I Viņa Svētības Šrī Šrī Ravi Šankara izteikumi.
Meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.
(Viss ir vienkārši – dzīves jēga ir būt laimīgam. Viss ir sarežģīti – lielākoties apstājamies pie bleķiem, par savu būtību pat nenojauzdami. Tulk. I.L.)
Par autoru: Hamburgietis; pēc 5 darba gadiem advokatūrā pievērsies garīgumam un 1986.gadā piedzīvojis pirmo spēcīgo netveramās garīgās enerģijas pamošanos. Par savu uzdevumu uzskata cilvēku bezmaksas ievadīšanu Jogas prasmēs. Vēl skat. http://wiki.yoga-vidya.de/Yogi_Nils ; https://sites.google.com/site/nilshorn2/
Joga iesācējiem. Nils Horn:
http://www.youtube.com/watch?v=XsOsBfSy_sg#t=194
Saturs
Kas ir Joga?
Esi Jogas māceklis
Desmit Patandžali ētikas pamatlikumi
Praktizē piecus veselības pamatlikumus
Ceļš uz Iekšējo Līksmi
Pārvarēt bailes, bēdas un dusmas.
Karma-Joga (Mīlestības reliģija) Turpiniet lasīt
16.03.2013 «India Today Conclave 2013»
Viedība ir ārpus laika!
Saule ir sena, bet stari, kas šodien atnāk no Saules, ir jauni, svaigi. Tie nav veci svaigumu zaudējuši stari. Tāpat ir ar ūdeni. Gangas upe ir ļoti sena, bet šodien tās ūdeņi ir svaigi. Tieši tāpat es teiktu, ka viedība ir kaut kas, kas vienmēr darbojies mūsu dzīvē, kaut kas ļoti sens, bet vienlaikus jauns un svaigs. Viedība ir tas, kas uztur dzīvi.
Palūkojiet — ir nejēgas, ir reliģijas apsēstie, vēl ir tā saucama inteliģence, kurai modē ir bezdievība, bet viedi ir tie, kuri apjēdz, kā savienot seno ar jauno un tā nodzīvot savu dzīvi.
Mēs sazināmies ar cilvēkiem, izsakot daudzas laipnības — ‘Labdien’, ‘Sveiks’, ‘Kā klājas?’,’Laipni lūdzam’. Bet tas ir tik pavirši… Šie vārdi īstenībā nenāk no sirds. Tā stjuarte no mums atvadās, kad izkāpjam no lidmašīnas. Viņa saka: «Patīkamu dienu», bet īstenībā par to nedomā.
Ļoti bieži sakām: «Laipni lūdzam», “Uz redzēšanos!” “Ar labunakti!” un līdzīgi, bet aiz tā nav nekādu jūtu. Turpretim, kad tos pat vārdus izsaka kāds tuvs vai ļoti mīļš cilvēks, tajos ir noteiktas svārstības, aiz tiem ir jūtas.
(“DZIESMAS DEVA LATVIEŠU TAUTAI KOPĪBU, KAD TAI CITAS NEKĀDAS KOPĪBAS NEBIJA … Zīmīgs ir viņu pielīdzinājums rasas pilieniem, kas pieķeras katrai puķei, katrai lapai, katrai smildziņai, katram priekšmetam. Sakarā ar to priekšmetu, ar to vietu, kur rasas pilieni turas, tie arī dabū savu īsto apgaismojumu, izceļas savā īstajā daiļumā. … Latviešu tautas dziesminieks nav fantāzijas dzejnieks, kas savus tēlus brīvi izdomā, bet modeļa dzejnieks, kas tos ņem no patiesās dzīves. … dvēseles izjūta izceļ jaunus un atkal jaunus momentus, kam īpaši tā dod īsto vērtību. … top par MĪLESTĪBU. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet ARĪ KUSTOŅUS, dažreiz ARĪ CITUS PRIEKŠMETUS. (salīdzinām ar samadhi – … dziļi saplūst ar visuma (holistisko) veselumu ar tādu spēku, kas pārņem visu viņa esamību – I.L.)” (T.Z.)
Ja Latvijā notiek (-tu) pilnvērtīga latviešu kultūras pētniecība un ir (būtu) pilnvērtīga izglītības sistēma, latviskuma atraktors tajās ir galvenā tēma. Nedz daba, nedz tautiskums nav primitīvs, šajās jomās darbojas fraktāļu atraktors, latīņu valodā – pievelkošs, tas ir sakarība, kas nosaka fraktāļa formu. Tas ir iedomājams kā snaudošs vai izpaudies pumpurs, kā no tā izraisījies zars, atzars, zariņš, jauns pumpurs. (I.L.)
“Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu”. Šri Šri Ravi Šankars
(Latviešu garīgais mantojums gluži vai brēc uz mums par cilvēka un dabas vienību, saskaņu un sajūgtību. Ja latviešiem ir reliģija, tā ir dabas, cikliskuma, saskanīguma, darba, ‘šeit un tagad’ reliģija. Un mēs neesam vientuļi. Nešaubīgi, tautas, kas tūkstošiem gadu ir dzīvojušas teltīs, būdamas tikpat atkarīgas cik pateicīgas dabas spēkiem un dāvanām, ir mums vērā ņemami sarunu biedri. I.L.)
Autore mēģina iepazīstināt ar klejotāju pasaules ainu. Cilvēki un daba savstarpēji sadzīvo. Un visi cilvēki vēlas rast saskaņu ar dabu, tā ir nozīmīga lieta gan klejotājiem, gan citām tautām.
Ne grēks ne nopelns, ne bauda ne sāpes.
Ne reliģiozas formulas, ne svētas vietas.
Ne Svēti Raksti, ne ceremonijas.
Ne es apēsts, ne ēdājs, ne ēšana;
Esmu es mūžīgi Svētlaimīgais, Viens vesels bez cita, Patiesība, Labvēlība un Daile.
Es esmu TAS.
… Neviens no šā vārda tulkojumiem nepārnes pilnu Kundalini jēgu. Ja cilvēks uzņemas pētīt senus jogas rakstus, to skaidrojums bieži ir mulsinošs un mīklains. Vai šāda parādība var būt cilvēku sugai vispārēja, ja par to ir zināms tik maz, un tā pat nav sastopama daudzu kultūru vārdnīcās un jēdzienos? Atbilde ir “Jā”. Turpiniet lasīt
Kopš neatminamiem laikiem Indijas svētās zemes pašatsacījušies gaišreģi laiku pa laikam ir atklājuši sevi garīguma jomā. Tas ir nesis labumu mācekļiem, saprātīgajiem un tiem, kas tiecas pēc atbrīvošanās. Iznākumā Indijas prasmju apraksti sanskrita valodā ir neierobežota garīguma dārgumu krātuve.
Par cilvēka vēlmi apjēgt Dievu vēsta viņa dievbijīgie iepriekšējie iespaidi (Sanskaras). Cilvēks vienmēr ļoti tiecas zināt, kad un kur viņam jāsāk garīgā vingrināšanās. Jo stiprāka ir vēlme, jo agrāk tiek apjēgts mērķis.
Kundalini jogu piekopj plaši visās valstīs. Tādu cilvēku, kuri spēj skaidrot vai piekopt kundalini tās īstajā secībā, ir mazākums. Kundalini pamodināšanai ir daudz paņēmienu. Es varu skaidrot kundalini pamodināšanas paņēmienu ar GURUDEV BHAIRAVA labvēlību.
Šī būs saruna par ceļiem, kas vedīs mācekli uz savākšanos meditācijā un uz Apjēgu, uz ko viņš tiecas.
Pirmais, kas vajadzīgs, ir pilnīgi neaptraipīts prāts, kas nepazīst nodalīšanu un izjūt visu cilvēku vienādību. Šī vienādība galvenokārt nozīmē, ka tu nedz pārspīlē, nedz nomāc mīlestību pret jebkuru cilvēku, nedz arī turi naidu pret jebkuru cilvēku.
(Ja atsevišķie sanskrita vārdi baltu mutēs ir nonākuši saskarsmes ceļā ar sanskrita zemēm, tad diez vai starp tām ir kāda mums ģeogrāfiski tuvāka kā Kašmira. Sensenos laikos tā esot bijusi Kasjapas, Arjavati vīra, zeme; kā rakstīts Bhavišjas Purānā – “ap Kalijugas 1000.gadu (2000.g.pr.Kr.) Indijas zemē ir ieradies Kasjapa Muni ar Arjavati. Tie ir pielūguši vēlāk izsīkušo Sarasvati upi, un tiem ir bijusi tās svētība”. http://ancientindians.wordpress.com/aryans-to-asoka-bhavishya-purana/). Kasjapa esot bijis āriju pirmtēvs.
Šri Šri ņem no groziņa jautājumu lapiņas. Runā ar cilvēkiem aci pret aci, smaida un liek lapiņas malā. Priekšā iznāk kāds puisītis un ieliek Šri Šri rokās uzlīmīti “Nr.1”.
