Ņem vērā svešas neveiksmes, lai citiem
nenāktos ņemt vērā tavējās.
– Saādi, “Rožudārzs”
13. gadsimts
Kad tavu pūļu kamielis ir noslīcis dubļos,
vai nav vienalga, mērķis ir tuvu vai tālu?
– ustads Khalilullahs Khalili, “Četrrindes”
1975.gads
Šī pasaule nav būtība, tik līdzība:
No malas līdz malai tik joks un spēle.
– Šabistari, “Slēptais dārzs”
13. gadsimts
Jaut.: Ko iesākt ar atdarinātājiem? Var novērot, ka, kopš tu esi sācis īsti plaši izplatīt Rietumos sūfiju mācību, ir izaugušas daudzas sīkas grupas un radušās jaunas. Vairums cilvēku saprot, ka tie ir tikai kulti un nepavisam ne sūfiju grupas.
PUIŠELIS UN EKSĀMENS
Atb.: Tas man atgādina kādu joku. Stāsta, ka kāds mazs zēns eksāmenā izvilcis jautājumu Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā gan sasniegt pašapjēgu? Es raugos uz tādiem iedibinājumiem kā skolas, universitātes, lietišķas vai amatu apvienības un redzu, ka tām ir iesakņojusies labā slava. Bez tam tām ir uzņemšanas un iesaukšanas pasākumi, un tām ir mērķi. Piemēram, virzoties uz politiku, mērķis ir kļūt par kabineta locekli, ja uz medicīnu, tad kļūt vai nu par ārstējošu ārstu, vai zinātnisku darbinieku, vai mācībspēku. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kādas ir grūtības nodot zināšanas Rietumiem mūsdienās?
Atb.: Būtībā maz atšķiras no visu laiku grūtībām, tomēr ir atšķirīgas ārēji. Lai saprastu, tev jāparaugās uz to no šāda viedokļa.
Ja tu sludinātu Rietumeiropā viduslaikos, teiksim, veselīgas vides mācību, higiēnu, kas ar tevi notiktu? Sākumā tevi uzskatītu par ķeceri – tāpēc, ka tad mazgājās tikai neticīgie. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc sūfiji dod mājienus par noslēpumiem un runā par ievērojamām vietām, dīvainām grāmatām un līdzīgām lietām? Vai tas nav sajūsmināšanai?
KULTURĀLI BRĪVPRĀTĪGIE
Atb.: Ja viņi tā dara, tad varbūt vienīgi, lai atpazītu paviršus cilvēkus, kuri cenšas pēc tādām lietām. Tas ir līdzīgi kā vecs armijas paņēmiens, kad seržants saka jauniesauktajiem: Turpiniet lasīt
Jaut.: Cilvēki padzird kaut ko un tūliņ kāro to, kā jau tu esi uzsvēris. Kāpēc iznākumu māceklim nenes katra tikšanās ar skolotāju vai zināšanu avotu? Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu varētu sniegt piemēru,- līdzībās vai alegorijā, – jomai, kurā darbojas sūfiju mācība, un kā tā darbojas?
Aut.: Mūsu mācība runā par “viņsauli”, “augstāko valstību”, “citu telpu”, un tajās tā pastāv.
Lūk, piemērs tam, ko tas nozīmē kādā svarīgā ziņā, un piemērs tam, kas ir Mācības priekšmets. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc sūfiji sagaida, ka mācekļi izpildīs gan fizisku, gan apziņas darbu; kāpēc viņiem tik bieži ir iedibinājumi, kurus jāuztur ar darbaspēku?
Atb.: Pirmoreiz ar šo jautājumu es saskāros pats, kad dzīvoju sūfiju apmetnē, kurā katram nācās fiziski strādāt. To vietu apmeklēja tik liels skaits svarīgu un ietekmīgu (un naudīgu) cilvēku, ka es nevarēju saprast, kāpēc mūsu Skolotājs nesadala pienākumus atbilstoši cilvēku Turpiniet lasīt
Jaut.: Šķiet, ka vieni sūfiju raksti rāda, ka cilvēkam jābūt kārtīgam un nodevušamies lietai, citi – ka vērtējošam un bez aizspriedumiem. Kā to var saskaņot?
