Latviskuma atraktors. Teodors Zeiferts (1865-1929.)

(“DZIESMAS DEVA LATVIEŠU TAUTAI KOPĪBU, KAD TAI CITAS NEKĀDAS KOPĪBAS NEBIJA … Zīmīgs ir viņu pielīdzinājums rasas pilieniem, kas pieķeras katrai puķei, katrai lapai, katrai smildziņai, katram priekšmetam. Sakarā ar to priekšmetu, ar to vietu, kur rasas pilieni turas, tie arī dabū savu īsto apgaismojumu, izceļas savā īstajā daiļumā. … Latviešu tautas dziesminieks nav fantāzijas dzejnieks, kas savus tēlus brīvi izdomā, bet modeļa dzejnieks, kas tos ņem no patiesās dzīves. … dvēseles izjūta izceļ jaunus un atkal jaunus momentus, kam īpaši tā dod īsto vērtību. … top par MĪLESTĪBU. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet ARĪ KUSTOŅUS, dažreiz ARĪ CITUS PRIEKŠMETUS. (salīdzinām ar samadhi – … dziļi saplūst ar visuma (holistisko) veselumu ar tādu spēku, kas pārņem visu viņa esamību – I.L.)” (T.Z.)
Ja Latvijā notiek (-tu) pilnvērtīga latviešu kultūras pētniecība un ir (būtu) pilnvērtīga izglītības sistēma, latviskuma atraktors tajās ir galvenā tēma. Nedz daba, nedz tautiskums nav primitīvs, šajās jomās darbojas fraktāļu atraktors, latīņu valodā – pievelkošs, tas ir sakarība, kas nosaka fraktāļa formu. Tas ir iedomājams kā snaudošs vai izpaudies pumpurs, kā no tā izraisījies zars, atzars, zariņš, jauns pumpurs. (I.L.)
“Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu”. Šri Šri Ravi Šankars

Skat.arī http://tencinusarunas.wordpress.com/2013/03/31/atlases-kriteriji-kulturas-attistibai-kas-mimu-dara-veiksmigu-fransiss-heilighens/)

TEODORS ZEIFERTS. LATVIEŠU RAKSTNIECĪBAS VĒSTURE. 1. TAUTAS DZIESMAS (1922.)

Klejotāju pasaules mitoloģiskās modelēšanas raksturs. B.E.Umirzakova

(Latviešu garīgais mantojums gluži vai brēc uz mums par cilvēka un dabas vienību, saskaņu un sajūgtību. Ja latviešiem ir reliģija, tā ir dabas, cikliskuma, saskanīguma, darba, ‘šeit un tagad’ reliģija. Un mēs neesam vientuļi. Nešaubīgi, tautas, kas tūkstošiem gadu ir dzīvojušas teltīs, būdamas tikpat atkarīgas cik pateicīgas dabas spēkiem un dāvanām, ir mums vērā ņemami sarunu biedri. I.L.)

Autore mēģina iepazīstināt ar klejotāju pasaules ainu. Cilvēki un daba savstarpēji sadzīvo. Un visi cilvēki vēlas rast saskaņu ar dabu, tā ir nozīmīga lieta gan klejotājiem, gan citām tautām.

Daosu mūka Čan Čuņ ceļojums uz Rietumiem pie Čingīs-hāna. 13.gs.hronika

(Daosu mūka Čan Čuņ trīs gadu ceļojuma pie Čingīs-hāna (Genghis Khan, /ˈɡɛŋɡɪs ˈkɑːn/ jeb /ˈdʒɛŋɡɪs ˈkɑːn/, mongoliski: [tʃiŋɡɪs xaːŋ] un tālākās dzīves apraksts (1219.-1227.g.). Ērti salīdzināt ar tā paša laika Indriķa hroniku.
Čan Čuņ pirmsnāves dzeja: “Dzimšana un nāve ir kā rīts un vakars; spokaini burbuļi parādās un zūd, bet ūdens nav skarts necik. Kad saules un mēness gaisma iziet caur caurumu, mēs varam pārkāpt saulei un mēnesim; bet kad gaismas noslēpumainais spēks atklājas pilnībā, tā apņem jūras un kalnus, plūst visās pasaules malās kā uz kaut ko tuvu un elpina radību miriādes kā atspere, un bezjēdzīgi ir vārdi, kad ota beidz tos rakstīt, pārvēršas pīšļos, un kad tiek nodoti laikabiedriem, tie tos aizmirst jau klausoties”. I.L.)

Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. III.1-2.

SENĀS ŽANG ŽUNG KARALISKĀ PĒCTECĪBA

Senās Žang Žung karaliskā pēctecība ir ļoti saistīta ar senās Žang Žung paaudžu izcelšanos.
Katras zināmas valsts iedzīvotāju vidū vienmēr ir kādi cilvēki, kas to apņēmības dēļ vada dažādu grūtību, kas dzīvē gadās, risinājumu meklējumus, kamēr citi, kas varbūt sadursmēs ar dzīves grūtībām nav tik dūšīgi, vienkārši sevi iztukšo un padodas. To, ka tas tā ir, varam saprast, pārlūkojot pašiem savus senčus – katrs no tiem ir vadījis savu dzīvi savā veidā, atbilstoši savām cilvēciskajām spējām. Tā paša iemesla dēļ mēs varam izprast arī, kāpēc tas ir lietu dabā, ka stingras gribas pagātnes cilvēki ir raduši iespēju, paceļoties pāri vājākajiem, kļūt par valdniekiem [rgyal po].

Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. II.1-2.

(Te ir runa par pāreju no asinsupurēšanām uz prāta un apziņas kultūras, garīguma izkopšanas mācību līdz pat meditācijai un apjēgai, kas jāpārdzīvo ikkatrai civilizācijai. To apmēram 1917 gadus pirms Kristus Tibetā svētā Svastikas kalna apvidū ir aizsācis atnācējs gŠen-rab Mi-bo-če. “[Viņš] paredzēja piecas lietas: ciešanu pasauli {Izturības Pasauli, mi mjed kyi ‘jig rten} [kā] kopjamu lauku; tos, kurus jādara rāmus – cilvēciskās būtnes; kontinentu – ‘Dzam-gling, Sog-kha; ļaudis [kā savus] līdzgaitniekus; dMu karalisko ģimeni [kā savus] pēctecību.” Viņam ir izdevies to paveikt un viņa pēctečiem daudzmaz saglabāt, nenosmacējot dzīvo saikni ar neaptveramo. Viegli tas nav bijis: “Esmu brīvs, tomēr pat mans spēks ir notrulināts, kad ir darīšana ar maldinātu apzinošos būtņu karmām. Mani pasaulīgie darbi ir pabeigti. Lai mācītu pārcelšanās īslaicīgumu tiem, kas paliek uzticīgi nemainīgumam, aiziešu arī es”. Arī atnācējs Jēzus vēlāk ir darījis to pašu Tuvajos Austrumos, mācot augstāko mīlestību un neliekulību. Un viegli tas nepavisam nav bijis, lai neteiktu, ka Jēzus pēcteči ir tikuši varas turētāju piejaucēti un mācība izkaltēta formālismā un pretenzijās. Krusta nāvē Jēzus sniedza cilvēcei vai vismaz jūdiem iespēju ieraudzīt sevi kā spogulī. … I.L.)

II SENĀS ŽANG ŽUNG ZEMES BON ZARI

Mūsu dienās vārds Bon ir kļuvis labi zināms; tā sākotnējā izcelsme ir atvasināta no sena tibetiešu jēdziena bzlas pa [skandēšana] un no ar to saistīta darbības vārda bon pa, kas nozīmē bzla pa [atkārtot, skandēt]. Šis jēdziens tik pazīstams ir tāpēc, ka senos laikos svētu formulu skandēšana vai ar to saistīti  riti un dievkalpojumi tika saukti par Bon, un to veikšanas lietpratēji tika iecelti par Bon-po.

