Tūkstošiem gadu pirms Hidri (“Zaļais”, al Khidr – seno persiešu pusmītiska nemirstīga būtne, kas slēpti dzīvo uz Zemes līdz Pasaules galam; reliģiskā ziņā cilvēku uzturētājs un virzītājs krietnumā; arī Hizri. Ir versija, ka Hidri ir bijis neredzams Mozus skolotājs) ir kļuvis plaši zināms cilvēkiem, viņš ir ceļojis pa Zemi, meklēdams cilvēkus, ko varētu mācīt.
Kad viņš ir atradis piemērotus mācekļus, tad nodevis tiem dažādas patiesības un mācījis prasmes. Bet cilvēki, iepazinušies ar jauno mācību, tūlīt to piesavinājušies un sākuši lietot nepareizi.
Tie ir rūpējušies tikai par prasmju un likumu izmantošanu, bet viņus nav interesējusi vispusīga to apjēga, tāpēc kopumā apjēga nav varējusi attīstīties.
Un tad Hidri reiz nolēmis mainīt mācību paņēmienu. Viņš ir pārvērtis daudzas lietas to pretstatos. Tā, piemēram, to, kas parasti bijis slapjš, viņš padarījis sausu, bet sauso padarījis slapju.
Drīz cilvēki pie tā pieraduši un vienkārši pielāgojušies slapjo uzskatīt par sausu, bet sauso par slapju.
Kaut kad Hidri atgriezīsies, apvēršot atkal daudzas lietas, lai parādītu, kas ir kas.
Kamēr viņš to neizdarīs, tikai ļoti nedaudz cilvēku spēs gūt labumu no Hidri darba. Bet tie, kas nespēs – tie ir tie cilvēki, kuriem tīk runāt: “To es jau zinu”, kaut nezina.
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Gara dāvanas 