Kad var beigt kritizēt. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kad beidzas citu kritizēšana?
Atb.: Kad Džalaluddīns Rūmī ir sācis skandēt savas pirmās divrindu vārsmas par viedību, stāsta, ka cilvēkiem nav vēl bijis uzkrājies laiks izveidot kādus uzskatus par viņu
Kādu tās ir interesējušas, citu nē. Daži atbilstoši cilvēkiem piemītošam neizbēgamam domāšanas veidam, ir viņu ņēmuši ļaunā. Tie ir runājuši: ”Cerams, tu neuzskati sevi par otru Ezopu Turpināt lasīt

Mācība – tā ir dzīvesveida lieta. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai cilvēki var nodoties tādam sūfiju mācības veidam, ka tos nedresē un nemitīgi nemudina tā, kā tas notiek visās sistēmās, kuras esmu pētījis?
Atb.: Visciešāko vērību ir pelnījis pazīstamais mūsu mācības teiciens: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta.”
Darbojoties kādā noteiktā veidā, cilvēks var radīt iespaidu, ka viņš ir apskaidrots, cītīgs, Turpināt lasīt

Sava patiesuma apzināšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā cilvēkam uzzināt, vai viņš ir patiess?
Atb.: Būt liekulim, – tas varbūt ir pats sliktākais, kas var būt. Bet man šķiet, ka ir kaut kas vēl graujošāks – iedomāties, ka kāds nekad nemelo “ar labu nodomu”. Nevajag turēt sevi par melīgu un nevajag sevi šaustīt, jo abas šīs lietas var būt tikai pašpiedošana.
Ir jābūt vīrišķīgam atzīt, ka neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku iespaidojas no šķietamas Turpināt lasīt

Gribētāji un tie, kuriem vajadzētu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pasaulē var būt liela atšķirība starp tiem, kuri vēlētos būt Tradīcijas sekotāji, un tiem, kuriem tādiem vajadzētu kļūt.
Vajadzīgās spējas var būt abiem.
Tie, kuriem vajadzētu, varbūt, nekad nav dzirdējuši par pārfiziku. Varbūt tie pat necieš domu par ezotēriku. Mūsdienās vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nedz priekšstata, Turpināt lasīt

Apmierinājums no rituāla un tā nolūks. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Visur pasaulē mēs sastopam cilvēkus, kuri gūst apmierinājumu no rituāla. Kā var tikt tālāk par rituālu?
Atb.: Iesvētības un svinīgi rituāli, ko veic reliģijās, kopienās un citās apvienībās, var būt ar dažādu un visai atšķirīgu izcelsmi, nolūkiem un uzdevumiem.
Visas šās izcelsmes, nolūkus un uzdevumus mēs varam pielīdzināt, teiksim, dažādām Turpināt lasīt

Īsta un ārišķīga pašattīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai sūfiju mācība nodarbojas ar cilvēka neapzinātu darbību?
Atb.: Ārēji un kā nu prazdami, cilvēki varbūt pūlas sevi pilnveidot.
Īstenībā (ko var noteikt, izpētot un salīdzinot to, ko viņi tiešām dara, un ko tie tiešām saprot ar to, ko saka), cilvēki bieži vai nu padara sevi par robotiem, vai izklaidējas.
Tā tas notiek tikai tāpēc, ka viņi savu saprātu lieto tikai virspusīgi, tas ir,  Turpināt lasīt

Skolotāja un mācekļa lomas. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā sūfiju skolotājs pārvar mācekļa iesīkstējušus, bet neapzinātus aizspriedumus?
Atb.: Aplūkosim skolotāja un mācekļa stāvokļu attiecību. Māceklis uzskata skolotāju par cilvēku, kam pieder kaut kas lielā vairumā, un kurš sniegs viņam daļu no tā. Vai arī viņš var uzskatīt, ka skolotājs zin paņēmienus, kā kaut ko sasniegt.
Skolotājs redz mācekli kā tādu, kurš ir piemērots gūt daļu no kaut kā. Citiem vārdiem, Turpināt lasīt

Apjukums kā cilvēka apgrūtinājums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ko man iesākt ar savu apjukuma un savu mazvērtības sajūtu?
Atb.: Cilvēkiem, kuri lūdz atbrīvot viņus no apjukuma, vispirms ir jāņem vērā trīs lietas:
1. Viņiem ir jāpārliecinās, vai es (vai kāds cits) tādu atbrīvošanu no apjukuma utt. piedāvā. Sūfiji to nepiedāvā. Tātad viņiem ir jāmeklē kāds, kas piedāvā (ja tāds ir) atbrīvošanu no apjukuma un tad jāvēršas pie piedāvātāja. Bet ja tāds “piedāvājums” ir radies paša galvā, Turpināt lasīt

Ko nozīmē būt “guru”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Izskatās, ka cilvēki sliecas palaisties uz mani, un kad es tiem veltu uzmanību, vai citu apstākļu dēļ tie man “karas kaklā”; bet ja es pūlos tos mācīt, viņi uzskata mani par guru. Es nevēlos, lai man piesaistītos no manis atkarīgi cilvēki, tāpēc nevēlos tos mācīt.
Atb.: Kad cilvēki sāk šādā nepatīkamā veidā tiekties pēc atkarības no tevis, tavs darbs ir Turpināt lasīt

23 mācību padomi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nav kādi teicieni vai apgalvojumi, kurus es varētu pierakstīt un pētīt, tādi, kas var palīdzēt attīstīties Sūfiju ceļā?

Atb.: Ja tu neesi dzīvotspējīgs parastajā pasaulē, tu tāds nekļūsi nekur. Ja tev ir vājas spējas sazināties ar cilvēkiem, mēs nevaram tev piedāvāt citu sabiedrību, kur “mēs cits citu saprotam”. Tas piederas dzīves spēlēšanai, ko daži, protams, parasti sauc par īstu dzīvi. Turpināt lasīt

Mācīšanās un neiemācīšanās. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Daudzi cilvēki tik daudz lasa, un tomēr tas viņus nelabo; kas par lietu? Vai sūfiju vēsti vispār var uztvert caur rakstītu vārdu?
Atb.: Lai kaut ko iemācītos, tev tas ir jāatklāj vairākas reizes, varbūt no dažādiem viedokļiem, un jāpievērš tam tāda veida vērība, kas dod iespēju iemācīties.
Kā esam pieredzējuši, cilvēki mācībās no sūfiju rakstiem cieš neveiksmi tāda paša iemesla dēļ, Turpināt lasīt

Strīdi ap viļņveida jeb lingvistisko ģenētisko kodu. (Un Vārds tapa miesa… Jāņa ev.1-14.)

(Es tomēr nolēmu ielaist šajā vietnē šo strīdu, jo jautājums par  lingvistisko ģenētiku ir gan ārkārtīgi nozīmīgs, gan tiek apstrīdēts, gan ir patiešām strīdīgs kā jau visi būtiski atklājumi to sākumposmā. Būtiski atklājumi gan provocē autorus uz tālejošiem secinājumiem, gan būtiski skar lielā biznesa intereses, gan aizvaino labi iekārtojušos zinātniekus, gan saista avantūristus utt. Bet labāk ir zināt vismaz kaut ko – I.L.) Turpināt lasīt

Dažas sūfiju rakstu īpatnības. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tavā grāmatā “Sūfiji” mēs rodam sūfiju rakstu skaidrojumu. Vai tev nav sakāms vēl kaut kas, lai palīdzētu tos lietot?
Atb.: Nekas tā nenodod paviršu vai nezinošu mācekli, kurš uzsāk pētīt un skaidrot agrāk lietotus rakstus, kā viņa literatūras lietošanas veids.
Pilnīgai skaidrībai mums ir jāuzsver, ka tiem, kuri ir pirmkārt literāti un akadēmiski zinātnieki, Turpināt lasīt

Sūfiju grupas raksturīgas iezīmes un mērķi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā. Turpināt lasīt

Kopsolī ir nesolī. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nepastāstītu par jēdziena “vājprātīgs” lietojuma paņēmienu sūfiju vidē?
Atb.: Ir tāda persiešu paruna: “Lai būtu vājprātīgs, pietiek izsaukties HŪ!” (Diwana-ra HOOI bas ast). Turpināt lasīt

Nokrāso ar vīnu savu lūgšanu paklājiņu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Dižais dzejnieks Hafizs kādā no savām pazīstamākajām poēmām saka, ka ir pat jākrāso savs lūgšanu paklājiņš ar vīnu, ja tavs skolotājs tā iesaka.
Kaut šāds padoms varbūt apmulsinās burtkalpa ierobežoto prātu, tas tomēr tiek Sūfiju apbrīnots – un ne tikai dēļ tā dzejiskā skaistuma persiešu valodā.
Sūfiji šo norādījumu apbrīno tādēļ, ka tas ir daudznozīmības klasisks piemērs, Turpināt lasīt

Neatpazīšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Kāds “Patiesības meklētājs” ir iedrāzies mājā, kura tam uzrādīta kā austrumu viedā māja. Viņš ir pieklupis pie rokas cilvēkam, kurš sēdējis uz lūgšanu paklājiņa, un lūdzis padomu.
“Es teikšu tev trīs lietas,” – tas teicis. – “Pirmkārt, tu esi pārāk uzbudināts, lai jel ko saprastu. Otrkārt, tu stāvi uz manas kājas. Treškārt, es esmu kalps, bet viedais dzīvo blakus mājā!”

