(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: Par kādiem grēkiem nonāk uz platā Ceļa? Kāpēc iekrīt (elles upē) Vaitarani? Kāpēc nonāk ellē? Pastāsti man, ak Kesava.
2. Svētītais Valdnieks teica: “Tie, kuri vienmēr bauda ļaunus darbus, kas novēršas no labiem darbiem, iet no elles uz elli, no posta uz postu, no bailēm uz bailēm.
3. Cildenais nonāk Taisnības Valdnieka pilsētā pa trim vārtiem, bet grēcīgais tikai pa vieniem – dienvidu vārtiem.
4. Vaitarani Upe ir jāšķērso tikai šajā īsti nelaimīgajā ceļā. Es pateikšu tev, kas ir grēcinieki, kuri pa to iet:
5-12. Brahmanu slepkavas, reibinošo dzērienu dzērāji, govju slepkavas, bērnu slepkavas, sieviešu slepkavas, cilvēka augļa nogalētāji un slepenu grēku piekopēji,
Tie, kas zog skolotāja mantu, tempļa īpašumu, divkārt dzimušā īpašumu, tie, kas atņem īpašumu sievietei un tie, kas zog bērna īpašumu;
Tie, kuri neatdod parādus, kuri izšķērdē iekrājumus, tie, kuri nodod uzticību un tie, kuri nogalina ar indīgu ēdienu;
Tie, kuri izmanto citu kļūdas un noniecina labo, tie, kuri skauž labdarbīgos, kuri ir ļaunā atkarībā, kuri ir nejēgas, kuri izvairās no cēlo sabiedrības;
Tie, kuri nonicina svētas vietas, labus cilvēkus, labus darbus, skolotājus un Starojošo; tie, kuri zākājas par Puranām, Vēdām, Mimansu (filosofijas skola), Njaju (loģiska filosofijas skola) un Vedantu (ortodoksa filosofijas skola);
Tie, kuri sajūsminās redzot nelaimi, kuri cenšas sabojāt cita laimi, kuri runā ļaunus vārdus un vienmēr ir ļaunā prātā;
Tie, kuri neuzklausa labu padomu, nedz pat Sastru vārdus, kuri ir pašapmierināti, kuri ir tiepīgi, dumji, kuri sevi tur par gudrākajiem; –
Tie un daudzi citi īsti grēcīgie, bez cildenuma, noteikti nonāk uz Jamas Ceļa, gaudojot dienām un naktīm.
13. Jamas sūtņu sisti tie iet Vaitarani. Es pastāstīšu kā grēcinieki tajā iekrīt.
14. Tie, kuri negodā savas mātes, tēvus, skolotājus un audzinātājus un priesterus, – tie cilvēki tur noslīkst.
15. Tie, kuri ļauni pamet savas sievas, uzticamos, cēlos, dižciltīgos un vienkāršos, iekrīt Vaitarani.
16. Tie, kuri tūkstoškārt labdarīgam piedēvē ļaunu un necienīgi izturas pret to, iekrīt Vaitarani.
17. Kuri nepilda Brahmanam dotus solījumus un kuri, to pasaukuši, saka: “Te nekā priekš tevis nav”, – tie divi ellē paliek ilgi.
18-25. Kuri atņem pašu doto, kuri nožēlo savus dāvinājumus, kuri atņem citiem iztiku, kuri traucē citiem sniegt veltes;
Kuri traucē ziedot, kuri traucē stāstīt svētos rakstus, kuri pārbīda lauku robežas, kuri uzar ganības;
Brahmini, kuri pārdod reibinošas vielas un saietas ar zemas kastas sievietēm, kuri nogalē dzīvniekus savam priekam, nevis Vēdās noteiktiem ziedojumiem;
Kas ir pametuši novārtā savus Brahmana pienākumus, kas ēd gaļu un dzer reibinošus dzērienus, kas ir ar nevaldāmu dabu, kas nepētī Šastras;
Sudras (ceturtā jeb vergu kasta), kas pētī Vēdu rakstus, kas dzer rudas govs pienu, kas valkā svēto jostu un kas saietas ar Brahmanu kārtas sievieti;
Kas iekāro Valdnieka sievu, kas nolaupa cita sievu, kas ir miesaskārs uz jaunavām, un kas ceļ neslavu tiklām sievietēm; –
Tie un daudzi citi nerri, kuri kāro staigāt neceļus un atmet noteiktos pienākumus, krīt Vaitarani.
Nogājuši visu ceļu, grēcinieki sasniedz Jamas mājokli, un atnākušos Jamas vēstneši pēc tā pavēles atkal iemet upē.
26. Ak Putnu Valdniek, tie samet šos grēciniekus Vaitarani upē, kura ir galvenā no ellēm.
27. Kuri nav ziedojuši melnas govis, nedz veikuši ceremonijas par tādiem, kuri ir iemniesoti augstākos ķermeņos; pārcietuši lielas mokas, tie dodas pie koka Vaitarani krastā.
28-30. Kas dod melīgas liecības, kas veic ne savus pienākumus; kas pelnās ar krāpšanu un kas gūst ienākumus ar zagšanu;
Kas nocērt un iznīcina lielus kokus, dārzus un mežus; kas neievēro zvērestus un svētceļojumus, kas bojā atraitņu tikumību;
Sievietes, kas peļ savus vīrus un kāro citus, – tās un līdzīgas pie zīdkoka dabū stipru pērienu.
31. Tās, kuras pēriena laikā nokrīt, sūtņi met ellēs. Pastāstīšu par grēciniekiem, kuri tur nokļūst.
32. Bezdievji, tie, kuri pārkāpj morāles likumus, alkatīgie, atkarīgie no sajūtu objektiem, liekuļi, nepateicīgie, – tie noteikti nonāk ellē.
33. Tie, kuri posta avotus, ūdenskrātuves, dīķus, svētnīcas vai ļaužu mājas, – tie noteikti nonāk ellē.
34. Tie, kuri ēd, atstājot neēdušas savas sievas, bērnus, kalpus un skolotājus, un tie, kuri neveic ziedojumus pirmssenčiem un Starojošajam,- tie noteikti nonāk ellē.
35. Tie, kuri aizsprosto ceļus ar uzbērumiem, ar kokiem, ar akmeņiem un ar ērkšķiem,- tie noteikti nonāk ellē.
36. Tie, kuri savā patmīlībā nepielūdz Šivu, Hari, Surju, Ganešu, viedos un labus skolotājus, – tie noteikti nonāk ellē.
37-38. Brahmani, kuri ir savās gultās ielaiduši ielasmeitas, nonāk zemākā pakāpē; radot pēcnācēju no Sudru sievietēm, tie noteikti zaudē Brahmana kārtu:
Tāds nelaimīgais Divkārt dzimušais nav sveiciena vērts, un muļķi, kas tādus godina, noteikti nonāk ellē.
39. Tie, kuriem tīk ķildoties, un kas nevis mazina strīdu starp Brahmaniem un govju (rīdītājiem?), bet par to sajūsminās, – tie noteikti nonāk ellē.
40. Tie, kuri ļaunuma dēļ nodara pārkāpumu ieņemšanas laikā ar sievieti, kurai nav cita patvēruma, – tie noteikti nonāk ellē.
41. Tie vīrieši, kuri kaisles aklumā saietas ar sievieti mēnešreižu laikā, mēness fāžu maiņas četrās dienās, dienā, ūdenī vai Šradhas reizēs, – tie noteikti nonāk ellē.
42. Tie, kuri izmētā sava ķermeņa atkritumus ugunī, ūdenī, dārzā, uz ceļa vai govju aplokā, – tie noteikti nonāk ellē.
43. Tie, kuri darina zobenus, stopus un bultas, un tie, kuri tos pārdod, – tie noteikti nonāk ellē.
44. Vaišjas, kuri ir ādu uzpircēji, sievietes, kuras pārdod savus matus, tie, kuri pārdod indes, – tie visi noteikti nonāk ellē.
45. Tie, kuri nav līdzcietīgi pret bezpalīdzīgiem, kuri ienīst cildenos, kuri soda nevainīgus, – tie noteikti nonāk ellē.
46. Tie, kuri nepabaro viesi Brahmanu, kurš ienāk mājā cerību pilns, pat ja ēdiens jau gatavs, – tie noteikti nonāk ellē.
47. Tie, kuri ir aizdomīgi pret visām radībām, un kuri ir nežēlīgi pret tām; tie, kuri maldina visas radības, – tie noteikti nonāk ellē.
48. Tie, kuri uzņemas rituālus un vēlāk, nevaldot pār jūtām, no tiem atsakās, – tie noteikti nonāk ellē.
49. Tie, kuri neciena skolotāju, kurš sniedz apjēgu par Visaugstāko Es, un Puranu stāstītājus, – tie noteikti nonāk ellē.
50. Tie, kuri nodod draugus, tie, kuri pārrauj draudzību, un tie, kuri sagrauj cerības, – tie noteikti nonāk ellē.
51. Tas, kurš traucē laulības, Starojošā procesijas (ar Murti – transcendentālas Dieva klātbūtnes tēls) vai svētceļnieku gājienus, mājos baisā ellē, no kuras nav atgriešanās.
52. Ļoti grēcīgs cilvēks, kas pieliek uguni mājām, ciematam vai mežam, tiek Jamas vēstnešu satverts un cepināts uguns bedrē.
53. Kad tā locekļi ir liesmu apdedzināti, viņš lūdzas pēc ēnainas vietas, un tad vēstneši to ved uz mežu ar zobenveida lapām.
54. Kad tā locekļi ir aso lapu sagraizīti, tad tie saka: “Ahā! Guli nu ērti šajā vēsajā paēnā!”
55. Kad, slāpju mocīts tas lūdzas padzerties ūdeni, tad vēstneši dod tam dzert vārošu eļļu.
56. Tad tie viņam saka: “Dzer šo šķidrumu un ēd šo ēdienu.” Un, tiklīdz izdzēris, tas nokrīt, degot no iekšpuses.
57. Kaut kā pieslējies, tas žēlabaini gaudo. Bez spēka un bez elpas tas nespēj pat runāt.
58. Tā tas ir teikts, ak Tarkšja, ka grēciniekiem ir paredzētas daudzas mocības. Kādēļ gan man vēl būtu tās visas jāpārstāsta, ja par tām stāsta visas Sastras?
59. Tā mocīti, tūkstiešiem vīriešu un sieviešu tiek cepināti baismīgās ellēs, līdz nāk pasaules plūdi.
60-62. Apēduši tur savas karmas nepūstošos augļus, tie iedzimst no jauna. Jamas norīkoti tie atgriežas uz zemes un kļūst par nedzīvām lietām vai citām radībām:
Kokiem, krūmiem, stādiem, rāpuļiem, akmeņiem un zāli; par tiem runā kā par bezkustīgiem, kuri ir lielu maldu apņemti, –
Kukaiņi, putni, zvēri un zivis; – ir teikts, ka ir astoņdesmit četri tūkstoši iedzimšanas likteņi.
63. Tie visi attīstās tālāk līdz cilvēka stāvoklim; atgriezušies no elles, tie cilvēku pasaulē iedzimst starp zemākajiem pārijiem (nepieskaramais) un pat te savas grēcīgās netīrības dēļ tie kļūst ļoti nelaimīgi.
64. Tā tie kļūst par pūžņojošiem spitālīgajiem, akliem no dzimšanas, mokoša ļaunuma apsēsti un nesot grēka zīmogu.”
Translated by Ernest Wood and S.V. Subrahmanyam [1911]
http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu06.htm
ВЕДИЧЕСКАЯ КНИГА СМЕРТИ. Гаруда – Пурана Сародхара / пер. с санскрита С.М. Неаполитанского. 2006
Gara dāvanas 