Dvēseles nesēja ikdienas apkope – dziedzeri, limfas sistēma, kaņepju ēdieni.

(Tu tāpat kā visi esi pirmkārt dvēsele, vai apjēdz to tagad vai vēlāk. Tomēr dzīves laikā tā nepastāv bez tava ķermeņa, un jēdzīgāk, patīkamāk ir to kopt ne sliktāk kā autiņu, tad arī dvēselei būs mazāk ciešanu. Pat ja priekšzīmīgi nevingrināsies, izlasot radīsies kāda apjēga par sava organisma darbību, arī tas nav maz; spēja to rosināt ar savākšanos uz orgāniem un dziedzeriem ir ļoti vērtīga. I.L.)

Mīlestības likumi un domas spēks. Ekananga un Svetlana Šin

Daudzi mūsdienu zinātnieki apstiprina, ka vediskajos tekstos aprakstītās cilvēka domas iespējas tiešām pastāv. Mūsu domas ir materiālas – par ko domājam, to pievelkam.

Indiešu jogas skolotājs Svāmi Šivananda ir teicis: “Par ko cilvēks sevi iztēlojas, par to viņš kļūst. Tā ir diža patiesība. Turi sevi par spēcīgu, un kļūsi spēcīgs. Turi sevi par vāju un kļūsi vājš. Turi sevi par muļķi un kļūsi muļķis. Turi sevi par viedo vai dievišķu, un kļūsi vieds vai dievišķais… Cilvēku veido un rada vien doma”.

Savā grāmatā ‘Joga un domas spēks’ Svāmi Šivananda raksta, ka meditācijas, svētpamiruma laikā sevī var attīstīt jebkādu labvēlīgu īpašību. Jāsavācas uz kāda tikuma attīstīšanu un ik rītus pa desmit minūtēm uz to jāmeditē. Piemēram, prātā atkārto: “līdzcietība un citu cilvēku jūtu izpratne”. Bet darbojoties kopā ar cilvēkiem izjūti: “Esmu līdzcietīgs. Arvien vairāk un labāk izprotu citu cilvēku jūtas”.

Divas sarunas par meditāciju. Šrī Šrī Ravi Šankars (mūsdienas) un ‘Nārada Purāna’ (apm.m.ē. 850-950.g.)

I Viņa Svētības Šrī Šrī Ravi Šankara izteikumi.

Meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.

BŪTISKĀS DABAS UN MŪŽĪGĀS DZĪVES PILNVEIDOŠANAS NOSLĒPUMI. (Daosu joga. Alķīmija un nemirstība) Čžao Bi-Čeņ. Tulkojis Lu Kuaņ Jui

(Grāmata ir par daosu maģiju, tiešāk – par vīrieša dzimumdziņas pārvaldību un sublimāciju (cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju enerģijas pārvēršanās augstākā psīhiskajā enerģijā). Lietišķo un garīgo aspektu saistības ķīniešu izpratne ir uzmanības vērta.

Būtiskās dabas un mūžīgās dzīvības pilnveidošanas noslēpumi. (Daosu joga. Alķīmija un nemirstība) Čžao Bi-Čeņ, Ļu Kuaņ Jui. Glosārijs

(Grāmatu lasiet https://tencinu.wordpress.com/2013/08/08/butiskas-dabas-un-muzigas-dzives-pilnveidosanas-noslepumi-daosu-joga-alkimija-un-nemirstiba-czao-bi-cen-tulkojis-lu-kuan-jui/)

Termini – ‘enerģētiskais centrs’, ‘telpa’, ‘dobums’, ‘atrašanās vieta’, ‘mājoklis’ un citi. Šie tehniskie termini tiek lietoti daosu tekstos, un tulkotāja pienākums ir tos saglabāt un lietot pareizi.
Kad attīstās dzīvīgums un aizpilda ikkatru ķermeņa daļiņu, māceklis jūt, it kā neskaitāmas smalkas zivtiņas peldētu viņa rumpī un locekļos, tiecoties nokļūt muskuļos, nervos, kaulos un kaulu smadzenēs, aizpildot visas telpas, poras, caurumus, zobus, dobumus, ieplakas, iekšas utt., kas tad pieņem dažādus veidolus un izmērus, līdzīgi tam kā

Kas ir viedība? Šri Šri Ravi Šankars

16.03.2013 «India Today Conclave 2013»

Viedība ir ārpus laika!
Saule ir sena, bet stari, kas šodien atnāk no Saules, ir jauni, svaigi. Tie nav veci svaigumu zaudējuši stari. Tāpat ir ar ūdeni. Gangas upe ir ļoti sena, bet šodien tās ūdeņi ir svaigi. Tieši tāpat es teiktu, ka viedība ir kaut kas, kas vienmēr darbojies mūsu dzīvē, kaut kas ļoti sens, bet vienlaikus jauns un svaigs. Viedība ir tas, kas uztur dzīvi.
Palūkojiet — ir nejēgas, ir reliģijas apsēstie, vēl ir tā saucama inteliģence, kurai modē ir bezdievība, bet viedi ir tie, kuri apjēdz, kā savienot seno ar jauno un tā nodzīvot savu dzīvi.

Latviskuma atraktors. Teodors Zeiferts (1865-1929.)

(“DZIESMAS DEVA LATVIEŠU TAUTAI KOPĪBU, KAD TAI CITAS NEKĀDAS KOPĪBAS NEBIJA … Zīmīgs ir viņu pielīdzinājums rasas pilieniem, kas pieķeras katrai puķei, katrai lapai, katrai smildziņai, katram priekšmetam. Sakarā ar to priekšmetu, ar to vietu, kur rasas pilieni turas, tie arī dabū savu īsto apgaismojumu, izceļas savā īstajā daiļumā. … Latviešu tautas dziesminieks nav fantāzijas dzejnieks, kas savus tēlus brīvi izdomā, bet modeļa dzejnieks, kas tos ņem no patiesās dzīves. … dvēseles izjūta izceļ jaunus un atkal jaunus momentus, kam īpaši tā dod īsto vērtību. … top par MĪLESTĪBU. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet ARĪ KUSTOŅUS, dažreiz ARĪ CITUS PRIEKŠMETUS. (salīdzinām ar samadhi – … dziļi saplūst ar visuma (holistisko) veselumu ar tādu spēku, kas pārņem visu viņa esamību – I.L.)” (T.Z.)
Ja Latvijā notiek (-tu) pilnvērtīga latviešu kultūras pētniecība un ir (būtu) pilnvērtīga izglītības sistēma, latviskuma atraktors tajās ir galvenā tēma. Nedz daba, nedz tautiskums nav primitīvs, šajās jomās darbojas fraktāļu atraktors, latīņu valodā – pievelkošs, tas ir sakarība, kas nosaka fraktāļa formu. Tas ir iedomājams kā snaudošs vai izpaudies pumpurs, kā no tā izraisījies zars, atzars, zariņš, jauns pumpurs. (I.L.)
“Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu”. Šri Šri Ravi Šankars

Skat.arī http://tencinusarunas.wordpress.com/2013/03/31/atlases-kriteriji-kulturas-attistibai-kas-mimu-dara-veiksmigu-fransiss-heilighens/)

TEODORS ZEIFERTS. LATVIEŠU RAKSTNIECĪBAS VĒSTURE. 1. TAUTAS DZIESMAS (1922.)

