Šri Šri ņem no groziņa jautājumu lapiņas. Runā ar cilvēkiem aci pret aci, smaida un liek lapiņas malā. Priekšā iznāk kāds puisītis un ieliek Šri Šri rokās uzlīmīti “Nr.1”.
Šri Šri Ravi Šankars: Aiziet vēl viens gads, ir jau aizgājis. Sagaidīsim 2010.gadu. Izgājušais gads ir darījis mūs bagātus ar pieredzējumiem.
Grūtības, kuras tas nesis, ir devušas vairāk talantus mūsos. Lai kādas grūtības nāktu, tās atklāj mūsos vairāk prasmes un talantus, un spējas ar tiem apieties. Par to esam pateicīgi. Tikai iedomājieties vien dzīvi bez izaicinājumiem. Tā būtu ļoti trula. Izaicinājumi jeb krīzes izceļ jūsos talantus un liek jums apzināties spējas, kādas jums piemīt to pārvarēšanai.
Ķīniešu valodā krīzei un iespējai ir viens vārds – jo katra krīze ir iespēja parādīt savu spēku, prasmi un spējas izturēt jebkādu stāvokli, apstākļus. Krīze palielina šo izdevību izrādīt mūsu izveicību. Prieka vai līksmes brīži, protams, nes jums paplašināšanos un norāda, ka jums ir jākalpo. Kad esat laimīgi, jūs sniedzat pasaulei savu pienesumu un kalpojat – nevis tikai paliekat savos sīkajos prieciņos. Laimes sajūta kopā ar kalpošanu dara jūsu laimi bagātu. Nepatikšanas un ciešanas dod spēku atlaist, atsacīties. Tas nes bezkaislīgumu, un no tā jūs daudz mācāties.
Mēs bieži pieķeramies arī ciešanām. Zināt, kāpēc? Kad bijāt bērni, jūs taisījāt skumju seju, un tūdaļ kāds jums paplikšķināja muguru un mēģināja jūs uzmundrināt. Jūs raudājāt, un vecāki pievērsa uzmanību jums. Tā ir slēpta uzmanības vēlmes sajūta, kad jūs sākat izbaudīt ciešanas. Jums ir tam jātiek pāri un jāaug pāri tam, un tad jūs gūstat spēku atsacīties.
Jaunajā gadā vēlieties tādu laimi, kurā jūs varat kalpot un dalīties, lai tas aug, ja uznāk kādas nepatikšanas; tās mēdz nākt kā diena un nakts, tās ir pasaules daļa, tas prasa spēku sakopošanu. Jāvēlas būt gataviem kalpot, kad izraisās līksme. Nav tā, ka visu gadu viss ir rožains. Īstenībā tā tas nenotiek. Vairums dienu būs tādas vai citādas. Tā ar šādu lūgsnu jeb vēlmi jūs redzēsit, ka nepatikšanu dienu būs ļoti maz, ja vispār, un tās tikai izcels jūsos izveicību, darīs jūs prasmīgākus, stiprākus un lieliskākus. Tas ir praktisks ceļš.
Mācieties Jaunajā gadā no izgājušā gada un virzieties Jaunajā gadā, zinot, ka esat bezgalīgi un ka šo bezgalīgumu pieredzat meditācijas brīžos. Tad norises jūs neskar, jūtas jūs nešūpo, domas jūs neuzbudina, nekas tāds jūs neizsit no līdzsvara. Atpūtieties tajā dzidrajā vietā, kas jūs esat! Tad jūs neskars ne baudas, nedz sāpes. Jūs esat viņpus divējības. Ciešanu samazināšanas paņēmiens ir vairāk garīga biedrošanās (satsang) un kalpošana (seva). Satsanga un seva.
Mēs esam ļoti laimīgi. Mums ir šī izdevība domāt, apspriest zināšanas un pieredzēt šo savu iekšējo izplatījumu. Iztēlojieties to cilvēku biljonus, kas nekad nezin, kā aizvērt acis un būt rāmam, ienirt tajā iekšējā dzidrumā kaut uz brīdi! Mums būt līksmiem un mierīgiem ir ļoti dabiski. Jo tie, kas nezin, kā būt mierīgam, ir kā bezmiega slimnieki, kas ir ļoti nemierīgi un noguruši, tik noguruši un izsmelti ar visu, kas apkārt notiek, – bet tik nemierīgi būdami, tie nezin, kā atpūsties vai gulēt! Vai spējat iztēloties tādu stāvokli? Šeit jūsu iejaukšanās ir ļoti vērtīga, ļoti vajadzīga. Daudzreiz jums nav daudz jārunā. Vien jūsu atrašanās to cilvēku tuvumā, kuri nav īsti mierīgi, sniegs tiem miera viļņus, to atvieglojumu, ko viņi meklē!
Jaut.: Vai taisnība, ka, pirms citi mīl mani, man ir jāmīl sevi?
