Kas ir Joga?
Vārds ‘yoga’ (sajūga) ir atvasināts no sanskrita ‘judž’ (yuj) un nozīmē cilvēka apziņas jeb dvēseles vienību ar Visuma Apziņu jeb Garu. Joga ir 5000 gadus sena indiešu zināšanu bagātība. Lai gan daudzi par jogu domā kā par ķermeņa vingrinājumiem, kuros cilvēki savērpjas, grozās, stiepjas un elpo vissarežģītākajos veidos, tie ir vien šīs dziļās cilvēka prāta un dvēseles neierobežoto iespēju atraisīšanas zinātnes ārējākā puse. Jogas zinātne sevī ietver pilnu Dzīves Ceļa būtību.
Meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.
(“DZIESMAS DEVA LATVIEŠU TAUTAI KOPĪBU, KAD TAI CITAS NEKĀDAS KOPĪBAS NEBIJA … Zīmīgs ir viņu pielīdzinājums rasas pilieniem, kas pieķeras katrai puķei, katrai lapai, katrai smildziņai, katram priekšmetam. Sakarā ar to priekšmetu, ar to vietu, kur rasas pilieni turas, tie arī dabū savu īsto apgaismojumu, izceļas savā īstajā daiļumā. … Latviešu tautas dziesminieks nav fantāzijas dzejnieks, kas savus tēlus brīvi izdomā, bet modeļa dzejnieks, kas tos ņem no patiesās dzīves. … dvēseles izjūta izceļ jaunus un atkal jaunus momentus, kam īpaši tā dod īsto vērtību. … top par MĪLESTĪBU. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet ARĪ KUSTOŅUS, dažreiz ARĪ CITUS PRIEKŠMETUS. (salīdzinām ar samadhi – … dziļi saplūst ar visuma (holistisko) veselumu ar tādu spēku, kas pārņem visu viņa esamību – I.L.)” (T.Z.) Ja Latvijā notiek (-tu) pilnvērtīga latviešu kultūras pētniecība un ir (būtu) pilnvērtīga izglītības sistēma, latviskuma atraktors tajās ir galvenā tēma. Nedz daba, nedz tautiskums nav primitīvs, šajās jomās darbojas fraktāļu atraktors, latīņu valodā – pievelkošs, tas ir sakarība, kas nosaka fraktāļa formu. Tas ir iedomājams kā snaudošs vai izpaudies pumpurs, kā no tā izraisījies zars, atzars, zariņš, jauns pumpurs. (I.L.) “Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu”. Šri Šri Ravi Šankars
(Daosu mūka Čan Čuņ trīs gadu ceļojuma pie Čingīs-hāna (Genghis Khan, /ˈɡɛŋɡɪs ˈkɑːn/ jeb /ˈdʒɛŋɡɪs ˈkɑːn/, mongoliski: [tʃiŋɡɪs xaːŋ] un tālākās dzīves apraksts (1219.-1227.g.). Ērti salīdzināt ar tā paša laika Indriķa hroniku. Čan Čuņ pirmsnāves dzeja: “Dzimšana un nāve ir kā rīts un vakars; spokaini burbuļi parādās un zūd, bet ūdens nav skarts necik. Kad saules un mēness gaisma iziet caur caurumu, mēs varam pārkāpt saulei un mēnesim; bet kad gaismas noslēpumainais spēks atklājas pilnībā, tā apņem jūras un kalnus, plūst visās pasaules malās kā uz kaut ko tuvu un elpina radību miriādes kā atspere, un bezjēdzīgi ir vārdi, kad ota beidz tos rakstīt, pārvēršas pīšļos, un kad tiek nodoti laikabiedriem, tie tos aizmirst jau klausoties”. I.L.)
Ne grēks ne nopelns, ne bauda ne sāpes.
Ne reliģiozas formulas, ne svētas vietas.
Ne Svēti Raksti, ne ceremonijas.
Ne es apēsts, ne ēdājs, ne ēšana;
Esmu es mūžīgi Svētlaimīgais, Viens vesels bez cita, Patiesība, Labvēlība un Daile.
