(Ne gluži cieti apstiprināta teorija atmiņas zinātnē, kas liek domāt par līdzību ar elementārdaļiņu dīvainībām un par materiālais-garīgais robežjoslu)
Ja bezgalvains tārps spēj ataudzēt atmiņu, tad kur atmiņa glabājas? Un, ja atmiņu var atjaunot, vai to var pārcelt? Turpiniet lasīt
(Tu tāpat kā visi esi pirmkārt dvēsele, vai apjēdz to tagad vai vēlāk. Tomēr dzīves laikā tā nepastāv bez tava ķermeņa, un jēdzīgāk, patīkamāk ir to kopt ne sliktāk kā autiņu, tad arī dvēselei būs mazāk ciešanu. Pat ja priekšzīmīgi nevingrināsies, izlasot radīsies kāda apjēga par sava organisma darbību, arī tas nav maz; spēja to rosināt ar savākšanos uz orgāniem un dziedzeriem ir ļoti vērtīga. I.L.)
Daudzi mūsdienu zinātnieki apstiprina, ka vediskajos tekstos aprakstītās cilvēka domas iespējas tiešām pastāv. Mūsu domas ir materiālas – par ko domājam, to pievelkam.
Indiešu jogas skolotājs Svāmi Šivananda ir teicis: “Par ko cilvēks sevi iztēlojas, par to viņš kļūst. Tā ir diža patiesība. Turi sevi par spēcīgu, un kļūsi spēcīgs. Turi sevi par vāju un kļūsi vājš. Turi sevi par muļķi un kļūsi muļķis. Turi sevi par viedo vai dievišķu, un kļūsi vieds vai dievišķais… Cilvēku veido un rada vien doma”.
Savā grāmatā ‘Joga un domas spēks’ Svāmi Šivananda raksta, ka meditācijas, svētpamiruma laikā sevī var attīstīt jebkādu labvēlīgu īpašību. Jāsavācas uz kāda tikuma attīstīšanu un ik rītus pa desmit minūtēm uz to jāmeditē. Piemēram, prātā atkārto: “līdzcietība un citu cilvēku jūtu izpratne”. Bet darbojoties kopā ar cilvēkiem izjūti: “Esmu līdzcietīgs. Arvien vairāk un labāk izprotu citu cilvēku jūtas”.
Kāds māceklis man vaicāja, “Japāņu cīņas mākslu grāmatās dažkārt rakstīts par stāvokli, ko sauc par ‘mu-šin’ (jeb kā parasti tulko angliski, ‘no-mind’ – ‘nekāds prāts’). Ja es domāju par neko, kā es varu tikt galā ar uzbrucēju, kurš ļoti spēcīgi domā, kā mani sakaut vai nogalēt? Domāju, vai es ar tukšu prātu nebūtu vien viegls uzbrukuma mērķis?”
Es viņam teicu, ka mēs Rietumu pasaulē bieži esam neveiklu tulkojumu upuri. Šīs maldīgās interpretācijas nāk no nespējas Āzijas kultūras jēdzienus pārnest mūsu Amerikas vai Eiropas valodās tieši. ‘Mu-shin’ – ‘nekāds shin’ tulkojums kā “bezprāta prāts” ir muļķīgs kļūmīgs tulkojums, kas jau ilgu laiku ir appludinājis zen un cīņas mākslu pasauli.
Viens no cīņas mākslu ‘do’ veida (zen karate, zen loka šaušana utt.) nolūkiem ir iemācīties spēju uz laiku izslēgt analītisko mehānisko domāšanu. Tādā stāvoklī esam brīdī, kad nedomājam par domāšanu. Meditatīva prāta vingrinājums veicina neanalizējošu atspoguļojošu reaktīvu uztveri. Šajā stāvoklī robežas, kas nodala darītāju, darāmo darbību un iznākumu saplūst vienā pieredzējumā.
I Viņa Svētības Šrī Šrī Ravi Šankara izteikumi.
Meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.
(Viss ir vienkārši – dzīves jēga ir būt laimīgam. Viss ir sarežģīti – lielākoties apstājamies pie bleķiem, par savu būtību pat nenojauzdami. Tulk. I.L.)
Par autoru: Hamburgietis; pēc 5 darba gadiem advokatūrā pievērsies garīgumam un 1986.gadā piedzīvojis pirmo spēcīgo netveramās garīgās enerģijas pamošanos. Par savu uzdevumu uzskata cilvēku bezmaksas ievadīšanu Jogas prasmēs. Vēl skat. http://wiki.yoga-vidya.de/Yogi_Nils ; https://sites.google.com/site/nilshorn2/
Joga iesācējiem. Nils Horn:
http://www.youtube.com/watch?v=XsOsBfSy_sg#t=194
Saturs
Kas ir Joga?
Esi Jogas māceklis
Desmit Patandžali ētikas pamatlikumi
Praktizē piecus veselības pamatlikumus
Ceļš uz Iekšējo Līksmi
Pārvarēt bailes, bēdas un dusmas.
Karma-Joga (Mīlestības reliģija) Turpiniet lasīt
(Hipotēze par dzīva organisma darbību un noosfēru, kuras pierādīšana “mēģenes” eksperimentā nav iespējama, un nav pat piemērotu mēraparātu. Tālākos tulkojumos (https://tencinu.wordpress.com/2013/10/14/g-n-petrakovica-hipoteze-hambo-lamas-itigelova-anabioze-vai-nemirstiba-un-citi/ ) – par budistu mūka Itigelova iespējamo anabiozi kā nemirstību. Skaidrs, ka šādas pārdomas energoinformatīvajā jomā nopietni skar vienkāršoto attieksmi pret Dievu kā personu, lai neteiktu – kā pret Ziemassvētku vecīti, tomēr esmu pārliecināts, ka tas, ko saucam par Dievu, dusmīgs nebūs. I.L.)
(Grāmata ir par daosu maģiju, tiešāk – par vīrieša dzimumdziņas pārvaldību un sublimāciju (cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju enerģijas pārvēršanās augstākā psīhiskajā enerģijā). Lietišķo un garīgo aspektu saistības ķīniešu izpratne ir uzmanības vērta. Turpiniet lasīt
Termini – ‘enerģētiskais centrs’, ‘telpa’, ‘dobums’, ‘atrašanās vieta’, ‘mājoklis’ un citi. Šie tehniskie termini tiek lietoti daosu tekstos, un tulkotāja pienākums ir tos saglabāt un lietot pareizi.
Kad attīstās dzīvīgums un aizpilda ikkatru ķermeņa daļiņu, māceklis jūt, it kā neskaitāmas smalkas zivtiņas peldētu viņa rumpī un locekļos, tiecoties nokļūt muskuļos, nervos, kaulos un kaulu smadzenēs, aizpildot visas telpas, poras, caurumus, zobus, dobumus, ieplakas, iekšas utt., kas tad pieņem dažādus veidolus un izmērus, līdzīgi tam kā Turpiniet lasīt
Tapas jeb pašierobežošanās palīdz attīrīt visus ķermeņa orgānus un iztīrīt tos no indēm un sārņiem. Ar pašierobežošanos viss ķermenis attīrās, un visi sajūtu orgāni kļūst spēcīgāki.
To veic nevis Dieva iežēlināšanai vai pašapjēgas sasniegšanai, bet lai spēcinātu ķermeni un prātu.
16.03.2013 «India Today Conclave 2013»
Viedība ir ārpus laika!
Saule ir sena, bet stari, kas šodien atnāk no Saules, ir jauni, svaigi. Tie nav veci svaigumu zaudējuši stari. Tāpat ir ar ūdeni. Gangas upe ir ļoti sena, bet šodien tās ūdeņi ir svaigi. Tieši tāpat es teiktu, ka viedība ir kaut kas, kas vienmēr darbojies mūsu dzīvē, kaut kas ļoti sens, bet vienlaikus jauns un svaigs. Viedība ir tas, kas uztur dzīvi.
Palūkojiet — ir nejēgas, ir reliģijas apsēstie, vēl ir tā saucama inteliģence, kurai modē ir bezdievība, bet viedi ir tie, kuri apjēdz, kā savienot seno ar jauno un tā nodzīvot savu dzīvi.
Mēs sazināmies ar cilvēkiem, izsakot daudzas laipnības — ‘Labdien’, ‘Sveiks’, ‘Kā klājas?’,’Laipni lūdzam’. Bet tas ir tik pavirši… Šie vārdi īstenībā nenāk no sirds. Tā stjuarte no mums atvadās, kad izkāpjam no lidmašīnas. Viņa saka: «Patīkamu dienu», bet īstenībā par to nedomā.
Ļoti bieži sakām: «Laipni lūdzam», “Uz redzēšanos!” “Ar labunakti!” un līdzīgi, bet aiz tā nav nekādu jūtu. Turpretim, kad tos pat vārdus izsaka kāds tuvs vai ļoti mīļš cilvēks, tajos ir noteiktas svārstības, aiz tiem ir jūtas.
Kas gan to būtu vaicājis? Tu jau esi sevī! Mosties! Mostieties, tās ir jūsu kārības, kas rada šķitumu, ka esat tālu no sevis. Un kas tās kārības ir? Apmierinājuma kāre, atzinības kāre. Un ko no tā esi dabūjis? Piecas vai desmit kādu sajūtu vai kāda uzbudinājuma minūtes, bet ko vēl bez tā? Galīgi neko! Pavisam neko! Tavas rokas tas atstāj tukšas, tavu galvu un sirdi – izsmeltas.
Kas ir meditācija? Kāpēc vēlamies meditēt? Lai dziļi iegrimtu sevī, lai iepazītu sevi, vai lai par sevi kaut ko uzzinātu, mums jābūt sirsnīgā mājīgā gaisotnē. Formāla gaisotne meditāciju neveicina.
Vai visi jūtaties šeit kā mājās? Kāpēc gan neatvēlēt brītiņu, lai sasveicinātos ar cilvēkiem blakām un aizmugurē?
Tagad sakiet man, cik no jums domā, ka meditācija ir domu sakopotība, koncentrācija? Tā tomēr nav! Būsit vīlušies, bet meditācija nav koncentrācija. Tā ir izkliedēšanās, dekoncentrācija.
Tad jūs esat pārpratuši. Jūs domājat, ka viena meditācija visu padarīs jūsu vietā. Vienkārši baudāt meditāciju.
Ja esat zināšanā iegremdējušies pilnībā, tad nav ko raizēties. Bet ja domājat, ka pabūšana kādu laiciņu klusumā izdarīs jūsu vietā visu, un aizmirstat par zināšanu un gudrību. Kad runājat: “Pieņemiet cilvēkus un stāvokļus tādus, kādi tie ir”, zināšana ir rakstīta jums sejā.
Atbildēšu, bet vispirms jums jāpasaka man, kur ir sākums tenisa bumbiņai.
Mums piemīt lineāra domāšana, kas pieņem, ka visam ir kaut kur jāsākas un kaut kur jābeidzas. Kaut kas sākas un kaut kas beidzas. Un tad iznāk, ka radība ir radīta, un kādreiz viss beigsies. Tas ir lineārais domāšanas veids.
Bet Austrumos domāšana nav lineāra, tā ir sfēriska.
Patskaņu skaņas, to noskaņas un skandējumi ir lietotas daudzās kultūrās tūkstošiem gadu.
RA ir vīrišķās dabas karaliskais raksturs. Tas ietekmē simpātisko nervu sistēmu (kas piedalās iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulēšanā, īpaši trauksmes un sasprindzinājuma stāvokļos), cilvēka auru un fizisko ķermeni. Izrunā kā ‘rɔː’.
MA var saukt par RA pavadošu skaņu. Tā ir mātišķa, sievišķa skaņa ar spēcinošu, sargājošu dabu. Tā ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu (palēnina orgānu darbību, veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanu, t.i., sekmē barības vielu uzņemšanu un uzkrāšanu, ir raksturīga miera un atpūtas stāvoklim). Izrunā kā ‘mɔ’ː
Dziedošās skaņas RA un MA tiek lietotas, lai rosinātu hipofīzi (apakšējais galvas smadzeņu piedēklis, iekšējās sekrēcijas dziedzeris), ko var iztēloties kā gan fiziskā, gan psīhiskā ķermeņa apziņas centru.
(“DZIESMAS DEVA LATVIEŠU TAUTAI KOPĪBU, KAD TAI CITAS NEKĀDAS KOPĪBAS NEBIJA … Zīmīgs ir viņu pielīdzinājums rasas pilieniem, kas pieķeras katrai puķei, katrai lapai, katrai smildziņai, katram priekšmetam. Sakarā ar to priekšmetu, ar to vietu, kur rasas pilieni turas, tie arī dabū savu īsto apgaismojumu, izceļas savā īstajā daiļumā. … Latviešu tautas dziesminieks nav fantāzijas dzejnieks, kas savus tēlus brīvi izdomā, bet modeļa dzejnieks, kas tos ņem no patiesās dzīves. … dvēseles izjūta izceļ jaunus un atkal jaunus momentus, kam īpaši tā dod īsto vērtību. … top par MĪLESTĪBU. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet ARĪ KUSTOŅUS, dažreiz ARĪ CITUS PRIEKŠMETUS. (salīdzinām ar samadhi – … dziļi saplūst ar visuma (holistisko) veselumu ar tādu spēku, kas pārņem visu viņa esamību – I.L.)” (T.Z.)
Ja Latvijā notiek (-tu) pilnvērtīga latviešu kultūras pētniecība un ir (būtu) pilnvērtīga izglītības sistēma, latviskuma atraktors tajās ir galvenā tēma. Nedz daba, nedz tautiskums nav primitīvs, šajās jomās darbojas fraktāļu atraktors, latīņu valodā – pievelkošs, tas ir sakarība, kas nosaka fraktāļa formu. Tas ir iedomājams kā snaudošs vai izpaudies pumpurs, kā no tā izraisījies zars, atzars, zariņš, jauns pumpurs. (I.L.)
“Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu”. Šri Šri Ravi Šankars
(Šo pamācību ielieku šeit gluži kā grēksūdzi, jo iedzimtais skorpionisms, 47 manas dzīves gadi okupācijā un padomiskajā kritizējošajā reālismā, un paša noturīguma trūkums ir padarījis, piemēram, mani par visai aizdomīgu un nemitīgi vērtējošu tipu, kam šad tad paslīd mēle. Neba nu latviešu pasakās un tautasdziesmās trūkst šeit izteikto pamācību un neba nu hadīsas ir rakstītas ne-muslimiem. Un neba nu bez vērtēšanas ir iespējams iztikt. Šri Šri Ravi Šankars ir teicis apmēram tā: “Ja kāds rīkojas kļūdaini, pasaki to viņam divatnē vienreiz. Tad tu savu daļu esi paveicis, tālākais ir viņa atbildībā”. Tomēr hadīsā pateikts ir lieliski, un tas, ko visi saucam par Dievu, gan jau visu zina vēl labāk.)
No Imāma Navavī 40 hadīsu krājuma. Tulkojusi Fātima L.
No Abū Hureiras, lai Dievs ir ar viņu apmierināts, ka Dieva sūtnis, lai viņam Dieva svētība un miers, teica: “Lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, saka labu vai klusē. Lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, ar cieņu un laipnību izturas pret savu kaimiņu, un lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, ar cieņu un laipnību izturas pret savu viesi.” [Bukhārī un Muslims]
(Latviešu garīgais mantojums gluži vai brēc uz mums par cilvēka un dabas vienību, saskaņu un sajūgtību. Ja latviešiem ir reliģija, tā ir dabas, cikliskuma, saskanīguma, darba, ‘šeit un tagad’ reliģija. Un mēs neesam vientuļi. Nešaubīgi, tautas, kas tūkstošiem gadu ir dzīvojušas teltīs, būdamas tikpat atkarīgas cik pateicīgas dabas spēkiem un dāvanām, ir mums vērā ņemami sarunu biedri. I.L.)
Autore mēģina iepazīstināt ar klejotāju pasaules ainu. Cilvēki un daba savstarpēji sadzīvo. Un visi cilvēki vēlas rast saskaņu ar dabu, tā ir nozīmīga lieta gan klejotājiem, gan citām tautām.
(Daosu mūka Čan Čuņ trīs gadu ceļojuma pie Čingīs-hāna (Genghis Khan, /ˈɡɛŋɡɪs ˈkɑːn/ jeb /ˈdʒɛŋɡɪs ˈkɑːn/, mongoliski: [tʃiŋɡɪs xaːŋ] un tālākās dzīves apraksts (1219.-1227.g.). Ērti salīdzināt ar tā paša laika Indriķa hroniku.
Čan Čuņ pirmsnāves dzeja: “Dzimšana un nāve ir kā rīts un vakars; spokaini burbuļi parādās un zūd, bet ūdens nav skarts necik. Kad saules un mēness gaisma iziet caur caurumu, mēs varam pārkāpt saulei un mēnesim; bet kad gaismas noslēpumainais spēks atklājas pilnībā, tā apņem jūras un kalnus, plūst visās pasaules malās kā uz kaut ko tuvu un elpina radību miriādes kā atspere, un bezjēdzīgi ir vārdi, kad ota beidz tos rakstīt, pārvēršas pīšļos, un kad tiek nodoti laikabiedriem, tie tos aizmirst jau klausoties”. I.L.)
Konstantins Georgija d. Korotkovs ir eksperimentālais fiziķis, tehnisko zinātņu doktors, Sankt-Pēterburgas Fizkultūras zinātniskā institūta profesors, direktora vietnieks, Krievijas Valsts Informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas universitātes profesors, Starptautiskās medicīniskās un lietišķās bioelektrogrāfijas savienības prezidents.
Ieskatam daži raksturīgi izvilkumi no grāmatas teksta:
… Enerģētiskais lauks ir it kā karkass, kas ir pirmais, kas nosaka fiziskā ķermeņa attīstību un uzbūvi.
… organisma enerģētiskā lauka kropļojums, ja netiek izlabots, var novest pie saslimšanas.
… Katrs cilvēks ar visu viņu ietverošo telpu – gaisu, kuru elpo, ēdienu, ko ēd, vietām, kur uzturas, cilvēkiem, ar kuriem biedrojas, Mēnesi, planētām un zvaigznēm, kuras nosaka viņa dzīves globālo norišu plūdumu – veido vienotu enerģētisko sistēmu.