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Paņēmiens, mācību iekārta un dresūra. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ir četras lietas, ar kurām cilvēciskas būtnes “programmē” kā mašīnas. Tās ir lietas, ar kurām cilvēkiem iedveš un iedresē apziņu. Ar tām, tīši vai nē, attiecībā uz sevi vai citiem, cilvēka prāts kļūst mehānistisks un tiek ievirzīts uz atdarinošu domāšanu. Šo lietu esamība un darbība ir pilnībā apstiprinājusies neskaitāmos pieredzējumos gan mūsdienās, gan senatnē.  Turpināt lasīt

Rietumu kultūra. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc tu kritizē rietumu kultūru?
Atb.: Lieta ir tāda, ka īstenībā es to nekritizēju tādā veidā kā tu, iespējams, domā. Kad tu uzdod tādu jautājumu, tev ir jātur prātā trīs ar to saistītas lietas vai jābūt gatavam, ka nevienam pat prātā nenāks atbildēt.
1. Ir jābūt kaut kādām zināšanām, vai nu īpašām vai vispārīgām, lai balstītu jautājumu, Turpināt lasīt

Rietumu mantojums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai Rietumu sabiedriskajā un kultūras mantojumā ir rodami tādi nostāsti un apraksti, kuri atspoguļotu vai darītu pieejamas tādas īpašas zināšanas, uz kādām tik bieži atsaucas Austrumos?
Atb.: Tādus piemērus noteikti var atrast, bet jautājums ir par to, ka to izpratne Rietumos parasti ir novazāta – “Iedodiet sunim sliktu vārdu un varat tad viņu pakārt”.  Turpināt lasīt

Kā māca sūfiji? No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu bieži saki, ka sūfiji nemāca pēc “nodrāztiem paraugiem”. Kā sūfiji māca?
Atb.: Sūfiju skolotāja uzdevums ir saistīt savu vēstījumu ar īstenību. Jēgas labad viņam ir jāpieklusina, nevis jāpastiprina savas personības ietekme.
Pārbaudīt mācekļa piemērotību nozīmē noskaidrot, vai viņš spēj atlikt sānis atkarību no paņēmieniem, cilvēka vai skolas – un atvērties vispusīgas mācības uztverei. Turpināt lasīt

Par grāmatu “Muļķu gudrības”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr. Turpināt lasīt

Mācību (reliģiju) izviršana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā izvirst mācība?
Atb.: Cilvēki meklē jaunas mācības vai slēptu senu mācību atklājumus, kaut īstenībā viņu jautājums varbūt ir tajā, ka viņi nesaredz mācības klātbūtni plaši pieejamos līdzekļos, ne senos, ne citos. Viņi nesaredz šīs mācības, jo ir izvēlējušies būt akli attiecībā pret pašu mācības paņēmienu nolūku. Turpināt lasīt

Kopiena un cilvēka attīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā norit cilvēka attīstība, un kādas neveiksmes var gadīties nejauši sanākušā grupā?
Atb.: Aplūkosim noteiktus organizāciju veidus un par tām pastāvošus parastos uzskatus. Pēc tam, lai varētu kaut ko mācīties, aplūkosim citu attieksmi pret tiem.
Kādu sabiedrību sauc par “brīvmūrniekiem” (masoniem). Tā balstās uz rituāliem, tiek uzskatīta par “noslēpumainu”, ir nosaukta pēc kāda amata. Cilvēki iedomājas, ka masonu brālība Turpināt lasīt

Nodošanās, kalpošana, patiesums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai aiz patiesuma sajūtas, ko tomēr var apšaubīt, ir kāds īsts patiesums?
Atb.: Viena no mulsinošākajām apjēgas daļām, kāda ir jāgūst, ir atpazīt stāvokli, kad kāds rīkojas savam laika kavēklim, bet ir pārliecināts, ka dara kaut ko citu labā.
Tas liek izjust kaunu par tādu cilvēku, un mani satriec tāda kultūras kroplība, kas ir pieradinājusi šādu nelaimīgo iztēloties, ka viņš kādam vai kaut kam kalpo, kaut īstenībā Turpināt lasīt

Kopā sanākšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs, Turpināt lasīt

Svētie un varoņi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu runā par “varoņiem” un ”svētajiem”. Kā šos jēdzienus saprast?
Atb.: Varonis ir tas, kurš cīnās par jebkuru cenu dēļ vērtībām, kuras viņa kopiena ir atzinusi par būtiski svarīgām. Dēļ tādām vērtībām, kas kopienai jebkuros apstākļos ir būtiski svarīgas, jo tās uztur kādu vispārpieņemtu novērtējumu, un kuras kopienas cilvēku domāšanas veidā Turpināt lasīt

Kalpošanas pakāpes. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Esmu dzirdējis par “trim Kalpošanas stāvokļa līmeņiem”. Ko tas nozīmē? Kā tas saskan ar viedību, un kā ar viedību un kalpošanu saskan nožēla?
Atb.:
1. Struktūras līmenis: cilvēks strādā, saņem naudu, viņa darba devējs gūst peļņu, pārdodot viņa darba augļus. Turpināt lasīt

Būt klāt. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ja tu iedomājies, ka mehānisks nodarbību ritmiskums vai fiziska klātbūtne nodarbībās ir pamats augstākai apjēgai, to to jauc ar kaut ko citu. Un tas cits ir vai nu atbalss no skolas dienām, kad tu mācījies caur atkārtošanu, vai nesaprātīgs pieņēmums, kas dibinās tavā paša atdarināšanas pieredzē.
Vai nu apzinies un apmierini savu tieksmi pēc uzmanības un ērtas pašsajūtas meklēšanas kāri,  Turpināt lasīt

Nelaimes no “garīgiem pūliņiem”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā tas sanāk, ka dažiem cilvēkiem iesaistīšanās garīgās lietās nes tik daudz bēdu un nemiera? Dažiem mazinās garīgais līdzsvars un bojājas raksturs…
Atb.: Pirmkārt, atceries, ka šādas noslieces ir novērotas un skaidrotas visās reliģijās un līdzīgās sistēmās. Lai cik cienījama nebūtu kāda pārliecība, cilvēki, vienmēr atrodas kaut kas, kas var izsist kādu no līdzsvara, un vēl nav atrasts paņēmiens, kā to novērst. Cilvēki mēdz Turpināt lasīt

Mācīšana ar sitienu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu pastāstīt par sūfiju paņēmienu – mācību ar šoku?
О: Sūfiju mācīšanas paņēmienu starpā ļoti svarīga vieta ir izaicinošiem apgalvojumiem, kurus izsaka, lai veiktu daudzpusīgu iedarbību uz klausītāju.
Tieši šādā nolūkā Mansurs Halladžs ir pateicis savu visiem zināmo izteikumu: “Es – Dievs!”.
Ja Rietumos kāds mūsdienīgākā valodā teiktu: “Hitlers bija dižs cilvēks!”, šoks liktu klausītājam  Turpināt lasīt

Pārsteidzīgi spriedumi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pieņēmumi un aizspriedumi, ja tie nav patiesi vai nav lietderīgi, var nostāties starp mācekli un to, ko viņš varētu iemācīties.
Pieņēmumi, ka garīgajam ceļam jābūt tādam vai citādam, ka to ir jāiet tāda vai citāda rakstura cilvēkiem, ka tam ir jāpiederas kādam noteiktam atpazīstamam (reliģiskam) iedibinājumam utt., – šādas iedomas ne tikai traucē mācības, bet pārvērš tās par sagaidāmu izklaidi un pēc būtības, ja arī ne pēc izskata, par izklaides nozari. Turpināt lasīt

Piezīmes par dervīša Ceļu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu varētu paskaidrot svarīgākās lietas, kas jāzin tiem, kuri tiecas uz dervīšu, sūfiju ceļu? Kā notiek brīnumi, par kādiem stāsta saistībā ar sūfijiem?
Atb.: I. Cilvēku sabiedrība izraisa cilvēkā kādas grūti manāmas izmaiņas, kuras pārņem visu viņa būtību. Bet cilvēkam tā vietā, lai apmierinātos tikai ar tādām izmaiņām, piemīt iespēja piekļūt sava Es tam veidam, kas ir bezgalīgi augstāks par parasto.  Turpināt lasīt

Žēlastības dāvana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu kaut ko pateikt par to, kā sūfiji sniedz žēlsirdības veltes?
Atb.: Viena no visu sūfiju vadošām noteikti pildāmām pamatnostādnēm, ir slēptas žēlsirdības veltes. Tām ir daaudz veidu. Kas attiecas uz naudas velti, tad:
Ja nauda dota ar apmierinājuma sajūtu, tad šis apmierinājums ir “samaksa” Turpināt lasīt

Cik reiz lasīt grāmatu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut: To, ka lasīt grāmatas ir ļoti svarīgi, es saprotu. Pastāsti, kāda ir sūfiju attieksme pret lasīšanu, un cik reizes grāmata būtu jālasa?
Atb.: Parasti sūfiju grāmatu būtu jālasa vairākas reizes. Ja lasītāja prāts nav pienācīgi sagatavots, viņš grāmatu nepieņems, lasīs tikai to, kas patiks, vai pat iedvesīs sev tās saturu. Tas viss nav ieteicams. Turpināt lasīt

Reliģiju ietekmes izsīkums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

(Lasot šo, neaizmirstiet, ka te ir runa arī par islāmu, kaut problēma ir kopēja – I.L.)

Jaut.: Lasot klasiskos sūfiju autorus, var pamanīt, ka tajos tiek skaidri noteikta atšķirība starp reliģiju un apsēstību. Vai mūsdienu reliģiskā pagrimuma cēlonis nav sabiedrības nespējā saredzēt šo atšķirību? Turpināt lasīt

Skaidrojums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Pamatojoties uz taviem uzmetumiem un darbiem, esmu vērojis cilvēku uzvedību attiecībā uz “augstāko apjēgu” un secinājis, ka tā ir tāda, kādu tu to apraksti.

Cilvēki iedomājas, ka ja jau citi par tādu apjēgu runā, tad arī viņi paši ir izredzēti tās iegūšanai un īstenībā neuzklausa tos, kas stāsta kā pie tās tikt.

