Tad jūs esat pārpratuši. Jūs domājat, ka viena meditācija visu padarīs jūsu vietā. Vienkārši baudāt meditāciju.
Ja esat zināšanā iegremdējušies pilnībā, tad nav ko raizēties. Bet ja domājat, ka pabūšana kādu laiciņu klusumā izdarīs jūsu vietā visu, un aizmirstat par zināšanu un gudrību. Kad runājat: “Pieņemiet cilvēkus un stāvokļus tādus, kādi tie ir”, zināšana ir rakstīta jums sejā.
Bet tā jūs nedarāt.
Ļoti daudzas reizes esmu jau runājis, ka dusmas ir atkarības no nevainojamības pazīme. Ja jūs būtu neskarams, tad par ko satraukties? Redzat, jūs varat pabeigt desmit pagarinātos kursus, vien paklausoties zināšanas, bet ja tās neielaižat sevī, tad vaina nav ne kursā, ne meditācijā, ne zināšanās, ne gudrībā.
Tas ir līdzīgi kā ar nirēja gumijas tērpu. Varat būt bijis zem ūdens, bet palikt sauss. Ķermenis nav saņēmis ne lāsi ūdens, jo ūdens ir palicis ārpus tērpa. Tieši tāpat varat pabeigt desmit vai divpadsmit pagarinātos kursus, bet ja neesat ieguvis neskaramību, par kuru dzirdējāt tik daudzas reizes, tad noteikti turpināsit dusmoties.
Spēja atšķirt lietas (viveka – spēja atšķirt īsto no neīstā, pastāvīgo no pārejošā) un neskaramība (vairāgya – ‘neslapināmība’, neskaramība, īpaši atsacīšanās no materiālās pasaules sāpēm un kārībām) ir divi no zināšanu balstiem. Ja tos neesat uzsūkuši, tad noteikti dusmosities un satrauksities, noteikti būsit skaudīgs un privātīpašniecisks. Ja nav neskarāmības. Tik daudzas reizes esmu runājis par ‘So-Ham’ (‘esmu tas’ – identificēšanās ar Visumu un vispārāko Īstenību) un ‘nu un kas’ (zemāka, bet strādājoša attieksme)!
Šo ‘nu un kas’ jūs neesat sadzirdējuši. Ļoti bieži jūs to pieņemat par kaut ko ikdienišķu. “Ā! ‘Nu un kas’, ‘nu un tad’ tas jau ir dzirdēts, labs ir”. Vien apsēžaties un meditējat, bet pēc tam aizejat un nekad neatceraties.
Nemitīgi atjaunojiet savā atmiņā! Lai tas iesūcas jūsos. Nevainojiet gudrību. Tā ir jūsu nespēja to izdzīvot, pieņemt un uzsūkt dvēselē. Vai saprotat, ko saku? Jums nav pamata teikt: “Manī visas šīs atkarības pastāv, bet tomēr būšu garīgs”. Nē!
Garīgumam ir cilvēks jāatbrīvo no apsēstības ar perfekcionismu. Garīgums nozīmē būt līdzsvarotam. Ja neraugoties uz desmit pagarinātajiem kursiem joprojām ļaunojaties – iztēlojieties, kādā stāvoklī jūs būtu bez neviena pagarinātā kursa. Dārgais draugs, lūdzu, izprotiet to!
Kāpēc tad jūs nākat atkal un atkal, ja pagarinātais kurss uz jums neiedarbojas? Kāpēc braucat šurp vienmēr? Kāpēc beidzāt desmit šādus kursus? Jums vajadzēja iziet vienu reizi un pateikt, ka nestrādā un viss! Ja nu jūs atgriežaties vairākas reizes, tad, jādomā, kaut kādā ziņā tas darbojas. Jums jāgūst no tā labums. Iedomājieties – ja nebūtu izgājis nevienu kursu, kāds juceklis būtu tad. Jums tas ir jāapdomā: “Pieņemsim, ka nekad neesmu izgājis pamatkursu un nekad neesmu veicis meditāciju, kādā tad es būtu stāvoklī?”
http://semenamudrosti.blogspot.com/2012_01_01_archive.html
Gara dāvanas 