Šri Šri Ravi Šankars: Aiziet vēl viens gads, ir jau aizgājis. Sagaidīsim 2010.gadu. Izgājušais gads ir darījis mūs bagātus ar pieredzējumiem.
Jaut.: Gurudži, kāpēc man mājās nav tāds pats meditācijas pieredzējums kā šeit?
Šri Šri Ravi Šankars: Vietai ir ietekme, bet tas ir tikai sākumā. Jo stiprāks tu kļūsti, jo sāc ietekmēt vietu, nevis vieta ietekmē tevi.
Turpiniet lasīt
Jaut.: Gurudži, kursa laikā es jūtos ļoti labi, bet, tiklīdz aizeju, tā jūtos atkal nelaimīgs. Kā lai tiek vaļā no tā?
Šri Šri Ravi Šankars: Uzņemiet šādu gudrību. Neatkarība nozīmē iekšēju atkarību. Neatkarība jums ir tikai tad, kad jūs esat atkarīgi iekšēji. Tu esi nelaimīgs, kad gribi kaut ko no citiem savam atbalstam. Cik daudz tu vari ņemt? Un pat, ja tu ņem visu, vai tas ir tas, kas vajadzīgs? Tā es domāju. Būt neatkarīgam nozīmē būt iekšēji atkarīgam.
Jaut.: Gurudži, es bieži redzu cilvēkus paklanoties tev. Vai tas ir viss, kas vajadzīgs?
Šri Šri Ravi Šankars: Nē nē, nepavisam. Šīs lietas īstenībā ir nenozīmīgas. Zināt, šie ārējie žesti ir nenozīmīgi. Nepiešķiriet tiem par daudz nozīmes. Visiem šiem žestiem nav nozīmes. Mūs visus saista dziļāks līmenis, sirds līmenis. Tā mēs esam satikušies, un esam visi šeit.
Turpiniet lasīt
Vakara satsangā Starptautiskajā Art of Living Centrā Svami Ramdevs (Swami Ramdev) izteica savu cieņu Šri Šri Ravi Šankaram. Sveicot Svami Ramdevu, Šri Šri teica: “Indijas attīstību vienmēr ir virzījuši svētie, sanjasi – askēti. Svami Ramdevs ir darījis daudz, lai dažādos Indijas apvidos, ieskaitot daudzus ciematus, izplatītu jogu un Ajurvēdu”.
Jaut.: Gurudži, Šivas un Krišnas dziesmu dziedāšana satsangā liek daudziem cilvēkiem brīnīties. Lai gan mēs uzsūcam ļoti daudz labu svārstību, tas vēl liek daudziem cilvēkiem domāt, ka mēs dziedam hinduistu dziesmas. Kādēc mēs dziedam tik daudzu Dievu dziesmas? Citu reliģiju cilvēki apjūk starp satsangas īsto nozīmi un mantrās slēpto simbolisko nozīmi.
Turpiniet lasīt
(Tieši pirms Rudra Pudžas (Puja – godināšana, dievkalpojums) Šivratri (Shivratri – “Dižā Šivas nakts”) naktī Šri Šri Ravi Šankars runāja par Šivas un Šivratri īsto būtību.)
Izpratīsim nedaudz par Šiva tattva (Shiva tattva – pirmais un netveramākais veids – tīra apziņa un visu citu izpaudumu avots). Zināt var pavisam maz. Saprāts ir jāapmierina un jāmodina netveramām sajūtām.
Turpiniet lasīt
Šri Šri Ravi Šankars nupat bija atgriezies no nedēļu ilga ceļojuma uz Indijas ziemeļaustrumiem. Stāstot par ceļojuma pieredzi, Šri Šri runāja par Bodolandas apmeklējumu Assamā.
“Ļoti tāls apvidus un skarba vieta, stipri vardarbības skarta. Mūsu YLTP skolotāji (Jaunatnes Vadības Mācību Programas (Youth Leadership Training Program) absolventi) ir padarījuši ļoti labu darbu.
Es teiktu, ka jums, garīgiem mācekļiem, ir jāpiedalās šajā lietā. Labie cilvēki ir aizbēguši no politikas, it kā tā būtu netīra kanalizācijas caurule. Plūstot tik daudz netīrai kanalizācijai, mīļā Ganga (Gangaji) ir izzudusi. Politikā ir jāienes jaunas ievirzes, uz to mums visiem ir jāstrādā.
Šri Šri Ravi Šankars
Jaut.: Gurudži, kad man uznāk sliktas domas, es spēju tās vājināt ar saprātu.
Bet vai ir iespējams būt bez sliktām domām vispār?
Šri Šri Ravi Shankars: Tā ir prasmes lieta. Kā pārvaldīt sliktas domas. Milzums domu nāk, kad ķermenis ir piesārņots, ja prātā ir neīstums (aavaran – maskēšanās, norobežošanās).
Turpiniet lasīt
Holi ir krāsu svētki. Visa pasaule ir ļoti krāsaina. Tāpat mūsu sajūtas un jūtas saistās ar dažādām krāsām dabā: dusmas ar sarkanu, nenovīdība ar zaļu, dzīvīgums un līksme ar dzeltenu, mīlestība ar sārtu, plašums ar zilu, miers ar baltu, ziedošanās ar safrāndzeltenu un apjēga ar violetu. Katrs cilvēks ir krāsu fontāns, kas pastāvīgi mainās.
Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc mums ir jāpieliek tik daudz pūļu, lai fiziski satiktu tevi, jeb ir tā, ka Guru ar kaut kādu nolūku veido nepieejamību?
Šri Šri Ravi Šankars: Nepavisam! Esmu pieejams vienkārši. Esmu pieejams visvienkāršāk. Zināt, jums tīk pielikt pūles, un, lai ko jūs gūtu pēc to pielikšanas, jūs tad gūstat lielāku prieku. Jūs nepriecē tas, ko gūstat viegli. Tā ir parasta cilvēka psīholoģija. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kad visi guļ, Gurudži ir nomodā. Vai tu tādēļ nesastopies ar kādām grūtībām?
Šri Šri Ravi Šankars: Kad tu guli, mājas priekšā ir sargs. To, kam ir lielas grūtības, mazas grūtības netraucē. Jogus netraucē tas, kas cilvēkiem parasti dara raizes. Jogiem iespējams viss.
Jaut.: Kurp man jādodas, lai sasniegtu bhakti (nodošanos Dievišķajam)? Turpiniet lasīt
Patiesība ir pretrunīga; ja tā nav pretrunīga, tā nav patiesība! Bhagavad Gīta ir pretrunu pilna. Jūs to varat izprast tikai, kad redzat to kopumā. Turpiniet lasīt
Ir divas attieksmes, uz kurām jāvērš uzmanība. Viena ir, kad vēršamies uz iekšu, – tad sakām, ka viss ir kārtībā. Bez Dievišķās iejaukšanās nepakustas ne smildziņa. Tāpat Dievs ir turējis mūs, lai būtu kārtībā.Viss ir kārtībā. Turpiniet lasīt
Jaut.: Gurudži, mēs kaut kā jūtamies ļoti saistīti ar tevi, vai tu jūti to pašu?
Šri Šri Ravi Šankars: Vairāk kā to. Zināt, saistība nozīmē, ka ir atšķirība. Es nejūtos saistīts, jo nejūtu atšķirību. Es jūtu, ka jūs esat daļa no manis.
Jaut.: Ja patiesība ir pretrunīga, kā patiesību atrast? Turpiniet lasīt
(Vairāk vēsturiskas nozīmes norādījumi. Šī it kā raibā un neticamu apgalvojumu pilnā, kā arī vietumis pretrunīgo un tostarp Brahmanu iztikšanu nodrošinošo noteikumu virkne kļūst skaidrāka, kad pamana tajos klātesošos pamatlikumus, kas dara ritus no bezjēdzīgām ceremonijām par cilvēka garīgas (arī praktiskas) izaugsmes stundām Turpiniet lasīt
(Te ir apmēram Jēzus laika pasaulīgās pārvaldes likumi Ziemeļindijā. Jēzus esot teicis, ka “jo tālāk no Dieva, jo vairāk likumu.” Ir vērts salīdzināt, kuri no pārvaldes likumiem ir īstāki – 0.gadsimta Manu vai 21.gadsimta sākuma Latvijas… Turpiniet lasīt
(Lūdzu, atcerieties, ka cīņa nepavisam nav tas pats, kas naids. To mācīja tikai komunistu laikos. Cīņa drīzāk ir dzīve. Un karatē likumi noder katram – I.L.)
Cieni mācību, biedrus, Skolotāju (senseju), apgūsti godbijību un cieņu pret dzīvi – tas tevi atšķirs no dzīvnieka. Turpiniet lasīt
Gaismas Cīnītājus var pazīt pēc skatiena.