Sagaidot 2010.gadu. Šri Šri Ravi Šankars

Šri Šri ņem no groziņa jautājumu lapiņas. Runā ar cilvēkiem aci pret aci, smaida un liek lapiņas malā. Priekšā iznāk kāds puisītis un ieliek Šri Šri rokās uzlīmīti “Nr.1”.
Šri Šri Ravi Šankars: Aiziet vēl viens gads, ir jau aizgājis. Sagaidīsim 2010.gadu. Izgājušais gads ir darījis mūs bagātus ar pieredzējumiem.

Būt neatkarīgam nozīmē būt iekšēji atkarīgam. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, kursa laikā es jūtos ļoti labi, bet, tiklīdz aizeju, tā jūtos atkal nelaimīgs. Kā lai tiek vaļā no tā?
Šri Šri Ravi Šankars: Uzņemiet šādu gudrību. Neatkarība nozīmē iekšēju atkarību. Neatkarība jums ir tikai tad, kad jūs esat atkarīgi iekšēji. Tu esi nelaimīgs, kad gribi kaut ko no citiem savam atbalstam. Cik daudz tu vari ņemt? Un pat, ja tu ņem visu, vai tas ir tas, kas vajadzīgs? Tā es domāju. Būt neatkarīgam nozīmē būt iekšēji atkarīgam.

Garam nav kastu. Šri Šri Ravi Šankara uzruna Indijas katoļu priesteru kongresam

(Stenogramas atšifrējums. Šajā konferencē piedalījās 1000 Romas katoļu priesteri no visas Indijas.)

Om Šanti…Šanti…Šantihi…
Šri Šri Ravi Šankars: Kāds prieks runāt ar Dieva mīļotājiem! Esmu kā bērns, kurš gatavojas pļāpāt zinātnieku priekšā. Parunāsimies…
Mīļotāji pazīst sirds valodu – mēs visi esam Dieva mīļotāji, kuri vēlas savienoties ar pasaules garu. Mēs visi vēlamies kalpot, … redzēt dievišķumu apkārtējos cilvēkos…

Jūsu garīgie vingrinājumi izcels jūs no sliktiem ieradumiem. Šri Šri Ravi Šankars

Šri Šri Ravi Šankars nupat bija atgriezies no nedēļu ilga ceļojuma uz Indijas ziemeļaustrumiem. Stāstot par ceļojuma pieredzi, Šri Šri runāja par Bodolandas apmeklējumu Assamā.
“Ļoti tāls apvidus un skarba vieta, stipri vardarbības skarta. Mūsu YLTP skolotāji (Jaunatnes Vadības Mācību Programas (Youth Leadership Training Program) absolventi) ir padarījuši ļoti labu darbu.

Brīdī, kad pamani, ka esi nosodošs, tad esi jau no tā stāvokļa ārā. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Ko mēs savā līmenī varam darīt, lai sapulcētu uz kalpošanas svētkiem visu kultūru un reliģiju cilvēkus?
Šri Šri Ravi Šankars: Mēs to jau darām. Mēs šo lietu turpinām darīt. Pasauc kādu un saki: “Dziedāsim kopā, kalposim kopā, kopā sēdēsim klusumā.” Klusēšana ir labākais lūgsnas veids. 

Kali Jugas netikumi. A.Vojevodins. Kara, manipulācijas, maldināšanas stratagēmas. 1.daļa. Ķīniešu stratagēmas.

Atvainojiet, raksts ir pārcelts uz http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/02/13/kada-stratagema-vai-kada-to-kombinacija-vai-kada-%E2%80%9Cinovativa%E2%80%9D-stratagema-tika-lietota-lai-veiktu-apversumu-pret-atmodu-un-kadas-stratagemas-sastavdala-bija-pandoras-pasaules-laun/#more-17

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 7.nodaļa – Valsts pārvalde.

(Te ir apmēram Jēzus laika pasaulīgās pārvaldes likumi Ziemeļindijā. Jēzus esot teicis, ka “jo tālāk no Dieva, jo vairāk likumu.” Ir vērts salīdzināt, kuri no pārvaldes likumiem ir īstāki – 0.gadsimta Manu vai 21.gadsimta sākuma Latvijas…

Cildeno tikumi. Izvilkumi no V.Kovaļa “Kempo”, Cīnītāja ceļa (Busi – do) likumi.

