KAS IR KUNDALINI? Ruth Angela

… Neviens no šā vārda tulkojumiem nepārnes pilnu Kundalini jēgu. Ja cilvēks uzņemas pētīt senus jogas rakstus, to skaidrojums bieži ir mulsinošs un mīklains. Vai šāda parādība var būt cilvēku sugai vispārēja, ja par to ir zināms tik maz, un tā pat nav sastopama daudzu kultūru vārdnīcās un jēdzienos? Atbilde ir “Jā”. 

Tā ir vispārēja parādība un kļūst arvien plašāk izprasta, jo Kundalini atmodas gadījumi, kaut gan agrākos laikos reti, kļūst arvien vairāk izplatīti. Tā cēloņi ir ārpus šīs esejas, bet tagad ir daudz rakstu, kas skaidro planētas atmodu (piemēram, Barbara Hand Clow, Barbara Marx Hubbard, Greg Braden, Carl J. Calleman Ph.D., Barbara Marciniak, Ken Carey, un Neale Donald Walch).
Šķiet, ka pašlaik psīhiatri vai psīhologi mēģina palīdzēt pacientiem, kuriem ir Kundalini atmodas simptomi. Diemžēl ārsti, kas mācīti tradicionālās psīholoģijas jomā, nedz zina, kas tas ir, nedz kā pret šo parādību izturēties. Tādējādi bezpalīdzīgi pacienti tiek kļūdaini diagnosticēti un nesaprasti. Var būt jauni cilvēki, kas eksperimentē ar narkotikām, augiem, bet var būt jogi, kam pamodusies Kundalini un kuri pamana, ka kermenis vai emocijas sāk izturēties patvaļīgi, izpaužot dīvainus karstuma uzplūdus un neizprotamas fiziskus, emocionālus, garīgus vai psīholoģiskus uzliesmojumus.

Īstenībā nav neviena simptoma, kas definētu Kundalini atmodu, bet var identificēt simptomu kopumu, kas norāda uz tās iespējamību. Tomēr, spriežot pēc cilvēku skaita, kas izmisumā man raksta, daži no šiem simptomiem var būt mulsinoši un biedējoši pat izglītotam psīhologam vai attīstītam jogas skolotājam. Rietumu kultūrā ir pieejams ļoti maz līdzekļu, kas sniegtu skaidras ziņas par Kundalini atmodas parādību.

Šo rakstu es piedāvāju, lai ienestu nedaudz gaismas šajā lietā. Esmu bijusi dziļi iesaistīta savas pašas pieredzējuma izprašanā kopš 1979.gada, un man ir bijusi pieejama mana guru apbrīnojama un labvēlīga palīdzība. Tomēr, tāpat kā iemīlēšanās nepakļaujas viennozīmīgiem vārdiem, tā arī Kundalini pieredzējums. Tas ir pieredzējums, un tādējādi to var izprast tikai kā dzīvu pieredzējumu.
Šeit ir izvilkums no manas grāmatas par dramatisku pieredzējumu, kāds man bija 1979.gadā.

1979.gada 13.jūlijā, piektdienā, mazā meditācijas centrā Havajas salā man notika Kundalini pamošanās, kas bija ļoti dramatiska un uzbudinoša. Es apmeklēju meditācijas centru Roba un Leas mājās. Līdz tam es nekad nebiju meditācijas centros bijusi. Es biju aizgājusi, lai atbrīvotos no lielās spriedzes, ko izjutu sakarā ar manu izirstošo laulību. Biju teikusi, ka vēlos tikai piedalīties, ļauties atslābināties, izbaudīt skaņas un sekot norādījumiem par mantras “Om Namah Šivaja” skandēšanu.

