ir uzņemšanas un iesaukšanas pasākumi, un tām ir mērķi. Piemēram, virzoties uz politiku, mērķis ir kļūt par kabineta locekli, ja uz medicīnu, tad kļūt vai nu par ārstējošu ārstu, vai zinātnisku darbinieku, vai mācībspēku. 

Grūtības. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kādas ir grūtības nodot zināšanas Rietumiem mūsdienās?
Atb.: Būtībā maz atšķiras no visu laiku grūtībām, tomēr ir atšķirīgas ārēji. Lai saprastu, tev jāparaugās uz to no šāda viedokļa.
Ja tu sludinātu Rietumeiropā viduslaikos, teiksim, veselīgas vides mācību, higiēnu, kas ar tevi notiktu? Sākumā tevi uzskatītu par ķeceri – tāpēc, ka tad mazgājās tikai neticīgie. 

Noslēpumi un sūfiji. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc sūfiji dod mājienus par noslēpumiem un runā par ievērojamām vietām, dīvainām grāmatām un līdzīgām lietām? Vai tas nav sajūsmināšanai?
KULTURĀLI BRĪVPRĀTĪGIE
Atb.: Ja viņi tā dara, tad varbūt vienīgi, lai atpazītu paviršus cilvēkus, kuri cenšas pēc tādām lietām. Tas ir līdzīgi kā vecs armijas paņēmiens, kad seržants saka jauniesauktajiem:

Kad tikties ar skolotāju. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Cilvēki padzird kaut ko un tūliņ kāro to, kā jau tu esi uzsvēris. Kāpēc iznākumu māceklim nenes katra tikšanās ar skolotāju vai zināšanu avotu?

Darbs un darbs. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc sūfiji sagaida, ka mācekļi izpildīs gan fizisku, gan apziņas darbu; kāpēc viņiem tik bieži ir iedibinājumi, kurus jāuztur ar darbaspēku?
Atb.: Pirmoreiz ar šo jautājumu es saskāros pats, kad dzīvoju sūfiju apmetnē, kurā katram nācās fiziski strādāt. To vietu apmeklēja tik liels skaits svarīgu un ietekmīgu (un naudīgu) cilvēku, ka es nevarēju saprast, kāpēc mūsu Skolotājs nesadala pienākumus atbilstoši cilvēku

Pašapmāns. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu atzīmēt kaut ko kaitīgu?
Atb.: Protams, to varētu izdarīt katrs.
Kas attiecas uz mani, kaitīgi ir, kad tev ir darīšanas ar cilvēkiem, kurus tu gribētu mācīt, kamēr viņi, iztēlojoties, ka grib gūt zināšanas, īstenībā vēlas tikai sabiedrisku kopību, draudzību, “dvēseļu vienību”, ievērību un līdzīgas lietas.

Kā izskatās sūfiju skolotājs. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā pēc sūfiju domām ir jāizskatās skolotājam mācekļu priekšā?
ĶIEĢELIS UN MĀJA
Atb.: Šis jautājums tāpat kā daudzi, par kuriem domā, ka pienācīgi atbildēt var dažos vārdos, man atgādina notikumu ar mullu Nasreddīnu. Kāds viņam vaicājis, kam pēc būtības līdzinās viņa māja. Par atbildi mulla atnesis ķieģeli un teicis: “Tā ir tikai šādu te klucīšu salikums.” 

Grāmatas un kas aiz tām. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā ir savienojamas, ja ir, sūfiju grāmatas ar sūfiju mācību, kas ir ārpus grāmatām?
Atb.: Daudzi cilvēku runā, ka viņi nespēj mācīties no grāmatām.
GRĀMATA KĀ RĪKS
Protams, nevar – jo viņiem vispirms ir jāiemācās tas, ko var iemācīties tikai pienācīgā vadībā – gan no grāmatām, gan sienāžiem, gan no jebkā.

Slēptais. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Šķiet, ka tradicionālā psiholoģija vai līdzīgas jomas nemēdz iztikt bez noslēpuma un slepenības jēdziena. Kāpēc tā, un kāda ir šīs noslēpumainības daba?
Atb.: Sūfiji šo jēdzienu “noslēpums” lieto “cilvēka dziļākās iekšējās apziņas” apzīmēšanai, un kā tādu to rodam kā vispārpieņemtu. Tradicionālo garīgo aprindu cilvēku vidū ir vispārzināms, ka atkarībā no iesaistītā cilvēka stāvokļa “noslēpuma” jēga un svars ir atšķirīgs.

Tu nevari mācīt pa pastu. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Man priekšā ir žāvētu sīpolu paciņa.
Pieņemsim, ka šie sausie sīpoli attēlo kaut ko uzrakstītu. Tie vairs nav sākotnējais piedzīvojums (sīpols), bet nav arī gluži kā nekas. Tie nes iespēju.
Pievieno karstu ūdeni, un tavs sausais sīpols to uzsūks. Pēc brītiņa tev būs, kā jau zinām, tas, kas bija žāvētais sīpols, bet vairs ne tāds. Tagad tev ir “atjaunināts” sīpols.

Gatavība pazemībai. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Līdz laikmetam, ko parasti uzskata par vēsturisko laikmetu, ir darbojies kāds ar cilvēka attīstību saistīts apjēgas veids, kas ir ārpus mūsdienu informācijas iegūšanas un lietojuma paņēmieniem. Šādas norises iznākums ir bieži saukts par viedību, kaut vārds “viedība” ir bieži lietots arī citās jomās.

