Prāts un “bezdomība”. Stephen K. Hayes

Kāds māceklis man vaicāja, “Japāņu cīņas mākslu grāmatās dažkārt rakstīts par stāvokli, ko sauc par ‘mu-šin’ (jeb kā parasti tulko angliski, ‘no-mind’ – ‘nekāds prāts’). Ja es domāju par neko, kā es varu tikt galā ar uzbrucēju, kurš ļoti spēcīgi domā, kā mani sakaut vai nogalēt? Domāju, vai es ar tukšu prātu nebūtu vien viegls uzbrukuma mērķis?”

Es viņam teicu, ka mēs Rietumu pasaulē bieži esam neveiklu tulkojumu upuri. Šīs maldīgās interpretācijas nāk no nespējas Āzijas kultūras jēdzienus pārnest mūsu Amerikas vai Eiropas valodās tieši. ‘Mu-shin’ – ‘nekāds shin’ tulkojums kā “bezprāta prāts” ir muļķīgs kļūmīgs tulkojums, kas jau ilgu laiku ir appludinājis zen un cīņas mākslu pasauli.

Viens no cīņas mākslu ‘do’ veida (zen karate, zen loka šaušana utt.) nolūkiem ir iemācīties spēju uz laiku izslēgt analītisko mehānisko domāšanu. Tādā stāvoklī esam brīdī, kad nedomājam par domāšanu. Meditatīva prāta vingrinājums veicina neanalizējošu atspoguļojošu reaktīvu uztveri. Šajā stāvoklī robežas, kas nodala darītāju, darāmo darbību un iznākumu saplūst vienā pieredzējumā.

Cildeno tikumi. Divdesmit cīnītāja (karatē) baušļi. Gitins Funakosi.

(Lūdzu, atcerieties, ka cīņa nepavisam nav tas pats, kas naids. To mācīja tikai komunistu laikos. Cīņa drīzāk ir dzīve. Un karatē likumi noder katram – I.L.)

1. Atceries, ka Ceļš (karatē) sākas un beidzas ar cieņu.

Cieni mācību, biedrus, Skolotāju (senseju), apgūsti godbijību un cieņu pret dzīvi – tas tevi atšķirs no dzīvnieka.

Cildeno tikumi. Mijamoto Musaši deviņi pamatlikumi. No “Piecu gredzenu grāmatas”.

Mijamoto Musaši (Miyamoto Musashi – arī Shinmen Takezō, Miyamoto Bennosuke, vai viņa budista vārdā Niten Dōraku – 16.gs. samurajs, arī suiboku-ga jeb sumi-e (vienkrāsas tintes glezniecība) mākslinieks) atzīst, ka “Ceļi ir dažādi. Ir pestīšanas ceļš pēc Budas likumiem, ir Konfūcija ceļš, kas vada mācību Ceļus, dziedināšanas Ceļš, Vakas (Waka – japāņu dzejas žanrs, galvenokārt tankas) poēmas Ceļš, tējas mākslas Ceļš, loka šaušanas Ceļš 

Cildeno tikumi. Izvilkumi no V.Kovaļa “Kempo”, Cīnītāja ceļa (Busi – do) likumi.

(Šeit un līdzīgos tekstos par cildenajiem austrumu cīņas mākslas meistaru baušļiem es vārdu “cīnītājs, kareivis, samurajs” aizvietoju ar “cildenais”.)

Meistarība cīņas mākslās pēc japāņu uzskata veidojas no trim pamata sastāvdaļām: “SIN” (šis vārds apzīmē tikumiskās īpašības, gribas spēku, gara stingrību); “TAI” (apzīmē ķermeņa pilnību, spēku, izturību); “GI” (paņēmienu pilnība).