Pirms Agrīnā Laikposma vēsturiskā sākuma Žang Žung zemē jau bija bijušas dažādas paaudzes, un bija attīstījušies arī daži Bon veidi. Ja tā, vai ir droši, ka tajos laikos nav bijusi rakstiska saziņa vai citāds līdzīgs kultūras izpausmes veids.
Senās Žang Žung karaliskā pēctecība ir ļoti saistīta ar senās Žang Žung paaudžu izcelšanos.
Katras zināmas valsts iedzīvotāju vidū vienmēr ir kādi cilvēki, kas to apņēmības dēļ vada dažādu grūtību, kas dzīvē gadās, risinājumu meklējumus, kamēr citi, kas varbūt sadursmēs ar dzīves grūtībām nav tik dūšīgi, vienkārši sevi iztukšo un padodas. To, ka tas tā ir, varam saprast, pārlūkojot pašiem savus senčus – katrs no tiem ir vadījis savu dzīvi savā veidā, atbilstoši savām cilvēciskajām spējām. Tā paša iemesla dēļ mēs varam izprast arī, kāpēc tas ir lietu dabā, ka stingras gribas pagātnes cilvēki ir raduši iespēju, paceļoties pāri vājākajiem, kļūt par valdniekiem [rgyal po].
Turpiniet lasīt
(Te ir runa par pāreju no asinsupurēšanām uz prāta un apziņas kultūras, garīguma izkopšanas mācību līdz pat meditācijai un apjēgai, kas jāpārdzīvo ikkatrai civilizācijai. To apmēram 1917 gadus pirms Kristus Tibetā svētā Svastikas kalna apvidū ir aizsācis atnācējs gŠen-rab Mi-bo-če. “[Viņš] paredzēja piecas lietas: ciešanu pasauli {Izturības Pasauli, mi mjed kyi ‘jig rten} [kā] kopjamu lauku; tos, kurus jādara rāmus – cilvēciskās būtnes; kontinentu – ‘Dzam-gling, Sog-kha; ļaudis [kā savus] līdzgaitniekus; dMu karalisko ģimeni [kā savus] pēctecību.” Viņam ir izdevies to paveikt un viņa pēctečiem daudzmaz saglabāt, nenosmacējot dzīvo saikni ar neaptveramo. Viegli tas nav bijis: “Esmu brīvs, tomēr pat mans spēks ir notrulināts, kad ir darīšana ar maldinātu apzinošos būtņu karmām. Mani pasaulīgie darbi ir pabeigti. Lai mācītu pārcelšanās īslaicīgumu tiem, kas paliek uzticīgi nemainīgumam, aiziešu arī es”. Arī atnācējs Jēzus vēlāk ir darījis to pašu Tuvajos Austrumos, mācot augstāko mīlestību un neliekulību. Un viegli tas nepavisam nav bijis, lai neteiktu, ka Jēzus pēcteči ir tikuši varas turētāju piejaucēti un mācība izkaltēta formālismā un pretenzijās. Krusta nāvē Jēzus sniedza cilvēcei vai vismaz jūdiem iespēju ieraudzīt sevi kā spogulī. … I.L.)
Mūsu dienās vārds Bon ir kļuvis labi zināms; tā sākotnējā izcelsme ir atvasināta no sena tibetiešu jēdziena bzlas pa [skandēšana] un no ar to saistīta darbības vārda bon pa, kas nozīmē bzla pa [atkārtot, skandēt]. Šis jēdziens tik pazīstams ir tāpēc, ka senos laikos svētu formulu skandēšana vai ar to saistīti riti un dievkalpojumi tika saukti par Bon, un to veikšanas lietpratēji tika iecelti par Bon-po.
Turpiniet lasīt
Abwûn
Tu, kas nes dzīvības dvašu,
d’bwaschmâja
Kas pilda visas skaņu, gaismas un trīsu jomas,
Nethkâdasch schmach
Kaut mana vissvētākā būtība piedzīvotu Tavu gaismu.
janaka uvaacha
kathaM jñaanam avaapto’ti kathaM muktir bhavishhyati
vairaagyaM ca kathaM praaptam etad bruuhi mama prabho. 1.1Džanaka teica:
Kā cilvēks gūst apjēgu? Kāda būs atbrīvotība? Kā nodrošina atsacīšanos? Ak Kungs, to man teic.1.1.
Un tā, Džanaka vaicā Aštavakram: “Kā es varu atbrīvoties? Kā? Kā varu kļūt brīvs? Es visu to zinu ar saprātu, visu saprotu, bet kā to izdarīt?“
Lūk, kur grūtības. Vai ne?
(Divi ievadi pirms sena cilvēces vēsturē vienreizīga garīga darba lasīšanas. Šri Šri Ravi Šankara ievads viņa lekciju virknei par Aštavakra Gītu (Aštavakra Samhita, Ashtavakra Samhita, Ashtavakra Gita, Ashtavakra Geeta) kā vienmēr ir ģeniāli vienkāršs un ļoti liek pie sirds nespēlēties ar šo uguni, pirms veikti pirmie soļi savā garīgajā attīstībā. Svami Nitjasvarupananda it kā baisi gudri, tomēr, šķiet, saprotami teic par mūsu iedomu izkropļotu šīs dzīves pasauli, par atkarību no tās un par vien apjēdzamu nevis izprātojamu Tīro, iedomu neaptraipīto, Patiesību. Un par Vedantas filosofiju. I.L.)
Pirms gadu tūkstošiem bija valdnieks vārdā Džanaka. Viņš bija guvis augstas zināšanas. Tomēr viņam joprojām nedeva mieru zinātkāre. Viņš gribēja zināt vēl vairāk. Zinātkāre vēl turpinājās, bet viņš bija dziļi aizņemts ar valsts lietām.
Turpiniet lasīt
Šis būs stāsts par debesu kalnu, no kurienes tiek raidītas uz zemi dvēseles.
Ikviens no mums ir bijis debesu kalnā, ir redzējis debesu kokus un puķes. Gan tikai īsu brīdi. Šķiet, tikai mirkli. Jo retais, kas uzņēmies zemes gaitas, debesis vairs atceras. Neatceras tāpēc, ka vairumam zemes kņada liekas skaistāka par debesu mieru.
(IZMAINĪSIES MATERIĀLĀS STRUKTŪRAS, MUMS BŪS IESPĒJA KĻŪT CILVĒCĪGĀKIEM, MĒS PACELSIMIES JAUNĀ AUGSTĀKĀ LĪMENĪ, JA GAISMAS CILVĒKI SPĒS SANĀKT KOPĀ UN APVIENOTIES.
Vai tā ir pasaka par izkļūšanu no pagrimstoša materiālisma purva ar skaidrības un vienkāršības ieročiem, vai stāsts no dziļas senatnes par vareniem kosmiskiem cikliem un neizpētītu enerģiju ietekmes pastiprināšanos uz Zemes, ir vērts izlasīt un, galvenais, padomāt. I.L. )
Karloss Barrio (Carlos Barrios) ir dzimis spāņu ģimenē El Altiplano kalnienē. Viņu māja atradās Huehue tenango, kas ir maiju Mam cilts dzīvesvieta. Kopā ar citiem maijiem un citiem vietējo tradīciju glabātājiem Mam cilts glabā daļu Bruņurupuču salas (Ziemeļamerikas) seno zināšanu.
Kopš neatminamiem laikiem Indijas svētās zemes pašatsacījušies gaišreģi laiku pa laikam ir atklājuši sevi garīguma jomā. Tas ir nesis labumu mācekļiem, saprātīgajiem un tiem, kas tiecas pēc atbrīvošanās. Iznākumā Indijas prasmju apraksti sanskrita valodā ir neierobežota garīguma dārgumu krātuve.
Par cilvēka vēlmi apjēgt Dievu vēsta viņa dievbijīgie iepriekšējie iespaidi (Sanskaras). Cilvēks vienmēr ļoti tiecas zināt, kad un kur viņam jāsāk garīgā vingrināšanās. Jo stiprāka ir vēlme, jo agrāk tiek apjēgts mērķis.
Kundalini jogu piekopj plaši visās valstīs. Tādu cilvēku, kuri spēj skaidrot vai piekopt kundalini tās īstajā secībā, ir mazākums. Kundalini pamodināšanai ir daudz paņēmienu. Es varu skaidrot kundalini pamodināšanas paņēmienu ar GURUDEV BHAIRAVA labvēlību.
… Prāna ir dzīvības spēks jeb enerģija, kas pastāv visur un katrā no mums izpaužas caur elpu, tomēr tā nav tas pats, kas elpa vai skābeklis. Prāna pastāv visā dzīvajā. Apziņa tai nepiemīt – tā ir tīra enerģija. Katru mūsu ķermeņa šūnu pārvalda prāna.
(Ja atsevišķie sanskrita vārdi baltu mutēs ir nonākuši saskarsmes ceļā ar sanskrita zemēm, tad diez vai starp tām ir kāda mums ģeogrāfiski tuvāka kā Kašmira. Sensenos laikos tā esot bijusi Kasjapas, Arjavati vīra, zeme; kā rakstīts Bhavišjas Purānā – “ap Kalijugas 1000.gadu (2000.g.pr.Kr.) Indijas zemē ir ieradies Kasjapa Muni ar Arjavati. Tie ir pielūguši vēlāk izsīkušo Sarasvati upi, un tiem ir bijusi tās svētība”. http://ancientindians.wordpress.com/aryans-to-asoka-bhavishya-purana/). Kasjapa esot bijis āriju pirmtēvs.
Šri Šri ņem no groziņa jautājumu lapiņas. Runā ar cilvēkiem aci pret aci, smaida un liek lapiņas malā. Priekšā iznāk kāds puisītis un ieliek Šri Šri rokās uzlīmīti “Nr.1”.
Šri Šri Ravi Šankars: Aiziet vēl viens gads, ir jau aizgājis. Sagaidīsim 2010.gadu. Izgājušais gads ir darījis mūs bagātus ar pieredzējumiem.
Šri Šri Ravi Šankars: … Šai pasaulei esat vajadzīgi jūs, bet jums pasaule nav vajadzīga. Jums tā nav jānoraida ārišķīgi, bet jāzin prātā. Pat jūsu ķermenis ir objekts. Tas ir smalks (subtle). Bet kad šī apjēga uzaust, tad vairs nekad nevar pastāvēt nabadzība vai trūkums.
Jaut.: Gurudži, man šķiet, ka dzīve ir ļoti nelaimīga. Ko man iesākt?
Šri Šri Ravi Šankars: Jūs domājat, ka dzīve ir nelaimīga tādēļ, ka esat atkarībā no pagātnes vēlmēm, pagātnē neiespētā, jūs nepieņemat tagadni, jūs nevirzāties uz priekšu, vai arī jūs cerat uz kaut ko par daudz. Pareizi?
Jaut.: Esmu nedaudz satraukts tavā priekšā, un mana sirds arī pukst straujāk. Kursa laikā es uzzināju, ka mūsu esamība ir mūžīga. Es vēlētos zināt, kāds ir šīs iedzimšanas sakars ar mūžīgā klātbūtni?
Jaut.: Es šeit jūtos ļoti labi un pārņemts, bet palaikam, kad redzu šeit bagātus un slavenus cilvēkus, es jūtos, ka neesmu nekas, Es jūtos apjucis. Lūdzu, palīdzi.
Šri Šri Ravi Šankars: Nu labi, ja tu vēlies kļūt par vienu no šīm zvaigznēm, tad darbojies ar tādu mērķi, tas nav ļoti sarežģīti.
Jaut.: Gurudži, kursa laikā es jūtos ļoti labi, bet, tiklīdz aizeju, tā jūtos atkal nelaimīgs. Kā lai tiek vaļā no tā?
Šri Šri Ravi Šankars: Uzņemiet šādu gudrību. Neatkarība nozīmē iekšēju atkarību. Neatkarība jums ir tikai tad, kad jūs esat atkarīgi iekšēji. Tu esi nelaimīgs, kad gribi kaut ko no citiem savam atbalstam. Cik daudz tu vari ņemt? Un pat, ja tu ņem visu, vai tas ir tas, kas vajadzīgs? Tā es domāju. Būt neatkarīgam nozīmē būt iekšēji atkarīgam.
Jaut.: Gurudži, gaisotne šajā satsangā ir tik jauka. Kāda burvestība tajā slēpjas?
Šri Šri Ravi Šankars: Es zinu tikai vienu burvestību – mīlestību. Tā ir burvestība, kas savieno visu.
Jaut.: Gurudži, kāpēc cilvēki novēršas no reliģijas un kultūras?
Šri Šri Ravi Šankars: Palūkojieties uz šo sajūsmināto ļaužu pulku šeit. Redzot šo pulku, es to nejūtu.
Jaut.: Gurudži, es bieži redzu cilvēkus paklanoties tev. Vai tas ir viss, kas vajadzīgs?
Šri Šri Ravi Šankars: Nē nē, nepavisam. Šīs lietas īstenībā ir nenozīmīgas. Zināt, šie ārējie žesti ir nenozīmīgi. Nepiešķiriet tiem par daudz nozīmes. Visiem šiem žestiem nav nozīmes. Mūs visus saista dziļāks līmenis, sirds līmenis. Tā mēs esam satikušies, un esam visi šeit.
Turpiniet lasīt
Vakara satsangā Starptautiskajā Art of Living Centrā Svami Ramdevs (Swami Ramdev) izteica savu cieņu Šri Šri Ravi Šankaram. Sveicot Svami Ramdevu, Šri Šri teica: “Indijas attīstību vienmēr ir virzījuši svētie, sanjasi – askēti. Svami Ramdevs ir darījis daudz, lai dažādos Indijas apvidos, ieskaitot daudzus ciematus, izplatītu jogu un Ajurvēdu”.
Jaut.: Gurudži, Šivas un Krišnas dziesmu dziedāšana satsangā liek daudziem cilvēkiem brīnīties. Lai gan mēs uzsūcam ļoti daudz labu svārstību, tas vēl liek daudziem cilvēkiem domāt, ka mēs dziedam hinduistu dziesmas. Kādēc mēs dziedam tik daudzu Dievu dziesmas? Citu reliģiju cilvēki apjūk starp satsangas īsto nozīmi un mantrās slēpto simbolisko nozīmi.
Turpiniet lasīt
(Tieši pirms Rudra Pudžas (Puja – godināšana, dievkalpojums) Šivratri (Shivratri – “Dižā Šivas nakts”) naktī Šri Šri Ravi Šankars runāja par Šivas un Šivratri īsto būtību.)
Izpratīsim nedaudz par Šiva tattva (Shiva tattva – pirmais un netveramākais veids – tīra apziņa un visu citu izpaudumu avots). Zināt var pavisam maz. Saprāts ir jāapmierina un jāmodina netveramām sajūtām.
Turpiniet lasīt
Es teiktu, ka jums, garīgiem mācekļiem, ir jāpiedalās šajā lietā. Labie cilvēki ir aizbēguši no politikas, it kā tā būtu netīra kanalizācijas caurule. Plūstot tik daudz netīrai kanalizācijai, mīļā Ganga (Gangaji) ir izzudusi. Politikā ir jāienes jaunas ievirzes, uz to mums visiem ir jāstrādā.
Šri Šri Ravi Šankars
Jaut.: Gurudži, kad man uznāk sliktas domas, es spēju tās vājināt ar saprātu.
Bet vai ir iespējams būt bez sliktām domām vispār?
Šri Šri Ravi Shankars: Tā ir prasmes lieta. Kā pārvaldīt sliktas domas. Milzums domu nāk, kad ķermenis ir piesārņots, ja prātā ir neīstums (aavaran – maskēšanās, norobežošanās).
Turpiniet lasīt
Holi ir krāsu svētki. Visa pasaule ir ļoti krāsaina. Tāpat mūsu sajūtas un jūtas saistās ar dažādām krāsām dabā: dusmas ar sarkanu, nenovīdība ar zaļu, dzīvīgums un līksme ar dzeltenu, mīlestība ar sārtu, plašums ar zilu, miers ar baltu, ziedošanās ar safrāndzeltenu un apjēga ar violetu. Katrs cilvēks ir krāsu fontāns, kas pastāvīgi mainās.
Turpiniet lasīt
Jaut.: Gurudži, ar tavu labvēlību esmu saņēmis jaunu auto, bet ja tu tajā nesēdi, kāds prieks no auto?
Šri Šri Ravi Šankars: Tavs ķermenis ir auto, kura sirds ir motors. Tev pietiek, ja tev sirdī ir vieta man. Kāds prieks ir sēdēt otra automašīnā! Ļauj man mājot savā sirdī.
Turpiniet lasīt
Jaut.: Ko tu vēlētos attiecībā uz sanskrita valodu?
Šri Šri Ravi Shankars: Es domāju ārpus valodām. Valodām, protams, ir sava vieta, bet mani vairāk skar apziņa un prāta stāvoklis. Kā mēs varam pacelt apziņas līmeni pasaulē? Sanskrits, protams, ir diža un brīnišķīga valoda. Tā ir daudzu valodu māte – krievu, vācu, angļu un citu Indijas valodu māte, tās visu sakņojas sanskritā.
Jaut.: Kāda nozīme laikam, ja viss notiek patreizējā brīdī?
Šri Šri Ravi Shankars: (Pēc pārdomu brīža). Tas (iepriekšējais brīdis) tagad ir pagātne. Pagātne arvien ir pagātne. Pagātne un nākotne ir arī tagadne. Visai radībai nav nozīmes, nedz laika, nedz vietas.
Jaut.: Kāds ir sakars starp domu un darbību?
Šri Šri Ravi Shankars: Nekad nedariet neapdomīgas lietas, vai arī jūs būsit nepatikšanās. Turpiniet lasīt
Jaut.: Cik svarīga ir prāna (dzīvības spēka enerģija)? Viena lieta, protams, ir, ka tā dod dzīvību. Kā var uzlabot cilvēka prānu?
Šri Šri Ravi Šankars: Prāna ir klātesoša visur. Īstenībā mēs peldam gaisā, prānā, prānas okeānā. Mainoties izpausmes elementam, ir atšķirība. Akmeņiem ir viena prānas vienība. Ūdenim ir divas prānas vienības. Ugunij ir trīs prānas vienības. Gaisam ir četras prānas vienības. Augiem ir piecas prānas vienības. Dzīvniekiem ir sešas prānas vienības. Cilvēciskas būtnes spēj ietvert no septiņām līdz sešpadsmit prānas vienībām. Prānas izpausme ir viss visums. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc mums ir jāpieliek tik daudz pūļu, lai fiziski satiktu tevi, jeb ir tā, ka Guru ar kaut kādu nolūku veido nepieejamību?