Tie dzīvo mūsu pasaulē, viņi ir mūsu pasaules daļa, mūsu pasaulē tie ir sūtīti un nākuši bez zižļa un bez sandalēm. Nereti tie sajūt bailes. Ne vienmēr tie rīkojas pareizi.
Gaismas Cīnītāji reizēm mokās dēļ sīkumiem, sarūgtinās par niekiem, uzskata, ka nespēj attīstīties. Laiku pa laikam Gaismas Cīnītāji domā, ka nav ne brīnuma, nedz svētlaimes cienīgi. Turpiniet lasīt
Mijamoto Musaši (Miyamoto Musashi – arī Shinmen Takezō, Miyamoto Bennosuke, vai viņa budista vārdā Niten Dōraku – 16.gs. samurajs, arī suiboku-ga jeb sumi-e (vienkrāsas tintes glezniecība) mākslinieks) atzīst, ka “Ceļi ir dažādi. Ir pestīšanas ceļš pēc Budas likumiem, ir Konfūcija ceļš, kas vada mācību Ceļus, dziedināšanas Ceļš, Vakas (Waka – japāņu dzejas žanrs, galvenokārt tankas) poēmas Ceļš, tējas mākslas Ceļš, loka šaušanas Ceļš Turpiniet lasīt
(Tā kā arī latviešu saknes stiepjas no indoirāņu pasaules, ir vērts zināt pēc iespējas vairāk arī par ārjām, ārijiem jeb āriešiem. Šķiet, ka šis raksts pietiekami skaidri norāda uz to, ka vārds “ārijs” ir apzīmējis jebkuras tautas cilvēkus, kuri savā garīgajā attīstībā ir garīgi pacēlušies un noturējušies cildeno kārtā. (Nevar gan noliegt varbūtību, ka senā Ārjanas valsts apmēram tagadējās Irānas – Tadžikijas apvidos ir bijusi šīs tradīcijas šūpulis. Skat. arī Manu likumu 2.nodaļu: “21. To (zemi), kas atrodas starp Himavatu (Himavat (himavant-) ir sniegu dievs, Himalaju kalnu personifikācija) un Vindhja (Vindhya, kalnu grēda, kas sadala Indijas pussalu ziemeļu un dienvidu Indijā) kalniem austrumos no Prajadžas (Prayaga) un rietumos no Vinasanas (vieta, kur izzūd Sarasvati upe), sauc par Madhjadešu (Madhyadesa – vidus apvidi). 22. Bet (joslu) starp (tikko minētajiem) diviem kalniem, kas (stiepjas) līdz austrumu un rietumu okeāniem, viedie sauc par Arjavartu (Aryavarta) (Āriju valsti).”. Zinot, ka huņņu-tjurku tradīcija ietver ajī – gaišos garus, var minēt, ka viņpus 1500km garās Zagros kalnu grēdas, skatot no šumeru-semītu zemēm, ir bijusi uz svētu garu vērsta tradīcija, kura izplatījusies ar, varbūt, ļoti plašas misionāru kustības palīdzību. Zagros kalnus tā ir pārvarējusi, varbūt, caur Jēzu Kristu. ) Attiecībā uz mūsdienu Latvijas naudvaras “eliti” ir vērts pie sevis padomāt, ko tad īsti nozīmē cildenums, un ar ko tas atšķiras no viņu shēmām un viņu “nepieķēra, nav pierādījumu, likums nav pārkāpts”. I.L.) Turpiniet lasīt
(Šamsuddīns Mohammads Hafizs no Širāzas ir 14.gadsimta (apm.1320-1389) Irānas dzejnieks filosofs, dižs sūfijs, dzīvojis 100 gadus pēc Rūmī. Viņš ir saukts par Korāna sakņu Skolotāju, Slēptā Mēli, Noslēpumu Tulku. Lasot ir jāatceras, ka vīns sūfiju dzejā ir poētisks jēdziens, kas vairāk nozīmē garīgu skurbumu. Tāpat, Iemīļotais ir Dievs. Jāatceras arī tas, ka sūfiju paņēmiens neiekalst tā sauktajā “vārdā” ir spēlēt draiskuli un jampampiņu. Sūfiji savā ziņā ir garīgās jomas džezmeni.) Turpiniet lasīt
(Šamanisms un pagānisms mums ir padarīti par lamuvārdiem, tomēr pilnīgi nepelnīti. Tie viltojumi, ārišķīgi atdarinājumi un kropļojumi, ko mēdz pārmest šamanismam, attiecas uz visiem cilvēka darbības veidiem, arī uz visiem -ismiem un reliģijām. Ar šamanismu var “aiziet tajās pašās auzās”, kur ar kristietību. Šamanisma “gari” nav vairāk nosacīts jēdziens kā “dievs” un “pāvests”. Šamanismā var atpazīt Jēzus brīnumdarbus un nojaust, kas bija tas, par ko viņš tā laika cilvēkiem teicis “vēl nesapratīsit”. Jo “pagāniskāka” kļūs cilvēce, jo saskanīgāk tā dzīvos ar savu nabaga planētu – I.L.) Turpiniet lasīt
(Joga ir prasmīgums, darbs ar sevi – sava ķermeņa turēšana, attieksmes un gara attīstība ar galamērķi saplūst kā Es kodolam ar visumu, virsapziņu, Dievu holistiskā veselumā. “Īstenība ir apjēdzama kā organisks veselums”, J.K. Smetss.
Kas manam biedram nāca
Itin sebu vakarāi?
Dieviņš manam biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.
Man arvien vairāk šķiet, ka vispārzināmajā Jēzus citātā “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība” tā lielākā ir joga, lai kā to sauktu, var arī par Līgo. Tā stāv pāri reliģijām, tai vislīdzīgākā ir mīlestība, un pietiekamā mācekļa garīgās attīstības stāvoklī tā atjauno saikni ar Dievu, lai kā to sauktu.
Ja atrodat cilvēkam vēl draudzīgāku Jogas Sūtru skaidrojumu, dariet zināmu. Ja atrodat kļūdas vai labojamas vietas, lūdzu komentējiet. Tulkots ir no lekciju pieraksta, tāpēc ir vērts paklausīties autora bagāto intonāciju šajā video: Turpiniet lasīt
Nākošā sūtra:
[AUM vai OM apcere (1.23-1.29)
1.23 Ar īpašu ziedošanos un ļaušanos ieiet radošajā avotā, no kura esam cēlušies (ishvara pranidhana), saplūsmes, virsapziņas (samadhi) iestāšanās ir nenovēršama.
(ishvara pranidhana va)
Cilvēka apziņa ir kā sēkla. Sēkla nes koka, lapu, zaru, sakņu, ziedu, augļu un vairošanās iespēju. Tāpat ir arī ar cilvēka prātu. Sēklas uzdīgšanai un izplaukšanai vajag piemērotu augsni, piemērotus apstākļus, saules gaismu, ūdeni, – piemērotu augsni, vai ne tā? Tas pats ir arī ar cilvēka apziņu, cilvēka prātu. Sēkla var vai nu palikt gaidoša gadiem, glabājot savī savas iespējas, vai sākt dīgt un plaukt; – cilvēka apziņas uzdīgšana ir viveka – apjēga, spēja atšķirt lietas, viedība. Turpiniet lasīt
Godini katra sava vadītāja, katra skolotāja, kas bijuši tavā ceļā, augsto svētību. Vēro savas apziņas izplešanos, dievišķos vēstījumus un iedvesmu šajā labvēlīgajā laikā (pilnmēness Mežāža/Vēža zvaigznājā). Ļauj plūst caur sevi dievišķajai mīlestībai, izstarojot to uz visām būtnēm un uz Zemi. Turpiniet lasīt
(Dzīve ir, ja ir piedzīvojums. Piedzīvojums – pārdzīvojums virsapziņas – Svētā Gara un Skolotāja vadībā paver iespēju apjēgai. Varbūt, ka apjēga ir dzīves iznākums. Apjēgu nenes paviršs, aprobežots un nepārvaldīts prāts. Un šajā ziņā gadsimtos pārbaudīts slēpts palīgs ir arī šis nelaimes putns, nejēga, viltnieks, āksts, grēcinieks, vieds veselā saprāta skolotājs, “garā vājais”, “attapīgais ganupuika”, “trešais tēvadēls”, katra mūsu spogulis – Nasreddīns. Ēras sākuma jūdiem galēju traģiski daudzsološu spoguli krusta nāvē rādījis mīlestības iemiesojums un līdzību meistars Jēzus. Vai tik Jēzum un Nasreddīnam nebūtu daudz ko pārrunāt, sevišķi par ārišķību, burtkalpību un liekulību. I.L.) Turpiniet lasīt
(Šīs vienas no pazīstamākām sūfiju kopienām, brālībām – tarikatiem dibinātājs Baha-ad-Dīns Nakšbands Buhārietis (1314.-1389.) ir dzimis Kasr-i-Hinduvani (“Indiešu cietoksnis”, arī Kasr – i-Arifan) ciematā pie Buhāras; tadžiku amatnieka – skārda ciļņotāja un audēja ģimenē. Baha-ad-Dīns ir pārmantojis tēva amatu – nodarbojies arī ar zīda izrakstīšanu ar zelta diegu – no amata nosaukuma cēlusies viņa iesauka Nakšband. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā gan sasniegt pašapjēgu? Es raugos uz tādiem iedibinājumiem kā skolas, universitātes, lietišķas vai amatu apvienības un redzu, ka tām ir iesakņojusies labā slava. Bez tam tām ir uzņemšanas un iesaukšanas pasākumi, un tām ir mērķi. Piemēram, virzoties uz politiku, mērķis ir kļūt par kabineta locekli, ja uz medicīnu, tad kļūt vai nu par ārstējošu ārstu, vai zinātnisku darbinieku, vai mācībspēku. Turpiniet lasīt
(Bībele teic, ka cilvēks netiks pazudināts, kamēr nebeigsies ūdens cirkulācija, tas ir, ūdens un saule pienācīgās attiecībās, kas ir varavīksnes priekšnosacījumi. Un Vēdas un Korāns ūdenim ierāda būtisku vietu. Novērtējiet manu “drosmi”, atsaucoties uz latviešu burvestībām ar ūdeni. Bet padomājiet paši, vai latviešu pagāns būtu tik dziļi “iebraucis auzās” ar Dieva dabu, vai viņa naivie pūliņi pasargāties no ļauna kaimiņa nav tikpat bezpalīdzīgi kā cīņa par Abrenes saglabāšanu, un vai viņa naivā Dieva dabas “rakstu” izpratne ir zemāka par mūsu “atļauto” Vecās derības rakstu interpretācijām. No jaunā – zinātne paplašina zināšanas par ūdens molekulu puduru uzbūves daudzveidību un ietekmējamību. Skat tālāk: – I.L.) Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu varētu sniegt piemēru,- līdzībās vai alegorijā, – jomai, kurā darbojas sūfiju mācība, un kā tā darbojas?
