Debesu auglis. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Reiz bijusi kāda sieviete. Viņa ir padzirdējusi par debesu augli un iekārojusi to.
Vaicājusi kādam dervīšam, varam to saukt par Saburu:
— Kā man to augli meklēt, lai sasniegtu tiešo apjēgu?
— Labākais padoms tev būtu tāds – mācies pie manis, — teicis dervīšs. ― Citādi  Turpināt lasīt

Bahauddīns un klaidonis. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Bahauddīns el-Šahs, dižais Nakšbandi dervīšs, reiz Buhāras lielajā laukumā saticis savu biedru.
Atnākušais ir bijis klaiņojošs kalandars (čigāns) no Malamati ordeņa, «Pārmetuma ļaudīm». Kopā ar Bahauddīnu ir bijuši viņa mācekļi.
— No kurienes tu nāc? — viņš vaicājis kalandaram parasto sūfiju jautājumu. Turpināt lasīt

Spēka skatiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšam, kurš ir mācījies pie diža sūfiju skolotāja kājām, ir noteikts pilnveidot jutības vingrinājumu apjēgu, bet tad atgriezties pie skolotāja pēc tālākiem norādījumiem. Viņš ir aizgājis mežā un ņēmies ar milzu spēku un centību pievērsties iekšējai apcerei, līdz sasniedzis stāvokli, kad gandrīz nekas nav varējis viņu traucēt. Turpināt lasīt

Cilvēks negūst vairāk kā pelnījis. Jusufs Hamadani. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Augstākā pieredze un viedība cilvēkiem (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir pieejama tieši atbilstoši viņu vērtībai, spējām un nopelniem. Tā, ja arbūzu ieraudzīs ēzelis, tas apēdīs mizu, skudras apēdīs visu, ko spēs satvert, cilvēks notiesās visu, nejēdzot pats, ko ēdis.
Mūsu mērķis ir sasniegt, tas ir, pieredzēt Viedību caur Avota apjēgu. Turpināt lasīt

Piens un krējums. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Murīds (“tas, kas ir sevi uzticējis” – māceklis) Laki Hamajūns uzdeva Mauljanam Bahauddīnam šādu jautājumu:
— Gulafšānas pilsētā ir sekotāju kopiena. Daži no tiem ir aizņemti vingrinājumos, bet vairums sapulcējas ik nedēļas, lai mācītos saskarsmē ar muršīdu (vadītāju) un uzklausītu viņa pamācības. Daudzi murīdi izprot nostāstu un notikumu Turpināt lasīt

Sarunas ar zinātniekiem. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, ka Bahauddīnam Nakšbandam vaicājuši:
— Kāpēc tu nestrīdies ar zinātniekiem? Tas un tas viedais to dara, vienmēr novedot zinātniekus pilnīgā apjukumā un sajūsminot savus mācekļus.
Viņš ir atbildējis:
— Sameklējiet tos, kuri vēl atceras laikus, kad arī es strīdējos ar zinātniekiem,  Turpināt lasīt

Negantā karaļa elks. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Reiz dzīvojis cietsirdīgs un neprātīgs karalis – elku pielūdzējs. Kādu reizi viņš nozvērējies, ka, ja viņa paša elks nesīs viņam dzīvē kādas priekšrocības, tad viņš tūdaļ pievērsīs elkdievībai pirmos trīs cilvēkus, kuri ies gar viņa pili.
Protams, karaļa vēlme ir piepildījusies, un viņš tūdaļ izsūtījis kareivjus saķert un atvest pie viņa pirmos trīs cilvēkus, ko satiks uz ceļa. Turpināt lasīt

Divas puses. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšu tērpi ar atšķirīgām labās un kreisās puses krāsām pirmoreiz ir ieviesti Spānijā viduslaikos; sākumā tos lietoja mācību nolūkos, tad sāka lietot ikdienas apģērbā. Bet radās tie šādi.
Franku karalis ļoti izbaudījis krašņas izpriecas, bez tam viņš lepojies ar savām filosofa spējām. Viņš palūdzis sūfiju Agarīnu iemācīt viņam augstāko gudrību. Turpināt lasīt

Pieņemšana. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ar prieku pieņemam tos zinātniekus, kuri vēlas apjēgt Ceļu.
Bet kā ar pārējiem zinātniekiem? Tie uzskata, ka mēs tos nepieņemam. Īstenībā tie nepieņem mūs.
Nevar viņi mūs pieņemt, kamēr turas pie dīvainiem aizspriedumiem pret Ceļu.
Es te domāju divu veidu zinātniekus: tos, kas saka “Mēs noliedzam sūfisma vērtīgumu”, un tos, kuri saka: “Mēs sūfismu pieņemam, bet tas jau nav sūfisms”. Turpināt lasīt