Uzmanības un vērīguma iezīmes. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu aprakstīt uzmanības un vērīguma raksturīgas iezīmes attiecībā uz to nozīmību sūfiju mācībās?
Atb.: Papēti uzmanības piesaisti, izrādīšanu, pieņemšanu, kā arī savstarpējo uzmanības apmaiņu.
Vena no atslēgām uz cilvēka uzvedību ir uzmanības ietekme.

Sūfiju mācību priekšmeti. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ja tu tagad uzdotu cilvēkiem kādus mācību priekšmetus, kādus tu izceltu?
Atb.:

1. Jebkura attieksme pret mācībām vai pret cilvēku var sākties ar kāri pēc uzmanības. Lai kā tā būtu sākusies, tā nedrīkst tāpat beigties.

Austrumu gudrais un avīzes. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

VĒSTULE VIEDAJAM
Kāds rietumu garīgais māceklis ir uzrakstījis negantu un pārmetošu vēstuli kādam Austrumu viedajam, kad ir avīzē ieraudzījis viņa vārdu. “Tev ir jābūt pilnīgi vienaldzīgam pret šīs zemes lietām!” – viņš rakstījis – un vēl daudz ko.
Kad es šo viedo apmeklēju, tad pajautāju, ko viņš domā par vēstuli, 

Par svētu saukta alkatība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Sūfiju mācība ir vienā ziņā grūtāka, bet citā – vieglāka par citiem veidiem, kā iesaistīt cilvēku pašattīstībā.
Grūtāka tā ir, piemēram, tāpēc, ka daudzas sūfiju mācībai nepieciešamas pieejas un uzvedības paraugus parastā kultūra nav pieņēmusi; tas sabiedrībai sevis veidošanai un uzturēšanai līdz zināmam līmenim nav bijis vajadzīgs.

Dvēseles muļķi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai ir kāds ātrs praktisks paņēmiens kā noteikt, vai cilvēks ir nopietns un vai viņš spēj mācīties sūfiju Ceļā?
Atb.: Ja arī ir, tad tāds: nopietni cilvēki ir gatavi sākt no sākuma un virzīties soli pa solim, “uzsākt tūkstoš jūdžu ceļojumu ar vienu pašu soli”; nenopietni cilvēki meklē brīnumus, uzslavas un “attīstītu darbību”.

Kad var beigt kritizēt. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kad beidzas citu kritizēšana?
Atb.: Kad Džalaluddīns Rūmī ir sācis skandēt savas pirmās divrindu vārsmas par viedību, stāsta, ka cilvēkiem nav vēl bijis uzkrājies laiks izveidot kādus uzskatus par viņu
Kādu tās ir interesējušas, citu nē. Daži atbilstoši cilvēkiem piemītošam neizbēgamam domāšanas veidam, ir viņu ņēmuši ļaunā. Tie ir runājuši: ”Cerams, tu neuzskati sevi par otru Ezopu

Mācība – tā ir dzīvesveida lieta. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai cilvēki var nodoties tādam sūfiju mācības veidam, ka tos nedresē un nemitīgi nemudina tā, kā tas notiek visās sistēmās, kuras esmu pētījis?
Atb.: Visciešāko vērību ir pelnījis pazīstamais mūsu mācības teiciens: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta.”
Darbojoties kādā noteiktā veidā, cilvēks var radīt iespaidu, ka viņš ir apskaidrots, cītīgs,

Sava patiesuma apzināšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā cilvēkam uzzināt, vai viņš ir patiess?
Atb.: Būt liekulim, – tas varbūt ir pats sliktākais, kas var būt. Bet man šķiet, ka ir kaut kas vēl graujošāks – iedomāties, ka kāds nekad nemelo “ar labu nodomu”. Nevajag turēt sevi par melīgu un nevajag sevi šaustīt, jo abas šīs lietas var būt tikai pašpiedošana.
Ir jābūt vīrišķīgam atzīt, ka neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku iespaidojas no šķietamas

Gribētāji un tie, kuriem vajadzētu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pasaulē var būt liela atšķirība starp tiem, kuri vēlētos būt Tradīcijas sekotāji, un tiem, kuriem tādiem vajadzētu kļūt.
Vajadzīgās spējas var būt abiem.
Tie, kuriem vajadzētu, varbūt, nekad nav dzirdējuši par pārfiziku. Varbūt tie pat necieš domu par ezotēriku. Mūsdienās vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nedz priekšstata,

Īsta un ārišķīga pašattīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai sūfiju mācība nodarbojas ar cilvēka neapzinātu darbību?
Atb.: Ārēji un kā nu prazdami, cilvēki varbūt pūlas sevi pilnveidot.
Īstenībā (ko var noteikt, izpētot un salīdzinot to, ko viņi tiešām dara, un ko tie tiešām saprot ar to, ko saka), cilvēki bieži vai nu padara sevi par robotiem, vai izklaidējas.
Tā tas notiek tikai tāpēc, ka viņi savu saprātu lieto tikai virspusīgi, tas ir, 