Aut.: Mūsu mācība runā par “viņsauli”, “augstāko valstību”, “citu telpu”, un tajās tā pastāv.
Lūk, piemērs tam, ko tas nozīmē kādā svarīgā ziņā, un piemērs tam, kas ir Mācības priekšmets. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā pēc sūfiju domām ir jāizskatās skolotājam mācekļu priekšā?
ĶIEĢELIS UN MĀJA
Atb.: Šis jautājums tāpat kā daudzi, par kuriem domā, ka pienācīgi atbildēt var dažos vārdos, man atgādina notikumu ar mullu Nasreddīnu. Kāds viņam vaicājis, kam pēc būtības līdzinās viņa māja. Par atbildi mulla atnesis ķieģeli un teicis: “Tā ir tikai šādu te klucīšu salikums.” Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā ir savienojamas, ja ir, sūfiju grāmatas ar sūfiju mācību, kas ir ārpus grāmatām?
Atb.: Daudzi cilvēku runā, ka viņi nespēj mācīties no grāmatām.
GRĀMATA KĀ RĪKS
Protams, nevar – jo viņiem vispirms ir jāiemācās tas, ko var iemācīties tikai pienācīgā vadībā – gan no grāmatām, gan sienāžiem, gan no jebkā. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu varētu pateikt kaut ko par svētumu un sūfiju skolotājiem?
Atb.: Cilvēki, kuri vairāk par citiem ir iedegušies sameklēt, sekot, atspēkot vai kaut kādā veidā sadarboties ar sūfiju skolotājiem, ir visdrīzāk starp tiem, kuri mazāk par visiem spēj tos atpazīt vai atrast.
Cēlonis ir tur, ka tādi cilvēki parasti meklē apsēstos, – cilvēkus, kuri nespēj iztikt Turpiniet lasīt
Man priekšā ir žāvētu sīpolu paciņa.
Pieņemsim, ka šie sausie sīpoli attēlo kaut ko uzrakstītu. Tie vairs nav sākotnējais piedzīvojums (sīpols), bet nav arī gluži kā nekas. Tie nes iespēju.
Pievieno karstu ūdeni, un tavs sausais sīpols to uzsūks. Pēc brītiņa tev būs, kā jau zinām, tas, kas bija žāvētais sīpols, bet vairs ne tāds. Tagad tev ir “atjaunināts” sīpols. Turpiniet lasīt
Līdz laikmetam, ko parasti uzskata par vēsturisko laikmetu, ir darbojies kāds ar cilvēka attīstību saistīts apjēgas veids, kas ir ārpus mūsdienu informācijas iegūšanas un lietojuma paņēmieniem. Šādas norises iznākums ir bieži saukts par viedību, kaut vārds “viedība” ir bieži lietots arī citās jomās. Turpiniet lasīt
Jaut.: Ja tu tagad uzdotu cilvēkiem kādus mācību priekšmetus, kādus tu izceltu?
Atb.:
1. Jebkura attieksme pret mācībām vai pret cilvēku var sākties ar kāri pēc uzmanības. Lai kā tā būtu sākusies, tā nedrīkst tāpat beigties. Turpiniet lasīt
VĒSTULE VIEDAJAM
Kāds rietumu garīgais māceklis ir uzrakstījis negantu un pārmetošu vēstuli kādam Austrumu viedajam, kad ir avīzē ieraudzījis viņa vārdu. “Tev ir jābūt pilnīgi vienaldzīgam pret šīs zemes lietām!” – viņš rakstījis – un vēl daudz ko.
Kad es šo viedo apmeklēju, tad pajautāju, ko viņš domā par vēstuli, Turpiniet lasīt
Ir cilvēki, kuri vēlas uzzināt, kāpēc ar mani tik grūti tikties. Viņi vēlas arī popularizēt manas “garīgās spējas”.
Pastāstīšu gan par vienu, gan otru.
Tas nav ne viegli, ne grūti, lieta drīzāk ir aprēķinos. Tāpat būtu ar katru.
Pieņemot par pamatu astoņstundu darba dienu un septiņu dienu nedēļu, redzam, ka, Turpiniet lasīt
Jaut.: Tu esi publicējis vairākus simtus nostāstu un pasaku, pārsvarā no Vidējiem Austrumiem, kuri ataino norises, kuras bieži uzrāda cilvēku spēku un vājumu. Kāpēc tu izved šos rakstus no citām kultūrām, nevis raksti mūsdienu valodā, un kāda ir to ietekme uz Rietumu pasauli, ja vien tā nav tikai “Austrumu gudrību” veicināšana?
Atb.: Austrumos šie raksti ir plaši attīstīti kā audzināšanas līdzeklis; Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai brīnumstāsti par sūfiju darbiem ir burtiski ticami, vai varbūt tie ir izdomāti, lai atainotu dzīvē iespējamas norises, vai arī lai padarītu cilvēkus lētticīgus, vai varbūt lai iemācītu cilvēkus “domāt pa jaunam”?
Atb.: Atbilde ir iespējama tāda pat kā uz jautājumu: “Vai burkāns ir dzeltens, vai paredzēts ēšanai, vai lai tas vairotos, vai lai par to varētu sacerēt nostāstus?” Lieta ir tāda, ka Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai ir kāds ātrs praktisks paņēmiens kā noteikt, vai cilvēks ir nopietns un vai viņš spēj mācīties sūfiju Ceļā?
Atb.: Ja arī ir, tad tāds: nopietni cilvēki ir gatavi sākt no sākuma un virzīties soli pa solim, “uzsākt tūkstoš jūdžu ceļojumu ar vienu pašu soli”; nenopietni cilvēki meklē brīnumus, uzslavas un “attīstītu darbību”. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai cilvēki var nodoties tādam sūfiju mācības veidam, ka tos nedresē un nemitīgi nemudina tā, kā tas notiek visās sistēmās, kuras esmu pētījis?
Atb.: Visciešāko vērību ir pelnījis pazīstamais mūsu mācības teiciens: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta.”
Darbojoties kādā noteiktā veidā, cilvēks var radīt iespaidu, ka viņš ir apskaidrots, cītīgs, Turpiniet lasīt
Pasaulē var būt liela atšķirība starp tiem, kuri vēlētos būt Tradīcijas sekotāji, un tiem, kuriem tādiem vajadzētu kļūt.
Vajadzīgās spējas var būt abiem.
Tie, kuriem vajadzētu, varbūt, nekad nav dzirdējuši par pārfiziku. Varbūt tie pat necieš domu par ezotēriku. Mūsdienās vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nedz priekšstata, Turpiniet lasīt
Jaut.: Visur pasaulē mēs sastopam cilvēkus, kuri gūst apmierinājumu no rituāla. Kā var tikt tālāk par rituālu?