VAI VISAS TAISNES IR TAISNAS?
Atb.: Tieši tāpat kā, teiksim, matemātikā, kad jautā: “Vienā grāmatā ir teikts, ka visi taisnie leņķi ir deviņdesmit grādu lieli, bet Einšteins saka, ka taisnas līnijas nepastāv, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu atzīmēt kaut ko kaitīgu?
Atb.: Protams, to varētu izdarīt katrs.
Kas attiecas uz mani, kaitīgi ir, kad tev ir darīšanas ar cilvēkiem, kurus tu gribētu mācīt, kamēr viņi, iztēlojoties, ka grib gūt zināšanas, īstenībā vēlas tikai sabiedrisku kopību, draudzību, “dvēseļu vienību”, ievērību un līdzīgas lietas. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu vēlētos, lai mēs ceļojam uz Austrumiem vai pievienojamies sūfiju kopienām?
Atb.: Esmu runājis un rakstījis tik daudz par sūfismu un sūfijiem, ka dažiem cilvēkiem šķiet, ka es pūlos viņus ietekmēt tādā veidā, lai viņi pievienotos kādam kultam vai reliģiskam grupējumam.
Īstenībā man nav iespējams uzsākt tādu karagājienu, kā es to tūlīt paskaidrošu. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā pēc sūfiju domām ir jāizskatās skolotājam mācekļu priekšā?
ĶIEĢELIS UN MĀJA
Atb.: Šis jautājums tāpat kā daudzi, par kuriem domā, ka pienācīgi atbildēt var dažos vārdos, man atgādina notikumu ar mullu Nasreddīnu. Kāds viņam vaicājis, kam pēc būtības līdzinās viņa māja. Par atbildi mulla atnesis ķieģeli un teicis: “Tā ir tikai šādu te klucīšu salikums.” Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā ir savienojamas, ja ir, sūfiju grāmatas ar sūfiju mācību, kas ir ārpus grāmatām?
Atb.: Daudzi cilvēku runā, ka viņi nespēj mācīties no grāmatām.
GRĀMATA KĀ RĪKS
Protams, nevar – jo viņiem vispirms ir jāiemācās tas, ko var iemācīties tikai pienācīgā vadībā – gan no grāmatām, gan sienāžiem, gan no jebkā. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu varētu pateikt kaut ko par svētumu un sūfiju skolotājiem?
Atb.: Cilvēki, kuri vairāk par citiem ir iedegušies sameklēt, sekot, atspēkot vai kaut kādā veidā sadarboties ar sūfiju skolotājiem, ir visdrīzāk starp tiem, kuri mazāk par visiem spēj tos atpazīt vai atrast.
Cēlonis ir tur, ka tādi cilvēki parasti meklē apsēstos, – cilvēkus, kuri nespēj iztikt Turpiniet lasīt
Jaut.: Šķiet, ka tradicionālā psiholoģija vai līdzīgas jomas nemēdz iztikt bez noslēpuma un slepenības jēdziena. Kāpēc tā, un kāda ir šīs noslēpumainības daba?
Atb.: Sūfiji šo jēdzienu “noslēpums” lieto “cilvēka dziļākās iekšējās apziņas” apzīmēšanai, un kā tādu to rodam kā vispārpieņemtu. Tradicionālo garīgo aprindu cilvēku vidū ir vispārzināms, ka atkarībā no iesaistītā cilvēka stāvokļa “noslēpuma” jēga un svars ir atšķirīgs. Turpiniet lasīt
Man priekšā ir žāvētu sīpolu paciņa.