Turklāt viņi mācoties ir izvēlīgi, pieņemot, ka tās druskas un gabaliņi, kas viņus pievelk, Turpināt lasīt

Debesu auglis. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Reiz bijusi kāda sieviete. Viņa ir padzirdējusi par debesu augli un iekārojusi to.
Vaicājusi kādam dervīšam, varam to saukt par Saburu:
— Kā man to augli meklēt, lai sasniegtu tiešo apjēgu?
— Labākais padoms tev būtu tāds – mācies pie manis, — teicis dervīšs. ― Citādi  Turpināt lasīt

Bahauddīns un klaidonis. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Bahauddīns el-Šahs, dižais Nakšbandi dervīšs, reiz Buhāras lielajā laukumā saticis savu biedru.
Atnākušais ir bijis klaiņojošs kalandars (čigāns) no Malamati ordeņa, «Pārmetuma ļaudīm». Kopā ar Bahauddīnu ir bijuši viņa mācekļi.
— No kurienes tu nāc? — viņš vaicājis kalandaram parasto sūfiju jautājumu. Turpināt lasīt

Spēka skatiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšam, kurš ir mācījies pie diža sūfiju skolotāja kājām, ir noteikts pilnveidot jutības vingrinājumu apjēgu, bet tad atgriezties pie skolotāja pēc tālākiem norādījumiem. Viņš ir aizgājis mežā un ņēmies ar milzu spēku un centību pievērsties iekšējai apcerei, līdz sasniedzis stāvokli, kad gandrīz nekas nav varējis viņu traucēt. Turpināt lasīt

Cilvēks negūst vairāk kā pelnījis. Jusufs Hamadani. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Augstākā pieredze un viedība cilvēkiem (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir pieejama tieši atbilstoši viņu vērtībai, spējām un nopelniem. Tā, ja arbūzu ieraudzīs ēzelis, tas apēdīs mizu, skudras apēdīs visu, ko spēs satvert, cilvēks notiesās visu, nejēdzot pats, ko ēdis.
Mūsu mērķis ir sasniegt, tas ir, pieredzēt Viedību caur Avota apjēgu. Turpināt lasīt

Piens un krējums. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Murīds (“tas, kas ir sevi uzticējis” – māceklis) Laki Hamajūns uzdeva Mauljanam Bahauddīnam šādu jautājumu:
— Gulafšānas pilsētā ir sekotāju kopiena. Daži no tiem ir aizņemti vingrinājumos, bet vairums sapulcējas ik nedēļas, lai mācītos saskarsmē ar muršīdu (vadītāju) un uzklausītu viņa pamācības. Daudzi murīdi izprot nostāstu un notikumu Turpināt lasīt

Sarunas ar zinātniekiem. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, ka Bahauddīnam Nakšbandam vaicājuši:
— Kāpēc tu nestrīdies ar zinātniekiem? Tas un tas viedais to dara, vienmēr novedot zinātniekus pilnīgā apjukumā un sajūsminot savus mācekļus.
Viņš ir atbildējis:
— Sameklējiet tos, kuri vēl atceras laikus, kad arī es strīdējos ar zinātniekiem,  Turpināt lasīt

Negantā karaļa elks. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Reiz dzīvojis cietsirdīgs un neprātīgs karalis – elku pielūdzējs. Kādu reizi viņš nozvērējies, ka, ja viņa paša elks nesīs viņam dzīvē kādas priekšrocības, tad viņš tūdaļ pievērsīs elkdievībai pirmos trīs cilvēkus, kuri ies gar viņa pili.
Protams, karaļa vēlme ir piepildījusies, un viņš tūdaļ izsūtījis kareivjus saķert un atvest pie viņa pirmos trīs cilvēkus, ko satiks uz ceļa. Turpināt lasīt

Divas puses. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšu tērpi ar atšķirīgām labās un kreisās puses krāsām pirmoreiz ir ieviesti Spānijā viduslaikos; sākumā tos lietoja mācību nolūkos, tad sāka lietot ikdienas apģērbā. Bet radās tie šādi.
Franku karalis ļoti izbaudījis krašņas izpriecas, bez tam viņš lepojies ar savām filosofa spējām. Viņš palūdzis sūfiju Agarīnu iemācīt viņam augstāko gudrību. Turpināt lasīt

Pieņemšana. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ar prieku pieņemam tos zinātniekus, kuri vēlas apjēgt Ceļu.
Bet kā ar pārējiem zinātniekiem? Tie uzskata, ka mēs tos nepieņemam. Īstenībā tie nepieņem mūs.
Nevar viņi mūs pieņemt, kamēr turas pie dīvainiem aizspriedumiem pret Ceļu.
Es te domāju divu veidu zinātniekus: tos, kas saka “Mēs noliedzam sūfisma vērtīgumu”, un tos, kuri saka: “Mēs sūfismu pieņemam, bet tas jau nav sūfisms”. Turpināt lasīt

Pazaudētais vārds. Hazrats Inajats Hāns. 6. nodaļa no “Skaņas noslēpumainība”

“Pazaudētais vārds” – tā ir mistiķu simboliska frāze, kas Austrumos un viedo vidū ir pastāvējusi visos laikos. Šīs problēmas izprašanai ir dibinātas daudzas garīgas un mistiskas skolas, bet – un tas ir fakts – lai kurš būtu to risinājis, pēcāk ļoti maz par to runā. Austrumos stāsta senu notikumu par to, ka kaut kad kādā zemē ir bijusi noslēpuma siena. Ja lai vai kas uzrāpies pa to sienu, tas nevis atgriezies un pastāstījis par to, kas ir aiz sienas, bet pasmaidījis, nolēcis turp un Turpināt lasīt

Dziesmas Paradīze. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ahangars ir bijis dižens ieroču amatnieks, dzīvojis viņš kādā no Afganistānas tālajām austrumu ielejām. Mierīgos laikos Ahangars ir darinājis arklus, apkalis zirgus, bet pāri visam ir vērtētas viņa dziesmas.
Ahangara, kurš ar dažādiem vārdiem ir pazīstams visdažādākajās Vidusāzijas vietās, dziesmas ieleju ļaudis labprāt klausījušies. Tā dēļ viņi nākuši no milzīgu valriekstu mežiem, no sniegiem Turpināt lasīt

Pārēdušais. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks atnācis pie Bahauddīna Nakšbanda un teicis:
— Esmu ceļojis no viena skolotāja pie otra un mācījies daudzus Ceļus, un katrs no tiem ir nesis man daudz laba un milzumu visādu labumu.
— Tagad es vēlētos kļūt par tavu mācekli, lai varētu padzerties no Apjēgas avota un tā tiktu arvien tālāk un tālāk pa Tariku, Noslēpumaino Ceļu. Turpināt lasīt

Paņēmiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Sūfiju skolotājs ir skaidrojis kā reiz ir atmaskots viltus sūfijs:
— Kāds patiess sūfijs ir nosūtījis vienu savu mācekli kalpot viltvārdim. Māceklis dienām un naktīm ir to apkalpojis, iztopot viņam visos sīkumos. Galu galā visi ir pamanījuši, cik ļoti blēdim tāda apiešanās tīk, un cilvēki sākuši to pamest, līdz viņš palicis viens. Turpināt lasīt

Nabagi un darītāji. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Par Ibn el-Arabi stāsta šādu notikumu: reiz viņam jautāts:
— Tavas aprindas sastāv galvenokārt no nabagiem, zemniekiem un amatniekiem. Vai tad nevari atrast prāta darbiniekus, kuri tev sekotu; tad tavu norādījumu izteikumi skanētu daudz pārliecinošāk?
Viņš atbildējis:
— Pasaules gals būtu neaptverami tuvāk, ja mani slavinātu ietekmīgi cilvēki un zinātnieki, jo viņi nešaubīgi to darītu savā, nevis darāmā, labā!

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Svētības vārdā sauktā atkarība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Centīgs un savai lietai uzticīgs (patiesības) meklētājs ir ieradies Bahauddīna Nakšbanda tekkijā (sūfiju ordeņa mītne).
Kā pieņemts, viņš ir apmeklējis lasījumus un nav uzdevis jautājumus.
Kad beidzot Bahauddīns ir vērsies pie viņa: — Uzdod man jautājumu, — šis cilvēks ir teicis: Turpināt lasīt

Tjubeteiku šeihi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Pie Bahauddīnu Nakšbanda ir vērsušies četru Indijas, Ēģiptes, Turcijas un Persijas sūfiju kopienu šeihi (sūfiju kopienas vadītājs, garīgais skolotājs; tas, kam ir tiesības iesvētīt ordenī). Savās vēstulēs tie greznos izteikumos lūguši viņam atsūtīt mācības, kuras tie varētu nodot saviem sekotājiem.
Vispirms Bahauddīns atbildējis:
— Tas, kas man ir, nav nekas jauns. Tas ir arī jums, bet jūs to pienācīgi nelietojat, tāpēc, saņēmuši manu vēstījumu, jūs vienkārši noteiksit “Nekā jauna”. Turpināt lasīt

Karaliskā dervīša brīnums. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, kad sūfiju skolotājs Ibrahīms ben Adams reiz sēdējis meža laucītē, pie viņa pienākuši divi klaiņojoši dervīši. Viņš tos pasveicinājis, un tie parunājušies līdz krēslai par garīgām lietām.
Kolīdz satumsis, Ibrahīms uzlūdzis ceļiniekus būt par viņa viesiem vakariņās. Kā tie piekrituši, tā viņu acu priekšā parādījies galds, klāts ar brīnišķiem ēdieniem. Turpināt lasīt

Ieiešana sūfiju lokā. Nazirs el Kazvini. “Dažādas piezīmes” No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja tu lasi, ja tu vingrinies, varbūt tu sagatavosies ieiet sūfiju lokā. Ja tu tikai lasi, tad nesagatavosies. Ja tu uzskati, ka tev jau ir pieredze, uz kuras var būvēt, tu nespēsi gatavoties.
Neatnes vēsti vien tikai vārdi; ir jāsagatavo kaut kas, uz ko tie norāda.
Neuzlabo cilvēci tikai vien vingrinājumi. Cilvēkam ir nepieciešama saskare ar Turpināt lasīt

Kāpēc slapjš nav sauss. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Tūkstošiem gadu pirms Hidri (“Zaļais”, al Khidr seno persiešu pusmītiska nemirstīga būtne, kas slēpti dzīvo uz Zemes līdz Pasaules galam; reliģiskā ziņā cilvēku uzturētājs un virzītājs krietnumā; arī Hizri. Ir versija, ka Hidri ir bijis neredzams Mozus skolotājs) ir kļuvis plaši zināms cilvēkiem, viņš ir ceļojis pa Zemi, meklēdams cilvēkus, ko varētu mācīt. Turpināt lasīt

Raksti. Bahauddīns. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja es izlaidīšu pasaulē tukšu grāmatu, ar to domādams: “Jūs vēl nespējat gūt labumu no īstas manas grāmatas”, jūs droši vien nodomātu: “Viņš mūs apvaino”.

