(Tu tāpat kā visi esi pirmkārt dvēsele, vai apjēdz to tagad vai vēlāk. Tomēr dzīves laikā tā nepastāv bez tava ķermeņa, un jēdzīgāk, patīkamāk ir to kopt ne sliktāk kā autiņu, tad arī dvēselei būs mazāk ciešanu. Pat ja priekšzīmīgi nevingrināsies, izlasot radīsies kāda apjēga par sava organisma darbību, arī tas nav maz; spēja to rosināt ar savākšanos uz orgāniem un dziedzeriem ir ļoti vērtīga. I.L.)
Mīlestības likumi un domas spēks. Ekananga un Svetlana Šin
Daudzi mūsdienu zinātnieki apstiprina, ka vediskajos tekstos aprakstītās cilvēka domas iespējas tiešām pastāv. Mūsu domas ir materiālas – par ko domājam, to pievelkam.
Indiešu jogas skolotājs Svāmi Šivananda ir teicis: “Par ko cilvēks sevi iztēlojas, par to viņš kļūst. Tā ir diža patiesība. Turi sevi par spēcīgu, un kļūsi spēcīgs. Turi sevi par vāju un kļūsi vājš. Turi sevi par muļķi un kļūsi muļķis. Turi sevi par viedo vai dievišķu, un kļūsi vieds vai dievišķais… Cilvēku veido un rada vien doma”.
Savā grāmatā ‘Joga un domas spēks’ Svāmi Šivananda raksta, ka meditācijas, svētpamiruma laikā sevī var attīstīt jebkādu labvēlīgu īpašību. Jāsavācas uz kāda tikuma attīstīšanu un ik rītus pa desmit minūtēm uz to jāmeditē. Piemēram, prātā atkārto: “līdzcietība un citu cilvēku jūtu izpratne”. Bet darbojoties kopā ar cilvēkiem izjūti: “Esmu līdzcietīgs. Arvien vairāk un labāk izprotu citu cilvēku jūtas”.