Dziesmas Paradīze. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ahangars ir bijis dižens ieroču amatnieks, dzīvojis viņš kādā no Afganistānas tālajām austrumu ielejām. Mierīgos laikos Ahangars ir darinājis arklus, apkalis zirgus, bet pāri visam ir vērtētas viņa dziesmas.
Ahangara, kurš ar dažādiem vārdiem ir pazīstams visdažādākajās Vidusāzijas vietās, dziesmas ieleju ļaudis labprāt klausījušies. Tā dēļ viņi nākuši no milzīgu valriekstu mežiem, no sniegiem Turpināt lasīt

Pārēdušais. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks atnācis pie Bahauddīna Nakšbanda un teicis:
— Esmu ceļojis no viena skolotāja pie otra un mācījies daudzus Ceļus, un katrs no tiem ir nesis man daudz laba un milzumu visādu labumu.
— Tagad es vēlētos kļūt par tavu mācekli, lai varētu padzerties no Apjēgas avota un tā tiktu arvien tālāk un tālāk pa Tariku, Noslēpumaino Ceļu. Turpināt lasīt

Paņēmiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Sūfiju skolotājs ir skaidrojis kā reiz ir atmaskots viltus sūfijs:
— Kāds patiess sūfijs ir nosūtījis vienu savu mācekli kalpot viltvārdim. Māceklis dienām un naktīm ir to apkalpojis, iztopot viņam visos sīkumos. Galu galā visi ir pamanījuši, cik ļoti blēdim tāda apiešanās tīk, un cilvēki sākuši to pamest, līdz viņš palicis viens. Turpināt lasīt

Nabagi un darītāji. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Par Ibn el-Arabi stāsta šādu notikumu: reiz viņam jautāts:
— Tavas aprindas sastāv galvenokārt no nabagiem, zemniekiem un amatniekiem. Vai tad nevari atrast prāta darbiniekus, kuri tev sekotu; tad tavu norādījumu izteikumi skanētu daudz pārliecinošāk?
Viņš atbildējis:
— Pasaules gals būtu neaptverami tuvāk, ja mani slavinātu ietekmīgi cilvēki un zinātnieki, jo viņi nešaubīgi to darītu savā, nevis darāmā, labā!

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Svētības vārdā sauktā atkarība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Centīgs un savai lietai uzticīgs (patiesības) meklētājs ir ieradies Bahauddīna Nakšbanda tekkijā (sūfiju ordeņa mītne).
Kā pieņemts, viņš ir apmeklējis lasījumus un nav uzdevis jautājumus.
Kad beidzot Bahauddīns ir vērsies pie viņa: — Uzdod man jautājumu, — šis cilvēks ir teicis: Turpināt lasīt

Tjubeteiku šeihi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Pie Bahauddīnu Nakšbanda ir vērsušies četru Indijas, Ēģiptes, Turcijas un Persijas sūfiju kopienu šeihi (sūfiju kopienas vadītājs, garīgais skolotājs; tas, kam ir tiesības iesvētīt ordenī). Savās vēstulēs tie greznos izteikumos lūguši viņam atsūtīt mācības, kuras tie varētu nodot saviem sekotājiem.
Vispirms Bahauddīns atbildējis:
— Tas, kas man ir, nav nekas jauns. Tas ir arī jums, bet jūs to pienācīgi nelietojat, tāpēc, saņēmuši manu vēstījumu, jūs vienkārši noteiksit “Nekā jauna”. Turpināt lasīt

Karaliskā dervīša brīnums. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, kad sūfiju skolotājs Ibrahīms ben Adams reiz sēdējis meža laucītē, pie viņa pienākuši divi klaiņojoši dervīši. Viņš tos pasveicinājis, un tie parunājušies līdz krēslai par garīgām lietām.
Kolīdz satumsis, Ibrahīms uzlūdzis ceļiniekus būt par viņa viesiem vakariņās. Kā tie piekrituši, tā viņu acu priekšā parādījies galds, klāts ar brīnišķiem ēdieniem. Turpināt lasīt

Ieiešana sūfiju lokā. Nazirs el Kazvini. “Dažādas piezīmes” No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja tu lasi, ja tu vingrinies, varbūt tu sagatavosies ieiet sūfiju lokā. Ja tu tikai lasi, tad nesagatavosies. Ja tu uzskati, ka tev jau ir pieredze, uz kuras var būvēt, tu nespēsi gatavoties.
Neatnes vēsti vien tikai vārdi; ir jāsagatavo kaut kas, uz ko tie norāda.
Neuzlabo cilvēci tikai vien vingrinājumi. Cilvēkam ir nepieciešama saskare ar Turpināt lasīt

