Priekšvārdi
Kopš neatminamiem laikiem Indijas svētās zemes pašatsacījušies gaišreģi laiku pa laikam ir atklājuši sevi garīguma jomā. Tas ir nesis labumu mācekļiem, saprātīgajiem un tiem, kas tiecas pēc atbrīvošanās. Iznākumā Indijas prasmju apraksti sanskrita valodā ir neierobežota garīguma dārgumu krātuve.
Plaši to pazīst ar vārdu Nigamagama – elpas norise; Vēdās ir Dieva elpa. Visaptverošā apjēgšanai ir savstarpēji neatkarīgi izcēlušās daudzveidīgas garīgās prakses un dažādi zari, piesaistot cilvēkus. Ir ārkārtīgi sarežģīti, ja ne neiespējami, vērtēt šo zaru, kuri veidojuši dažādas sektas un kopienas, salīdzināmo devumu.
Šādas augstsirdīgas pūles, šķiet, ir bijušas šīs grāmatas radīšanas pamatā. Šis lieliskais traktāts, apveltīts ar Skolotāja viedību, ir izcils mūžīgs gaismeklis, kas nākamos laikos pienācīgā veidā turēs gaismu mācekļu ceļā. Atbrīvošanās sasniegšanai tiek vienkāršā veidā pasniegtas Radža Joga, Hatha Joga, Mantra Joga, Aštanga Yoga, Laja Joga utt. un daudzas citas Jogas nozares.
Bet tāds ļoti smalks un sīks Kundalini Jogas apraksts kā šīs grāmatas sadaļā par Kundalini (lieta, kas ir zudusi laiku rēgainajā bezdibenī) tomēr mūsdienu jaunākajos rakstos nav pieejams. Mūslaiku jogini šo lietu pieņem kā nozīmīgu garīgo pārrunu priekšmetu un arī pūlas savas personības veidot tās ietvarā. Tie ir ne vien neziņā par tās īsto dabu, bet tiem ir pilnīgi svešas nezināmās slēptās norises un tēmas, kā arī šā garīgā vingrinājuma neizmērojamie dziļumi.
Kaut gan nav šaubu, ka ļoti nedaudzi no dižajiem mācekļiem ir veiksmīgi veikuši ārkārtīgi sarežģīto Kundalini Jogas ceļu, tomēr parastiem cilvēkiem šāda diža sasnieguma apraksts viegli saprotamā valodā un kārtīgā secīgā izklāstā līdz šim ir palicis nesasniedzams. Nav iespējams ietvert patiesību vārdu jomā, bet šīs vārda pilnā nozīmē Īstenības (tatwa) – nektāra sasniegšanai reliģijas būtisks pienākums ir sniegt vismaz ievirzošus norādījumus. To var veikt tikai tāds māceklis, kas ir sasniedzis galamērķi.
Šā darba vienreizējais lielums ir tā vienotajā viedoklī. Ar kārtīgiem dzīvības spēka (prānas), sēklas zilbju (beeja alphabet, seed syllables, beeja varnamala, burtu virknes, kas saistītas ar garīguma pamatlikumiem) un meditācijas vingrinājumu aprakstiem krietns māceklis tiek apveltīts ar to, kā pieredzēt un sasniegt ceļu, un viens no ceļiem ir dižā “Yoga Siddha Raja Maharaja”. Šis darbs ir tāls no vienpusīguma trūkumiem, – šis lieliskais darbs griežas ap vienotu vingrinājumu un zināšanu mijiedarbību, un tas ir iespējams tikai caur Skolotāja labvēlību. Gītas nektāra plūsma, ko radījis Bhagvans Krišna, Joginu augstākais valdnieks, ir uzturējis Jogas zemi zaļojošu un auglīgu pēdējos piectūkstoš gadus. Gjanešvari skaidrojumu sešu nodaļu pienācīgas studijas ir katra joga nekad neatdalāms īpašums visai dzīvei. Šā teksta nopietnas studijas spoži izaug gandrīz par dzīves aprakstu.