Atb.: Iesvētības un svinīgi rituāli, ko veic reliģijās, kopienās un citās apvienībās, var būt ar dažādu un visai atšķirīgu izcelsmi, nolūkiem un uzdevumiem.
Visas šās izcelsmes, nolūkus un uzdevumus mēs varam pielīdzināt, teiksim, dažādām Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai sūfiju mācība nodarbojas ar cilvēka neapzinātu darbību?
Atb.: Ārēji un kā nu prazdami, cilvēki varbūt pūlas sevi pilnveidot.
Īstenībā (ko var noteikt, izpētot un salīdzinot to, ko viņi tiešām dara, un ko tie tiešām saprot ar to, ko saka), cilvēki bieži vai nu padara sevi par robotiem, vai izklaidējas.
Tā tas notiek tikai tāpēc, ka viņi savu saprātu lieto tikai virspusīgi, tas ir, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai nav kādi teicieni vai apgalvojumi, kurus es varētu pierakstīt un pētīt, tādi, kas var palīdzēt attīstīties Sūfiju ceļā?
Atb.: Ja tu neesi dzīvotspējīgs parastajā pasaulē, tu tāds nekļūsi nekur. Ja tev ir vājas spējas sazināties ar cilvēkiem, mēs nevaram tev piedāvāt citu sabiedrību, kur “mēs cits citu saprotam”. Tas piederas dzīves spēlēšanai, ko daži, protams, parasti sauc par īstu dzīvi. Turpiniet lasīt
Jaut.: Tavā grāmatā “Sūfiji” mēs rodam sūfiju rakstu skaidrojumu. Vai tev nav sakāms vēl kaut kas, lai palīdzētu tos lietot?
Atb.: Nekas tā nenodod paviršu vai nezinošu mācekli, kurš uzsāk pētīt un skaidrot agrāk lietotus rakstus, kā viņa literatūras lietošanas veids.
Pilnīgai skaidrībai mums ir jāuzsver, ka tiem, kuri ir pirmkārt literāti un akadēmiski zinātnieki, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā. Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu nepastāstītu par jēdziena “vājprātīgs” lietojuma paņēmienu sūfiju vidē?
Atb.: Ir tāda persiešu paruna: “Lai būtu vājprātīgs, pietiek izsaukties HŪ!” (Diwana-ra HOOI bas ast). Turpiniet lasīt
Dižais dzejnieks Hafizs kādā no savām pazīstamākajām poēmām saka, ka ir pat jākrāso savs lūgšanu paklājiņš ar vīnu, ja tavs skolotājs tā iesaka.
Kaut šāds padoms varbūt apmulsinās burtkalpa ierobežoto prātu, tas tomēr tiek Sūfiju apbrīnots – un ne tikai dēļ tā dzejiskā skaistuma persiešu valodā.
Sūfiji šo norādījumu apbrīno tādēļ, ka tas ir daudznozīmības klasisks piemērs, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kā norit cilvēka attīstība, un kādas neveiksmes var gadīties nejauši sanākušā grupā?
Atb.: Aplūkosim noteiktus organizāciju veidus un par tām pastāvošus parastos uzskatus. Pēc tam, lai varētu kaut ko mācīties, aplūkosim citu attieksmi pret tiem.
Kādu sabiedrību sauc par “brīvmūrniekiem” (masoniem). Tā balstās uz rituāliem, tiek uzskatīta par “noslēpumainu”, ir nosaukta pēc kāda amata. Cilvēki iedomājas, ka masonu brālība Turpiniet lasīt
Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs, Turpiniet lasīt
Jaut.: Vai tu varētu paskaidrot svarīgākās lietas, kas jāzin tiem, kuri tiecas uz dervīšu, sūfiju ceļu? Kā notiek brīnumi, par kādiem stāsta saistībā ar sūfijiem?
Atb.: I. Cilvēku sabiedrība izraisa cilvēkā kādas grūti manāmas izmaiņas, kuras pārņem visu viņa būtību. Bet cilvēkam tā vietā, lai apmierinātos tikai ar tādām izmaiņām, piemīt iespēja piekļūt sava Es tam veidam, kas ir bezgalīgi augstāks par parasto. Turpiniet lasīt
(Lasot šo, neaizmirstiet, ka te ir runa arī par islāmu, kaut problēma ir kopēja – I.L.)
Jaut.: Lasot klasiskos sūfiju autorus, var pamanīt, ka tajos tiek skaidri noteikta atšķirība starp reliģiju un apsēstību. Vai mūsdienu reliģiskā pagrimuma cēlonis nav sabiedrības nespējā saredzēt šo atšķirību? Turpiniet lasīt
Jaut.: Pamatojoties uz taviem uzmetumiem un darbiem, esmu vērojis cilvēku uzvedību attiecībā uz “augstāko apjēgu” un secinājis, ka tā ir tāda, kādu tu to apraksti.
Cilvēki iedomājas, ka ja jau citi par tādu apjēgu runā, tad arī viņi paši ir izredzēti tās iegūšanai un īstenībā neuzklausa tos, kas stāsta kā pie tās tikt.
Turklāt viņi mācoties ir izvēlīgi, pieņemot, ka tās druskas un gabaliņi, kas viņus pievelk, Turpiniet lasīt
Kas musulmanim Kaaba, tas dvēsele lai tev.
Bez steigas ap šo Kaabu veic apgaitu tu savu.
Ir licis svētceļot mums Dievs,
Lai patiesību dvēselei tu rastu, bez grēka dzīvotu.
Tad atmet tu sudrabu – ar sirdi pietiks: Turpiniet lasīt
Augstākā pieredze un viedība cilvēkiem (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir pieejama tieši atbilstoši viņu vērtībai, spējām un nopelniem. Tā, ja arbūzu ieraudzīs ēzelis, tas apēdīs mizu, skudras apēdīs visu, ko spēs satvert, cilvēks notiesās visu, nejēdzot pats, ko ēdis.
Mūsu mērķis ir sasniegt, tas ir, pieredzēt Viedību caur Avota apjēgu. Turpiniet lasīt
“Pazaudētais vārds” – tā ir mistiķu simboliska frāze, kas Austrumos un viedo vidū ir pastāvējusi visos laikos. Šīs problēmas izprašanai ir dibinātas daudzas garīgas un mistiskas skolas, bet – un tas ir fakts – lai kurš būtu to risinājis, pēcāk ļoti maz par to runā. Austrumos stāsta senu notikumu par to, ka kaut kad kādā zemē ir bijusi noslēpuma siena. Ja lai vai kas uzrāpies pa to sienu, tas nevis atgriezies un pastāstījis par to, kas ir aiz sienas, bet pasmaidījis, nolēcis turp un Turpiniet lasīt
Centīgs un savai lietai uzticīgs (patiesības) meklētājs ir ieradies Bahauddīna Nakšbanda tekkijā (sūfiju ordeņa mītne).
Kā pieņemts, viņš ir apmeklējis lasījumus un nav uzdevis jautājumus.
Kad beidzot Bahauddīns ir vērsies pie viņa: — Uzdod man jautājumu, — šis cilvēks ir teicis: Turpiniet lasīt
Stāsta, kad sūfiju skolotājs Ibrahīms ben Adams reiz sēdējis meža laucītē, pie viņa pienākuši divi klaiņojoši dervīši. Viņš tos pasveicinājis, un tie parunājušies līdz krēslai par garīgām lietām.
Kolīdz satumsis, Ibrahīms uzlūdzis ceļiniekus būt par viņa viesiem vakariņās. Kā tie piekrituši, tā viņu acu priekšā parādījies galds, klāts ar brīnišķiem ēdieniem. Turpiniet lasīt
Ja tu lasi, ja tu vingrinies, varbūt tu sagatavosies ieiet sūfiju lokā. Ja tu tikai lasi, tad nesagatavosies. Ja tu uzskati, ka tev jau ir pieredze, uz kuras var būvēt, tu nespēsi gatavoties.
Neatnes vēsti vien tikai vārdi; ir jāsagatavo kaut kas, uz ko tie norāda.
Neuzlabo cilvēci tikai vien vingrinājumi. Cilvēkam ir nepieciešama saskare ar Turpiniet lasīt
Paklausīgs esi, ja vajadzēja skolotāju;
Seko viņam kā Mozus, kuru vedis ir Hizri (Hidri).
Par vajadzīgu pieņem tu visu, ko Hizri dara,
Tik neesi liekulis.
