G.N.Petrakoviča hipotēze. HAMBO LAMAS ITIGELOVA ANABIOZE VAI NEMIRSTĪBA (un citi)

Anabioze, kā teikts Lielajā medicīnas enciklopēdijā (БМЭ), ir organisma stāvoklis, ko raksturo gandrīz pilnīgs, tomēr atgriežams tā darbības pārtraukums. Šim apgalvojumam piekrītam, izņemot nosacījumu “gandrīz”, jo anabioze, kā izrādās, arī cilvēka anabioze ir pilnīgs organisma darbības pārtraukums, tomēr tiešām atgriežams.Kā, kādā veidā Hambo Lama Daši-Doržo Itigelovs (Хамбо-Лама Даши-Доржо Итигэлов) noveda sevi anabiozē, kāds ir tādas “novešanas” mehānisms cilvēkam – šajā darbā būs runa par to.

Dažas acu vingrinājumu virknes.

ĪPAŠI VINGRINĀJUMI ACU SLIMĪBU NOVĒRŠANAI

1. Sākuma stāvoklis – sēdus. Stipri samiegt acis uz 3-5 sekundēm, tad atvērt uz 3-5 sekundēm. Tā atkārtot 6-8 reizes. Nostiprinās plakstiņu muskuļi, uzlabojas asinsrite, atslābinās muskuļi.

BŪTISKĀS DABAS UN MŪŽĪGĀS DZĪVES PILNVEIDOŠANAS NOSLĒPUMI. (Daosu joga. Alķīmija un nemirstība) Čžao Bi-Čeņ. Tulkojis Lu Kuaņ Jui

(Grāmata ir par daosu maģiju, tiešāk – par vīrieša dzimumdziņas pārvaldību un sublimāciju (cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju enerģijas pārvēršanās augstākā psīhiskajā enerģijā). Lietišķo un garīgo aspektu saistības ķīniešu izpratne ir uzmanības vērta.

Kā Kali jeb Netikumu laikmetā iederas pašierobežošanās. Šri Šri Ravi Šankars

Tapas jeb pašierobežošanās palīdz attīrīt visus ķermeņa orgānus un iztīrīt tos no indēm un sārņiem. Ar pašierobežošanos viss ķermenis attīrās, un visi sajūtu orgāni kļūst spēcīgāki.
To veic nevis Dieva iežēlināšanai vai pašapjēgas sasniegšanai, bet lai spēcinātu ķermeni un prātu.

Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. III.1-2.

SENĀS ŽANG ŽUNG KARALISKĀ PĒCTECĪBA

Senās Žang Žung karaliskā pēctecība ir ļoti saistīta ar senās Žang Žung paaudžu izcelšanos.
Katras zināmas valsts iedzīvotāju vidū vienmēr ir kādi cilvēki, kas to apņēmības dēļ vada dažādu grūtību, kas dzīvē gadās, risinājumu meklējumus, kamēr citi, kas varbūt sadursmēs ar dzīves grūtībām nav tik dūšīgi, vienkārši sevi iztukšo un padodas. To, ka tas tā ir, varam saprast, pārlūkojot pašiem savus senčus – katrs no tiem ir vadījis savu dzīvi savā veidā, atbilstoši savām cilvēciskajām spējām. Tā paša iemesla dēļ mēs varam izprast arī, kāpēc tas ir lietu dabā, ka stingras gribas pagātnes cilvēki ir raduši iespēju, paceļoties pāri vājākajiem, kļūt par valdniekiem [rgyal po].

Sēklas Joga. Dr. Jal Singh. Ievads

Priekšvārdi

Kopš neatminamiem laikiem Indijas svētās zemes pašatsacījušies gaišreģi laiku pa laikam ir atklājuši sevi garīguma jomā. Tas ir nesis labumu mācekļiem, saprātīgajiem un tiem, kas tiecas pēc atbrīvošanās. Iznākumā Indijas prasmju apraksti sanskrita valodā ir neierobežota garīguma dārgumu krātuve.

Vai proti elpot, pie tam garīgi piepildīti?

Prāna, Vispārējais Dzīvības Spēks

… Prāna ir dzīvības spēks jeb enerģija, kas pastāv visur un katrā no mums izpaužas caur elpu, tomēr tā nav tas pats, kas elpa vai skābeklis. Prāna pastāv visā dzīvajā. Apziņa tai nepiemīt – tā ir tīra enerģija. Katru mūsu ķermeņa šūnu pārvalda prāna.

Jūsos ir nemainīga mūžīga sastāvdaļa. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Esmu nedaudz satraukts tavā priekšā, un mana sirds arī pukst straujāk. Kursa laikā es uzzināju, ka mūsu esamība ir mūžīga. Es vēlētos zināt, kāds ir šīs iedzimšanas sakars ar mūžīgā klātbūtni?

Jūsu garīgie vingrinājumi izcels jūs no sliktiem ieradumiem. Šri Šri Ravi Šankars

Šri Šri Ravi Šankars nupat bija atgriezies no nedēļu ilga ceļojuma uz Indijas ziemeļaustrumiem. Stāstot par ceļojuma pieredzi, Šri Šri runāja par Bodolandas apmeklējumu Assamā.
“Ļoti tāls apvidus un skarba vieta, stipri vardarbības skarta. Mūsu YLTP skolotāji (Jaunatnes Vadības Mācību Programas (Youth Leadership Training Program) absolventi) ir padarījuši ļoti labu darbu.

Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, ar tavu labvēlību esmu saņēmis jaunu auto, bet ja tu tajā nesēdi, kāds prieks no auto?
Šri Šri Ravi Šankars: Tavs ķermenis ir auto, kura sirds ir motors. Tev pietiek, ja tev sirdī ir vieta man. Kāds prieks ir sēdēt otra automašīnā! Ļauj man mājot savā sirdī.

Dzīvojiet paļāvībā, tā ved uz garīgu attīstību. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Kāda nozīme laikam, ja viss notiek patreizējā brīdī?
Šri Šri Ravi Shankars: (Pēc pārdomu brīža). Tas (iepriekšējais brīdis) tagad ir pagātne. Pagātne arvien ir pagātne. Pagātne un nākotne ir arī tagadne. Visai radībai nav nozīmes, nedz laika, nedz vietas.

Jaut.: Kāds ir sakars starp domu un darbību?
Šri Šri Ravi Shankars: Nekad nedariet neapdomīgas lietas, vai arī jūs būsit nepatikšanās. 

Svece ir iedegta tev, un nav tev nekas jādara. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Kāpēc mums ir jāpieliek tik daudz pūļu, lai fiziski satiktu tevi, jeb ir tā, ka Guru ar kaut kādu nolūku veido nepieejamību?
Šri Šri Ravi Šankars: Nepavisam! Esmu pieejams vienkārši. Esmu pieejams visvienkāršāk. Zināt, jums tīk pielikt pūles, un, lai ko jūs gūtu pēc to pielikšanas, jūs tad gūstat lielāku prieku. Jūs nepriecē tas, ko gūstat viegli. Tā ir parasta cilvēka psīholoģija.

Tu esi dabas bērns, un daba tevi mīl. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, mēs kaut kā jūtamies ļoti saistīti ar tevi, vai tu jūti to pašu?
Šri Šri Ravi Šankars: Vairāk kā to. Zināt, saistība nozīmē, ka ir atšķirība. Es nejūtos saistīts, jo nejūtu atšķirību. Es jūtu, ka jūs esat daļa no manis.

Jaut.: Ja patiesība ir pretrunīga, kā patiesību atrast?

Kali Jugas netikumi. A.Vojevodins. Kara, manipulācijas, maldināšanas stratagēmas. 1.daļa. Ķīniešu stratagēmas.

Atvainojiet, raksts ir pārcelts uz http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/02/13/kada-stratagema-vai-kada-to-kombinacija-vai-kada-%E2%80%9Cinovativa%E2%80%9D-stratagema-tika-lietota-lai-veiktu-apversumu-pret-atmodu-un-kadas-stratagemas-sastavdala-bija-pandoras-pasaules-laun/#more-17

Kali Jugas netikumi. A.Vojevodins. Kara, manipulācijas, maldināšanas stratagēmas. 3.daļa. Antistratagēmas (nešaubīgi neveiksmīgas stratēģijas)

Atvainojiet, raksts ir pārcelts uz http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/02/13/kali-jugas-netikumi-a-vojevodins-kara-manipulacijas-maldinasanas-stratagemas-3-dala-antistratagemas-nesaubigi-neveiksmigas-strategijas/#more-13

Komunisma netikumi. Mildas Draules traģēdija.

Atvainojiet, raksts ir pārcelts uz http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/02/13/komunisma-netikumi-mildas-draules-tragedija/#more-62

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 1.nodaļa – Radīšana.

Hinduismā pastāv krietna dzīvesveida likums – Dharma. Tā desmit baušļi:

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 2. nodaļa. Mācekļa gadi.

1. Mācieties šo svēto likumu, kuru ir ievērojuši (Vēdās) mācītie vīri, un kam savās sirdīs piekrituši tikumīgie, kas vienmēr ir brīvi no naida un juceklīgas pieķeršanās lietām – no atkarībām.
2. Darboties vienīgi, sagaidot apbalvojumu, nav slavējami, tomēr brīvība no šīs vēlmes šajā (pasaulē) nav (sastopama): jo uz (šīs) vēlmes dibinās Vēdu mācības un Vēdās noteikto darbību veikšana.

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 3.nodaļa – Saimnieka gadi; riti.

(Vairāk vēsturiskas nozīmes norādījumi. Šī it kā raibā un neticamu apgalvojumu pilnā, kā arī vietumis pretrunīgo un tostarp Brahmanu iztikšanu nodrošinošo noteikumu virkne kļūst skaidrāka, kad pamana tajos klātesošos pamatlikumus, kas dara ritus no bezjēdzīgām ceremonijām par cilvēka garīgas (arī praktiskas) izaugsmes stundām

Cildeno tikumi. Svētie Manu likumi (Manava Dharma-shastra). 7.nodaļa – Valsts pārvalde.

(Te ir apmēram Jēzus laika pasaulīgās pārvaldes likumi Ziemeļindijā. Jēzus esot teicis, ka “jo tālāk no Dieva, jo vairāk likumu.” Ir vērts salīdzināt, kuri no pārvaldes likumiem ir īstāki – 0.gadsimta Manu vai 21.gadsimta sākuma Latvijas…

Cildeno tikumi. Taiczi Čeņ skolas baušļi.

Divpadsmit nepārkāpjamie baušļi:

“Duaņ” – pieticīgs dzīves veids;

“Gun” – taisnīgums, patiesums;

“Žeņ” – cilvēcīgums, cilvēkmīlestība;

Cildeno tikumi. Šaoliņas tempļa ude (cīņas tikumi jeb cīņas mākslu svētība) norādījumi.