(Šeit un līdzīgos tekstos par cildenajiem austrumu cīņas mākslas meistaru baušļiem es vārdu “cīnītājs, kareivis, samurajs” aizvietoju ar “cildenais”.)

Meistarība cīņas mākslās pēc japāņu uzskata veidojas no trim pamata sastāvdaļām: “SIN” (šis vārds apzīmē tikumiskās īpašības, gribas spēku, gara stingrību); “TAI” (apzīmē ķermeņa pilnību, spēku, izturību); “GI” (paņēmienu pilnība). 

Kas ir āriji. No Dr. N.S. Rajaram raksta “Āriju invāzija – vēsture vai politika?”

(Tā kā arī latviešu saknes stiepjas no indoirāņu pasaules, ir vērts zināt pēc iespējas vairāk arī par ārjām, ārijiem jeb āriešiem. Šķiet, ka šis raksts pietiekami skaidri norāda uz to, ka vārds “ārijs” ir apzīmējis jebkuras tautas cilvēkus, kuri savā garīgajā attīstībā ir garīgi pacēlušies un noturējušies cildeno kārtā. (Nevar gan noliegt varbūtību, ka senā Ārjanas valsts apmēram tagadējās Irānas – Tadžikijas apvidos ir bijusi šīs tradīcijas šūpulis. Skat. arī Manu likumu 2.nodaļu: “21. To (zemi), kas atrodas starp Himavatu (Himavat (himavant-) ir sniegu dievs, Himalaju kalnu personifikācija) un Vindhja (Vindhya, kalnu grēda, kas sadala Indijas pussalu ziemeļu un dienvidu Indijā) kalniem austrumos no Prajadžas (Prayaga) un rietumos no Vinasanas (vieta, kur izzūd Sarasvati upe), sauc par Madhjadešu (Madhyadesa – vidus apvidi). 22. Bet (joslu) starp (tikko minētajiem) diviem kalniem, kas (stiepjas) līdz austrumu un rietumu okeāniem, viedie sauc par Arjavartu (Aryavarta) (Āriju valsti).”. Zinot, ka huņņu-tjurku tradīcija ietver ajī – gaišos garus, var minēt, ka viņpus 1500km garās Zagros kalnu grēdas, skatot no šumeru-semītu zemēm, ir bijusi uz svētu garu vērsta tradīcija, kura izplatījusies ar, varbūt, ļoti plašas misionāru kustības palīdzību. Zagros kalnus tā ir pārvarējusi, varbūt, caur Jēzu Kristu. ) Attiecībā uz mūsdienu Latvijas naudvaras “eliti” ir vērts pie sevis padomāt, ko tad īsti nozīmē cildenums, un ar ko tas atšķiras no viņu shēmām un viņu “nepieķēra, nav pierādījumu, likums nav pārkāpts”. I.L.)

Enmerkars un En-suhgir-ana. Enmerkars un Arattas valdnieks. Divi šumeru mīti

(Divi stāsti par Šumeras agresiju pret Arattu. Aratta ir sena valsts, kas ir saistāma vai pati ir Arjana, eiropiešu indoirānisko sakņu zeme. Tie ir daudzlīmeņu stāsti – par bada postu, kas uzbrucis Arattai, par to, kā šādu stāvokli izmanto Šumera, par diplomātiskajām sacensībām šo austrumu valdnieku starpā (kurām noteikti ir vieta diplomātijas vēsturē), par abu pretenzijām uz īstu vai spekulatīvu anunnaku dievietes Inanas labvēlību un par to, kā Arattas zaudējumi tiek no abām pusēm skaidroti kā Inannas nodevība pret Arattu.
Mūžsenais stāsts par spekulācijām ap “manējo visstiprāko dievu” un par dieva piesavināšanās manipulācijām. Vai varbūt tiešām par cilvēku attiecībām vai atmiņām par attiecībām ar uz Zemes izzūdošām par cilvēkiem nesalīdzināmi varenākām (pirmsplūdu?) būtnēm – anunnakiem. )

Tengrisms (no Wikipedia)

Tengristu trīs pasauļu kosmoloģijas attēls uz kādām šamaņu bungām [3] [4].  Pasaules vidū stāv Pasauļu koks, kas savieno Apakšējo pasauli, Zemes pasauli un Debesis. Svītriņas, kas nokarājas no līmeniskās apvāršņa līnijas, nozīmē Zemes un Ūdens garus.