Šri Šri Ravi Šankars: Nepavisam! Esmu pieejams vienkārši. Esmu pieejams visvienkāršāk. Zināt, jums tīk pielikt pūles, un, lai ko jūs gūtu pēc to pielikšanas, jūs tad gūstat lielāku prieku. Jūs nepriecē tas, ko gūstat viegli. Tā ir parasta cilvēka psīholoģija. Turpiniet lasīt
Jaut.: Ko mēs savā līmenī varam darīt, lai sapulcētu uz kalpošanas svētkiem visu kultūru un reliģiju cilvēkus?
Šri Šri Ravi Šankars: Mēs to jau darām. Mēs šo lietu turpinām darīt. Pasauc kādu un saki: “Dziedāsim kopā, kalposim kopā, kopā sēdēsim klusumā.” Klusēšana ir labākais lūgsnas veids. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kad visi guļ, Gurudži ir nomodā. Vai tu tādēļ nesastopies ar kādām grūtībām?
Šri Šri Ravi Šankars: Kad tu guli, mājas priekšā ir sargs. To, kam ir lielas grūtības, mazas grūtības netraucē. Jogus netraucē tas, kas cilvēkiem parasti dara raizes. Jogiem iespējams viss.
Jaut.: Kurp man jādodas, lai sasniegtu bhakti (nodošanos Dievišķajam)? Turpiniet lasīt
Ir divas attieksmes, uz kurām jāvērš uzmanība. Viena ir, kad vēršamies uz iekšu, – tad sakām, ka viss ir kārtībā. Bez Dievišķās iejaukšanās nepakustas ne smildziņa. Tāpat Dievs ir turējis mūs, lai būtu kārtībā.Viss ir kārtībā. Turpiniet lasīt
Jaut.: Gurudži, mēs kaut kā jūtamies ļoti saistīti ar tevi, vai tu jūti to pašu?
Šri Šri Ravi Šankars: Vairāk kā to. Zināt, saistība nozīmē, ka ir atšķirība. Es nejūtos saistīts, jo nejūtu atšķirību. Es jūtu, ka jūs esat daļa no manis.
Jaut.: Ja patiesība ir pretrunīga, kā patiesību atrast? Turpiniet lasīt
Atvainojiet, raksts ir pārcelts uz http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/02/13/kada-stratagema-vai-kada-to-kombinacija-vai-kada-%E2%80%9Cinovativa%E2%80%9D-stratagema-tika-lietota-lai-veiktu-apversumu-pret-atmodu-un-kadas-stratagemas-sastavdala-bija-pandoras-pasaules-laun/#more-17 Turpiniet lasīt
Hinduismā pastāv krietna dzīvesveida likums – Dharma. Tā desmit baušļi: Turpiniet lasīt
1. Mācieties šo svēto likumu, kuru ir ievērojuši (Vēdās) mācītie vīri, un kam savās sirdīs piekrituši tikumīgie, kas vienmēr ir brīvi no naida un juceklīgas pieķeršanās lietām – no atkarībām.
2. Darboties vienīgi, sagaidot apbalvojumu, nav slavējami, tomēr brīvība no šīs vēlmes šajā (pasaulē) nav (sastopama): jo uz (šīs) vēlmes dibinās Vēdu mācības un Vēdās noteikto darbību veikšana. Turpiniet lasīt
(Vairāk vēsturiskas nozīmes norādījumi. Šī it kā raibā un neticamu apgalvojumu pilnā, kā arī vietumis pretrunīgo un tostarp Brahmanu iztikšanu nodrošinošo noteikumu virkne kļūst skaidrāka, kad pamana tajos klātesošos pamatlikumus, kas dara ritus no bezjēdzīgām ceremonijām par cilvēka garīgas (arī praktiskas) izaugsmes stundām Turpiniet lasīt
(Te ir apmēram Jēzus laika pasaulīgās pārvaldes likumi Ziemeļindijā. Jēzus esot teicis, ka “jo tālāk no Dieva, jo vairāk likumu.” Ir vērts salīdzināt, kuri no pārvaldes likumiem ir īstāki – 0.gadsimta Manu vai 21.gadsimta sākuma Latvijas… Turpiniet lasīt
(Budas kā cilvēka vārds ir bijis Siddhartha. Viņa dzimtas vārds bijis Gautama. Buda ir viņa raksturojošs apzīmējums, epitets, kas nozīmē “apjēgušais”. Kalama Sūtras (Suttas) vēstījums ir par mācību, kas brīva no fanātisma, dogmātisma un neiecietības, un ko Buda sludinājis kšatrijiem ar dzimtas vārdu Kalamas Kesaputtas pilsētiņā Košalā.) Turpiniet lasīt
Budisma norādījumi nav baušļi, un tajā nepastāv grēka jēdziens. Tomēr tas noteikti nenozīmē, ka tie būtu tikai ieteikumi.
Pali valodas vārds “norādījumi” (sila) var attiekties uz iekšēju tikumību, kā laipnība un patiesums, kā arī uz šo tikumu darbību pasaulē. Tas var attiekties arī uz tikumisku rīcību. Tomēr, vislabāk vārdu “sila” var izprast kā saskaņas, harmonijas ceļu. Turpiniet lasīt
Divpadsmit nepārkāpjamie baušļi:
Pirmie (Czjuenjuaņa, 13.gs.) “Desmit aizliegumi” (Ši cziņ); nedrīkst:
(Lūdzu, atcerieties, ka cīņa nepavisam nav tas pats, kas naids. To mācīja tikai komunistu laikos. Cīņa drīzāk ir dzīve. Un karatē likumi noder katram – I.L.)
Cieni mācību, biedrus, Skolotāju (senseju), apgūsti godbijību un cieņu pret dzīvi – tas tevi atšķirs no dzīvnieka. Turpiniet lasīt
Gaismas Cīnītājus var pazīt pēc skatiena.
Tie dzīvo mūsu pasaulē, viņi ir mūsu pasaules daļa, mūsu pasaulē tie ir sūtīti un nākuši bez zižļa un bez sandalēm. Nereti tie sajūt bailes. Ne vienmēr tie rīkojas pareizi.
Gaismas Cīnītāji reizēm mokās dēļ sīkumiem, sarūgtinās par niekiem, uzskata, ka nespēj attīstīties. Laiku pa laikam Gaismas Cīnītāji domā, ka nav ne brīnuma, nedz svētlaimes cienīgi. Turpiniet lasīt
Mijamoto Musaši (Miyamoto Musashi – arī Shinmen Takezō, Miyamoto Bennosuke, vai viņa budista vārdā Niten Dōraku – 16.gs. samurajs, arī suiboku-ga jeb sumi-e (vienkrāsas tintes glezniecība) mākslinieks) atzīst, ka “Ceļi ir dažādi. Ir pestīšanas ceļš pēc Budas likumiem, ir Konfūcija ceļš, kas vada mācību Ceļus, dziedināšanas Ceļš, Vakas (Waka – japāņu dzejas žanrs, galvenokārt tankas) poēmas Ceļš, tējas mākslas Ceļš, loka šaušanas Ceļš Turpiniet lasīt
(Šeit un līdzīgos tekstos par cildenajiem austrumu cīņas mākslas meistaru baušļiem es vārdu “cīnītājs, kareivis, samurajs” aizvietoju ar “cildenais”.)
Meistarība cīņas mākslās pēc japāņu uzskata veidojas no trim pamata sastāvdaļām: “SIN” (šis vārds apzīmē tikumiskās īpašības, gribas spēku, gara stingrību); “TAI” (apzīmē ķermeņa pilnību, spēku, izturību); “GI” (paņēmienu pilnība). Turpiniet lasīt
(Tā kā arī latviešu saknes stiepjas no indoirāņu pasaules, ir vērts zināt pēc iespējas vairāk arī par ārjām, ārijiem jeb āriešiem. Šķiet, ka šis raksts pietiekami skaidri norāda uz to, ka vārds “ārijs” ir apzīmējis jebkuras tautas cilvēkus, kuri savā garīgajā attīstībā ir garīgi pacēlušies un noturējušies cildeno kārtā. (Nevar gan noliegt varbūtību, ka senā Ārjanas valsts apmēram tagadējās Irānas – Tadžikijas apvidos ir bijusi šīs tradīcijas šūpulis. Skat. arī Manu likumu 2.nodaļu: “21. To (zemi), kas atrodas starp Himavatu (Himavat (himavant-) ir sniegu dievs, Himalaju kalnu personifikācija) un Vindhja (Vindhya, kalnu grēda, kas sadala Indijas pussalu ziemeļu un dienvidu Indijā) kalniem austrumos no Prajadžas (Prayaga) un rietumos no Vinasanas (vieta, kur izzūd Sarasvati upe), sauc par Madhjadešu (Madhyadesa – vidus apvidi). 22. Bet (joslu) starp (tikko minētajiem) diviem kalniem, kas (stiepjas) līdz austrumu un rietumu okeāniem, viedie sauc par Arjavartu (Aryavarta) (Āriju valsti).”. Zinot, ka huņņu-tjurku tradīcija ietver ajī – gaišos garus, var minēt, ka viņpus 1500km garās Zagros kalnu grēdas, skatot no šumeru-semītu zemēm, ir bijusi uz svētu garu vērsta tradīcija, kura izplatījusies ar, varbūt, ļoti plašas misionāru kustības palīdzību. Zagros kalnus tā ir pārvarējusi, varbūt, caur Jēzu Kristu. ) Attiecībā uz mūsdienu Latvijas naudvaras “eliti” ir vērts pie sevis padomāt, ko tad īsti nozīmē cildenums, un ar ko tas atšķiras no viņu shēmām un viņu “nepieķēra, nav pierādījumu, likums nav pārkāpts”. I.L.) Turpiniet lasīt
(Šamsuddīns Mohammads Hafizs no Širāzas ir 14.gadsimta (apm.1320-1389) Irānas dzejnieks filosofs, dižs sūfijs, dzīvojis 100 gadus pēc Rūmī. Viņš ir saukts par Korāna sakņu Skolotāju, Slēptā Mēli, Noslēpumu Tulku. Lasot ir jāatceras, ka vīns sūfiju dzejā ir poētisks jēdziens, kas vairāk nozīmē garīgu skurbumu. Tāpat, Iemīļotais ir Dievs. Jāatceras arī tas, ka sūfiju paņēmiens neiekalst tā sauktajā “vārdā” ir spēlēt draiskuli un jampampiņu. Sūfiji savā ziņā ir garīgās jomas džezmeni.) Turpiniet lasīt
(Divi stāsti par Šumeras agresiju pret Arattu. Aratta ir sena valsts, kas ir saistāma vai pati ir Arjana, eiropiešu indoirānisko sakņu zeme. Tie ir daudzlīmeņu stāsti – par bada postu, kas uzbrucis Arattai, par to, kā šādu stāvokli izmanto Šumera, par diplomātiskajām sacensībām šo austrumu valdnieku starpā (kurām noteikti ir vieta diplomātijas vēsturē), par abu pretenzijām uz īstu vai spekulatīvu anunnaku dievietes Inanas labvēlību un par to, kā Arattas zaudējumi tiek no abām pusēm skaidroti kā Inannas nodevība pret Arattu.
Mūžsenais stāsts par spekulācijām ap “manējo visstiprāko dievu” un par dieva piesavināšanās manipulācijām. Vai varbūt tiešām par cilvēku attiecībām vai atmiņām par attiecībām ar uz Zemes izzūdošām par cilvēkiem nesalīdzināmi varenākām (pirmsplūdu?) būtnēm – anunnakiem. ) Turpiniet lasīt
(Šamanisms un pagānisms mums ir padarīti par lamuvārdiem, tomēr pilnīgi nepelnīti. Tie viltojumi, ārišķīgi atdarinājumi un kropļojumi, ko mēdz pārmest šamanismam, attiecas uz visiem cilvēka darbības veidiem, arī uz visiem -ismiem un reliģijām. Ar šamanismu var “aiziet tajās pašās auzās”, kur ar kristietību. Šamanisma “gari” nav vairāk nosacīts jēdziens kā “dievs” un “pāvests”. Šamanismā var atpazīt Jēzus brīnumdarbus un nojaust, kas bija tas, par ko viņš tā laika cilvēkiem teicis “vēl nesapratīsit”. Jo “pagāniskāka” kļūs cilvēce, jo saskanīgāk tā dzīvos ar savu nabaga planētu – I.L.) Turpiniet lasīt
(Maz ticams, ka lasītājs varēs šo rakstu saldi baudīt. Drīzāk tas sarežģītais teksts kaitinās. Tomēr iesaku to pārlasīt: pietiktu, ja pakutināsies Jūsu apziņa – ja būs lemts, kaut kas aizķersies un uzpeldēs gatavības brīdī. Arī es – tulkotājs visu nesaprotu un atvainojos arī par neizbēgamām tulkojuma neveiklībām. I.L.)
Pamats ir pašizcelsmes viedība. Turpiniet lasīt
(Norādījumi par cilvēka miršanas un pārdzimšanas būtību pēc Bon Dzogčen viedokļa, saņemti no viedā Tapihricas, galvenā Šang-Šung valsts zināšanu tālāk pārnesēja pēc šīs valsts sagraušanas. Ir vērts izlasīt līdz galam. I.L.)
Sveicu (phyag-‘tshal – godbijīgi rokas salicis) Kuntusangpo (Kun-tu bzang-po: “Viscaur Labais” – augstākās īstenības pamatlikums, nemainīgā sākotnējā viedība, kas ietver visu esamību), tīrās Apziņas (ne individuālās) pašpiemītošo stāvokli, acīmredzamo Budu!
Ak, cildenā būtne, bardo (apziņas pārejas stāvoklis starp nāvi un pārdzimšanu) laika gaismas posmā cilvēks nokļūst uz robežas starp patiesu apjēgu (rtogs-pa: patiesa mācības apjēga, brīva no prāta jēdzieniem un spriedumiem. Attīstītas apjēgas stāvoklis, kad atmestas šaubas un pastāvīgi tiek tieši pieredzēta mācība) un maldiem. Turpiniet lasīt
(Joga ir prasmīgums, darbs ar sevi – sava ķermeņa turēšana, attieksmes un gara attīstība ar galamērķi saplūst kā Es kodolam ar visumu, virsapziņu, Dievu holistiskā veselumā. “Īstenība ir apjēdzama kā organisks veselums”, J.K. Smetss.
Kas manam biedram nāca
Itin sebu vakarāi?
Dieviņš manam biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.
Man arvien vairāk šķiet, ka vispārzināmajā Jēzus citātā “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība” tā lielākā ir joga, lai kā to sauktu, var arī par Līgo. Tā stāv pāri reliģijām, tai vislīdzīgākā ir mīlestība, un pietiekamā mācekļa garīgās attīstības stāvoklī tā atjauno saikni ar Dievu, lai kā to sauktu.
Ja atrodat cilvēkam vēl draudzīgāku Jogas Sūtru skaidrojumu, dariet zināmu. Ja atrodat kļūdas vai labojamas vietas, lūdzu komentējiet. Tulkots ir no lekciju pieraksta, tāpēc ir vērts paklausīties autora bagāto intonāciju šajā video: Turpiniet lasīt
Nākošā sūtra:
[AUM vai OM apcere (1.23-1.29)
1.23 Ar īpašu ziedošanos un ļaušanos ieiet radošajā avotā, no kura esam cēlušies (ishvara pranidhana), saplūsmes, virsapziņas (samadhi) iestāšanās ir nenovēršama.
(ishvara pranidhana va)
Cilvēka apziņa ir kā sēkla. Sēkla nes koka, lapu, zaru, sakņu, ziedu, augļu un vairošanās iespēju. Tāpat ir arī ar cilvēka prātu. Sēklas uzdīgšanai un izplaukšanai vajag piemērotu augsni, piemērotus apstākļus, saules gaismu, ūdeni, – piemērotu augsni, vai ne tā? Tas pats ir arī ar cilvēka apziņu, cilvēka prātu. Sēkla var vai nu palikt gaidoša gadiem, glabājot savī savas iespējas, vai sākt dīgt un plaukt; – cilvēka apziņas uzdīgšana ir viveka – apjēga, spēja atšķirt lietas, viedība. Turpiniet lasīt
(Interese tiešām ir liela; tas piespieda mani paskatīt, ko saka NASA zinātnieki. Atzīstos, ka viņu argumenti mani pārliecina. Es teiktu, ka, ja nu 2012.gadā kaut kas baiss notiks, tad tas būs krietni ārpus zinātnei patlaban pieejamā. Drīzāk jau ticams, ka vairumā esam pelnījuši baisu galu dēļ noslīdēšanas zemiskā materiālismā, jo Zemi un sevi sabojāsim paši. Esmu ielicis papildus izvilkumus no Deivida Morisona un Neila Taisona atbildēm un dzēsis dažus video.
Es ieliku šo rakstu un papildinājumus triju iemeslu dēļ:
– Visums, ja arī ir pa segmentiem izzināms, kopumā aptverams nebūs nekad. Tāpēc arī zinātnieki ir piesardzīgi, un, jo labāk mēs apzināsimies un sadzīvosim ar savu atkarību no neaptveramā, jo labāk. Tieši tāpēc tam kopumam ir nepieciešams vārds, un vispiemērotākais ir Dievs. Domāju, ka ir vērts pievērsties jēdzienam “holisms”, kas nozīmē apmēram to, ka kopuma īpašības ir vairāk kā elementu īpašību summa;
– sensenie mīti, kā ir jau pierādījies, nes vērā ņamamas, kaut varbūt kropļotas ziņas;
– tas, ko mēs noteikti varam darīt un, nešaubos, ar skubu ir jādara, tas ir – jākopj sevi, gan fiziski, gan daudz svarīgāk – garīgi. I.L.)
Jaut.: Cilvēki runā par pasaules galu 2012.gadā. Kad sāku domāt par pasaules galu, gribu saprast – kas ir radīšana?
Šri Šri Ravi Šankars: 2012.gadā – nekas notikt negatavojas. Mēs tikai sēdēsim satsangā tāpat kā tagad. Tikai būs vairāk cilvēku! Ja radīšana nav bijusi, kā tu vari uzdot šo jautājumu? Tā ir bijusi, tā ka jūs varat jautāt, un es varu stāstīt!