Lai nevar viņš teikt: ”Šķiramies te”. Turpiniet lasīt
Tūkstošiem gadu pirms Hidri (“Zaļais”, al Khidr – seno persiešu pusmītiska nemirstīga būtne, kas slēpti dzīvo uz Zemes līdz Pasaules galam; reliģiskā ziņā cilvēku uzturētājs un virzītājs krietnumā; arī Hizri. Ir versija, ka Hidri ir bijis neredzams Mozus skolotājs) ir kļuvis plaši zināms cilvēkiem, viņš ir ceļojis pa Zemi, meklēdams cilvēkus, ko varētu mācīt. Turpiniet lasīt
Šeiham Bahauddīnam Nakšbandam reiz jautāja:
— Kāpēc tu vienmēr runā, ka patstāvīgi sūfismu iemācīties nevar, un ka neviens no tiem, kas uzskata sevi par attīstītāku Ceļā par citiem, vispār nav vērā ņemams? Turpiniet lasīt
Izgājšnakt man balss pačukstēja:
— Nav tādas lietas kā balsis, kas čukst naktī!
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Ļauj Esamības Avotam uzturēt saskarsmi ar tevi:
laid gar ausīm sava ikdienišķā “es” iespaidus un iedomas.
Ja šim “es” būtu vērtība tavos meklējumos, tas būtu jau tevi aizvedis līdz īstenojumam.
Bet viss, ko tas prot – darīt tevi atkarīgu.
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Ak cilvēk! Ja vien tu zinātu, cik biežāk iztēles augļi ir bijuši tuvāki Patiesībai kā rūpīgi piesardzīgo slēdzieni.
Un cik šie augļi ir nevērtīgi, kamēr sapņotājs, kas tos guvis, savu iztēli neapvaldīs.
No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm
Par autoru. Saīds Huseīns Nasrs – viens no pzīstamākajiem un nopietnākajiem reliģiju pētniekiem, daudzu grāmatu autors, dižs irānists un sūfisma pētnieks, pats pieder pie viena no tarikatiem (sūfi Ceļiem). Nasrs ir profesors Dž. Vašingtona Universitātē. Viņš ir tuvs tradicionālistu (M. Eliade, F. Šions u.c.) aprindu idejām.
Ilggadīga draudzība saista S.H. Nasru un Hurbahšu. S. Nasra raksti ir publicēti žūrnālā “Sūfi”, ko izdod izdevniecība Nimatullahija. Viņš ir arī darbīgi piedalījies starptautiskās konferencēs par sūfismu, kuru sponsors ir bijis Nimatullahija ordenis.
Saistība starp garīgumu un islāma mākslu, kas izpaužas muzikālos veidos, sevišķi skaidra un spraiga ir persiešu klasiskajā mūzikā, kura ir viena no visnozīmīgākajām un ilglaicīgākajām islāma tautu tradīcijām. Tradicionālā persiešu mūzika līdzīgi kā visas garīgas dabas mākslas pamatojas klusumā.
Ir viens Dievs, Mūžīgais, Vienīgā Esamība, nav nekā bez Dieva.
Ir viens Skolotājs, visu dvēseļu Vadītājs Gars, kas pastāvīgi ved visus sekotājus uz gaismu.
Ir viena Svētā Grāmata, dabas svētais raksts, kas patiesi apskaidro visus lasītājus.
Ir viena Reliģija, nelokāma attīstība patiesā virzienā uz ideālu, kas īsteno katras dvēseles dzīves mērķi.
Ir viens Likums, Savstarpīguma likums, kuru var pildīt ar nesavtīgu sirdsapziņu kopā ar mostošos taisnīguma izjūtu.
Ir viena cilvēku Draudze, Brālība un Māsība, kas vieno zemes bērnus Dieva tēvišķībā, tos nešķirojot.
Ir viens Tikums, mīlestība, kas plūst no pašaizliedzības un izplaukst labvēlības darbos.
Ir viens Pielūgsmes Mērķis, daile, kas pacilā savu pielūdzēju sirdis visos redzamos un neredzamos veidos.
Ir viena Patiesība, patiesa apjēga par mūsu iekšēju un ārēju esamību, kas ir visas viedībās būtība.
Ir viens Ceļš, patmīlīgā “es” pilnīga izzušana īstajā Es, kas paceļ mirstīgo nemirstībā, un kurā mājo viss pilnīgums.
The Spiritual Message of Hazrat Inayat Khan, Volume I – The Way of Illumination.
(Ļoti nopietns raksts. Vēlams lasīt ar vēsu prātu. Ja šķiet, ka sūfiji par daudz ņem uz sevi, palūkojiet tomēr, vai rakstā nav nopietni pārdomājamas lietas.- I.L.)
Mēs mēdzam apgalvot, ka cilvēks ir cēlies no tālienes, tik tālas tālienes, ka runājot par cilvēka izcelsmi, bieži lieto izteicienu “aiz debess sfēru robežām”. Cilvēks ir attālināts no savas sākotnes. Dažas no viņa jūtām (bet ne visas) uz to tik tikko manāmi norāda. Lūk, kāpēc mēs runājam par “šķiršanos no Iemīļotā”, bet tie ir tehniski jēdzieni, un tie, kas tos lieto, lai pastiprinātu tikai savu jūtu dzīvi, to arī pastiprina.
Turpiniet lasīt
(Izvilkumi no Bahauddīna, sūfiju Rakstu (ornamentu) Skolotāja (Nakšbanda – Naqshbandi – patternmaker), Novēlējuma:)
Mums vienmēr piekodina pētīt un labi pazīt Viedo dzīvi, darbus un izteikumus, jo pastāv izpratnes saikne starp šīm lietām un iespējām, kas slēpjas mūsos.
Bet ja mēs kā burta kalpi grimsim šā materiāla izpētē ziņkāres vai izbrīna mudināti, tiešām, mēs izmainīsimies, tomēr tā būs dzīvnieka pārvērtība mazāk dzīvnieciskā, tā vietā, lai pārvērstos no dzīvnieka cilvēkā.
Patiesu Meklētāju no atdarinātājiem ir jāatšķiro pārbaudījumam, kas tiek likts cilvēka ceļā. Turpiniet lasīt
Tu tiecies būt piepildīts. Tomēr tas, kur jau kaut kas ir, iepriekš ir jāiztukšo. Lai uzpildītos kā nākas, iztukšo sevi, ievērojot šos padomus, kurus vari padarīt par saviem likumiem:
Nekad neļaujies trauksmei mācīties, lai cik stipra tā nebūtu. Īsts norādījums mācīties netiek izjusts kā trauksme.
Gazali rāda, ka jēdziens, ko sūfiji sauc par “zināšanām (apjēgu)”, tiek lietots kā tehnisks termins, bet ka tā loma cilvēka pastāvēšanā ir neizmērojami lielāka par to, ko parasti sauc par zināšanām. Vēlāki domātāji un tie, kas ir rakstījuši, jau mazāk pakļauti vispārēju uzbrukumu briesmām, nosauks šo zināšanu veidu par to spēku, kas uztur cilvēci.
Apjēga, – saka viņš, citēdams Fatahu el-Mosuli, – kas ir sūfiju mērķis – tā ir tas, kas uztur dzīvību tādā mērā, ka ja tās nodošanu pārtrauktu uz trim dienām, cilvēka būtība nobeigtos kā nomirtu cilvēks bez barības vai slimais bez nepieciešamām zālēm. Tāpēc sūfiju apjēga ir kaut kas, kas nepārtraukti ieplūst cilvēkā.
Apkārtnes apstākļu svētība, kuros rit darbs, piemēram, tekkijā, kur pulcējas dervīši, sevī nes īpašus noteikumus un prasības.
Kurpnieks ap sevi radīs tādu gaisotni un apkārtni, kas ļautu gūt iespējami lielu labumu un palīdzētu darbā.
Šīs pasaules cilvēks iekārtos savu māju tā, lai gūtu un sniegtu patiku. Turpiniet lasīt
Delegācija no Sīrijas, kas sastāvējusi no jūdiem, kristiešiem, musulmaņu dervīšiem un arī nezināmas ticības ļaudīm, ir veikusi bīstamu ceļojumu caur Irāku uz Turkestānu, kur tie ir apmeklējuši Ahmada Jasavī, sūfiju Laikmeta Skolotāja dargahu (karaļpili).
Tos pie pilsētas vārtiem ir sagaidījis Skolotājs, un tie ir pagodināti ar visvisādām veltēm un dažādām cieņas zīmēm.
Tiek teikts, ka ķīniešu imperators ir sūtījis savus sūtņus pie hakīma Sanaī.
Sākumā Sanaī ir atteicies “atsūtīt savu gudrību, lai to saņem un izpēta zinātnieki”.
Tomēr pēc ilgām pārrunām viņš ir piekritis sniegt izskatīšanai dažas mācības. Viņš ir arī nosūtījis imperātoram rūpīgi aizzīmogotu vēstuli. Tajā ir bijis šo mācību skaidrojums.
Mācības ir sastāvējušas no divpadsmit apgalvojumiem, sešiem ceļa spieķiem, trim izrakstītām tjubeteikām (cepurīte Vidusāzijā) un viena gravēta akmeņa.
“Es apmeklēju sūfiju,– teicis Ibn Halīms, – un viņš izvērsa ilgu sarunu.