Es esmu TAS.
Jaut.: Es šeit jūtos ļoti labi un pārņemts, bet palaikam, kad redzu šeit bagātus un slavenus cilvēkus, es jūtos, ka neesmu nekas, Es jūtos apjucis. Lūdzu, palīdzi.
Šri Šri Ravi Šankars: Nu labi, ja tu vēlies kļūt par vienu no šīm zvaigznēm, tad darbojies ar tādu mērķi, tas nav ļoti sarežģīti.
Jaut.: Gurudži, kursa laikā es jūtos ļoti labi, bet, tiklīdz aizeju, tā jūtos atkal nelaimīgs. Kā lai tiek vaļā no tā?
Šri Šri Ravi Šankars: Uzņemiet šādu gudrību. Neatkarība nozīmē iekšēju atkarību. Neatkarība jums ir tikai tad, kad jūs esat atkarīgi iekšēji. Tu esi nelaimīgs, kad gribi kaut ko no citiem savam atbalstam. Cik daudz tu vari ņemt? Un pat, ja tu ņem visu, vai tas ir tas, kas vajadzīgs? Tā es domāju. Būt neatkarīgam nozīmē būt iekšēji atkarīgam.
Jaut.: Gurudži, Šivas un Krišnas dziesmu dziedāšana satsangā liek daudziem cilvēkiem brīnīties. Lai gan mēs uzsūcam ļoti daudz labu svārstību, tas vēl liek daudziem cilvēkiem domāt, ka mēs dziedam hinduistu dziesmas. Kādēc mēs dziedam tik daudzu Dievu dziesmas? Citu reliģiju cilvēki apjūk starp satsangas īsto nozīmi un mantrās slēpto simbolisko nozīmi. Turpiniet lasīt →
(Tieši pirms Rudra Pudžas (Puja – godināšana, dievkalpojums) Šivratri (Shivratri – “Dižā Šivas nakts”) naktī Šri Šri Ravi Šankars runāja par Šivas un Šivratri īsto būtību.)
Izpratīsim nedaudz par Šiva tattva (Shiva tattva – pirmais un netveramākais veids – tīra apziņa un visu citu izpaudumu avots). Zināt var pavisam maz. Saprāts ir jāapmierina un jāmodina netveramām sajūtām. Turpiniet lasīt →
Holi ir krāsu svētki. Visa pasaule ir ļoti krāsaina. Tāpat mūsu sajūtas un jūtas saistās ar dažādām krāsām dabā: dusmas ar sarkanu, nenovīdība ar zaļu, dzīvīgums un līksme ar dzeltenu, mīlestība ar sārtu, plašums ar zilu, miers ar baltu, ziedošanās ar safrāndzeltenu un apjēga ar violetu. Katrs cilvēks ir krāsu fontāns, kas pastāvīgi mainās. Turpiniet lasīt →
Ir divas attieksmes, uz kurām jāvērš uzmanība. Viena ir, kad vēršamies uz iekšu, – tad sakām, ka viss ir kārtībā. Bez Dievišķās iejaukšanās nepakustas ne smildziņa. Tāpat Dievs ir turējis mūs, lai būtu kārtībā.Viss ir kārtībā. Turpiniet lasīt →
1. Mācieties šo svēto likumu, kuru ir ievērojuši (Vēdās) mācītie vīri, un kam savās sirdīs piekrituši tikumīgie, kas vienmēr ir brīvi no naida un juceklīgas pieķeršanās lietām – no atkarībām.