Klejotāju pasaules mitoloģiskās modelēšanas raksturs. B.E.Umirzakova

(Latviešu garīgais mantojums gluži vai brēc uz mums par cilvēka un dabas vienību, saskaņu un sajūgtību. Ja latviešiem ir reliģija, tā ir dabas, cikliskuma, saskanīguma, darba, ‘šeit un tagad’ reliģija. Un mēs neesam vientuļi. Nešaubīgi, tautas, kas tūkstošiem gadu ir dzīvojušas teltīs, būdamas tikpat atkarīgas cik pateicīgas dabas spēkiem un dāvanām, ir mums vērā ņemami sarunu biedri. I.L.)

Autore mēģina iepazīstināt ar klejotāju pasaules ainu. Cilvēki un daba savstarpēji sadzīvo. Un visi cilvēki vēlas rast saskaņu ar dabu, tā ir nozīmīga lieta gan klejotājiem, gan citām tautām.

Daosu mūka Čan Čuņ ceļojums uz Rietumiem pie Čingīs-hāna. 13.gs.hronika

(Daosu mūka Čan Čuņ trīs gadu ceļojuma pie Čingīs-hāna (Genghis Khan, /ˈɡɛŋɡɪs ˈkɑːn/ jeb /ˈdʒɛŋɡɪs ˈkɑːn/, mongoliski: [tʃiŋɡɪs xaːŋ] un tālākās dzīves apraksts (1219.-1227.g.). Ērti salīdzināt ar tā paša laika Indriķa hroniku.
Čan Čuņ pirmsnāves dzeja: “Dzimšana un nāve ir kā rīts un vakars; spokaini burbuļi parādās un zūd, bet ūdens nav skarts necik. Kad saules un mēness gaisma iziet caur caurumu, mēs varam pārkāpt saulei un mēnesim; bet kad gaismas noslēpumainais spēks atklājas pilnībā, tā apņem jūras un kalnus, plūst visās pasaules malās kā uz kaut ko tuvu un elpina radību miriādes kā atspere, un bezjēdzīgi ir vārdi, kad ota beidz tos rakstīt, pārvēršas pīšļos, un kad tiek nodoti laikabiedriem, tie tos aizmirst jau klausoties”. I.L.)

Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. IV.1-2.

Senās Žang Žung rakstu valoda

Pirms Agrīnā Laikposma vēsturiskā sākuma Žang Žung zemē jau bija bijušas dažādas paaudzes, un bija attīstījušies arī daži Bon veidi. Ja tā, vai ir droši, ka tajos laikos nav bijusi rakstiska saziņa vai citāds līdzīgs kultūras izpausmes veids.

Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. III.1-2.

SENĀS ŽANG ŽUNG KARALISKĀ PĒCTECĪBA

Senās Žang Žung karaliskā pēctecība ir ļoti saistīta ar senās Žang Žung paaudžu izcelšanos.
Katras zināmas valsts iedzīvotāju vidū vienmēr ir kādi cilvēki, kas to apņēmības dēļ vada dažādu grūtību, kas dzīvē gadās, risinājumu meklējumus, kamēr citi, kas varbūt sadursmēs ar dzīves grūtībām nav tik dūšīgi, vienkārši sevi iztukšo un padodas. To, ka tas tā ir, varam saprast, pārlūkojot pašiem savus senčus – katrs no tiem ir vadījis savu dzīvi savā veidā, atbilstoši savām cilvēciskajām spējām. Tā paša iemesla dēļ mēs varam izprast arī, kāpēc tas ir lietu dabā, ka stingras gribas pagātnes cilvēki ir raduši iespēju, paceļoties pāri vājākajiem, kļūt par valdniekiem [rgyal po].

Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. II.1-2.

(Te ir runa par pāreju no asinsupurēšanām uz prāta un apziņas kultūras, garīguma izkopšanas mācību līdz pat meditācijai un apjēgai, kas jāpārdzīvo ikkatrai civilizācijai. To apmēram 1917 gadus pirms Kristus Tibetā svētā Svastikas kalna apvidū ir aizsācis atnācējs gŠen-rab Mi-bo-če. “[Viņš] paredzēja piecas lietas: ciešanu pasauli {Izturības Pasauli, mi mjed kyi ‘jig rten} [kā] kopjamu lauku; tos, kurus jādara rāmus – cilvēciskās būtnes; kontinentu – ‘Dzam-gling, Sog-kha; ļaudis [kā savus] līdzgaitniekus; dMu karalisko ģimeni [kā savus] pēctecību.” Viņam ir izdevies to paveikt un viņa pēctečiem daudzmaz saglabāt, nenosmacējot dzīvo saikni ar neaptveramo. Viegli tas nav bijis: “Esmu brīvs, tomēr pat mans spēks ir notrulināts, kad ir darīšana ar maldinātu apzinošos būtņu karmām. Mani pasaulīgie darbi ir pabeigti. Lai mācītu pārcelšanās īslaicīgumu tiem, kas paliek uzticīgi nemainīgumam, aiziešu arī es”. Arī atnācējs Jēzus vēlāk ir darījis to pašu Tuvajos Austrumos, mācot augstāko mīlestību un neliekulību. Un viegli tas nepavisam nav bijis, lai neteiktu, ka Jēzus pēcteči ir tikuši varas turētāju piejaucēti un mācība izkaltēta formālismā un pretenzijās. Krusta nāvē Jēzus sniedza cilvēcei vai vismaz jūdiem iespēju ieraudzīt sevi kā spogulī. … I.L.)

II SENĀS ŽANG ŽUNG ZEMES BON ZARI

Mūsu dienās vārds Bon ir kļuvis labi zināms; tā sākotnējā izcelsme ir atvasināta no sena tibetiešu jēdziena bzlas pa [skandēšana] un no ar to saistīta darbības vārda bon pa, kas nozīmē bzla pa [atkārtot, skandēt]. Šis jēdziens tik pazīstams ir tāpēc, ka senos laikos svētu formulu skandēšana vai ar to saistīti  riti un dievkalpojumi tika saukti par Bon, un to veikšanas lietpratēji tika iecelti par Bon-po.

MĪLU. Jānis Jaunsudrabiņš

Šis būs stāsts par debesu kalnu, no kurienes tiek raidītas uz zemi dvēseles.

Ikviens no mums ir bijis debesu kalnā, ir redzējis debesu kokus un puķes. Gan tikai īsu brīdi. Šķiet, tikai mirkli. Jo retais, kas uzņēmies zemes gaitas, debesis vairs atceras. Neatceras tāpēc, ka vairumam zemes kņada liekas skaistāka par debesu mieru.

Lūgsnas virsotne ir meditācija. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, man šķiet, ka dzīve ir ļoti nelaimīga. Ko man iesākt?
Šri Šri Ravi Šankars: Jūs domājat, ka dzīve ir nelaimīga tādēļ, ka esat atkarībā no pagātnes vēlmēm, pagātnē neiespētā, jūs nepieņemat tagadni, jūs nevirzāties uz priekšu, vai arī jūs cerat uz kaut ko par daudz. Pareizi?