Sākumā es izbaudīju skandēšanu, lai varētu atslābināties, un tad ar jaunu skaņas lenti sākās ļoti lēns, gandrīz bēru dziesmai līdzīgs “Om Namah Šivaja” skandējums. Šī lenta mani ievadīja meditācijā, šī “mantras” lente.
Ēnainajā telpā es jutos viegli un ievēroju, ka stress un saspringums manā vēderā, kas bija mani atvedis šurp, pilnīgi nemaz nenodarbina manu prātu. Es pamanīju, cik ļoti atslābināta jūtos. Mans ķermenis sāka šūpoties, un dažbrīd es jutu krampjus, it kā kaut kas manos muskuļos pārkārtotos. Rokas sajutu vieglas, peldošas, apakšdelmi pakāpeniski kļuva savādi, bet es tos nevarēju pakustināt, jo biju pārāk atslābusi.
Pēc 30 minūtēm lente apstājās, un iestājās klusums. Ikviens līdz šim bija ļoti kluss un mierīgs. Atcerējos norādījumu atkārtot šīs mantras zilbes klusībā pie sevis. Rokas un plaukstas jutu kā pamirušas, it kā asinis tajās būtu izsīkušas. Pakāpeniski mani pirksti kļuva stīvi, izstiepās it kā ārēja spēka vilkti.
Mana elpa kļuva straujāka, un es aptvēru, ka viss iekšējais saspringums sāk izgaist. Manu iekšu spriedze burbuļoja augšup ārā pa muti kā gaiss ūdenī. Šī sajūta bija brīnišķīga. Tajā pat laikā mana galva atgāzās atpakaļ, lai ši burbuļi varētu uzpeldēt. Kādu brīdi bija uzjautrinoši sajust šos burbuļus nākam ārā pa muti. Bet tad es sāku skaļi šņukstēt. Nedaudz samulsusi un sevi apzinoties, es klusi izšņaucu degunu, mēģinot tumšajā telpā savas grūtības noslēpt. Tad es sēdēju sakrustotām kājām un atkal skandēju mantru “Om Namah Šivaja”.
Pēkšņi mana galva tika spēcīgi parauta atpakaļ, it kā ar ļoti stipru rāvienu no aizmugures. Mans kakls tika izspiests pret griestiem un galva atspiesta atpakaļ vēl tālāk kā es to varētu iedomāties iespējamu, tā ka es domāju, vai kakls nepārlūzīs. Tik tikko spēju elpot. Vienlaicīgi mugurkauls sastinga kā nūja, tā ka es nevarēju atbrīvoties no spiediena uz manu galvu un kaklu. Spēks, kas to izraisīja, bija ārkārtējs un pilnīgi pārņēma mani savā varā. Es paliku nekustīgi sakrampējusies šajā pozā, kamēr saspringuma burbuļi turpināja pacelties, burbuļojot ārā pa manu kā zivij pavērto muti, manām krūtīm esot dziļās elsās un asarām tekot pa seju.
Sastingusi šajā stāvoklī, nevaldāmi šņukstot es paliku vismaz 15 minūtes. Es varēju tikai redzēt un sajust savas rokas un stīvos izplestos pirkstus, saņemot no priekšpuses zilas elektrības viļņus. Man šķita, ka esmu ar rokām pieslēgta kādai ārkārtīgas enerģijas kontaktligzdai. Man nebija ne jausmas, no kurienes tas nāk. Tad tikpat ātri un negaidīti spriegums, kas turēja manu kaklu, atbrīvojās, un es sakņupu čupiņā un nekaunēdamās šņukstēju un šņukstēju. Manas sabiedriskās rūpes bija prom. Es izjutu tikai neticamu atvieglojumu, jo dziļā spriedze un saspringums, kāds man bija bijis atnākot, pazuda. Viscaur sajutu siltumu un miglainumu, mana galva reiba bezrūpībā un svētlaimē.
Pēc kāda laika, kad spēju sevi nomierināt, Robs un Lea pateica, ka ir pamodusies mana Kundalini. Man nebija jausmas, ko tas nozīmē, bet zināju, ka jūtos lieliski. Es it kā peldēju gaisā, jūtoties augstāk par papīra pūķi. Vēlāk sāku pētīt, kas ar mani noticis. Biju saņēmusi no sava guru Šaktipat, un mana Kundalini šajā meditācijas centrā bija pamodusies.