Dižais Viedais (Riši) Patandžali savā “Yoga Darshana” (daršana – “tas, ar kā palīdzību tu vari apjēgt Īstenību” ) ir apdāvinājis garīgo mācekļu pasauli, radīdams ļoti vienkāršus norādījumus – “sūtras”, aprakstot ārkārtīgi noslēpumainos un sarežģītos Jogas apjēgas soļus, bet, tā kā to vingrinājumi nav pieejami, tās ir noliktas īpaši svarīgā vietā garīgā mācekļa dzīvē. Dzīvas sarunas par pranavu (vārdu AUM) un tā simbolu, un tā nozīmīgo attieksmi ir tikušas sniegtas zināšanai brīnišķīgā veidā, bet tā sasniegšanas paņēmiens garīga vingrinājuma veidā, iespējams, ir grimis domāšanas norises dziļumos. Tomēr šajā lieliskajā apcerējumā ir izdarīts veiksmīgs mēģinājums skaidrākā un saprotamākā veidā sniegt visas vingrinājumu norises un AUM apjēgas sasniegšanas paņēmienus.
Skaņu svārstību, sauktu par Nāda (nāda), sprādzienveidīga parādīšanās ir absolūtās Īstenības (tatwa) pirmais radošais solis; tā atrodas līdzsvarā (samarasya – Šivas jeb Pārpasaulīgās Apziņas saskaņa, Apziņas tāpatība, saskaņa, kurā ir zudušas visas atšķirības), kas ir Šivas un Šakti jeb Pārpasaulīgās Apziņas un Radošā Spēka īstais veids – tā ir labi zināma lieta. Pēc Nādas – skaņas svārstībām izpaužas Nedalāmais Dievišķais (Manifest Brahma, pratyaksha Brahma – Taittiriya Upanishad, Shantipatha) un Dievs-Vārds jeb AUM simbols Omkar, jeb Brahma skaņas veidā (Shabda Brahma). Tā ir vislaipnākā “Brahma”, triju pasauļu radītāja. Šri Gajatri, Nigamas un Agamas (Shri Gayatri, Nigama, Agama) teksti izgaismo īpašus sīkumus attiecībā uz noslēpumiem, kas saistīti ar šo Visumu radošo spēku.
36 vai 24 Īstenību (Tatwas) radošā darbība izpaužas pati no sevis, saņemot signālus no šā Dievišķā spēka, un šis diženais vispārējais ES dievišķas attīstības gaitā pārvēršas par atsevišķiem ego un iemājo slēptajā Kulakundā jeb Mūladhāras (Mooladhara) enerģētiskajā centrā kā snaudoša Kundalini. Šī Kundalini, dzīves pamatlikums, dievišķās skaņas – Šabdas jeb Nādas, jeb prānas radīta, uztur garīgā pacilātībā visu mācekļa pasauli.
Šīs grāmatas autors ir aprakstījis vislabvēlīgākā pirmatnējā spēka, triju Visumu radītājas mātes Šri Gajatri garīgā vingrinājuma noslēpumus, Kundalini pamodināšanu, tās virzību uz lotosa tūkstoš ziedlapiņām (cilvēka galvasvirsas vainaga enerģētiskajā centrā), tās brīvu nekavētu nemitīgu virzību uz Kulapathu jeb Sušumnas enerģiju kanālu mugurkaulā un pilnīgi attīstītas Kundalini veidolu, un Jogas apjēgas sasniegšanu visgodājamākajā veidā. Pranava jeb AUM skaņa un tās saistība ar māti Gajatri, un nodošanās Gajatri Jogas mācekļu labad ir aprakstīta tēlainā veidā.
Gajatri ir Vēdu māte, un Vēdu Viedie ir dzimuši viņas dzemdē, un šie Riši ir sasnieguši augstākās Apziņas virsotnes ar Ritambhra pradžnaja (‘Ritambhra pragnaya’ – tīras patiesības zinātāja) labvēlību, un Viedie ir darīti redzami un ieguvuši izcilību kļūt par mantradrišta Riši (mantradrishta Rishi – viedais, kurš Vēdas ir redzējis saplūsmes ar Dievišķo – samādhi stāvoklī, kurš ir sasniedzis Nirvikalpa Samādhi (bezpulsa un bezelpas stāvoklis, jebkādas ķermeņa, prāta, domu, saprāta un idividuālās patības darbības pārtraukums) – saplūdis un uzsūkts Dievā.