Mīlestība ir burvestība, kas savieno visu. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, gaisotne šajā satsangā ir tik jauka. Kāda burvestība tajā slēpjas?
Šri Šri Ravi Šankars: Es zinu tikai vienu burvestību – mīlestību. Tā ir burvestība, kas savieno visu.
Jaut.: Gurudži, kāpēc cilvēki novēršas no reliģijas un kultūras?
Šri Šri Ravi Šankars: Palūkojieties uz šo sajūsmināto ļaužu pulku šeit. Redzot šo pulku, es to nejūtu.

Jo vairāk jūsu dzīvēs uzausīs sattva – labvēlīga šķīstība, jo vieglāk veiksies jūsu uzdevumi. Šri Šri Ravi Šankars

Vakara satsangā Starptautiskajā Art of Living Centrā Svami Ramdevs (Swami Ramdev) izteica savu cieņu Šri Šri Ravi Šankaram. Sveicot Svami Ramdevu, Šri Šri teica: “Indijas attīstību vienmēr ir virzījuši svētie, sanjasi – askēti. Svami Ramdevs ir darījis daudz, lai dažādos Indijas apvidos, ieskaitot daudzus ciematus, izplatītu jogu un Ajurvēdu”.

Kali Jugas netikumi. A.Vojevodins. Kara, manipulācijas, maldināšanas stratagēmas. 1.daļa. Ķīniešu stratagēmas.

Atvainojiet, raksts ir pārcelts uz http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/02/13/kada-stratagema-vai-kada-to-kombinacija-vai-kada-%E2%80%9Cinovativa%E2%80%9D-stratagema-tika-lietota-lai-veiktu-apversumu-pret-atmodu-un-kadas-stratagemas-sastavdala-bija-pandoras-pasaules-laun/#more-17

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 1.nodaļa – Radīšana.

Hinduismā pastāv krietna dzīvesveida likums – Dharma. Tā desmit baušļi:

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 2. nodaļa. Mācekļa gadi.

1. Mācieties šo svēto likumu, kuru ir ievērojuši (Vēdās) mācītie vīri, un kam savās sirdīs piekrituši tikumīgie, kas vienmēr ir brīvi no naida un juceklīgas pieķeršanās lietām – no atkarībām.
2. Darboties vienīgi, sagaidot apbalvojumu, nav slavējami, tomēr brīvība no šīs vēlmes šajā (pasaulē) nav (sastopama): jo uz (šīs) vēlmes dibinās Vēdu mācības un Vēdās noteikto darbību veikšana.

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 3.nodaļa – Saimnieka gadi; riti.

(Vairāk vēsturiskas nozīmes norādījumi. Šī it kā raibā un neticamu apgalvojumu pilnā, kā arī vietumis pretrunīgo un tostarp Brahmanu iztikšanu nodrošinošo noteikumu virkne kļūst skaidrāka, kad pamana tajos klātesošos pamatlikumus, kas dara ritus no bezjēdzīgām ceremonijām par cilvēka garīgas (arī praktiskas) izaugsmes stundām

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 7.nodaļa – Valsts pārvalde.

(Te ir apmēram Jēzus laika pasaulīgās pārvaldes likumi Ziemeļindijā. Jēzus esot teicis, ka “jo tālāk no Dieva, jo vairāk likumu.” Ir vērts salīdzināt, kuri no pārvaldes likumiem ir īstāki – 0.gadsimta Manu vai 21.gadsimta sākuma Latvijas…

Cildeno tikumi. Kalama Sūtra: Budas prasība pēc brīvas iedziļināšanās

(Budas kā cilvēka vārds ir bijis Siddhartha. Viņa dzimtas vārds bijis Gautama. Buda ir viņa raksturojošs apzīmējums, epitets, kas nozīmē “apjēgušais”.  Kalama Sūtras (Suttas) vēstījums ir par mācību, kas brīva no fanātisma, dogmātisma un neiecietības, un ko Buda sludinājis kšatrijiem ar  dzimtas vārdu Kalamas Kesaputtas pilsētiņā Košalā.)

Cildeno tikumi. Šaoliņas tempļa ude (cīņas tikumi jeb cīņas mākslu svētība) norādījumi.

Pirmie  (Czjuenjuaņa, 13.gs.) “Desmit aizliegumi” (Ši cziņ); nedrīkst:

1. Noliegt Skolotāju (nepiekrist);
2. Turēt nekrietnas domas;
3. Maldināt;
4. Bez vajadzības izrādīties ar savu mākslu;
5. Zagt;

Cildeno tikumi. Izvilkumi no V.Kovaļa “Kempo”, Cīnītāja ceļa (Busi – do) likumi.

(Šeit un līdzīgos tekstos par cildenajiem austrumu cīņas mākslas meistaru baušļiem es vārdu “cīnītājs, kareivis, samurajs” aizvietoju ar “cildenais”.)

Meistarība cīņas mākslās pēc japāņu uzskata veidojas no trim pamata sastāvdaļām: “SIN” (šis vārds apzīmē tikumiskās īpašības, gribas spēku, gara stingrību); “TAI” (apzīmē ķermeņa pilnību, spēku, izturību); “GI” (paņēmienu pilnība). 

Kas ir āriji. No Dr. N.S. Rajaram raksta “Āriju invāzija – vēsture vai politika?”

(Tā kā arī latviešu saknes stiepjas no indoirāņu pasaules, ir vērts zināt pēc iespējas vairāk arī par ārjām, ārijiem jeb āriešiem. Šķiet, ka šis raksts pietiekami skaidri norāda uz to, ka vārds “ārijs” ir apzīmējis jebkuras tautas cilvēkus, kuri savā garīgajā attīstībā ir garīgi pacēlušies un noturējušies cildeno kārtā. (Nevar gan noliegt varbūtību, ka senā Ārjanas valsts apmēram tagadējās Irānas – Tadžikijas apvidos ir bijusi šīs tradīcijas šūpulis. Skat. arī Manu likumu 2.nodaļu: “21. To (zemi), kas atrodas starp Himavatu (Himavat (himavant-) ir sniegu dievs, Himalaju kalnu personifikācija) un Vindhja (Vindhya, kalnu grēda, kas sadala Indijas pussalu ziemeļu un dienvidu Indijā) kalniem austrumos no Prajadžas (Prayaga) un rietumos no Vinasanas (vieta, kur izzūd Sarasvati upe), sauc par Madhjadešu (Madhyadesa – vidus apvidi). 22. Bet (joslu) starp (tikko minētajiem) diviem kalniem, kas (stiepjas) līdz austrumu un rietumu okeāniem, viedie sauc par Arjavartu (Aryavarta) (Āriju valsti).”. Zinot, ka huņņu-tjurku tradīcija ietver ajī – gaišos garus, var minēt, ka viņpus 1500km garās Zagros kalnu grēdas, skatot no šumeru-semītu zemēm, ir bijusi uz svētu garu vērsta tradīcija, kura izplatījusies ar, varbūt, ļoti plašas misionāru kustības palīdzību. Zagros kalnus tā ir pārvarējusi, varbūt, caur Jēzu Kristu. ) Attiecībā uz mūsdienu Latvijas naudvaras “eliti” ir vērts pie sevis padomāt, ko tad īsti nozīmē cildenums, un ar ko tas atšķiras no viņu shēmām un viņu “nepieķēra, nav pierādījumu, likums nav pārkāpts”. I.L.)