Pirmie  (Czjuenjuaņa, 13.gs.) “Desmit aizliegumi” (Ši cziņ); nedrīkst:

1. Noliegt Skolotāju (nepiekrist);
2. Turēt nekrietnas domas;
3. Maldināt;
4. Bez vajadzības izrādīties ar savu mākslu;
5. Zagt;

Cildeno tikumi. Divdesmit cīnītāja (karatē) baušļi. Gitins Funakosi.

(Lūdzu, atcerieties, ka cīņa nepavisam nav tas pats, kas naids. To mācīja tikai komunistu laikos. Cīņa drīzāk ir dzīve. Un karatē likumi noder katram – I.L.)

1. Atceries, ka Ceļš (karatē) sākas un beidzas ar cieņu.

Cieni mācību, biedrus, Skolotāju (senseju), apgūsti godbijību un cieņu pret dzīvi – tas tevi atšķirs no dzīvnieka.

Cildeno tikumi. Mijamoto Musaši deviņi pamatlikumi. No “Piecu gredzenu grāmatas”.

Mijamoto Musaši (Miyamoto Musashi – arī Shinmen Takezō, Miyamoto Bennosuke, vai viņa budista vārdā Niten Dōraku – 16.gs. samurajs, arī suiboku-ga jeb sumi-e (vienkrāsas tintes glezniecība) mākslinieks) atzīst, ka “Ceļi ir dažādi. Ir pestīšanas ceļš pēc Budas likumiem, ir Konfūcija ceļš, kas vada mācību Ceļus, dziedināšanas Ceļš, Vakas (Waka – japāņu dzejas žanrs, galvenokārt tankas) poēmas Ceļš, tējas mākslas Ceļš, loka šaušanas Ceļš 

Cildeno tikumi. Izvilkumi no V.Kovaļa “Kempo”, Cīnītāja ceļa (Busi – do) likumi.

(Šeit un līdzīgos tekstos par cildenajiem austrumu cīņas mākslas meistaru baušļiem es vārdu “cīnītājs, kareivis, samurajs” aizvietoju ar “cildenais”.)

Meistarība cīņas mākslās pēc japāņu uzskata veidojas no trim pamata sastāvdaļām: “SIN” (šis vārds apzīmē tikumiskās īpašības, gribas spēku, gara stingrību); “TAI” (apzīmē ķermeņa pilnību, spēku, izturību); “GI” (paņēmienu pilnība). 

Enmerkars un En-suhgir-ana. Enmerkars un Arattas valdnieks. Divi šumeru mīti

(Divi stāsti par Šumeras agresiju pret Arattu. Aratta ir sena valsts, kas ir saistāma vai pati ir Arjana, eiropiešu indoirānisko sakņu zeme. Tie ir daudzlīmeņu stāsti – par bada postu, kas uzbrucis Arattai, par to, kā šādu stāvokli izmanto Šumera, par diplomātiskajām sacensībām šo austrumu valdnieku starpā (kurām noteikti ir vieta diplomātijas vēsturē), par abu pretenzijām uz īstu vai spekulatīvu anunnaku dievietes Inanas labvēlību un par to, kā Arattas zaudējumi tiek no abām pusēm skaidroti kā Inannas nodevība pret Arattu.
Mūžsenais stāsts par spekulācijām ap “manējo visstiprāko dievu” un par dieva piesavināšanās manipulācijām. Vai varbūt tiešām par cilvēku attiecībām vai atmiņām par attiecībām ar uz Zemes izzūdošām par cilvēkiem nesalīdzināmi varenākām (pirmsplūdu?) būtnēm – anunnakiem. )

Bon Dzogčen No: Tendzins Vangjals “Dabiska prāta brīnumi”

(Maz ticams, ka lasītājs varēs šo rakstu saldi baudīt. Drīzāk tas sarežģītais teksts kaitinās. Tomēr iesaku to pārlasīt: pietiktu, ja pakutināsies Jūsu apziņa – ja būs lemts, kaut kas aizķersies un uzpeldēs gatavības brīdī. Arī es – tulkotājs visu nesaprotu un atvainojos arī par neizbēgamām tulkojuma neveiklībām. I.L.)

Pamats ir pašizcelsmes viedība.

Patandžali “Jogas Sūtras”. I Savākšanās (Samadhi Pada), 1.-3. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

(Joga ir prasmīgums, darbs ar sevi – sava ķermeņa turēšana, attieksmes un gara attīstība ar galamērķi saplūst kā Es kodolam ar visumu, virsapziņu, Dievu holistiskā veselumā. “Īstenība ir apjēdzama kā organisks veselums”, J.K. Smetss.

Kas manam biedram nāca
Itin sebu vakarāi?
Dieviņš manam biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.

Man arvien vairāk šķiet, ka vispārzināmajā Jēzus citātā “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība” tā lielākā ir joga, lai kā to sauktu, var arī par Līgo. Tā stāv pāri reliģijām, tai vislīdzīgākā ir mīlestība, un pietiekamā mācekļa garīgās attīstības stāvoklī tā atjauno saikni ar Dievu, lai kā to sauktu.

Ja atrodat cilvēkam vēl draudzīgāku Jogas Sūtru skaidrojumu, dariet zināmu. Ja atrodat kļūdas vai labojamas vietas, lūdzu komentējiet. Tulkots ir no lekciju pieraksta, tāpēc ir vērts paklausīties autora bagāto intonāciju šajā video:

Patandžali “Jogas Sūtras”. I Savākšanās (Samadhi Pada), 4.-6. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

4.Kas ir Dievs?

 

Nākošā sūtra:

Ishwarapranidhandva.

[AUM vai OM apcere (1.23-1.29)
1.23 Ar īpašu ziedošanos un ļaušanos ieiet radošajā avotā, no kura esam cēlušies (ishvara pranidhana),  saplūsmes, virsapziņas (samadhi) iestāšanās ir nenovēršama.
(ishvara pranidhana va)

Patandžali “Jogas Sūtras”. II Vingrinājumi (Sadhana Pada), 11. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

11. Astoņi jogas organisma locekļi.

Cilvēka apziņa ir kā sēkla. Sēkla nes koka, lapu, zaru, sakņu, ziedu, augļu un vairošanās iespēju. Tāpat ir arī ar cilvēka prātu. Sēklas uzdīgšanai un izplaukšanai vajag piemērotu augsni, piemērotus apstākļus, saules gaismu, ūdeni, – piemērotu augsni, vai ne tā? Tas pats ir arī ar cilvēka apziņu, cilvēka prātu. Sēkla var vai nu palikt gaidoša gadiem, glabājot savī savas iespējas, vai sākt dīgt un plaukt; – cilvēka apziņas uzdīgšana ir viveka – apjēga, spēja atšķirt lietas, viedība.

90 pret 10 likums. Šri Šri Ravi Šankars

Tas izmainīs tavu dzīvi.

Atklāj sev 90/10 likumu. Tas izmainīs tavu dzīvi (vismaz veidu, kā tu attiecies uz lietām). Kas tas ir par likumu? 10% no dzīves ir tas, kas ar tevi notiek. 90% no dzīves nosaka tava attieksme pret to. Ko tas nozīmē? 10% no tā, kas ar mums notiek, tiešām nav mūsu varā.

Enki un pasaules kārtība – ECCL

(Šo mītu var uzskatīt par  visuma radīšamas mīta “Enuma Eliš” (skat. https://tencinu.wordpress.com/category/avots/sumeru-enuma-elis/ ) turpinājumu uz Zemes.)

1-16 Visdižais debesu un zemes kungs, pašpārliecinātais,
tu, tēvs Enki (“zemes valdnieks”, esamības spēju me (šumeru me vai ñe [ŋɛ],

Nesalīdzināmā Mullas Nasreddīna varoņdarbi. Idriss Šahs

(Dzīve ir, ja ir piedzīvojums. Piedzīvojums – pārdzīvojums virsapziņas – Svētā Gara un Skolotāja vadībā paver iespēju apjēgai. Varbūt, ka apjēga ir dzīves iznākums. Apjēgu nenes paviršs, aprobežots un nepārvaldīts prāts. Un šajā ziņā gadsimtos pārbaudīts slēpts palīgs ir arī šis nelaimes putns, nejēga, viltnieks, āksts, grēcinieks, vieds veselā saprāta skolotājs, “garā vājais”, “attapīgais ganupuika”, “trešais tēvadēls”, katra mūsu spogulis – Nasreddīns. Ēras sākuma jūdiem galēju traģiski daudzsološu spoguli krusta nāvē rādījis mīlestības iemiesojums un līdzību meistars Jēzus. Vai tik Jēzum un Nasreddīnam nebūtu daudz ko pārrunāt, sevišķi par ārišķību, burtkalpību un liekulību. I.L.)

Vienpadsmit Nakšbandijja (Izrakstītāji, Masters of the design) kopienas norādījumi. No Idrisa Šaha “Iesmaržinātais skorpions”

(Šīs vienas no pazīstamākām sūfiju kopienām, brālībām – tarikatiem dibinātājs Baha-ad-Dīns Nakšbands Buhārietis (1314.-1389.) ir dzimis Kasr-i-Hinduvani (“Indiešu cietoksnis”, arī Kasr – i-Arifan) ciematā pie Buhāras; tadžiku amatnieka – skārda ciļņotāja un audēja ģimenē. Baha-ad-Dīns ir pārmantojis tēva amatu – nodarbojies arī ar zīda izrakstīšanu ar zelta diegu – no amata nosaukuma cēlusies viņa iesauka Nakšband. 

Dorisas Lesingas ievads Idrisa Šaha “Mācīties kā mācīties”

Pavisam nesen, 1964.gadā parādījās Idrisa Šaha (Idries Shah, arī Idries Abutahir Shah, Idris Shah, né Sayyid Idris al-Hashimi) “The Sufis”. Un bija acīmredzams, ka ar šo grāmatu, kura uzreiz kļuva par klasiku savā jomā, ir parādījies Paraugs, kādi laiku pa laikam izceļas, piedāvājot sūfiju Ceļu jaunos veidos, kas atbilst jaunām prasībām. Jo sūfisms nav pagātnes pētniecība vai viduslaiku svēto dievināšana: 

Sākot sākt. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”, ievads

Ņem vērā svešas neveiksmes, lai citiem
nenāktos ņemt vērā tavējās.
– Saādi, “Rožudārzs”
13. gadsimts
Kad tavu pūļu kamielis ir noslīcis dubļos,
vai nav vienalga, mērķis ir tuvu vai tālu?
– ustads Khalilullahs Khalili, “Četrrindes”
1975.gads
Šī pasaule nav būtība, tik līdzība:
No malas līdz malai tik joks un spēle.
– Šabistari, “Slēptais dārzs”
13. gadsimts

Sūfiji un viņu atdarinātāji. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ko iesākt ar atdarinātājiem? Var novērot, ka, kopš tu esi sācis īsti plaši izplatīt Rietumos sūfiju mācību, ir izaugušas daudzas sīkas grupas un radušās jaunas. Vairums cilvēku saprot, ka tie ir tikai kulti un nepavisam ne sūfiju grupas.
PUIŠELIS UN EKSĀMENS
Atb.: Tas man atgādina kādu joku. Stāsta, ka kāds mazs zēns eksāmenā izvilcis jautājumu 

Viedības sasniegšana. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā gan sasniegt pašapjēgu? Es raugos uz tādiem iedibinājumiem kā skolas, universitātes, lietišķas vai amatu apvienības un redzu, ka tām ir iesakņojusies labā slava. Bez tam tām ir uzņemšanas un iesaukšanas pasākumi, un tām ir mērķi. Piemēram, virzoties uz politiku, mērķis ir kļūt par kabineta locekli, ja uz medicīnu, tad kļūt vai nu par ārstējošu ārstu, vai zinātnisku darbinieku, vai mācībspēku. 