Bet ja es izlaidīšu nogludinātu un saprotamu grāmatu, tad visi lasītāji izmantos tās virspusējo vērtību mudinājumam, saukdami: “Cik brīnišķīgi! Cik dziļi!”  Turpināt lasīt

Kā cilvēks satiek sevi. Tarikavi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Viens no cilvēka lielākajiem apgrūtinājumiem ir arī pats redzamākais viņa trūkums. To var labot, ja kāds parūpējas par to, lai norādītu uz to bieži un pietiekami pārliecinoši.
Apgrūtinājums ir šāds: cilvēks, pārliecināts, ka apraksta citus, apraksta pats sevi.
Cik reizes neesat dzirdējuši kā cilvēki par mani runā:
— Es uzskatu viņu par Laikmeta Kutubu (magnētisko polu). Turpināt lasīt

Zivis uz mēness. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Šeiham Bahauddīnam Nakšbandam reiz jautāja:
— Kāpēc tu vienmēr runā, ka patstāvīgi sūfismu iemācīties nevar, un ka neviens no tiem, kas uzskata sevi par attīstītāku Ceļā par citiem, vispār nav vērā ņemams? Turpināt lasīt

Kristāla zivtiņa. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds jauneklis, pakalpojis kādam laiviniekam, dabūjis no tā dāvanu – mazu kristāla zivtiņu.
Viņš to ir pazaudējis un izmisumā par tādas retas un skaistas lietiņas zaudējumu ir saniknojies, kad ieraudzījis cilvēku, kuram kaklā bijusi aukliņa ar kristāla zivtiņu. Turpināt lasīt

Lapsas apliecība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Sensenis dzīvojis lapsu tēviņš. Reiz viņš mežā saticis trusēnu.Trusēns teicis:
— Kas tu tāds?
Lapsa atbildējis:
— Esmu lapsa un, ja gribētu, varētu tevi apēst.
— Kā tu vari pierādīt, ka esi lapsa? — vaicājis trusēns. Lapsa pat apjucis, jo parasti Turpināt lasīt

Esamības avots. Amins Suhravardi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ļauj Esamības Avotam uzturēt saskarsmi ar tevi:

laid gar ausīm sava ikdienišķā “es” iespaidus un iedomas.

Ja šim “es” būtu vērtība tavos meklējumos, tas būtu jau tevi aizvedis līdz īstenojumam.

Bet viss, ko tas prot – darīt tevi atkarīgu.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Krodziņa ķīla. Dervīšu dziesma. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Varbūt, ka teiks: «Tie nākuši velti».
Lai nebūtu gan nāciens velts,
Lūk, atstājam mēs mantojumu jums:
Ko varam, pabeiguši, pārējo jums atstājam.
Atcerieties, darbs nodots jums;
Atceries, mīļais, gan atkal tiksimies.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Iztēle. Šab-Paraks. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ak cilvēk! Ja vien tu zinātu, cik biežāk iztēles augļi ir bijuši tuvāki Patiesībai kā rūpīgi piesardzīgo slēdzieni.

Un cik šie augļi ir nevērtīgi, kamēr sapņotājs, kas tos guvis, savu iztēli neapvaldīs.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Uzticība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Nadžmini (Divu Zvaigžņu cilvēks) ir padzinis mācekli ar vārdiem:
— Tava uzticība ir pārbaudīta. Es to vērtēju kā tik nelokāmu, ka tev ir jāaiziet.
Māceklis teicis:
— Es aiziešu, bet paskaidro, kā uzticība var būt par noraidījuma cēloni.
Nadžmini teicis:
— Mēs pārbaudījām tevi trīs gadus. Tava uzticība nevērtīgām zināšanām un paviršiem slēdzieniem ir pilnīga, tāpēc tev jaiet.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Noturība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds ceļojošs dervīšs ir stāstījis:
— Es apmeklēju kādu šeihu, pie kura kā magnēta lipa visai aizdomīgi tipi.
Es viņam teicu:
— Kā tev nav pretīga tik riebīgu cilvēku sabiedrība! Tie nekļūst labāki kopā ar tevi, un taču tos pie tevis saista ne jau tavi tikumi, bet, pēc viņu pašu vārdiem,  Turpināt lasīt

Parāds. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks tējnīcā stāstījis saviem draugiem:
— Esmu aizdevis tam un tam vienu sudrama monētu, bet man nav liecinieku. Baidos, ka viņš noliegs savu parādu.
Draugi sākuši just viņam līdzi, bet sūfijs, kurš vientulīgi sēdējis kaktā, pacēlis atstutēto galvu un teicis:
— Atsauc viņu šurp un atgādini sarunā visu mūsu klātbūtnē, ka esi aizdevis tam divdesmit zelta monētas.
— Bet es tak aizdevu viņam tikai vienu sudraba monētu!
— Tieši to, — teicis sūfijs, — viņš arī izkliegs, un katrs to dzirdēs. Tev tak vajag lieciniekus, ne tā?

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Diena un nakts. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds zinātnieks teicis kādam sūfijam:
— Jūs, sūfiji, bieži stāstāt, ka mūsu loģiskie jautājumi jums nav saprotami. Vai nevari sniegt man piemēru, kādus tad jūs redzat mūsu jautājumus?
Sūfijs teicis:
— Lūk piemērs. Reiz es ceļoju ar vilcienu, un mūsu ceļā bija septiņi tuneļi. Man iepretī sēdēja zemnieks, kurš, šķiet, nekad ar vilcienu nebij braucis.
Pēc septītā tuneļa zemnieks uzsita man pa celi un teica:
«Šis vilciens ir pārlieku sarežģīts verķis. Uz sava ēzeļa es varu tikt līdz savam ciematam dienas laikā. Bet ar vilcienu, kurš, liekas, kustas ātrāk par ēzeli, mēs vēl arvien neesam mājās, kaut saule ir aususi un rietējusi veselas septiņas reizes».

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Vahabs Imri. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks piegājis pie Vahaba Imri un teicis:
— Iemāci man lēnprātību.
Vahabs atbildējis:
Ak vai, tas nav manos spēkos, lēnprātība pati par sevi ir skolotājs. To mācās vingrinoties. Ja tu nespēj to dzīvot, tu to neiemācīsies. Ja tu to nespēj iemācīties, tad īstenībā tu iekšēji to nemaz negribi.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Loka šāvējs. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Salimijas pilsētas loka šaušanas čempions ir sūdzējies par to, ka viņam nav sāncenšu.
— Šie ļaudis, salimieši, ir nekur nederīgi loka šāvēji un tāpēc nespēj spriest par manu izcilo meistarību! — tā viņš atkal un atkal atkārtojis katram, kas klausās.
Viņš ir pārliecinājis ikvienu par savu nelaimi. Turpināt lasīt

Kas tad tur ir. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kādu dervīšu no Bektaši ordeņa cienīja par viņa dievbijību un acīmredzamajiem tikumiem. Uz jautājumiem, kā viņš tādu svētumu sasniedzis, viņš vienmēr atbildējis:
— Es zinu, kas ir Korānā.
Reiz kafejnīcā, vēl nepaspējušam tā atbildēt, kāds nejēga jautājis:
— Nu un kas tad tur ir tajā Korānā?
— Korānā, — atbildējis dervīšs no Bektaši ordeņa, — ir divi kaltēti ziediņi un vēstule no mana drauga Abdullas.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Sautēta aitas gaļa. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Bahauddīns Šahs reiz ir uzstājies ar runu par sūfisma pamatidejām un vingrinājumiem. Kāds cilvēks ir uzskatījis sevi par gudru un, nolēmis izcelties kritizējot Bahauddīnu, paziņojis:
— Viņš nepateica pilnīgi neko jaunu! Vairāk man nav ko teikt.
Bahauddīns ir par to dzirdējis un ielūdzis kritiķi pusdienās. Turpināt lasīt

Sūfisma ietekme uz tradicionālo persiešu mūziku. Saīds Hoseīns Nasrs

Par autoru. Saīds Huseīns Nasrs – viens no pzīstamākajiem un nopietnākajiem reliģiju pētniekiem, daudzu grāmatu autors, dižs irānists un sūfisma pētnieks, pats pieder pie viena no tarikatiem (sūfi Ceļiem). Nasrs ir profesors Dž. Vašingtona Universitātē. Viņš ir tuvs tradicionālistu (M. Eliade, F. Šions u.c.) aprindu idejām.
Ilggadīga draudzība saista S.H. Nasru un Hurbahšu. S. Nasra raksti ir publicēti žūrnālā “Sūfi”, ko izdod izdevniecība Nimatullahija. Viņš ir arī darbīgi piedalījies starptautiskās konferencēs par sūfismu, kuru sponsors ir bijis Nimatullahija ordenis.

Saistība starp garīgumu un islāma mākslu, kas izpaužas muzikālos veidos, sevišķi skaidra un spraiga ir persiešu klasiskajā mūzikā, kura ir viena no visnozīmīgākajām un ilglaicīgākajām islāma tautu tradīcijām. Tradicionālā persiešu mūzika līdzīgi kā visas garīgas dabas mākslas pamatojas klusumā.

Turpināt lasīt

10 Sūfi Domas. Hazrats Inajats Khans

Ir viens Dievs, Mūžīgais, Vienīgā Esamība, nav nekā bez Dieva.

Ir viens Skolotājs, visu dvēseļu Vadītājs Gars, kas pastāvīgi ved visus sekotājus uz gaismu.

Ir viena Svētā Grāmata, dabas svētais raksts, kas patiesi apskaidro visus lasītājus.

Ir viena Reliģija, nelokāma attīstība patiesā virzienā uz ideālu, kas īsteno katras dvēseles dzīves mērķi.

Ir viens Likums, Savstarpīguma likums, kuru var pildīt ar nesavtīgu sirdsapziņu kopā ar mostošos taisnīguma izjūtu.

Ir viena cilvēku Draudze, Brālība un Māsība, kas vieno zemes bērnus Dieva tēvišķībā, tos nešķirojot.

Ir viens Tikums, mīlestība, kas plūst no pašaizliedzības un izplaukst labvēlības darbos.

Ir viens Pielūgsmes Mērķis, daile, kas pacilā savu pielūdzēju sirdis visos redzamos un neredzamos veidos.

Ir viena Patiesība, patiesa apjēga par mūsu iekšēju un ārēju esamību, kas ir visas viedībās būtība.

Ir viens Ceļš, patmīlīgā “es” pilnīga izzušana īstajā Es, kas paceļ mirstīgo nemirstībā, un kurā mājo viss pilnīgums.

The Spiritual Message of Hazrat Inayat Khan, Volume I – The Way of Illumination.

http://www.sufimovement.org/10thoughts.htm

Sūfiju meklējumi. Pēc ustada Hilmi, Mevlevi. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Ļoti nopietns raksts. Vēlams lasīt ar vēsu prātu. Ja šķiet, ka sūfiji par daudz ņem uz sevi, palūkojiet tomēr, vai rakstā nav nopietni pārdomājamas lietas.- I.L.)