Enmerkars un En-suhgir-ana. Enmerkars un Arattas valdnieks. Divi šumeru mīti

(Divi stāsti par Šumeras agresiju pret Arattu. Aratta ir sena valsts, kas ir saistāma vai pati ir Arjana, eiropiešu indoirānisko sakņu zeme. Tie ir daudzlīmeņu stāsti – par bada postu, kas uzbrucis Arattai, par to, kā šādu stāvokli izmanto Šumera, par diplomātiskajām sacensībām šo austrumu valdnieku starpā (kurām noteikti ir vieta diplomātijas vēsturē), par abu pretenzijām uz īstu vai spekulatīvu anunnaku dievietes Inanas labvēlību un par to, kā Arattas zaudējumi tiek no abām pusēm skaidroti kā Inannas nodevība pret Arattu.
Mūžsenais stāsts par spekulācijām ap “manējo visstiprāko dievu” un par dieva piesavināšanās manipulācijām. Vai varbūt tiešām par cilvēku attiecībām vai atmiņām par attiecībām ar uz Zemes izzūdošām par cilvēkiem nesalīdzināmi varenākām (pirmsplūdu?) būtnēm – anunnakiem. )

Senais Tibetas Bonpo šamanisms. Pārskats. Džons Mirdins Reinoldss (Vajranatha jeb Rigdzin Dorje Gonpo)

(Šamanisms un pagānisms mums ir padarīti par lamuvārdiem, tomēr pilnīgi nepelnīti. Tie viltojumi, ārišķīgi atdarinājumi un kropļojumi, ko mēdz pārmest šamanismam, attiecas uz visiem cilvēka darbības veidiem, arī uz visiem -ismiem un reliģijām. Ar šamanismu var “aiziet tajās pašās auzās”, kur ar kristietību. Šamanisma “gari” nav vairāk nosacīts jēdziens kā “dievs” un “pāvests”. Šamanismā var atpazīt Jēzus brīnumdarbus un nojaust, kas bija tas, par ko viņš tā laika cilvēkiem teicis “vēl nesapratīsit”. Jo “pagāniskāka” kļūs cilvēce, jo saskanīgāk tā dzīvos ar savu nabaga planētu – I.L.)

Patandžali “Jogas Sūtras”. I Savākšanās (Samadhi Pada), 1.-3. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

(Joga ir prasmīgums, darbs ar sevi – sava ķermeņa turēšana, attieksmes un gara attīstība ar galamērķi saplūst kā Es kodolam ar visumu, virsapziņu, Dievu holistiskā veselumā. “Īstenība ir apjēdzama kā organisks veselums”, J.K. Smetss.

Kas manam biedram nāca
Itin sebu vakarāi?
Dieviņš manam biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.

Man arvien vairāk šķiet, ka vispārzināmajā Jēzus citātā “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība” tā lielākā ir joga, lai kā to sauktu, var arī par Līgo. Tā stāv pāri reliģijām, tai vislīdzīgākā ir mīlestība, un pietiekamā mācekļa garīgās attīstības stāvoklī tā atjauno saikni ar Dievu, lai kā to sauktu.

Ja atrodat cilvēkam vēl draudzīgāku Jogas Sūtru skaidrojumu, dariet zināmu. Ja atrodat kļūdas vai labojamas vietas, lūdzu komentējiet. Tulkots ir no lekciju pieraksta, tāpēc ir vērts paklausīties autora bagāto intonāciju šajā video:

Kāpēc 2012.gads daudzus interesē? Andris Ansis Špats, Dr.sc.ing. Un vēl.

(Interese tiešām ir liela; tas piespieda mani paskatīt, ko saka NASA zinātnieki. Atzīstos, ka viņu argumenti mani pārliecina. Es teiktu, ka, ja nu 2012.gadā kaut kas baiss notiks, tad tas būs krietni ārpus zinātnei patlaban pieejamā. Drīzāk jau ticams, ka vairumā esam pelnījuši baisu galu dēļ noslīdēšanas zemiskā materiālismā, jo Zemi un sevi sabojāsim paši. Esmu ielicis papildus izvilkumus no Deivida Morisona  un Neila Taisona atbildēm un dzēsis dažus video.

Es ieliku šo rakstu un papildinājumus triju iemeslu dēļ:

– Visums, ja arī ir pa segmentiem izzināms, kopumā aptverams nebūs nekad. Tāpēc arī zinātnieki ir piesardzīgi, un, jo labāk mēs apzināsimies un sadzīvosim ar savu atkarību no neaptveramā, jo labāk. Tieši tāpēc tam kopumam ir nepieciešams vārds, un vispiemērotākais ir Dievs. Domāju, ka  ir vērts pievērsties jēdzienam “holisms”, kas nozīmē apmēram to, ka kopuma īpašības ir vairāk kā elementu īpašību summa;

– sensenie mīti, kā ir jau pierādījies, nes vērā ņamamas, kaut varbūt kropļotas ziņas;

– tas, ko mēs noteikti varam darīt un, nešaubos, ar skubu ir jādara, tas ir – jākopj sevi, gan fiziski, gan daudz svarīgāk – garīgi. I.L.)

Šri Šri Ravi Šankara atbilde par 2012.gada pārmaiņām:

Jaut.: Cilvēki runā par pasaules galu 2012.gadā. Kad sāku domāt par pasaules galu, gribu saprast – kas ir radīšana?

Šri Šri Ravi Šankars: 2012.gadā – nekas notikt negatavojas. Mēs tikai sēdēsim satsangā tāpat kā tagad. Tikai būs vairāk cilvēku! Ja radīšana nav bijusi, kā tu vari uzdot šo jautājumu? Tā ir bijusi, tā ka jūs varat jautāt, un es varu stāstīt!

https://tencinu.wordpress.com/2010/03/11/tas-kas-jauta-tas-kas-dzird-un-tas-kas-saprot-visa-dziva-ir-atma-sri-sri-ravi-sankars/

Un 2011.gada 23,decembrī:

Jaut.: Dārgais Guru-dži, kāda ir tava vēsts par Jauno gadu? Kam jāpievēršas visiem mācekļiem nākošajā gadā?

Sri Sri Ravi Šankars: Labākai pasaulei!
Mūsu kalpošanai jābūt vērstai uz labāku pasauli un labāku sabiedrību.
Un personīgajā dzīvē, esiet stingrā pārliecībā un ticībā, ka notiks viss labais.
Jūs esat daudz dzirdējuši, ka nākošais ir maiju kalendāra pēdējais gads, un tuvojas pastardiena. Ir daudz kinofilmu par pasaules galu. Saku jums, ka nekas tāds nenotiks, un pasaule turpinās pastāvēt.
Saskaņā ar Vēdu kalendāru no 2012.gada marta sākas “Nanda” gads.
“Nanda” nozīmē “laime”; laimes gads.
Vispirms nāks laimes gads, un pēc tam sekojošo gadu sauc par Uzvaru.
Jūs būsit laimīgi un uzvaroši, tā ka neraizējieties.
Izšķirieties paveikt labu darbu sabiedrībā un izplatīt viedību. Redzēsit – uz nākošā gada beigām arvien vairāk ļaužu pievērsīsies garīgumam.
Visi terorismā iesaistītie tiks notverti, un vardarbīgo cilvēku spēks mazināsies. Tā notiks, un jūs esat daļa no šīs norises.

http://www.artofliving.org/what-sri-sri-said-today

Izvilkums.
…
Interneta informācijas vidē 2012.gada Ziemas Saulgrieži kļūst arvien populārāki, kad pēc senā Maiju tautas kalendāra beidzas 5. civilizācijas laiks.
Maiju senie kalendāri bija cirsti akmeņos un tāpēc tie ir saglabājušies arī pēc daudziem gadsimtiem un dažādām lielām izmaiņām uz Zemes.

