Dvēseles nesēja ikdienas apkope – dziedzeri, limfas sistēma, kaņepju ēdieni.

(Tu tāpat kā visi esi pirmkārt dvēsele, vai apjēdz to tagad vai vēlāk. Tomēr dzīves laikā tā nepastāv bez tava ķermeņa, un jēdzīgāk, patīkamāk ir to kopt ne sliktāk kā autiņu, tad arī dvēselei būs mazāk ciešanu. Pat ja priekšzīmīgi nevingrināsies, izlasot radīsies kāda apjēga par sava organisma darbību, arī tas nav maz; spēja to rosināt ar savākšanos uz orgāniem un dziedzeriem ir ļoti vērtīga. I.L.)

Mīlestības likumi un domas spēks. Ekananga un Svetlana Šin

Daudzi mūsdienu zinātnieki apstiprina, ka vediskajos tekstos aprakstītās cilvēka domas iespējas tiešām pastāv. Mūsu domas ir materiālas – par ko domājam, to pievelkam.

Indiešu jogas skolotājs Svāmi Šivananda ir teicis: “Par ko cilvēks sevi iztēlojas, par to viņš kļūst. Tā ir diža patiesība. Turi sevi par spēcīgu, un kļūsi spēcīgs. Turi sevi par vāju un kļūsi vājš. Turi sevi par muļķi un kļūsi muļķis. Turi sevi par viedo vai dievišķu, un kļūsi vieds vai dievišķais… Cilvēku veido un rada vien doma”.

Savā grāmatā ‘Joga un domas spēks’ Svāmi Šivananda raksta, ka meditācijas, svētpamiruma laikā sevī var attīstīt jebkādu labvēlīgu īpašību. Jāsavācas uz kāda tikuma attīstīšanu un ik rītus pa desmit minūtēm uz to jāmeditē. Piemēram, prātā atkārto: “līdzcietība un citu cilvēku jūtu izpratne”. Bet darbojoties kopā ar cilvēkiem izjūti: “Esmu līdzcietīgs. Arvien vairāk un labāk izprotu citu cilvēku jūtas”.

Turpināt lasīt

Advertisements

Kas ir Joga? Art of Living

Kas ir Joga?
Vārds ‘yoga’ (sajūga) ir atvasināts no sanskrita ‘judž’ (yuj) un nozīmē cilvēka apziņas jeb dvēseles vienību ar Visuma Apziņu jeb Garu. Joga ir 5000 gadus sena indiešu zināšanu bagātība. Lai gan daudzi par jogu domā kā par ķermeņa vingrinājumiem, kuros cilvēki savērpjas, grozās, stiepjas un elpo vissarežģītākajos veidos, tie ir vien šīs dziļās cilvēka prāta un dvēseles neierobežoto iespēju atraisīšanas zinātnes ārējākā puse. Jogas zinātne sevī ietver pilnu Dzīves Ceļa būtību.

Turpināt lasīt

Prāts un “bezdomība”. Stephen K. Hayes

Kāds māceklis man vaicāja, “Japāņu cīņas mākslu grāmatās dažkārt rakstīts par stāvokli, ko sauc par ‘mu-šin’ (jeb kā parasti tulko angliski, ‘no-mind’ – ‘nekāds prāts’). Ja es domāju par neko, kā es varu tikt galā ar uzbrucēju, kurš ļoti spēcīgi domā, kā mani sakaut vai nogalēt? Domāju, vai es ar tukšu prātu nebūtu vien viegls uzbrukuma mērķis?”

Es viņam teicu, ka mēs Rietumu pasaulē bieži esam neveiklu tulkojumu upuri. Šīs maldīgās interpretācijas nāk no nespējas Āzijas kultūras jēdzienus pārnest mūsu Amerikas vai Eiropas valodās tieši. ‘Mu-shin’ – ‘nekāds shin’ tulkojums kā “bezprāta prāts” ir muļķīgs kļūmīgs tulkojums, kas jau ilgu laiku ir appludinājis zen un cīņas mākslu pasauli.