Šī pasaule ir attīstījusies no dievišķās skaņas – Šabdas neierobežotās dārgumu krātuves, un Jogini ir apjēguši šā ķermeņa noslēpumus no sēklas zilbēm uz “Yat Brahmande Tata pinde” pamata. Sēklas zilbju izpausmes noslēpumi šā Visuma un šā fiziskā ķermeņa radīšanas sakarā parādās garīgos vingrinājumos uz enerģētiskiem centriem, uz Īstenībām (tatwas) līdz ar sēklas zilbi, kas atrodas netveramajā ķermenī. Būtu ļoti liela kļūda vērtēt pašpieredzētus garīgu vingrinājumu soļus mūsdienās pieejamās literatūras nedzīvajā aurā, un šajā grāmatā tas tā nav sastopams.
Garīgās prakses veids, mātes Gajatri lieliskums, Kundalini dzinulis un tās dižums, prānas pirmatnējais nozīmīgums un tā visa vispārīgais raksturs to dzīvajā veidā ir atklājams Vēdās, un teksts to pasludina neapšaubāmos jēdzienos un sniedz gandarījumu. Īstenībā cilvēkam ar necilām zināšanām, kāds es esmu, uzrakstīt kaut ko par šo lielisko grāmatu ir tas pats, kas rādīt lampu saulei, bet pateicīgi. Mans pienākums ir to darīt, un es liecinu par tās patiesību, ja ne pilnīgu, tad vismaz daļēju.
Jautājums ir, vai parasts cilvēks, krietni veicot ikdienas darbus, var dzīvē pacelties līdz tai disciplīnai, kādu nosaka šī grāmata, un apjēgt Īstenību (tatwa) vārda pilnā nozīmē, kas ir katras būtnes iedzimtas tiesības? Tāpat kā par mūsu pienākumu un tiesībām kļūst māteszemes neatkarības aizsardzība, līdzīgi arī atbrīvošanās sasniegšana no šīs pasaules važām, ko rada maldi (Maya), ir dižens reliģisks pienākums. Vai ir nepieciešams ietērpties ohras krāsas drānās un būt prom no pienākumiem pret ģimeni, sabiedrību un valsti, un dzīvot mežā vai doties uz sniegota kalna virsotni un pavadīt dzīvi alā, pametot laulāto draugu, bērnus, vecākus un citus radiniekus šajā pasaulē?
Nepavisam nav vajadzīgs šīs Jogas sasniegšanai to visu darīt. Vest parastu vienkāršu dzīvi, veikt visus pienākumus pret pasauli un ģimeni – dzīvot kā krietnam mājas saimniekam ir ne vien iespējams, drīzāk tā dzīvot ir būtiski. Cilvēks, vedot šādu dzīvi, pakāpeniski pārvar maldu pasauli un, iedibinājies pilnīgā vienības, veseluma, holisma apziņā, māceklis noteikti var sasniegt Īstenības (tatwa) nektāru. Šāds ir katra cilvēka mērķis, un viņš ir dzimis uz šīs zemes, lai apjēgtu īsto māti (Kundalini) un īsto tēvu (Param Shiva – galējā Īstenība, Svētlaimes daba, pašpilnīgā, viņpus aprakstiem, viņpus izpausmēm, viņpus veidola, laika un telpas ierobežojumiem; mūžīga, bezgalīga, visuresoša, visu zinoša, un visspēcīga), un galu galā ieplūstu “Tajā”. Beigās es savus komentārus pārtraucu ar lūgsnu, lai vislabvēlīgākā māte atraisa savus daudzos noslepumus tā cienīgiem mācekļiem šīs pasaules svētībai.
Dr. Yogesh Chandra Mishra
Prof. & Head, Eye Department,
Sawai Man Singh Hospital, Medical College,
Jaipur (Rajasthan)
***
“Sēklas Joga” (Beeja Yoga) ir noderīga un augstvērtīga grāmata. Tā iedvesmo cilvēku uz dziļām nopietnām mācībām un garīgiem vingrinājumiem. Tā sastāv no trim sadaļām:
Pirmā daļa satur Jogas vingrinājumus. Šajā grāmatā ir aprakstīts daudz Jogas vingrinājumu. Tā izgaismo Jogas disciplīnas lietišķās puses. Ieinteresēti Jogas mācekļi var no tās gūt pārliecinošu labumu.
Otra sadaļa ir veltīta Kundalini Jogai. Šeit ir sniegtas tik ļoti sarežģītā objekta, kāds ir Kundalini, sīks izklāsts.