Sūfiji un viņu atdarinātāji. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ko iesākt ar atdarinātājiem? Var novērot, ka, kopš tu esi sācis īsti plaši izplatīt Rietumos sūfiju mācību, ir izaugušas daudzas sīkas grupas un radušās jaunas. Vairums cilvēku saprot, ka tie ir tikai kulti un nepavisam ne sūfiju grupas.
PUIŠELIS UN EKSĀMENS
Atb.: Tas man atgādina kādu joku. Stāsta, ka kāds mazs zēns eksāmenā izvilcis jautājumu 

Sabiedriskuma un psiholoģijas iezīmes sūfiju mācībā. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nepazemini pārfiziskās un garīgās mācības līdz sabiedriskajām zinātnēm un psiholoģijai?
Atb.: Nē, tieši otrādi, es pūlos uzrādīt piesārņojumu un jucekli, ko šajās mācībās ienes socializācija un vienkāršota psiholoģija. Ja cilvēki iztēlojas, ka viņi godina Dievu, kaut īstenībā meklē sajūtu uzbudinājumu, tas diezin vai var kādam nākt par labu. 

Apmierinājums no rituāla un tā nolūks. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Visur pasaulē mēs sastopam cilvēkus, kuri gūst apmierinājumu no rituāla. Kā var tikt tālāk par rituālu?
Atb.: Iesvētības un svinīgi rituāli, ko veic reliģijās, kopienās un citās apvienībās, var būt ar dažādu un visai atšķirīgu izcelsmi, nolūkiem un uzdevumiem.
Visas šās izcelsmes, nolūkus un uzdevumus mēs varam pielīdzināt, teiksim, dažādām

Mācīšanās un neiemācīšanās. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Daudzi cilvēki tik daudz lasa, un tomēr tas viņus nelabo; kas par lietu? Vai sūfiju vēsti vispār var uztvert caur rakstītu vārdu?
Atb.: Lai kaut ko iemācītos, tev tas ir jāatklāj vairākas reizes, varbūt no dažādiem viedokļiem, un jāpievērš tam tāda veida vērība, kas dod iespēju iemācīties.
Kā esam pieredzējuši, cilvēki mācībās no sūfiju rakstiem cieš neveiksmi tāda paša iemesla dēļ,

Strīdi ap viļņveida jeb lingvistisko ģenētisko kodu. (Un Vārds tapa miesa… Jāņa ev.1-14.)

(Es tomēr nolēmu ielaist šajā vietnē šo strīdu, jo jautājums par  lingvistisko ģenētiku ir gan ārkārtīgi nozīmīgs, gan tiek apstrīdēts, gan ir patiešām strīdīgs kā jau visi būtiski atklājumi to sākumposmā. Būtiski atklājumi gan provocē autorus uz tālejošiem secinājumiem, gan būtiski skar lielā biznesa intereses, gan aizvaino labi iekārtojušos zinātniekus, gan saista avantūristus utt. Bet labāk ir zināt vismaz kaut ko – I.L.)

Rietumu kultūra. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc tu kritizē rietumu kultūru?
Atb.: Lieta ir tāda, ka īstenībā es to nekritizēju tādā veidā kā tu, iespējams, domā. Kad tu uzdod tādu jautājumu, tev ir jātur prātā trīs ar to saistītas lietas vai jābūt gatavam, ka nevienam pat prātā nenāks atbildēt.
1. Ir jābūt kaut kādām zināšanām, vai nu īpašām vai vispārīgām, lai balstītu jautājumu,

Rietumu mantojums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai Rietumu sabiedriskajā un kultūras mantojumā ir rodami tādi nostāsti un apraksti, kuri atspoguļotu vai darītu pieejamas tādas īpašas zināšanas, uz kādām tik bieži atsaucas Austrumos?
Atb.: Tādus piemērus noteikti var atrast, bet jautājums ir par to, ka to izpratne Rietumos parasti ir novazāta – “Iedodiet sunim sliktu vārdu un varat tad viņu pakārt”. 

Kā māca sūfiji? No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu bieži saki, ka sūfiji nemāca pēc “nodrāztiem paraugiem”. Kā sūfiji māca?
Atb.: Sūfiju skolotāja uzdevums ir saistīt savu vēstījumu ar īstenību. Jēgas labad viņam ir jāpieklusina, nevis jāpastiprina savas personības ietekme.
Pārbaudīt mācekļa piemērotību nozīmē noskaidrot, vai viņš spēj atlikt sānis atkarību no paņēmieniem, cilvēka vai skolas – un atvērties vispusīgas mācības uztverei.

Par grāmatu “Muļķu gudrības”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr.

Mācību (reliģiju) izviršana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā izvirst mācība?
Atb.: Cilvēki meklē jaunas mācības vai slēptu senu mācību atklājumus, kaut īstenībā viņu jautājums varbūt ir tajā, ka viņi nesaredz mācības klātbūtni plaši pieejamos līdzekļos, ne senos, ne citos. Viņi nesaredz šīs mācības, jo ir izvēlējušies būt akli attiecībā pret pašu mācības paņēmienu nolūku.

Kopā sanākšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs,

Piezīmes par dervīša Ceļu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu varētu paskaidrot svarīgākās lietas, kas jāzin tiem, kuri tiecas uz dervīšu, sūfiju ceļu? Kā notiek brīnumi, par kādiem stāsta saistībā ar sūfijiem?
Atb.: I. Cilvēku sabiedrība izraisa cilvēkā kādas grūti manāmas izmaiņas, kuras pārņem visu viņa būtību. Bet cilvēkam tā vietā, lai apmierinātos tikai ar tādām izmaiņām, piemīt iespēja piekļūt sava Es tam veidam, kas ir bezgalīgi augstāks par parasto. 

Raksti. Bahauddīns. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja es izlaidīšu pasaulē tukšu grāmatu, ar to domādams: “Jūs vēl nespējat gūt labumu no īstas manas grāmatas”, jūs droši vien nodomātu: “Viņš mūs apvaino”.

Bet ja es izlaidīšu nogludinātu un saprotamu grāmatu, tad visi lasītāji izmantos tās virspusējo vērtību mudinājumam, saukdami: “Cik brīnišķīgi! Cik dziļi!” 