Grūtības. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kādas ir grūtības nodot zināšanas Rietumiem mūsdienās?
Atb.: Būtībā maz atšķiras no visu laiku grūtībām, tomēr ir atšķirīgas ārēji. Lai saprastu, tev jāparaugās uz to no šāda viedokļa.
Ja tu sludinātu Rietumeiropā viduslaikos, teiksim, veselīgas vides mācību, higiēnu, kas ar tevi notiktu? Sākumā tevi uzskatītu par ķeceri – tāpēc, ka tad mazgājās tikai neticīgie. 

Noslēpumi un sūfiji. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc sūfiji dod mājienus par noslēpumiem un runā par ievērojamām vietām, dīvainām grāmatām un līdzīgām lietām? Vai tas nav sajūsmināšanai?
KULTURĀLI BRĪVPRĀTĪGIE
Atb.: Ja viņi tā dara, tad varbūt vienīgi, lai atpazītu paviršus cilvēkus, kuri cenšas pēc tādām lietām. Tas ir līdzīgi kā vecs armijas paņēmiens, kad seržants saka jauniesauktajiem:

Kad tikties ar skolotāju. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Cilvēki padzird kaut ko un tūliņ kāro to, kā jau tu esi uzsvēris. Kāpēc iznākumu māceklim nenes katra tikšanās ar skolotāju vai zināšanu avotu?

Darbs un darbs. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc sūfiji sagaida, ka mācekļi izpildīs gan fizisku, gan apziņas darbu; kāpēc viņiem tik bieži ir iedibinājumi, kurus jāuztur ar darbaspēku?
Atb.: Pirmoreiz ar šo jautājumu es saskāros pats, kad dzīvoju sūfiju apmetnē, kurā katram nācās fiziski strādāt. To vietu apmeklēja tik liels skaits svarīgu un ietekmīgu (un naudīgu) cilvēku, ka es nevarēju saprast, kāpēc mūsu Skolotājs nesadala pienākumus atbilstoši cilvēku

Pretrunīgi raksti. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Šķiet, ka vieni sūfiju raksti rāda, ka cilvēkam jābūt kārtīgam un nodevušamies lietai, citi – ka vērtējošam un bez aizspriedumiem. Kā to var saskaņot?
VAI VISAS TAISNES IR TAISNAS?
Atb.: Tieši tāpat kā, teiksim, matemātikā, kad jautā: “Vienā grāmatā ir teikts, ka visi taisnie leņķi ir deviņdesmit grādu lieli, bet Einšteins saka, ka taisnas līnijas nepastāv, 

Ceļojumi uz Austrumiem. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu vēlētos, lai mēs ceļojam uz Austrumiem vai pievienojamies sūfiju kopienām?
Atb.: Esmu runājis un rakstījis tik daudz par sūfismu un sūfijiem, ka dažiem cilvēkiem šķiet, ka es pūlos viņus ietekmēt tādā veidā, lai viņi pievienotos kādam kultam vai reliģiskam grupējumam.
Īstenībā man nav iespējams uzsākt tādu karagājienu, kā es to tūlīt paskaidrošu.

Kā izskatās sūfiju skolotājs. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā pēc sūfiju domām ir jāizskatās skolotājam mācekļu priekšā?
ĶIEĢELIS UN MĀJA
Atb.: Šis jautājums tāpat kā daudzi, par kuriem domā, ka pienācīgi atbildēt var dažos vārdos, man atgādina notikumu ar mullu Nasreddīnu. Kāds viņam vaicājis, kam pēc būtības līdzinās viņa māja. Par atbildi mulla atnesis ķieģeli un teicis: “Tā ir tikai šādu te klucīšu salikums.” 

Grāmatas un kas aiz tām. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā ir savienojamas, ja ir, sūfiju grāmatas ar sūfiju mācību, kas ir ārpus grāmatām?
Atb.: Daudzi cilvēku runā, ka viņi nespēj mācīties no grāmatām.
GRĀMATA KĀ RĪKS
Protams, nevar – jo viņiem vispirms ir jāiemācās tas, ko var iemācīties tikai pienācīgā vadībā – gan no grāmatām, gan sienāžiem, gan no jebkā.

Slēptais. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Šķiet, ka tradicionālā psiholoģija vai līdzīgas jomas nemēdz iztikt bez noslēpuma un slepenības jēdziena. Kāpēc tā, un kāda ir šīs noslēpumainības daba?
Atb.: Sūfiji šo jēdzienu “noslēpums” lieto “cilvēka dziļākās iekšējās apziņas” apzīmēšanai, un kā tādu to rodam kā vispārpieņemtu. Tradicionālo garīgo aprindu cilvēku vidū ir vispārzināms, ka atkarībā no iesaistītā cilvēka stāvokļa “noslēpuma” jēga un svars ir atšķirīgs.

Tu nevari mācīt pa pastu. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Man priekšā ir žāvētu sīpolu paciņa.
Pieņemsim, ka šie sausie sīpoli attēlo kaut ko uzrakstītu. Tie vairs nav sākotnējais piedzīvojums (sīpols), bet nav arī gluži kā nekas. Tie nes iespēju.
Pievieno karstu ūdeni, un tavs sausais sīpols to uzsūks. Pēc brītiņa tev būs, kā jau zinām, tas, kas bija žāvētais sīpols, bet vairs ne tāds. Tagad tev ir “atjaunināts” sīpols.

Gatavība pazemībai. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Līdz laikmetam, ko parasti uzskata par vēsturisko laikmetu, ir darbojies kāds ar cilvēka attīstību saistīts apjēgas veids, kas ir ārpus mūsdienu informācijas iegūšanas un lietojuma paņēmieniem. Šādas norises iznākums ir bieži saukts par viedību, kaut vārds “viedība” ir bieži lietots arī citās jomās.

Cik nopietns ir māceklis? No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Esmu dzirdējis tevi sakām, ka daudzi no cilvēkiem, kuri iztēlojas, ka ir nopietni vērsti uz sūfisma mācībām, īstenībā ir caurcaurēm nenopietni un tāpēc nespēj no tām gūt labumu. Vai ir kādi piemēri?
Atb.: Viens no labākajiem piemēriem ir mūsu ikdienas pieredze. Cilvēki izlasa grāmatās vai padzird kaut ko par sūfismu un tūdaļ dodas “cirst taku uz mūsu durvīm”. 

Sabiedriskuma un psiholoģijas iezīmes sūfiju mācībā. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nepazemini pārfiziskās un garīgās mācības līdz sabiedriskajām zinātnēm un psiholoģijai?
Atb.: Nē, tieši otrādi, es pūlos uzrādīt piesārņojumu un jucekli, ko šajās mācībās ienes socializācija un vienkāršota psiholoģija. Ja cilvēki iztēlojas, ka viņi godina Dievu, kaut īstenībā meklē sajūtu uzbudinājumu, tas diezin vai var kādam nākt par labu. 

Uzmanības un vērīguma iezīmes. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu aprakstīt uzmanības un vērīguma raksturīgas iezīmes attiecībā uz to nozīmību sūfiju mācībās?
Atb.: Papēti uzmanības piesaisti, izrādīšanu, pieņemšanu, kā arī savstarpējo uzmanības apmaiņu.
Vena no atslēgām uz cilvēka uzvedību ir uzmanības ietekme.

Sūfiju mācību priekšmeti. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ja tu tagad uzdotu cilvēkiem kādus mācību priekšmetus, kādus tu izceltu?
Atb.:

1. Jebkura attieksme pret mācībām vai pret cilvēku var sākties ar kāri pēc uzmanības. Lai kā tā būtu sākusies, tā nedrīkst tāpat beigties.

Austrumu gudrais un avīzes. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

VĒSTULE VIEDAJAM
Kāds rietumu garīgais māceklis ir uzrakstījis negantu un pārmetošu vēstuli kādam Austrumu viedajam, kad ir avīzē ieraudzījis viņa vārdu. “Tev ir jābūt pilnīgi vienaldzīgam pret šīs zemes lietām!” – viņš rakstījis – un vēl daudz ko.
Kad es šo viedo apmeklēju, tad pajautāju, ko viņš domā par vēstuli, 

Kas uztur cilvēku interesi. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ir cilvēki, kuri vēlas uzzināt, kāpēc ar mani tik grūti tikties. Viņi vēlas arī popularizēt manas “garīgās spējas”.
Pastāstīšu gan par vienu, gan otru.
Tas nav ne viegli, ne grūti, lieta drīzāk ir aprēķinos. Tāpat būtu ar katru.
Pieņemot par pamatu astoņstundu darba dienu un septiņu dienu nedēļu, redzam, ka, 

Brīnumstāsti. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai brīnumstāsti par sūfiju darbiem ir burtiski ticami, vai varbūt tie ir izdomāti, lai atainotu dzīvē iespējamas norises, vai arī lai padarītu cilvēkus lētticīgus, vai varbūt lai iemācītu cilvēkus “domāt pa jaunam”?
Atb.: Atbilde ir iespējama tāda pat kā uz jautājumu: “Vai burkāns ir dzeltens, vai paredzēts ēšanai, vai lai tas vairotos, vai lai par to varētu sacerēt nostāstus?” Lieta ir tāda, ka

No “Spējas nāk pirms apjēgas”. Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Par cilvēkiem, kuri paļaujas uz rakstiem, Rūmī teic, ka viņi palaikam ir kā grāmatām apkrauti ēzeļi. Kāpēc cilvēki vienmēr jautā, vai grāmatas ir kaut kas labs, neinteresējoties, vai viņi paši ir spējīgi gūt labumu no tām?

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Par svētu saukta alkatība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Sūfiju mācība ir vienā ziņā grūtāka, bet citā – vieglāka par citiem veidiem, kā iesaistīt cilvēku pašattīstībā.
Grūtāka tā ir, piemēram, tāpēc, ka daudzas sūfiju mācībai nepieciešamas pieejas un uzvedības paraugus parastā kultūra nav pieņēmusi; tas sabiedrībai sevis veidošanai un uzturēšanai līdz zināmam līmenim nav bijis vajadzīgs.