Šri Šri Ravi Šankara saruna ar jauniešiem

Kāds ir Jūsu ieskats par jaunatni?

Šri Šri: Es vēlētos, lai ieskats būtu jums. Katram no mums ir jāuzņemas atbildība par sevi un par apkārtējiem cilvēkiem, pieņemiet šādu ieskatu. Dzīvojiet ar sapni. Kad es gāju skolā, es vienmēr teicu savam draugam, ka man ir draugi visā pasaulē, un ka viņi mani gaida. Kādu dienu mana māte to uzzināja. Viņa man jautāja, kāpēc es meloju saviem draugiem, un es nezināju ko teikt (Bet tagad tā ir īstenība!). Reiz mans skolas draugs uz atejas durvīm uzrakstīja: “Ravi dodas uz 

Dorisas Lesingas ievads Idrisa Šaha “Mācīties kā mācīties”

Pavisam nesen, 1964.gadā parādījās Idrisa Šaha (Idries Shah, arī Idries Abutahir Shah, Idris Shah, né Sayyid Idris al-Hashimi) “The Sufis”. Un bija acīmredzams, ka ar šo grāmatu, kura uzreiz kļuva par klasiku savā jomā, ir parādījies Paraugs, kādi laiku pa laikam izceļas, piedāvājot sūfiju Ceļu jaunos veidos, kas atbilst jaunām prasībām. Jo sūfisms nav pagātnes pētniecība vai viduslaiku svēto dievināšana: 

Pasaku un nostāstu ietekme. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu esi publicējis vairākus simtus nostāstu un pasaku, pārsvarā no Vidējiem Austrumiem, kuri ataino norises, kuras bieži uzrāda cilvēku spēku un vājumu. Kāpēc tu izved šos rakstus no citām kultūrām, nevis raksti mūsdienu valodā, un kāda ir to ietekme uz Rietumu pasauli, ja vien tā nav tikai “Austrumu gudrību” veicināšana?
Atb.: Austrumos šie raksti ir plaši attīstīti kā audzināšanas līdzeklis;

Rietumu kultūra. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc tu kritizē rietumu kultūru?
Atb.: Lieta ir tāda, ka īstenībā es to nekritizēju tādā veidā kā tu, iespējams, domā. Kad tu uzdod tādu jautājumu, tev ir jātur prātā trīs ar to saistītas lietas vai jābūt gatavam, ka nevienam pat prātā nenāks atbildēt.
1. Ir jābūt kaut kādām zināšanām, vai nu īpašām vai vispārīgām, lai balstītu jautājumu,

Kopā sanākšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs,

Sūfisma ietekme uz tradicionālo persiešu mūziku. Saīds Hoseīns Nasrs

Par autoru. Saīds Huseīns Nasrs – viens no pzīstamākajiem un nopietnākajiem reliģiju pētniekiem, daudzu grāmatu autors, dižs irānists un sūfisma pētnieks, pats pieder pie viena no tarikatiem (sūfi Ceļiem). Nasrs ir profesors Dž. Vašingtona Universitātē. Viņš ir tuvs tradicionālistu (M. Eliade, F. Šions u.c.) aprindu idejām.
Ilggadīga draudzība saista S.H. Nasru un Hurbahšu. S. Nasra raksti ir publicēti žūrnālā “Sūfi”, ko izdod izdevniecība Nimatullahija. Viņš ir arī darbīgi piedalījies starptautiskās konferencēs par sūfismu, kuru sponsors ir bijis Nimatullahija ordenis.

Saistība starp garīgumu un islāma mākslu, kas izpaužas muzikālos veidos, sevišķi skaidra un spraiga ir persiešu klasiskajā mūzikā, kura ir viena no visnozīmīgākajām un ilglaicīgākajām islāma tautu tradīcijām. Tradicionālā persiešu mūzika līdzīgi kā visas garīgas dabas mākslas pamatojas klusumā.