Kāpēc slapjš nav sauss. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Tūkstošiem gadu pirms Hidri (“Zaļais”, al Khidr seno persiešu pusmītiska nemirstīga būtne, kas slēpti dzīvo uz Zemes līdz Pasaules galam; reliģiskā ziņā cilvēku uzturētājs un virzītājs krietnumā; arī Hizri. Ir versija, ka Hidri ir bijis neredzams Mozus skolotājs) ir kļuvis plaši zināms cilvēkiem, viņš ir ceļojis pa Zemi, meklēdams cilvēkus, ko varētu mācīt. Turpināt lasīt

Raksti. Bahauddīns. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja es izlaidīšu pasaulē tukšu grāmatu, ar to domādams: “Jūs vēl nespējat gūt labumu no īstas manas grāmatas”, jūs droši vien nodomātu: “Viņš mūs apvaino”.

Bet ja es izlaidīšu nogludinātu un saprotamu grāmatu, tad visi lasītāji izmantos tās virspusējo vērtību mudinājumam, saukdami: “Cik brīnišķīgi! Cik dziļi!”  Turpināt lasīt

Kā cilvēks satiek sevi. Tarikavi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Viens no cilvēka lielākajiem apgrūtinājumiem ir arī pats redzamākais viņa trūkums. To var labot, ja kāds parūpējas par to, lai norādītu uz to bieži un pietiekami pārliecinoši.
Apgrūtinājums ir šāds: cilvēks, pārliecināts, ka apraksta citus, apraksta pats sevi.
Cik reizes neesat dzirdējuši kā cilvēki par mani runā:
— Es uzskatu viņu par Laikmeta Kutubu (magnētisko polu). Turpināt lasīt

Zivis uz mēness. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Šeiham Bahauddīnam Nakšbandam reiz jautāja:
— Kāpēc tu vienmēr runā, ka patstāvīgi sūfismu iemācīties nevar, un ka neviens no tiem, kas uzskata sevi par attīstītāku Ceļā par citiem, vispār nav vērā ņemams? Turpināt lasīt

Kristāla zivtiņa. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds jauneklis, pakalpojis kādam laiviniekam, dabūjis no tā dāvanu – mazu kristāla zivtiņu.
Viņš to ir pazaudējis un izmisumā par tādas retas un skaistas lietiņas zaudējumu ir saniknojies, kad ieraudzījis cilvēku, kuram kaklā bijusi aukliņa ar kristāla zivtiņu. Turpināt lasīt

Lapsas apliecība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Sensenis dzīvojis lapsu tēviņš. Reiz viņš mežā saticis trusēnu.Trusēns teicis:
— Kas tu tāds?
Lapsa atbildējis:
— Esmu lapsa un, ja gribētu, varētu tevi apēst.
— Kā tu vari pierādīt, ka esi lapsa? — vaicājis trusēns. Lapsa pat apjucis, jo parasti Turpināt lasīt

Esamības avots. Amins Suhravardi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ļauj Esamības Avotam uzturēt saskarsmi ar tevi:

laid gar ausīm sava ikdienišķā “es” iespaidus un iedomas.

Ja šim “es” būtu vērtība tavos meklējumos, tas būtu jau tevi aizvedis līdz īstenojumam.

Bet viss, ko tas prot – darīt tevi atkarīgu.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Krodziņa ķīla. Dervīšu dziesma. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Varbūt, ka teiks: «Tie nākuši velti».
Lai nebūtu gan nāciens velts,
Lūk, atstājam mēs mantojumu jums:
Ko varam, pabeiguši, pārējo jums atstājam.
Atcerieties, darbs nodots jums;
Atceries, mīļais, gan atkal tiksimies.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Iztēle. Šab-Paraks. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ak cilvēk! Ja vien tu zinātu, cik biežāk iztēles augļi ir bijuši tuvāki Patiesībai kā rūpīgi piesardzīgo slēdzieni.