Pieņemsim, ka šie sausie sīpoli attēlo kaut ko uzrakstītu. Tie vairs nav sākotnējais piedzīvojums (sīpols), bet nav arī gluži kā nekas. Tie nes iespēju.
Pievieno karstu ūdeni, un tavs sausais sīpols to uzsūks. Pēc brītiņa tev būs, kā jau zinām, tas, kas bija žāvētais sīpols, bet vairs ne tāds. Tagad tev ir “atjaunināts” sīpols. Turpiniet lasīt
Līdz laikmetam, ko parasti uzskata par vēsturisko laikmetu, ir darbojies kāds ar cilvēka attīstību saistīts apjēgas veids, kas ir ārpus mūsdienu informācijas iegūšanas un lietojuma paņēmieniem. Šādas norises iznākums ir bieži saukts par viedību, kaut vārds “viedība” ir bieži lietots arī citās jomās. Turpiniet lasīt
Jaut.: Esmu dzirdējis tevi sakām, ka daudzi no cilvēkiem, kuri iztēlojas, ka ir nopietni vērsti uz sūfisma mācībām, īstenībā ir caurcaurēm nenopietni un tāpēc nespēj no tām gūt labumu. Vai ir kādi piemēri?
Atb.: Viens no labākajiem piemēriem ir mūsu ikdienas pieredze. Cilvēki izlasa grāmatās vai padzird kaut ko par sūfismu un tūdaļ dodas “cirst taku uz mūsu durvīm”. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nepazemini pārfiziskās un garīgās mācības līdz sabiedriskajām zinātnēm un psiholoģijai?
Atb.: Nē, tieši otrādi, es pūlos uzrādīt piesārņojumu un jucekli, ko šajās mācībās ienes socializācija un vienkāršota psiholoģija. Ja cilvēki iztēlojas, ka viņi godina Dievu, kaut īstenībā meklē sajūtu uzbudinājumu, tas diezin vai var kādam nākt par labu. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu aprakstīt uzmanības un vērīguma raksturīgas iezīmes attiecībā uz to nozīmību sūfiju mācībās?
Atb.: Papēti uzmanības piesaisti, izrādīšanu, pieņemšanu, kā arī savstarpējo uzmanības apmaiņu.
Vena no atslēgām uz cilvēka uzvedību ir uzmanības ietekme. Turpiniet lasīt
Jaut.: Ja tu tagad uzdotu cilvēkiem kādus mācību priekšmetus, kādus tu izceltu?
Atb.:
1. Jebkura attieksme pret mācībām vai pret cilvēku var sākties ar kāri pēc uzmanības. Lai kā tā būtu sākusies, tā nedrīkst tāpat beigties. Turpiniet lasīt
VĒSTULE VIEDAJAM
Kāds rietumu garīgais māceklis ir uzrakstījis negantu un pārmetošu vēstuli kādam Austrumu viedajam, kad ir avīzē ieraudzījis viņa vārdu. “Tev ir jābūt pilnīgi vienaldzīgam pret šīs zemes lietām!” – viņš rakstījis – un vēl daudz ko.
Kad es šo viedo apmeklēju, tad pajautāju, ko viņš domā par vēstuli, Turpiniet lasīt
Ir cilvēki, kuri vēlas uzzināt, kāpēc ar mani tik grūti tikties. Viņi vēlas arī popularizēt manas “garīgās spējas”.
Pastāstīšu gan par vienu, gan otru.
Tas nav ne viegli, ne grūti, lieta drīzāk ir aprēķinos. Tāpat būtu ar katru.
Pieņemot par pamatu astoņstundu darba dienu un septiņu dienu nedēļu, redzam, ka, Turpiniet lasīt
Jaut.: Tu esi publicējis vairākus simtus nostāstu un pasaku, pārsvarā no Vidējiem Austrumiem, kuri ataino norises, kuras bieži uzrāda cilvēku spēku un vājumu. Kāpēc tu izved šos rakstus no citām kultūrām, nevis raksti mūsdienu valodā, un kāda ir to ietekme uz Rietumu pasauli, ja vien tā nav tikai “Austrumu gudrību” veicināšana?