Skolotāja un mācekļa lomas. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā sūfiju skolotājs pārvar mācekļa iesīkstējušus, bet neapzinātus aizspriedumus?
Atb.: Aplūkosim skolotāja un mācekļa stāvokļu attiecību. Māceklis uzskata skolotāju par cilvēku, kam pieder kaut kas lielā vairumā, un kurš sniegs viņam daļu no tā. Vai arī viņš var uzskatīt, ka skolotājs zin paņēmienus, kā kaut ko sasniegt.
Skolotājs redz mācekli kā tādu, kurš ir piemērots gūt daļu no kaut kā. Citiem vārdiem,

Ko nozīmē būt “guru”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Izskatās, ka cilvēki sliecas palaisties uz mani, un kad es tiem veltu uzmanību, vai citu apstākļu dēļ tie man “karas kaklā”; bet ja es pūlos tos mācīt, viņi uzskata mani par guru. Es nevēlos, lai man piesaistītos no manis atkarīgi cilvēki, tāpēc nevēlos tos mācīt.
Atb.: Kad cilvēki sāk šādā nepatīkamā veidā tiekties pēc atkarības no tevis, tavs darbs ir

23 mācību padomi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nav kādi teicieni vai apgalvojumi, kurus es varētu pierakstīt un pētīt, tādi, kas var palīdzēt attīstīties Sūfiju ceļā?

Atb.: Ja tu neesi dzīvotspējīgs parastajā pasaulē, tu tāds nekļūsi nekur. Ja tev ir vājas spējas sazināties ar cilvēkiem, mēs nevaram tev piedāvāt citu sabiedrību, kur “mēs cits citu saprotam”. Tas piederas dzīves spēlēšanai, ko daži, protams, parasti sauc par īstu dzīvi.

Mācīšanās un neiemācīšanās. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Daudzi cilvēki tik daudz lasa, un tomēr tas viņus nelabo; kas par lietu? Vai sūfiju vēsti vispār var uztvert caur rakstītu vārdu?
Atb.: Lai kaut ko iemācītos, tev tas ir jāatklāj vairākas reizes, varbūt no dažādiem viedokļiem, un jāpievērš tam tāda veida vērība, kas dod iespēju iemācīties.
Kā esam pieredzējuši, cilvēki mācībās no sūfiju rakstiem cieš neveiksmi tāda paša iemesla dēļ,

Dažas sūfiju rakstu īpatnības. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tavā grāmatā “Sūfiji” mēs rodam sūfiju rakstu skaidrojumu. Vai tev nav sakāms vēl kaut kas, lai palīdzētu tos lietot?
Atb.: Nekas tā nenodod paviršu vai nezinošu mācekli, kurš uzsāk pētīt un skaidrot agrāk lietotus rakstus, kā viņa literatūras lietošanas veids.
Pilnīgai skaidrībai mums ir jāuzsver, ka tiem, kuri ir pirmkārt literāti un akadēmiski zinātnieki,

Sūfiju grupas raksturīgas iezīmes un mērķi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā.

Kopsolī ir nesolī. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nepastāstītu par jēdziena “vājprātīgs” lietojuma paņēmienu sūfiju vidē?
Atb.: Ir tāda persiešu paruna: “Lai būtu vājprātīgs, pietiek izsaukties HŪ!” (Diwana-ra HOOI bas ast).

Nokrāso ar vīnu savu lūgšanu paklājiņu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Dižais dzejnieks Hafizs kādā no savām pazīstamākajām poēmām saka, ka ir pat jākrāso savs lūgšanu paklājiņš ar vīnu, ja tavs skolotājs tā iesaka.
Kaut šāds padoms varbūt apmulsinās burtkalpa ierobežoto prātu, tas tomēr tiek Sūfiju apbrīnots – un ne tikai dēļ tā dzejiskā skaistuma persiešu valodā.
Sūfiji šo norādījumu apbrīno tādēļ, ka tas ir daudznozīmības klasisks piemērs,

Paņēmiens, mācību iekārta un dresūra. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ir četras lietas, ar kurām cilvēciskas būtnes “programmē” kā mašīnas. Tās ir lietas, ar kurām cilvēkiem iedveš un iedresē apziņu. Ar tām, tīši vai nē, attiecībā uz sevi vai citiem, cilvēka prāts kļūst mehānistisks un tiek ievirzīts uz atdarinošu domāšanu. Šo lietu esamība un darbība ir pilnībā apstiprinājusies neskaitāmos pieredzējumos gan mūsdienās, gan senatnē. 

Kā māca sūfiji? No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu bieži saki, ka sūfiji nemāca pēc “nodrāztiem paraugiem”. Kā sūfiji māca?
Atb.: Sūfiju skolotāja uzdevums ir saistīt savu vēstījumu ar īstenību. Jēgas labad viņam ir jāpieklusina, nevis jāpastiprina savas personības ietekme.
Pārbaudīt mācekļa piemērotību nozīmē noskaidrot, vai viņš spēj atlikt sānis atkarību no paņēmieniem, cilvēka vai skolas – un atvērties vispusīgas mācības uztverei.

Par grāmatu “Muļķu gudrības”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr.

