Meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.
(Viss ir vienkārši – dzīves jēga ir būt laimīgam. Viss ir sarežģīti – lielākoties apstājamies pie bleķiem, par savu būtību pat nenojauzdami. Tulk. I.L.)
Par autoru: Hamburgietis; pēc 5 darba gadiem advokatūrā pievērsies garīgumam un 1986.gadā piedzīvojis pirmo spēcīgo netveramās garīgās enerģijas pamošanos. Par savu uzdevumu uzskata cilvēku bezmaksas ievadīšanu Jogas prasmēs. Vēl skat. http://wiki.yoga-vidya.de/Yogi_Nils ; https://sites.google.com/site/nilshorn2/
Mēs sazināmies ar cilvēkiem, izsakot daudzas laipnības — ‘Labdien’, ‘Sveiks’, ‘Kā klājas?’,’Laipni lūdzam’. Bet tas ir tik pavirši… Šie vārdi īstenībā nenāk no sirds. Tā stjuarte no mums atvadās, kad izkāpjam no lidmašīnas. Viņa saka: «Patīkamu dienu», bet īstenībā par to nedomā.
Ļoti bieži sakām: «Laipni lūdzam», “Uz redzēšanos!” “Ar labunakti!” un līdzīgi, bet aiz tā nav nekādu jūtu. Turpretim, kad tos pat vārdus izsaka kāds tuvs vai ļoti mīļš cilvēks, tajos ir noteiktas svārstības, aiz tiem ir jūtas.
Patskaņu skaņas, to noskaņas un skandējumi ir lietotas daudzās kultūrās tūkstošiem gadu.
RA ir vīrišķās dabas karaliskais raksturs. Tas ietekmē simpātisko nervu sistēmu (kas piedalās iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulēšanā, īpaši trauksmes un sasprindzinājuma stāvokļos), cilvēka auru un fizisko ķermeni. Izrunā kā ‘rɔː’.
MA var saukt par RA pavadošu skaņu. Tā ir mātišķa, sievišķa skaņa ar spēcinošu, sargājošu dabu. Tā ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu (palēnina orgānu darbību, veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanu, t.i., sekmē barības vielu uzņemšanu un uzkrāšanu, ir raksturīga miera un atpūtas stāvoklim). Izrunā kā ‘mɔ’ː
Dziedošās skaņas RA un MA tiek lietotas, lai rosinātu hipofīzi (apakšējais galvas smadzeņu piedēklis, iekšējās sekrēcijas dziedzeris), ko var iztēloties kā gan fiziskā, gan psīhiskā ķermeņa apziņas centru.
(“DZIESMAS DEVA LATVIEŠU TAUTAI KOPĪBU, KAD TAI CITAS NEKĀDAS KOPĪBAS NEBIJA … Zīmīgs ir viņu pielīdzinājums rasas pilieniem, kas pieķeras katrai puķei, katrai lapai, katrai smildziņai, katram priekšmetam. Sakarā ar to priekšmetu, ar to vietu, kur rasas pilieni turas, tie arī dabū savu īsto apgaismojumu, izceļas savā īstajā daiļumā. … Latviešu tautas dziesminieks nav fantāzijas dzejnieks, kas savus tēlus brīvi izdomā, bet modeļa dzejnieks, kas tos ņem no patiesās dzīves. … dvēseles izjūta izceļ jaunus un atkal jaunus momentus, kam īpaši tā dod īsto vērtību. … top par MĪLESTĪBU. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet ARĪ KUSTOŅUS, dažreiz ARĪ CITUS PRIEKŠMETUS. (salīdzinām ar samadhi – … dziļi saplūst ar visuma (holistisko) veselumu ar tādu spēku, kas pārņem visu viņa esamību – I.L.)” (T.Z.) Ja Latvijā notiek (-tu) pilnvērtīga latviešu kultūras pētniecība un ir (būtu) pilnvērtīga izglītības sistēma, latviskuma atraktors tajās ir galvenā tēma. Nedz daba, nedz tautiskums nav primitīvs, šajās jomās darbojas fraktāļu atraktors, latīņu valodā – pievelkošs, tas ir sakarība, kas nosaka fraktāļa formu. Tas ir iedomājams kā snaudošs vai izpaudies pumpurs, kā no tā izraisījies zars, atzars, zariņš, jauns pumpurs. (I.L.) “Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu”. Šri Šri Ravi Šankars
(Divi ievadi pirms sena cilvēces vēsturē vienreizīga garīga darba lasīšanas. Šri Šri Ravi Šankara ievads viņa lekciju virknei par Aštavakra Gītu (Aštavakra Samhita, Ashtavakra Samhita, Ashtavakra Gita, Ashtavakra Geeta) kā vienmēr ir ģeniāli vienkāršs un ļoti liek pie sirds nespēlēties ar šo uguni, pirms veikti pirmie soļi savā garīgajā attīstībā. Svami Nitjasvarupananda it kā baisi gudri, tomēr, šķiet, saprotami teic par mūsu iedomu izkropļotu šīs dzīves pasauli, par atkarību no tās un par vien apjēdzamu nevis izprātojamu Tīro, iedomu neaptraipīto, Patiesību. Un par Vedantas filosofiju. I.L.)
Šri Šri Ravi Sankars
Pirms gadu tūkstošiem bija valdnieks vārdā Džanaka. Viņš bija guvis augstas zināšanas. Tomēr viņam joprojām nedeva mieru zinātkāre. Viņš gribēja zināt vēl vairāk. Zinātkāre vēl turpinājās, bet viņš bija dziļi aizņemts ar valsts lietām. Turpiniet lasīt →
… Prāna ir dzīvības spēks jeb enerģija, kas pastāv visur un katrā no mums izpaužas caur elpu, tomēr tā nav tas pats, kas elpa vai skābeklis. Prāna pastāv visā dzīvajā. Apziņa tai nepiemīt – tā ir tīra enerģija. Katru mūsu ķermeņa šūnu pārvalda prāna.
