Latviskuma atraktors. Teodors Zeiferts (1865-1929.)

(“DZIESMAS DEVA LATVIEŠU TAUTAI KOPĪBU, KAD TAI CITAS NEKĀDAS KOPĪBAS NEBIJA … Zīmīgs ir viņu pielīdzinājums rasas pilieniem, kas pieķeras katrai puķei, katrai lapai, katrai smildziņai, katram priekšmetam. Sakarā ar to priekšmetu, ar to vietu, kur rasas pilieni turas, tie arī dabū savu īsto apgaismojumu, izceļas savā īstajā daiļumā. … Latviešu tautas dziesminieks nav fantāzijas dzejnieks, kas savus tēlus brīvi izdomā, bet modeļa dzejnieks, kas tos ņem no patiesās dzīves. … dvēseles izjūta izceļ jaunus un atkal jaunus momentus, kam īpaši tā dod īsto vērtību. … top par MĪLESTĪBU. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet ARĪ KUSTOŅUS, dažreiz ARĪ CITUS PRIEKŠMETUS. (salīdzinām ar samadhi – … dziļi saplūst ar visuma (holistisko) veselumu ar tādu spēku, kas pārņem visu viņa esamību – I.L.)” (T.Z.)
Ja Latvijā notiek (-tu) pilnvērtīga latviešu kultūras pētniecība un ir (būtu) pilnvērtīga izglītības sistēma, latviskuma atraktors tajās ir galvenā tēma. Nedz daba, nedz tautiskums nav primitīvs, šajās jomās darbojas fraktāļu atraktors, latīņu valodā – pievelkošs, tas ir sakarība, kas nosaka fraktāļa formu. Tas ir iedomājams kā snaudošs vai izpaudies pumpurs, kā no tā izraisījies zars, atzars, zariņš, jauns pumpurs. (I.L.)
“Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu”. Šri Šri Ravi Šankars

Skat.arī http://tencinusarunas.wordpress.com/2013/03/31/atlases-kriteriji-kulturas-attistibai-kas-mimu-dara-veiksmigu-fransiss-heilighens/)

TEODORS ZEIFERTS. LATVIEŠU RAKSTNIECĪBAS VĒSTURE. 1. TAUTAS DZIESMAS (1922.)

MĪLU. Jānis Jaunsudrabiņš

Šis būs stāsts par debesu kalnu, no kurienes tiek raidītas uz zemi dvēseles.

Ikviens no mums ir bijis debesu kalnā, ir redzējis debesu kokus un puķes. Gan tikai īsu brīdi. Šķiet, tikai mirkli. Jo retais, kas uzņēmies zemes gaitas, debesis vairs atceras. Neatceras tāpēc, ka vairumam zemes kņada liekas skaistāka par debesu mieru.

Ūdens nozīmē vairāk kā domājam. Daži tulkojumi, latviešu pagānisms un video.

(Bībele teic, ka cilvēks netiks pazudināts, kamēr nebeigsies ūdens cirkulācija, tas ir, ūdens un saule pienācīgās attiecībās, kas ir varavīksnes priekšnosacījumi. Un Vēdas un Korāns ūdenim ierāda būtisku vietu. Novērtējiet manu “drosmi”, atsaucoties uz latviešu burvestībām ar ūdeni. Bet padomājiet paši, vai latviešu pagāns būtu tik dziļi “iebraucis auzās” ar Dieva dabu, vai viņa naivie pūliņi pasargāties no ļauna kaimiņa nav tikpat bezpalīdzīgi kā cīņa par Abrenes saglabāšanu, un vai viņa naivā Dieva dabas “rakstu” izpratne ir zemāka par mūsu “atļauto” Vecās derības rakstu interpretācijām. No jaunā – zinātne paplašina zināšanas par ūdens molekulu puduru uzbūves daudzveidību un ietekmējamību. Skat tālāk: – I.L.)