—

Kundalini pamodināšana ir garīga atmoda, nozīmīgākais solis Dievišķā apjēgas virzienā. Īstenībā tā ir diža labvēlība, diža svētība un noslēpumaina dāvana. Tikai pēc šīs atmodas tonakt es noteikti uzzināju, ka ar mani ir noticis kaut kas dievišķs. Šī svētība aizsāka pārveidi, kas bija ļoti iedarbīga nākošajos divos gados; tā turpinās līdz šai dienai daudz netveramākā veidā.
Tagad, saskaņā ar Lee Sannella, psīhiatru, kas ir uzrakstījis aizsākošu darbu par to, ko viņš sauc par “psīhospirituālo enerģiju” ( 8) – “Kundalini Šakti (Shakti)”, – tā acīmredzami ir “psīhospirituālas pārveides norise”, kas norit viscaur pasaulē, “pārsniedzot individuālās un kulturālās atšķirības” (23). Es biju piedalījusies cilvēku vispārējā pārpasaulīgā pieredzējumā. Saskaņā ar Sannellas pētījumu, Kundalini ir neatņemams Tibetas budisma, Ķīnas taoisma, dažu indiāņu cilšu un … pat Āfrikas bušmenu jēdziens. “Visrūpīgāk pētīts un jēdzieniski izstrādāts” tas ir Indijas hinduismā (8).
Kaut gan vārds “Kundalini” daudziem lasītājiem var šķist dīvains, un tā jēdziens rietumnieka prātam pat neizprotams, īstenībā tas katram cilvēkam ir tuvāks kā viņa sirds. Kundalini kermenim ir tuvāka kā elpa, jo tā ir gan elpotājs, gan elpa. Savā apslēptajā veidā Kundalini ir visas dzīvības būtība. Tā ir visas kustības un rosības pamatenerģija. Saritinātā Kundalini (kā čūska) kopš dzimšanas guļ apslēpta katra cilvēka mugurkaula pamatnē, krustos, līdz kādu dienu tā tiek pamodināta, – tad tā paceļas pa mugurkaulu un netveramā ķermeņa netveramajiem nervu kanāliem, iztīrot un dzidrinot aizdambējumus ceļā uz galvvirsas vainaga enerģijas centru …, kur tā saplūst ar augstākās Esamības, augstākā ES enerģiju. Šī norise sajūdz Kundalini ar visuma enerģijas avotu, tā ka tā vairs nav nodalīts vienums, bet gan dievišķa visuma spēka pārvadītāja.
Pamodinātajā veidā šis atritinātais spēks kļūst par Kundalini, kas indiešu rakstos tiek attēlots gan kā neaptverama spēka Dieviete, ko bieži sauc par “Kundalini Šakti,” gan kā čūska. Viņa ir visuma izpausme, un kad Viņa cilvēkā mostas, Viņa savā ārkārtīgajā uzliesmojumā aizrauj cilvēku augšup, lai atkalapvienotu ar Viņas Valdnieku, Šivu – neizpausto – lai tas atkal dejotu Viņa rokās. Tā sākas neprātīgs, brīnumains, neparedzams ceļojums kopā ar Dievieti, kur ķermeni, prātu un dvēseli vada Viņa, paceļoties caur ķermeni līdz galvvirsas enerģiju vainagam – Šivas mājoklim.

Mūsu ķermenī mājojošas patvaļīgas čūskas jēdziens rietumnieka prātam šķiet apstulbinošs. Sagatavojot dzīvei, esam mācīti no čūskām baidīties un izjust pretīgumu pat pret to esamību. Tomēr rietumu kultūrā ir labi zināms simbols, kas attēlo Kundalini kā čūskas ķermenī. Medicīnas simbols un parasts slimnīcu simbols ir kaducejs, zizlis ar divām čūskām, kas apvijušās ap to. Zižļa galā ir lode ar diviem spārniem uz abām pusēm. Merkurija jeb Hermesa attēlos redzam to ar kaduceju rokā. Tiek apgalvots arī, ka kaducejs ir DNA dubultspirāles zīme.