Mēs mēdzam apgalvot, ka cilvēks ir cēlies no tālienes, tik tālas tālienes, ka runājot par cilvēka izcelsmi, bieži lieto izteicienu “aiz debess sfēru robežām”. Cilvēks ir attālināts no savas sākotnes. Dažas no viņa jūtām (bet ne visas) uz to tik tikko manāmi norāda. Lūk, kāpēc mēs runājam par “šķiršanos no Iemīļotā”, bet tie ir tehniski jēdzieni, un tie, kas tos lieto, lai pastiprinātu tikai savu jūtu dzīvi, to arī pastiprina.
Turpināt lasīt

Māceklība un attīstība. Bahauddīns Nakšbands. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Izvilkumi no Bahauddīna, sūfiju Rakstu (ornamentu) Skolotāja (Nakšbanda – Naqshbandi – patternmaker), Novēlējuma:)
Mums vienmēr piekodina pētīt un labi pazīt Viedo dzīvi, darbus un izteikumus, jo pastāv izpratnes saikne starp šīm lietām un iespējām, kas slēpjas mūsos.
Bet ja mēs kā burta kalpi grimsim šā materiāla izpētē ziņkāres vai izbrīna mudināti, tiešām, mēs izmainīsimies, tomēr tā būs dzīvnieka pārvērtība mazāk dzīvnieciskā, tā vietā, lai pārvērstos no dzīvnieka cilvēkā.
Patiesu Meklētāju no atdarinātājiem ir jāatšķiro pārbaudījumam, kas tiek likts cilvēka ceļā. Turpināt lasīt

Bahauddīna padomi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tu tiecies būt piepildīts. Tomēr tas, kur jau kaut kas ir, iepriekš ir jāiztukšo. Lai uzpildītos kā nākas, iztukšo sevi, ievērojot šos padomus, kurus vari padarīt par saviem likumiem:

PIRMAIS

Nekad neļaujies trauksmei mācīties, lai cik stipra tā nebūtu. Īsts norādījums mācīties netiek izjusts kā trauksme.

Turpināt lasīt

Skolu noteikumi. Zulfikāra norādījums. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Visa Patiesības kopienas turpmākā uzplauksme ir atkarīga no pareizas domāšanas un pareizām norisēm pašā kopienā.
Jūs varētu iedomāties, ka tās ļaunākie ienaidnieki ir bļaustīgi Patiesības pretinieki. Bet tā tas nav, jo pretinieki vienmēr var pamanīt kļūdas savos spriedumos, kamēr tie, kuri iztēlojas sevi par īstiem Patiesības kopienas dalībniekiem, nekad patiesumu negūs, jo tie nemeklē: tie domā, ka viņiem tas jau ir. Turpināt lasīt

Gazali. Praktiskās norises sūfismā. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Gazali rāda, ka jēdziens, ko sūfiji sauc par “zināšanām (apjēgu)”, tiek lietots kā tehnisks termins, bet ka tā loma cilvēka pastāvēšanā ir neizmērojami lielāka par to, ko parasti sauc par zināšanām. Vēlāki domātāji un tie, kas ir rakstījuši, jau mazāk pakļauti vispārēju uzbrukumu briesmām, nosauks šo zināšanu veidu par to spēku, kas uztur cilvēci.
Apjēga, – saka viņš, citēdams Fatahu el-Mosuli, – kas ir sūfiju mērķis – tā ir tas, kas uztur dzīvību tādā mērā, ka ja tās nodošanu pārtrauktu uz trim dienām, cilvēka būtība nobeigtos kā nomirtu cilvēks bez barības vai slimais bez nepieciešamām zālēm. Tāpēc sūfiju apjēga ir kaut kas, kas nepārtraukti ieplūst cilvēkā.

Turpināt lasīt

Raksts. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfijam no Nakšbandi Ordeņa vaicāja:
“Jūsu Ordeņa nosaukums nozīmē: “Cilvēki, kas veido Rakstu”. Kas tas ir par rakstu, ko jūs veidojat, un kāds no tā labums?”
Viņš ir atbildējis:
“Mēs darām dižu rakstu veidošanas darbu, un tas ir ārkārtīgi lietderīgi. Lūk līdzība par kādu tādu rakstu:
Netaisnīgi ieslodzītam skārdniekam atļāvuši saņemt lūgšanu paklāju, ko audusi viņa sieva. Ik dienas viņš ir uz tā gūlies lūgsnā, un pēc kāda laika teicis saviem cietumsargiem:


Turpināt lasīt

Apžēlotais slepkava. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Džānam Fišānam Hānam vaicāja par naidīguma pārvarēšanu pret sūfijiem, kādu bez kāda pamata pauž tik daudzi cilvēki. Viņš atbildēja:
“Reiz dzīvoja karalis, kurš bija notvēris cilvēku, kas gatavojies viņu nogalināt. Tā kā karalis bijis devis solījumu nekad nevienam nepiespriest nāves sodu, viņš noziedznieku nav sodījis. Tā vietā viņš izdomājis šādi.
Viņš šo cilvēku nosūtījis pie viņa uzsūtītāja ar tādu vēsti: “Mēs notvērām šo cilvēku mēģinājumā nogalināt mūsu karali. Apžēlojuši viņu, mēs to nosūtām jums, apsveicot jūs ar to, ka jūsu rīcībā ir tik padevīgs kalps”.


Turpināt lasīt

Andaki. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds vaicāja Andaki:
“Izpratne un labvēlība ir sūfiju Ceļa daļa – kāpēc gan tajā bez mīlestības un skaistuma būtu vajadzīgs vēl kaut kas; kāpēc, piemēram, tajā vajadzīgas zināšanas un laika plūdums un tādas lietas kā šaubas un iebildes?
Viņš atbildēja: Turpināt lasīt

Apstākļi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Apkārtnes apstākļu svētība, kuros rit darbs, piemēram, tekkijā, kur pulcējas dervīši, sevī nes īpašus noteikumus un prasības.
Kurpnieks ap sevi radīs tādu gaisotni un apkārtni, kas ļautu gūt iespējami lielu labumu un palīdzētu darbā.
Šīs pasaules cilvēks iekārtos savu māju tā, lai gūtu un sniegtu patiku. Turpināt lasīt

Raksti. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Somnanas Jakubs, skaidrojot rakstu, kurus izmantojis, uzdevumu, teicis:
“Raksti – tas ir līdzeklis, ar kuru tādas lietas kā zināšanas, izaugušas sabiedrībā, var tikt tai atgrieztas.
Tie ir tāpat kā sēkla, kas var tikt atgriezta zemē ilgu laiku pēc tās nogatavinājušā auga bojā ejas, no kura varbūt nav vairs ne pēdu.
Zinātnieki var noņemties ar sēklu samalšanu miltos, bet tie, kurus saucam par Viedajiem, rūpējas par ražu.
Liekat aiz auss šo līdzību, jo tā satur divu mācekļu veidu nesavienojamības skaidrojumu.“

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Delegācija no Sīrijas. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Delegācija no Sīrijas, kas sastāvējusi no jūdiem, kristiešiem, musulmaņu dervīšiem un arī nezināmas ticības ļaudīm, ir veikusi bīstamu ceļojumu caur Irāku uz Turkestānu, kur tie ir apmeklējuši Ahmada Jasavī, sūfiju Laikmeta Skolotāja dargahu (karaļpili).
Tos pie pilsētas vārtiem ir sagaidījis Skolotājs, un tie ir pagodināti ar visvisādām veltēm un dažādām cieņas zīmēm.

Turpināt lasīt

Redzēšana. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Stāsta, ka filosofs Avicenna ir vaicājis sūfijam:
“Kas būtu redzams, ja nebūtu neviena, kas redzētu?
Sūfijs atbildējis:
“Kas NEvarētu tapt ieraudzīts, ja redzētājs būtu?

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Ķīnas sūtņi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tiek teikts, ka ķīniešu imperators ir sūtījis savus sūtņus pie hakīma Sanaī.
Sākumā Sanaī ir atteicies “atsūtīt savu gudrību, lai to saņem un izpēta zinātnieki”.
Tomēr pēc ilgām pārrunām viņš ir piekritis sniegt izskatīšanai dažas mācības. Viņš ir arī nosūtījis imperātoram rūpīgi aizzīmogotu vēstuli. Tajā ir bijis šo mācību skaidrojums.
Mācības ir sastāvējušas no divpadsmit apgalvojumiem, sešiem ceļa spieķiem, trim izrakstītām tjubeteikām (cepurīte Vidusāzijā) un viena gravēta akmeņa.


Turpināt lasīt

Iespējas. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

“Es apmeklēju sūfiju,– teicis Ibn Halīms, – un viņš izvērsa ilgu sarunu.
Tur bija daudz cilvēku, jo viņš pievilka klausītajus no visurienes.
Katra saruna bija plašu zināšanu paraugs.”
Es jautāju:
“Kur tu ņem tik daudz laika, lai izlasītu tik daudz grāmatu?”
Viņš atbildēja:
“Man pietiek laika tam, ko es lasu.”
Tad es aptvēru, ka grāmatu viņam nav. Es viņam teicu:


Turpināt lasīt

Nahass. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Ciema iedzīvotāji teica Nahasam:
“Tavs priekštecis, kas nesen nomira šajā ciemā, mums ir tik daudz mācījis, un mēs esam pateicīgi viņam par to. Mēs jūtam, ka mums ar viņa klātbūtni ir bijis izrādīts gods. Bet viņš dzīvoja šeit trīsdesmit gadus, un mēs bažījamies, ka ja pa šo laiku esam maz tikuši uz priekšu zinātnē par cilvēku, tad varam nomirt, pirms savu darbu ar mums pabeigsi tu.”
Nahass atbildējis:
“Reiz jūs bijāt nolīguši tīģeri ķert jūsu peles. Būt pateicīgiem viņam par to – tas ir pareizi. Bet, ja jums būtu bijis, tā teikt, runcis, jums nebūtu bijis jāsaka tas, ko tikko pateicāt.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Grūtības. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Laupītāju banda uzbrukusi kādam patiesam cilvēkam, kurš pūlējies mācīties sūfiju ceļu.
Atklājuši, ka viņam nekā nav, laupītāji sākuši čukstus apspriesties par to, ko tad ar viņu iesākt.
Pēkšņi viņš sācis kliegt: “Nē! Nē! Dodiet man vēl laiku, lūdzu!” Turpināt lasīt

Šarikari. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Šarikari teicis:
“Stāsta, ka sienāzis ķēniņam Zālamanam, Dāvida dēlam, lai miers viņam, atnesis kā dāvanu zāles stiebriņu.
Bet kad ēzelis vēlas kaut ko uzteikt, tas saka:”Jā, tas nudien ir kā (garšīgs) ērkšķu krūms.”
Un kad cilvēks vēlas godināt viedo, tas uzceļ viņam svētnīcu un apsaukā viņu par reliģiozu skolotāju.“