Viens no cīņas mākslu ‘do’ veida (zen karate, zen loka šaušana utt.) nolūkiem ir iemācīties spēju uz laiku izslēgt analītisko mehānisko domāšanu. Tādā stāvoklī esam brīdī, kad nedomājam par domāšanu. Meditatīva prāta vingrinājums veicina neanalizējošu atspoguļojošu reaktīvu uztveri. Šajā stāvoklī robežas, kas nodala darītāju, darāmo darbību un iznākumu saplūst vienā pieredzējumā.

Turpināt lasīt

Divas sarunas par meditāciju. Šrī Šrī Ravi Šankars (mūsdienas) un ‘Nārada Purāna’ (apm.m.ē. 850-950.g.)

I Viņa Svētības Šrī Šrī Ravi Šankara izteikumi.

Meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.

Turpināt lasīt

Jogas pamatzināšanas un vingrinājumi (1). Nils Horn

(Viss ir vienkārši – dzīves jēga ir būt laimīgam. Viss ir sarežģīti – lielākoties apstājamies pie bleķiem, par savu būtību pat nenojauzdami. Tulk. I.L.)

Par autoru: Hamburgietis; pēc 5 darba gadiem advokatūrā pievērsies garīgumam un 1986.gadā piedzīvojis pirmo spēcīgo netveramās garīgās enerģijas pamošanos. Par savu uzdevumu uzskata cilvēku bezmaksas ievadīšanu Jogas prasmēs. Vēl skat. http://wiki.yoga-vidya.de/Yogi_Nils ; https://sites.google.com/site/nilshorn2/

Joga iesācējiem. Nils Horn:

http://www.youtube.com/watch?v=XsOsBfSy_sg#t=194

 

Saturs

Kas ir Joga?

Esi Jogas māceklis

Desmit Patandžali ētikas pamatlikumi

Praktizē piecus veselības pamatlikumus

Ceļš uz Iekšējo Līksmi

Pārvarēt bailes, bēdas un dusmas.

Karma-Joga (Mīlestības reliģija) Turpināt lasīt

G.N.Petrakoviča hipotēze. HAMBO LAMAS ITIGELOVA ANABIOZE VAI NEMIRSTĪBA (un citi)

Anabioze, kā teikts Lielajā medicīnas enciklopēdijā (БМЭ), ir organisma stāvoklis, ko raksturo gandrīz pilnīgs, tomēr atgriežams tā darbības pārtraukums. Šim apgalvojumam piekrītam, izņemot nosacījumu “gandrīz”, jo anabioze, kā izrādās, arī cilvēka anabioze ir pilnīgs organisma darbības pārtraukums, tomēr tiešām atgriežams.Kā, kādā veidā Hambo Lama Daši-Doržo Itigelovs (Хамбо-Лама Даши-Доржо Итигэлов) noveda sevi anabiozē, kāds ir tādas “novešanas” mehānisms cilvēkam – šajā darbā būs runa par to. Turpināt lasīt

G.N.Petrakoviča hipotēze. KODOLTERMISKAIS REAKTORS ŠŪNĀ – DZĪVĀS DABAS BRĪNUMS.

(Hipotēze par dzīva organisma darbību un noosfēru, kuras pierādīšana “mēģenes” eksperimentā nav iespējama, un nav pat piemērotu mēraparātu. Tālākos tulkojumos (https://tencinu.wordpress.com/2013/10/14/g-n-petrakovica-hipoteze-hambo-lamas-itigelova-anabioze-vai-nemirstiba-un-citi/  ) – par budistu mūka Itigelova iespējamo anabiozi kā nemirstību. Skaidrs, ka šādas pārdomas energoinformatīvajā jomā nopietni skar vienkāršoto attieksmi pret Dievu kā personu, lai neteiktu – kā pret Ziemassvētku vecīti, tomēr esmu pārliecināts, ka tas, ko saucam par Dievu, dusmīgs nebūs. I.L.)

Turpināt lasīt