Kaduceja zizlis attēlo mugurkaulam līdzīgu centrālu kanālu fiziskā ķermenī, ko sauc par sušumnu (sushumna – sanskrita vārds, kam angļu valodā nav atbilstoša). Šo sušumnu kā fiziska ķermeņa daļu neatradīs neviens ķirurgs. Irvings apgalvo, ka “kundalini norise notiek tajā, ko dažkārt sauc par ēterisko jeb netveramo (ne fizisko) ķermeni …, – kas veidots no neredzamām nervu šķiedrām” (10).
Izpaustajā (tveramajā) pasaulē mēs visi zinām zemes, ūdens, gaisa un uguns fizikālos aspektus. Bet piektā būtība, ēters, reti tiek identificēts ar fizikālu vielu. Manuprāt, tas ir zaudētā saikne starp vielisko un garīgo. Ēters ir vieta, kur notiek īstā pārveide, kad ir modusies Kundalini. Ēters ir cilvēka pieredzes sastāvdaļa, kas līdz atmodai ir bijusi miegā. Kad notiek atmoda, cilvēks apjēdz visas piecas savas būtības, kļūst viens vesels (holistisks) un pilnīgs. Tad viņš spēj sasniegt un sazināties ar visuma enerģijām un piekļūt savai daudzdimensiju Patībai, savam ES. Tas ir, cilvēks nav tikai ķermenis, nav tikai dvēsele, bet daļa no esamības daudzdimensiju telpas, kas ietver ne tikvien šo mūsu visumu, bet vēl daudzus citus visumus un sniedzas bezgalībā … par cilvēka darbības jomu kļūst dievišķais izplatījums pilnā apjomā. Pilnīgam, holistiskam cilvēkam piemīt neierobežotas spējas. Cilvēciska būtne ar pamodinātu Kundalini ir neuzvarams spēks visā kosmiskajā visumā. Kundalini – dzīvības pilnā spēka – atgriešanās esamībā ir zīme, ka tās ierobežotās dienas ir beigušās. Patiesi, tā ir atmoda no dziļa ciešanu, naida, baiļu un apjukuma murga.
Sušumna, mūsu kaduceja zizlis, iet gar mugurkaulu no ķermeņa pamatnes līdz galvaskausa pamatnei. Tāpat kā mugurkaulam ir caura uzbūve, kas aizsargā centrālās nervu sistēmas mugurkaula nervu, tā arī sušumna ir ar cauru uzbūvi, kas veido kanālu Kundalini augšupejai. To var aplūkot kā kādu ēterisku, laistošos, mirdzošu šķidrumu ķermeņa netveramos kanālos. Sušumna tiek pielīdzināta planētai Merkurs, un tai tiek piedēvētas dzīvsudraba īpašības un nepastāvība.
Cilvēki, kuri meditē, jogi, mistiķi, apjēguši skolotāji un tie, kuri vingrinās uz Či jeb Ki dibinātās Austrumu cīņas mākslās, spēj šo gaismu redzēt. Diži godājami jogas skolotāji ir spējuši Kundalini pacelšanā palīdzēt saviem mācekļiem (chelas), jo tie ir spējuši redzēt, kur tā ir aizturēta vai iestrēgusi, un virzīt savu psīhisko spēku, lai to atbrīvotu. Šķidrās gaismas pacelšanās ne vienmēr ir vienkārša vai viegla. Kā liecina mans pirmais pieredzējums, mana galva tika ļoti asi atgrūsta atpakaļ, lai atbrīvotu manus sastrēgumus, kas bija no manas nezināšanas par manu īsto dabu un maniem uzskatiem par to, kas es esmu. Kundalini iztīra aizsprostojumus garīgajos, emocionālajos, fiziskajos, psīholoģiskajos utt. aspektos. Viss tiek pakļauts caurskatei un iztīrīšanai. Kaut gan garīgajā jomā ir lieliski ieguvumi ar ilgstošas svētlaimīgas pacilātības reizēm, daudziem cilvēkiem tāda tīrīšana var līdzināties “ellei”. Šī atmoda daudziem cilvēkiem, kuru uzskats par to, kas viņi ir, dibināts uz meliem vai noliegumiem, var izmainīt dzīvi, būt tiem satricinoša, biedējoša un postoša. Kundalini to visu aizslauka un aizvieto ar mīlestību, patiesumu un dievišķu izpratni. Tāpēc apskaidrota skolotāja klātbūtne šā pieredzējuma gaitā ir ļoti nozīmīga, jo tas var noturēt līdzsvarā cilvēku, tam pārveidojoties par “patiesu cilvēcisku būtni”.
Kaducejam ir divas čūskveidīgas caurules, kas viena pret otru trīsarpus reizes apvij zizli un savā augšupejā satiekas un sakrustojas ap sušumnu. Tās attēlo divus pamodinātas Kundalini enerģijas plūsmas blakuskanālus, ko sauc par “ida” un “pingala” (sanskrita vārdi, kam angļu valodā nav atbilstošu). Idas kanāls tiek pielīdzināts kreisajai, negatīvi uzlādētajai, sievišķajai ķermeņa pusei, un izbeidzas virs labās nāss un ir raksturīgs ar vēsumu kā mēnesim; kurpretim pingalas kanāls tiek pielīdzināts labajai pusei, pozitīvi uzlādētai, vīrišķai, un tas izbeidzas virs kreisās nāss un ir raksturīgs ar siltumu kā saulei (Avalon 110-112).
Šie divi kanāli tiek aplūkoti arī kā saistīti ar simpatētisko un parasimpatētisko nervu sistēmu, kas ierosina ķermeņa orgānus (Beattie, “Alchemy” 27-29); tie ir saistīti arī ar elpošanu. Ja Kundalini paceļas tikai pa vienu no šiem kanāliem un pa otru ne, viegli var izraisīties neprāts. Gopi Krišnas stāsts viņa autobiogrāfijā “Dzīve ar Kundalini” (Living with Kundalini) ir baiga liecība par šādu sāpīgu pieredzējumu. Viņa pamodusies Kundalini pacēlās tikai pa pingalu, uguns kanālu, izraisot viņam bezgalīgas ciešanas. Tikai pēc lielām ciešanām, spējis atvērt idas kanālu, vēso pusi, viņš atjaunojās fiziski un garīgi.

