(Latviešu garīgais mantojums gluži vai brēc uz mums par cilvēka un dabas vienību, saskaņu un sajūgtību. Ja latviešiem ir reliģija, tā ir dabas, cikliskuma, saskanīguma, darba, ‘šeit un tagad’ reliģija. Un mēs neesam vientuļi. Nešaubīgi, tautas, kas tūkstošiem gadu ir dzīvojušas teltīs, būdamas tikpat atkarīgas cik pateicīgas dabas spēkiem un dāvanām, ir mums vērā ņemami sarunu biedri. I.L.)
Autore mēģina iepazīstināt ar klejotāju pasaules ainu. Cilvēki un daba savstarpēji sadzīvo. Un visi cilvēki vēlas rast saskaņu ar dabu, tā ir nozīmīga lieta gan klejotājiem, gan citām tautām.