Kopiena un cilvēka attīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā norit cilvēka attīstība, un kādas neveiksmes var gadīties nejauši sanākušā grupā?
Atb.: Aplūkosim noteiktus organizāciju veidus un par tām pastāvošus parastos uzskatus. Pēc tam, lai varētu kaut ko mācīties, aplūkosim citu attieksmi pret tiem.
Kādu sabiedrību sauc par “brīvmūrniekiem” (masoniem). Tā balstās uz rituāliem, tiek uzskatīta par “noslēpumainu”, ir nosaukta pēc kāda amata. Cilvēki iedomājas, ka masonu brālība

Nodošanās, kalpošana, patiesums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai aiz patiesuma sajūtas, ko tomēr var apšaubīt, ir kāds īsts patiesums?
Atb.: Viena no mulsinošākajām apjēgas daļām, kāda ir jāgūst, ir atpazīt stāvokli, kad kāds rīkojas savam laika kavēklim, bet ir pārliecināts, ka dara kaut ko citu labā.
Tas liek izjust kaunu par tādu cilvēku, un mani satriec tāda kultūras kroplība, kas ir pieradinājusi šādu nelaimīgo iztēloties, ka viņš kādam vai kaut kam kalpo, kaut īstenībā

Kopā sanākšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs,

Kalpošanas pakāpes. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Esmu dzirdējis par “trim Kalpošanas stāvokļa līmeņiem”. Ko tas nozīmē? Kā tas saskan ar viedību, un kā ar viedību un kalpošanu saskan nožēla?
Atb.:
1. Struktūras līmenis: cilvēks strādā, saņem naudu, viņa darba devējs gūst peļņu, pārdodot viņa darba augļus.

Būt klāt. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ja tu iedomājies, ka mehānisks nodarbību ritmiskums vai fiziska klātbūtne nodarbībās ir pamats augstākai apjēgai, to to jauc ar kaut ko citu. Un tas cits ir vai nu atbalss no skolas dienām, kad tu mācījies caur atkārtošanu, vai nesaprātīgs pieņēmums, kas dibinās tavā paša atdarināšanas pieredzē.
Vai nu apzinies un apmierini savu tieksmi pēc uzmanības un ērtas pašsajūtas meklēšanas kāri, 

Nelaimes no “garīgiem pūliņiem”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā tas sanāk, ka dažiem cilvēkiem iesaistīšanās garīgās lietās nes tik daudz bēdu un nemiera? Dažiem mazinās garīgais līdzsvars un bojājas raksturs…
Atb.: Pirmkārt, atceries, ka šādas noslieces ir novērotas un skaidrotas visās reliģijās un līdzīgās sistēmās. Lai cik cienījama nebūtu kāda pārliecība, cilvēki, vienmēr atrodas kaut kas, kas var izsist kādu no līdzsvara, un vēl nav atrasts paņēmiens, kā to novērst. Cilvēki mēdz

Mācīšana ar sitienu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu pastāstīt par sūfiju paņēmienu – mācību ar šoku?
О: Sūfiju mācīšanas paņēmienu starpā ļoti svarīga vieta ir izaicinošiem apgalvojumiem, kurus izsaka, lai veiktu daudzpusīgu iedarbību uz klausītāju.
Tieši šādā nolūkā Mansurs Halladžs ir pateicis savu visiem zināmo izteikumu: “Es – Dievs!”.
Ja Rietumos kāds mūsdienīgākā valodā teiktu: “Hitlers bija dižs cilvēks!”, šoks liktu klausītājam 

Pārsteidzīgi spriedumi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pieņēmumi un aizspriedumi, ja tie nav patiesi vai nav lietderīgi, var nostāties starp mācekli un to, ko viņš varētu iemācīties.
Pieņēmumi, ka garīgajam ceļam jābūt tādam vai citādam, ka to ir jāiet tāda vai citāda rakstura cilvēkiem, ka tam ir jāpiederas kādam noteiktam atpazīstamam (reliģiskam) iedibinājumam utt., – šādas iedomas ne tikai traucē mācības, bet pārvērš tās par sagaidāmu izklaidi un pēc būtības, ja arī ne pēc izskata, par izklaides nozari.

Piezīmes par dervīša Ceļu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu varētu paskaidrot svarīgākās lietas, kas jāzin tiem, kuri tiecas uz dervīšu, sūfiju ceļu? Kā notiek brīnumi, par kādiem stāsta saistībā ar sūfijiem?
Atb.: I. Cilvēku sabiedrība izraisa cilvēkā kādas grūti manāmas izmaiņas, kuras pārņem visu viņa būtību. Bet cilvēkam tā vietā, lai apmierinātos tikai ar tādām izmaiņām, piemīt iespēja piekļūt sava Es tam veidam, kas ir bezgalīgi augstāks par parasto. 

Žēlastības dāvana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu kaut ko pateikt par to, kā sūfiji sniedz žēlsirdības veltes?
Atb.: Viena no visu sūfiju vadošām noteikti pildāmām pamatnostādnēm, ir slēptas žēlsirdības veltes. Tām ir daaudz veidu. Kas attiecas uz naudas velti, tad:
Ja nauda dota ar apmierinājuma sajūtu, tad šis apmierinājums ir “samaksa”

Cik reiz lasīt grāmatu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut: To, ka lasīt grāmatas ir ļoti svarīgi, es saprotu. Pastāsti, kāda ir sūfiju attieksme pret lasīšanu, un cik reizes grāmata būtu jālasa?
Atb.: Parasti sūfiju grāmatu būtu jālasa vairākas reizes. Ja lasītāja prāts nav pienācīgi sagatavots, viņš grāmatu nepieņems, lasīs tikai to, kas patiks, vai pat iedvesīs sev tās saturu. Tas viss nav ieteicams.

Skaidrojums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Pamatojoties uz taviem uzmetumiem un darbiem, esmu vērojis cilvēku uzvedību attiecībā uz “augstāko apjēgu” un secinājis, ka tā ir tāda, kādu tu to apraksti.