Tur bija daudz cilvēku, jo viņš pievilka klausītajus no visurienes.
Katra saruna bija plašu zināšanu paraugs.”
Es jautāju:
“Kur tu ņem tik daudz laika, lai izlasītu tik daudz grāmatu?”
Viņš atbildēja:
“Man pietiek laika tam, ko es lasu.”
Tad es aptvēru, ka grāmatu viņam nav. Es viņam teicu:
Laupītāju banda uzbrukusi kādam patiesam cilvēkam, kurš pūlējies mācīties sūfiju ceļu.
Atklājuši, ka viņam nekā nav, laupītāji sākuši čukstus apspriesties par to, ko tad ar viņu iesākt.
Pēkšņi viņš sācis kliegt: “Nē! Nē! Dodiet man vēl laiku, lūdzu!” Turpiniet lasīt
Sūfijam no Skolotāju ordeņa vaicāja:
“Kāpēc Dieva Pārņemtie, kas dīvainos tērpos ir vagojuši Zemi, veicot neiedomājamas lietas, Mācības nodošanai ir veidojuši skolas?
Viņš ir atbildējis:
“To, kas tiem jādara, tie darīja un turpina darīt. Turpiniet lasīt
Nurbakšī raksti par skolotāja stāvokli satur šo:
“Skolotājs ir kā prasmīgs amatnieks zemē, kur ļaudis tīko pēc lietpratīga darba, bet iedomājas, ka tas tiek darīts, tā teikt, tumsā. Viņš ir kā ērglis būrī, kam atņemtas tā svarīgākās iespējas – spēja lidot un asais redzīgums, Turpiniet lasīt
No rakstiem ir zināms, ka šeihs Abu-Alī no Sindas ir paradis lasīt lekcijas galīgiem nejēgām un meditēt ar kurlo un mēmo grupām.
Viņš ir teicis:
“Ja jūs vispār spējat mācīties, tad tikai tāpēc, ka mūsdienu un senie skolotāji ir lietojuši un lieto apjēgas nodošanas paņēmienu saprātīgiem cilvēkiem, augiem, dzīvniekiem, idiotiem un nedzīvām lietām, kā arī pašapmierinātiem mācekļiem.
Tāpat kā ūdens porainā māla krūkā padara krūku derīgu un apmierinātu, kā arī remdē ceļinieka slāpes, tā arī mūsu darbs, kas uzkrāts un nodots ar tā, ko jūs uzskatītu par vienaldzīgiem un bezvērtīgiem traukiem, starpniecību, veic to pašu.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Rifaī vaicāja:
“Kāpēc tu par augstāko izpratni runā ar tik daudzām līdzībām? Vai tiešām nevar tieši runāt par tādām lietām?”
Tas atbildēja:
“Tas ir “augstas vienkāršības, kas sniedz patiesu informāciju”, piemērs. Ja nebūtu nezinātāju, mēs nezinātu, kurš ir gudrs. Tāpēc ziniet, ka pati valoda ir līdzība. Katrs vārds, katra vārdkopa, katrs burts ir līdzība.
Par augstāko mēs nevaram pateikt ar tiešiem vārdiem, jo nav tādas valodas, kas sevī iekļautu augstāko un neiekļautu arī zemāko.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Dēls vaicājis Balhas Iskanderam, kad tas bijis nāves gultā:
“Kas ir tava spēka, tavas labklājības un tavu brīnumdarbu avots?”
Tēvs atčukstējis:
“Ja es tev to pateiktu, tas tevi atrautu no saskares ar šo avotu, tāpēc es neteikšu, kur tas ir, bet tikai, kas tas ir.”
Viņš turpinājis:
“Mūsu dzīves uzdevums ir sūfiju Ceļš, un mēs uz šīs zemes, tā sacīt, esam svešzemnieki mežoņu vidū, bet tagad es atgriežos mūsu dzimtenē.”
Jautāts, kas ir sūfijs, Dižais skolotājs Hadrats Nuri teica:
“Sūfijs ir cilvēks, kas, būdams atpestīts, nav bijis cēlonis citu verdzībai.
Sūfismu nevar izskaidrot ne mācību jēdzienos, ne ar rituālu palīdzību.
Mācības neiztiek bez formālas piestiepšanas dogmām, bet rituāla pamatā ir atkārtotu darbību vingrināšana. Sūfisms ir kaut kas, kas tiek radīts, bet vairs netiek lietots jau radītajam.”
Garīdznieks Hatibs Ahmads teica Saliham no Mervas:
Apgaismo nedaudz savus nesaprotamos prātojumus, jo sūfistu izklāsti, lai cik nenopūlētos tos saprast, paliek man tumsā”.
Salihs no Mervas atbildēja:
“Ja aklajam ir vajadzīgas acis ne gaisma, kā gan spožs izklāsts var tam izskatīties par kaut ko citu, ne tumsu?”
Anisam vaicāja:
– Kas ir sūfisms?
Viņš atbildēja:
– Sūfisms ir tas, kas palīdz nodot cilvēkam Augstāko viedību.
– Bet ja es lietoju senus paņēmienus, ko izstrādājuši Skolotāji, vai tas nav sūfisms?
– Tas nav sūfisms, ja nesasniedz pie tevis paredzēto. Apmetnis vairs nav apmetnis, ja nesilda.
– Vai tad sūfisms mainās?
– Mainās cilvēki, un mainās vajadzibas. Tas, kas kādreiz ir bijis sūfisms, vairs tāds nav.
– Sūfisms, turpinājis Aniss, – ir tās iekšējās apjēgas, ko sauc par Augstāko viedību, ārējs izpaudums. Iekšējā jēga nemainās. Tad (sūfisma) iedarbība ir Augstākā viedība plus iespējas, kādas paver paņēmiens. Tas, ko mums tīk saukt par sūfismu, ir tikai pagātnes liecības.
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
Skolotājs Bahaudīns visu mūžu bija līksms; smaids nekad nepameta viņa seju. Visa viņa dzīve bija svētku sajūtas pilna! Viņš smēja pat mirstot, it kā izbaudot nāves tuvumu. Apkārt sēdēja mācekļi, un viens vaicāja:
— Kāpēc Tu smejies? Smēji visu mūžu, un mēs neiedrošinājāmies jautāt, kā tas tev izdodas? Un nu, pēdējā brīdī Tu smej! Kas te ir smieklīgs?
Vecais Skolotājs atbildēja: — Pirms daudziem gadiem es ierados pie sava Skolotāja kā septiņpadsmitgadīgs jauneklis, bet jau dziļās ciešanās. Skolotājam bija jau septiņdesmit, un viņš smējās vienkārši, bez iemesla. Es jautāju: “Kā Tev tas viss sanāk?”
Un viņš atbildēja: “Iekšēji mani nekas neierobežo. Man pieder mana izvēle. Pamostoties es katru rītu sev pajautāju, ko šodien izvēlēties – svētlaimi vai ciešanas? Un vienmēr gadās, ka es izvēlos svētlaimi, jo tas tak ir tik dabiski”.
Reiz pie sufi Skolotāja pienācis kāds cilvēks un lūdzis atļauju mācīties pie viņa.
“Labi”, – teicis Skolotājs, – “bet kas tev liek to darīt? Varbūt bija zīme? Kāda atklāsme no augšas?”
“Nē, zīmes nebija”, – “Gribu tikai mācīties pie Tevis”.
Skolotājs teicis: “Tad izej ārā un pusstundiņu pastāvi. Varbūt zīme parādīsies.”
Izgājis cilvēks. Lijis, un cilvēks izmircis līdz kaulam. Garāmgājēji spiedušies gar sienām, brīnoties par dīvaini, kurš stāv lietū ielas vidū, it kā nekā labāka nebūtu, ko darīt.
Pēc pus stundas, kad cilvēks no niknuma un vilšanās jau sācis vārīties, Skolotājs to iesaucis iekšā un pajautājis: “Nu, kā ir? Atklāsme atnāca?”
“Kāda tur atklāsme!” – dusmīgs izsaucies cilvēks. – “Es tikai stāvēju lietū un mirku kā muļķis!”
“Tad kāpēc saki, ka atklāsmes nebij?” – “Tu saprati, ka esi muļķis. Ar to pietiek, varam sākt.”
Amir
Ieklausies ieklausies naktī kā niedrājs
Vējam uztic kliedzienu liego.
Čukstēdams itkā: “Ak, ļauj man tev izdziedāt
Karsto kvēli un sāpi, kas dedzina.”
Noslēpums dziesmā kaut vienkāršs, –
Redzams tas nav, taustāms nav rokai.
Tu jau gan izprastu to,
Ja vien cietis būtu kā es;
Mīlas liesma ir tā, kas svilina mani.
Mīlas vīna reibumā pielūdzu es.
Ja vēlies tu zināt, cik alkas (pēc Dieva) ir negantas,
Niedrāja šalkās ieklausies vien.