2. Darboties vienīgi, sagaidot apbalvojumu, nav slavējami, tomēr brīvība no šīs vēlmes šajā (pasaulē) nav (sastopama): jo uz (šīs) vēlmes dibinās Vēdu mācības un Vēdās noteikto darbību veikšana. Turpiniet lasīt →
(Vairāk vēsturiskas nozīmes norādījumi. Šī it kā raibā un neticamu apgalvojumu pilnā, kā arī vietumis pretrunīgo un tostarp Brahmanu iztikšanu nodrošinošo noteikumu virkne kļūst skaidrāka, kad pamana tajos klātesošos pamatlikumus, kas dara ritus no bezjēdzīgām ceremonijām par cilvēka garīgas (arī praktiskas) izaugsmes stundām Turpiniet lasīt →
(Šamsuddīns Mohammads Hafizs no Širāzas ir 14.gadsimta (apm.1320-1389) Irānas dzejnieks filosofs, dižs sūfijs, dzīvojis 100 gadus pēc Rūmī. Viņš ir saukts par Korāna sakņu Skolotāju, Slēptā Mēli, Noslēpumu Tulku. Lasot ir jāatceras, ka vīns sūfiju dzejā ir poētisks jēdziens, kas vairāk nozīmē garīgu skurbumu. Tāpat, Iemīļotais ir Dievs. Jāatceras arī tas, ka sūfiju paņēmiens neiekalst tā sauktajā “vārdā” ir spēlēt draiskuli un jampampiņu. Sūfiji savā ziņā ir garīgās jomas džezmeni.) Turpiniet lasīt →
Godini katra sava vadītāja, katra skolotāja, kas bijuši tavā ceļā, augsto svētību. Vēro savas apziņas izplešanos, dievišķos vēstījumus un iedvesmu šajā labvēlīgajā laikā (pilnmēness Mežāža/Vēža zvaigznājā). Ļauj plūst caur sevi dievišķajai mīlestībai, izstarojot to uz visām būtnēm un uz Zemi. Turpiniet lasīt →
Tengristu trīs pasauļu kosmoloģijas attēls uz kādām šamaņu bungām [3] [4]. Pasaules vidū stāv Pasauļu koks, kas savieno Apakšējo pasauli, Zemes pasauli un Debesis. Svītriņas, kas nokarājas no līmeniskās apvāršņa līnijas, nozīmē Zemes un Ūdens garus. Turpiniet lasīt →
Tu izsaki OM mantras īsu ‘OOO’ un stieptu ‘MMMMMMMMMMM’ (vai HHHmmmmmmmmmm kā bite) un tad aprimsti un tikai raugies sevī (novēro sevi). Tu lēni lēni jūti savu ķermeni izejam klusumā un rāmumā. Elpas ritums ir tik liegs un smalks, ka tu neapzinies tās skaņu; pat ja pret nāsīm noliktu kokvilnas lakatiņu, tas nepakustētos no izelpota gaisa. Klusums aiz OM ir viņpus šīs pasaules. Turpiniet lasīt →
Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā. Turpiniet lasīt →
Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs, Turpiniet lasīt →
Par autoru. Saīds Huseīns Nasrs – viens no pzīstamākajiem un nopietnākajiem reliģiju pētniekiem, daudzu grāmatu autors, dižs irānists un sūfisma pētnieks, pats pieder pie viena no tarikatiem (sūfi Ceļiem). Nasrs ir profesors Dž. Vašingtona Universitātē. Viņš ir tuvs tradicionālistu (M. Eliade, F. Šions u.c.) aprindu idejām.
Ilggadīga draudzība saista S.H. Nasru un Hurbahšu. S. Nasra raksti ir publicēti žūrnālā “Sūfi”, ko izdod izdevniecība Nimatullahija. Viņš ir arī darbīgi piedalījies starptautiskās konferencēs par sūfismu, kuru sponsors ir bijis Nimatullahija ordenis.
Saistība starp garīgumu un islāma mākslu, kas izpaužas muzikālos veidos, sevišķi skaidra un spraiga ir persiešu klasiskajā mūzikā, kura ir viena no visnozīmīgākajām un ilglaicīgākajām islāma tautu tradīcijām. Tradicionālā persiešu mūzika līdzīgi kā visas garīgas dabas mākslas pamatojas klusumā.