Atb.: Austrumos šie raksti ir plaši attīstīti kā audzināšanas līdzeklis; Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai brīnumstāsti par sūfiju darbiem ir burtiski ticami, vai varbūt tie ir izdomāti, lai atainotu dzīvē iespējamas norises, vai arī lai padarītu cilvēkus lētticīgus, vai varbūt lai iemācītu cilvēkus “domāt pa jaunam”?
Atb.: Atbilde ir iespējama tāda pat kā uz jautājumu: “Vai burkāns ir dzeltens, vai paredzēts ēšanai, vai lai tas vairotos, vai lai par to varētu sacerēt nostāstus?” Lieta ir tāda, ka Turpiniet lasīt
Par cilvēkiem, kuri paļaujas uz rakstiem, Rūmī teic, ka viņi palaikam ir kā grāmatām apkrauti ēzeļi. Kāpēc cilvēki vienmēr jautā, vai grāmatas ir kaut kas labs, neinteresējoties, vai viņi paši ir spējīgi gūt labumu no tām?
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Sūfiju mācība ir vienā ziņā grūtāka, bet citā – vieglāka par citiem veidiem, kā iesaistīt cilvēku pašattīstībā.
Grūtāka tā ir, piemēram, tāpēc, ka daudzas sūfiju mācībai nepieciešamas pieejas un uzvedības paraugus parastā kultūra nav pieņēmusi; tas sabiedrībai sevis veidošanai un uzturēšanai līdz zināmam līmenim nav bijis vajadzīgs. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai ir kāds ātrs praktisks paņēmiens kā noteikt, vai cilvēks ir nopietns un vai viņš spēj mācīties sūfiju Ceļā?
Atb.: Ja arī ir, tad tāds: nopietni cilvēki ir gatavi sākt no sākuma un virzīties soli pa solim, “uzsākt tūkstoš jūdžu ceļojumu ar vienu pašu soli”; nenopietni cilvēki meklē brīnumus, uzslavas un “attīstītu darbību”. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kad beidzas citu kritizēšana?
Atb.: Kad Džalaluddīns Rūmī ir sācis skandēt savas pirmās divrindu vārsmas par viedību, stāsta, ka cilvēkiem nav vēl bijis uzkrājies laiks izveidot kādus uzskatus par viņu
Kādu tās ir interesējušas, citu nē. Daži atbilstoši cilvēkiem piemītošam neizbēgamam domāšanas veidam, ir viņu ņēmuši ļaunā. Tie ir runājuši: ”Cerams, tu neuzskati sevi par otru Ezopu Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai cilvēki var nodoties tādam sūfiju mācības veidam, ka tos nedresē un nemitīgi nemudina tā, kā tas notiek visās sistēmās, kuras esmu pētījis?
Atb.: Visciešāko vērību ir pelnījis pazīstamais mūsu mācības teiciens: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta.”
Darbojoties kādā noteiktā veidā, cilvēks var radīt iespaidu, ka viņš ir apskaidrots, cītīgs, Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā cilvēkam uzzināt, vai viņš ir patiess?
Atb.: Būt liekulim, – tas varbūt ir pats sliktākais, kas var būt. Bet man šķiet, ka ir kaut kas vēl graujošāks – iedomāties, ka kāds nekad nemelo “ar labu nodomu”. Nevajag turēt sevi par melīgu un nevajag sevi šaustīt, jo abas šīs lietas var būt tikai pašpiedošana.
Ir jābūt vīrišķīgam atzīt, ka neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku iespaidojas no šķietamas Turpiniet lasīt
Pasaulē var būt liela atšķirība starp tiem, kuri vēlētos būt Tradīcijas sekotāji, un tiem, kuriem tādiem vajadzētu kļūt.