Cilvēki iedomājas, ka ja jau citi par tādu apjēgu runā, tad arī viņi paši ir izredzēti tās iegūšanai un īstenībā neuzklausa tos, kas stāsta kā pie tās tikt.

Turklāt viņi mācoties ir izvēlīgi, pieņemot, ka tās druskas un gabaliņi, kas viņus pievelk,

Spēka skatiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšam, kurš ir mācījies pie diža sūfiju skolotāja kājām, ir noteikts pilnveidot jutības vingrinājumu apjēgu, bet tad atgriezties pie skolotāja pēc tālākiem norādījumiem. Viņš ir aizgājis mežā un ņēmies ar milzu spēku un centību pievērsties iekšējai apcerei, līdz sasniedzis stāvokli, kad gandrīz nekas nav varējis viņu traucēt.

Cilvēks negūst vairāk kā pelnījis. Jusufs Hamadani. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Augstākā pieredze un viedība cilvēkiem (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir pieejama tieši atbilstoši viņu vērtībai, spējām un nopelniem. Tā, ja arbūzu ieraudzīs ēzelis, tas apēdīs mizu, skudras apēdīs visu, ko spēs satvert, cilvēks notiesās visu, nejēdzot pats, ko ēdis.
Mūsu mērķis ir sasniegt, tas ir, pieredzēt Viedību caur Avota apjēgu.

Piens un krējums. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Murīds (“tas, kas ir sevi uzticējis” – māceklis) Laki Hamajūns uzdeva Mauljanam Bahauddīnam šādu jautājumu:
— Gulafšānas pilsētā ir sekotāju kopiena. Daži no tiem ir aizņemti vingrinājumos, bet vairums sapulcējas ik nedēļas, lai mācītos saskarsmē ar muršīdu (vadītāju) un uzklausītu viņa pamācības. Daudzi murīdi izprot nostāstu un notikumu

Sarunas ar zinātniekiem. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, ka Bahauddīnam Nakšbandam vaicājuši:
— Kāpēc tu nestrīdies ar zinātniekiem? Tas un tas viedais to dara, vienmēr novedot zinātniekus pilnīgā apjukumā un sajūsminot savus mācekļus.
Viņš ir atbildējis:
— Sameklējiet tos, kuri vēl atceras laikus, kad arī es strīdējos ar zinātniekiem, 

Pārēdušais. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks atnācis pie Bahauddīna Nakšbanda un teicis:
— Esmu ceļojis no viena skolotāja pie otra un mācījies daudzus Ceļus, un katrs no tiem ir nesis man daudz laba un milzumu visādu labumu.
— Tagad es vēlētos kļūt par tavu mācekli, lai varētu padzerties no Apjēgas avota un tā tiktu arvien tālāk un tālāk pa Tariku, Noslēpumaino Ceļu.

Nabagi un darītāji. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Par Ibn el-Arabi stāsta šādu notikumu: reiz viņam jautāts:
— Tavas aprindas sastāv galvenokārt no nabagiem, zemniekiem un amatniekiem. Vai tad nevari atrast prāta darbiniekus, kuri tev sekotu; tad tavu norādījumu izteikumi skanētu daudz pārliecinošāk?
Viņš atbildējis:
— Pasaules gals būtu neaptverami tuvāk, ja mani slavinātu ietekmīgi cilvēki un zinātnieki, jo viņi nešaubīgi to darītu savā, nevis darāmā, labā!

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Karaliskā dervīša brīnums. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, kad sūfiju skolotājs Ibrahīms ben Adams reiz sēdējis meža laucītē, pie viņa pienākuši divi klaiņojoši dervīši. Viņš tos pasveicinājis, un tie parunājušies līdz krēslai par garīgām lietām.
Kolīdz satumsis, Ibrahīms uzlūdzis ceļiniekus būt par viņa viesiem vakariņās. Kā tie piekrituši, tā viņu acu priekšā parādījies galds, klāts ar brīnišķiem ēdieniem.

Ieiešana sūfiju lokā. Nazirs el Kazvini. “Dažādas piezīmes” No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja tu lasi, ja tu vingrinies, varbūt tu sagatavosies ieiet sūfiju lokā. Ja tu tikai lasi, tad nesagatavosies. Ja tu uzskati, ka tev jau ir pieredze, uz kuras var būvēt, tu nespēsi gatavoties.
Neatnes vēsti vien tikai vārdi; ir jāsagatavo kaut kas, uz ko tie norāda.
Neuzlabo cilvēci tikai vien vingrinājumi. Cilvēkam ir nepieciešama saskare ar

Par Hiziru. Rūmī.

Paklausīgs esi, ja vajadzēja skolotāju;
Seko viņam kā Mozus, kuru vedis ir Hizri (Hidri).
Par vajadzīgu pieņem tu visu, ko Hizri dara,
Tik neesi liekulis.
Lai nevar viņš teikt: ”Šķiramies te”.

Raksti. Bahauddīns. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja es izlaidīšu pasaulē tukšu grāmatu, ar to domādams: “Jūs vēl nespējat gūt labumu no īstas manas grāmatas”, jūs droši vien nodomātu: “Viņš mūs apvaino”.

Bet ja es izlaidīšu nogludinātu un saprotamu grāmatu, tad visi lasītāji izmantos tās virspusējo vērtību mudinājumam, saukdami: “Cik brīnišķīgi! Cik dziļi!” 

