Par Jamas Mocībām. Garuda Purāna Sarodhara; III nodaļa. No Hindu Svētajiem rakstiem.

(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)

1. Garuda teica: Kādas ir mokas, ko pārcieš grēcinieks, kas ir nogājis pa Jamas ceļu Jamas valstībā? Pastāsti man, ak Kesava.

2. Svētītais Valdnieks teica: “Klausies, ak Vinatas pēcnācēj. Es pastāstīšu to no sākuma līdz galam. Tu trīcēsi no elles apraksta vien.

3. Četrdesmit četras jūdzes aiz Bahubhiti pilsētas, ak Kasjapa (šeit Garuda), ir dižā Taisnības Valdnieka pilsēta.

4-5. Grēcinieks vaimanā, kad tas dzird pūļa “Vai manu, vai manu” gaudas, un dzirdot viņa vaimanas, arī tie, kas staigā pa Jamas pilsētu.
Visi dodas pie vārtsarga un piesakās tam. Vārtsargs Dharmadhvaja tur stāv vienmēr.
6. Tas aiziet pie Čitraguptas (būtne, kas pieraksta cilvēku darbus) un noziņo par labajiem un sliktajiem darbiem. Tad Čitragupta to ziņo Taisnības Valdniekam.

7. Noliedzēji, ak Tarkšja, kas vienmēr sajūsminās par lieliem grēkiem, tie visi, kā pienākas, ir Taisnības Valdniekam labi zināmi.

8. Tomēr viņš Čitraguptam jautā par to grēkiem. Čitragupta, kaut arī zin visu, vaicā Šravaniem (novērotājiem).

9. Šravani ir Brahmana dēli, kuri ceļo pa debesīm, pa zemi un pazemi, dzird un saprot pa gabalu un redz tālu.

10. To sievas ir tādas pat, un atšķirības dēļ tās sauc par Šravanām. Tās skaidri zin visu, ko ir darījušas sievietes.

11. Tie ziņo Čitraguptam visu, ko cilvēki ir teikuši un darījuši, atklāti vai slepus.

12. Šie Taisnības Valdnieka galminieki smalki zin cilvēkbērnu izcilības un netikumus un prāta, runas un ķermeņa radīto karmu.

13. Tādas ir to, kuriem ir pilnvaras pār mirstīgiem un nemirstīgiem, spējas. Tādā veidā patiesie Šravani paziņo cilvēku darbības.

14. Pret cilvēkiem, kuri tos iepriecē ar vienkāršību, žēlsirdību un patiesu runu, tie ir labvēlīgi, dāvājot debesis un atbrīvošanu.

15. Zinot ļaunos grēcinieku darbus, šie patiesie, paziņojuši tos Taisnības Valdniekam, kļūst par ciešanu pārvaldniekiem.

16. Saule un mēness, uguns, vējš, debesis, zeme un ūdens, sirds, Jama, diena un nakts, divas krēslas, Taisnība – tie zina cilvēku darbības.

17. Taisnības Valdnieks, Čitragupta, Šravani, saule un citi pilnībā zin iemiesoto būtņu grēkus un nopelnus.

18. Tad Jama, pārliecinājies par grēcinieka grēkiem, uzaicina tos un parāda tiem pašiem to ļoti baigo veidu.

19-21. Ļoti grēcīgi cilvēki redz Jamas briesmīgo izskatu – milzīga auguma, ar zizli rokā, sēd uz bifeļa.
Rēcot kā mākonis pralaja laikā, melns kā kvēpu kalns, ar briesmīgiem ieročiem, spožiem kā zibens, ar trīsdesmit divām rokām,
Augumā trīs jodžanas, ar acīm kā akām, ar muti, izrobotu briesmīgiem ilkņiem, ar sarkanām acīm un lielu degunu.

22. Drausmīgs ir pat Čitragupta, Nāves, Drudža un citu pavadībā. Blakus tam ir visi Jamas sūtņi, līdzīgi Jamam, rēcoši.

23. Viņu redzot, nelietis, baiļu pārņemts, kliedz “Vai, vai.” Grēcīga dvēsele, kas nav ziedojusi, trīc un vaid.

24. Tad pēc Jamas rīkojuma Čitragupta runā ar visiem šiem grēciniekiem, kuri vaimanā un nožēlo savas karmas.

25. “Ak jūs grēcinieki, ļaundari, patmīlības pilnie, nesaprātīgie, kāpēc jūs nodarījāt grēkus?

26. Ak jūs muļķa ļaudis, kāpēc jūs darījāt šos postošos grēkus, ko rada iekāre, naids un ielaišanās ar grēciniekiem.

27. Līdz šim jūs esat grēkojuši ar lielu sajūsmu, un nu esat lemti mokām. Tagad nelīdz seju slēpšana.

28. Jums grēku ir daudz, un tie ir nenovēršamu ciešanu cēlonis.

29. Tas ir zināms, ka Jama apietas vienādi ar muļķi un mācītu, nabagu un bagātu, stipru un vāju.”

30. Dzirdot šos Čitraguptas vārdus, grēcinieki nožēlo savas karmas un klusi sastingst.

31. Taisnības Valdnieks, redzot tos nekustīgi stāvam kā zagļus, nosaka grēciniekiem atbilstošus sodus.

32. Tad cietsirdīgie sūtņi, tos situši, saka: “Ej prom, tu grēciniek, uz īsti briesmīgajām biedinošajām ellēm.”

33. Sūtņi Pračanda, Čandaka (šie vārdi nozīmē “negantais”, “varmāka”) un citi, Jamas spriedumu izpildītāji, sasējuši visus vienā cilpā, aizved tos uz ellēm.

34. Tur ir viens liels koks, spožs kā uguns liesma. Tas pārklāj piecas jodžanas un ir vienu jodžanu augsts.

35. Piesējuši tos ar važām pie koka ar galvām uz leju, tie tos sit. Nelaimīgie bez glābiņa kliedz, tur degdami.

36. Daudz grēcinieku karājas tur pie zīda-kokvilnas koka, bada un slāpju iztukšoti un Jamas sūtņu sisti.

37. “Ak, piedod manas vainas”, – ar lūgšanā saliktām rokām. sauc grēkpilnie ļaudis, bezpalīdzībā lūdzoties sūtņus.

38. Atlkal un atkal tie tiek sūtņu varmācīgi sisti, ar metāla rīkstēm, ar veseriem, ar dzelzs rungām, ar šķēpiem, ar vālēm un ar lielām piestām.

39-40. Tā sisti, tie klusi paģībst. Tad, redzot tos klusus, kalpi tiem saka tā:
“Ak jūs grēcinieki, jūs ļaundari, kādēļ tad darījāt tik ļaunas lietas? Jūs neesat veikuši pat ūdens un ēdiena ziedojumus.

41. Jūs neesat devuši pat ēdiena kumosu sunim vai vārnai, nedz godājuši savus viesus, nedz veikuši ūdens ziedojumus pirmssenčiem.

42. Jūs neesat pienācigi meditējuši uz Jamu un Čitraguptu, nedz skandējuši to mantras, ar kurām mokas nevarētu pastāvēt.

43. Jūs nekad neesat apmeklējuši nevienu svētvietu, nedz godinājuši dievības. Būdami namsaimnieki, jūs neesat pat pauduši līdzcietību.

44. Jūs neesat ne reizi pakalpojuši. Izcietiet paši savu grēku augļus! Izvairīdamies no taisnprātības, jūs esat pelnījuši sitienus.

45. Vainas piedošanu dod Valdnieks Hari, Išvara. Mēs tikai sodām ļaundarus, kā ir noteikts.”

46. Tā teikuši, sūtņi tos bez žēlastības sit, un no sitieniem tie krīt kā kvēlošas ogles.

47. Krītot, tos graiza koka asās lapas, un tie kliedz, nokrituši un suņu sakosti.

48. Tad sūtņi pilda vaimanājošo mutes ar putekļiem, un, sasaistītus ar dažādām cilpām, dažus sit ar veseriem.

49. Dažus no grēciniekiem sagriež ar zāģiem kā malku un citus nosviež zemē un sacērt gabalos ar cirvjiem.

50. Dažus, kuru ķermeņi ir pa pusei sadedzināti bedrē, dursta galvā ar bultām. Citus, piesietus kādā ierīcē, izspiež kā cukurniedres.

