Pasaku un nostāstu ietekme. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu esi publicējis vairākus simtus nostāstu un pasaku, pārsvarā no Vidējiem Austrumiem, kuri ataino norises, kuras bieži uzrāda cilvēku spēku un vājumu. Kāpēc tu izved šos rakstus no citām kultūrām, nevis raksti mūsdienu valodā, un kāda ir to ietekme uz Rietumu pasauli, ja vien tā nav tikai “Austrumu gudrību” veicināšana?
Atb.: Austrumos šie raksti ir plaši attīstīti kā audzināšanas līdzeklis; tāpēc nebūtu laba doma mēģināt uzlabot vai aizvietot to, kas ir pārbaudīts un ietekmīgs. Paskatiet no otras puses: Austrumu ļaudis parasti nepūlas izgudrot sev radio vienkārši tāpēc, ka tas ir jau izgudrots un ieviests no Rietumiem.
Mūsu rakstu ietekme ir Rietumu cilvēku labi aprakstīta, un tie saka, ka atrod to lietderīgu, tāpēc šajā ziņā man tevi jāvirza pie viņiem.
Cits iemesls, kāpēc mēs neizmantojam Rietumu avotus, ir tas, ka līdz pēdējam laikam mums nav bijuši pieejami pietiekamā daudzumā Rietumos radīti raksti, lai tos liktu lietā.
Pat ja mēs varētu tādus rietumu rakstus savākt, tad veids, kā jūs tos uztvertu, nepavērtu tiem labu iespēju dēļ ierasti nicīgās attieksmes pret audzinošiem stāstījumiem. Tikai uzrādot šādu rakstu lietojamību, dzīvīgumu un ilglaicīgumu tajās kultūrās, kuras tos ir atzinušas par lietderīgumu, mēs varam ierosināt citu vietu ļaudis meklēt savus līdzīgus rakstus un tos lietot.
Mums ir nācies no jauna izvirzīt jautājumu par pasaku, nostāstu, joku iespējamo vērtību un uzturēt to dzīvu par spīti Rietumos iestiprinājušamies uzskatam, ka tādiem rakstiem ir tikai izklaides vērtība. Un ir noticis tā, ka Rietumos šajā joma ir sākusi iedibināties līdzvērtīga tehnoloģiska infrastruktūra jeb pamata izpratne.
Bet nevajadzētu iedomāties, ka tāpēc vien, ka tu dzīvo un mācies Rietumos, –
(a) ka šie raksti ir domāti tikai Rietumiem, – tiem tomēr ir neparasti panākumi Austrumos;
(b) ka Austrumu cilvēkiem nenākas no jauna iet caur līdzīgu atgriešanās un iepazīšanās norisi, lai gūtu iespēju atjaunot šo viņu pašu kultūru rakstu neizklaidējošo vērtību.
Tiešām, Austrumos tāpat kā Rietumos vēl ir daudz cilvēku, kuri nespēj ieskaņoties šo rakstu augstāko un audzinošo slāņu atjaunošanā. Taisnības labad ir jāteic, ka ja Rietumi caurmērā tikai nesen ir sākuši iegūt laiku, sparu, lokanību un zinātkāres plašumu, kas ļauj pētīt šos rakstus tādā veidā, kādu ir paredzējuši rakstu radītāji, tad Austrumos – arī caurmērā – nosliecas aizmirst attiecinājumus, dziļumu, saturu un uzbūvi, ar kādiem raksti sākotnēji radīti.
Kāda daļa abās sabiedrībās nonāk pie rakstu svaigas uztveres, bet cita to daļa lielā mērā dēļ piesardzīguma, ko izraisa pieķeršanās pārvienkāršotām ideoloģijām, paliek vienaldzīgas vai naidīgas.
Tālāk, ir vērts atzīmēt, ka liela daļa Rietumu reliģijas un ieradumu ir pilnībā piesātināta ar Austrumu nostāstiem un pasakām, kas sūfiju izpratnē sākotnēji ir raksti ar iekšēju jēgu, bet patlaban tiek uztverti tikai burtiski vai tikai kā līdzības. Gan pasakas, gan nostāsti – tie ir gandrīz vienīgā kultūras parādība, kura, izrādās, ir visu pasaules tautu mantojums, kas, skaidri sakot, nepieder nekam.
PRETESTĪBA IBN ARABI
Ibn Arabi savus darbus ir izteicis dzejas – mīlas lirikas veidā, un cilvēki ir sākuši izturēties pret viņu pavisam naidīgi. Tādu to uzvedību ir noteikusi nespēja aptvert Ibn Arabi lietoto tēlojumu, nevis cilvēku priekšstatu īstums. Bet tie ir bijuši cieši pārliecināti, ka viņu iedomas par viņu un viņa darbu ir patiesi un īsti pēc savas dabas. Savukārt viņš ir spējis audzināt tos tālāk, uzrakstot skaidrojumus, kuri ir tos apmierinājuši un likuši godāt viņu kā dižu mistiķi. Bet tādā veidā tie ir norobežojuši sevi no īstas šo rakstu izmantošanas, paliekot savu iespēju robežās, jo nav nonākuši pie apjēgas caur iekšēju un personisku uztveri. Viņi ir apmierinājuši tikai savu prātu un jūtas. Viņu Ibn Arabi uztvere ir bijusi aprobežota ar jauniegūtu pārliecību, ka Ibn Arabi idejas nav pretrunā ar viņu pašu iesīkstējušiem aizspriedumiem.
Tieši šāds domāšanas veids, kas būtībā ir paviršs novērtējums, ir tādu cilvēku, kuri meklē tikai paskaidrojumus, nevis uztveri, apjēgas iespēju nabadzības cēlonis.

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s