Dvēseles muļķi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai ir kāds ātrs praktisks paņēmiens kā noteikt, vai cilvēks ir nopietns un vai viņš spēj mācīties sūfiju Ceļā?
Atb.: Ja arī ir, tad tāds: nopietni cilvēki ir gatavi sākt no sākuma un virzīties soli pa solim, “uzsākt tūkstoš jūdžu ceļojumu ar vienu pašu soli”; nenopietni cilvēki meklē brīnumus, uzslavas un “attīstītu darbību”.

Kad var beigt kritizēt. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kad beidzas citu kritizēšana?
Atb.: Kad Džalaluddīns Rūmī ir sācis skandēt savas pirmās divrindu vārsmas par viedību, stāsta, ka cilvēkiem nav vēl bijis uzkrājies laiks izveidot kādus uzskatus par viņu
Kādu tās ir interesējušas, citu nē. Daži atbilstoši cilvēkiem piemītošam neizbēgamam domāšanas veidam, ir viņu ņēmuši ļaunā. Tie ir runājuši: ”Cerams, tu neuzskati sevi par otru Ezopu

Mācība – tā ir dzīvesveida lieta. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai cilvēki var nodoties tādam sūfiju mācības veidam, ka tos nedresē un nemitīgi nemudina tā, kā tas notiek visās sistēmās, kuras esmu pētījis?
Atb.: Visciešāko vērību ir pelnījis pazīstamais mūsu mācības teiciens: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta.”
Darbojoties kādā noteiktā veidā, cilvēks var radīt iespaidu, ka viņš ir apskaidrots, cītīgs,

Gribētāji un tie, kuriem vajadzētu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pasaulē var būt liela atšķirība starp tiem, kuri vēlētos būt Tradīcijas sekotāji, un tiem, kuriem tādiem vajadzētu kļūt.
Vajadzīgās spējas var būt abiem.
Tie, kuriem vajadzētu, varbūt, nekad nav dzirdējuši par pārfiziku. Varbūt tie pat necieš domu par ezotēriku. Mūsdienās vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nedz priekšstata,

Īsta un ārišķīga pašattīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai sūfiju mācība nodarbojas ar cilvēka neapzinātu darbību?
Atb.: Ārēji un kā nu prazdami, cilvēki varbūt pūlas sevi pilnveidot.
Īstenībā (ko var noteikt, izpētot un salīdzinot to, ko viņi tiešām dara, un ko tie tiešām saprot ar to, ko saka), cilvēki bieži vai nu padara sevi par robotiem, vai izklaidējas.
Tā tas notiek tikai tāpēc, ka viņi savu saprātu lieto tikai virspusīgi, tas ir, 

Skolotāja un mācekļa lomas. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā sūfiju skolotājs pārvar mācekļa iesīkstējušus, bet neapzinātus aizspriedumus?
Atb.: Aplūkosim skolotāja un mācekļa stāvokļu attiecību. Māceklis uzskata skolotāju par cilvēku, kam pieder kaut kas lielā vairumā, un kurš sniegs viņam daļu no tā. Vai arī viņš var uzskatīt, ka skolotājs zin paņēmienus, kā kaut ko sasniegt.
Skolotājs redz mācekli kā tādu, kurš ir piemērots gūt daļu no kaut kā. Citiem vārdiem,

Apjukums kā cilvēka apgrūtinājums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ko man iesākt ar savu apjukuma un savu mazvērtības sajūtu?
Atb.: Cilvēkiem, kuri lūdz atbrīvot viņus no apjukuma, vispirms ir jāņem vērā trīs lietas:
1. Viņiem ir jāpārliecinās, vai es (vai kāds cits) tādu atbrīvošanu no apjukuma utt. piedāvā. Sūfiji to nepiedāvā. Tātad viņiem ir jāmeklē kāds, kas piedāvā (ja tāds ir) atbrīvošanu no apjukuma un tad jāvēršas pie piedāvātāja. Bet ja tāds “piedāvājums” ir radies paša galvā,

Ko nozīmē būt “guru”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Izskatās, ka cilvēki sliecas palaisties uz mani, un kad es tiem veltu uzmanību, vai citu apstākļu dēļ tie man “karas kaklā”; bet ja es pūlos tos mācīt, viņi uzskata mani par guru. Es nevēlos, lai man piesaistītos no manis atkarīgi cilvēki, tāpēc nevēlos tos mācīt.
Atb.: Kad cilvēki sāk šādā nepatīkamā veidā tiekties pēc atkarības no tevis, tavs darbs ir

23 mācību padomi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nav kādi teicieni vai apgalvojumi, kurus es varētu pierakstīt un pētīt, tādi, kas var palīdzēt attīstīties Sūfiju ceļā?

Atb.: Ja tu neesi dzīvotspējīgs parastajā pasaulē, tu tāds nekļūsi nekur. Ja tev ir vājas spējas sazināties ar cilvēkiem, mēs nevaram tev piedāvāt citu sabiedrību, kur “mēs cits citu saprotam”. Tas piederas dzīves spēlēšanai, ko daži, protams, parasti sauc par īstu dzīvi.

Mācīšanās un neiemācīšanās. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Daudzi cilvēki tik daudz lasa, un tomēr tas viņus nelabo; kas par lietu? Vai sūfiju vēsti vispār var uztvert caur rakstītu vārdu?
Atb.: Lai kaut ko iemācītos, tev tas ir jāatklāj vairākas reizes, varbūt no dažādiem viedokļiem, un jāpievērš tam tāda veida vērība, kas dod iespēju iemācīties.
Kā esam pieredzējuši, cilvēki mācībās no sūfiju rakstiem cieš neveiksmi tāda paša iemesla dēļ,

Strīdi ap viļņveida jeb lingvistisko ģenētisko kodu. (Un Vārds tapa miesa… Jāņa ev.1-14.)

(Es tomēr nolēmu ielaist šajā vietnē šo strīdu, jo jautājums par  lingvistisko ģenētiku ir gan ārkārtīgi nozīmīgs, gan tiek apstrīdēts, gan ir patiešām strīdīgs kā jau visi būtiski atklājumi to sākumposmā. Būtiski atklājumi gan provocē autorus uz tālejošiem secinājumiem, gan būtiski skar lielā biznesa intereses, gan aizvaino labi iekārtojušos zinātniekus, gan saista avantūristus utt. Bet labāk ir zināt vismaz kaut ko – I.L.)

Dažas sūfiju rakstu īpatnības. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tavā grāmatā “Sūfiji” mēs rodam sūfiju rakstu skaidrojumu. Vai tev nav sakāms vēl kaut kas, lai palīdzētu tos lietot?
Atb.: Nekas tā nenodod paviršu vai nezinošu mācekli, kurš uzsāk pētīt un skaidrot agrāk lietotus rakstus, kā viņa literatūras lietošanas veids.
Pilnīgai skaidrībai mums ir jāuzsver, ka tiem, kuri ir pirmkārt literāti un akadēmiski zinātnieki,

Sūfiju grupas raksturīgas iezīmes un mērķi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā.

Kopsolī ir nesolī. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nepastāstītu par jēdziena “vājprātīgs” lietojuma paņēmienu sūfiju vidē?
Atb.: Ir tāda persiešu paruna: “Lai būtu vājprātīgs, pietiek izsaukties HŪ!” (Diwana-ra HOOI bas ast).

Nokrāso ar vīnu savu lūgšanu paklājiņu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Dižais dzejnieks Hafizs kādā no savām pazīstamākajām poēmām saka, ka ir pat jākrāso savs lūgšanu paklājiņš ar vīnu, ja tavs skolotājs tā iesaka.
Kaut šāds padoms varbūt apmulsinās burtkalpa ierobežoto prātu, tas tomēr tiek Sūfiju apbrīnots – un ne tikai dēļ tā dzejiskā skaistuma persiešu valodā.
Sūfiji šo norādījumu apbrīno tādēļ, ka tas ir daudznozīmības klasisks piemērs,

Neatpazīšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Kāds “Patiesības meklētājs” ir iedrāzies mājā, kura tam uzrādīta kā austrumu viedā māja. Viņš ir pieklupis pie rokas cilvēkam, kurš sēdējis uz lūgšanu paklājiņa, un lūdzis padomu.
“Es teikšu tev trīs lietas,” – tas teicis. – “Pirmkārt, tu esi pārāk uzbudināts, lai jel ko saprastu. Otrkārt, tu stāvi uz manas kājas. Treškārt, es esmu kalps, bet viedais dzīvo blakus mājā!”

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Paņēmiens, mācību iekārta un dresūra. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ir četras lietas, ar kurām cilvēciskas būtnes “programmē” kā mašīnas. Tās ir lietas, ar kurām cilvēkiem iedveš un iedresē apziņu. Ar tām, tīši vai nē, attiecībā uz sevi vai citiem, cilvēka prāts kļūst mehānistisks un tiek ievirzīts uz atdarinošu domāšanu. Šo lietu esamība un darbība ir pilnībā apstiprinājusies neskaitāmos pieredzējumos gan mūsdienās, gan senatnē. 

Par grāmatu “Muļķu gudrības”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr.

Mācību (reliģiju) izviršana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā izvirst mācība?
Atb.: Cilvēki meklē jaunas mācības vai slēptu senu mācību atklājumus, kaut īstenībā viņu jautājums varbūt ir tajā, ka viņi nesaredz mācības klātbūtni plaši pieejamos līdzekļos, ne senos, ne citos. Viņi nesaredz šīs mācības, jo ir izvēlējušies būt akli attiecībā pret pašu mācības paņēmienu nolūku.

Kopiena un cilvēka attīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā norit cilvēka attīstība, un kādas neveiksmes var gadīties nejauši sanākušā grupā?
Atb.: Aplūkosim noteiktus organizāciju veidus un par tām pastāvošus parastos uzskatus. Pēc tam, lai varētu kaut ko mācīties, aplūkosim citu attieksmi pret tiem.
Kādu sabiedrību sauc par “brīvmūrniekiem” (masoniem). Tā balstās uz rituāliem, tiek uzskatīta par “noslēpumainu”, ir nosaukta pēc kāda amata. Cilvēki iedomājas, ka masonu brālība

Kopā sanākšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs,

Kalpošanas pakāpes. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Esmu dzirdējis par “trim Kalpošanas stāvokļa līmeņiem”. Ko tas nozīmē? Kā tas saskan ar viedību, un kā ar viedību un kalpošanu saskan nožēla?
Atb.:
1. Struktūras līmenis: cilvēks strādā, saņem naudu, viņa darba devējs gūst peļņu, pārdodot viņa darba augļus.