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Hilmi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds Hilmi vaicājis:
“Kāpēc tu tā interesējies par lietām, kas nav saistītas ar cilvēka attīstību?
Tas atbildējis:
“Ja vēlies zināt, cik labi strādājis varkalis, paskaties uz vara skaidām uz viņa darbnīcas grīdas.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Burtkalpība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Mācekļa kandidāts ieradies pie sūfija Bagdādē ar lūgumu pieņemt viņu mācībā.
“Es pieņemšu tevi par kandidātu,- teicis sūfijs,- un lūk, tev pirmie norādījumi: neuzskati sevi par jebkādu lietu īpašnieku un nepaturi pie sevis cita īpašumu”.
Skolnieks piekritis. Tad sūfijs teicis: “Tev jādodas uz Buhāru, jāiekārtojas kā vari un jāvēro visu, kas notiek. Tur tev ir jāgaida mani tālākie norādījumi”. Turpināt lasīt

Pūles. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kad Zainam el-Abiddīnam vaicāja par pūlēm un sekmēm, viņš atbildēja:
“Bagātais atrod patvērumu sekmēs un padara tās par savu elku. Nabagais atrod patvērumu nabadzībā un padara to par savām važām.
Tikai Viedais zin īsto gan mērķa, gan pūļu nozīmi un vērtību, kā arī greznības un ārišķīgas lepnības vai pretējā nosacījumus un cēloņus.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Karavāna. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Cilvēks, kas nodomājis kļūt par mācekli, teicis Dhun-Nunu Ēģiptietim:
“Vairāk par visu šajā pasaulē es vēlos tikt pieņemts Patiesības Ceļā.”
Dhun-Nuns tam teicis:
“Tu vari pievienoties mūsu karavānai tikai tad, ja sākumam pieņem divus noteikumus. Pirmais – tev nāksies darīt to, ko tev darīt negribas. Otrais – tev netiks atļauts darīt to, ko tev darīt gribas. Tieši “iegribas” stāv starp cilvēku un Patiesības Ceļu.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Greznība un vienkāršība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfiju vecais Džunaīds ir mācījis ar uzskatāmības metodi, lietojot paņēmienu, kad tas ar savu paša dzīvi rāda to, ko vēlas uzsvērt. Lūk piemērs:
Reiz viņu apmeklējusi (Ceļa) meklētāju grupa un ieraudzījusi, ka viņš burtiski peldas neiedomājamā greznībā.
Šie ļaudis ir viņu pametuši un devušies uz galīgi skarba un askētiska svētā Turpināt lasīt

Gudrība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sufjāns teicis:
“Slēpta gudrība, kas atbalsta, ir simtkārt labāka kā ārišķīga gudrības izpausme, jo tai pašai ir nepieciešams atbalsts”.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Bagātība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Ir zināms –  kad hadži Mohiuddīns mācījies Skolotāja Halladža vadībā, tas reiz viņam teicis:
“Atstāj manu kopienu, strādā, neko par sakaru ar mums nesakot, līdz nesasniegsi kādu bagātību un stāvokli sabiedrībā, un tad atgriezies.
Hadži ir samulsis un iebildis: Turpināt lasīt

Skolas izveidošana. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfijam no Skolotāju ordeņa vaicāja:
“Kāpēc Dieva Pārņemtie, kas dīvainos tērpos ir vagojuši Zemi, veicot neiedomājamas lietas, Mācības nodošanai ir veidojuši skolas?
Viņš ir atbildējis:
“To, kas tiem jādara, tie darīja un turpina darīt. Turpināt lasīt

Kā ir būt skolotājam. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Nurbakšī raksti par skolotāja stāvokli satur šo:
“Skolotājs ir kā prasmīgs amatnieks zemē, kur ļaudis tīko pēc lietpratīga darba, bet iedomājas, ka tas tiek darīts, tā teikt, tumsā. Viņš ir kā ērglis būrī, kam atņemtas tā svarīgākās iespējas – spēja lidot un asais redzīgums, Turpināt lasīt

Saglabāt un nodot. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

No rakstiem ir zināms, ka šeihs Abu-Alī no Sindas ir paradis lasīt lekcijas galīgiem nejēgām un meditēt ar kurlo un mēmo grupām.
Viņš ir teicis:
“Ja jūs vispār spējat mācīties, tad tikai tāpēc, ka mūsdienu un senie skolotāji ir lietojuši un lieto apjēgas nodošanas paņēmienu saprātīgiem cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem, idiotiem un nedzīvām lietām, kā arī pašapmierinātiem mācekļiem.
Tāpat kā ūdens porainā māla krūkā padara krūku derīgu un apmierinātu, kā arī remdē ceļinieka slāpes, tā arī mūsu darbs, kas uzkrāts un nodots ar tā, ko jūs uzskatītu par vienaldzīgiem un bezvērtīgiem traukiem, starpniecību, veic to pašu.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Bahauddīns Nakšbands. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Cilvēkus, kurus sauc par zinātniekiem, mulsina divas lietas: pirmkārt, tiem nepatīk paņēmieni, kurus lietojam, lai sasniegtu ļaužu (gara) ausis, jo tie domā, ka nodot to, kas jānodod, var tikai soda draudos jeb ar sarežģītas terminoloģijas palīdzību.
Otrkārt, tos atbaida tas, ka mūs uzskata par zinātnieku ienaidniekiem.
Īstenībā tā nav. Cilvēki, ko sauc par zinātniekiem, tikai izliekas par zinātniekiem. Īstu zinātnieku ir maz, bet to tēlotāju milzum daudz. Iznākumā tieši tos sauc par zinātniekiem. Zemēs, kur nav zirgu, par zirgiem sauc ēzeļus.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Bahauddīns. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds teica Bahauddīnam Nakšbandam:
“Tu stāsti līdzības, bet neizskaidro mums kā tās saprast.
Viņš atbildēja:
“Kā jums patiktu, ja cilvēks, no kura nopirkāt persiku, pats to apēstu, jums atstājis tikai mizu?

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Slēptais skolotājs. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds cilvēks atpazinis slēpto skolotāju (abdal) Khidru, kas strādājis par važoni.
Khidrs ir viņa domas nolasījis un teicis:
“Ja es vērstos pie ļaudīm uz ielas un stāstītu tiem, ko darīt, tie nodomātu, ka esmu nojucis vai rīkojos savam labumam, un neko neņemtu vērā. Ja es uzstātos zinātnieka vai bagāta cilvēka izskatā, un dotu tiem padomus, tie neklausītos vai censtos izpatikt man tā vietā, lai pūlētos izpatikt tam, ko es pārstāvu. Bet ja es iejūku pūlī un saku vārdu te, vārdu tur, daži sadzirdēs līdzīgi tev, kas mani atpazini, bet tūkstoši citu nē.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Saīds Sultāns. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Saīds Sultāns teica:
“Ja jūs lūdzat Dievu un izjūtat no tā apmierinājumu – jūsu attieksme padara jūs sliktākus. Tādā gadījumā atliekiet lūgsnas, līdz nebūsit iemācījušies patiesu pazemību.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Brīnums. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Imāms Alī, saskaņā ar Durud-i-Kuzimi, neskatoties uz apkārtejo nemieru, pielaida savā klātbūtnē svešzemnieku. Nepagāja ne piecpadsmit minūtes, kā imāms teica saviem pavadoņiem:
“Šis cilvēks kļūs svēts, kad atstās šo namu, un viņa spēks būs nepāsrspējams.”
Tā kā Hadrats Alī bija tik vien kā pacēlis savu labo roku pār atnācēja galvu, Turpināt lasīt

Riebums. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds ir jūsu uzskats par slēptajām zināšanām? – vaicāja lēnprātīgais dervīšs Abduhs tradicionālajam teologam Adanas Abdurrašīdam.
“Tas izved mani no pacietības.”
“Un kas vēl?”
“Man no tā paliek nelabi!”
“Un kas vēl?”
“Tā doma ir pretīga!”
“Cik interesanti, – teica Abduhs, – ka tāds loģisks un trenēts prāts kā jūsējais uz jautājumu par uzskatiem par kādu lietu atbildē spēj tikai aprakstīt trīs personiskus noskaņojumus.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Šakirs Amali. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Cilvēki meklē skolotājus un mācības, tiecoties uzzināt kaut ko, ko līdz tam nav zinājuši. Tomēr īstenībā skolotāji un mācības ir, lai palīdzētu cilvēkiem tās lietot un dzīvot pēc tām, nevis izklaidei vai jaunām sajūtām.
Tā kā cilvēki parasti to nezin, tad nav brīnums, ka tie nezin, ko paši ir atraduši, un pūlas atrast to, kas nedod tiem nekādu labumu.
Iespējams arī, ka tas, kas cilvēkiem šķiet “jaunums”, ir pēdējais, kas tiem trūktu savam pilnveidojumam.
Sensāciju meklētāju jūs atradīsit tā: to pievelk nedzirdētais vai noslēpumainais. Bet patiesu mācekli tā: tas meklē visu, kas ir vajadzīgs.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Imāms Bakīrs. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Runā, ka imāms Bakīrs stāstījis tādu pamācošu notikumu:
Pamanījis, ka saprotu skudru valodu, es vērsos pie vienas no tām un vaicāju: “Kam ir līdzīgs Dievs? Vai tas ir līdzīgs skudrai?”
Tas atbildēja: “Dievs! Nē, nu ko tu runā – mums ir tikai viens dzelonis, bet Dievam, tam ir Divi!”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Noslēpumainība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Talibs teica:
“Cilvēkiem, kuri neko nejēdz, vai jēdz tik maz, ka vēl jāmācās, nevis jāmāca, tīk veidot noslēpumainu gaisotni. Tie spēj veicināt baumošanu par sevi un tēlo, ka vadās no kādiem slepeniem cēloņiem. Vienmēr tie cenšas pastiprināt noslēpumainības sajūtu.
Bet tā ir noslēpumainība noslēpumainības dēļ, nevis slēptas apjēgas pazīme.
Tie, kam patiesi piemīt slēpta apjēga, izskatās un izturas kā vienkārši cilvēki.
Tāpēc tos, kas pūlas radīt noslēpumainības gaisotni, var pielīdzināt zirnekļa tīklam; tie tikai ķer knišļus. Vai jūs esat zirnekļa barība tāpat kā mušas?”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Meklēt kā mācīties meklēt. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Raīss el-Suluks mācīja savus skolniekus:
“Man ir tikai viena mācība. Kad to apgūsit, varēsit mācīties citu.
Es esmu meklējis garīgumu visur, līdz neapjēdzu, ka to nevar atrast tur, kur to meklē necienīgais.
Mans skolotājs, hakīms Aniss, iemācīju man, ka man ir jāmācās būt meklēšanas cienīgam.
Necienīgā meklējumi ir slēpta augstprātība.
Vaicāju hakīmu, kurp man iet, lai rastu apjēgu, nevis ieskatu.
Tad viņš iemācīja man to, ko es mācīties negribēju, ar paņēmienu, kādu es negribēju. Viņš iemācīja mani, kā meklēt apjēgu.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Valoda. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Rifaī vaicāja:
“Kāpēc tu par augstāko izpratni runā ar tik daudzām līdzībām? Vai tiešām nevar tieši runāt par tādām lietām?”
Tas atbildēja:
“Tas ir “augstas vienkāršības, kas sniedz patiesu informāciju”, piemērs. Ja nebūtu nezinātāju, mēs nezinātu, kurš ir gudrs. Tāpēc ziniet, ka pati valoda ir līdzība. Katrs vārds, katra vārdkopa, katrs burts ir līdzība.
Par augstāko mēs nevaram pateikt ar tiešiem vārdiem, jo nav tādas valodas, kas sevī iekļautu augstāko un neiekļautu arī zemāko.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Halkavi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Halkavi vaicāja:
“Kā tu izturies savā dzīvē pret cilvēkiem, ko satiec, lai atpazītu to vērtību?”
Tas atbildēja:
“Parasti es izturos lēnīgi un pazemīgi. No tiem, kuros mana izturēšanās izraisa vēlēšanos uzbrukt, es izvairos kā vien spēdams. Tos, kuri ciena mani šāda izskata dēļ, es izvairos tāpat.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Sajīds Sabirs Ali-Šahs. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sajīdam vaicāja: “Kāpēc šeihs Attars uzrakstīja “Dieva Draugu Sarakstu”?” Tas atbildēja: “Tāpēc, ka Korānu vairs nepiedzīvoja, bet skaidroja”.
“Un kāpēc Mauljana Rūmī uzrakstīja “Mesnevi”?”
“Tāpēc, ka Sarakstu vairs nelasīja, bet mācījās no galvas.”
“Bet kas ir tie cilvēki, kas var izskaidrot sūfiju rakstus?”
“Tie, kam nav vajadzīgs tas, ko raksti satur.”
“Kā tos sauc?”
“Tos var saukt par savdabīgiem pārtikas tirgotājiem. Pārtikas tirgotājs ir cilvēks, kam pārtikas ir vairāk kā pašam vajadzīgs, kādēļ viņš atlikumu pārdod citiem. Bet mēs tos saucam par “pir”, tas ir, vecajiem un “muršid”, tas ir, vadītājiem.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Daudzveidība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Partovs vaicāja Rastgaram:
“Kāpēc sūfiju šeihi darbojas tik daudz dažādos veidos?”
Rastgars teica:
“Ja māceklis domā, ka var kaut ko apgūt, vien iegaumējot vai vienkārši veicot ķermeņa vingrinājumus, vai nodarbojoties tikai ar elpošanu, vai norobežojoties Turpināt lasīt