Šri Šri Ravi Šankars: Mani dārgie, jūs mīlat, kad atslābstiet. Atlaidiet drudžainību un vēlmes. Jūs esat mīlestība. Jums nav jāsēd un jāsaka sev: “Es esmu mīlestība”. Jums nav jāpūlas. Tas ir īpašvārds. Jūsu vārds ir Mīlestība. Kursa laikā Šveicē es runāju par Patandžali “Jogas sūtrām”. Daļa dalībnieku pārtraukumā devās iedzert kapučīno. Tuvumā viņi satika cilvēkus, kas teica, ka ir pieraduši iet kādu citu ceļu, un viņi apmainījās ar īpatnībām. Tie ir teikuši: “Mēs mostamies trijos no rīta. Sēdam un atkārtojam: “Es mīlu sevi” apmēram stundu!” Bet mēs guļam labi un sevi mīlam!
Ja kāds jums saka: ”Tu nemīli sevi”, tā nav patiesība. Pat, ja jūs sev radāt ciešanas, pat tad jūs sevi mīlat, jo ciešanas piesaista jums uzmanību. Kad jūs to apjēdzat, jūs atkabināties no šīs noslieces.
Jaut.: Es jūtos pārāk pieķēries. Kā to izbeigt?
Šri Šri Ravi Šankars: Lai izbeigtu pieķeršanos, kalpo, kalpo un kalpo. Kad jūs atklājat kaut ko lielisku, jūs pieķeraties. Jūs gribat to iegūt. Kad mēģinam iegūt, tas kļūst kroplīgs. Skaists ir tas, ko jūs nevarat noraidīt/atteikties vai sagrābt. Tāpēc to sauc par skaistu. Iegūšanas vietā kalpojiet. Mēs gribam iegūt visu skaisto, un tad uznāk greizsirdība, sāpes. Kad atklājat kaut ko skaistu, tikai kalpojiet.
Jaut.: Ko darīt, ja es nespēju sasniegt savu mērķi un tā vietā piedzīvoju ciešanas?
Šri Šri Ravi Šankars: Darot pasaulē labas lietas, jūs nekad nenokļūsit sliktajā stāvoklī. Kad nolūki un rīcība ir labvēlīgi, jums nekad nenāksies ciest.
Jaut.: Es jūtos ļoti niecīgs un nenozīmīgs šajā pasaulē. Vai tas ir labi?
Šri Šri Ravi Šankars: Viss mazais ir ļoti skaists. Jūs esat dzīvi. Tas ir svarīgi, un jūs zināt, ka tas, ka esat dzīvi, ir pat svarīgāk. Tās ir dažādas lietas: “Es esmu mazs, sīks” un “Esmu nederīgs”. Jūs zināt, ka esat niecīgi. Bet domāt, ka esat nederīgi, bezvērtīgi, nav labi. Justies niecīgam kā ping-pong bumbiņai, kā zvaigznei, tas ir kārtībā. Nederīgums, netīrīgums, bezcerīgums – tādai sevis izpratnei jums nav jābūt. Tā ir pašaprobežotības, nevis pašapjēgas izrādīšana.
Jaut.: Kā tas ir, ka daži cilvēki ir mierīgi jau no dzimšanas, kaut tie īstenībā neveic nekādus garīgus vingrinājumus?
Šri Šri Ravi Šankars: Ja esat dzirdējuši Patandžali “Jogas sūtras”, ir cilvēki, kuri tādi ir kopš dzimšanas, daži ir mierīgi dēļ pagātnes iespaidiem. Tie varētu būt veikuši šos vingrinājumus kādā iepriekšējā dzīvē, ja ne tagad. Tas ir devis viņiem mierīgus iespaidus šajā dzīvē. Ja vecāki ir ļoti mierīgi, ja mātei grūtniecība ir bijusi mierīgs laiks – tas viss rada spēcīgus iespaidus. Dažiem cilvēkiem ir bijusi skarba dzīve no paša sākuma – lietas viņus nesatrauc – viņiem ir izturība pret aizskārumiem. Daži ir dzīvojuši skaļā vidē, tad nekādi trokšņi nespēj tos uzbudināt.
Atšķirību rada tas, cik lielu spriedzi jūs varat pārvaldīt, cik lielus pretstatus esat pieredzējuši dažādos stāvokļos. Trešās pasaules valstīs – strīdi viņus neapgrūtina. Tie kaujas un kopā dzer tēju. Jūs neesat raduši kauties un tad tūliņ sēdēt kopā. Tas viss ir atkarīgs no tā, kā mēs esam ievirzījuši sevi, savu prātu.
Jaut.: Kas man jādara, lai nestu mieru uz šīs planētas?
Šri Šri Ravi Šankars: Šāda jautājuma turēšana sevī paveiks daudz vairāk kā degviela jūsu auto, lai brauktu uz priekšu. Jūs domāsit un plānosit vēl un vēl, un tas jums palīdzēs virzīties uz priekšu. Ko darīt ir milzums. Mums tas ir jādara visiem kopā.
Es saprotu, ka daudzās zemēs ir pastāvīga vardarbība. Palestīnā saka, ka 92 procenti iedzīvotāju ir nomākti. Afganistānā ir līdzīgi. Tagad Pakistānā, Irāka, Jemenā ir tāds pat stāvoklis. Ir milzums, ko darīt. Kad redzat nozīmīgumu, jūs domājat, ko darīt īsti! Bet nezaudējiet dūšu. Turpiniet darīt!
Bad Antogast (Vācija), 31.12.2009.
http://wisdomfromsrisriravishankar.blogspot.com/
Gara dāvanas 