Zivis uz mēness. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Šeiham Bahauddīnam Nakšbandam reiz jautāja:
— Kāpēc tu vienmēr runā, ka patstāvīgi sūfismu iemācīties nevar, un ka neviens no tiem, kas uzskata sevi par attīstītāku Ceļā par citiem, vispār nav vērā ņemams?

Esamības avots. Amins Suhravardi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ļauj Esamības Avotam uzturēt saskarsmi ar tevi:

laid gar ausīm sava ikdienišķā “es” iespaidus un iedomas.

Ja šim “es” būtu vērtība tavos meklējumos, tas būtu jau tevi aizvedis līdz īstenojumam.

Bet viss, ko tas prot – darīt tevi atkarīgu.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Sūfiju meklējumi. Pēc ustada Hilmi, Mevlevi. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Ļoti nopietns raksts. Vēlams lasīt ar vēsu prātu. Ja šķiet, ka sūfiji par daudz ņem uz sevi, palūkojiet tomēr, vai rakstā nav nopietni pārdomājamas lietas.- I.L.)

Mēs mēdzam apgalvot, ka cilvēks ir cēlies no tālienes, tik tālas tālienes, ka runājot par cilvēka izcelsmi, bieži lieto izteicienu “aiz debess sfēru robežām”. Cilvēks ir attālināts no savas sākotnes. Dažas no viņa jūtām (bet ne visas) uz to tik tikko manāmi norāda. Lūk, kāpēc mēs runājam par “šķiršanos no Iemīļotā”, bet tie ir tehniski jēdzieni, un tie, kas tos lieto, lai pastiprinātu tikai savu jūtu dzīvi, to arī pastiprina.

Māceklība un attīstība. Bahauddīns Nakšbands. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Izvilkumi no Bahauddīna, sūfiju Rakstu (ornamentu) Skolotāja (Nakšbanda – Naqshbandi – patternmaker), Novēlējuma:)
Mums vienmēr piekodina pētīt un labi pazīt Viedo dzīvi, darbus un izteikumus, jo pastāv izpratnes saikne starp šīm lietām un iespējām, kas slēpjas mūsos.
Bet ja mēs kā burta kalpi grimsim šā materiāla izpētē ziņkāres vai izbrīna mudināti, tiešām, mēs izmainīsimies, tomēr tā būs dzīvnieka pārvērtība mazāk dzīvnieciskā, tā vietā, lai pārvērstos no dzīvnieka cilvēkā.
Patiesu Meklētāju no atdarinātājiem ir jāatšķiro pārbaudījumam, kas tiek likts cilvēka ceļā.

Bahauddīna padomi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tu tiecies būt piepildīts. Tomēr tas, kur jau kaut kas ir, iepriekš ir jāiztukšo. Lai uzpildītos kā nākas, iztukšo sevi, ievērojot šos padomus, kurus vari padarīt par saviem likumiem:

PIRMAIS

Nekad neļaujies trauksmei mācīties, lai cik stipra tā nebūtu. Īsts norādījums mācīties netiek izjusts kā trauksme.

Skolu noteikumi. Zulfikāra norādījums. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Visa Patiesības kopienas turpmākā uzplauksme ir atkarīga no pareizas domāšanas un pareizām norisēm pašā kopienā.
Jūs varētu iedomāties, ka tās ļaunākie ienaidnieki ir bļaustīgi Patiesības pretinieki. Bet tā tas nav, jo pretinieki vienmēr var pamanīt kļūdas savos spriedumos, kamēr tie, kuri iztēlojas sevi par īstiem Patiesības kopienas dalībniekiem, nekad patiesumu negūs, jo tie nemeklē: tie domā, ka viņiem tas jau ir.

Gazali. Praktiskās norises sūfismā. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Gazali rāda, ka jēdziens, ko sūfiji sauc par “zināšanām (apjēgu)”, tiek lietots kā tehnisks termins, bet ka tā loma cilvēka pastāvēšanā ir neizmērojami lielāka par to, ko parasti sauc par zināšanām. Vēlāki domātāji un tie, kas ir rakstījuši, jau mazāk pakļauti vispārēju uzbrukumu briesmām, nosauks šo zināšanu veidu par to spēku, kas uztur cilvēci.
Apjēga, – saka viņš, citēdams Fatahu el-Mosuli, – kas ir sūfiju mērķis – tā ir tas, kas uztur dzīvību tādā mērā, ka ja tās nodošanu pārtrauktu uz trim dienām, cilvēka būtība nobeigtos kā nomirtu cilvēks bez barības vai slimais bez nepieciešamām zālēm. Tāpēc sūfiju apjēga ir kaut kas, kas nepārtraukti ieplūst cilvēkā.