Sūfisma ietekme uz tradicionālo persiešu mūziku. Saīds Hoseīns Nasrs

Par autoru. Saīds Huseīns Nasrs – viens no pzīstamākajiem un nopietnākajiem reliģiju pētniekiem, daudzu grāmatu autors, dižs irānists un sūfisma pētnieks, pats pieder pie viena no tarikatiem (sūfi Ceļiem). Nasrs ir profesors Dž. Vašingtona Universitātē. Viņš ir tuvs tradicionālistu (M. Eliade, F. Šions u.c.) aprindu idejām.
Ilggadīga draudzība saista S.H. Nasru un Hurbahšu. S. Nasra raksti ir publicēti žūrnālā “Sūfi”, ko izdod izdevniecība Nimatullahija. Viņš ir arī darbīgi piedalījies starptautiskās konferencēs par sūfismu, kuru sponsors ir bijis Nimatullahija ordenis.

Saistība starp garīgumu un islāma mākslu, kas izpaužas muzikālos veidos, sevišķi skaidra un spraiga ir persiešu klasiskajā mūzikā, kura ir viena no visnozīmīgākajām un ilglaicīgākajām islāma tautu tradīcijām. Tradicionālā persiešu mūzika līdzīgi kā visas garīgas dabas mākslas pamatojas klusumā.

Sūfiju meklējumi. Pēc ustada Hilmi, Mevlevi. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Ļoti nopietns raksts. Vēlams lasīt ar vēsu prātu. Ja šķiet, ka sūfiji par daudz ņem uz sevi, palūkojiet tomēr, vai rakstā nav nopietni pārdomājamas lietas.- I.L.)

Mēs mēdzam apgalvot, ka cilvēks ir cēlies no tālienes, tik tālas tālienes, ka runājot par cilvēka izcelsmi, bieži lieto izteicienu “aiz debess sfēru robežām”. Cilvēks ir attālināts no savas sākotnes. Dažas no viņa jūtām (bet ne visas) uz to tik tikko manāmi norāda. Lūk, kāpēc mēs runājam par “šķiršanos no Iemīļotā”, bet tie ir tehniski jēdzieni, un tie, kas tos lieto, lai pastiprinātu tikai savu jūtu dzīvi, to arī pastiprina.

Māceklība un attīstība. Bahauddīns Nakšbands. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Izvilkumi no Bahauddīna, sūfiju Rakstu (ornamentu) Skolotāja (Nakšbanda – Naqshbandi – patternmaker), Novēlējuma:)
Mums vienmēr piekodina pētīt un labi pazīt Viedo dzīvi, darbus un izteikumus, jo pastāv izpratnes saikne starp šīm lietām un iespējām, kas slēpjas mūsos.
Bet ja mēs kā burta kalpi grimsim šā materiāla izpētē ziņkāres vai izbrīna mudināti, tiešām, mēs izmainīsimies, tomēr tā būs dzīvnieka pārvērtība mazāk dzīvnieciskā, tā vietā, lai pārvērstos no dzīvnieka cilvēkā.
Patiesu Meklētāju no atdarinātājiem ir jāatšķiro pārbaudījumam, kas tiek likts cilvēka ceļā.

Bahauddīna padomi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tu tiecies būt piepildīts. Tomēr tas, kur jau kaut kas ir, iepriekš ir jāiztukšo. Lai uzpildītos kā nākas, iztukšo sevi, ievērojot šos padomus, kurus vari padarīt par saviem likumiem:

PIRMAIS

Nekad neļaujies trauksmei mācīties, lai cik stipra tā nebūtu. Īsts norādījums mācīties netiek izjusts kā trauksme.

Gazali. Praktiskās norises sūfismā. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Gazali rāda, ka jēdziens, ko sūfiji sauc par “zināšanām (apjēgu)”, tiek lietots kā tehnisks termins, bet ka tā loma cilvēka pastāvēšanā ir neizmērojami lielāka par to, ko parasti sauc par zināšanām. Vēlāki domātāji un tie, kas ir rakstījuši, jau mazāk pakļauti vispārēju uzbrukumu briesmām, nosauks šo zināšanu veidu par to spēku, kas uztur cilvēci.
Apjēga, – saka viņš, citēdams Fatahu el-Mosuli, – kas ir sūfiju mērķis – tā ir tas, kas uztur dzīvību tādā mērā, ka ja tās nodošanu pārtrauktu uz trim dienām, cilvēka būtība nobeigtos kā nomirtu cilvēks bez barības vai slimais bez nepieciešamām zālēm. Tāpēc sūfiju apjēga ir kaut kas, kas nepārtraukti ieplūst cilvēkā.

Raksti. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Somnanas Jakubs, skaidrojot rakstu, kurus izmantojis, uzdevumu, teicis:
“Raksti – tas ir līdzeklis, ar kuru tādas lietas kā zināšanas, izaugušas sabiedrībā, var tikt tai atgrieztas.
Tie ir tāpat kā sēkla, kas var tikt atgriezta zemē ilgu laiku pēc tās nogatavinājušā auga bojā ejas, no kura varbūt nav vairs ne pēdu.
Zinātnieki var noņemties ar sēklu samalšanu miltos, bet tie, kurus saucam par Viedajiem, rūpējas par ražu.
Liekat aiz auss šo līdzību, jo tā satur divu mācekļu veidu nesavienojamības skaidrojumu.“

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Lasīšana. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Navabam Džanam Fišānam Hānam vaicāja:
“Kāpēc skolotājs neļāva Rūmī studēt sava paša tēva darbus? Vai tad nav acīmredzami, ka laba izpēte nevar nest neko citu kā labu?”
Džans Fišāns atbildējis:

Grāmatu simti. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kādam no Hadžaganu (Skolotāju) kopienas šeihiem paziņoja, ka ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem viņam ir jāstājas Turkestānas garīdzniecības un likumdevēju priekšā, lai pārliecinātu tos, ka viņš māca savus skolniekus atbilstoši šariātam – islāma tradicionālajam likumam.
Viņš ir piedāvājies atsūtīt savus mācekļus, lai pārbauda,

Kā tiek uzturēta cilvēce. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Imāms Putsirrs pasludināja:
“Cilvēki apmeklē Laikmeta Skolotāju, lai gūtu to, kas īstenībā nav liels ieguvums.
Ja viņi to apjēgtu, tie ņemtu par atbalstu tos milzu ieguvumus, ko Laikmeta Skolotājs sniedz viņiem vienmēr.
Dižākais no tiem ir tas, ka visa cilvēku sabiedrība, ne tikai “ticīgo” pūlis, turpina savu miesīgo pastāvēšanu tikai, pateicoties Laikmeta Skolotāja darbam un dzīvei.
Tas ir tik brīnumaini un neticami, ka Viņš tiek saukts par Izredzēto, par “noslēpumu, kas ir pilnīgi noslēpts tā neticamības dēļ”.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs

http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Balhas Iskanders. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Dēls vaicājis Balhas Iskanderam, kad tas bijis nāves gultā:
“Kas ir tava spēka, tavas labklājības un tavu brīnumdarbu avots?”
Tēvs atčukstējis:
“Ja es tev to pateiktu, tas tevi atrautu no saskares ar šo avotu, tāpēc es neteikšu, kur tas ir, bet tikai, kas tas ir.”
Viņš turpinājis:
“Mūsu dzīves uzdevums ir sūfiju Ceļš, un mēs uz šīs zemes, tā sacīt, esam svešzemnieki mežoņu vidū, bet tagad es atgriežos mūsu dzimtenē.”