Skolotāju dzīve un darbi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Dižākā līmeņa dervīšam vaicāja:
“Kāpēc cilvēki tērē tik daudz laika un spēku seno Skolotāju dzīves un darbības pētīšanai; tak ziņas par to dzīvi var būt kropļotas, to rīcība, iespējams, ir piemērota viņu laikam, bet viņu vārdi, droši vien, ir slēptas jēgas pilni?”
Tas ir atbildējis: Turpināt lasīt

Starpnieks. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds ir sūdzējies sūfiju gudrajam, ka viņa stāstus vieni saprot tā, bet citi – savādāk.
“Tur jau to vērtība ir, – tas atbildējis. – Jūs tak negribētu tādu kausu, no kura var dzert pienu, bet nevar ūdeni; vai tādu šķīvi, no kura var ēst gaļu, bet nevar augļus. Kauss un šķīvis ir tikai ierobežoti starpnieki. Cik gan daudz ietilpīgākai jābūt mēlei, lai nodrošinātu (vārda) barību? Jautājums nav: “Cik veidos es to varu saprast, un kāpēc es to neredzu viennozīmīgi?” Drīzāk jautājums ir tāds: “Vai šis klausītājs var gūt labumu no tā, ko viņš šajos stāstos atrod?”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Grāmatu simti. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kādam no Hadžaganu (Skolotāju) kopienas šeihiem paziņoja, ka ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem viņam ir jāstājas Turkestānas garīdzniecības un likumdevēju priekšā, lai pārliecinātu tos, ka viņš māca savus skolniekus atbilstoši šariātam – islāma tradicionālajam likumam.
Viņš ir piedāvājies atsūtīt savus mācekļus, lai pārbauda, Turpināt lasīt

Ko iesākt. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfiju viedais Fizas Abdulalims bija atteicies mācīt, bet pie gadījuma sniedza padomus cilvēkiem, kā turpināt Ceļu.
Reiz viņu ir apmeklējis māceklis, kurš nav spējis mācīties un pastāvīgi iekritis neprātā “mistisko ceremoniju” laikā. Tas ir jautājis:
“Kā es varētu gūt vislielāko labumu no viedo mācībām?”
Sūfijs atbildējis:
“Priecājos pavēstīt, ka zinu pārbaudītu paņēmienu, kas atbilst tavām iespējām.”
“Kāds tas ir, ja man ļauts zināt?”
“Vienkārši aizbāz ausis un domā par redīsu.”
“Pirms lekcijām un vingrinājumiem, to laikā vai pēc tiem?”
“To vietā.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Brīdinājums mācekļiem. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tagad, kad esat pieņemti Meklētāju rindās, ir vairāk kā ticams, ka jūs klupsit, jo, aizmirstot, ka iedomība var izpausties jebkur, jūs, iespējams, uzskatīsit sevi par brīviem no tās.
Tikpat, cik dižus augļus nes iekļūšana Draugu Lokā (draudzē), ir augstākas prasības pret mācekli, salīdzinot ar ikdienišķo.
Hasans no Basras to skaidro ar šādu līdzību:
“Redzēju, kā dzērājs pūlas tikt pāri purvam, un teicu viņam: “Uzmanies, nenoslīksti, tur ir staignājs”.
Dzērājs atteica: “Hasan, ja iesūks mani, cietīšu tikai es. Padomā par sevi, jo ja noslīksi tu, aiz tevis ies tavi sekotāji”.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Adžami. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Hasans jautāja Adžami:
“Kā tu sasniedzi savus patreizējos garīgos augstumus?”
Adžami teica:
“Atskaidrojot sirdi, apcerot dievišķo, nevis smērēdams papīru ar Svētajiem rakstiem.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Ali, meklētāja tēva dēls Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Ali teica:
“Neviens nevar sasniegt Patiesību, kamēr nesasniegs domu, ka pats Ceļš var būt kļūdains.
“Tak tādēļ, ka tie, kas spēj tikai ticēt, ka tam jābūt pareizam, nav (pilnīgi) ticīgi, bet tikai cilvēki, kas nespēj domāt citu kā pierasto. Tādi cilvēki vispār nav cilvēki. Kā dzīvnieki tie seko noteiktiem uzskatiem un mācīties nespēj. Tā kā tos nevar saukt par “cilvēkiem”, viņi nespēj sasniegt Patiesību”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs

http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Kā tiek uzturēta cilvēce. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Imāms Putsirrs pasludināja:
“Cilvēki apmeklē Laikmeta Skolotāju, lai gūtu to, kas īstenībā nav liels ieguvums.
Ja viņi to apjēgtu, tie ņemtu par atbalstu tos milzu ieguvumus, ko Laikmeta Skolotājs sniedz viņiem vienmēr.
Dižākais no tiem ir tas, ka visa cilvēku sabiedrība, ne tikai “ticīgo” pūlis, turpina savu miesīgo pastāvēšanu tikai, pateicoties Laikmeta Skolotāja darbam un dzīvei.
Tas ir tik brīnumaini un neticami, ka Viņš tiek saukts par Izredzēto, par “noslēpumu, kas ir pilnīgi noslēpts tā neticamības dēļ”.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs

http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Balhas Iskanders. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Dēls vaicājis Balhas Iskanderam, kad tas bijis nāves gultā:
“Kas ir tava spēka, tavas labklājības un tavu brīnumdarbu avots?”
Tēvs atčukstējis:
“Ja es tev to pateiktu, tas tevi atrautu no saskares ar šo avotu, tāpēc es neteikšu, kur tas ir, bet tikai, kas tas ir.”
Viņš turpinājis:
“Mūsu dzīves uzdevums ir sūfiju Ceļš, un mēs uz šīs zemes, tā sacīt, esam svešzemnieki mežoņu vidū, bet tagad es atgriežos mūsu dzimtenē.”


Turpināt lasīt

Atmešana. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Raiss El-Aflaks, “Debesu Pavēlnieks”, kurš pēkšņi parādījās
Afganistānā un pazuda pēc tam, kad bija sniedzis dažas mīklainas mācības, ir teicis:
“Gandrīz visiem cilvēkiem, kas nākuši pie manis, ir dīvaini priekšstati par cilvēku. Pats dīvainākais ir pārliecība, ka tie var attīstīties tikai  papildinoties. Mani sapratīs tie, kas apjēdz, ka cilvēka vajadzība noraut sacietējušus veidojumus ir apzināšanās būtībai tikpat liela kā vajadzība kaut ko pielikt klāt.
Cilvēks vienmēr domā no iedarbināšanas viedokļa – cilvēkus, mācības, idejas. Viedie zina, ka Mācība var tikt veikta arī ar to lietu, kas dara cilvēku aklu un kurlu, atmešanu”.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs

http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Guru zemes. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds tirgonis, apmeklējis sūfiju, tam teica:
“Dažas zemes ir vai pilnas ar guru, garīgiem skolotājiem ar noteikta veida mācībām. Kāpēc tur, tajos apvidos ir tik maz sūfiju skolotāju? Kāpēc viņi, pat tie, kas ir plaši pazīstami, izrādās tikai atdarinātāji vai atkārto vingrinājumus, Turpināt lasīt