Kundalini ir divēja: viens aspekts izpaužas pasaulē, kādu mēs to pazīstam – ārējais jeb fiziskais veids, kas ir pervazīvs, caurstrāvojošs. Ķīnā to sauc par ārējo kosmisko enerģiju Či, Japānā par Ki, Indijā par Prānu, un Rietumos tuvākais apzīmējums – Svētais Gars. Caur mūsu ķermeņiem plūst ierobežots Kundalini enerģijas veids, kas nosaka vai mēs esam rīcības spējīgi, jeb vai nespējam kustēties un dzīvot – tā ir “dzīvības spēks” vārda tiešā nozīmē. Tas, ko mēs redzam enerģiju meridiānos, ko izmanto akupunktūrā, ir šī ārējā enerģija. Šī enerģija ir tā, kas caurstrāvo un ierosina pasauli, kādu to redzam.

Slēptais jeb iekšējais Kundalini veids parasti snauž mazā enerģijas “bumbiņā”, kas glabājas mugurkaula pamatnē. Saskaņā ar Bonnie Greenwell, (grāmata “Pārveides enerģijas” – Energies of Transformation): “… pēc tam, kad Kundalini nokļūst cilvēka embrijā un ierosina prānas sistēmu, pārējā enerģija trīsarpus vijumos apvijas ap mugurkaula apakšdaļu un pāriet snaudošā stāvoklī. Prāts tiek iesaistīts dzīvības procesos, un mēs identificējamies ar saviem ķermeņiem, savu ģenētisko mantojumu un savām prāta, sajūtu un emocionālajām norisēm, nodaloties no jebkādas savas Patības, sava īstā ES jeb Dvēseles vai esamības avota apjēgas; tomēr cilvēks vēlas to pazīt” (22).

Tātad čūskas apvijas ap Kaduceja zizli trīsarpus reizes, līdz sasniedz augšgala lodi, kā arī brīnumainā Kundalini gaisma trīsarpus reizes atritinās, pirms sasniedz degunu. Tur čūskveidīgā gaisma ieplūst trešajā acī aiz uzacīm un caur čiekurveida dziedzeri (pineal body, epiphysis cerebri, epiphysis jeb “trešā acs”; rīsa grauda lieluma epithalamus sastāvdaļa smadzeņu vidū) saplūst ar visuma spēkiem. Tad Dieviete Kundalini saplūst ar savu Valdnieku. Tad kritušais cilvēks kļūst par cilvēcisku būtni, kas atkal pilnībā apvienojusies ar visuma skaņām un saskaņām. Tas ir līksmu svētku laiks.
Kad iekšējā Kundalini ir modusies, tā atgriež mūs mūsu dvēselē un mūsu avotā – Dievišķajā. Tas ļauj mums atklāt, kas mēs esam, no kurienes nākam, un kur ir mūsu mājas. Tas ir īsta garīga ceļojuma sākums. Kā apgalvo Gopi Krišna, galvenais šīs tēmas aprakstītājs:
“Cilvēka ķermenī ir psīhofizioloģisks mehānisms, ko sauc par Kundalini, un kas ir avots, no kura nāk iedvesma, atklāsme un medija talanti. Katram cilvēkam, kurš ir medijs, ģēnijs vai apskaidrots viedais, piemīt lielākā vai mazākā mērā pamodusies Kundalini” (Irving 179).