Vajadzīgās spējas var būt abiem.
Tie, kuriem vajadzētu, varbūt, nekad nav dzirdējuši par pārfiziku. Varbūt tie pat necieš domu par ezotēriku. Mūsdienās vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nedz priekšstata, Turpiniet lasīt
Jaut.: Visur pasaulē mēs sastopam cilvēkus, kuri gūst apmierinājumu no rituāla. Kā var tikt tālāk par rituālu?
Atb.: Iesvētības un svinīgi rituāli, ko veic reliģijās, kopienās un citās apvienībās, var būt ar dažādu un visai atšķirīgu izcelsmi, nolūkiem un uzdevumiem.
Visas šās izcelsmes, nolūkus un uzdevumus mēs varam pielīdzināt, teiksim, dažādām Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai sūfiju mācība nodarbojas ar cilvēka neapzinātu darbību?
Atb.: Ārēji un kā nu prazdami, cilvēki varbūt pūlas sevi pilnveidot.
Īstenībā (ko var noteikt, izpētot un salīdzinot to, ko viņi tiešām dara, un ko tie tiešām saprot ar to, ko saka), cilvēki bieži vai nu padara sevi par robotiem, vai izklaidējas.
Tā tas notiek tikai tāpēc, ka viņi savu saprātu lieto tikai virspusīgi, tas ir, Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā sūfiju skolotājs pārvar mācekļa iesīkstējušus, bet neapzinātus aizspriedumus?
Atb.: Aplūkosim skolotāja un mācekļa stāvokļu attiecību. Māceklis uzskata skolotāju par cilvēku, kam pieder kaut kas lielā vairumā, un kurš sniegs viņam daļu no tā. Vai arī viņš var uzskatīt, ka skolotājs zin paņēmienus, kā kaut ko sasniegt.
Skolotājs redz mācekli kā tādu, kurš ir piemērots gūt daļu no kaut kā. Citiem vārdiem, Turpiniet lasīt
Jaut.: Ko man iesākt ar savu apjukuma un savu mazvērtības sajūtu?
Atb.: Cilvēkiem, kuri lūdz atbrīvot viņus no apjukuma, vispirms ir jāņem vērā trīs lietas:
1. Viņiem ir jāpārliecinās, vai es (vai kāds cits) tādu atbrīvošanu no apjukuma utt. piedāvā. Sūfiji to nepiedāvā. Tātad viņiem ir jāmeklē kāds, kas piedāvā (ja tāds ir) atbrīvošanu no apjukuma un tad jāvēršas pie piedāvātāja. Bet ja tāds “piedāvājums” ir radies paša galvā, Turpiniet lasīt
Jaut.: Izskatās, ka cilvēki sliecas palaisties uz mani, un kad es tiem veltu uzmanību, vai citu apstākļu dēļ tie man “karas kaklā”; bet ja es pūlos tos mācīt, viņi uzskata mani par guru. Es nevēlos, lai man piesaistītos no manis atkarīgi cilvēki, tāpēc nevēlos tos mācīt.
Atb.: Kad cilvēki sāk šādā nepatīkamā veidā tiekties pēc atkarības no tevis, tavs darbs ir Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai nav kādi teicieni vai apgalvojumi, kurus es varētu pierakstīt un pētīt, tādi, kas var palīdzēt attīstīties Sūfiju ceļā?
Atb.: Ja tu neesi dzīvotspējīgs parastajā pasaulē, tu tāds nekļūsi nekur. Ja tev ir vājas spējas sazināties ar cilvēkiem, mēs nevaram tev piedāvāt citu sabiedrību, kur “mēs cits citu saprotam”. Tas piederas dzīves spēlēšanai, ko daži, protams, parasti sauc par īstu dzīvi. Turpiniet lasīt
Jaut.: Daudzi cilvēki tik daudz lasa, un tomēr tas viņus nelabo; kas par lietu? Vai sūfiju vēsti vispār var uztvert caur rakstītu vārdu?
