(Šo pamācību ielieku šeit gluži kā grēksūdzi, jo iedzimtais skorpionisms, 47 manas dzīves gadi okupācijā un padomiskajā kritizējošajā reālismā, un paša noturīguma trūkums ir padarījis, piemēram, mani par visai aizdomīgu un nemitīgi vērtējošu tipu, kam šad tad paslīd mēle. Neba nu latviešu pasakās un tautasdziesmās trūkst šeit izteikto pamācību un neba nu hadīsas ir rakstītas ne-muslimiem. Un neba nu bez vērtēšanas ir iespējams iztikt. Šri Šri Ravi Šankars ir teicis apmēram tā: “Ja kāds rīkojas kļūdaini, pasaki to viņam divatnē vienreiz. Tad tu savu daļu esi paveicis, tālākais ir viņa atbildībā”. Tomēr hadīsā pateikts ir lieliski, un tas, ko visi saucam par Dievu, gan jau visu zina vēl labāk.)
No Imāma Navavī 40 hadīsu krājuma. Tulkojusi Fātima L.
No Abū Hureiras, lai Dievs ir ar viņu apmierināts, ka Dieva sūtnis, lai viņam Dieva svētība un miers, teica: “Lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, saka labu vai klusē. Lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, ar cieņu un laipnību izturas pret savu kaimiņu, un lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, ar cieņu un laipnību izturas pret savu viesi.” [Bukhārī un Muslims]
Gara dāvanas 