Rādās, ka daži cilvēki tiecas pēc šā pieredzējuma, kamēr citi drīzāk izvairās no tā. Kā šī atmoda notiek, vēl ir noslēpums. Visbiežāk atmoda ir notikusi mugurkaula pamatnē (18). Pamodusies, iekšējā Kundalini atritinās un ceļas augšup kā čūska, kādēļ tā parasti tiek saukta par “čūskas spēku”. Šo Kundalini enerģijas bumbiņu var pamodināt ar dedzīgu nodošanos Dievam, dievbijīgu mantru skandēšanu un dažādiem jogas vingrinājumiem, un, kā manā gadījumā, ar Šaktipat (shaktipat) jeb Guru “pieskārienu”.
Man, sēdot šajā meditācijas centrā, laimīga apstākļu sakrišana sniedza man šo atmodu. Es biju karmiski gatava, un es sasniedzu “iekšējā nobrieduma” stāvokli. Es skandēju mantru, klasisku līdzekli smadzeņu abu pušu līdzsvarošanai, un atrados meditācijas centrā, kur tika pielietotas mana skolotāja pamācības, un tika piesaukts tā gars. Tas notika piektdienā, 1979.gada 13.jūlijā, kas vienmēr bijis mans laimīgais skaitlis! Es biju gatava iesvētīšanai jeb iniciācijai par apjēgušu būtni manas iekšējās un augstākās Patības jeb mana īstā ES mājokļos. Muktananda iesvētīšanu skaidro šādi:
“Iesvētīšanas tradīcija pastāv katrā garīgajā ceļā un katrā sektā. Tomēr īsta iesvētība ir Šaktipat, iekšēja atmoda, kurā māceklis var gūt Visaugstākā virsapziņas redzējumu, un caur kuru viņš ar laiku nonāk līdz savas īstās Patības pielīdzināšanās Dievam pieredzējumam”(19).
Svami Višnu Tirtha (Swami Vishnu Tirtha) teic, ka “Šaktipat ir cilvēka apgarošanās norise psīhiska spēka aizgādnībā … , ko nevajadzētu jaukt ar mesmerismu vai hipnotismu”, jo tā ir “mūžīga un pacilājoša” (77). Man ļoti veicās būt Svami Muktanandas, Indijas Satguru, Šaktipat saņēmējai, kurš septiņdesmitajos gados apceļoja Savienotās Valstis un pasauli. Man vairs nekad nebūs jākrāj karma un jāgriežas nebeidzamu pārdzimšanu ritenī. Svami Višnu Tirtha šo Kundalini pamošanos skaidro kā “dinamisku dzīvības likumu”, kas ir īsta cilvēka izaugsme. Līdz atmodai cilvēks drīzāk ir pagrimuma, dekadences, deģenerācijas, nevis attīstības stāvoklī. Pagrimumu viņš redz kā nemitīgi atkārtotu statisku norisi, kamēr atmodas gadījumā notiek pakāpeniska psīholoģiska attīstība. Patiesā attīstības nozīme viņam (SVT) ir cilvēka pārveidē savā pilnīgā Dievišķajā Patībā (26).