Atb.: Lai kaut ko iemācītos, tev tas ir jāatklāj vairākas reizes, varbūt no dažādiem viedokļiem, un jāpievērš tam tāda veida vērība, kas dod iespēju iemācīties.
Kā esam pieredzējuši, cilvēki mācībās no sūfiju rakstiem cieš neveiksmi tāda paša iemesla dēļ, Turpiniet lasīt
Jaut.: Tavā grāmatā “Sūfiji” mēs rodam sūfiju rakstu skaidrojumu. Vai tev nav sakāms vēl kaut kas, lai palīdzētu tos lietot?
Atb.: Nekas tā nenodod paviršu vai nezinošu mācekli, kurš uzsāk pētīt un skaidrot agrāk lietotus rakstus, kā viņa literatūras lietošanas veids.
Pilnīgai skaidrībai mums ir jāuzsver, ka tiem, kuri ir pirmkārt literāti un akadēmiski zinātnieki, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nepastāstītu par jēdziena “vājprātīgs” lietojuma paņēmienu sūfiju vidē?
Atb.: Ir tāda persiešu paruna: “Lai būtu vājprātīgs, pietiek izsaukties HŪ!” (Diwana-ra HOOI bas ast). Turpiniet lasīt
Dižais dzejnieks Hafizs kādā no savām pazīstamākajām poēmām saka, ka ir pat jākrāso savs lūgšanu paklājiņš ar vīnu, ja tavs skolotājs tā iesaka.
Kaut šāds padoms varbūt apmulsinās burtkalpa ierobežoto prātu, tas tomēr tiek Sūfiju apbrīnots – un ne tikai dēļ tā dzejiskā skaistuma persiešu valodā.
Sūfiji šo norādījumu apbrīno tādēļ, ka tas ir daudznozīmības klasisks piemērs, Turpiniet lasīt
Kāds “Patiesības meklētājs” ir iedrāzies mājā, kura tam uzrādīta kā austrumu viedā māja. Viņš ir pieklupis pie rokas cilvēkam, kurš sēdējis uz lūgšanu paklājiņa, un lūdzis padomu.
“Es teikšu tev trīs lietas,” – tas teicis. – “Pirmkārt, tu esi pārāk uzbudināts, lai jel ko saprastu. Otrkārt, tu stāvi uz manas kājas. Treškārt, es esmu kalps, bet viedais dzīvo blakus mājā!”
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Ir četras lietas, ar kurām cilvēciskas būtnes “programmē” kā mašīnas. Tās ir lietas, ar kurām cilvēkiem iedveš un iedresē apziņu. Ar tām, tīši vai nē, attiecībā uz sevi vai citiem, cilvēka prāts kļūst mehānistisks un tiek ievirzīts uz atdarinošu domāšanu. Šo lietu esamība un darbība ir pilnībā apstiprinājusies neskaitāmos pieredzējumos gan mūsdienās, gan senatnē. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc tu kritizē rietumu kultūru?
Atb.: Lieta ir tāda, ka īstenībā es to nekritizēju tādā veidā kā tu, iespējams, domā. Kad tu uzdod tādu jautājumu, tev ir jātur prātā trīs ar to saistītas lietas vai jābūt gatavam, ka nevienam pat prātā nenāks atbildēt.
1. Ir jābūt kaut kādām zināšanām, vai nu īpašām vai vispārīgām, lai balstītu jautājumu, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai Rietumu sabiedriskajā un kultūras mantojumā ir rodami tādi nostāsti un apraksti, kuri atspoguļotu vai darītu pieejamas tādas īpašas zināšanas, uz kādām tik bieži atsaucas Austrumos?
