Jaut.: Visur pasaulē mēs sastopam cilvēkus, kuri gūst apmierinājumu no rituāla. Kā var tikt tālāk par rituālu?
Atb.: Iesvētības un svinīgi rituāli, ko veic reliģijās, kopienās un citās apvienībās, var būt ar dažādu un visai atšķirīgu izcelsmi, nolūkiem un uzdevumiem.
Visas šās izcelsmes, nolūkus un uzdevumus mēs varam pielīdzināt, teiksim, dažādām jebkurā zinātnē pazīstamām un veicamām norisēm. Ķīmijā destilācija nav tas pats, kas fermentācija, spirtus lieto citiem mērķiem kā skābes. Un ir gan rūpnieciskā, gan pētnieciskā ķīmija.
Zinātnē par cilvēku ir līdzīgas atšķirības.
KUR SĀKAS RITUĀLISMS
Kad izsīkst zināšanas par šīm atšķirībām, virsroku ņem rituālisms vai tādu norišu ierobežots lietojums. Kad lietojums un iespējas ir ierobežoti, iedarbība ir niecīga: tā var būt pat kaitīga. Kā teic Saādi:
Ugunspielūdzējs var rūpēties par savu uguni vai simts gadus, bet ja viņš tajā iekritīs, tad ies bojā.
Ņemsim lūgsnu. Kad lūgsnu uztur sagatavoti cilvēki, un kad tādām lietām kā pienācīga noskaņošanās tiek pievērsta pienācīga vērība, lūgsnai būs viena ietekme. Ja cilvēki tiek mudināti lūgt bez šiem vai citiem vajadzīgiem nosacījumiem, lūgsna var kļūt par tikai psihoterapisku rīku: diezgan vērtīgu, bet tomēr zemākā līmenī, salīdzinot ar tās vislabāko ietekmi.
SAVIĻŅOJUMS, KURŠ MALDĪGI TIEK PIEŅEMTS PAR AUGSTĀM IZJŪTĀM
Tādā gadījumā garīgums tiek aizstāts ar saviļņojumu. Vienīgais iebildums pret to ir tas, ka cilvēks vai sabiedrība, kurā ir iedarbināta saite starp lūgsnu un savilņojumu, būs gandrīz nespējīgs attīstīties tālāk, jo nosacītība, ko nemainīgi izvilina izskats, skaņa un dalība lūgsnā, būs tikai saviļņojoša.
Kopienām un cilvēkiem, kuri ir audzināti jutelīgos un nosacītos rituālos un līdzīgās norisēs, ir jāiziet caur ievirzes maiņu, pirms tie spēs uztvert tādu ceremoniju augstāku saturu.
Tas ir sarežģīti, jo tādi cilvēki parasti meklē tikai savas iepriekšējās pieredzes padziļināšanu, nevis tās pilnveidojumu.
Saādi savā “Bostan” teic:
Negaidi, mans bērns, algu no Omāra, ja tu strādā Zaīda namā.
SŪFIJA DEFINĪCIJA
Lai mācītos, cilvēkam ir jāatsakās no daudz kā, tajā skaitā no rituāla kā lietas, no kuras, viņaprāt, varētu mācīties. Ir jāpiešķir īpaša vērība tam, ko par sūfiju apgalvo Abu-Jakubs al-Susi, kurš citēts Kalabadhi “Taaruf’ā”:
sūfijs ir tas, kurš nesatraucas, kad viņam kaut ko atņem, bet kurš nepārstāj meklēt to, kas viņam nav.
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm