Ir divas attieksmes, uz kurām jāvērš uzmanība. Viena ir, kad vēršamies uz iekšu, – tad sakām, ka viss ir kārtībā. Bez Dievišķās iejaukšanās nepakustas ne smildziņa. Tāpat Dievs ir turējis mūs, lai būtu kārtībā.Viss ir kārtībā.
Šī ir attieksme, kad jūs pievēršaties iekšienei (Nivriti).
Kad jums ir jādodas ārā un jāstrādā (Pravritti), tad meklējat pilnību pat sīkumos. Kur redzat nepilnības, jūs pievēršat uzmanību, kā varat tās labot. Uzziniet paņēmienus, kā uzlabot visas lietas.
Tā, darbojoties mēs redzam, kur varam labot un ko varam izmainīt.
Iedziļināties varam tikai tad, kad nošķiramies meditācijā un sakām, ka viss ir nevainojams.
Parasti, kad cilvēki aizver acis un iedziļinās sevī, tie mēdz sev teikt: ”Šis nav labi, tas nav labi, un atrod trūkumus visur”. Tie nedz meditē, nedz ir klusumā. Un darbībā cilvēki parasti domā, ka viss ir lieliski tā, kā tas ir, kāpēc mums būtu kaut kas ar to jādara? Tad mēs esam zaudētāji.
Pienācīgi ir, ja mēs darbojamies un redzam, ko varam paveikt, un ja mums ir jāpabūt mierā, tad mēs sakām, ka viss ir kārtībā. Šāda attieksme palīdzēs jums iedziļināties meditācijā.
Es neko nevēlos
Es neko nedaru
Es neesmu nekas
Šie ir meditācijas pamatlikumi. Šīs lietas jums ir jāņem vērā.
Un tā – Navratri sāksim no rītdienas. Šīs deviņas dienas ir iekšējas saskarsmes ar Dievišķo deviņas dienas.
Šajās deviņās dienās noliksim malā visas mūsu sīkās, nenozīmīgās lietas, nenozīmīgās vēlmes, prasības, mūsu sīkās mazās izpausmes, kas mūs apgrūtina, un tikai teiksim Dievišķajam: ”Lai notiek tava griba. Esmu tavs, lai notiek tava griba”.
Ar šādu pārliecību, virzoties tālāk, veicot savus vingrinājumus, jums netrūks nekā. Viss, kas jums vajadzīgs, nāks jums dabiski, pats no sevis.
Tā mēs virzīsimies mūsu sādhanā, mūsu vingrinājumos ar uzticību, ka par mums rūpēsies, par mums rūpējas.
Navratri ir laiks, kad par visām šīm – ķermeņa, prāta un gara – vajadzībām rūpējas Dievišķais. Tajā pat laikā palīdziet cits citam, palīdziet visiem cilvēkiem, kam jūsu palīdzība ir nepieciešama. Tās ir deviņas naktis, tās ir ļoti labvēlīgas un tās pacilā garu.
Jadžjas, pudžas (Yajña, Yagna, Yagya vai Yadnya – dievkalpojums, lūgsna, slavēšana; ziedošana, upurēšana; puja – godāšana, cienīšana, pielūgsme) tiek veiktas gadu tūkstošiem, lai nestu mieru, labklājību, lai izšķīdinātu negatīvās karmas un pacilātu cilvēka garu. Tās tiek veiktas kopš ļoti seniem laikiem.
Labāk tad neiesaistīties nekādos citos saietos, neapspriest ar cilvēkiem pasaulīgas lietas. Tikai būt sevī. Ja vispār runājat, tad izsakiet kādas zināšanas vai skaidras būtiskas lietas. Labāk būtu nesēdēt pļāpājot. Bet šīs deviņas dienas ir labākais, kas ir Dievišķajā apjēgā.
Jaut. Reiz tu teici, ka ar sevas (nesavtīga kalpošana) veikšanu tiek atrisinātas visas mūsu grūtības. Esmu ieradies šeit sevas dēļ, vai manas grūtības atrisināsies?
Šri Šri Ravi Šankars: Jā, tās noteikti atrisināsies. Lai atrisinātos visas mūsu grūtības, ir nepieciešamas divas lietas: viena ir mūsu piepūle (purushartha), un otra ir Laipnība (krupa). Dievs ir mūsos. Mēs esam pilnīgās apziņas iemiesojums (chaitanya swaroop). Nav nekā šķirta no mums. Tas ir mūsos, mūsu veidolā. Veicot pudžu (pooja) ārēji mēs veidojam noskaņojumu. Bet nolūks tam visam ir ienest sevī redzējumu.