Vai Kristus mācīja jaunu reliģiju? Svami Abhedananda

(Kristieši, lūdzu nesabozīsimies no virsraksta vien. Ja kristietība nav tikai burbulis, un ja tā nav savas inerces izskrejā, tad nopietns, varbūt vecāka, drauga vārds un īsts pamatojums ir pateicības vērts. Un nesakiet, ka nepieķerat sevi pie domas, ka kaut ko tādu jau bijāt jautuši. -I.L.)

Jēzus Kristus mācība nelīdzinās mūsdienu ortodoksālajai kristietībai, nedz tā ir bijusi līdzīga ebreju tautas ticībai. Viņa reliģija ir bijusi ar lielu atkāpi no judaisma gan pamatidejās, gan ideālos, kā arī ideālu sasniegšanas veidā. Tā ir bijusi daudz vienkāršāka pēc formas un daudz cildenāka pēc būtības.

Kali jugas netiklības. No Šrimad Bhagavat Mahapurānas – divpadsmitā grāmata, 1.,2. saruna

Sri Suka teica: (1. saruna) (Kad Kalijuga attīstīsies,) Saurastra, Avanti un Abhira apvidu (Sura, Arbuda un Malava pavalstu) Brahmani kļūs Vratjas jeb kritušie cilvēki (jo tie atmetīs Samskaras jeb šķīstīšanas ritus, īpaši iniciācijas ceremoniju ar svēto pīni), un pārvaldnieki būs galvenokārt no Sudru kastas. Sudras, kritušie Brahmani un augstāko kastu piederīgie, kas nodevuši Vēdu uzvedības mācību, un barbari (Mlecchas) valdīs Indas un Čandrabhagas upju krastos, Kaunti pilsētā un Kašmiras apvidū.
Šie valdnieki, ak Parikšit, kas visi būs vienaudži, nebūs labāki par barbariem (uzvedības ziņā) un būs padevušies ļaunumam un melīgumam, aprobežotiem un varmācīgiem paņēmieniem. Tie nogalinās sievietes, bērnus, Brahminus, govis. Tie iekāros citu vīru sievas un citu cilvēku bagātības. Tie strauji piedzīvos likteņa nepastāvību un būs spēkā un dūšā vāji un arī dzīvos īsu dzīvi.

Izglītības jēga. Šrī Sathja Sai Babas vasaras kursu (Brindavanā, Bangalore – 1995.gada maijā) “Indijas kultūra un garīgums” 11. nodaļa

na tv evâham jâtu nâsam
na tvam neme janâdhipâh
na caiva na bhavishyâmah
sarve vayam atah param
Es nekad īsti neesmu pastāvējis, nekad, nedz arī tu;
ne tu, nedz kāds no šiem valdniekiem –
noteikti arī nekad nepastāvēsim turpmāk.
Bhagavad Gīta 3:12

Visums ir daudzu spēku pilns. Visu zinošs, visvarens un visuresošs spēks ir visā radībā. Dievišķs spēks ir klātesošs ikkatrā atomā, kā cukurs sīrupā. Upanišadas to sauc par – raso vai sah – jeb visuresošā saldme – piemērotība, saskaņotība. Dievs ir saskaņotības iemiesojums.

Par Grēcinieka Ciešanām šajā un Viņpasaulē. Garuda Purāna Sarodhara; I nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta (Vēdu zintnieks) pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Madhusudana (demona Madhu nogalinātāja – Krišnu) koks,
– kura stingrās saknes ir Likums (Vārds, Logoss),
– kura stumbrs ir Vēdas

(“sakne”, “dievišķās zinības”, Hindu reliģijas Svētie raksti, apkopoti apmēram 1500. līdz 1000. g.pr.Kr. To pamats ir Šruti “dzirdētais vārds”, kas ietver Vēdu Mantras un Brahmanas – (Brahmaniem (garīdznieku kastu) piederīgās – Hindu Talmuds) un arī Upanišadas. http://www.mypurohith.com),

– kura pārpilnie zari ir Purānas (Hinduisma vēlāki teksti, būtībā Svētie raksti),
– kura ziedi ir ziedojumi,
– un kura augļi ir atpestīšana,
pārspēj visu.

2. Naimišā, bezmiega būtņu (bezmiesīgas būtnes, kas neaizmieg) laukā zintnieki, Saunaka un citi tūkstošiem gadu veic ziedojumus, lai sasniegtu Debesu valstību.

Par Jamas Ceļu. Garuda Purāna Sarodhara; II nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: “Kāds ir ciešanu ceļš Jamas pasaulē? Stāsti man, ak Kešava (”tas, kam ir daudz jeb skaisti mati.” Višnu jeb Krišnas vārds), kā pa to iet grēcinieki.

2. Svētītais Valdnieks teica: “Es pastāstīšu tev par Jamas Ceļu, kas nes lielas ciešanas. Kaut gan tu esi mans pielūdzējs, tu satrauksies, to dzirdējis.

3. Tur nav koku paēnas, kur mirušais varētu atpūsties, un tajā ceļā nav barības dzīvības uzturēšanai.

4. Nekur nav redzams ūdens, ko tas, galīgi izslāpis, varētu iedzert. Kvēlo divpadsmit saules, ak Putns, kā pralajas (pasaules sabrukums kalpas (Brahmas gads = 4320000000 saules gadi) beigās) beigās.

Par Jamas Mocībām. Garuda Purāna Sarodhara; III nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: Kādas ir mokas, ko pārcieš grēcinieks, kas ir nogājis pa Jamas ceļu Jamas valstībā? Pastāsti man, ak Kesava.

2. Svētītais Valdnieks teica: “Klausies, ak Vinatas pēcnācēj. Es pastāstīšu to no sākuma līdz galam. Tu trīcēsi no elles apraksta vien.

3. Četrdesmit četras jūdzes aiz Bahubhiti pilsētas, ak Kasjapa (šeit Garuda), ir dižā Taisnības Valdnieka pilsēta.

4-5. Grēcinieks vaimanā, kad tas dzird pūļa “Vai manu, vai manu” gaudas, un dzirdot viņa vaimanas, arī tie, kas staigā pa Jamas pilsētu.
Visi dodas pie vārtsarga un piesakās tam. Vārtsargs Dharmadhvaja tur stāv vienmēr.

Par Grēku Veidiem, kuri ved uz elli. Garuda Purāna Sarodhara; IV nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: Par kādiem grēkiem nonāk uz platā Ceļa? Kāpēc iekrīt (elles upē) Vaitarani? Kāpēc nonāk ellē? Pastāsti man, ak Kesava.

2. Svētītais Valdnieks teica: “Tie, kuri vienmēr bauda ļaunus darbus, kas novēršas no labiem darbiem, iet no elles uz elli, no posta uz postu, no bailēm uz bailēm.

3. Cildenais nonāk Taisnības Valdnieka pilsētā pa trim vārtiem, bet grēcīgais tikai pa vieniem – dienvidu vārtiem.

4. Vaitarani Upe ir jāšķērso tikai šajā īsti nelaimīgajā ceļā. Es pateikšu tev, kas ir grēcinieki, kuri pa to iet:

Par Grēka Pazīmēm un Sekām. Garuda Purāna Sarodhara; V nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: “Pastāsti man, ak Kesava, kādi grēki izpaužas noteiktās pazīmēs, un pie kādām iedzimšanām tādi grēki noved?”