Sūfiju meklējumi. Pēc ustada Hilmi, Mevlevi. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Ļoti nopietns raksts. Vēlams lasīt ar vēsu prātu. Ja šķiet, ka sūfiji par daudz ņem uz sevi, palūkojiet tomēr, vai rakstā nav nopietni pārdomājamas lietas.- I.L.)

Mēs mēdzam apgalvot, ka cilvēks ir cēlies no tālienes, tik tālas tālienes, ka runājot par cilvēka izcelsmi, bieži lieto izteicienu “aiz debess sfēru robežām”. Cilvēks ir attālināts no savas sākotnes. Dažas no viņa jūtām (bet ne visas) uz to tik tikko manāmi norāda. Lūk, kāpēc mēs runājam par “šķiršanos no Iemīļotā”, bet tie ir tehniski jēdzieni, un tie, kas tos lieto, lai pastiprinātu tikai savu jūtu dzīvi, to arī pastiprina.

Vai Kristus mācīja jaunu reliģiju? Svami Abhedananda

(Kristieši, lūdzu nesabozīsimies no virsraksta vien. Ja kristietība nav tikai burbulis, un ja tā nav savas inerces izskrejā, tad nopietns, varbūt vecāka, drauga vārds un īsts pamatojums ir pateicības vērts. Un nesakiet, ka nepieķerat sevi pie domas, ka kaut ko tādu jau bijāt jautuši. -I.L.)

Jēzus Kristus mācība nelīdzinās mūsdienu ortodoksālajai kristietībai, nedz tā ir bijusi līdzīga ebreju tautas ticībai. Viņa reliģija ir bijusi ar lielu atkāpi no judaisma gan pamatidejās, gan ideālos, kā arī ideālu sasniegšanas veidā. Tā ir bijusi daudz vienkāršāka pēc formas un daudz cildenāka pēc būtības.

Kali Juga. No Mahābharātas, Vana Parva, CLXXXIX nodaļa; Brahmāṇḍa Purāṇas

“Abu (Ramajanas un Mahābharātas) pirmsbrahmanizētie sacerējumi ir bijuši ne vēlāk par piekto gadsimtu pirms Kristus” … “bet pilnīgi pabeigti brahmanizētā veidā var būt parādījušies ap trešā gadsimta sākumu pirms Kristus Ramajanas gadījumā un vēl vēlāk Mahābharātas gadījumā.” Profesors Viljamss (Williams)

(Kali (tumsonības) laikmets ir pēdējais katrā lielajā pasaules ciklā aiz pamazām degradējošiem Krita, Treta, Dvapara laikmetiem. Tā ilgums tiek minēts dažādi, – 1200 dievu gadi jeb 432000 gadi. Ir uzskats, ka Kali Juga ir sākusies 3102. gadā pirms Kristus. Es neliktu šo tekstu savā lapā ar moto “Kop līksmes ieradumu”, ja tas, vismaz man, neapskaidrotu gan avataru, kā varbūt Kristus, mēģinājumu būtību, gan Kristus sniegtās lūgšanas “Mūsu tēvs …” nozīmi, gan ļoti šauro glābšanas ceļu. Un ja tas neapskaidrotu tādu Skolotāju kā Šri Šri Ravi Šankars darba vērtību. I.L.)

Skaņas, Skaņas, Skaņas. Swami B. R.Sridhar

Dieva vārds nevar būt izsakāms ar miesīgu mēli, nedz miesīga auss sadzird šā vārda skaņu. Dievs ir adhokshaja (Dievišķā Visaugstās Personas vārds – Višnu vai Višnu avatāra,  Dieva izpausme uz zemes, vārds,  kas ir virs un viņpus sajūtām, un kas nav uztverams ar nešķīstām materiālām sajūtām), tāds, kas ir paturējis tiesības neatklāties ķermeņa maņas orgāniem.