Jaut. Vai tu, lūdzu varētu paskaidrot, kāpēc mēs pielūdzam Šivu, kaut viņš tiek saukts par grāvēju?
Šri Šri Ravi Šankars: Šiva nav tikai grāvējs, Šiva nozīmē pārveidotāju, advaita (nedalītu) apziņu, kas nav duāla, vienotu apziņu, Mahadeva. Šiva pudža – Rudra pudža ir vissenākā jadžja, kas apvieno visas piecas sastāvdaļas, ar skandēšanu un piecu sastāvdaļu lietošanu. Šo ritu veic, lai paceltu cilvēka apziņu.
Jaut. Kas ir mūsu dzīves mērķis?
Šri Šri Ravi Šankars: Tas ir jautājums, kas jums ir jāapsver. Kas ir tas, ko jūs vēlaties? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Apsveriet atbildi – kas ir tas, kas man ir nepieciešams? Tad viss, kas ir nozīmīgs jūsu dzīvē, izcelsies, un nesvarīgais pazemināsies. Tad tam, ko jūs domājat nozīmīgu, šajā ziņā jūs piešķirsiet priekšroku vēl un vēl un vēl. Un, kad jūs to apsverat, un kad pāri nepaliek nekas, tad mērķis esat jūs. Līdz tam ir labi turpināt to darīt (apsvērt).
Jaut. Es nezinu, kā skandēt lūgšanu, es izprotu meditāciju, bet neizprotu lūgsnu. Kā cilvēks lūdz?
Šri Šri Ravi Šankars: Meditācija ir lūgsnas izsmalcinātākais, netveramākais veids. Lūgsna ir: “Ak, Dievs, dod man šo, dod man to” vai “Ak, es esmu ļoti pateicīgs, ka Tu es devis man šo vai to”.
Bet meditācija ir tikai miers, un tas ir labākais lūgsnas veids. Lūgsna notiek, kad jūs esat pilnīgi bezpalīdzīgi, vai kad esat ļoti pateicīgi. Jūsu dzīvē ir divu veidu situācijas. Jūs varat būt tik bezpalīdzīgi, ka jums nav citas izejas. Kā tad, kad esat ļoti izslāpuši, un lūdzat nedaudz ūdeni. Lūdzu, palīdzi.
Palīdzības lūgšana ir viens lūgsnas veids.
Pateicība ir otrs lūgsnas veids.
Un trešais ir tikai miers, esamība klusumā.
Trešais ir vispārākais lūgsnas veids.
Jūs varat būt pateicīgi par visu, kas jums ir bijis – tas ir otrs lūgsnas veids. Jums tam nav jālieto īpaši izteikumi vai vārsmas.
Jadžjas, kas tiek veiktas šeit, nav tikai kāds lūgsnas veids. Tas ir paņēmiens, norise. Jums nav jāizprot, ko nozīmē šis dziedājums. Dziedājumam, svārstībām ir ietekme uz visu mūsu ķermeni, prātu un apkārtni. Tā ir visnozīmīgākā lieta, kas attiecas uz jadžjām. Tā nav šā vai tā lūgšana Dievam. Tā ir tikai šo šloku (dziesma, no saknes śru, “dzirdēt”; gandrīz viss Mahabhāratas un Ramajanas teksts ir šlokās) skandēšana. Klausīties dziedājumus ir pat svētīgāk. Jums nav jāskandē līdz. Vienkārša to klausīšanās pati no sevis rada svārstības apziņā.
Jaut. Kur ir Šiva un Šakti (Šivas dzīvesbiedre)?
Šri Šri Ravi Šankars: Gan Šiva, gan Šakti ir mūsos. Jūs sēdat, it kā atrastos svētlaimes okeānā, visuma enerģijas okeānā, Dievišķās enerģijas, Šivas enerģijas, Šakti enerģijas okeānā. Tā ir meditācija.
————
Indijā, (Art of Living International Center, Bangalore) 18.septembrī Navratri deviņu dienu svētku (visuresošā Dievišķā godināšana Dievišķās Mātes personā deviņas naktis) priekšvakarā.
http://www.facebook.com/topic.php?uid=77018074868&topic=11652
Labas norādes meditācijai.