Greznība un vienkāršība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfiju vecais Džunaīds ir mācījis ar uzskatāmības metodi, lietojot paņēmienu, kad tas ar savu paša dzīvi rāda to, ko vēlas uzsvērt. Lūk piemērs:
Reiz viņu apmeklējusi (Ceļa) meklētāju grupa un ieraudzījusi, ka viņš burtiski peldas neiedomājamā greznībā.
Šie ļaudis ir viņu pametuši un devušies uz galīgi skarba un askētiska svētā

Bagātība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Ir zināms –  kad hadži Mohiuddīns mācījies Skolotāja Halladža vadībā, tas reiz viņam teicis:
“Atstāj manu kopienu, strādā, neko par sakaru ar mums nesakot, līdz nesasniegsi kādu bagātību un stāvokli sabiedrībā, un tad atgriezies.
Hadži ir samulsis un iebildis:

Sajīds Sabirs Ali-Šahs. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sajīdam vaicāja: “Kāpēc šeihs Attars uzrakstīja “Dieva Draugu Sarakstu”?” Tas atbildēja: “Tāpēc, ka Korānu vairs nepiedzīvoja, bet skaidroja”.
“Un kāpēc Mauljana Rūmī uzrakstīja “Mesnevi”?”
“Tāpēc, ka Sarakstu vairs nelasīja, bet mācījās no galvas.”
“Bet kas ir tie cilvēki, kas var izskaidrot sūfiju rakstus?”
“Tie, kam nav vajadzīgs tas, ko raksti satur.”
“Kā tos sauc?”
“Tos var saukt par savdabīgiem pārtikas tirgotājiem. Pārtikas tirgotājs ir cilvēks, kam pārtikas ir vairāk kā pašam vajadzīgs, kādēļ viņš atlikumu pārdod citiem. Bet mēs tos saucam par “pir”, tas ir, vecajiem un “muršid”, tas ir, vadītājiem.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Grāmatu simti. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kādam no Hadžaganu (Skolotāju) kopienas šeihiem paziņoja, ka ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem viņam ir jāstājas Turkestānas garīdzniecības un likumdevēju priekšā, lai pārliecinātu tos, ka viņš māca savus skolniekus atbilstoši šariātam – islāma tradicionālajam likumam.
Viņš ir piedāvājies atsūtīt savus mācekļus, lai pārbauda,

Kā tiek uzturēta cilvēce. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Imāms Putsirrs pasludināja:
“Cilvēki apmeklē Laikmeta Skolotāju, lai gūtu to, kas īstenībā nav liels ieguvums.
Ja viņi to apjēgtu, tie ņemtu par atbalstu tos milzu ieguvumus, ko Laikmeta Skolotājs sniedz viņiem vienmēr.
Dižākais no tiem ir tas, ka visa cilvēku sabiedrība, ne tikai “ticīgo” pūlis, turpina savu miesīgo pastāvēšanu tikai, pateicoties Laikmeta Skolotāja darbam un dzīvei.
Tas ir tik brīnumaini un neticami, ka Viņš tiek saukts par Izredzēto, par “noslēpumu, kas ir pilnīgi noslēpts tā neticamības dēļ”.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs

http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Vai Kristus mācīja jaunu reliģiju? Svami Abhedananda

(Kristieši, lūdzu nesabozīsimies no virsraksta vien. Ja kristietība nav tikai burbulis, un ja tā nav savas inerces izskrejā, tad nopietns, varbūt vecāka, drauga vārds un īsts pamatojums ir pateicības vērts. Un nesakiet, ka nepieķerat sevi pie domas, ka kaut ko tādu jau bijāt jautuši. -I.L.)

Jēzus Kristus mācība nelīdzinās mūsdienu ortodoksālajai kristietībai, nedz tā ir bijusi līdzīga ebreju tautas ticībai. Viņa reliģija ir bijusi ar lielu atkāpi no judaisma gan pamatidejās, gan ideālos, kā arī ideālu sasniegšanas veidā. Tā ir bijusi daudz vienkāršāka pēc formas un daudz cildenāka pēc būtības.

Izglītības jēga. Šrī Sathja Sai Babas vasaras kursu (Brindavanā, Bangalore – 1995.gada maijā) “Indijas kultūra un garīgums” 11. nodaļa

na tv evâham jâtu nâsam
na tvam neme janâdhipâh
na caiva na bhavishyâmah
sarve vayam atah param
Es nekad īsti neesmu pastāvējis, nekad, nedz arī tu;
ne tu, nedz kāds no šiem valdniekiem –
noteikti arī nekad nepastāvēsim turpmāk.
Bhagavad Gīta 3:12

Visums ir daudzu spēku pilns. Visu zinošs, visvarens un visuresošs spēks ir visā radībā. Dievišķs spēks ir klātesošs ikkatrā atomā, kā cukurs sīrupā. Upanišadas to sauc par – raso vai sah – jeb visuresošā saldme – piemērotība, saskaņotība. Dievs ir saskaņotības iemiesojums.

Par miegu un meditāciju. Saruna ar Šri Šri Ravi Šankaru Bangalore Ašramā

Kā es varu zināt, kas ir mana prāta aicinājums, un kas ir dvēseles aicinājums? Meditācijā tu to iepazīsi. Meditācija palīdzēs atšķirt.

Miegs saistās ar kūtrumu, bet meditācija ir apziņas sadaļa. Miegā tu neaptver kas tu esi kā persona, kas esi kā ķermenis un kur tu esi. Meditācijā tu labi zini kur esi, kas esi kā ķermenis, un tu saņem uzplaiksnījumus par to, kas esi kā persona. Tas ir Samadhi stāvoklis.

Ko mēs saucam par Devanagari kristālu? Vai tas nav Sfatiks (sniega kristāls, kvarca kristāls, ko lieto indiešu astroloģijā un meditācijā), bezkrāsas priekšmets, kas atstaro krāsas, kādas tās ir, līdzīgi kā spogulis? Spogulis rāda jebkuras lietas pareizu attēlu, tomēr tas nekad nesatur pašu lietu.

