Jaut.: Vai brīnumstāsti par sūfiju darbiem ir burtiski ticami, vai varbūt tie ir izdomāti, lai atainotu dzīvē iespējamas norises, vai arī lai padarītu cilvēkus lētticīgus, vai varbūt lai iemācītu cilvēkus “domāt pa jaunam”?
Atb.: Atbilde ir iespējama tāda pat kā uz jautājumu: “Vai burkāns ir dzeltens, vai paredzēts ēšanai, vai lai tas vairotos, vai lai par to varētu sacerēt nostāstus?” Lieta ir tāda, ka attiecīgos apstākļos pareiza var būt katra atbilde, atbilstoši lietojumam.
Dervīšu nostāstus tu vari lietot, lai ietekmētu cilvēkus, ja tie vēlas tapt ietekmēti, vai arī stāstītājs var gūt kādu labumu no tādiem maldiem, un daudzi cilvēki īstenībā tā arī dara.
Bez tam cilvēki var izmantot nostāstus ne pienācīgi, ja viņi neatlaidīgi vēlas iespaidus, vai arī ja viņi tos nicina. Nostāsti gandrīz vienmēr satur norises un tiešas vērtības, kas var būt līdzības – tas var atkal un atkal atkārtoties īstenības notikumos, un cikliska atkārtošanās padara to burtiski patiesu.
Jaut.: Vai nevari sniegt nostāsta piemēru, ko atceries kā īstenībā notikušu, kas ir arī tradicionāls un paraugu nesošs?
KARALIS UN MALKAS CIRTĒJS
Atb.: Lūk nostāsts, kuru labi zin afgāņi, un kurš mūsdienās tiek piedēvēts Ahmad Šaham, mūslaiku Afganistānas pirmajam karalim:
Ahmads Šahs ir kļuvis par karali, saņemot kroni no kāda visu cienīta dervīša. Kopš tā laika viņš bieži valkājis dervīša mantiju un klaiņājis savu pavalstnieku vidū, lai pilnveidotu savu valdīšanu.
Reiz viņš tādā veidā ir apmeklējis kādu malkas cirtēju, kurš dzīvojis meža būdiņā. “Ko tu darītu, ja nevarētu pārdot savu malku?” – viņš vaicājis. “Cienījamais Dervīš, ” – teicis malkas cirtējs,- “Es paļautos uz Dievu un kaut ko atrastu.”
Nākamā dienā karalis izsludinājis, ka pilsētā neielaidīs nevienu malkas cirtēju, un pēc pāris dienām atkal pārģērbies apmeklējis šo cilvēku.
“Kā tu tagad dzīvo, kad karalis tik dīvaini attiecas pret malkas cirtējiem?” – viņš jautājis.
“Nu tagad es darinu ādas jostas un pārdodu tās veikaliņiem. Paļaujos uz Dievu, paēst man pietiek.”
Karalis aizgājis un pēc kāda laika izdevis rīkojumu, aizliedzot pārdot veikaliņos ādas darinājumus.
Kad Ahmads Šahs atkal ir apmeklējis savu nabaga malkas cirtēju – siksnu darinātāju, viņš teicis: “Kā tev veicas, kad Liktens, šķiet, tevi vajā un ir apturējis tavu jauno arodu?”
“Kungs, – tas atbildējis, – “paļaujos uz Dievu un strādāju par krāvēju tirgū. Viss ir kārtībā, un paēst man pietiek.”
Tad pēc Ahmada Šaha rīkojuma visi tirgus krāvēji tika iesaukti Pils Gvardē bez kādas algas un pat bez naktsmītnes.
Tajā pat naktī karalis savā dervīša mantijā devies apmeklēt savu draugu un, iegājis būdā, ieraudzījis, ka viņš darina kaut ko no koka un gatavo ēst.
“Ko tu dari?” – jautājis karalis. “Mani paņēma karaļa gvardē bez pārtikas un naktsmītnes,” – teicis cilvēks, – “tāpēc esmu ieķīlājis zobenu, kuru man izsniedza, nopirku ēdamo un darinu zobena atdarinājumu, kamēr noskaidrosies mana nākotne.”
Karalis atgriezies pilī.
Nākošā rītā gvardes komandieris ir izsaucis malkas cirtēju un licis nocirst galvu kādam ieslodzītajam. Tie kopā devušies uz soda vietu, kur atbilstoši kārtībai gaidījis karalis. Malkas cirtējs nav pazinis karali tā kronī un karaļa mantijā, bet, noteicis: “Paļaujos uz Dievu,” – izvilcis savu koka zobenu, gaidot pavēli cirst. Cietumnieks izteicis: “Dieva vārdā, lai šis zobens atsakās cirst – jo esmu nevainīgs!” Malkas cirtējs nometis zobenu zemē. Galu galā cietumnieks pēc izmeklēšanas atzīts par nevainīgu. Ahmads Šahs bijis tik iespaidots, ka padarījis šo cilvēku par Lielvezīru (pārvaldnieku). Kopš tā laika Afganistānas karaļi ir vienmēr pirms sava vārda likuši “Al Mutavakkil ala Allah” – tas, kurš paļaujas uz Dievu.
KĀRE PĒC IZJŪTĀM
Cilvēki, kurus interesē brīnumi, vai nu “aprij” brīnumstāstus savā izjūtu kārē, vai arī ļauj tiem iedarboties uz sevi kā domāšanas papildus paņēmienam, attīstot to savu prāta daļu, kura saka: “automātiska reakcija ierobežo”.
Izjūtu reakcijas un automātiskās reakcijas ir otršķirīgā (patmīlīgā) “es” daļa un nav patiesības nesējas.
Sirri-al-Sakati, kurš miris kristīgās ēras 867.gadā, ir teicis: “īstā viedība ir nepiesaistīšanās sev un nodošanās Patiesībai.”
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Gara dāvanas 