Kad Kundalini mostas, tā ir dzīvīgs pārveidojošs spēks, balta gaisma kā dzīvsudrabs, kas plūst ķermenī caur nadi – nervu kanāliem, paceļoties no krustiem, mugurkaula pamatnes pa sušumnu un griežot enerģijas centrus jeb čakras. Ļoti jutīgi cilvēki var īsti sajust un pat redzēt gaismas spēku paceļamies ķermenī. Reizēm šis pieredzējums var būt svētlaimīgs un erotisks, reizēm tas var izraisīt slēptas dusmas vai niknumu. Enerģijas centri jeb čakras ir krustojumi, līdzīgi tālākpārraides stacijām, kas vada nervus atbilstošajās ķermeņa daļās, un katram no tiem ir psīholoģiski atšķirīgi uzdevumi, (3.) jostasvietas (nabas) – manipura, (4.) muguras (sirds) – anahata un (5.) kakla – višudha (vishuddha) (Avalon 104). Virs kakla enerģijas centra, višudhas, ir adžna (ajna) čakra pie trešās acs jeb punkta aiz uzacīm, un sahasraras čakra atrodas galvasvirsas vainagā.
Vairumā čakru sistēmas attēlojumu ir septiņi skaidri noteikti enerģijas centri, kaut gan pastāv vēl citi mazāki un daži ārpus ķermeņa. Katra zemāka čakra veido ieeju uz nākošās augstākās čakras enerģijām. Barbara Ann Brennan savā grāmatā “Gaismas rokas” (Hands of Light) sniedz skaidrus attēlus par čakru izvietojumu, izskatu, krāsām un to psīholoģisko ietekmi.

Gaismas dzīvsudraba plūsmai griežot enerģijas centru riteņus (čakras), tā attīra iepriekšējās dzīves iespaidus (samskaras), Kundalini paceļas pa sušumnu, izraisot dažādus iepriekšējās un patreizējās dzīves traumu piedzīvojumus.
“Sušumnā atrodas netverams nervu kanāls, nadi, ko sauc par čitrini (chitrini) – tas ir kanāls, pa kuru virzās Kundalini…. Jebkura cilvēka doma ir nākusi no šā galvenā nadi, un tajā mājo visas cilvēka daudzu dzīvju karmas un iespaidi”. (Muktananda, Kundalini 29).
Tādā veidā šī attīrošā dievišķā gaisma līkumo pa savu ceļu augšup pa ķermeņa netveramām nervu šķiedrām un izdzen pagātnes tumsu, atraisot visas traumas, kas ir aizķērušās ķermeņa atmiņā, tā ka cilvēks pārstāj būt iepriekšējo dzīvju, patreizējās dzīves traumu un vecu domu aprobežots. Kundalini izdzen zemapziņas neķītrības un bailes, iepriekšējo dzīvju ciešanām un nelaimēm parādoties uz brīdi, pirms Kundalini pārvērš tās gaismā. Tā ir iespēja kļūt jaunam jeb atdzimušam. Spējas, ko džins sniedza māceklim brāļu Grimmu pasakās – pārvērst dzelzi sudrabā – ir šī spēja pārvērst pagātnes skumjas un ļaunumu gaismā un pārpasaulīgajā. Tas ir Filosofu akmens, alķīmiska norise cilvēkā.