Būt klāt. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ja tu iedomājies, ka mehānisks nodarbību ritmiskums vai fiziska klātbūtne nodarbībās ir pamats augstākai apjēgai, to to jauc ar kaut ko citu. Un tas cits ir vai nu atbalss no skolas dienām, kad tu mācījies caur atkārtošanu, vai nesaprātīgs pieņēmums, kas dibinās tavā paša atdarināšanas pieredzē.
Vai nu apzinies un apmierini savu tieksmi pēc uzmanības un ērtas pašsajūtas meklēšanas kāri, 

Nelaimes no “garīgiem pūliņiem”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā tas sanāk, ka dažiem cilvēkiem iesaistīšanās garīgās lietās nes tik daudz bēdu un nemiera? Dažiem mazinās garīgais līdzsvars un bojājas raksturs…
Atb.: Pirmkārt, atceries, ka šādas noslieces ir novērotas un skaidrotas visās reliģijās un līdzīgās sistēmās. Lai cik cienījama nebūtu kāda pārliecība, cilvēki, vienmēr atrodas kaut kas, kas var izsist kādu no līdzsvara, un vēl nav atrasts paņēmiens, kā to novērst. Cilvēki mēdz

Mācīšana ar sitienu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu pastāstīt par sūfiju paņēmienu – mācību ar šoku?
О: Sūfiju mācīšanas paņēmienu starpā ļoti svarīga vieta ir izaicinošiem apgalvojumiem, kurus izsaka, lai veiktu daudzpusīgu iedarbību uz klausītāju.
Tieši šādā nolūkā Mansurs Halladžs ir pateicis savu visiem zināmo izteikumu: “Es – Dievs!”.
Ja Rietumos kāds mūsdienīgākā valodā teiktu: “Hitlers bija dižs cilvēks!”, šoks liktu klausītājam 

Pārsteidzīgi spriedumi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pieņēmumi un aizspriedumi, ja tie nav patiesi vai nav lietderīgi, var nostāties starp mācekli un to, ko viņš varētu iemācīties.
Pieņēmumi, ka garīgajam ceļam jābūt tādam vai citādam, ka to ir jāiet tāda vai citāda rakstura cilvēkiem, ka tam ir jāpiederas kādam noteiktam atpazīstamam (reliģiskam) iedibinājumam utt., – šādas iedomas ne tikai traucē mācības, bet pārvērš tās par sagaidāmu izklaidi un pēc būtības, ja arī ne pēc izskata, par izklaides nozari.

Cik reiz lasīt grāmatu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut: To, ka lasīt grāmatas ir ļoti svarīgi, es saprotu. Pastāsti, kāda ir sūfiju attieksme pret lasīšanu, un cik reizes grāmata būtu jālasa?
Atb.: Parasti sūfiju grāmatu būtu jālasa vairākas reizes. Ja lasītāja prāts nav pienācīgi sagatavots, viņš grāmatu nepieņems, lasīs tikai to, kas patiks, vai pat iedvesīs sev tās saturu. Tas viss nav ieteicams.

Debesu auglis. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Reiz bijusi kāda sieviete. Viņa ir padzirdējusi par debesu augli un iekārojusi to.
Vaicājusi kādam dervīšam, varam to saukt par Saburu:
— Kā man to augli meklēt, lai sasniegtu tiešo apjēgu?
— Labākais padoms tev būtu tāds – mācies pie manis, — teicis dervīšs. ― Citādi 

Spēka skatiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšam, kurš ir mācījies pie diža sūfiju skolotāja kājām, ir noteikts pilnveidot jutības vingrinājumu apjēgu, bet tad atgriezties pie skolotāja pēc tālākiem norādījumiem. Viņš ir aizgājis mežā un ņēmies ar milzu spēku un centību pievērsties iekšējai apcerei, līdz sasniedzis stāvokli, kad gandrīz nekas nav varējis viņu traucēt.

Piens un krējums. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Murīds (“tas, kas ir sevi uzticējis” – māceklis) Laki Hamajūns uzdeva Mauljanam Bahauddīnam šādu jautājumu:
— Gulafšānas pilsētā ir sekotāju kopiena. Daži no tiem ir aizņemti vingrinājumos, bet vairums sapulcējas ik nedēļas, lai mācītos saskarsmē ar muršīdu (vadītāju) un uzklausītu viņa pamācības. Daudzi murīdi izprot nostāstu un notikumu

Sarunas ar zinātniekiem. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, ka Bahauddīnam Nakšbandam vaicājuši:
— Kāpēc tu nestrīdies ar zinātniekiem? Tas un tas viedais to dara, vienmēr novedot zinātniekus pilnīgā apjukumā un sajūsminot savus mācekļus.
Viņš ir atbildējis:
— Sameklējiet tos, kuri vēl atceras laikus, kad arī es strīdējos ar zinātniekiem, 

Negantā karaļa elks. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Reiz dzīvojis cietsirdīgs un neprātīgs karalis – elku pielūdzējs. Kādu reizi viņš nozvērējies, ka, ja viņa paša elks nesīs viņam dzīvē kādas priekšrocības, tad viņš tūdaļ pievērsīs elkdievībai pirmos trīs cilvēkus, kuri ies gar viņa pili.
Protams, karaļa vēlme ir piepildījusies, un viņš tūdaļ izsūtījis kareivjus saķert un atvest pie viņa pirmos trīs cilvēkus, ko satiks uz ceļa.

Divas puses. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšu tērpi ar atšķirīgām labās un kreisās puses krāsām pirmoreiz ir ieviesti Spānijā viduslaikos; sākumā tos lietoja mācību nolūkos, tad sāka lietot ikdienas apģērbā. Bet radās tie šādi.
Franku karalis ļoti izbaudījis krašņas izpriecas, bez tam viņš lepojies ar savām filosofa spējām. Viņš palūdzis sūfiju Agarīnu iemācīt viņam augstāko gudrību.

Pieņemšana. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ar prieku pieņemam tos zinātniekus, kuri vēlas apjēgt Ceļu.
Bet kā ar pārējiem zinātniekiem? Tie uzskata, ka mēs tos nepieņemam. Īstenībā tie nepieņem mūs.
Nevar viņi mūs pieņemt, kamēr turas pie dīvainiem aizspriedumiem pret Ceļu.
Es te domāju divu veidu zinātniekus: tos, kas saka “Mēs noliedzam sūfisma vērtīgumu”, un tos, kuri saka: “Mēs sūfismu pieņemam, bet tas jau nav sūfisms”.

Pārēdušais. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks atnācis pie Bahauddīna Nakšbanda un teicis:
— Esmu ceļojis no viena skolotāja pie otra un mācījies daudzus Ceļus, un katrs no tiem ir nesis man daudz laba un milzumu visādu labumu.
— Tagad es vēlētos kļūt par tavu mācekli, lai varētu padzerties no Apjēgas avota un tā tiktu arvien tālāk un tālāk pa Tariku, Noslēpumaino Ceļu.

Paņēmiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Sūfiju skolotājs ir skaidrojis kā reiz ir atmaskots viltus sūfijs:
— Kāds patiess sūfijs ir nosūtījis vienu savu mācekli kalpot viltvārdim. Māceklis dienām un naktīm ir to apkalpojis, iztopot viņam visos sīkumos. Galu galā visi ir pamanījuši, cik ļoti blēdim tāda apiešanās tīk, un cilvēki sākuši to pamest, līdz viņš palicis viens.

Nabagi un darītāji. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Par Ibn el-Arabi stāsta šādu notikumu: reiz viņam jautāts:
— Tavas aprindas sastāv galvenokārt no nabagiem, zemniekiem un amatniekiem. Vai tad nevari atrast prāta darbiniekus, kuri tev sekotu; tad tavu norādījumu izteikumi skanētu daudz pārliecinošāk?
Viņš atbildējis:
— Pasaules gals būtu neaptverami tuvāk, ja mani slavinātu ietekmīgi cilvēki un zinātnieki, jo viņi nešaubīgi to darītu savā, nevis darāmā, labā!

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Svētības vārdā sauktā atkarība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Centīgs un savai lietai uzticīgs (patiesības) meklētājs ir ieradies Bahauddīna Nakšbanda tekkijā (sūfiju ordeņa mītne).
Kā pieņemts, viņš ir apmeklējis lasījumus un nav uzdevis jautājumus.
Kad beidzot Bahauddīns ir vērsies pie viņa: — Uzdod man jautājumu, — šis cilvēks ir teicis:

Tjubeteiku šeihi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Pie Bahauddīnu Nakšbanda ir vērsušies četru Indijas, Ēģiptes, Turcijas un Persijas sūfiju kopienu šeihi (sūfiju kopienas vadītājs, garīgais skolotājs; tas, kam ir tiesības iesvētīt ordenī). Savās vēstulēs tie greznos izteikumos lūguši viņam atsūtīt mācības, kuras tie varētu nodot saviem sekotājiem.
Vispirms Bahauddīns atbildējis:
— Tas, kas man ir, nav nekas jauns. Tas ir arī jums, bet jūs to pienācīgi nelietojat, tāpēc, saņēmuši manu vēstījumu, jūs vienkārši noteiksit “Nekā jauna”.

Raksti. Bahauddīns. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja es izlaidīšu pasaulē tukšu grāmatu, ar to domādams: “Jūs vēl nespējat gūt labumu no īstas manas grāmatas”, jūs droši vien nodomātu: “Viņš mūs apvaino”.

Bet ja es izlaidīšu nogludinātu un saprotamu grāmatu, tad visi lasītāji izmantos tās virspusējo vērtību mudinājumam, saukdami: “Cik brīnišķīgi! Cik dziļi!” 

Zivis uz mēness. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Šeiham Bahauddīnam Nakšbandam reiz jautāja:
— Kāpēc tu vienmēr runā, ka patstāvīgi sūfismu iemācīties nevar, un ka neviens no tiem, kas uzskata sevi par attīstītāku Ceļā par citiem, vispār nav vērā ņemams?

Kristāla zivtiņa. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds jauneklis, pakalpojis kādam laiviniekam, dabūjis no tā dāvanu – mazu kristāla zivtiņu.
Viņš to ir pazaudējis un izmisumā par tādas retas un skaistas lietiņas zaudējumu ir saniknojies, kad ieraudzījis cilvēku, kuram kaklā bijusi aukliņa ar kristāla zivtiņu.

Balss naktī. Haidars Ansari. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Izgājšnakt man balss pačukstēja:
— Nav tādas lietas kā balsis, kas čukst naktī!

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Jēga. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks, kas ilgus gadus pavadījis dažādu zīmju atminēšanā, ieradies apmeklēt sūfiju un pastāstījis tam par saviem meklējumiem.
Sūfijs ieteicis:
— Ej un prāto par IHMN (ŠBNN).
Cilvēks aizgājis. Kad atgriezies, sūfijs bijis jau miris.