Un 2011.gada 23,decembrī:
Jaut.: Dārgais Guru-dži, kāda ir tava vēsts par Jauno gadu? Kam jāpievēršas visiem mācekļiem nākošajā gadā?
Sri Sri Ravi Šankars: Labākai pasaulei!
Mūsu kalpošanai jābūt vērstai uz labāku pasauli un labāku sabiedrību.
Un personīgajā dzīvē, esiet stingrā pārliecībā un ticībā, ka notiks viss labais.
Jūs esat daudz dzirdējuši, ka nākošais ir maiju kalendāra pēdējais gads, un tuvojas pastardiena. Ir daudz kinofilmu par pasaules galu. Saku jums, ka nekas tāds nenotiks, un pasaule turpinās pastāvēt.
Saskaņā ar Vēdu kalendāru no 2012.gada marta sākas “Nanda” gads.
“Nanda” nozīmē “laime”; laimes gads.
Vispirms nāks laimes gads, un pēc tam sekojošo gadu sauc par Uzvaru.
Jūs būsit laimīgi un uzvaroši, tā ka neraizējieties.
Izšķirieties paveikt labu darbu sabiedrībā un izplatīt viedību. Redzēsit – uz nākošā gada beigām arvien vairāk ļaužu pievērsīsies garīgumam.
Visi terorismā iesaistītie tiks notverti, un vardarbīgo cilvēku spēks mazināsies. Tā notiks, un jūs esat daļa no šīs norises.
http://www.artofliving.org/what-sri-sri-said-today
Izvilkums.
…
Interneta informācijas vidē 2012.gada Ziemas Saulgrieži kļūst arvien populārāki, kad pēc senā Maiju tautas kalendāra beidzas 5. civilizācijas laiks.
Maiju senie kalendāri bija cirsti akmeņos un tāpēc tie ir saglabājušies arī pēc daudziem gadsimtiem un dažādām lielām izmaiņām uz Zemes. Turpiniet lasīt
Godini katra sava vadītāja, katra skolotāja, kas bijuši tavā ceļā, augsto svētību. Vēro savas apziņas izplešanos, dievišķos vēstījumus un iedvesmu šajā labvēlīgajā laikā (pilnmēness Mežāža/Vēža zvaigznājā). Ļauj plūst caur sevi dievišķajai mīlestībai, izstarojot to uz visām būtnēm un uz Zemi. Turpiniet lasīt
Tengristu trīs pasauļu kosmoloģijas attēls uz kādām šamaņu bungām [3] [4]. Pasaules vidū stāv Pasauļu koks, kas savieno Apakšējo pasauli, Zemes pasauli un Debesis. Svītriņas, kas nokarājas no līmeniskās apvāršņa līnijas, nozīmē Zemes un Ūdens garus. Turpiniet lasīt
Om Namah Šivaja tiek uzskatīta par dižu atbrīvošanās (pašapjēgas) mantru un saukta arī par pieczilbju mantru.
Tā nozīmē “Es zemojos Šivas priekšā”. Šiva ir visaugstākā īstenība, iekšējais ES. Tas ir vārds, kas dots apziņai, kas mājo visā. Turpiniet lasīt
Kāds ir Jūsu ieskats par jaunatni?
Šri Šri: Es vēlētos, lai ieskats būtu jums. Katram no mums ir jāuzņemas atbildība par sevi un par apkārtējiem cilvēkiem, pieņemiet šādu ieskatu. Dzīvojiet ar sapni. Kad es gāju skolā, es vienmēr teicu savam draugam, ka man ir draugi visā pasaulē, un ka viņi mani gaida. Kādu dienu mana māte to uzzināja. Viņa man jautāja, kāpēc es meloju saviem draugiem, un es nezināju ko teikt (Bet tagad tā ir īstenība!). Reiz mans skolas draugs uz atejas durvīm uzrakstīja: “Ravi dodas uz Turpiniet lasīt
Tas izmainīs tavu dzīvi.
Atklāj sev 90/10 likumu. Tas izmainīs tavu dzīvi (vismaz veidu, kā tu attiecies uz lietām). Kas tas ir par likumu? 10% no dzīves ir tas, kas ar tevi notiek. 90% no dzīves nosaka tava attieksme pret to. Ko tas nozīmē? 10% no tā, kas ar mums notiek, tiešām nav mūsu varā. Turpiniet lasīt
Gajatri (Savitri) mantra ir Rigvēdas vissvētākais pants, garā atkārtojams vismaz ikrītus un ikvakarus visiem divkārt dzimušajiem (“kristītajiem”), un to ar tīru sirdi var lietot jebkurš. Gajatri ir Visuma māte. Gajatri mantra tiek uzskatīta par veda-mata, tas ir, Vēdu māti, otro aiz AUM (Visaugstā Dieva) mantras. Katrs vārds tajā ir dziļš un daudznozīmīgs, tāpēc tulkojumu un skaidrojumu ir daudz.
Vārds “Gayatri” sastāv no sanskrita vārdiem “gaya” (dzīvības enerģijas) un “trayate” (pasargā, aizstāv, dāvā atbrīvošanu). Turpiniet lasīt
(Nibru, Urimas versija)
1-26 Tajās dienās, tajās tālajās dienās, tajās naktīs, tajās tālajās naktīs, tajos gados, tajos tālajos gados, sensenajās dienās,
kad redzamā pastāvēšanā tika nestas vajadzīgās lietas, senajās dienās, Turpiniet lasīt
(Dzīve ir, ja ir piedzīvojums. Piedzīvojums – pārdzīvojums virsapziņas – Svētā Gara un Skolotāja vadībā paver iespēju apjēgai. Varbūt, ka apjēga ir dzīves iznākums. Apjēgu nenes paviršs, aprobežots un nepārvaldīts prāts. Un šajā ziņā gadsimtos pārbaudīts slēpts palīgs ir arī šis nelaimes putns, nejēga, viltnieks, āksts, grēcinieks, vieds veselā saprāta skolotājs, “garā vājais”, “attapīgais ganupuika”, “trešais tēvadēls”, katra mūsu spogulis – Nasreddīns. Ēras sākuma jūdiem galēju traģiski daudzsološu spoguli krusta nāvē rādījis mīlestības iemiesojums un līdzību meistars Jēzus. Vai tik Jēzum un Nasreddīnam nebūtu daudz ko pārrunāt, sevišķi par ārišķību, burtkalpību un liekulību. I.L.) Turpiniet lasīt
Rabija al-Adavija (Rābiʻa al-ʻAdawiyya al-Qaysiyya jeb vienkārši Rabiʿa al-Basri (717–801.g.) – pazīstama Basras askētu (zuhhad) un cīnītāju (subbad) skolu pārstāve. Ir guvusi atzinību ar savu dievbijību un atturīgo dzīves veidu. Visi vēlākie sūfiji ir saskatījuši viņā krietnuma, nesavtīgas kalpošanas Dievam, mīlestības uz Viņu piemēru, un godājuši viņu kā svēto (valija).
Viņa ir bijusi brīvlaista verdzene, un ienesusi sūfismā nesavtīgas un nedalītas mīlestības uz Dievu ideju. Turpiniet lasīt
(Šīs vienas no pazīstamākām sūfiju kopienām, brālībām – tarikatiem dibinātājs Baha-ad-Dīns Nakšbands Buhārietis (1314.-1389.) ir dzimis Kasr-i-Hinduvani (“Indiešu cietoksnis”, arī Kasr – i-Arifan) ciematā pie Buhāras; tadžiku amatnieka – skārda ciļņotāja un audēja ģimenē. Baha-ad-Dīns ir pārmantojis tēva amatu – nodarbojies arī ar zīda izrakstīšanu ar zelta diegu – no amata nosaukuma cēlusies viņa iesauka Nakšband. Turpiniet lasīt
Pavisam nesen, 1964.gadā parādījās Idrisa Šaha (Idries Shah, arī Idries Abutahir Shah, Idris Shah, né Sayyid Idris al-Hashimi) “The Sufis”. Un bija acīmredzams, ka ar šo grāmatu, kura uzreiz kļuva par klasiku savā jomā, ir parādījies Paraugs, kādi laiku pa laikam izceļas, piedāvājot sūfiju Ceļu jaunos veidos, kas atbilst jaunām prasībām. Jo sūfisms nav pagātnes pētniecība vai viduslaiku svēto dievināšana: Turpiniet lasīt
Ņem vērā svešas neveiksmes, lai citiem
nenāktos ņemt vērā tavējās.
– Saādi, “Rožudārzs”
13. gadsimts
Kad tavu pūļu kamielis ir noslīcis dubļos,
vai nav vienalga, mērķis ir tuvu vai tālu?
– ustads Khalilullahs Khalili, “Četrrindes”
1975.gads
Šī pasaule nav būtība, tik līdzība:
No malas līdz malai tik joks un spēle.
– Šabistari, “Slēptais dārzs”
13. gadsimts
Jaut.: Ko iesākt ar atdarinātājiem? Var novērot, ka, kopš tu esi sācis īsti plaši izplatīt Rietumos sūfiju mācību, ir izaugušas daudzas sīkas grupas un radušās jaunas. Vairums cilvēku saprot, ka tie ir tikai kulti un nepavisam ne sūfiju grupas.
PUIŠELIS UN EKSĀMENS
Atb.: Tas man atgādina kādu joku. Stāsta, ka kāds mazs zēns eksāmenā izvilcis jautājumu Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā gan sasniegt pašapjēgu? Es raugos uz tādiem iedibinājumiem kā skolas, universitātes, lietišķas vai amatu apvienības un redzu, ka tām ir iesakņojusies labā slava. Bez tam tām ir uzņemšanas un iesaukšanas pasākumi, un tām ir mērķi. Piemēram, virzoties uz politiku, mērķis ir kļūt par kabineta locekli, ja uz medicīnu, tad kļūt vai nu par ārstējošu ārstu, vai zinātnisku darbinieku, vai mācībspēku. Turpiniet lasīt
(Bībele teic, ka cilvēks netiks pazudināts, kamēr nebeigsies ūdens cirkulācija, tas ir, ūdens un saule pienācīgās attiecībās, kas ir varavīksnes priekšnosacījumi. Un Vēdas un Korāns ūdenim ierāda būtisku vietu. Novērtējiet manu “drosmi”, atsaucoties uz latviešu burvestībām ar ūdeni. Bet padomājiet paši, vai latviešu pagāns būtu tik dziļi “iebraucis auzās” ar Dieva dabu, vai viņa naivie pūliņi pasargāties no ļauna kaimiņa nav tikpat bezpalīdzīgi kā cīņa par Abrenes saglabāšanu, un vai viņa naivā Dieva dabas “rakstu” izpratne ir zemāka par mūsu “atļauto” Vecās derības rakstu interpretācijām. No jaunā – zinātne paplašina zināšanas par ūdens molekulu puduru uzbūves daudzveidību un ietekmējamību. Skat tālāk: – I.L.) Turpiniet lasīt
Jaut.: Kādas ir grūtības nodot zināšanas Rietumiem mūsdienās?
Atb.: Būtībā maz atšķiras no visu laiku grūtībām, tomēr ir atšķirīgas ārēji. Lai saprastu, tev jāparaugās uz to no šāda viedokļa.
Ja tu sludinātu Rietumeiropā viduslaikos, teiksim, veselīgas vides mācību, higiēnu, kas ar tevi notiktu? Sākumā tevi uzskatītu par ķeceri – tāpēc, ka tad mazgājās tikai neticīgie. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc sūfiji dod mājienus par noslēpumiem un runā par ievērojamām vietām, dīvainām grāmatām un līdzīgām lietām? Vai tas nav sajūsmināšanai?
KULTURĀLI BRĪVPRĀTĪGIE
Atb.: Ja viņi tā dara, tad varbūt vienīgi, lai atpazītu paviršus cilvēkus, kuri cenšas pēc tādām lietām. Tas ir līdzīgi kā vecs armijas paņēmiens, kad seržants saka jauniesauktajiem: Turpiniet lasīt
Jaut.: Cilvēki padzird kaut ko un tūliņ kāro to, kā jau tu esi uzsvēris. Kāpēc iznākumu māceklim nenes katra tikšanās ar skolotāju vai zināšanu avotu? Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu varētu sniegt piemēru,- līdzībās vai alegorijā, – jomai, kurā darbojas sūfiju mācība, un kā tā darbojas?
Aut.: Mūsu mācība runā par “viņsauli”, “augstāko valstību”, “citu telpu”, un tajās tā pastāv.
Lūk, piemērs tam, ko tas nozīmē kādā svarīgā ziņā, un piemērs tam, kas ir Mācības priekšmets. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc sūfiji sagaida, ka mācekļi izpildīs gan fizisku, gan apziņas darbu; kāpēc viņiem tik bieži ir iedibinājumi, kurus jāuztur ar darbaspēku?
Atb.: Pirmoreiz ar šo jautājumu es saskāros pats, kad dzīvoju sūfiju apmetnē, kurā katram nācās fiziski strādāt. To vietu apmeklēja tik liels skaits svarīgu un ietekmīgu (un naudīgu) cilvēku, ka es nevarēju saprast, kāpēc mūsu Skolotājs nesadala pienākumus atbilstoši cilvēku Turpiniet lasīt
Jaut.: Šķiet, ka vieni sūfiju raksti rāda, ka cilvēkam jābūt kārtīgam un nodevušamies lietai, citi – ka vērtējošam un bez aizspriedumiem. Kā to var saskaņot?
VAI VISAS TAISNES IR TAISNAS?
Atb.: Tieši tāpat kā, teiksim, matemātikā, kad jautā: “Vienā grāmatā ir teikts, ka visi taisnie leņķi ir deviņdesmit grādu lieli, bet Einšteins saka, ka taisnas līnijas nepastāv, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu atzīmēt kaut ko kaitīgu?
Atb.: Protams, to varētu izdarīt katrs.
Kas attiecas uz mani, kaitīgi ir, kad tev ir darīšanas ar cilvēkiem, kurus tu gribētu mācīt, kamēr viņi, iztēlojoties, ka grib gūt zināšanas, īstenībā vēlas tikai sabiedrisku kopību, draudzību, “dvēseļu vienību”, ievērību un līdzīgas lietas. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu vēlētos, lai mēs ceļojam uz Austrumiem vai pievienojamies sūfiju kopienām?
Atb.: Esmu runājis un rakstījis tik daudz par sūfismu un sūfijiem, ka dažiem cilvēkiem šķiet, ka es pūlos viņus ietekmēt tādā veidā, lai viņi pievienotos kādam kultam vai reliģiskam grupējumam.
Īstenībā man nav iespējams uzsākt tādu karagājienu, kā es to tūlīt paskaidrošu. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā pēc sūfiju domām ir jāizskatās skolotājam mācekļu priekšā?
ĶIEĢELIS UN MĀJA
Atb.: Šis jautājums tāpat kā daudzi, par kuriem domā, ka pienācīgi atbildēt var dažos vārdos, man atgādina notikumu ar mullu Nasreddīnu. Kāds viņam vaicājis, kam pēc būtības līdzinās viņa māja. Par atbildi mulla atnesis ķieģeli un teicis: “Tā ir tikai šādu te klucīšu salikums.” Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā ir savienojamas, ja ir, sūfiju grāmatas ar sūfiju mācību, kas ir ārpus grāmatām?
Atb.: Daudzi cilvēku runā, ka viņi nespēj mācīties no grāmatām.
GRĀMATA KĀ RĪKS
Protams, nevar – jo viņiem vispirms ir jāiemācās tas, ko var iemācīties tikai pienācīgā vadībā – gan no grāmatām, gan sienāžiem, gan no jebkā. Turpiniet lasīt
Jaut.: Šķiet, ka tradicionālā psiholoģija vai līdzīgas jomas nemēdz iztikt bez noslēpuma un slepenības jēdziena. Kāpēc tā, un kāda ir šīs noslēpumainības daba?
Atb.: Sūfiji šo jēdzienu “noslēpums” lieto “cilvēka dziļākās iekšējās apziņas” apzīmēšanai, un kā tādu to rodam kā vispārpieņemtu. Tradicionālo garīgo aprindu cilvēku vidū ir vispārzināms, ka atkarībā no iesaistītā cilvēka stāvokļa “noslēpuma” jēga un svars ir atšķirīgs. Turpiniet lasīt
Man priekšā ir žāvētu sīpolu paciņa.
Pieņemsim, ka šie sausie sīpoli attēlo kaut ko uzrakstītu. Tie vairs nav sākotnējais piedzīvojums (sīpols), bet nav arī gluži kā nekas. Tie nes iespēju.
Pievieno karstu ūdeni, un tavs sausais sīpols to uzsūks. Pēc brītiņa tev būs, kā jau zinām, tas, kas bija žāvētais sīpols, bet vairs ne tāds. Tagad tev ir “atjaunināts” sīpols. Turpiniet lasīt
Līdz laikmetam, ko parasti uzskata par vēsturisko laikmetu, ir darbojies kāds ar cilvēka attīstību saistīts apjēgas veids, kas ir ārpus mūsdienu informācijas iegūšanas un lietojuma paņēmieniem. Šādas norises iznākums ir bieži saukts par viedību, kaut vārds “viedība” ir bieži lietots arī citās jomās. Turpiniet lasīt
Jaut.: Esmu dzirdējis tevi sakām, ka daudzi no cilvēkiem, kuri iztēlojas, ka ir nopietni vērsti uz sūfisma mācībām, īstenībā ir caurcaurēm nenopietni un tāpēc nespēj no tām gūt labumu. Vai ir kādi piemēri?
Atb.: Viens no labākajiem piemēriem ir mūsu ikdienas pieredze. Cilvēki izlasa grāmatās vai padzird kaut ko par sūfismu un tūdaļ dodas “cirst taku uz mūsu durvīm”. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nepazemini pārfiziskās un garīgās mācības līdz sabiedriskajām zinātnēm un psiholoģijai?
Atb.: Nē, tieši otrādi, es pūlos uzrādīt piesārņojumu un jucekli, ko šajās mācībās ienes socializācija un vienkāršota psiholoģija. Ja cilvēki iztēlojas, ka viņi godina Dievu, kaut īstenībā meklē sajūtu uzbudinājumu, tas diezin vai var kādam nākt par labu. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu aprakstīt uzmanības un vērīguma raksturīgas iezīmes attiecībā uz to nozīmību sūfiju mācībās?