Pie Iemīļotā (Dieva) durvīm piegāja cilvēks un klauvēja.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Viņš atbildēja: “Es tas esmu.”
Viņam atbildēja: “Te nav vietas Man un Tev.”
Durvis palika slēgtas.
Pēc viena vientulības un atsacīšanās gada šis cilvēks atgriezās un klauvēja atkal.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Cilvēks atbildēja: “Tu tas esi.”
Durvis viņa priekšā atvērās.
…
Lai kur tu būtu un kādā stāvoklī, vienmēr centies būt iemīlējies.
Dieva vārds nevar būt izsakāms ar miesīgu mēli, nedz miesīga auss sadzird šā vārda skaņu. Dievs ir adhokshaja (Dievišķā Visaugstās Personas vārds – Višnu vai Višnu avatāra, Dieva izpausme uz zemes, vārds, kas ir virs un viņpus sajūtām, un kas nav uztverams ar nešķīstām materiālām sajūtām), tāds, kas ir paturējis tiesības neatklāties ķermeņa maņas orgāniem.
Visa mūsu pieredze, zināšanas un atmiņa ir uzkrāta caur pasaulīgām sajūtām. Mūsu mēle ir izveidota no zemes vielām un ūdens. Nervu gali, kas stiepjas līdz visām ķermeņa daļām, pārsūta elektriskus impulsus (arī materiāla parādība). Ja priekšmets ir par tālu, tas nav taustāms, redzams, nedz sagaršojams utt. Ja priekšmets ir par tuvu, tas arī ir nemanāms. Mēs nevaram ieraudzīt paši savu tilaka (sanskr.-sezamam līdzīga zīme. Reliģiskas piederības (sēklas) zīme uz pieres) zīmi vai acu grimējumu.
Dvēsele ir apziņas daļa, tāpēc tā ir apveltīta ar brīvo gribu. Ja zaudē brīvo gribu, paliek vienīgi trekna viela. Bez neatkarības dvēsele nevar pacelties no verdzības uz atbrīvošanos, un tās galīga glābšana, pestīšana nebūtu iespējama. Bet tās pētošais gars ir ārējs spēks, reibinošs dzēriens, kļūmīgs aprēķins, kas ierobežo tās neatkarību.
Dzīves mērķus var aplūkot kā trejādus: pētīšana, atsacīšanās un ziedošanās. Turpiniet lasīt
na tv evâham jâtu nâsam
na tvam neme janâdhipâh
na caiva na bhavishyâmah
sarve vayam atah param
Es nekad īsti neesmu pastāvējis, nekad, nedz arī tu;
ne tu, nedz kāds no šiem valdniekiem –
noteikti arī nekad nepastāvēsim turpmāk.
Bhagavad Gīta 3:12
Visums ir daudzu spēku pilns. Visu zinošs, visvarens un visuresošs spēks ir visā radībā. Dievišķs spēks ir klātesošs ikkatrā atomā, kā cukurs sīrupā. Upanišadas to sauc par – raso vai sah – jeb visuresošā saldme – piemērotība, saskaņotība. Dievs ir saskaņotības iemiesojums.
Dzīves mākslas kursu dalībniekiem nav pieņemts plaši apspriest mūsu vingrinājumus ar nezinātājiem (ar pamatlīmeņa zināšanām un pieredzi citam pamatlīmeni iemācīt nevar). Ir noteikts, ka jābūt mācītam un sertificētam skolotājam, lai mācītu Sudaršan Krija vai Sahaj Samadhi meditāciju. Šīs manas piezīmes ir domātas kā vispārēja ievirze tiem, kas prāto par šāda kursa ņemšanu. Tās nav ieteikumi vai norādījumi vingrinājumu izpildei.
2004. gada jūnijā es ņēmu meditācijas kursu pie Maikla Fišmena (Michael Fishman). Šo kursu drīkst pasniegt tikai daži instruktori, kas paši ir mācījušies pie Sri Sri. Kurss aizņem apmēram divas stundas četrus vakarus. Tas ir ievadkurss un prasa vismaz laika un emocionālo ieguldījumu. Sahaj Samadhi sanskritā nozīmē “dabiska apskaidrība“.
Kā es varu zināt, kas ir mana prāta aicinājums, un kas ir dvēseles aicinājums? Meditācijā tu to iepazīsi. Meditācija palīdzēs atšķirt.
Miegs saistās ar kūtrumu, bet meditācija ir apziņas sadaļa. Miegā tu neaptver kas tu esi kā persona, kas esi kā ķermenis un kur tu esi. Meditācijā tu labi zini kur esi, kas esi kā ķermenis, un tu saņem uzplaiksnījumus par to, kas esi kā persona. Tas ir Samadhi stāvoklis.
Ko mēs saucam par Devanagari kristālu? Vai tas nav Sfatiks (sniega kristāls, kvarca kristāls, ko lieto indiešu astroloģijā un meditācijā), bezkrāsas priekšmets, kas atstaro krāsas, kādas tās ir, līdzīgi kā spogulis? Spogulis rāda jebkuras lietas pareizu attēlu, tomēr tas nekad nesatur pašu lietu.
(Šis raksts ietver dažas agrākas lekcijas)
Esi pateicīgs par īpašībām, kas tev dotas, jo tās nav tevis paša radītas. Tāpat viss ir atkarīgs no lomas, kāda tev ir dota spēlēt.
Redzi, drāmā tev ir dota ļaundara loma, un tu šo lomu spēlē labi. Ļaundaris vienmēr zin: tad, kad es spēlēju ļaundara lomu, tā ir tikai loma, kuru spēlēju. Es esmu ļoti patiess savā lomā.
Sanskritā ir teikts: Durjanam Prathamam Vande Sajjanam Tadanantaram. Pirmkārt, cieni sliktu cilvēku, tad labu cilvēku.
Adi Šankara (Hindi filosofs, Advaita Vedanta nostiprinātājs) ir runājis par bezkaislīgumu, nošķirtību un atsacīšanos. Tomēr viņš paredzēja, ka, viņam runājot tikai par atsacīšanos, cilvēki var sākt vēlēties un veicināt grūtsirdību. Viņš nevēlējās, lai cilvēki pārtrauktu cienīt skaistumu; tad viņš dziedāja simts vārsmas par skaistumu.
Skaistumam ir trīs slāņi: ierosme, izteiksme un izpausme. Garīgums ierosina, māksla izsaka un zinātne izpauž.
Dievisķais ir skaists, un skaistums ir Dievišķs. Deva (starojošais, vīrišķs debesu iemītnieks) nozīmē
Patandžali Mahariši nosauc piecus iekšējās disciplīnas, ētiskas prakses likumus jeb Nijamas (Jama nozīmē “zvēresta pieņemšana, stingra apņemšanās utt.”; Nijama ir “principu ievērošana, respekta izrādīšana”.).
Shoucha santosha tapaha swadhyay eshwarapran ‘idhan ani niyamaha’ (Sutra 32) Shoucha = garīga un miesīga šķīstība; santosha = laime-apmierinātība; tapaha = grēku nožēla-atbrīvošanās, askētisms; swadhyaya = pašizpēte; eshwarapranidhana = nodošanās Dievam; niyamaha = likumi.
“Šķīstība, laime, grēku nožēla, pašizpēte, nodošanās Dievam ir pieci nijamas likumi.”
No ‘Laiki mainās. Sākam visu no jauna’. http://laiki.lv/indianu-dzives-gudribas-ka-vienkarsak-uztvert-pasauli/ Uldis B. 22.01.2017
Tas patiešām tā ir. Labs cilvēks prasa no sevis un tic labajam. Kad viņam rodas problēmas, viņš nevienu nevaino, bet cenšas izprast. Pat pašās sarežģītākajās situācijās viņš spēj atrast kaut ko pozitīvu.
Mūsdienu zinātnei trūkst dzīves gudrības. Tā lēnām iznīcina planētu un reizē arī cilvēku. Radiācija, ķīmiskais piesārņojums, ģenētiski modificēta pārtika… Pret dabu jāizturas saudzīgi, jo tā visu atdod mums. Turklāt mūsu bērni dzīvo šajos apstākļos. Vai tad viņi varēs “audzēt” zinātni?
Šri Šri Ravi Šankara 25 vēlējumi 2007.gadā
Publicēts 2006.gada decembrī nedēļas žurnālā “The Week”
Iedomājieties savas dzīves vietu laiku plūdumā. Ir pagājuši miljoniem gadu un miljoni vēl ies. Kas ir jūsu dzīve, salīdzinot ar to? 60, 70 vai 100 gadi ir nenozīmīgi, sīkāki par pilienu okeānā. Visuma mērogos jūsu vienkārši nav! Izprotiet to, un jūsu patmīlība izšķīdīs.
Patmīlība (ego) ir maldi attiecībā uz savu nozīmīgumu, savu esamību.
Gara dāvanas 