Uztvere. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, ka kāds ir teica dižajam filosofam Saādi:
— Vēlos gūt uztveres spēju, lai kļūtu gudrs.
Saādi ir teicis:
— Uztvērīgums bez gudrības ir sliktāk kā nekas.
Viņam jautājuši:

Iztēle. Šab-Paraks. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ak cilvēk! Ja vien tu zinātu, cik biežāk iztēles augļi ir bijuši tuvāki Patiesībai kā rūpīgi piesardzīgo slēdzieni.

Un cik šie augļi ir nevērtīgi, kamēr sapņotājs, kas tos guvis, savu iztēli neapvaldīs.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Uzticība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Nadžmini (Divu Zvaigžņu cilvēks) ir padzinis mācekli ar vārdiem:
— Tava uzticība ir pārbaudīta. Es to vērtēju kā tik nelokāmu, ka tev ir jāaiziet.
Māceklis teicis:
— Es aiziešu, bet paskaidro, kā uzticība var būt par noraidījuma cēloni.
Nadžmini teicis:
— Mēs pārbaudījām tevi trīs gadus. Tava uzticība nevērtīgām zināšanām un paviršiem slēdzieniem ir pilnīga, tāpēc tev jaiet.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Noturība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds ceļojošs dervīšs ir stāstījis:
— Es apmeklēju kādu šeihu, pie kura kā magnēta lipa visai aizdomīgi tipi.
Es viņam teicu:
— Kā tev nav pretīga tik riebīgu cilvēku sabiedrība! Tie nekļūst labāki kopā ar tevi, un taču tos pie tevis saista ne jau tavi tikumi, bet, pēc viņu pašu vārdiem, 

Sijātājs. Šab-Paraks. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ak, burtakalps! Visu savu dzīvi tu sijā svētos rakstus un gudro teicienus, bet, vispirms, iemācies šo:

tu lieto sietu, kas saglabā salmus un atmet graudus.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Iespējas. Nuri Falaki. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Vārdi “Tev ir iespējas” no viedā mutes ir simtkārt vērtīgāki kā “Tu esi dižākais uz pasaules” no nejēgas mutes.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Parāds. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks tējnīcā stāstījis saviem draugiem:
— Esmu aizdevis tam un tam vienu sudrama monētu, bet man nav liecinieku. Baidos, ka viņš noliegs savu parādu.
Draugi sākuši just viņam līdzi, bet sūfijs, kurš vientulīgi sēdējis kaktā, pacēlis atstutēto galvu un teicis:
— Atsauc viņu šurp un atgādini sarunā visu mūsu klātbūtnē, ka esi aizdevis tam divdesmit zelta monētas.
— Bet es tak aizdevu viņam tikai vienu sudraba monētu!
— Tieši to, — teicis sūfijs, — viņš arī izkliegs, un katrs to dzirdēs. Tev tak vajag lieciniekus, ne tā?

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Diena un nakts. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds zinātnieks teicis kādam sūfijam:
— Jūs, sūfiji, bieži stāstāt, ka mūsu loģiskie jautājumi jums nav saprotami. Vai nevari sniegt man piemēru, kādus tad jūs redzat mūsu jautājumus?
Sūfijs teicis:
— Lūk piemērs. Reiz es ceļoju ar vilcienu, un mūsu ceļā bija septiņi tuneļi. Man iepretī sēdēja zemnieks, kurš, šķiet, nekad ar vilcienu nebij braucis.
Pēc septītā tuneļa zemnieks uzsita man pa celi un teica:
«Šis vilciens ir pārlieku sarežģīts verķis. Uz sava ēzeļa es varu tikt līdz savam ciematam dienas laikā. Bet ar vilcienu, kurš, liekas, kustas ātrāk par ēzeli, mēs vēl arvien neesam mājās, kaut saule ir aususi un rietējusi veselas septiņas reizes».

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Kas tad tur ir. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kādu dervīšu no Bektaši ordeņa cienīja par viņa dievbijību un acīmredzamajiem tikumiem. Uz jautājumiem, kā viņš tādu svētumu sasniedzis, viņš vienmēr atbildējis:
— Es zinu, kas ir Korānā.
Reiz kafejnīcā, vēl nepaspējušam tā atbildēt, kāds nejēga jautājis:
— Nu un kas tad tur ir tajā Korānā?
— Korānā, — atbildējis dervīšs no Bektaši ordeņa, — ir divi kaltēti ziediņi un vēstule no mana drauga Abdullas.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Sautēta aitas gaļa. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Bahauddīns Šahs reiz ir uzstājies ar runu par sūfisma pamatidejām un vingrinājumiem. Kāds cilvēks ir uzskatījis sevi par gudru un, nolēmis izcelties kritizējot Bahauddīnu, paziņojis:
— Viņš nepateica pilnīgi neko jaunu! Vairāk man nav ko teikt.
Bahauddīns ir par to dzirdējis un ielūdzis kritiķi pusdienās.

Sūfiju meklējumi. Pēc ustada Hilmi, Mevlevi. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Ļoti nopietns raksts. Vēlams lasīt ar vēsu prātu. Ja šķiet, ka sūfiji par daudz ņem uz sevi, palūkojiet tomēr, vai rakstā nav nopietni pārdomājamas lietas.- I.L.)

Mēs mēdzam apgalvot, ka cilvēks ir cēlies no tālienes, tik tālas tālienes, ka runājot par cilvēka izcelsmi, bieži lieto izteicienu “aiz debess sfēru robežām”. Cilvēks ir attālināts no savas sākotnes. Dažas no viņa jūtām (bet ne visas) uz to tik tikko manāmi norāda. Lūk, kāpēc mēs runājam par “šķiršanos no Iemīļotā”, bet tie ir tehniski jēdzieni, un tie, kas tos lieto, lai pastiprinātu tikai savu jūtu dzīvi, to arī pastiprina.

Māceklība un attīstība. Bahauddīns Nakšbands. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Izvilkumi no Bahauddīna, sūfiju Rakstu (ornamentu) Skolotāja (Nakšbanda – Naqshbandi – patternmaker), Novēlējuma:)
Mums vienmēr piekodina pētīt un labi pazīt Viedo dzīvi, darbus un izteikumus, jo pastāv izpratnes saikne starp šīm lietām un iespējām, kas slēpjas mūsos.
Bet ja mēs kā burta kalpi grimsim šā materiāla izpētē ziņkāres vai izbrīna mudināti, tiešām, mēs izmainīsimies, tomēr tā būs dzīvnieka pārvērtība mazāk dzīvnieciskā, tā vietā, lai pārvērstos no dzīvnieka cilvēkā.
Patiesu Meklētāju no atdarinātājiem ir jāatšķiro pārbaudījumam, kas tiek likts cilvēka ceļā.

Bahauddīna padomi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tu tiecies būt piepildīts. Tomēr tas, kur jau kaut kas ir, iepriekš ir jāiztukšo. Lai uzpildītos kā nākas, iztukšo sevi, ievērojot šos padomus, kurus vari padarīt par saviem likumiem:

PIRMAIS

Nekad neļaujies trauksmei mācīties, lai cik stipra tā nebūtu. Īsts norādījums mācīties netiek izjusts kā trauksme.

Skolu noteikumi. Zulfikāra norādījums. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Visa Patiesības kopienas turpmākā uzplauksme ir atkarīga no pareizas domāšanas un pareizām norisēm pašā kopienā.
Jūs varētu iedomāties, ka tās ļaunākie ienaidnieki ir bļaustīgi Patiesības pretinieki. Bet tā tas nav, jo pretinieki vienmēr var pamanīt kļūdas savos spriedumos, kamēr tie, kuri iztēlojas sevi par īstiem Patiesības kopienas dalībniekiem, nekad patiesumu negūs, jo tie nemeklē: tie domā, ka viņiem tas jau ir.

Raksts. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfijam no Nakšbandi Ordeņa vaicāja:
“Jūsu Ordeņa nosaukums nozīmē: “Cilvēki, kas veido Rakstu”. Kas tas ir par rakstu, ko jūs veidojat, un kāds no tā labums?”
Viņš ir atbildējis:
“Mēs darām dižu rakstu veidošanas darbu, un tas ir ārkārtīgi lietderīgi. Lūk līdzība par kādu tādu rakstu:
Netaisnīgi ieslodzītam skārdniekam atļāvuši saņemt lūgšanu paklāju, ko audusi viņa sieva. Ik dienas viņš ir uz tā gūlies lūgsnā, un pēc kāda laika teicis saviem cietumsargiem:

Apžēlotais slepkava. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Džānam Fišānam Hānam vaicāja par naidīguma pārvarēšanu pret sūfijiem, kādu bez kāda pamata pauž tik daudzi cilvēki. Viņš atbildēja:
“Reiz dzīvoja karalis, kurš bija notvēris cilvēku, kas gatavojies viņu nogalināt. Tā kā karalis bijis devis solījumu nekad nevienam nepiespriest nāves sodu, viņš noziedznieku nav sodījis. Tā vietā viņš izdomājis šādi.
Viņš šo cilvēku nosūtījis pie viņa uzsūtītāja ar tādu vēsti: “Mēs notvērām šo cilvēku mēģinājumā nogalināt mūsu karali. Apžēlojuši viņu, mēs to nosūtām jums, apsveicot jūs ar to, ka jūsu rīcībā ir tik padevīgs kalps”.

Andaki. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds vaicāja Andaki:
“Izpratne un labvēlība ir sūfiju Ceļa daļa – kāpēc gan tajā bez mīlestības un skaistuma būtu vajadzīgs vēl kaut kas; kāpēc, piemēram, tajā vajadzīgas zināšanas un laika plūdums un tādas lietas kā šaubas un iebildes?
Viņš atbildēja:

Apstākļi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Apkārtnes apstākļu svētība, kuros rit darbs, piemēram, tekkijā, kur pulcējas dervīši, sevī nes īpašus noteikumus un prasības.
Kurpnieks ap sevi radīs tādu gaisotni un apkārtni, kas ļautu gūt iespējami lielu labumu un palīdzētu darbā.
Šīs pasaules cilvēks iekārtos savu māju tā, lai gūtu un sniegtu patiku.

Raksti. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Somnanas Jakubs, skaidrojot rakstu, kurus izmantojis, uzdevumu, teicis:
“Raksti – tas ir līdzeklis, ar kuru tādas lietas kā zināšanas, izaugušas sabiedrībā, var tikt tai atgrieztas.
Tie ir tāpat kā sēkla, kas var tikt atgriezta zemē ilgu laiku pēc tās nogatavinājušā auga bojā ejas, no kura varbūt nav vairs ne pēdu.
Zinātnieki var noņemties ar sēklu samalšanu miltos, bet tie, kurus saucam par Viedajiem, rūpējas par ražu.
Liekat aiz auss šo līdzību, jo tā satur divu mācekļu veidu nesavienojamības skaidrojumu.“

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Ķīnas sūtņi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tiek teikts, ka ķīniešu imperators ir sūtījis savus sūtņus pie hakīma Sanaī.
Sākumā Sanaī ir atteicies “atsūtīt savu gudrību, lai to saņem un izpēta zinātnieki”.
Tomēr pēc ilgām pārrunām viņš ir piekritis sniegt izskatīšanai dažas mācības. Viņš ir arī nosūtījis imperātoram rūpīgi aizzīmogotu vēstuli. Tajā ir bijis šo mācību skaidrojums.
Mācības ir sastāvējušas no divpadsmit apgalvojumiem, sešiem ceļa spieķiem, trim izrakstītām tjubeteikām (cepurīte Vidusāzijā) un viena gravēta akmeņa.