Tas var izskatīties kā svinams notikums. Tomēr attīrīšanās norises daba izraisa savādu uzvedību, kas varētu likt cilvēkam vairākas minūtes raudāt un smieties, likt viņam lēkt pār augstu žogu, mežonīgi griezties nezināmas mūzikas pavadījumā, vai pamest ērto dzīvi, pārceļoties uz dzīvi mežā; jaunatmodināts cilvēks var pārējiem šķist neprātīgs. Mēs varam novērot šādas uzvedības parādības pubertātes laikā un vēlāk vidējā vecumā. Kad Kundalini enerģija sastopas ar šķēršļiem (blokiem – plūsmas kavēkļiem), parādās dīvainas ķermeņa kustības vai emocijas, ko sauc par krijām (kriyas). Šīs krijas izraisa lielāko daļu grūtību atmodas laikā, un to dēļ tiek ieteikts padomdevējs.
Atmodušamies dvēselei ir vajadzīgs padomdevējs, kas pats ir nogājis šo pašu ceļu un iznācis no tā paaugstinātas attīstības stāvoklī. Šis nav ceļš nesagatavotiem. Pilnveidošanās attīstība var būt paša veidota līdz kaut kādai pakāpei, bet kad aizrautība ar pārpasaulīgo ir dedzīga, dažkārt attīrīšanās pieredzējums nāk par ātru. Tad tas kļūst par “garīgu avāriju”, pārslodzes krīzi: par daudz, par strauju. Spriedumus veidojošais prāts un citi personības aspekti nespēj apstrādāt šo pieredzējumu un apjūk, kas var beigties pat slimnīcā. Dažkārt slēptas iepriekšējās dzīves slimības izpaužas īsā attīrīšanās laikposmā tikai, lai pazustu no netveramā ķermeņa uz visiem laikiem. Pieredzējis padomdevējs var to izskaidrot un atvieglināt nemieru. Diemžēl šo norisi var būtiski pārprast gan to pieredzošais cilvēks, gan tie, kuri uzņemas rūpes par viņu. Šeit parasti tiek iesaistīti ārsti psihiatri, kam nav izpratnes par grūtību cēloni, un tie apstāsies pie recepšu izrakstīšanas. Kristīna un Staņislavs Grofi ir izstrādājuši kaut ko, nosauktu par Garīgās attīstības krīžu tīklu (Spiritual Emergence Network – skat., piemēram, http://www.spiritualemergence.org.au/pages/what_is.html), kas var palīdzēt cilvēkiem, kuri piedzīvo šada veida traumas.
Citas grūtības var rasties, kad cilvēks pamodina Kundalini nejauši, piemēram, dzemdībās. Kundalini var pacelties pa nepareiziem kanāliem. Tā var pacelties nevis pa sušumnu, bet pa pingalas vai idas kanālu, izraisot cilvēka pieredzējuma nelīdzsvarotību. Tāda notikuma novērtējumu var atrast Gopi Krišnas biogrāfijā “Living with Kundalini.” Kā viņš ļoti skaidri atceras, nav neviena, kam lūgt palīdzību. Neviens nespēj izprast neticamās sāpes un apjukumu, kas iestājas, kad tiek nodedzināti ego sadomājumi, aizsardzības un atkarības. Nevienam cilvēkam Kundalini pacelšanās nenotiek viegli, jo mūsu audos ir iepītas visu iepriekšējo dzīvju visas slēptās bailes, mokas, naids, utt., un tās tiks atlaistas ar šo plūstošo gaismu (Kundalini), lai cilvēks kļūtu “jauns” ~ burtiski jaunpiedzimis.

Svami Muktananda sniedz ļoti dramatisku liecību par savu atmodas norisi savā “Play of Consciousness.” Gopi Krišnam ir viņa pieredzes mokošs novērtējums; arī daudziem citiem.

Kundalini ir visvarenākā, nepārvarama, erotiska, biedējoša, tomēr arī vislieliskākā. Tās mīlestība ir “raupja” mīlestība, bez jutelības vai žēlastības. Tā ir mūsu negantā māte Dieviete. Es nevaru teikt, ka mīlu Viņu, jo tas nozīmētu divējību – ka esmu nodalīta no Viņas. Dieviete IR “es pati” tik cieši, ka es pat nejūtu to kā atsevišķu. Viņa ir manu pirkstu kustība pār datora taustiņiem un domas, kas nāk manā prātā. Man nav Viņu jāmeklē. Viņa ir vienmēr klātesoša. Viņa mīl patiesību un atsaucas tikai uz to. Viņa pārkausē manu patmīlību garaiņos, kas gan var notikt mokoši, tomēr ja es paļaujos uz Viņu, tā vienmēr nes man dižu mieru un līksmi. Viņa izšķīdina pasauli. Viņa ir mans radošums. Viņa ir manu acu daile. Viņa ir elpa, kas mani apdveš. Viņa ir visuma Cilvēks manī. Viņu nevar aprakstīt vārdos, jo Viņa ir tikai pieredzējums – to es novēlu katram no jums.

No grāmatas The Awakened Goddess: Kundalini at Play – Ruth Angela © 2008.

This article is COPYRIGHTED to the author.
Permission to use or reproduce any material in this document must be obtained from the author.

——————————————————-

Avalon, Arthur. The Serpent Power:
Beattie, Paul. “Alchemy and the Great Work.” Kundalini (Vol VII)
Brennan, Ann . Hands of Light & Light Emerging
Greenwell, Bonnie, Ph.D. Energies of Transformation :
Grof, Stanislav M.D. and Christina Grof. The Stormy Search for the Self & other books
Irving, Darrel. Serpent of Fire:
Krishna, Gopi, Living with Kundalini & other books
Mindell, Arnold. Working with the Dreaming Body & other books .
Muktananda, Swami. Kundalini: The Secret of Life. & Play of Consciousness.
Sannella, Lee, M.D. The Kundalini Experience:
Tirtha, Swami Vishnu . Devatma Shakti (Kundalini): Divine
http://kundalinicoach.com/Kawake.html