Atb.: Papēti uzmanības piesaisti, izrādīšanu, pieņemšanu, kā arī savstarpējo uzmanības apmaiņu.
Vena no atslēgām uz cilvēka uzvedību ir uzmanības ietekme. Turpiniet lasīt
Jaut.: Ja tu tagad uzdotu cilvēkiem kādus mācību priekšmetus, kādus tu izceltu?
Atb.:
1. Jebkura attieksme pret mācībām vai pret cilvēku var sākties ar kāri pēc uzmanības. Lai kā tā būtu sākusies, tā nedrīkst tāpat beigties. Turpiniet lasīt
VĒSTULE VIEDAJAM
Kāds rietumu garīgais māceklis ir uzrakstījis negantu un pārmetošu vēstuli kādam Austrumu viedajam, kad ir avīzē ieraudzījis viņa vārdu. “Tev ir jābūt pilnīgi vienaldzīgam pret šīs zemes lietām!” – viņš rakstījis – un vēl daudz ko.
Kad es šo viedo apmeklēju, tad pajautāju, ko viņš domā par vēstuli, Turpiniet lasīt
Ir cilvēki, kuri vēlas uzzināt, kāpēc ar mani tik grūti tikties. Viņi vēlas arī popularizēt manas “garīgās spējas”.
Pastāstīšu gan par vienu, gan otru.
Tas nav ne viegli, ne grūti, lieta drīzāk ir aprēķinos. Tāpat būtu ar katru.
Pieņemot par pamatu astoņstundu darba dienu un septiņu dienu nedēļu, redzam, ka, Turpiniet lasīt
Jaut.: Tu esi publicējis vairākus simtus nostāstu un pasaku, pārsvarā no Vidējiem Austrumiem, kuri ataino norises, kuras bieži uzrāda cilvēku spēku un vājumu. Kāpēc tu izved šos rakstus no citām kultūrām, nevis raksti mūsdienu valodā, un kāda ir to ietekme uz Rietumu pasauli, ja vien tā nav tikai “Austrumu gudrību” veicināšana?
Atb.: Austrumos šie raksti ir plaši attīstīti kā audzināšanas līdzeklis; Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai brīnumstāsti par sūfiju darbiem ir burtiski ticami, vai varbūt tie ir izdomāti, lai atainotu dzīvē iespējamas norises, vai arī lai padarītu cilvēkus lētticīgus, vai varbūt lai iemācītu cilvēkus “domāt pa jaunam”?
Atb.: Atbilde ir iespējama tāda pat kā uz jautājumu: “Vai burkāns ir dzeltens, vai paredzēts ēšanai, vai lai tas vairotos, vai lai par to varētu sacerēt nostāstus?” Lieta ir tāda, ka Turpiniet lasīt
Par cilvēkiem, kuri paļaujas uz rakstiem, Rūmī teic, ka viņi palaikam ir kā grāmatām apkrauti ēzeļi. Kāpēc cilvēki vienmēr jautā, vai grāmatas ir kaut kas labs, neinteresējoties, vai viņi paši ir spējīgi gūt labumu no tām?
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Sūfiju mācība ir vienā ziņā grūtāka, bet citā – vieglāka par citiem veidiem, kā iesaistīt cilvēku pašattīstībā.
Grūtāka tā ir, piemēram, tāpēc, ka daudzas sūfiju mācībai nepieciešamas pieejas un uzvedības paraugus parastā kultūra nav pieņēmusi; tas sabiedrībai sevis veidošanai un uzturēšanai līdz zināmam līmenim nav bijis vajadzīgs. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai ir kāds ātrs praktisks paņēmiens kā noteikt, vai cilvēks ir nopietns un vai viņš spēj mācīties sūfiju Ceļā?
Atb.: Ja arī ir, tad tāds: nopietni cilvēki ir gatavi sākt no sākuma un virzīties soli pa solim, “uzsākt tūkstoš jūdžu ceļojumu ar vienu pašu soli”; nenopietni cilvēki meklē brīnumus, uzslavas un “attīstītu darbību”. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kad beidzas citu kritizēšana?
Atb.: Kad Džalaluddīns Rūmī ir sācis skandēt savas pirmās divrindu vārsmas par viedību, stāsta, ka cilvēkiem nav vēl bijis uzkrājies laiks izveidot kādus uzskatus par viņu
Kādu tās ir interesējušas, citu nē. Daži atbilstoši cilvēkiem piemītošam neizbēgamam domāšanas veidam, ir viņu ņēmuši ļaunā. Tie ir runājuši: ”Cerams, tu neuzskati sevi par otru Ezopu Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai cilvēki var nodoties tādam sūfiju mācības veidam, ka tos nedresē un nemitīgi nemudina tā, kā tas notiek visās sistēmās, kuras esmu pētījis?
Atb.: Visciešāko vērību ir pelnījis pazīstamais mūsu mācības teiciens: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta.”
Darbojoties kādā noteiktā veidā, cilvēks var radīt iespaidu, ka viņš ir apskaidrots, cītīgs, Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā cilvēkam uzzināt, vai viņš ir patiess?
Atb.: Būt liekulim, – tas varbūt ir pats sliktākais, kas var būt. Bet man šķiet, ka ir kaut kas vēl graujošāks – iedomāties, ka kāds nekad nemelo “ar labu nodomu”. Nevajag turēt sevi par melīgu un nevajag sevi šaustīt, jo abas šīs lietas var būt tikai pašpiedošana.
Ir jābūt vīrišķīgam atzīt, ka neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku iespaidojas no šķietamas Turpiniet lasīt
Pasaulē var būt liela atšķirība starp tiem, kuri vēlētos būt Tradīcijas sekotāji, un tiem, kuriem tādiem vajadzētu kļūt.
Vajadzīgās spējas var būt abiem.
Tie, kuriem vajadzētu, varbūt, nekad nav dzirdējuši par pārfiziku. Varbūt tie pat necieš domu par ezotēriku. Mūsdienās vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nedz priekšstata, Turpiniet lasīt
Jaut.: Visur pasaulē mēs sastopam cilvēkus, kuri gūst apmierinājumu no rituāla. Kā var tikt tālāk par rituālu?
Atb.: Iesvētības un svinīgi rituāli, ko veic reliģijās, kopienās un citās apvienībās, var būt ar dažādu un visai atšķirīgu izcelsmi, nolūkiem un uzdevumiem.
Visas šās izcelsmes, nolūkus un uzdevumus mēs varam pielīdzināt, teiksim, dažādām Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai sūfiju mācība nodarbojas ar cilvēka neapzinātu darbību?
Atb.: Ārēji un kā nu prazdami, cilvēki varbūt pūlas sevi pilnveidot.
Īstenībā (ko var noteikt, izpētot un salīdzinot to, ko viņi tiešām dara, un ko tie tiešām saprot ar to, ko saka), cilvēki bieži vai nu padara sevi par robotiem, vai izklaidējas.
Tā tas notiek tikai tāpēc, ka viņi savu saprātu lieto tikai virspusīgi, tas ir, Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā sūfiju skolotājs pārvar mācekļa iesīkstējušus, bet neapzinātus aizspriedumus?
Atb.: Aplūkosim skolotāja un mācekļa stāvokļu attiecību. Māceklis uzskata skolotāju par cilvēku, kam pieder kaut kas lielā vairumā, un kurš sniegs viņam daļu no tā. Vai arī viņš var uzskatīt, ka skolotājs zin paņēmienus, kā kaut ko sasniegt.
Skolotājs redz mācekli kā tādu, kurš ir piemērots gūt daļu no kaut kā. Citiem vārdiem, Turpiniet lasīt
Kad sola dāsnais, viņš to izpilda.
Jaut.: Ko man iesākt ar savu apjukuma un savu mazvērtības sajūtu?
Atb.: Cilvēkiem, kuri lūdz atbrīvot viņus no apjukuma, vispirms ir jāņem vērā trīs lietas:
1. Viņiem ir jāpārliecinās, vai es (vai kāds cits) tādu atbrīvošanu no apjukuma utt. piedāvā. Sūfiji to nepiedāvā. Tātad viņiem ir jāmeklē kāds, kas piedāvā (ja tāds ir) atbrīvošanu no apjukuma un tad jāvēršas pie piedāvātāja. Bet ja tāds “piedāvājums” ir radies paša galvā, Turpiniet lasīt
Jaut.: Izskatās, ka cilvēki sliecas palaisties uz mani, un kad es tiem veltu uzmanību, vai citu apstākļu dēļ tie man “karas kaklā”; bet ja es pūlos tos mācīt, viņi uzskata mani par guru. Es nevēlos, lai man piesaistītos no manis atkarīgi cilvēki, tāpēc nevēlos tos mācīt.
Atb.: Kad cilvēki sāk šādā nepatīkamā veidā tiekties pēc atkarības no tevis, tavs darbs ir Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai nav kādi teicieni vai apgalvojumi, kurus es varētu pierakstīt un pētīt, tādi, kas var palīdzēt attīstīties Sūfiju ceļā?
Atb.: Ja tu neesi dzīvotspējīgs parastajā pasaulē, tu tāds nekļūsi nekur. Ja tev ir vājas spējas sazināties ar cilvēkiem, mēs nevaram tev piedāvāt citu sabiedrību, kur “mēs cits citu saprotam”. Tas piederas dzīves spēlēšanai, ko daži, protams, parasti sauc par īstu dzīvi. Turpiniet lasīt
Jaut.: Daudzi cilvēki tik daudz lasa, un tomēr tas viņus nelabo; kas par lietu? Vai sūfiju vēsti vispār var uztvert caur rakstītu vārdu?
Atb.: Lai kaut ko iemācītos, tev tas ir jāatklāj vairākas reizes, varbūt no dažādiem viedokļiem, un jāpievērš tam tāda veida vērība, kas dod iespēju iemācīties.
Kā esam pieredzējuši, cilvēki mācībās no sūfiju rakstiem cieš neveiksmi tāda paša iemesla dēļ, Turpiniet lasīt
(Es tomēr nolēmu ielaist šajā vietnē šo strīdu, jo jautājums par lingvistisko ģenētiku ir gan ārkārtīgi nozīmīgs, gan tiek apstrīdēts, gan ir patiešām strīdīgs kā jau visi būtiski atklājumi to sākumposmā. Būtiski atklājumi gan provocē autorus uz tālejošiem secinājumiem, gan būtiski skar lielā biznesa intereses, gan aizvaino labi iekārtojušos zinātniekus, gan saista avantūristus utt. Bet labāk ir zināt vismaz kaut ko – I.L.) Turpiniet lasīt
Jaut.: Tavā grāmatā “Sūfiji” mēs rodam sūfiju rakstu skaidrojumu. Vai tev nav sakāms vēl kaut kas, lai palīdzētu tos lietot?
Atb.: Nekas tā nenodod paviršu vai nezinošu mācekli, kurš uzsāk pētīt un skaidrot agrāk lietotus rakstus, kā viņa literatūras lietošanas veids.
Pilnīgai skaidrībai mums ir jāuzsver, ka tiem, kuri ir pirmkārt literāti un akadēmiski zinātnieki, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nepastāstītu par jēdziena “vājprātīgs” lietojuma paņēmienu sūfiju vidē?
Atb.: Ir tāda persiešu paruna: “Lai būtu vājprātīgs, pietiek izsaukties HŪ!” (Diwana-ra HOOI bas ast). Turpiniet lasīt
Dižais dzejnieks Hafizs kādā no savām pazīstamākajām poēmām saka, ka ir pat jākrāso savs lūgšanu paklājiņš ar vīnu, ja tavs skolotājs tā iesaka.
Kaut šāds padoms varbūt apmulsinās burtkalpa ierobežoto prātu, tas tomēr tiek Sūfiju apbrīnots – un ne tikai dēļ tā dzejiskā skaistuma persiešu valodā.
Sūfiji šo norādījumu apbrīno tādēļ, ka tas ir daudznozīmības klasisks piemērs, Turpiniet lasīt
Kāds “Patiesības meklētājs” ir iedrāzies mājā, kura tam uzrādīta kā austrumu viedā māja. Viņš ir pieklupis pie rokas cilvēkam, kurš sēdējis uz lūgšanu paklājiņa, un lūdzis padomu.
“Es teikšu tev trīs lietas,” – tas teicis. – “Pirmkārt, tu esi pārāk uzbudināts, lai jel ko saprastu. Otrkārt, tu stāvi uz manas kājas. Treškārt, es esmu kalps, bet viedais dzīvo blakus mājā!”
http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm
Ir četras lietas, ar kurām cilvēciskas būtnes “programmē” kā mašīnas. Tās ir lietas, ar kurām cilvēkiem iedveš un iedresē apziņu. Ar tām, tīši vai nē, attiecībā uz sevi vai citiem, cilvēka prāts kļūst mehānistisks un tiek ievirzīts uz atdarinošu domāšanu. Šo lietu esamība un darbība ir pilnībā apstiprinājusies neskaitāmos pieredzējumos gan mūsdienās, gan senatnē. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc tu kritizē rietumu kultūru?
Atb.: Lieta ir tāda, ka īstenībā es to nekritizēju tādā veidā kā tu, iespējams, domā. Kad tu uzdod tādu jautājumu, tev ir jātur prātā trīs ar to saistītas lietas vai jābūt gatavam, ka nevienam pat prātā nenāks atbildēt.
1. Ir jābūt kaut kādām zināšanām, vai nu īpašām vai vispārīgām, lai balstītu jautājumu, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai Rietumu sabiedriskajā un kultūras mantojumā ir rodami tādi nostāsti un apraksti, kuri atspoguļotu vai darītu pieejamas tādas īpašas zināšanas, uz kādām tik bieži atsaucas Austrumos?
Atb.: Tādus piemērus noteikti var atrast, bet jautājums ir par to, ka to izpratne Rietumos parasti ir novazāta – “Iedodiet sunim sliktu vārdu un varat tad viņu pakārt”. Turpiniet lasīt
Jaut.: Tu bieži saki, ka sūfiji nemāca pēc “nodrāztiem paraugiem”. Kā sūfiji māca?
Atb.: Sūfiju skolotāja uzdevums ir saistīt savu vēstījumu ar īstenību. Jēgas labad viņam ir jāpieklusina, nevis jāpastiprina savas personības ietekme.
Pārbaudīt mācekļa piemērotību nozīmē noskaidrot, vai viņš spēj atlikt sānis atkarību no paņēmieniem, cilvēka vai skolas – un atvērties vispusīgas mācības uztverei. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā izvirst mācība?
Atb.: Cilvēki meklē jaunas mācības vai slēptu senu mācību atklājumus, kaut īstenībā viņu jautājums varbūt ir tajā, ka viņi nesaredz mācības klātbūtni plaši pieejamos līdzekļos, ne senos, ne citos. Viņi nesaredz šīs mācības, jo ir izvēlējušies būt akli attiecībā pret pašu mācības paņēmienu nolūku. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā norit cilvēka attīstība, un kādas neveiksmes var gadīties nejauši sanākušā grupā?
Atb.: Aplūkosim noteiktus organizāciju veidus un par tām pastāvošus parastos uzskatus. Pēc tam, lai varētu kaut ko mācīties, aplūkosim citu attieksmi pret tiem.
Kādu sabiedrību sauc par “brīvmūrniekiem” (masoniem). Tā balstās uz rituāliem, tiek uzskatīta par “noslēpumainu”, ir nosaukta pēc kāda amata. Cilvēki iedomājas, ka masonu brālība Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai aiz patiesuma sajūtas, ko tomēr var apšaubīt, ir kāds īsts patiesums?
Atb.: Viena no mulsinošākajām apjēgas daļām, kāda ir jāgūst, ir atpazīt stāvokli, kad kāds rīkojas savam laika kavēklim, bet ir pārliecināts, ka dara kaut ko citu labā.
Tas liek izjust kaunu par tādu cilvēku, un mani satriec tāda kultūras kroplība, kas ir pieradinājusi šādu nelaimīgo iztēloties, ka viņš kādam vai kaut kam kalpo, kaut īstenībā Turpiniet lasīt
Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs, Turpiniet lasīt
Jaut.: Tu runā par “varoņiem” un ”svētajiem”. Kā šos jēdzienus saprast?
Atb.: Varonis ir tas, kurš cīnās par jebkuru cenu dēļ vērtībām, kuras viņa kopiena ir atzinusi par būtiski svarīgām. Dēļ tādām vērtībām, kas kopienai jebkuros apstākļos ir būtiski svarīgas, jo tās uztur kādu vispārpieņemtu novērtējumu, un kuras kopienas cilvēku domāšanas veidā Turpiniet lasīt
Jaut.: Esmu dzirdējis par “trim Kalpošanas stāvokļa līmeņiem”. Ko tas nozīmē? Kā tas saskan ar viedību, un kā ar viedību un kalpošanu saskan nožēla?
Atb.:
1. Struktūras līmenis: cilvēks strādā, saņem naudu, viņa darba devējs gūst peļņu, pārdodot viņa darba augļus. Turpiniet lasīt
Ja tu iedomājies, ka mehānisks nodarbību ritmiskums vai fiziska klātbūtne nodarbībās ir pamats augstākai apjēgai, to to jauc ar kaut ko citu. Un tas cits ir vai nu atbalss no skolas dienām, kad tu mācījies caur atkārtošanu, vai nesaprātīgs pieņēmums, kas dibinās tavā paša atdarināšanas pieredzē.
Vai nu apzinies un apmierini savu tieksmi pēc uzmanības un ērtas pašsajūtas meklēšanas kāri, Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā tas sanāk, ka dažiem cilvēkiem iesaistīšanās garīgās lietās nes tik daudz bēdu un nemiera? Dažiem mazinās garīgais līdzsvars un bojājas raksturs…
Atb.: Pirmkārt, atceries, ka šādas noslieces ir novērotas un skaidrotas visās reliģijās un līdzīgās sistēmās. Lai cik cienījama nebūtu kāda pārliecība, cilvēki, vienmēr atrodas kaut kas, kas var izsist kādu no līdzsvara, un vēl nav atrasts paņēmiens, kā to novērst. Cilvēki mēdz Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu pastāstīt par sūfiju paņēmienu – mācību ar šoku?
О: Sūfiju mācīšanas paņēmienu starpā ļoti svarīga vieta ir izaicinošiem apgalvojumiem, kurus izsaka, lai veiktu daudzpusīgu iedarbību uz klausītāju.