Iespējas. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

“Es apmeklēju sūfiju,– teicis Ibn Halīms, – un viņš izvērsa ilgu sarunu.
Tur bija daudz cilvēku, jo viņš pievilka klausītajus no visurienes.
Katra saruna bija plašu zināšanu paraugs.”
Es jautāju:
“Kur tu ņem tik daudz laika, lai izlasītu tik daudz grāmatu?”
Viņš atbildēja:
“Man pietiek laika tam, ko es lasu.”
Tad es aptvēru, ka grāmatu viņam nav. Es viņam teicu:

Hilmi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds Hilmi vaicājis:
“Kāpēc tu tā interesējies par lietām, kas nav saistītas ar cilvēka attīstību?
Tas atbildējis:
“Ja vēlies zināt, cik labi strādājis varkalis, paskaties uz vara skaidām uz viņa darbnīcas grīdas.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Burtkalpība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Mācekļa kandidāts ieradies pie sūfija Bagdādē ar lūgumu pieņemt viņu mācībā.
“Es pieņemšu tevi par kandidātu,- teicis sūfijs,- un lūk, tev pirmie norādījumi: neuzskati sevi par jebkādu lietu īpašnieku un nepaturi pie sevis cita īpašumu”.
Skolnieks piekritis. Tad sūfijs teicis: “Tev jādodas uz Buhāru, jāiekārtojas kā vari un jāvēro visu, kas notiek. Tur tev ir jāgaida mani tālākie norādījumi”.

Greznība un vienkāršība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfiju vecais Džunaīds ir mācījis ar uzskatāmības metodi, lietojot paņēmienu, kad tas ar savu paša dzīvi rāda to, ko vēlas uzsvērt. Lūk piemērs:
Reiz viņu apmeklējusi (Ceļa) meklētāju grupa un ieraudzījusi, ka viņš burtiski peldas neiedomājamā greznībā.
Šie ļaudis ir viņu pametuši un devušies uz galīgi skarba un askētiska svētā

Gudrība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sufjāns teicis:
“Slēpta gudrība, kas atbalsta, ir simtkārt labāka kā ārišķīga gudrības izpausme, jo tai pašai ir nepieciešams atbalsts”.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Bagātība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Ir zināms –  kad hadži Mohiuddīns mācījies Skolotāja Halladža vadībā, tas reiz viņam teicis:
“Atstāj manu kopienu, strādā, neko par sakaru ar mums nesakot, līdz nesasniegsi kādu bagātību un stāvokli sabiedrībā, un tad atgriezies.
Hadži ir samulsis un iebildis:

Skolas izveidošana. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfijam no Skolotāju ordeņa vaicāja:
“Kāpēc Dieva Pārņemtie, kas dīvainos tērpos ir vagojuši Zemi, veicot neiedomājamas lietas, Mācības nodošanai ir veidojuši skolas?
Viņš ir atbildējis:
“To, kas tiem jādara, tie darīja un turpina darīt.

Kā ir būt skolotājam. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Nurbakšī raksti par skolotāja stāvokli satur šo:
“Skolotājs ir kā prasmīgs amatnieks zemē, kur ļaudis tīko pēc lietpratīga darba, bet iedomājas, ka tas tiek darīts, tā teikt, tumsā. Viņš ir kā ērglis būrī, kam atņemtas tā svarīgākās iespējas – spēja lidot un asais redzīgums,

Saglabāt un nodot. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

No rakstiem ir zināms, ka šeihs Abu-Alī no Sindas ir paradis lasīt lekcijas galīgiem nejēgām un meditēt ar kurlo un mēmo grupām.
Viņš ir teicis:
“Ja jūs vispār spējat mācīties, tad tikai tāpēc, ka mūsdienu un senie skolotāji ir lietojuši un lieto apjēgas nodošanas paņēmienu saprātīgiem cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem, idiotiem un nedzīvām lietām, kā arī pašapmierinātiem mācekļiem.
Tāpat kā ūdens porainā māla krūkā padara krūku derīgu un apmierinātu, kā arī remdē ceļinieka slāpes, tā arī mūsu darbs, kas uzkrāts un nodots ar tā, ko jūs uzskatītu par vienaldzīgiem un bezvērtīgiem traukiem, starpniecību, veic to pašu.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Bahauddīns Nakšbands. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Cilvēkus, kurus sauc par zinātniekiem, mulsina divas lietas: pirmkārt, tiem nepatīk paņēmieni, kurus lietojam, lai sasniegtu ļaužu (gara) ausis, jo tie domā, ka nodot to, kas jānodod, var tikai soda draudos jeb ar sarežģītas terminoloģijas palīdzību.
Otrkārt, tos atbaida tas, ka mūs uzskata par zinātnieku ienaidniekiem.
Īstenībā tā nav. Cilvēki, ko sauc par zinātniekiem, tikai izliekas par zinātniekiem. Īstu zinātnieku ir maz, bet to tēlotāju milzum daudz. Iznākumā tieši tos sauc par zinātniekiem. Zemēs, kur nav zirgu, par zirgiem sauc ēzeļus.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Slēptais skolotājs. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds cilvēks atpazinis slēpto skolotāju (abdal) Khidru, kas strādājis par važoni.
Khidrs ir viņa domas nolasījis un teicis:
“Ja es vērstos pie ļaudīm uz ielas un stāstītu tiem, ko darīt, tie nodomātu, ka esmu nojucis vai rīkojos savam labumam, un neko neņemtu vērā. Ja es uzstātos zinātnieka vai bagāta cilvēka izskatā, un dotu tiem padomus, tie neklausītos vai censtos izpatikt man tā vietā, lai pūlētos izpatikt tam, ko es pārstāvu. Bet ja es iejūku pūlī un saku vārdu te, vārdu tur, daži sadzirdēs līdzīgi tev, kas mani atpazini, bet tūkstoši citu nē.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Šakirs Amali. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Cilvēki meklē skolotājus un mācības, tiecoties uzzināt kaut ko, ko līdz tam nav zinājuši. Tomēr īstenībā skolotāji un mācības ir, lai palīdzētu cilvēkiem tās lietot un dzīvot pēc tām, nevis izklaidei vai jaunām sajūtām.
Tā kā cilvēki parasti to nezin, tad nav brīnums, ka tie nezin, ko paši ir atraduši, un pūlas atrast to, kas nedod tiem nekādu labumu.
Iespējams arī, ka tas, kas cilvēkiem šķiet “jaunums”, ir pēdējais, kas tiem trūktu savam pilnveidojumam.
Sensāciju meklētāju jūs atradīsit tā: to pievelk nedzirdētais vai noslēpumainais. Bet patiesu mācekli tā: tas meklē visu, kas ir vajadzīgs.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Lasīšana. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Navabam Džanam Fišānam Hānam vaicāja:
“Kāpēc skolotājs neļāva Rūmī studēt sava paša tēva darbus? Vai tad nav acīmredzami, ka laba izpēte nevar nest neko citu kā labu?”
Džans Fišāns atbildējis:

Noslēpumainība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Talibs teica:
“Cilvēkiem, kuri neko nejēdz, vai jēdz tik maz, ka vēl jāmācās, nevis jāmāca, tīk veidot noslēpumainu gaisotni. Tie spēj veicināt baumošanu par sevi un tēlo, ka vadās no kādiem slepeniem cēloņiem. Vienmēr tie cenšas pastiprināt noslēpumainības sajūtu.
Bet tā ir noslēpumainība noslēpumainības dēļ, nevis slēptas apjēgas pazīme.
Tie, kam patiesi piemīt slēpta apjēga, izskatās un izturas kā vienkārši cilvēki.
Tāpēc tos, kas pūlas radīt noslēpumainības gaisotni, var pielīdzināt zirnekļa tīklam; tie tikai ķer knišļus. Vai jūs esat zirnekļa barība tāpat kā mušas?”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Meklēt kā mācīties meklēt. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Raīss el-Suluks mācīja savus skolniekus:
“Man ir tikai viena mācība. Kad to apgūsit, varēsit mācīties citu.
Es esmu meklējis garīgumu visur, līdz neapjēdzu, ka to nevar atrast tur, kur to meklē necienīgais.
Mans skolotājs, hakīms Aniss, iemācīju man, ka man ir jāmācās būt meklēšanas cienīgam.
Necienīgā meklējumi ir slēpta augstprātība.
Vaicāju hakīmu, kurp man iet, lai rastu apjēgu, nevis ieskatu.
Tad viņš iemācīja man to, ko es mācīties negribēju, ar paņēmienu, kādu es negribēju. Viņš iemācīja mani, kā meklēt apjēgu.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Halkavi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Halkavi vaicāja:
“Kā tu izturies savā dzīvē pret cilvēkiem, ko satiec, lai atpazītu to vērtību?”
Tas atbildēja:
“Parasti es izturos lēnīgi un pazemīgi. No tiem, kuros mana izturēšanās izraisa vēlēšanos uzbrukt, es izvairos kā vien spēdams. Tos, kuri ciena mani šāda izskata dēļ, es izvairos tāpat.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Sajīds Sabirs Ali-Šahs. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sajīdam vaicāja: “Kāpēc šeihs Attars uzrakstīja “Dieva Draugu Sarakstu”?” Tas atbildēja: “Tāpēc, ka Korānu vairs nepiedzīvoja, bet skaidroja”.
“Un kāpēc Mauljana Rūmī uzrakstīja “Mesnevi”?”
“Tāpēc, ka Sarakstu vairs nelasīja, bet mācījās no galvas.”
“Bet kas ir tie cilvēki, kas var izskaidrot sūfiju rakstus?”
“Tie, kam nav vajadzīgs tas, ko raksti satur.”
“Kā tos sauc?”
“Tos var saukt par savdabīgiem pārtikas tirgotājiem. Pārtikas tirgotājs ir cilvēks, kam pārtikas ir vairāk kā pašam vajadzīgs, kādēļ viņš atlikumu pārdod citiem. Bet mēs tos saucam par “pir”, tas ir, vecajiem un “muršid”, tas ir, vadītājiem.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Skolotāju dzīve un darbi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Dižākā līmeņa dervīšam vaicāja:
“Kāpēc cilvēki tērē tik daudz laika un spēku seno Skolotāju dzīves un darbības pētīšanai; tak ziņas par to dzīvi var būt kropļotas, to rīcība, iespējams, ir piemērota viņu laikam, bet viņu vārdi, droši vien, ir slēptas jēgas pilni?”
Tas ir atbildējis:

Starpnieks. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds ir sūdzējies sūfiju gudrajam, ka viņa stāstus vieni saprot tā, bet citi – savādāk.
“Tur jau to vērtība ir, – tas atbildējis. – Jūs tak negribētu tādu kausu, no kura var dzert pienu, bet nevar ūdeni; vai tādu šķīvi, no kura var ēst gaļu, bet nevar augļus. Kauss un šķīvis ir tikai ierobežoti starpnieki. Cik gan daudz ietilpīgākai jābūt mēlei, lai nodrošinātu (vārda) barību? Jautājums nav: “Cik veidos es to varu saprast, un kāpēc es to neredzu viennozīmīgi?” Drīzāk jautājums ir tāds: “Vai šis klausītājs var gūt labumu no tā, ko viņš šajos stāstos atrod?”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Grāmatu simti. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kādam no Hadžaganu (Skolotāju) kopienas šeihiem paziņoja, ka ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem viņam ir jāstājas Turkestānas garīdzniecības un likumdevēju priekšā, lai pārliecinātu tos, ka viņš māca savus skolniekus atbilstoši šariātam – islāma tradicionālajam likumam.
Viņš ir piedāvājies atsūtīt savus mācekļus, lai pārbauda,

Kad atnāk cilvēks. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Bahauddins Nakšbands teica:
“Kad pie jums atnāk cilvēks, atceraties, ka viņa uzvedībā un runā ir sajaucies daudz kas. Viņš nav atnācis vienkārši tikai pirkt vai pārdot, pārliecināt jūs par kaut ko, savu ērtību meklējumos vai jūsu ērtību dēļ, vai lai saprastu kaut ko pats, vai paskaidrotu kaut ko jums. Viņš gandrīz visos gadījumos atnāks ar šo visu un vēl ar daudz ko citu.

Savējais. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Kāds teologs ir nonācis pie Paradīzes vārtiem. Viņam ir bijis visai dievbijīgs izskats, un eņģelis vārtsargs, uzdevis viņam dažus nebūtiskus jautājumus, beigās ir pateicis:
“Draugs, tu vari ieiet Dārzā”.
“Nevajag steigties, manu zēn, – teicis garīdznieks, – esmu pazīstams kā nevainojamas ticības un izcila intelekta cilvēks un, tāds būdams, neesmu radis, ka citi man uztieptu savus lēmumus, jo par sevi izlemju pats. Kā tu vari pierādīt, ka tā tiešām ir Paradīze, nevis kaut kādas lamatas vai šķitums? Padomā labi, pirms atbildi”.
Eņģelis ir paskandinājis zvaniņu, un pa vārtiem iznākuši daži dūšīgi debesu apsargi.
Eņģelis tiem pavēlējis: “Velkiet šito iekšā, viss kārtībā, tas ir mūsējais”.

http://www.sky.od.ua/~serg2002/idris.html

Cilvēks un sūfijs. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Stāsta, ka reiz kāds ir teicis mullam Džami:
Tu neizturies kā dižens dzejnieks un sūfijs. Kā lai zinām, ka patiesi tāds esi? Viņš atbildēja:
– Tu turpretim izturies gandrīz kā cilvēks, no kā varam izdarīt secinājumu, ka pagaidām tāds neesi.

http://www.sky.od.ua/~serg2002/idris.html

Augļi. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Reiz pašiem gudrākajiem no Muļķu zemes paziņoja, ka augļi kokos jau gatavi, un tie devās vākt ražu.
Tiešām, augļi bija gatavi, un no to svara zari līka gandrīz līdz zemei. Nonākuši pie kokiem, gudrie uzsāka diskusiju, ar kuriem kokiem sākt. Tā kā vienprātību panākt neizdevās, viņi pārgāja pie cita jautājuma.

Bet tagad viņi nekādi nespēja vienoties, ar kuru roku augļus vākt – ar labo vai kreiso. Pēc tam radās vēl viena ne mazāk svarīga problēma, aiz kuras vēl viena.

Kali Juga. No Mahābharātas, Vana Parva, CLXXXIX nodaļa; Brahmāṇḍa Purāṇas

“Abu (Ramajanas un Mahābharātas) pirmsbrahmanizētie sacerējumi ir bijuši ne vēlāk par piekto gadsimtu pirms Kristus” … “bet pilnīgi pabeigti brahmanizētā veidā var būt parādījušies ap trešā gadsimta sākumu pirms Kristus Ramajanas gadījumā un vēl vēlāk Mahābharātas gadījumā.” Profesors Viljamss (Williams)

(Kali (tumsonības) laikmets ir pēdējais katrā lielajā pasaules ciklā aiz pamazām degradējošiem Krita, Treta, Dvapara laikmetiem. Tā ilgums tiek minēts dažādi, – 1200 dievu gadi jeb 432000 gadi. Ir uzskats, ka Kali Juga ir sākusies 3102. gadā pirms Kristus. Es neliktu šo tekstu savā lapā ar moto “Kop līksmes ieradumu”, ja tas, vismaz man, neapskaidrotu gan avataru, kā varbūt Kristus, mēģinājumu būtību, gan Kristus sniegtās lūgšanas “Mūsu tēvs …” nozīmi, gan ļoti šauro glābšanas ceļu. Un ja tas neapskaidrotu tādu Skolotāju kā Šri Šri Ravi Šankars darba vērtību. I.L.)

Izglītības jēga. Šrī Sathja Sai Babas vasaras kursu (Brindavanā, Bangalore – 1995.gada maijā) “Indijas kultūra un garīgums” 11. nodaļa

na tv evâham jâtu nâsam
na tvam neme janâdhipâh
na caiva na bhavishyâmah
sarve vayam atah param
Es nekad īsti neesmu pastāvējis, nekad, nedz arī tu;
ne tu, nedz kāds no šiem valdniekiem –
noteikti arī nekad nepastāvēsim turpmāk.
Bhagavad Gīta 3:12

Visums ir daudzu spēku pilns. Visu zinošs, visvarens un visuresošs spēks ir visā radībā. Dievišķs spēks ir klātesošs ikkatrā atomā, kā cukurs sīrupā. Upanišadas to sauc par – raso vai sah – jeb visuresošā saldme – piemērotība, saskaņotība. Dievs ir saskaņotības iemiesojums.

Cilvēku, kuri ir veikuši labo, dzimšana. Purāna Sarodhara; XV nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1.-2. Garuda teica: “Taisnīgs cilvēks, izbaudījis debesu dzīvi, iedzimst no jauna nevainojama ģimenē. Pastāsti, kā tas nokļūst mātes dzemdē.

Es vēlētos uzzināt, ko domā taisnprātīgs cilvēks, nokļūstot šajā (šīs pasaules) ķermenī. Pavēsti man, ak, Līdzcietības Dārgumu Glabātāj!”

Par meditāciju bez noslēpumainības. Šri Šri Ravi Šankars

Dzīves mērķus var īstenot dažās meditācijas vai iekšvēres (introspekcijas) minūtēs.

Prāts bez satraukuma ir meditācija.
Prāts, kas viss (“līdz ausīm”) ir patreizējā mirklī, ir meditācija.
Prāts, kam nav šaubu, nedz nojautu, ir meditācija.
Prāts, kas ir atgriezies mājās (no darba), pie sava sākuma, ir meditācija.
Prāts, kas “nav prāts”, ir meditācija.

ATRAHASIS (pārākais Viedībā). Šumeru cilvēka radīšanas un plūdu mīts

(Agrīnās Babilonijas versija apmēram no 1700.g. pr.Kr., kas sakņojas šumeru avotos. Izmantots Stephanie Dalley tulkojums, arī B.R. Fostera tulkojums.)

Kad dievi bija kā cilvēki,
Darīja darbus, panesa slogu,
Patiesi, par smagām bij dieviem nastas,
Darbs pārlieku smags, moku par daudz,
Uzkrāvuši bij (septiņi) dižie Anunnaki
Piespiedu darbu (mazākajiem dieviem) Igigiem.

Enūma Eliš. Šumeru mīta VII plāksne

(Marduka 50 vārdi)
Asaru (troņa acs, Oziriss), zemturis, kurš noteic ūdens līmeņus;
Labības un augu radītājs, kurš liek dzīt asnus.
Asarualims (gaisma tumsā), godājams padomdevējs, vispārākais padomdevējs;
Uz kuru cer dievi bez bažām.
Asarualimnunna, laipnais, savu tēvu, savu radītāju, gaisma,
Kurš īsteno Anu, Enlila, Eia un Ninigiku lēmumus.
Viņš ir to apgādnieks, kas piešķir to daļas,
Kam pārpilna ragotā cepure, vairojot . . . .

Dzīves noslēpumi. Šri Šri Ravi Šankars

Iedziļināšanās radības noslēpumos ir zinātne. Iedziļināšanās sava Es noslēpumos ir garīgums.

Tehnoloģiju nolūks ir sagādāt cilvēciskām būtnēm ērtības. Ja neņem vērā vai atstāj novārtā garīgās – cilvēciskās vērtības, tehnoloģija ērtību vietā nes bailes un iznīcību.

Tehnoloģija bez cilvēciskām vērtībām dabu aplūkotu kā nedzīvu priekšmetu. Zinātne sniedz ieskatu dabas dzīvē, un garīgums atdod tai dzīvību. Piemēram, bērna acīs pasaulē nav nekā nedzīva: dzīvnieki, koki, saule un mēness – visi ir dzīvi, ar jūtām un maņām. Bet saspriedzēta un nejēdzoša cilvēka acīs pat cilvēciskas būtnes ir kā roboti vai priekšmeti!

Tengrisms un cilvēka attīstība. A.I.Krivošapkins-Ajina

Par stepes seno reliģiju – tengrismu

Pašlaik daļa lasītāju, īpaši citvalodu, ar jakutu reliģiju saprot melno šamanismu. Tas tā nav. Melnais šamanisms, kas saistīts tikai ar zemāko garu pasauli – abāsi (абааhы) un tikai kaitē cilvēkam, var to iebaidīt un spiest atteikties no katras tieksmes censties un iekārtot savu dzīvi; tā nevar būt bijusi reliģija, kas devusi saha tautai spēku un ticību un ļāvusi tai nodzīvot ļoti garu mūžu uz šīs pasaules. Šajā ziņā autors ir pilnībā vienisprātis ar G.V.Ksenofontovu, kurš reiz ir rakstījis:
„Ir jāpieņem par neapstrīdamu atzinums, ka mūslaiku jakutu šamanisms nav tautas ticība, bet tas ir senu tautas medicīnas paņēmienu atliekas – slimību dziedināšana ar buršanos, vārdošanu, lūgšanām, ziedojumiem utt. Taču līdz kristietībai valdošās aprindas ir turējušās pie tā saukto balto šamaņu un to gaišo garu ajī (айыы) kulta”.