Trešā sadaļa ir par Gajatri Jogu. Tajā ir atklāti Gajatri noslēpumi un skaidra tās īstā daba.
Trīs sadaļas kopā attēlo pilnu Jogu. Teksts apraksta Jogas reibinošos augstumus. Šīs grāmatas svarīga iezīme ir Jogas Īstenību (tatwas) izgaismošana uz sēklas zilbes pamata.
Rama Nanda Tiwari
M.A., D.PHIL, PH.D.
Professor of Philosophy (Retd.)
IEVADS
Jogas mērķis ir nest apskaidrību cilvēka individuālās patības tumsā. Visu šajā grāmatā aprakstīto garīgo vingrinājumu nolūks ir nest gaismu pašapjēgas ceļā. Ceļš uz Jogu ir atkarīgs no cilvēka iepriekšējiem iespaidiem – no Sanskaras. Īstenībā vecāki, māsas un brāļi, reliģiskā kopiena un Skolotāja labvēlība – viss ir atkarīgs no iepriekšējiem iespaidiem. Tie, kuri ir apveltīti ar lieliskām Sanskarām, tiecas uz Jogu no agras bērnības. Jauno cilvēku iesvētīšanas darbu veic ceļa Skolotāji. Ir dažādi šīs jogas piekopšanas veidi. Uzskaitu dažas no esošajām sistēmām:
1. Vecāku un Skolotāju zināšanas.
2. Svēto rakstu zināšanas.
3. Dievbijīgas kopienas zināšanas.
4. Apjēga, kas gūta sarunās.
5. Apjēga, kas sasniegta ar vingrinājumiem, ko veic ūdenī.
6. Apjēga, kas izgūta no atmosfēras vingrinājumos ar gaisa starpniecību.
7. Apjēga, kas gūta ar ciešu lūkošanos Saulē un Mēnesī.
8. Apjēga, kas gūta ar ciešu lūkošanos zvaigznēs.
9. Apjēga, kas sasniegta augstu kalnu virsotnēs, cieņā pret galvenajiem virzieniem un Dievībām.
10. Vingrinājumi stāvot.
11. Saplūsmes ar Dievišķo (Samadhi) vingrinājumi.
12. Vingrinājumi, ko veic gulus stāvoklī.
13. Vingrinājumi, ko veic pēc gavēšanām.
14. Vingrinājumi, ko veic, atturoties no ūdens dzeršanas.
15. Vēdu Jogas norises, ko veic pēc Vēdu mācībām.
16. Elpas pārvaldība un caursišanas (piercing) vingrinājumi šajā sakarā.
17. Īstenību (Tatwas) apjēga.
18. Netveramā ķermeņa apjēga.
19. Pirmatnējās skaņas apjēga.
20. Dievišķās gaismas liesmas apjēga.
21. Vingrinājumu aukstā gaisā apjēga.
22. Saules staru apjēga un vingrinājumi.
23. Apjēga, kas sasniegta no ūdens viļņošanās.
24. Sēdēšana vai gulēšana ūdeņu krastā vai zemes dziļumos, vingrinot saplūsmi (Samadhi).
25. Stāvēšana uz vienas kājas, lai gūtu Apjēgu par saules un mēness kustību.
26. Saules un mēness staru savākšana savā ķermenī.
27. Vingrinājumi ūdenī vai uz tā virsmas dažādās pozās.
28. “Sēklas zilbju” un Mantru iztēlošanās.
29. Kundalini Jogas vingrinājumi.
30. Dievību iztēlošanās vingrinājumi.
31. Bezveidola Dieva un Izpausta Dieva apjēga.
Vingrinājumi ir jāizvēlas atbilstoši galamērķim. To piekopējam šie jogas vingrinājumi ir jāpilda, vienmēr paturot prātā, ka Skolotāja norādījumi ir ar vislielāko nozīmi. Cilvēkam ir jāpakļaujas Skolotājam un pastāvīgi jāiztirzā sava paša darbība. Darbības ir jāvērtē kā “Akarma” (ne-darbība – bez kādām tieksmēm uz augļiem), Sukarma (Labi Darbi), Vikarma (sliktas dziņas) un Niškarma (Nishkarma – bez savtīgām interesēm, pēc Dieva prāta) utt.