Tieši šādā nolūkā Mansurs Halladžs ir pateicis savu visiem zināmo izteikumu: “Es – Dievs!”.
Ja Rietumos kāds mūsdienīgākā valodā teiktu: “Hitlers bija dižs cilvēks!”, šoks liktu klausītājam Turpiniet lasīt
Pieņēmumi un aizspriedumi, ja tie nav patiesi vai nav lietderīgi, var nostāties starp mācekli un to, ko viņš varētu iemācīties.
Pieņēmumi, ka garīgajam ceļam jābūt tādam vai citādam, ka to ir jāiet tāda vai citāda rakstura cilvēkiem, ka tam ir jāpiederas kādam noteiktam atpazīstamam (reliģiskam) iedibinājumam utt., – šādas iedomas ne tikai traucē mācības, bet pārvērš tās par sagaidāmu izklaidi un pēc būtības, ja arī ne pēc izskata, par izklaides nozari. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu varētu paskaidrot svarīgākās lietas, kas jāzin tiem, kuri tiecas uz dervīšu, sūfiju ceļu? Kā notiek brīnumi, par kādiem stāsta saistībā ar sūfijiem?
Atb.: I. Cilvēku sabiedrība izraisa cilvēkā kādas grūti manāmas izmaiņas, kuras pārņem visu viņa būtību. Bet cilvēkam tā vietā, lai apmierinātos tikai ar tādām izmaiņām, piemīt iespēja piekļūt sava Es tam veidam, kas ir bezgalīgi augstāks par parasto. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu kaut ko pateikt par to, kā sūfiji sniedz žēlsirdības veltes?
Atb.: Viena no visu sūfiju vadošām noteikti pildāmām pamatnostādnēm, ir slēptas žēlsirdības veltes. Tām ir daaudz veidu. Kas attiecas uz naudas velti, tad:
Ja nauda dota ar apmierinājuma sajūtu, tad šis apmierinājums ir “samaksa” Turpiniet lasīt
Jaut: To, ka lasīt grāmatas ir ļoti svarīgi, es saprotu. Pastāsti, kāda ir sūfiju attieksme pret lasīšanu, un cik reizes grāmata būtu jālasa?
Atb.: Parasti sūfiju grāmatu būtu jālasa vairākas reizes. Ja lasītāja prāts nav pienācīgi sagatavots, viņš grāmatu nepieņems, lasīs tikai to, kas patiks, vai pat iedvesīs sev tās saturu. Tas viss nav ieteicams. Turpiniet lasīt
(Lasot šo, neaizmirstiet, ka te ir runa arī par islāmu, kaut problēma ir kopēja – I.L.)
Jaut.: Lasot klasiskos sūfiju autorus, var pamanīt, ka tajos tiek skaidri noteikta atšķirība starp reliģiju un apsēstību. Vai mūsdienu reliģiskā pagrimuma cēlonis nav sabiedrības nespējā saredzēt šo atšķirību? Turpiniet lasīt
Jaut.: Pamatojoties uz taviem uzmetumiem un darbiem, esmu vērojis cilvēku uzvedību attiecībā uz “augstāko apjēgu” un secinājis, ka tā ir tāda, kādu tu to apraksti.
Cilvēki iedomājas, ka ja jau citi par tādu apjēgu runā, tad arī viņi paši ir izredzēti tās iegūšanai un īstenībā neuzklausa tos, kas stāsta kā pie tās tikt.
Turklāt viņi mācoties ir izvēlīgi, pieņemot, ka tās druskas un gabaliņi, kas viņus pievelk, Turpiniet lasīt
Kas musulmanim Kaaba, tas dvēsele lai tev.
Bez steigas ap šo Kaabu veic apgaitu tu savu.
Ir licis svētceļot mums Dievs,
Lai patiesību dvēselei tu rastu, bez grēka dzīvotu.
Tad atmet tu sudrabu – ar sirdi pietiks: Turpiniet lasīt
Reiz bijusi kāda sieviete. Viņa ir padzirdējusi par debesu augli un iekārojusi to.
Vaicājusi kādam dervīšam, varam to saukt par Saburu:
— Kā man to augli meklēt, lai sasniegtu tiešo apjēgu?
— Labākais padoms tev būtu tāds – mācies pie manis, — teicis dervīšs. ― Citādi Turpiniet lasīt
Bahauddīns el-Šahs, dižais Nakšbandi dervīšs, reiz Buhāras lielajā laukumā saticis savu biedru.
Atnākušais ir bijis klaiņojošs kalandars (čigāns) no Malamati ordeņa, «Pārmetuma ļaudīm». Kopā ar Bahauddīnu ir bijuši viņa mācekļi.
— No kurienes tu nāc? — viņš vaicājis kalandaram parasto sūfiju jautājumu. Turpiniet lasīt
Dervīšam, kurš ir mācījies pie diža sūfiju skolotāja kājām, ir noteikts pilnveidot jutības vingrinājumu apjēgu, bet tad atgriezties pie skolotāja pēc tālākiem norādījumiem. Viņš ir aizgājis mežā un ņēmies ar milzu spēku un centību pievērsties iekšējai apcerei, līdz sasniedzis stāvokli, kad gandrīz nekas nav varējis viņu traucēt. Turpiniet lasīt
Augstākā pieredze un viedība cilvēkiem (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir pieejama tieši atbilstoši viņu vērtībai, spējām un nopelniem. Tā, ja arbūzu ieraudzīs ēzelis, tas apēdīs mizu, skudras apēdīs visu, ko spēs satvert, cilvēks notiesās visu, nejēdzot pats, ko ēdis.
Mūsu mērķis ir sasniegt, tas ir, pieredzēt Viedību caur Avota apjēgu. Turpiniet lasīt
Murīds (“tas, kas ir sevi uzticējis” – māceklis) Laki Hamajūns uzdeva Mauljanam Bahauddīnam šādu jautājumu:
— Gulafšānas pilsētā ir sekotāju kopiena. Daži no tiem ir aizņemti vingrinājumos, bet vairums sapulcējas ik nedēļas, lai mācītos saskarsmē ar muršīdu (vadītāju) un uzklausītu viņa pamācības. Daudzi murīdi izprot nostāstu un notikumu Turpiniet lasīt
Stāsta, ka Bahauddīnam Nakšbandam vaicājuši:
— Kāpēc tu nestrīdies ar zinātniekiem? Tas un tas viedais to dara, vienmēr novedot zinātniekus pilnīgā apjukumā un sajūsminot savus mācekļus.
Viņš ir atbildējis:
— Sameklējiet tos, kuri vēl atceras laikus, kad arī es strīdējos ar zinātniekiem, Turpiniet lasīt
Dervīšu tērpi ar atšķirīgām labās un kreisās puses krāsām pirmoreiz ir ieviesti Spānijā viduslaikos; sākumā tos lietoja mācību nolūkos, tad sāka lietot ikdienas apģērbā. Bet radās tie šādi.
Franku karalis ļoti izbaudījis krašņas izpriecas, bez tam viņš lepojies ar savām filosofa spējām. Viņš palūdzis sūfiju Agarīnu iemācīt viņam augstāko gudrību. Turpiniet lasīt
Ar prieku pieņemam tos zinātniekus, kuri vēlas apjēgt Ceļu.
Bet kā ar pārējiem zinātniekiem? Tie uzskata, ka mēs tos nepieņemam. Īstenībā tie nepieņem mūs.
Nevar viņi mūs pieņemt, kamēr turas pie dīvainiem aizspriedumiem pret Ceļu.
Es te domāju divu veidu zinātniekus: tos, kas saka “Mēs noliedzam sūfisma vērtīgumu”, un tos, kuri saka: “Mēs sūfismu pieņemam, bet tas jau nav sūfisms”. Turpiniet lasīt
“Pazaudētais vārds” – tā ir mistiķu simboliska frāze, kas Austrumos un viedo vidū ir pastāvējusi visos laikos. Šīs problēmas izprašanai ir dibinātas daudzas garīgas un mistiskas skolas, bet – un tas ir fakts – lai kurš būtu to risinājis, pēcāk ļoti maz par to runā. Austrumos stāsta senu notikumu par to, ka kaut kad kādā zemē ir bijusi noslēpuma siena. Ja lai vai kas uzrāpies pa to sienu, tas nevis atgriezies un pastāstījis par to, kas ir aiz sienas, bet pasmaidījis, nolēcis turp un Turpiniet lasīt
Ahangars ir bijis dižens ieroču amatnieks, dzīvojis viņš kādā no Afganistānas tālajām austrumu ielejām. Mierīgos laikos Ahangars ir darinājis arklus, apkalis zirgus, bet pāri visam ir vērtētas viņa dziesmas.
Ahangara, kurš ar dažādiem vārdiem ir pazīstams visdažādākajās Vidusāzijas vietās, dziesmas ieleju ļaudis labprāt klausījušies. Tā dēļ viņi nākuši no milzīgu valriekstu mežiem, no sniegiem Turpiniet lasīt
Kāds cilvēks atnācis pie Bahauddīna Nakšbanda un teicis:
— Esmu ceļojis no viena skolotāja pie otra un mācījies daudzus Ceļus, un katrs no tiem ir nesis man daudz laba un milzumu visādu labumu.
— Tagad es vēlētos kļūt par tavu mācekli, lai varētu padzerties no Apjēgas avota un tā tiktu arvien tālāk un tālāk pa Tariku, Noslēpumaino Ceļu. Turpiniet lasīt
Sūfiju skolotājs ir skaidrojis kā reiz ir atmaskots viltus sūfijs:
— Kāds patiess sūfijs ir nosūtījis vienu savu mācekli kalpot viltvārdim. Māceklis dienām un naktīm ir to apkalpojis, iztopot viņam visos sīkumos. Galu galā visi ir pamanījuši, cik ļoti blēdim tāda apiešanās tīk, un cilvēki sākuši to pamest, līdz viņš palicis viens. Turpiniet lasīt
Par Ibn el-Arabi stāsta šādu notikumu: reiz viņam jautāts:
— Tavas aprindas sastāv galvenokārt no nabagiem, zemniekiem un amatniekiem. Vai tad nevari atrast prāta darbiniekus, kuri tev sekotu; tad tavu norādījumu izteikumi skanētu daudz pārliecinošāk?
Viņš atbildējis:
— Pasaules gals būtu neaptverami tuvāk, ja mani slavinātu ietekmīgi cilvēki un zinātnieki, jo viņi nešaubīgi to darītu savā, nevis darāmā, labā!
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Centīgs un savai lietai uzticīgs (patiesības) meklētājs ir ieradies Bahauddīna Nakšbanda tekkijā (sūfiju ordeņa mītne).
Kā pieņemts, viņš ir apmeklējis lasījumus un nav uzdevis jautājumus.
Kad beidzot Bahauddīns ir vērsies pie viņa: — Uzdod man jautājumu, — šis cilvēks ir teicis: Turpiniet lasīt
Stāsta, kad sūfiju skolotājs Ibrahīms ben Adams reiz sēdējis meža laucītē, pie viņa pienākuši divi klaiņojoši dervīši. Viņš tos pasveicinājis, un tie parunājušies līdz krēslai par garīgām lietām.
Kolīdz satumsis, Ibrahīms uzlūdzis ceļiniekus būt par viņa viesiem vakariņās. Kā tie piekrituši, tā viņu acu priekšā parādījies galds, klāts ar brīnišķiem ēdieniem. Turpiniet lasīt
Ja tu lasi, ja tu vingrinies, varbūt tu sagatavosies ieiet sūfiju lokā. Ja tu tikai lasi, tad nesagatavosies. Ja tu uzskati, ka tev jau ir pieredze, uz kuras var būvēt, tu nespēsi gatavoties.
Neatnes vēsti vien tikai vārdi; ir jāsagatavo kaut kas, uz ko tie norāda.
Neuzlabo cilvēci tikai vien vingrinājumi. Cilvēkam ir nepieciešama saskare ar Turpiniet lasīt
Paklausīgs esi, ja vajadzēja skolotāju;
Seko viņam kā Mozus, kuru vedis ir Hizri (Hidri).
Par vajadzīgu pieņem tu visu, ko Hizri dara,
Tik neesi liekulis.
Lai nevar viņš teikt: ”Šķiramies te”. Turpiniet lasīt
Tūkstošiem gadu pirms Hidri (“Zaļais”, al Khidr – seno persiešu pusmītiska nemirstīga būtne, kas slēpti dzīvo uz Zemes līdz Pasaules galam; reliģiskā ziņā cilvēku uzturētājs un virzītājs krietnumā; arī Hizri. Ir versija, ka Hidri ir bijis neredzams Mozus skolotājs) ir kļuvis plaši zināms cilvēkiem, viņš ir ceļojis pa Zemi, meklēdams cilvēkus, ko varētu mācīt. Turpiniet lasīt
Ja es izlaidīšu pasaulē tukšu grāmatu, ar to domādams: “Jūs vēl nespējat gūt labumu no īstas manas grāmatas”, jūs droši vien nodomātu: “Viņš mūs apvaino”.
Bet ja es izlaidīšu nogludinātu un saprotamu grāmatu, tad visi lasītāji izmantos tās virspusējo vērtību mudinājumam, saukdami: “Cik brīnišķīgi! Cik dziļi!” Turpiniet lasīt
Viens no cilvēka lielākajiem apgrūtinājumiem ir arī pats redzamākais viņa trūkums. To var labot, ja kāds parūpējas par to, lai norādītu uz to bieži un pietiekami pārliecinoši.
Apgrūtinājums ir šāds: cilvēks, pārliecināts, ka apraksta citus, apraksta pats sevi.
Cik reizes neesat dzirdējuši kā cilvēki par mani runā:
— Es uzskatu viņu par Laikmeta Kutubu (magnētisko polu). Turpiniet lasīt
Šeiham Bahauddīnam Nakšbandam reiz jautāja:
— Kāpēc tu vienmēr runā, ka patstāvīgi sūfismu iemācīties nevar, un ka neviens no tiem, kas uzskata sevi par attīstītāku Ceļā par citiem, vispār nav vērā ņemams? Turpiniet lasīt
Ļauj Esamības Avotam uzturēt saskarsmi ar tevi:
laid gar ausīm sava ikdienišķā “es” iespaidus un iedomas.
Ja šim “es” būtu vērtība tavos meklējumos, tas būtu jau tevi aizvedis līdz īstenojumam.
Bet viss, ko tas prot – darīt tevi atkarīgu.
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Stāsta, ka kāds ir teica dižajam filosofam Saādi:
— Vēlos gūt uztveres spēju, lai kļūtu gudrs.
Saādi ir teicis:
— Uztvērīgums bez gudrības ir sliktāk kā nekas.
Viņam jautājuši: Turpiniet lasīt
Varbūt, ka teiks: «Tie nākuši velti».
Lai nebūtu gan nāciens velts,
Lūk, atstājam mēs mantojumu jums:
Ko varam, pabeiguši, pārējo jums atstājam.
Atcerieties, darbs nodots jums;
Atceries, mīļais, gan atkal tiksimies.
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Ak cilvēk! Ja vien tu zinātu, cik biežāk iztēles augļi ir bijuši tuvāki Patiesībai kā rūpīgi piesardzīgo slēdzieni.
Un cik šie augļi ir nevērtīgi, kamēr sapņotājs, kas tos guvis, savu iztēli neapvaldīs.
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Kāds ceļojošs dervīšs ir stāstījis:
— Es apmeklēju kādu šeihu, pie kura kā magnēta lipa visai aizdomīgi tipi.
Es viņam teicu:
— Kā tev nav pretīga tik riebīgu cilvēku sabiedrība! Tie nekļūst labāki kopā ar tevi, un taču tos pie tevis saista ne jau tavi tikumi, bet, pēc viņu pašu vārdiem, Turpiniet lasīt
Kāds cilvēks tējnīcā stāstījis saviem draugiem:
— Esmu aizdevis tam un tam vienu sudrama monētu, bet man nav liecinieku. Baidos, ka viņš noliegs savu parādu.
Draugi sākuši just viņam līdzi, bet sūfijs, kurš vientulīgi sēdējis kaktā, pacēlis atstutēto galvu un teicis:
— Atsauc viņu šurp un atgādini sarunā visu mūsu klātbūtnē, ka esi aizdevis tam divdesmit zelta monētas.
— Bet es tak aizdevu viņam tikai vienu sudraba monētu!
— Tieši to, — teicis sūfijs, — viņš arī izkliegs, un katrs to dzirdēs. Tev tak vajag lieciniekus, ne tā?
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Kāds zinātnieks teicis kādam sūfijam:
— Jūs, sūfiji, bieži stāstāt, ka mūsu loģiskie jautājumi jums nav saprotami. Vai nevari sniegt man piemēru, kādus tad jūs redzat mūsu jautājumus?
Sūfijs teicis:
— Lūk piemērs. Reiz es ceļoju ar vilcienu, un mūsu ceļā bija septiņi tuneļi. Man iepretī sēdēja zemnieks, kurš, šķiet, nekad ar vilcienu nebij braucis.
Pēc septītā tuneļa zemnieks uzsita man pa celi un teica:
«Šis vilciens ir pārlieku sarežģīts verķis. Uz sava ēzeļa es varu tikt līdz savam ciematam dienas laikā. Bet ar vilcienu, kurš, liekas, kustas ātrāk par ēzeli, mēs vēl arvien neesam mājās, kaut saule ir aususi un rietējusi veselas septiņas reizes».
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Salimijas pilsētas loka šaušanas čempions ir sūdzējies par to, ka viņam nav sāncenšu.
— Šie ļaudis, salimieši, ir nekur nederīgi loka šāvēji un tāpēc nespēj spriest par manu izcilo meistarību! — tā viņš atkal un atkal atkārtojis katram, kas klausās.
Viņš ir pārliecinājis ikvienu par savu nelaimi. Turpiniet lasīt
Par autoru. Saīds Huseīns Nasrs – viens no pzīstamākajiem un nopietnākajiem reliģiju pētniekiem, daudzu grāmatu autors, dižs irānists un sūfisma pētnieks, pats pieder pie viena no tarikatiem (sūfi Ceļiem). Nasrs ir profesors Dž. Vašingtona Universitātē. Viņš ir tuvs tradicionālistu (M. Eliade, F. Šions u.c.) aprindu idejām.