Buhāras Izraēla vārdi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Viedība ir kā gaiss.
Cilvēks tajā dzīvo, bet nespēj aptvert caur miesīgām sajūtām, ka bez tā nomirtu.
Gaisu viņš redz tikai tad, kas ir netīrs, piemēram, ar dūmiem, vai no tā iedarbības.
Viņš redz netīru gaisu, elpo to un uzskata, ka tā ir tīra manta.
Bez tā cilvēks nomirst. Tomēr, kad viņš slāpst, viņš redz halucinācijas, cer uz zālēm, kaut vajadzīgs ir tikai gaiss.
Viņš var (arī) uzzināt par gaisu, gūt vairāk labuma no tā, apjēdzot, ka tas ir vispārēja substance, pret kuru mēdz attiekties ar tādu nejēdzību, ka neviens nepamana tā klātbūtni.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs

http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Viedības grāmata. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Simabs teica:
“Es pārdošu Viedības grāmatu par simts zelta monētām, un daži teiks, ka tas ir lēti.”
Junuss Marmars viņam teica:
“Bet es piedāvāšu atslēgu tās grāmatas saprašanai, un gandrīz neviens to neņems, pat ne par velti.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs

http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Kad atnāk cilvēks. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Bahauddins Nakšbands teica:
“Kad pie jums atnāk cilvēks, atceraties, ka viņa uzvedībā un runā ir sajaucies daudz kas. Viņš nav atnācis vienkārši tikai pirkt vai pārdot, pārliecināt jūs par kaut ko, savu ērtību meklējumos vai jūsu ērtību dēļ, vai lai saprastu kaut ko pats, vai paskaidrotu kaut ko jums. Viņš gandrīz visos gadījumos atnāks ar šo visu un vēl ar daudz ko citu. Turpināt lasīt

Savējais. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Kāds teologs ir nonācis pie Paradīzes vārtiem. Viņam ir bijis visai dievbijīgs izskats, un eņģelis vārtsargs, uzdevis viņam dažus nebūtiskus jautājumus, beigās ir pateicis:
“Draugs, tu vari ieiet Dārzā”.
“Nevajag steigties, manu zēn, – teicis garīdznieks, – esmu pazīstams kā nevainojamas ticības un izcila intelekta cilvēks un, tāds būdams, neesmu radis, ka citi man uztieptu savus lēmumus, jo par sevi izlemju pats. Kā tu vari pierādīt, ka tā tiešām ir Paradīze, nevis kaut kādas lamatas vai šķitums? Padomā labi, pirms atbildi”.
Eņģelis ir paskandinājis zvaniņu, un pa vārtiem iznākuši daži dūšīgi debesu apsargi.
Eņģelis tiem pavēlējis: “Velkiet šito iekšā, viss kārtībā, tas ir mūsējais”.

http://www.sky.od.ua/~serg2002/idris.html

Augļi. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Reiz pašiem gudrākajiem no Muļķu zemes paziņoja, ka augļi kokos jau gatavi, un tie devās vākt ražu.
Tiešām, augļi bija gatavi, un no to svara zari līka gandrīz līdz zemei.
Nonākuši pie kokiem, gudrie uzsāka diskusiju, ar kuriem kokiem sākt. Tā kā vienprātību panākt neizdevās, viņi pārgāja pie cita jautājuma.

Bet tagad viņi nekādi nespēja vienoties, ar kuru roku augļus vākt – ar labo vai kreiso. Pēc tam radās vēl viena ne mazāk svarīga problēma, aiz kuras vēl viena. Turpināt lasīt

Atpestītais. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Jautāts, kas ir sūfijs, Dižais skolotājs Hadrats Nuri teica:
“Sūfijs ir cilvēks, kas, būdams atpestīts, nav bijis cēlonis citu verdzībai.
Sūfismu nevar izskaidrot ne mācību jēdzienos, ne ar rituālu palīdzību.
Mācības neiztiek bez formālas piestiepšanas dogmām, bet rituāla pamatā ir atkārtotu darbību vingrināšana. Sūfisms ir kaut kas, kas tiek radīts, bet vairs netiek lietots jau radītajam.”

http://www.sky.od.ua/~serg2002/idris.html

Acis un gaisma. Idriss Šahs. No “Zem patiesības aizsega”

Garīdznieks Hatibs Ahmads teica Saliham no Mervas:
Apgaismo nedaudz savus nesaprotamos prātojumus, jo sūfistu izklāsti, lai cik nenopūlētos tos saprast, paliek man tumsā”.
Salihs no Mervas atbildēja:
“Ja aklajam ir vajadzīgas acis ne gaisma, kā gan spožs izklāsts var tam izskatīties par kaut ko citu, ne tumsu?”

http://www.sky.od.ua/~serg2002/idris.html

Augstākā viedība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Anisam vaicāja:
– Kas ir sūfisms?
Viņš atbildēja:
– Sūfisms ir tas, kas palīdz nodot cilvēkam Augstāko viedību.
– Bet ja es lietoju senus paņēmienus, ko izstrādājuši Skolotāji, vai tas nav sūfisms?
– Tas nav sūfisms, ja nesasniedz pie tevis paredzēto. Apmetnis vairs nav apmetnis, ja nesilda.
– Vai tad sūfisms mainās?
– Mainās cilvēki, un mainās vajadzibas. Tas, kas kādreiz ir bijis sūfisms, vairs tāds nav.
– Sūfisms, turpinājis Aniss, – ir tās iekšējās apjēgas, ko sauc par Augstāko viedību, ārējs izpaudums. Iekšējā jēga nemainās. Tad (sūfisma) iedarbība ir Augstākā viedība plus iespējas, kādas paver paņēmiens. Tas, ko mums tīk saukt par sūfismu, ir tikai pagātnes liecības.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs

http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Izvēlos svētlaimi. Rūmī(?)

Skolotājs Bahaudīns visu mūžu bija līksms; smaids nekad nepameta viņa seju. Visa viņa dzīve bija svētku sajūtas pilna! Viņš smēja pat mirstot, it kā izbaudot nāves tuvumu.  Apkārt sēdēja mācekļi, un viens vaicāja:
— Kāpēc Tu smejies? Smēji visu mūžu, un mēs neiedrošinājāmies jautāt, kā tas tev izdodas? Un nu, pēdējā brīdī Tu smej! Kas te ir smieklīgs?
Vecais Skolotājs atbildēja:
— Pirms daudziem gadiem es ierados pie sava Skolotāja kā septiņpadsmitgadīgs jauneklis, bet jau dziļās ciešanās. Skolotājam bija jau septiņdesmit, un viņš smējās vienkārši, bez iemesla. Es jautāju: “Kā Tev tas viss sanāk?”

Un viņš atbildēja: “Iekšēji mani nekas neierobežo. Man pieder mana izvēle. Pamostoties es katru rītu sev pajautāju, ko šodien izvēlēties – svētlaimi vai ciešanas? Un vienmēr gadās, ka es izvēlos svētlaimi, jo tas tak ir tik dabiski”.

http://pritchi.castle.by/ras-5-55.html

Burvju ūdens

Reiz varens burvis, vēloties iznīcināt kādu pavalsti, izlēja avotā, no kura visi ņēma ūdeni, burvju dziru. Kurš padzērās, tas sajuka prātā.
No rīta visi pavalstnieki, ūdeni padzērušies, sajuka. Izņemot karali, kuram bija sava aka. Pamanījis, ka valstī valda jukas, viņš mēģināja atjaunot kārtību, izdodot virkni rīkojumu.
Visi padotie nosprieda, ka karalis sajucis prātā, ja izdod tādas neprātīgas pavēles. Klaigādami tie staigāja ap pili, prasīdami, lai karalis atsakās no varas.
Karalis atzina savu bezspēcību un gribēja padoties. Bet pienāca karaliene un teica: “Ejam pie viņu avota un padzeramies arī mēs. Tad mēs būsim kā viņi”.
Tā arī izdarīja. Padzērās un tūdaļ sāka muldēt. Un padotie uzreiz atteicās no savām prasībām – ja jau karalis pauž tādu gudrību, kāpēc gan neļaut tam valdīt tālāk?
Valstī atgriezās miers, kaut arī visi tur rīkojās nepavisam ne tā kā kaimiņvalstī. Un karalis varēja valdīt līdz mūža galam.

http://pritchi.castle.by/ras-5-70.html

Atklāsme

Reiz pie sufi Skolotāja pienācis kāds cilvēks un lūdzis atļauju mācīties pie viņa.
“Labi”, – teicis Skolotājs, – “bet kas tev liek to darīt? Varbūt bija zīme? Kāda atklāsme no augšas?”
“Nē, zīmes nebija”, – “Gribu tikai mācīties pie Tevis”.
Skolotājs teicis: “Tad izej ārā un pusstundiņu pastāvi. Varbūt zīme parādīsies.”
Izgājis cilvēks. Lijis, un cilvēks izmircis līdz kaulam. Garāmgājēji spiedušies gar sienām, brīnoties par dīvaini, kurš stāv lietū ielas vidū, it kā nekā labāka nebūtu, ko darīt.
Pēc pus stundas, kad cilvēks no niknuma un vilšanās jau sācis vārīties, Skolotājs to iesaucis iekšā un pajautājis: “Nu, kā ir? Atklāsme atnāca?”
“Kāda tur atklāsme!” – dusmīgs izsaucies cilvēks. – “Es tikai stāvēju lietū un mirku kā muļķis!”
“Tad kāpēc saki, ka atklāsmes nebij?” – “Tu saprati, ka esi muļķis. Ar to pietiek, varam sākt.”

Amir

http://pritchi.castle.by/ras-5-79.html

Dievišķās alkas. No “Mesnevi”. Džalaluddins Rūmī

Ieklausies ieklausies naktī kā niedrājs
Vējam uztic kliedzienu liego.
Čukstēdams itkā: “Ak, ļauj man tev izdziedāt
Karsto kvēli un sāpi, kas dedzina.”
Noslēpums dziesmā kaut vienkāršs, –
Redzams tas nav,  taustāms nav rokai.
Tu jau gan izprastu to,
Ja vien cietis būtu kā es;
Mīlas liesma ir tā, kas svilina mani.
Mīlas vīna reibumā pielūdzu es.
Ja vēlies tu zināt, cik alkas (pēc Dieva) ir negantas,
Niedrāja šalkās ieklausies vien.

http://www.sufism.ru/perssufi/arberri.htm

Mīlestība. Džalaluddins Rūmī

Pie Iemīļotā (Dieva) durvīm piegāja cilvēks un klauvēja.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Viņš atbildēja: “Es tas esmu.”
Viņam atbildēja: “Te nav vietas Man un Tev.”
Durvis palika slēgtas.
Pēc viena vientulības un atsacīšanās gada šis cilvēks atgriezās un klauvēja atkal.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Cilvēks atbildēja: “Tu tas esi.”
Durvis viņa priekšā atvērās.

Lai kur tu būtu un kādā stāvoklī, vienmēr centies būt iemīlējies.

http://www.sufism.spb.ru/shah/sufi13.htm#gb23