Atb.: Tādus piemērus noteikti var atrast, bet jautājums ir par to, ka to izpratne Rietumos parasti ir novazāta – “Iedodiet sunim sliktu vārdu un varat tad viņu pakārt”. Turpiniet lasīt
Jaut.: Tu bieži saki, ka sūfiji nemāca pēc “nodrāztiem paraugiem”. Kā sūfiji māca?
Atb.: Sūfiju skolotāja uzdevums ir saistīt savu vēstījumu ar īstenību. Jēgas labad viņam ir jāpieklusina, nevis jāpastiprina savas personības ietekme.
Pārbaudīt mācekļa piemērotību nozīmē noskaidrot, vai viņš spēj atlikt sānis atkarību no paņēmieniem, cilvēka vai skolas – un atvērties vispusīgas mācības uztverei. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā izvirst mācība?
Atb.: Cilvēki meklē jaunas mācības vai slēptu senu mācību atklājumus, kaut īstenībā viņu jautājums varbūt ir tajā, ka viņi nesaredz mācības klātbūtni plaši pieejamos līdzekļos, ne senos, ne citos. Viņi nesaredz šīs mācības, jo ir izvēlējušies būt akli attiecībā pret pašu mācības paņēmienu nolūku. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā norit cilvēka attīstība, un kādas neveiksmes var gadīties nejauši sanākušā grupā?
Atb.: Aplūkosim noteiktus organizāciju veidus un par tām pastāvošus parastos uzskatus. Pēc tam, lai varētu kaut ko mācīties, aplūkosim citu attieksmi pret tiem.
Kādu sabiedrību sauc par “brīvmūrniekiem” (masoniem). Tā balstās uz rituāliem, tiek uzskatīta par “noslēpumainu”, ir nosaukta pēc kāda amata. Cilvēki iedomājas, ka masonu brālība Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai aiz patiesuma sajūtas, ko tomēr var apšaubīt, ir kāds īsts patiesums?
Atb.: Viena no mulsinošākajām apjēgas daļām, kāda ir jāgūst, ir atpazīt stāvokli, kad kāds rīkojas savam laika kavēklim, bet ir pārliecināts, ka dara kaut ko citu labā.
Tas liek izjust kaunu par tādu cilvēku, un mani satriec tāda kultūras kroplība, kas ir pieradinājusi šādu nelaimīgo iztēloties, ka viņš kādam vai kaut kam kalpo, kaut īstenībā Turpiniet lasīt
Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs, Turpiniet lasīt
Jaut.: Tu runā par “varoņiem” un ”svētajiem”. Kā šos jēdzienus saprast?
Atb.: Varonis ir tas, kurš cīnās par jebkuru cenu dēļ vērtībām, kuras viņa kopiena ir atzinusi par būtiski svarīgām. Dēļ tādām vērtībām, kas kopienai jebkuros apstākļos ir būtiski svarīgas, jo tās uztur kādu vispārpieņemtu novērtējumu, un kuras kopienas cilvēku domāšanas veidā Turpiniet lasīt
Jaut.: Esmu dzirdējis par “trim Kalpošanas stāvokļa līmeņiem”. Ko tas nozīmē? Kā tas saskan ar viedību, un kā ar viedību un kalpošanu saskan nožēla?
Atb.:
1. Struktūras līmenis: cilvēks strādā, saņem naudu, viņa darba devējs gūst peļņu, pārdodot viņa darba augļus. Turpiniet lasīt
Ja tu iedomājies, ka mehānisks nodarbību ritmiskums vai fiziska klātbūtne nodarbībās ir pamats augstākai apjēgai, to to jauc ar kaut ko citu. Un tas cits ir vai nu atbalss no skolas dienām, kad tu mācījies caur atkārtošanu, vai nesaprātīgs pieņēmums, kas dibinās tavā paša atdarināšanas pieredzē.
Vai nu apzinies un apmierini savu tieksmi pēc uzmanības un ērtas pašsajūtas meklēšanas kāri, Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā tas sanāk, ka dažiem cilvēkiem iesaistīšanās garīgās lietās nes tik daudz bēdu un nemiera? Dažiem mazinās garīgais līdzsvars un bojājas raksturs…
Atb.: Pirmkārt, atceries, ka šādas noslieces ir novērotas un skaidrotas visās reliģijās un līdzīgās sistēmās. Lai cik cienījama nebūtu kāda pārliecība, cilvēki, vienmēr atrodas kaut kas, kas var izsist kādu no līdzsvara, un vēl nav atrasts paņēmiens, kā to novērst. Cilvēki mēdz Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu pastāstīt par sūfiju paņēmienu – mācību ar šoku?
О: Sūfiju mācīšanas paņēmienu starpā ļoti svarīga vieta ir izaicinošiem apgalvojumiem, kurus izsaka, lai veiktu daudzpusīgu iedarbību uz klausītāju.
Tieši šādā nolūkā Mansurs Halladžs ir pateicis savu visiem zināmo izteikumu: “Es – Dievs!”.
Ja Rietumos kāds mūsdienīgākā valodā teiktu: “Hitlers bija dižs cilvēks!”, šoks liktu klausītājam Turpiniet lasīt
Pieņēmumi un aizspriedumi, ja tie nav patiesi vai nav lietderīgi, var nostāties starp mācekli un to, ko viņš varētu iemācīties.
Pieņēmumi, ka garīgajam ceļam jābūt tādam vai citādam, ka to ir jāiet tāda vai citāda rakstura cilvēkiem, ka tam ir jāpiederas kādam noteiktam atpazīstamam (reliģiskam) iedibinājumam utt., – šādas iedomas ne tikai traucē mācības, bet pārvērš tās par sagaidāmu izklaidi un pēc būtības, ja arī ne pēc izskata, par izklaides nozari. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu varētu paskaidrot svarīgākās lietas, kas jāzin tiem, kuri tiecas uz dervīšu, sūfiju ceļu? Kā notiek brīnumi, par kādiem stāsta saistībā ar sūfijiem?
Atb.: I. Cilvēku sabiedrība izraisa cilvēkā kādas grūti manāmas izmaiņas, kuras pārņem visu viņa būtību. Bet cilvēkam tā vietā, lai apmierinātos tikai ar tādām izmaiņām, piemīt iespēja piekļūt sava Es tam veidam, kas ir bezgalīgi augstāks par parasto. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu kaut ko pateikt par to, kā sūfiji sniedz žēlsirdības veltes?
Atb.: Viena no visu sūfiju vadošām noteikti pildāmām pamatnostādnēm, ir slēptas žēlsirdības veltes. Tām ir daaudz veidu. Kas attiecas uz naudas velti, tad:
Ja nauda dota ar apmierinājuma sajūtu, tad šis apmierinājums ir “samaksa” Turpiniet lasīt
Jaut: To, ka lasīt grāmatas ir ļoti svarīgi, es saprotu. Pastāsti, kāda ir sūfiju attieksme pret lasīšanu, un cik reizes grāmata būtu jālasa?
Atb.: Parasti sūfiju grāmatu būtu jālasa vairākas reizes. Ja lasītāja prāts nav pienācīgi sagatavots, viņš grāmatu nepieņems, lasīs tikai to, kas patiks, vai pat iedvesīs sev tās saturu. Tas viss nav ieteicams. Turpiniet lasīt
(Lasot šo, neaizmirstiet, ka te ir runa arī par islāmu, kaut problēma ir kopēja – I.L.)
Jaut.: Lasot klasiskos sūfiju autorus, var pamanīt, ka tajos tiek skaidri noteikta atšķirība starp reliģiju un apsēstību. Vai mūsdienu reliģiskā pagrimuma cēlonis nav sabiedrības nespējā saredzēt šo atšķirību? Turpiniet lasīt
Gara dāvanas 