Ilggadīga draudzība saista S.H. Nasru un Hurbahšu. S. Nasra raksti ir publicēti žūrnālā “Sūfi”, ko izdod izdevniecība Nimatullahija. Viņš ir arī darbīgi piedalījies starptautiskās konferencēs par sūfismu, kuru sponsors ir bijis Nimatullahija ordenis.
Saistība starp garīgumu un islāma mākslu, kas izpaužas muzikālos veidos, sevišķi skaidra un spraiga ir persiešu klasiskajā mūzikā, kura ir viena no visnozīmīgākajām un ilglaicīgākajām islāma tautu tradīcijām. Tradicionālā persiešu mūzika līdzīgi kā visas garīgas dabas mākslas pamatojas klusumā.
Ir viens Dievs, Mūžīgais, Vienīgā Esamība, nav nekā bez Dieva.
Ir viens Skolotājs, visu dvēseļu Vadītājs Gars, kas pastāvīgi ved visus sekotājus uz gaismu.
Ir viena Svētā Grāmata, dabas svētais raksts, kas patiesi apskaidro visus lasītājus.
Ir viena Reliģija, nelokāma attīstība patiesā virzienā uz ideālu, kas īsteno katras dvēseles dzīves mērķi.
Ir viens Likums, Savstarpīguma likums, kuru var pildīt ar nesavtīgu sirdsapziņu kopā ar mostošos taisnīguma izjūtu.
Ir viena cilvēku Draudze, Brālība un Māsība, kas vieno zemes bērnus Dieva tēvišķībā, tos nešķirojot.
Ir viens Tikums, mīlestība, kas plūst no pašaizliedzības un izplaukst labvēlības darbos.
Ir viens Pielūgsmes Mērķis, daile, kas pacilā savu pielūdzēju sirdis visos redzamos un neredzamos veidos.
Ir viena Patiesība, patiesa apjēga par mūsu iekšēju un ārēju esamību, kas ir visas viedībās būtība.
Ir viens Ceļš, patmīlīgā “es” pilnīga izzušana īstajā Es, kas paceļ mirstīgo nemirstībā, un kurā mājo viss pilnīgums.
The Spiritual Message of Hazrat Inayat Khan, Volume I – The Way of Illumination.
(Ļoti nopietns raksts. Vēlams lasīt ar vēsu prātu. Ja šķiet, ka sūfiji par daudz ņem uz sevi, palūkojiet tomēr, vai rakstā nav nopietni pārdomājamas lietas.- I.L.)
Mēs mēdzam apgalvot, ka cilvēks ir cēlies no tālienes, tik tālas tālienes, ka runājot par cilvēka izcelsmi, bieži lieto izteicienu “aiz debess sfēru robežām”. Cilvēks ir attālināts no savas sākotnes. Dažas no viņa jūtām (bet ne visas) uz to tik tikko manāmi norāda. Lūk, kāpēc mēs runājam par “šķiršanos no Iemīļotā”, bet tie ir tehniski jēdzieni, un tie, kas tos lieto, lai pastiprinātu tikai savu jūtu dzīvi, to arī pastiprina.
Turpiniet lasīt
(Izvilkumi no Bahauddīna, sūfiju Rakstu (ornamentu) Skolotāja (Nakšbanda – Naqshbandi – patternmaker), Novēlējuma:)
Mums vienmēr piekodina pētīt un labi pazīt Viedo dzīvi, darbus un izteikumus, jo pastāv izpratnes saikne starp šīm lietām un iespējām, kas slēpjas mūsos.
Bet ja mēs kā burta kalpi grimsim šā materiāla izpētē ziņkāres vai izbrīna mudināti, tiešām, mēs izmainīsimies, tomēr tā būs dzīvnieka pārvērtība mazāk dzīvnieciskā, tā vietā, lai pārvērstos no dzīvnieka cilvēkā.
Patiesu Meklētāju no atdarinātājiem ir jāatšķiro pārbaudījumam, kas tiek likts cilvēka ceļā. Turpiniet lasīt
Tu tiecies būt piepildīts. Tomēr tas, kur jau kaut kas ir, iepriekš ir jāiztukšo. Lai uzpildītos kā nākas, iztukšo sevi, ievērojot šos padomus, kurus vari padarīt par saviem likumiem:
Nekad neļaujies trauksmei mācīties, lai cik stipra tā nebūtu. Īsts norādījums mācīties netiek izjusts kā trauksme.
Visa Patiesības kopienas turpmākā uzplauksme ir atkarīga no pareizas domāšanas un pareizām norisēm pašā kopienā.
Jūs varētu iedomāties, ka tās ļaunākie ienaidnieki ir bļaustīgi Patiesības pretinieki. Bet tā tas nav, jo pretinieki vienmēr var pamanīt kļūdas savos spriedumos, kamēr tie, kuri iztēlojas sevi par īstiem Patiesības kopienas dalībniekiem, nekad patiesumu negūs, jo tie nemeklē: tie domā, ka viņiem tas jau ir. Turpiniet lasīt
Gazali rāda, ka jēdziens, ko sūfiji sauc par “zināšanām (apjēgu)”, tiek lietots kā tehnisks termins, bet ka tā loma cilvēka pastāvēšanā ir neizmērojami lielāka par to, ko parasti sauc par zināšanām. Vēlāki domātāji un tie, kas ir rakstījuši, jau mazāk pakļauti vispārēju uzbrukumu briesmām, nosauks šo zināšanu veidu par to spēku, kas uztur cilvēci.
Apjēga, – saka viņš, citēdams Fatahu el-Mosuli, – kas ir sūfiju mērķis – tā ir tas, kas uztur dzīvību tādā mērā, ka ja tās nodošanu pārtrauktu uz trim dienām, cilvēka būtība nobeigtos kā nomirtu cilvēks bez barības vai slimais bez nepieciešamām zālēm. Tāpēc sūfiju apjēga ir kaut kas, kas nepārtraukti ieplūst cilvēkā.
Sūfijam no Nakšbandi Ordeņa vaicāja:
“Jūsu Ordeņa nosaukums nozīmē: “Cilvēki, kas veido Rakstu”. Kas tas ir par rakstu, ko jūs veidojat, un kāds no tā labums?”
Viņš ir atbildējis:
“Mēs darām dižu rakstu veidošanas darbu, un tas ir ārkārtīgi lietderīgi. Lūk līdzība par kādu tādu rakstu:
Netaisnīgi ieslodzītam skārdniekam atļāvuši saņemt lūgšanu paklāju, ko audusi viņa sieva. Ik dienas viņš ir uz tā gūlies lūgsnā, un pēc kāda laika teicis saviem cietumsargiem:
Džānam Fišānam Hānam vaicāja par naidīguma pārvarēšanu pret sūfijiem, kādu bez kāda pamata pauž tik daudzi cilvēki. Viņš atbildēja:
“Reiz dzīvoja karalis, kurš bija notvēris cilvēku, kas gatavojies viņu nogalināt. Tā kā karalis bijis devis solījumu nekad nevienam nepiespriest nāves sodu, viņš noziedznieku nav sodījis. Tā vietā viņš izdomājis šādi.
Viņš šo cilvēku nosūtījis pie viņa uzsūtītāja ar tādu vēsti: “Mēs notvērām šo cilvēku mēģinājumā nogalināt mūsu karali. Apžēlojuši viņu, mēs to nosūtām jums, apsveicot jūs ar to, ka jūsu rīcībā ir tik padevīgs kalps”.
Apkārtnes apstākļu svētība, kuros rit darbs, piemēram, tekkijā, kur pulcējas dervīši, sevī nes īpašus noteikumus un prasības.
Kurpnieks ap sevi radīs tādu gaisotni un apkārtni, kas ļautu gūt iespējami lielu labumu un palīdzētu darbā.
Šīs pasaules cilvēks iekārtos savu māju tā, lai gūtu un sniegtu patiku. Turpiniet lasīt
Somnanas Jakubs, skaidrojot rakstu, kurus izmantojis, uzdevumu, teicis:
“Raksti – tas ir līdzeklis, ar kuru tādas lietas kā zināšanas, izaugušas sabiedrībā, var tikt tai atgrieztas.
Tie ir tāpat kā sēkla, kas var tikt atgriezta zemē ilgu laiku pēc tās nogatavinājušā auga bojā ejas, no kura varbūt nav vairs ne pēdu.
Zinātnieki var noņemties ar sēklu samalšanu miltos, bet tie, kurus saucam par Viedajiem, rūpējas par ražu.
Liekat aiz auss šo līdzību, jo tā satur divu mācekļu veidu nesavienojamības skaidrojumu.“
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Tiek teikts, ka ķīniešu imperators ir sūtījis savus sūtņus pie hakīma Sanaī.
Sākumā Sanaī ir atteicies “atsūtīt savu gudrību, lai to saņem un izpēta zinātnieki”.
Tomēr pēc ilgām pārrunām viņš ir piekritis sniegt izskatīšanai dažas mācības. Viņš ir arī nosūtījis imperātoram rūpīgi aizzīmogotu vēstuli. Tajā ir bijis šo mācību skaidrojums.
Mācības ir sastāvējušas no divpadsmit apgalvojumiem, sešiem ceļa spieķiem, trim izrakstītām tjubeteikām (cepurīte Vidusāzijā) un viena gravēta akmeņa.
Kāds Hilmi vaicājis:
“Kāpēc tu tā interesējies par lietām, kas nav saistītas ar cilvēka attīstību?
Tas atbildējis:
“Ja vēlies zināt, cik labi strādājis varkalis, paskaties uz vara skaidām uz viņa darbnīcas grīdas.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Kad Zainam el-Abiddīnam vaicāja par pūlēm un sekmēm, viņš atbildēja:
“Bagātais atrod patvērumu sekmēs un padara tās par savu elku. Nabagais atrod patvērumu nabadzībā un padara to par savām važām.
Tikai Viedais zin īsto gan mērķa, gan pūļu nozīmi un vērtību, kā arī greznības un ārišķīgas lepnības vai pretējā nosacījumus un cēloņus.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Sūfiju vecais Džunaīds ir mācījis ar uzskatāmības metodi, lietojot paņēmienu, kad tas ar savu paša dzīvi rāda to, ko vēlas uzsvērt. Lūk piemērs:
Reiz viņu apmeklējusi (Ceļa) meklētāju grupa un ieraudzījusi, ka viņš burtiski peldas neiedomājamā greznībā.
Šie ļaudis ir viņu pametuši un devušies uz galīgi skarba un askētiska svētā Turpiniet lasīt
Sufjāns teicis:
“Slēpta gudrība, kas atbalsta, ir simtkārt labāka kā ārišķīga gudrības izpausme, jo tai pašai ir nepieciešams atbalsts”.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Ir zināms – kad hadži Mohiuddīns mācījies Skolotāja Halladža vadībā, tas reiz viņam teicis:
“Atstāj manu kopienu, strādā, neko par sakaru ar mums nesakot, līdz nesasniegsi kādu bagātību un stāvokli sabiedrībā, un tad atgriezies.
Hadži ir samulsis un iebildis: Turpiniet lasīt
Sūfijam no Skolotāju ordeņa vaicāja:
“Kāpēc Dieva Pārņemtie, kas dīvainos tērpos ir vagojuši Zemi, veicot neiedomājamas lietas, Mācības nodošanai ir veidojuši skolas?
Viņš ir atbildējis:
“To, kas tiem jādara, tie darīja un turpina darīt. Turpiniet lasīt
Nurbakšī raksti par skolotāja stāvokli satur šo:
“Skolotājs ir kā prasmīgs amatnieks zemē, kur ļaudis tīko pēc lietpratīga darba, bet iedomājas, ka tas tiek darīts, tā teikt, tumsā. Viņš ir kā ērglis būrī, kam atņemtas tā svarīgākās iespējas – spēja lidot un asais redzīgums, Turpiniet lasīt
No rakstiem ir zināms, ka šeihs Abu-Alī no Sindas ir paradis lasīt lekcijas galīgiem nejēgām un meditēt ar kurlo un mēmo grupām.
Viņš ir teicis:
“Ja jūs vispār spējat mācīties, tad tikai tāpēc, ka mūsdienu un senie skolotāji ir lietojuši un lieto apjēgas nodošanas paņēmienu saprātīgiem cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem, idiotiem un nedzīvām lietām, kā arī pašapmierinātiem mācekļiem.
Tāpat kā ūdens porainā māla krūkā padara krūku derīgu un apmierinātu, kā arī remdē ceļinieka slāpes, tā arī mūsu darbs, kas uzkrāts un nodots ar tā, ko jūs uzskatītu par vienaldzīgiem un bezvērtīgiem traukiem, starpniecību, veic to pašu.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Cilvēkus, kurus sauc par zinātniekiem, mulsina divas lietas: pirmkārt, tiem nepatīk paņēmieni, kurus lietojam, lai sasniegtu ļaužu (gara) ausis, jo tie domā, ka nodot to, kas jānodod, var tikai soda draudos jeb ar sarežģītas terminoloģijas palīdzību.
Otrkārt, tos atbaida tas, ka mūs uzskata par zinātnieku ienaidniekiem.
Īstenībā tā nav. Cilvēki, ko sauc par zinātniekiem, tikai izliekas par zinātniekiem. Īstu zinātnieku ir maz, bet to tēlotāju milzum daudz. Iznākumā tieši tos sauc par zinātniekiem. Zemēs, kur nav zirgu, par zirgiem sauc ēzeļus.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Kāds teica Bahauddīnam Nakšbandam:
“Tu stāsti līdzības, bet neizskaidro mums kā tās saprast.
Viņš atbildēja:
“Kā jums patiktu, ja cilvēks, no kura nopirkāt persiku, pats to apēstu, jums atstājis tikai mizu?
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Kāds cilvēks atpazinis slēpto skolotāju (abdal) Khidru, kas strādājis par važoni.
Khidrs ir viņa domas nolasījis un teicis:
“Ja es vērstos pie ļaudīm uz ielas un stāstītu tiem, ko darīt, tie nodomātu, ka esmu nojucis vai rīkojos savam labumam, un neko neņemtu vērā. Ja es uzstātos zinātnieka vai bagāta cilvēka izskatā, un dotu tiem padomus, tie neklausītos vai censtos izpatikt man tā vietā, lai pūlētos izpatikt tam, ko es pārstāvu. Bet ja es iejūku pūlī un saku vārdu te, vārdu tur, daži sadzirdēs līdzīgi tev, kas mani atpazini, bet tūkstoši citu nē.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Imāms Alī, saskaņā ar Durud-i-Kuzimi, neskatoties uz apkārtejo nemieru, pielaida savā klātbūtnē svešzemnieku. Nepagāja ne piecpadsmit minūtes, kā imāms teica saviem pavadoņiem:
“Šis cilvēks kļūs svēts, kad atstās šo namu, un viņa spēks būs nepāsrspējams.”
Tā kā Hadrats Alī bija tik vien kā pacēlis savu labo roku pār atnācēja galvu, Turpiniet lasīt
Cilvēki meklē skolotājus un mācības, tiecoties uzzināt kaut ko, ko līdz tam nav zinājuši. Tomēr īstenībā skolotāji un mācības ir, lai palīdzētu cilvēkiem tās lietot un dzīvot pēc tām, nevis izklaidei vai jaunām sajūtām.
Tā kā cilvēki parasti to nezin, tad nav brīnums, ka tie nezin, ko paši ir atraduši, un pūlas atrast to, kas nedod tiem nekādu labumu.
Iespējams arī, ka tas, kas cilvēkiem šķiet “jaunums”, ir pēdējais, kas tiem trūktu savam pilnveidojumam.
Sensāciju meklētāju jūs atradīsit tā: to pievelk nedzirdētais vai noslēpumainais. Bet patiesu mācekli tā: tas meklē visu, kas ir vajadzīgs.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Navabam Džanam Fišānam Hānam vaicāja:
“Kāpēc skolotājs neļāva Rūmī studēt sava paša tēva darbus? Vai tad nav acīmredzami, ka laba izpēte nevar nest neko citu kā labu?”
Džans Fišāns atbildējis: Turpiniet lasīt
Talibs teica:
“Cilvēkiem, kuri neko nejēdz, vai jēdz tik maz, ka vēl jāmācās, nevis jāmāca, tīk veidot noslēpumainu gaisotni. Tie spēj veicināt baumošanu par sevi un tēlo, ka vadās no kādiem slepeniem cēloņiem. Vienmēr tie cenšas pastiprināt noslēpumainības sajūtu.
Bet tā ir noslēpumainība noslēpumainības dēļ, nevis slēptas apjēgas pazīme.
Tie, kam patiesi piemīt slēpta apjēga, izskatās un izturas kā vienkārši cilvēki.
Tāpēc tos, kas pūlas radīt noslēpumainības gaisotni, var pielīdzināt zirnekļa tīklam; tie tikai ķer knišļus. Vai jūs esat zirnekļa barība tāpat kā mušas?”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Raīss el-Suluks mācīja savus skolniekus:
“Man ir tikai viena mācība. Kad to apgūsit, varēsit mācīties citu.
Es esmu meklējis garīgumu visur, līdz neapjēdzu, ka to nevar atrast tur, kur to meklē necienīgais.
Mans skolotājs, hakīms Aniss, iemācīju man, ka man ir jāmācās būt meklēšanas cienīgam.
Necienīgā meklējumi ir slēpta augstprātība.
Vaicāju hakīmu, kurp man iet, lai rastu apjēgu, nevis ieskatu.
Tad viņš iemācīja man to, ko es mācīties negribēju, ar paņēmienu, kādu es negribēju. Viņš iemācīja mani, kā meklēt apjēgu.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Rifaī vaicāja:
“Kāpēc tu par augstāko izpratni runā ar tik daudzām līdzībām? Vai tiešām nevar tieši runāt par tādām lietām?”
Tas atbildēja:
“Tas ir “augstas vienkāršības, kas sniedz patiesu informāciju”, piemērs. Ja nebūtu nezinātāju, mēs nezinātu, kurš ir gudrs. Tāpēc ziniet, ka pati valoda ir līdzība. Katrs vārds, katra vārdkopa, katrs burts ir līdzība.
Par augstāko mēs nevaram pateikt ar tiešiem vārdiem, jo nav tādas valodas, kas sevī iekļautu augstāko un neiekļautu arī zemāko.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Halkavi vaicāja:
“Kā tu izturies savā dzīvē pret cilvēkiem, ko satiec, lai atpazītu to vērtību?”