Skolotājs Bahaudīns visu mūžu bija līksms; smaids nekad nepameta viņa seju. Visa viņa dzīve bija svētku sajūtas pilna! Viņš smēja pat mirstot, it kā izbaudot nāves tuvumu. Apkārt sēdēja mācekļi, un viens vaicāja:
— Kāpēc Tu smejies? Smēji visu mūžu, un mēs neiedrošinājāmies jautāt, kā tas tev izdodas? Un nu, pēdējā brīdī Tu smej! Kas te ir smieklīgs?
Vecais Skolotājs atbildēja: — Pirms daudziem gadiem es ierados pie sava Skolotāja kā septiņpadsmitgadīgs jauneklis, bet jau dziļās ciešanās. Skolotājam bija jau septiņdesmit, un viņš smējās vienkārši, bez iemesla. Es jautāju: “Kā Tev tas viss sanāk?”
Un viņš atbildēja: “Iekšēji mani nekas neierobežo. Man pieder mana izvēle. Pamostoties es katru rītu sev pajautāju, ko šodien izvēlēties – svētlaimi vai ciešanas? Un vienmēr gadās, ka es izvēlos svētlaimi, jo tas tak ir tik dabiski”.
Ieklausies ieklausies naktī kā niedrājs
Vējam uztic kliedzienu liego.
Čukstēdams itkā: “Ak, ļauj man tev izdziedāt
Karsto kvēli un sāpi, kas dedzina.”
Noslēpums dziesmā kaut vienkāršs, –
Redzams tas nav, taustāms nav rokai.
Tu jau gan izprastu to,
Ja vien cietis būtu kā es;
Mīlas liesma ir tā, kas svilina mani.
Mīlas vīna reibumā pielūdzu es.
Ja vēlies tu zināt, cik alkas (pēc Dieva) ir negantas,
Niedrāja šalkās ieklausies vien.
Pie Iemīļotā (Dieva) durvīm piegāja cilvēks un klauvēja.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Viņš atbildēja: “Es tas esmu.”
Viņam atbildēja: “Te nav vietas Man un Tev.”
Durvis palika slēgtas.
Pēc viena vientulības un atsacīšanās gada šis cilvēks atgriezās un klauvēja atkal.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Cilvēks atbildēja: “Tu tas esi.”
Durvis viņa priekšā atvērās.
…
Lai kur tu būtu un kādā stāvoklī, vienmēr centies būt iemīlējies.
(Viedais Sutapārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: “Stāsti man, ak Valdniek, par visiem ritiem, ko veic to labdarbīgo labā, kas ir citās pasaulēs, un kā dēliem tos jāpilda.”
2. Svētītais Valdnieks teica: “Ak Tarkšja, tu esi darījis labi, vaicājot man cilvēku labuma dēļ. Es pastāstīšu tev par ritiem, kas piemēroti taisnprātīgajiem.
3-4. Labdarbīgam cilvēkam vecumā, redzot savu ķermeni slimību nomāktu un planētu stāvokli nelabvēlīgu, vairs nesadzirdot dzīves aicinājumu,
Dzīves mērķus var īstenot dažās meditācijas vai iekšvēres (introspekcijas) minūtēs.
Prāts bez satraukuma ir meditācija.
Prāts, kas viss (“līdz ausīm”) ir patreizējā mirklī, ir meditācija.
Prāts, kam nav šaubu, nedz nojautu, ir meditācija.
Prāts, kas ir atgriezies mājās (no darba), pie sava sākuma, ir meditācija.
Prāts, kas “nav prāts”, ir meditācija.
(1948.gadā pirmoreiz publicēts franču antropologu pētījums dogonu ciltī Mali apvidū. Ogotemmêli ir viens no dogonu cilts vecajiem. Skatiet http://www.dogon-lobi.ch/Copie%20(78)%20de%2000yy.htm Neņemos sludināt galavārdu par to, cik lielā mērā mīti nes sākotnēju vēsti, cik patiesi tā var būt uztverta un nodota līdz mums, bet aicinu lasītāju izmantot mītus savu pelēko šūniņu pakustināšanai. I.L.)
Pirmā diena.