Un cik šie augļi ir nevērtīgi, kamēr sapņotājs, kas tos guvis, savu iztēli neapvaldīs.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Uzticība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Nadžmini (Divu Zvaigžņu cilvēks) ir padzinis mācekli ar vārdiem:
— Tava uzticība ir pārbaudīta. Es to vērtēju kā tik nelokāmu, ka tev ir jāaiziet.
Māceklis teicis:
— Es aiziešu, bet paskaidro, kā uzticība var būt par noraidījuma cēloni.
Nadžmini teicis:
— Mēs pārbaudījām tevi trīs gadus. Tava uzticība nevērtīgām zināšanām un paviršiem slēdzieniem ir pilnīga, tāpēc tev jaiet.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Noturība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds ceļojošs dervīšs ir stāstījis:
— Es apmeklēju kādu šeihu, pie kura kā magnēta lipa visai aizdomīgi tipi.
Es viņam teicu:
— Kā tev nav pretīga tik riebīgu cilvēku sabiedrība! Tie nekļūst labāki kopā ar tevi, un taču tos pie tevis saista ne jau tavi tikumi, bet, pēc viņu pašu vārdiem,  Turpināt lasīt

Parāds. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks tējnīcā stāstījis saviem draugiem:
— Esmu aizdevis tam un tam vienu sudrama monētu, bet man nav liecinieku. Baidos, ka viņš noliegs savu parādu.
Draugi sākuši just viņam līdzi, bet sūfijs, kurš vientulīgi sēdējis kaktā, pacēlis atstutēto galvu un teicis:
— Atsauc viņu šurp un atgādini sarunā visu mūsu klātbūtnē, ka esi aizdevis tam divdesmit zelta monētas.
— Bet es tak aizdevu viņam tikai vienu sudraba monētu!
— Tieši to, — teicis sūfijs, — viņš arī izkliegs, un katrs to dzirdēs. Tev tak vajag lieciniekus, ne tā?

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Diena un nakts. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds zinātnieks teicis kādam sūfijam:
— Jūs, sūfiji, bieži stāstāt, ka mūsu loģiskie jautājumi jums nav saprotami. Vai nevari sniegt man piemēru, kādus tad jūs redzat mūsu jautājumus?
Sūfijs teicis:
— Lūk piemērs. Reiz es ceļoju ar vilcienu, un mūsu ceļā bija septiņi tuneļi. Man iepretī sēdēja zemnieks, kurš, šķiet, nekad ar vilcienu nebij braucis.
Pēc septītā tuneļa zemnieks uzsita man pa celi un teica:
«Šis vilciens ir pārlieku sarežģīts verķis. Uz sava ēzeļa es varu tikt līdz savam ciematam dienas laikā. Bet ar vilcienu, kurš, liekas, kustas ātrāk par ēzeli, mēs vēl arvien neesam mājās, kaut saule ir aususi un rietējusi veselas septiņas reizes».

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Vahabs Imri. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks piegājis pie Vahaba Imri un teicis:
— Iemāci man lēnprātību.
Vahabs atbildējis:
Ak vai, tas nav manos spēkos, lēnprātība pati par sevi ir skolotājs. To mācās vingrinoties. Ja tu nespēj to dzīvot, tu to neiemācīsies. Ja tu to nespēj iemācīties, tad īstenībā tu iekšēji to nemaz negribi.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Loka šāvējs. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Salimijas pilsētas loka šaušanas čempions ir sūdzējies par to, ka viņam nav sāncenšu.
— Šie ļaudis, salimieši, ir nekur nederīgi loka šāvēji un tāpēc nespēj spriest par manu izcilo meistarību! — tā viņš atkal un atkal atkārtojis katram, kas klausās.
Viņš ir pārliecinājis ikvienu par savu nelaimi. Turpināt lasīt

Kas tad tur ir. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kādu dervīšu no Bektaši ordeņa cienīja par viņa dievbijību un acīmredzamajiem tikumiem. Uz jautājumiem, kā viņš tādu svētumu sasniedzis, viņš vienmēr atbildējis:
— Es zinu, kas ir Korānā.
Reiz kafejnīcā, vēl nepaspējušam tā atbildēt, kāds nejēga jautājis:
— Nu un kas tad tur ir tajā Korānā?
— Korānā, — atbildējis dervīšs no Bektaši ordeņa, — ir divi kaltēti ziediņi un vēstule no mana drauga Abdullas.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Sautēta aitas gaļa. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Bahauddīns Šahs reiz ir uzstājies ar runu par sūfisma pamatidejām un vingrinājumiem. Kāds cilvēks ir uzskatījis sevi par gudru un, nolēmis izcelties kritizējot Bahauddīnu, paziņojis:
— Viņš nepateica pilnīgi neko jaunu! Vairāk man nav ko teikt.
Bahauddīns ir par to dzirdējis un ielūdzis kritiķi pusdienās. Turpināt lasīt