Labu darbu iznākums ir būtiskā, izpratnes, tīrības, skaidrības, līdzcietības un mīlestības (Satvas) īpašību pārsvars. Satvas īpašības nodrošina Jogam nevainojamību. Tās krāsa ir tīra balta, un nav aptraipīta ar punktiem vai apduļķojumu un švīkām, ir viscaur balta. Satvas gaisma ir pilnīgi tīra, bez traipiem un rāma. Tajā nav citu krāsu un veidolu. Šo redzējumu var sasniegt tikai saplūsmes (Samadhi) stāvoklī.
Saplūsmes laikā māceklis kļūst nevērīgs pret savu nodalīto pastāvēšanu un iedibinās saskaņā ar Brahmu, un iegrimst dievišķajā pastāvēšanā. Ir ļoti svarīgi sasniegt šo Jogas stāvokli. Šī pasaule ir veidota no kustīgiem un nekustīgiem objektiem. Labākais šīs pasaules fiziskā ķermeņa lietojums ir, ja māceklis sasniedz dievišķo apjēgu.
Ķermenis ir veidots no piecām tveramām pamatsastāvdaļām – maņas un darbības orgāniem utt. Šīs lietas īstenībā aizsedz dievišķo gaismu, kā mākoņi aizsedz saules starus. Šie mākoņi ir neierobežoti slikti iepriekšējie iespaidi (Sanskaras); Jogam pilnveidojoties, tie tiek novākti, un tiek redzēta skaidra neaizduļķota gaisma. Izzūd egocentriskā patmīlība, kas bija atdalījusi būtni no dievišķā. Mācekļa panākumus šajos jogas vingrinājumos nosaka tā skolotājs un netveramais ķermenis.
Nav jēgas sagaidīt panākumus jogas vingrinājumos, ja nav apjēgts netveramais ķermenis. Netveramais ķermenis uztver pirmatnējo Skaņu svārstības (Nādas), sēklas mantras, dievību redzējumus, mantras un plaisu uz Tīro Apziņu (Brahman Randhra). Māceklim ir ļoti būtiski pārzināt ķermeņa un Visuma netveramo anatomiju.
Šīs anatomijas pazīšana pati no sevis atklāj prānas nozīmīgumu un lietderīgumu. Prānas spēks rada šīs Īstenības, ķermeņa orgānus. Maņu un darbības uztveres orgānu sastāvdaļas un netveramo ķermeni. Katra prānas daļiņa riņķo caur katru un visām ķermeņa daļām, nodrošinot enerģiju. Jogas garīgo vingrinājumu ietekmē prānas daļiņas mijiedarbojas, radot gaismu, skaņu un enerģiju.
Prānas spēks ar dažādiem vingrinājumiem tiek sadalīts dažādos veidos. Šāds veids pacilā prātu (Manas), saprātu (Buddhi), un apzināšanos (Chitta), virzot Jogu uz Dievapziņu (Kaivalya), kurā pieredzējums un vērotājs gūst saskaņu ar redzējumu, vīziju. Tas atbrīvo mācekli no karmas važām. Tādējādi prānas garīgai vingrināšanai ir pirmšķirīga nozīme Dievapziņas (Kaivalya) sasniegšanā. Sliktu iepriekšējo iespaidu daļiņas ietekmē prānas tīro un neaptraipīto veidu un veicina dzīvju – nāvju parādību. Prānas vingrinājumi, Skolotāja Labvēlība, Viedo (Rishis) un nerunājošo svēto (Muni) pieminēšana un atmiņas par senčiem vairo tieksmes mazināšanos uz darbības augļiem (Akarma).
Vingrinājumi agros rītos nodrošina ātrāku vingrinājumu iznākumu, jo atmosfēras tīrība un saules stari iznīcina sliktos iespaidus. Tas ir neapšaubāmi. Saules staru septiņas krāsas vizualizējas dažādos ķermeņa psīhiskā spēka centros. Šo krāsu nevainojama zināšana nodrošina šo psīhisko centru un Īstenību (tatvas) apjēgas veiksmi, un māceklis tiek ielaists BRAHMANDA (visgaišākā vieta iekšējā patībā- ES (Antah Karan), kurā var iztēloties daudzas liesmas, dievišķus veidolus, sēklas zilbes utt., kas atrodas tieši aiz sestā, “trešās acs” enerģijas centra (Agnya chakra)) vingrinājumā.
Iekļuvi BRAHMANDĀ nodrošina mācekļa griba. Šo vingrinājumu var darīt miljoniem gadu. Tā piemērs ir saplūsmes (samadhi) vingrinājumi. Māceklis saplūst ar Dievu, izraujoties BRAHMANDĀ, ko nodrošina Skolotāja labvēlība. Tāpēc galvenais mērķis ir apjēgt Tīrās Apziņas (BRAHMA RANDHRA) punktu. Lai to sasniegtu, māceklim ir jāsaskaras ar daudzām grūtībām. Galvenie šķēršļi ir Skolotāja labvēlības un mācekļa izjūtas trūkums. Ja cilvēks ir noturīgs, un tam piemīt ticība Dievam, tad viņš var ar šīm grūtībām nesastapties, jo visuresošais Dievs skolotāja veidā šā cilvēka iekšienē rādīs ceļa gaismu un noņems šķēršļus.
To var pieredzēt vienīgi tad, ja ir ierosināts netveramais ķermenis. Turot prātā, ka pēc dabas likumiem Skolotāja daļiņas ir sajauktas ar būtnes radošajām daļiņām. Mācekļa dievbijīgi darbi iznākumā dod šo Skolotāja atomu attīstību. Šos atomus, kas mājo cilvēka īstajā Patībā (Antaha karna), tas ir, īstajā ES, var tikt iztēlotas dažādos veidos. Bhairava, Ganeša (viedības, šķēršļu novācējs dievs), Ram Krišna, Gajatri utt. ir Skolotāja atomi, kas dzimst reizē ar būtni svētības labad. Tā ir pilnīgā patiesība. Cilvēks, kurš liek savai esamībai saskarties ar šiem Skolotāja Dieva aspekta atomiem, var būt dievā, var būt Jogins.
Svētie raksti ir Skolotāja ārēja forma, un cilvēkam nevajadzētu tos uzskatīt par atšķirīgām lietām, jo visu būtņu radīšana ir gandrīz vienāda, tikai ar dažādām prāta modifikācijām atkarībā no karmas.
Dievbijīgam cilvēkam vai jogam ir jāpilda viņa pasaulīgie darbi, jo būtne, kas veidota no piecēm (materiālajām) sastāvdaļām nevar atteikties no pasaulīgās dzīves. Dzīvē parasti tiek pieredzēts izsalkums, slāpes, laime,bēdas, cieņa un negods, un garīgais māceklis nav izņēmums. Tomēr garīgais māceklis piedzīvo mazāk ciešanu kā pārējie, savas garīgās pieredzes dēļ. Mērķi sasniedzis jogins nodalās no pasaulīgās rosības un paliek grimis BRAHMĀ. Tomēr šādu stāvokli sasniedz vien ļoti lieli veiksminieki.
Garīgajam māceklim ir brīv vingrināties vai nu pēc skolotāja norādījumiem, vai darīt to pēc savas brīvas gribas. Tam nav vecuma ierobežojumu. Vienīgais priekšnoteikums ir veselīgs enerģisks ķermenis. Pilnīgi nepieciešama ir vientuļa vieta jogas vingrinājumiem. Pat viena jogas vingrinājuma pilnveidošana nodrošinās, varbūt nelielu, sevis pieredzējumu. Šo vingrinājumu laikā garīgajam māceklim ir jāvirzās uz visgaišāko vietu iekšējā patībā – savā īstajā ES (BRAHMANDA), citādi viņš vai viņa būs pelnījis līdzcietību.
Sākumā vingrinājumi sniegs ierobežotu apjēgu, bet, veicot tos kārtni (gadiem), šī ierobežotā apjēga var sasniegt lielāku dižumu – BRAHMAS apjēgu. Pasaulīgās grūtības garīgo mācekli nesatrauc, un nevienam nav jāprāto par savu neesamību. Jogas vingrinājumus ir jāveic vienīgi atbrīvošanās dēļ, nevis pārejošiem ieguvumiem, citādi jogins tiks notverts dzīvību – nāvju ritenī.
AUM ŠĀNTI ŠĀNTI ŠĀNTI (AUM Fiziskais miers Pārpasaulīgais miers Garīgais miers)
Jūsu,
Skolotājam kalpojot,
Dr. Jal Singh.
http://kundalinisadhana.com/english-beejyoga/kundalini-index.htm
Gara dāvanas 