… (Ogotemmêli:)
“Dievs jūs sūta!… Dievs jūs sūta! Sveicināti! Kā ar veselību? … Sveicināti! Sveicināti, kas izslāpuši!…Nākat tik iekšā! Patverieties pēc noguruma! Patverieties no saules! …”
Otrā diena.
…
”Patiesi, kādreiz sievietes ir ņēmušas zvaigznes, lai dotu tās saviem bērniem. Bērni ir caur tām dūruši vārpstiņas un taisījuši grieztavas kā degošus vilciņus, lai skatītos kā griežas pasaule. Bet tā ir bijusi tikai spēle.”
Adi Šankara (Hindi filosofs, Advaita Vedanta nostiprinātājs) ir runājis par bezkaislīgumu, nošķirtību un atsacīšanos. Tomēr viņš paredzēja, ka, viņam runājot tikai par atsacīšanos, cilvēki var sākt vēlēties un veicināt grūtsirdību. Viņš nevēlējās, lai cilvēki pārtrauktu cienīt skaistumu; tad viņš dziedāja simts vārsmas par skaistumu.
Skaistumam ir trīs slāņi: ierosme, izteiksme un izpausme. Garīgums ierosina, māksla izsaka un zinātne izpauž.
Dievisķais ir skaists, un skaistums ir Dievišķs. Deva (starojošais, vīrišķs debesu iemītnieks) nozīmē
Tas patiešām tā ir. Labs cilvēks prasa no sevis un tic labajam. Kad viņam rodas problēmas, viņš nevienu nevaino, bet cenšas izprast. Pat pašās sarežģītākajās situācijās viņš spēj atrast kaut ko pozitīvu.
2. Mīli zemi. Tu neesi to mantojis no vecākiem, to tu aizdosi saviem bērniem
Mūsdienu zinātnei trūkst dzīves gudrības. Tā lēnām iznīcina planētu un reizē arī cilvēku. Radiācija, ķīmiskais piesārņojums, ģenētiski modificēta pārtika… Pret dabu jāizturas saudzīgi, jo tā visu atdod mums. Turklāt mūsu bērni dzīvo šajos apstākļos. Vai tad viņi varēs “audzēt” zinātni?
Šri Šri Ravi Šankara 25 vēlējumi 2007.gadā
Publicēts 2006.gada decembrī nedēļas žurnālā “The Week”
1.Pārlūkojiet savas dzīves apjomu
Iedomājieties savas dzīves vietu laiku plūdumā. Ir pagājuši miljoniem gadu un miljoni vēl ies. Kas ir jūsu dzīve, salīdzinot ar to? 60, 70 vai 100 gadi ir nenozīmīgi, sīkāki par pilienu okeānā. Visuma mērogos jūsu vienkārši nav! Izprotiet to, un jūsu patmīlība izšķīdīs.
Patmīlība (ego) ir maldi attiecībā uz savu nozīmīgumu, savu esamību.
Pašlaik daļa lasītāju, īpaši citvalodu, ar jakutu reliģiju saprot melno šamanismu. Tas tā nav. Melnais šamanisms, kas saistīts tikai ar zemāko garu pasauli – abāsi (абааhы) un tikai kaitē cilvēkam, var to iebaidīt un spiest atteikties no katras tieksmes censties un iekārtot savu dzīvi; tā nevar būt bijusi reliģija, kas devusi saha tautai spēku un ticību un ļāvusi tai nodzīvot ļoti garu mūžu uz šīs pasaules. Šajā ziņā autors ir pilnībā vienisprātis ar G.V.Ksenofontovu, kurš reiz ir rakstījis:
„Ir jāpieņem par neapstrīdamu atzinums, ka mūslaiku jakutu šamanisms nav tautas ticība, bet tas ir senu tautas medicīnas paņēmienu atliekas – slimību dziedināšana ar buršanos, vārdošanu, lūgšanām, ziedojumiem utt. Taču līdz kristietībai valdošās aprindas ir turējušās pie tā saukto balto šamaņu un to gaišo garu ajī (айыы) kulta”.
Gara dāvanas 