51. Dažus apliek ar kvēlošām oglēm, ar lāpām un kausē kā rūdas gabalus.

52. Dažus gremdē izkausētā sviestā un citus karstā eļļā, un tos groza kā pankūkas uz cepešpannas.

53. Dažus nomet uz ceļa milzīgu satracinātu ziloņu priekšā, un daži ar sasietām rokām un kājām tiek iekārti ar galvām uz leju.

54. Dažus iemet akās, dažus nomet no klintīm, citus sēdina bedrēs ar tārpiem, kas tos noēd.

55. Ar gaļēdāju kraukļu un maitu liju cietajiem knābjiem tiem tiek knābātas galvas, acis un sejas.

56. Citi klaigā: “Atdodiet, atdodiet manu bagatību, ko esat man parādā. Jamas pasaulē es redzēju savu bagātību, kas jūs priecē.”

57. Tādiem strīdīgiem grēciniekiem ellē dod miesas gabalus, ko sūtņi ir izrāvuši ar knaiblēm.

58. Tādus strīdniekus sūtņi pēc Jamas rīkojuma ņem un iemet baisās ellēs, Tamisrā un citās,

59. Lielo ciešanu elles atrodas šā koka tuvumā – tajās ir ciešanas, kuras ar vārdiem nevar aprakstīt.

60. Ir 8400000 elles, ak Putns, kuru vidū ir divdesmit viena baisāka par baisām.

61-64. Tamisra (tumsa), Lohašanku (dzelzs šķēpi), Maharauravasalmali (briesmīgs vilnas koks), Raurava (šausmas), Kudmala (ziedēšana), Kalasutraka (nāves pavediens), Putimrittika (smirdošā miesa),
Sanghata (uzkrāšana), Lohitoda (dzelzs atsvari), Saviša (indīgā), Sampratapana (sadedzināšana), Mahaniraja (dižā izeja), Kaka (vārnas), Ulu (pūces), Sandživana (kopdzīve), Mahapathin (dižais ceļš),
Avičhi (bezviļņu), Andhatamisra (vajājoša tumsa), Kumbhipaka (kā pods), Sampratapana (degšana) un Tapana (karstā) – kopā divdesmit viena.
Visas veidotas no dažādām ciešanām un dažādu veidu slimībām, dažādiem grēka augļiem, un neskaitāmu kalpu apdzīvotas.

65. Grēkpilni muļķi, kam pietrūcis krietnuma, tur nokļuvuši, pārcieš dažādas elles mokas līdz kalpas beigām.

66. Vīrieši un sievietes pārcieš mokas Tamisras, Andhatamisras, Rauravas un citās ellēs, kuras rada slepena savienība.

67. Tā tas, kas ir uzturējis ģimeni vai izdabājis savam vēderam, dabū atbilstošus augļus ar to abu atstāšanu un nomiršanu.

68. Nometis savu ķermeni, kuru bija barojis uz citu būtņu rēķina, tas nonāk viens pats ellē, kur viss ir laimes pretstats.

69. Cilvēks pretīgajā ellē pieredz to, kas tam ir likteņa nolemts, kā kroplis, kam ir atņemta viņa mantība un ģimenes atbalsts.

70. Tas, kurš ir uzturējis savu ģimeni ar negodīgiem līdzekļiem, nonāk Andhatamisrā, kas ir galējas tumsas vieta.

71. Izcietis pienācīgas elles mokas, tas atgriežas šķīstīts.

Translated by Ernest Wood and S.V. Subrahmanyam [1911]

http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu05.htm

ВЕДИЧЕСКАЯ КНИГА СМЕРТИ. Гаруда – Пурана Сародхара / пер. с санскрита С.М. Неаполитанского. 2006

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s