Visa mūsu pieredze, zināšanas un atmiņa ir uzkrāta caur pasaulīgām sajūtām. Mūsu mēle ir izveidota no zemes vielām un ūdens. Nervu gali, kas stiepjas līdz visām ķermeņa daļām, pārsūta elektriskus impulsus (arī materiāla parādība). Ja priekšmets ir par tālu, tas nav taustāms, redzams, nedz sagaršojams utt. Ja priekšmets ir par tuvu, tas arī ir nemanāms. Mēs nevaram ieraudzīt paši savu tilaka (sanskr.-sezamam līdzīga zīme. Reliģiskas piederības (sēklas) zīme uz pieres) zīmi vai acu grimējumu.

Ceļš uz atbrīvošanu (atpestīšanu). Garuda Puranas XVI nodaļa, no Hindu reliģiskajiem rakstiem.

Višnu norādījumi savam (vimana) vedējam Garudam par to kā attīstīt sevi dzīves laikā un veiksmīgi aiziet. Tas ir, – kā turēt tīru Dieva vietu sevī, atpazīt Dievu; skarbiem vārdiem tiek skaidrots neaizvietot Dievu ar Svētajiem rakstiem; tiek atgādināts, ka nepieciešama ir arī cildena cilvēka, Skolotāja, ietekme. Kristiešu valodā tas būtu: grēku nožēla, ausis, kas dzird, dzīvais Dievs, nepadarīt par elku Bībeli, vieds mācītājs un dievkalpojums. I.L.)

1. Garuda teica: “Esmu dzirdējis no Tevis, ak Līdzcietības Okeān (Dieva visaugstākais aspekts Višnu, no vārda Viš – izplesties; Visaptverošais, kas saglabā un uztur pasauli), par personīgās dvēseles pārceļošanu pārejošās pasaulēs dvēseles neapjēgas dēļ. Tagad gribētos dzirdēt par ceļiem, kas ved uz mūžīgu atbrīvošanos (atpestīšanu).

2.-3. Ak, Valdniek, ak Starojošais Vadoni, kas esi līdzcietīgs pret patvēruma meklētājiem! Šajā briesmīgajā nepastāvīgajā pasaulē, kas nav īsta, grimusi visās nelaimēs un bēdās,

Dzimst un mirst bezgala daudz būtņu, kas ievietojas dažāda veida ķermeņos, un nav tam gala.

Enūma Eliš. Šumeru mīta VII plāksne

(Marduka 50 vārdi)
Asaru (troņa acs, Oziriss), zemturis, kurš noteic ūdens līmeņus;
Labības un augu radītājs, kurš liek dzīt asnus.
Asarualims (gaisma tumsā), godājams padomdevējs, vispārākais padomdevējs;
Uz kuru cer dievi bez bažām.
Asarualimnunna, laipnais, savu tēvu, savu radītāju, gaisma,
Kurš īsteno Anu, Enlila, Eia un Ninigiku lēmumus.
Viņš ir to apgādnieks, kas piešķir to daļas,
Kam pārpilna ragotā cepure, vairojot . . . .

Tengrisms un cilvēka attīstība. A.I.Krivošapkins-Ajina

Par stepes seno reliģiju – tengrismu

Pašlaik daļa lasītāju, īpaši citvalodu, ar jakutu reliģiju saprot melno šamanismu. Tas tā nav. Melnais šamanisms, kas saistīts tikai ar zemāko garu pasauli – abāsi (абааhы) un tikai kaitē cilvēkam, var to iebaidīt un spiest atteikties no katras tieksmes censties un iekārtot savu dzīvi; tā nevar būt bijusi reliģija, kas devusi saha tautai spēku un ticību un ļāvusi tai nodzīvot ļoti garu mūžu uz šīs pasaules. Šajā ziņā autors ir pilnībā vienisprātis ar G.V.Ksenofontovu, kurš reiz ir rakstījis:
„Ir jāpieņem par neapstrīdamu atzinums, ka mūslaiku jakutu šamanisms nav tautas ticība, bet tas ir senu tautas medicīnas paņēmienu atliekas – slimību dziedināšana ar buršanos, vārdošanu, lūgšanām, ziedojumiem utt. Taču līdz kristietībai valdošās aprindas ir turējušās pie tā saukto balto šamaņu un to gaišo garu ajī (айыы) kulta”.