Enūma Eliš. Šumeru mīta VII plāksne

(Marduka 50 vārdi)
Asaru (troņa acs, Oziriss), zemturis, kurš noteic ūdens līmeņus;
Labības un augu radītājs, kurš liek dzīt asnus.
Asarualims (gaisma tumsā), godājams padomdevējs, vispārākais padomdevējs;
Uz kuru cer dievi bez bažām.
Asarualimnunna, laipnais, savu tēvu, savu radītāju, gaisma,
Kurš īsteno Anu, Enlila, Eia un Ninigiku lēmumus.
Viņš ir to apgādnieks, kas piešķir to daļas,
Kam pārpilna ragotā cepure, vairojot . . . .

Vairāk Viedības. Šri Šri Ravi Šankars

(Šis raksts ietver dažas agrākas lekcijas)

Spēlē savu lomu

Esi pateicīgs par īpašībām, kas tev dotas, jo tās nav tevis paša radītas. Tāpat viss ir atkarīgs no lomas, kāda tev ir dota spēlēt.

Redzi, drāmā tev ir dota ļaundara loma, un tu šo lomu spēlē labi. Ļaundaris vienmēr zin: tad, kad es spēlēju ļaundara lomu, tā ir tikai loma, kuru spēlēju. Es esmu ļoti patiess savā lomā.

Sanskritā ir teikts: Durjanam Prathamam Vande Sajjanam Tadanantaram. Pirmkārt, cieni sliktu cilvēku, tad labu cilvēku.

Dzīves noslēpumi. Šri Šri Ravi Šankars

Iedziļināšanās radības noslēpumos ir zinātne. Iedziļināšanās sava Es noslēpumos ir garīgums.

Tehnoloģiju nolūks ir sagādāt cilvēciskām būtnēm ērtības. Ja neņem vērā vai atstāj novārtā garīgās – cilvēciskās vērtības, tehnoloģija ērtību vietā nes bailes un iznīcību.

Tehnoloģija bez cilvēciskām vērtībām dabu aplūkotu kā nedzīvu priekšmetu. Zinātne sniedz ieskatu dabas dzīvē, un garīgums atdod tai dzīvību. Piemēram, bērna acīs pasaulē nav nekā nedzīva: dzīvnieki, koki, saule un mēness – visi ir dzīvi, ar jūtām un maņām. Bet saspriedzēta un nejēdzoša cilvēka acīs pat cilvēciskas būtnes ir kā roboti vai priekšmeti!

25 veidi, kā uzlabot dzīvi. Šri Šri Ravi Šankars

Šri Šri Ravi Šankara 25 vēlējumi 2007.gadā
Publicēts 2006.gada decembrī nedēļas žurnālā “The Week”

1.Pārlūkojiet savas dzīves apjomu

Iedomājieties savas dzīves vietu laiku plūdumā. Ir pagājuši miljoniem gadu un miljoni vēl ies. Kas ir jūsu dzīve, salīdzinot ar to? 60, 70 vai 100 gadi ir nenozīmīgi, sīkāki par pilienu okeānā. Visuma mērogos jūsu vienkārši nav! Izprotiet to, un jūsu patmīlība izšķīdīs.

Patmīlība (ego) ir maldi attiecībā uz savu nozīmīgumu, savu esamību.

Tengrisms un cilvēka attīstība. A.I.Krivošapkins-Ajina

Par stepes seno reliģiju – tengrismu

Pašlaik daļa lasītāju, īpaši citvalodu, ar jakutu reliģiju saprot melno šamanismu. Tas tā nav. Melnais šamanisms, kas saistīts tikai ar zemāko garu pasauli – abāsi (абааhы) un tikai kaitē cilvēkam, var to iebaidīt un spiest atteikties no katras tieksmes censties un iekārtot savu dzīvi; tā nevar būt bijusi reliģija, kas devusi saha tautai spēku un ticību un ļāvusi tai nodzīvot ļoti garu mūžu uz šīs pasaules. Šajā ziņā autors ir pilnībā vienisprātis ar G.V.Ksenofontovu, kurš reiz ir rakstījis:
„Ir jāpieņem par neapstrīdamu atzinums, ka mūslaiku jakutu šamanisms nav tautas ticība, bet tas ir senu tautas medicīnas paņēmienu atliekas – slimību dziedināšana ar buršanos, vārdošanu, lūgšanām, ziedojumiem utt. Taču līdz kristietībai valdošās aprindas ir turējušās pie tā saukto balto šamaņu un to gaišo garu ajī (айыы) kulta”.

18 garīgās attīstības likumi. Šri Šri Ravi Šankars

Kad pievēršamies cilvēka dzīves garīgajai pusei, raisās atbildības, līdzdalības, līdzcietības un rūpju par visu cilvēci jūtas. Garīgais avots uztur un sargā dzīvību. Tas dara jūs stipru un noturīgu. Tas lauž kastu, ticējumu, reliģiju un tautību šaurās robežas un sniedz jums apjēgu par to, ka dzīvība ir visur. Un tikai ar šīs apjēgas, šā apziņas garīgā pacēluma palīdzību mēs varam izbeigt karus un atjaunot cieņu pret cilvēku tiesībām visā pasaulē.

Kā to visu panākt? Kādi ir garīgās attīstības pamati?

PĀRLIECĪBA: Pirmais solis garīguma ceļā ir pārliecība par sevi pašu.