2. Svētītais Valdnieks teica: “Par grēkiem, kuru dēļ grēcīgais, kurš atgriezies no elles, nonāk noteiktā iedzimšanā un par pazīmēm, kādas rada noteikti grēki, – klausies Mani par tiem.

3. Brahmana slepkava kļūst par diloņslimnieku, govs kāvējs kļūst par kuprainu un vājprātīgu, jaunavas slepkava kļūst par lepras slimnieku – šie visi iedzimst par pārijiem (nepieskaramajiem).

Grēcinieka pārdzimšanas ciešanas. Garuda Purāna Sarodhara; VI nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: – Stāsti man, ak Kesava, kā mātes dzemdē izveidojas tāds, kas atgriežas no ellēm, un kādas mocības tas izcieš augļa stāvoklī.

2. Višnu teica: “Es pateikšu tev kā dzimst mirstīgais, kad saplūst vīrišķais un sievišķais elements, vīrietim un sievietei savienojoties.

3. Grēcinieka ķermenis sāk veidoties menstruācijas laika vidū, trijās dienās, kad Indra (debess velves dievs, no augstākajiem dieviem, bet ne no neradītajiem) izpērk Brahmana slepkavības grēku.

4. Tāda, kas atgriežas no elles, māte pirmajā dienā no šīm tiek uzskatīta kā pamesta sieviete, otrajā kā Brahmana slepkava, trešajā kā veļas mazgātāja.

Babhruvahanas Sakraments pretam. Garuda Purāna Sarodhara; VII nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Suta: To dzirdējis, Garuda, trīcot kā svētā vīģeskoka lapa, vaicāja atkal Kesavam cilvēku labā.

2. Garuda teica: Pastāsti man, kādā veidā cilvēks, kurš ir apzināti vai neapzināti grēkojis, var glābties no Jamas kalpu mocībām.

3-4. To cilvēku labā, kuri ir pagrimuši pārdzimšanu okeānā, ar vājām gara spējām, kuru saprātu aizklāj mākoņi, kuru Es ir aizmiglojusi atkarība no sajūtu objektiem.

Par veltēm mirstoša labā. Garuda Purāna Sarodhara; VIII nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: “Stāsti man, ak Valdniek, par visiem ritiem, ko veic to labdarbīgo labā, kas ir citās pasaulēs, un kā dēliem tos jāpilda.”

2. Svētītais Valdnieks teica: “Ak Tarkšja, tu esi darījis labi, vaicājot man cilvēku labuma dēļ. Es pastāstīšu tev par ritiem, kas piemēroti taisnprātīgajiem.

3-4. Labdarbīgam cilvēkam vecumā, redzot savu ķermeni slimību nomāktu un planētu stāvokli nelabvēlīgu, vairs nesadzirdot dzīves aicinājumu,

Par ritiem mirstošam. Garuda Purāna Sarodhara; IX nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: Tu esi pateicis visu par dāvanām slimajam. Tagad, ak Valdniek, pastāsti par ritiem mirstošam.

2. Svētītais Valdnieks teica: Klausies, ak Tarkšja, un es izskaidrošu tev ritus tam, kas atstāj ķermeni, un ar kādiem ritiem cilvēks pēc nāves sasniedz labu stāvokli.

3-5. Kad karmas ietekmē iemiesotais atstāj savu miesīgo ķermeni, kādam ir jāiekārto aplis ar govs mēsliem (govs mēslus Indijā plaši lieto tīrīšanai un antiseptikai) svētā tulasi koka (bazilika augam līdzīgs) tuvumā.

Par ritiem visiem Senčiem. Garuda Purāna Sarodhara; XIII nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta (Vēdu zintnieks) pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: “Pastāsti man, ak Valdniek, kā veic Sapinda ritu, par šķīstīšanos un piederumu veltēm.”

2. Svētītais Valdnieks teica, “Ak Tarkšja, klausies, un Es tev izskaidrošu visu Sapinda ritu, ar kuru tiek atstāta aiz muguras preta (rēgs, ļauns gars, kas mājo miroņa skeletā un rēgojas kapsētās un līdzīgās vietās; ar vēlmēm, bet bez miesas), un dvēsele nonāk pitris (tēvi – vai nu aizgājušo senču dvēseles jeb gari, kuriem noteiktos laikposmos ir ziedotas pindas (rīsa un miltu bumbiņas ) un ūdens, vai desmit Pradžapati (mītiski cilvēku pirmradītāji, Brahmas prāta radīti), vai Dievu Dēli) kārtā.

Cilvēku, kuri ir veikuši labo, dzimšana. Purāna Sarodhara; XV nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1.-2. Garuda teica: “Taisnīgs cilvēks, izbaudījis debesu dzīvi, iedzimst no jauna nevainojama ģimenē. Pastāsti, kā tas nokļūst mātes dzemdē.

Es vēlētos uzzināt, ko domā taisnprātīgs cilvēks, nokļūstot šajā (šīs pasaules) ķermenī. Pavēsti man, ak, Līdzcietības Dārgumu Glabātāj!”

Enūma Eliš. Šumeru mīta VII plāksne

(Marduka 50 vārdi)
Asaru (troņa acs, Oziriss), zemturis, kurš noteic ūdens līmeņus;
Labības un augu radītājs, kurš liek dzīt asnus.
Asarualims (gaisma tumsā), godājams padomdevējs, vispārākais padomdevējs;
Uz kuru cer dievi bez bažām.
Asarualimnunna, laipnais, savu tēvu, savu radītāju, gaisma,
Kurš īsteno Anu, Enlila, Eia un Ninigiku lēmumus.
Viņš ir to apgādnieks, kas piešķir to daļas,
Kam pārpilna ragotā cepure, vairojot . . . .

Tengrisms un cilvēka attīstība. A.I.Krivošapkins-Ajina

Par stepes seno reliģiju – tengrismu

Pašlaik daļa lasītāju, īpaši citvalodu, ar jakutu reliģiju saprot melno šamanismu. Tas tā nav. Melnais šamanisms, kas saistīts tikai ar zemāko garu pasauli – abāsi (абааhы) un tikai kaitē cilvēkam, var to iebaidīt un spiest atteikties no katras tieksmes censties un iekārtot savu dzīvi; tā nevar būt bijusi reliģija, kas devusi saha tautai spēku un ticību un ļāvusi tai nodzīvot ļoti garu mūžu uz šīs pasaules. Šajā ziņā autors ir pilnībā vienisprātis ar G.V.Ksenofontovu, kurš reiz ir rakstījis:
„Ir jāpieņem par neapstrīdamu atzinums, ka mūslaiku jakutu šamanisms nav tautas ticība, bet tas ir senu tautas medicīnas paņēmienu atliekas – slimību dziedināšana ar buršanos, vārdošanu, lūgšanām, ziedojumiem utt. Taču līdz kristietībai valdošās aprindas ir turējušās pie tā saukto balto šamaņu un to gaišo garu ajī (айыы) kulta”.