Tas atbildēja:
“Parasti es izturos lēnīgi un pazemīgi. No tiem, kuros mana izturēšanās izraisa vēlēšanos uzbrukt, es izvairos kā vien spēdams. Tos, kuri ciena mani šāda izskata dēļ, es izvairos tāpat.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Sajīdam vaicāja: “Kāpēc šeihs Attars uzrakstīja “Dieva Draugu Sarakstu”?” Tas atbildēja: “Tāpēc, ka Korānu vairs nepiedzīvoja, bet skaidroja”.
“Un kāpēc Mauljana Rūmī uzrakstīja “Mesnevi”?”
“Tāpēc, ka Sarakstu vairs nelasīja, bet mācījās no galvas.”
“Bet kas ir tie cilvēki, kas var izskaidrot sūfiju rakstus?”
“Tie, kam nav vajadzīgs tas, ko raksti satur.”
“Kā tos sauc?”
“Tos var saukt par savdabīgiem pārtikas tirgotājiem. Pārtikas tirgotājs ir cilvēks, kam pārtikas ir vairāk kā pašam vajadzīgs, kādēļ viņš atlikumu pārdod citiem. Bet mēs tos saucam par “pir”, tas ir, vecajiem un “muršid”, tas ir, vadītājiem.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Partovs vaicāja Rastgaram:
“Kāpēc sūfiju šeihi darbojas tik daudz dažādos veidos?”
Rastgars teica:
“Ja māceklis domā, ka var kaut ko apgūt, vien iegaumējot vai vienkārši veicot ķermeņa vingrinājumus, vai nodarbojoties tikai ar elpošanu, vai norobežojoties Turpiniet lasīt
Dižākā līmeņa dervīšam vaicāja:
“Kāpēc cilvēki tērē tik daudz laika un spēku seno Skolotāju dzīves un darbības pētīšanai; tak ziņas par to dzīvi var būt kropļotas, to rīcība, iespējams, ir piemērota viņu laikam, bet viņu vārdi, droši vien, ir slēptas jēgas pilni?”
Tas ir atbildējis: Turpiniet lasīt
Kāds ir sūdzējies sūfiju gudrajam, ka viņa stāstus vieni saprot tā, bet citi – savādāk.
“Tur jau to vērtība ir, – tas atbildējis. – Jūs tak negribētu tādu kausu, no kura var dzert pienu, bet nevar ūdeni; vai tādu šķīvi, no kura var ēst gaļu, bet nevar augļus. Kauss un šķīvis ir tikai ierobežoti starpnieki. Cik gan daudz ietilpīgākai jābūt mēlei, lai nodrošinātu (vārda) barību? Jautājums nav: “Cik veidos es to varu saprast, un kāpēc es to neredzu viennozīmīgi?” Drīzāk jautājums ir tāds: “Vai šis klausītājs var gūt labumu no tā, ko viņš šajos stāstos atrod?”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Kādam no Hadžaganu (Skolotāju) kopienas šeihiem paziņoja, ka ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem viņam ir jāstājas Turkestānas garīdzniecības un likumdevēju priekšā, lai pārliecinātu tos, ka viņš māca savus skolniekus atbilstoši šariātam – islāma tradicionālajam likumam.
Viņš ir piedāvājies atsūtīt savus mācekļus, lai pārbauda, Turpiniet lasīt
Ali teica:
“Neviens nevar sasniegt Patiesību, kamēr nesasniegs domu, ka pats Ceļš var būt kļūdains.
“Tak tādēļ, ka tie, kas spēj tikai ticēt, ka tam jābūt pareizam, nav (pilnīgi) ticīgi, bet tikai cilvēki, kas nespēj domāt citu kā pierasto. Tādi cilvēki vispār nav cilvēki. Kā dzīvnieki tie seko noteiktiem uzskatiem un mācīties nespēj. Tā kā tos nevar saukt par “cilvēkiem”, viņi nespēj sasniegt Patiesību”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
Imāms Putsirrs pasludināja:
“Cilvēki apmeklē Laikmeta Skolotāju, lai gūtu to, kas īstenībā nav liels ieguvums.
Ja viņi to apjēgtu, tie ņemtu par atbalstu tos milzu ieguvumus, ko Laikmeta Skolotājs sniedz viņiem vienmēr.
Dižākais no tiem ir tas, ka visa cilvēku sabiedrība, ne tikai “ticīgo” pūlis, turpina savu miesīgo pastāvēšanu tikai, pateicoties Laikmeta Skolotāja darbam un dzīvei.
Tas ir tik brīnumaini un neticami, ka Viņš tiek saukts par Izredzēto, par “noslēpumu, kas ir pilnīgi noslēpts tā neticamības dēļ”.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
Dēls vaicājis Balhas Iskanderam, kad tas bijis nāves gultā:
“Kas ir tava spēka, tavas labklājības un tavu brīnumdarbu avots?”
Tēvs atčukstējis:
“Ja es tev to pateiktu, tas tevi atrautu no saskares ar šo avotu, tāpēc es neteikšu, kur tas ir, bet tikai, kas tas ir.”
Viņš turpinājis:
“Mūsu dzīves uzdevums ir sūfiju Ceļš, un mēs uz šīs zemes, tā sacīt, esam svešzemnieki mežoņu vidū, bet tagad es atgriežos mūsu dzimtenē.”
Kāds tirgonis, apmeklējis sūfiju, tam teica:
“Dažas zemes ir vai pilnas ar guru, garīgiem skolotājiem ar noteikta veida mācībām. Kāpēc tur, tajos apvidos ir tik maz sūfiju skolotāju? Kāpēc viņi, pat tie, kas ir plaši pazīstami, izrādās tikai atdarinātāji vai atkārto vingrinājumus, Turpiniet lasīt
Viedība ir kā gaiss.
Cilvēks tajā dzīvo, bet nespēj aptvert caur miesīgām sajūtām, ka bez tā nomirtu.
Gaisu viņš redz tikai tad, kas ir netīrs, piemēram, ar dūmiem, vai no tā iedarbības.
Viņš redz netīru gaisu, elpo to un uzskata, ka tā ir tīra manta.
Bez tā cilvēks nomirst. Tomēr, kad viņš slāpst, viņš redz halucinācijas, cer uz zālēm, kaut vajadzīgs ir tikai gaiss.
Viņš var (arī) uzzināt par gaisu, gūt vairāk labuma no tā, apjēdzot, ka tas ir vispārēja substance, pret kuru mēdz attiekties ar tādu nejēdzību, ka neviens nepamana tā klātbūtni.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
Bahauddins Nakšbands teica:
“Kad pie jums atnāk cilvēks, atceraties, ka viņa uzvedībā un runā ir sajaucies daudz kas. Viņš nav atnācis vienkārši tikai pirkt vai pārdot, pārliecināt jūs par kaut ko, savu ērtību meklējumos vai jūsu ērtību dēļ, vai lai saprastu kaut ko pats, vai paskaidrotu kaut ko jums. Viņš gandrīz visos gadījumos atnāks ar šo visu un vēl ar daudz ko citu. Turpiniet lasīt
Jautāts, kas ir sūfijs, Dižais skolotājs Hadrats Nuri teica:
“Sūfijs ir cilvēks, kas, būdams atpestīts, nav bijis cēlonis citu verdzībai.
Sūfismu nevar izskaidrot ne mācību jēdzienos, ne ar rituālu palīdzību.
Mācības neiztiek bez formālas piestiepšanas dogmām, bet rituāla pamatā ir atkārtotu darbību vingrināšana. Sūfisms ir kaut kas, kas tiek radīts, bet vairs netiek lietots jau radītajam.”
Garīdznieks Hatibs Ahmads teica Saliham no Mervas:
Apgaismo nedaudz savus nesaprotamos prātojumus, jo sūfistu izklāsti, lai cik nenopūlētos tos saprast, paliek man tumsā”.
Salihs no Mervas atbildēja:
“Ja aklajam ir vajadzīgas acis ne gaisma, kā gan spožs izklāsts var tam izskatīties par kaut ko citu, ne tumsu?”
Anisam vaicāja:
– Kas ir sūfisms?
Viņš atbildēja:
– Sūfisms ir tas, kas palīdz nodot cilvēkam Augstāko viedību.
– Bet ja es lietoju senus paņēmienus, ko izstrādājuši Skolotāji, vai tas nav sūfisms?
– Tas nav sūfisms, ja nesasniedz pie tevis paredzēto. Apmetnis vairs nav apmetnis, ja nesilda.
– Vai tad sūfisms mainās?
– Mainās cilvēki, un mainās vajadzibas. Tas, kas kādreiz ir bijis sūfisms, vairs tāds nav.
– Sūfisms, turpinājis Aniss, – ir tās iekšējās apjēgas, ko sauc par Augstāko viedību, ārējs izpaudums. Iekšējā jēga nemainās. Tad (sūfisma) iedarbība ir Augstākā viedība plus iespējas, kādas paver paņēmiens. Tas, ko mums tīk saukt par sūfismu, ir tikai pagātnes liecības.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
Skolotājs Bahaudīns visu mūžu bija līksms; smaids nekad nepameta viņa seju. Visa viņa dzīve bija svētku sajūtas pilna! Viņš smēja pat mirstot, it kā izbaudot nāves tuvumu. Apkārt sēdēja mācekļi, un viens vaicāja:
— Kāpēc Tu smejies? Smēji visu mūžu, un mēs neiedrošinājāmies jautāt, kā tas tev izdodas? Un nu, pēdējā brīdī Tu smej! Kas te ir smieklīgs?
Vecais Skolotājs atbildēja: — Pirms daudziem gadiem es ierados pie sava Skolotāja kā septiņpadsmitgadīgs jauneklis, bet jau dziļās ciešanās. Skolotājam bija jau septiņdesmit, un viņš smējās vienkārši, bez iemesla. Es jautāju: “Kā Tev tas viss sanāk?”
Un viņš atbildēja: “Iekšēji mani nekas neierobežo. Man pieder mana izvēle. Pamostoties es katru rītu sev pajautāju, ko šodien izvēlēties – svētlaimi vai ciešanas? Un vienmēr gadās, ka es izvēlos svētlaimi, jo tas tak ir tik dabiski”.
Ieklausies ieklausies naktī kā niedrājs
Vējam uztic kliedzienu liego.
Čukstēdams itkā: “Ak, ļauj man tev izdziedāt
Karsto kvēli un sāpi, kas dedzina.”
Noslēpums dziesmā kaut vienkāršs, –
Redzams tas nav, taustāms nav rokai.
Tu jau gan izprastu to,
Ja vien cietis būtu kā es;
Mīlas liesma ir tā, kas svilina mani.
Mīlas vīna reibumā pielūdzu es.
Ja vēlies tu zināt, cik alkas (pēc Dieva) ir negantas,
Niedrāja šalkās ieklausies vien.
Pie Iemīļotā (Dieva) durvīm piegāja cilvēks un klauvēja.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Viņš atbildēja: “Es tas esmu.”
Viņam atbildēja: “Te nav vietas Man un Tev.”
Durvis palika slēgtas.
Pēc viena vientulības un atsacīšanās gada šis cilvēks atgriezās un klauvēja atkal.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Cilvēks atbildēja: “Tu tas esi.”
Durvis viņa priekšā atvērās.
…
Lai kur tu būtu un kādā stāvoklī, vienmēr centies būt iemīlējies.
Trīs lietas runā par patiesu cildenumu:
ja paliec nelokāms, nenomokoties;
ja cildini, sevi tādēļ neturot par cildenu;
ja dod, pirms esi lūgts.
(Kristieši, lūdzu nesabozīsimies no virsraksta vien. Ja kristietība nav tikai burbulis, un ja tā nav savas inerces izskrejā, tad nopietns, varbūt vecāka, drauga vārds un īsts pamatojums ir pateicības vērts. Un nesakiet, ka nepieķerat sevi pie domas, ka kaut ko tādu jau bijāt jautuši. -I.L.)
Jēzus Kristus mācība nelīdzinās mūsdienu ortodoksālajai kristietībai, nedz tā ir bijusi līdzīga ebreju tautas ticībai. Viņa reliģija ir bijusi ar lielu atkāpi no judaisma gan pamatidejās, gan ideālos, kā arī ideālu sasniegšanas veidā. Tā ir bijusi daudz vienkāršāka pēc formas un daudz cildenāka pēc būtības.
Sri Suka teica: (1. saruna) (Kad Kalijuga attīstīsies,) Saurastra, Avanti un Abhira apvidu (Sura, Arbuda un Malava pavalstu) Brahmani kļūs Vratjas jeb kritušie cilvēki (jo tie atmetīs Samskaras jeb šķīstīšanas ritus, īpaši iniciācijas ceremoniju ar svēto pīni), un pārvaldnieki būs galvenokārt no Sudru kastas. Sudras, kritušie Brahmani un augstāko kastu piederīgie, kas nodevuši Vēdu uzvedības mācību, un barbari (Mlecchas) valdīs Indas un Čandrabhagas upju krastos, Kaunti pilsētā un Kašmiras apvidū.
Šie valdnieki, ak Parikšit, kas visi būs vienaudži, nebūs labāki par barbariem (uzvedības ziņā) un būs padevušies ļaunumam un melīgumam, aprobežotiem un varmācīgiem paņēmieniem. Tie nogalinās sievietes, bērnus, Brahminus, govis. Tie iekāros citu vīru sievas un citu cilvēku bagātības. Tie strauji piedzīvos likteņa nepastāvību un būs spēkā un dūšā vāji un arī dzīvos īsu dzīvi.
na tv evâham jâtu nâsam
na tvam neme janâdhipâh
na caiva na bhavishyâmah
sarve vayam atah param
Es nekad īsti neesmu pastāvējis, nekad, nedz arī tu;
ne tu, nedz kāds no šiem valdniekiem –
noteikti arī nekad nepastāvēsim turpmāk.
Bhagavad Gīta 3:12
Visums ir daudzu spēku pilns. Visu zinošs, visvarens un visuresošs spēks ir visā radībā. Dievišķs spēks ir klātesošs ikkatrā atomā, kā cukurs sīrupā. Upanišadas to sauc par – raso vai sah – jeb visuresošā saldme – piemērotība, saskaņotība. Dievs ir saskaņotības iemiesojums.
(Viedais Suta (Vēdu zintnieks) pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Madhusudana (demona Madhu nogalinātāja – Krišnu) koks,
– kura stingrās saknes ir Likums (Vārds, Logoss),
– kura stumbrs ir Vēdas
(“sakne”, “dievišķās zinības”, Hindu reliģijas Svētie raksti, apkopoti apmēram 1500. līdz 1000. g.pr.Kr. To pamats ir Šruti “dzirdētais vārds”, kas ietver Vēdu Mantras un Brahmanas – (Brahmaniem (garīdznieku kastu) piederīgās – Hindu Talmuds) un arī Upanišadas. http://www.mypurohith.com),
– kura pārpilnie zari ir Purānas (Hinduisma vēlāki teksti, būtībā Svētie raksti),
– kura ziedi ir ziedojumi,
– un kura augļi ir atpestīšana,
pārspēj visu.
2. Naimišā, bezmiega būtņu (bezmiesīgas būtnes, kas neaizmieg) laukā zintnieki, Saunaka un citi tūkstošiem gadu veic ziedojumus, lai sasniegtu Debesu valstību.
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: “Kāds ir ciešanu ceļš Jamas pasaulē? Stāsti man, ak Kešava (”tas, kam ir daudz jeb skaisti mati.” Višnu jeb Krišnas vārds), kā pa to iet grēcinieki.
2. Svētītais Valdnieks teica: “Es pastāstīšu tev par Jamas Ceļu, kas nes lielas ciešanas. Kaut gan tu esi mans pielūdzējs, tu satrauksies, to dzirdējis.
3. Tur nav koku paēnas, kur mirušais varētu atpūsties, un tajā ceļā nav barības dzīvības uzturēšanai.
4. Nekur nav redzams ūdens, ko tas, galīgi izslāpis, varētu iedzert. Kvēlo divpadsmit saules, ak Putns, kā pralajas (pasaules sabrukums kalpas (Brahmas gads = 4320000000 saules gadi) beigās) beigās.
Turpiniet lasīt
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: Kādas ir mokas, ko pārcieš grēcinieks, kas ir nogājis pa Jamas ceļu Jamas valstībā? Pastāsti man, ak Kesava.
2. Svētītais Valdnieks teica: “Klausies, ak Vinatas pēcnācēj. Es pastāstīšu to no sākuma līdz galam. Tu trīcēsi no elles apraksta vien.
3. Četrdesmit četras jūdzes aiz Bahubhiti pilsētas, ak Kasjapa (šeit Garuda), ir dižā Taisnības Valdnieka pilsēta.
4-5. Grēcinieks vaimanā, kad tas dzird pūļa “Vai manu, vai manu” gaudas, un dzirdot viņa vaimanas, arī tie, kas staigā pa Jamas pilsētu.
Visi dodas pie vārtsarga un piesakās tam. Vārtsargs Dharmadhvaja tur stāv vienmēr.
Turpiniet lasīt
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: Par kādiem grēkiem nonāk uz platā Ceļa? Kāpēc iekrīt (elles upē) Vaitarani? Kāpēc nonāk ellē? Pastāsti man, ak Kesava.
2. Svētītais Valdnieks teica: “Tie, kuri vienmēr bauda ļaunus darbus, kas novēršas no labiem darbiem, iet no elles uz elli, no posta uz postu, no bailēm uz bailēm.
3. Cildenais nonāk Taisnības Valdnieka pilsētā pa trim vārtiem, bet grēcīgais tikai pa vieniem – dienvidu vārtiem.
4. Vaitarani Upe ir jāšķērso tikai šajā īsti nelaimīgajā ceļā. Es pateikšu tev, kas ir grēcinieki, kuri pa to iet:
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: “Pastāsti man, ak Kesava, kādi grēki izpaužas noteiktās pazīmēs, un pie kādām iedzimšanām tādi grēki noved?”
2. Svētītais Valdnieks teica: “Par grēkiem, kuru dēļ grēcīgais, kurš atgriezies no elles, nonāk noteiktā iedzimšanā un par pazīmēm, kādas rada noteikti grēki, – klausies Mani par tiem.
3. Brahmana slepkava kļūst par diloņslimnieku, govs kāvējs kļūst par kuprainu un vājprātīgu, jaunavas slepkava kļūst par lepras slimnieku – šie visi iedzimst par pārijiem (nepieskaramajiem).
Turpiniet lasīt