Jaut.: Gurudži, man šķiet, ka dzīve ir ļoti nelaimīga. Ko man iesākt?
Šri Šri Ravi Šankars: Jūs domājat, ka dzīve ir nelaimīga tādēļ, ka esat atkarībā no pagātnes vēlmēm, pagātnē neiespētā, jūs nepieņemat tagadni, jūs nevirzāties uz priekšu, vai arī jūs cerat uz kaut ko par daudz. Pareizi?
Jaut.: Esmu nedaudz satraukts tavā priekšā, un mana sirds arī pukst straujāk. Kursa laikā es uzzināju, ka mūsu esamība ir mūžīga. Es vēlētos zināt, kāds ir šīs iedzimšanas sakars ar mūžīgā klātbūtni?
Jaut.: Es šeit jūtos ļoti labi un pārņemts, bet palaikam, kad redzu šeit bagātus un slavenus cilvēkus, es jūtos, ka neesmu nekas, Es jūtos apjucis. Lūdzu, palīdzi.
Šri Šri Ravi Šankars: Nu labi, ja tu vēlies kļūt par vienu no šīm zvaigznēm, tad darbojies ar tādu mērķi, tas nav ļoti sarežģīti.
Jaut.: Gurudži, kursa laikā es jūtos ļoti labi, bet, tiklīdz aizeju, tā jūtos atkal nelaimīgs. Kā lai tiek vaļā no tā?
Šri Šri Ravi Šankars: Uzņemiet šādu gudrību. Neatkarība nozīmē iekšēju atkarību. Neatkarība jums ir tikai tad, kad jūs esat atkarīgi iekšēji. Tu esi nelaimīgs, kad gribi kaut ko no citiem savam atbalstam. Cik daudz tu vari ņemt? Un pat, ja tu ņem visu, vai tas ir tas, kas vajadzīgs? Tā es domāju. Būt neatkarīgam nozīmē būt iekšēji atkarīgam.
Jaut.: Gurudži, gaisotne šajā satsangā ir tik jauka. Kāda burvestība tajā slēpjas?
Šri Šri Ravi Šankars: Es zinu tikai vienu burvestību – mīlestību. Tā ir burvestība, kas savieno visu.
Jaut.: Gurudži, kāpēc cilvēki novēršas no reliģijas un kultūras?
Šri Šri Ravi Šankars: Palūkojieties uz šo sajūsmināto ļaužu pulku šeit. Redzot šo pulku, es to nejūtu.
Vakara satsangā Starptautiskajā Art of Living Centrā Svami Ramdevs (Swami Ramdev) izteica savu cieņu Šri Šri Ravi Šankaram. Sveicot Svami Ramdevu, Šri Šri teica: “Indijas attīstību vienmēr ir virzījuši svētie, sanjasi – askēti. Svami Ramdevs ir darījis daudz, lai dažādos Indijas apvidos, ieskaitot daudzus ciematus, izplatītu jogu un Ajurvēdu”.
Jaut.: Gurudži, Šivas un Krišnas dziesmu dziedāšana satsangā liek daudziem cilvēkiem brīnīties. Lai gan mēs uzsūcam ļoti daudz labu svārstību, tas vēl liek daudziem cilvēkiem domāt, ka mēs dziedam hinduistu dziesmas. Kādēc mēs dziedam tik daudzu Dievu dziesmas? Citu reliģiju cilvēki apjūk starp satsangas īsto nozīmi un mantrās slēpto simbolisko nozīmi. Turpiniet lasīt →
(Tieši pirms Rudra Pudžas (Puja – godināšana, dievkalpojums) Šivratri (Shivratri – “Dižā Šivas nakts”) naktī Šri Šri Ravi Šankars runāja par Šivas un Šivratri īsto būtību.)
Izpratīsim nedaudz par Šiva tattva (Shiva tattva – pirmais un netveramākais veids – tīra apziņa un visu citu izpaudumu avots). Zināt var pavisam maz. Saprāts ir jāapmierina un jāmodina netveramām sajūtām. Turpiniet lasīt →
Holi ir krāsu svētki. Visa pasaule ir ļoti krāsaina. Tāpat mūsu sajūtas un jūtas saistās ar dažādām krāsām dabā: dusmas ar sarkanu, nenovīdība ar zaļu, dzīvīgums un līksme ar dzeltenu, mīlestība ar sārtu, plašums ar zilu, miers ar baltu, ziedošanās ar safrāndzeltenu un apjēga ar violetu. Katrs cilvēks ir krāsu fontāns, kas pastāvīgi mainās. Turpiniet lasīt →
Jaut.: Gurudži, ar tavu labvēlību esmu saņēmis jaunu auto, bet ja tu tajā nesēdi, kāds prieks no auto?
Šri Šri Ravi Šankars: Tavs ķermenis ir auto, kura sirds ir motors. Tev pietiek, ja tev sirdī ir vieta man. Kāds prieks ir sēdēt otra automašīnā! Ļauj man mājot savā sirdī. Turpiniet lasīt →
Jaut.: Kas ir “yashti” (arī vyashti – personiskais līmenis) un “samashti” (visaptverošais līmenis)?
Šri Šri Ravi Šankars: Vai dziedat ikdienā? (Kundze saka, ka dzied mājās, kad ir viena.) Kad tu dziedi vienatnē, tas ir jašti. Kad tu dziedi kopā ar visiem šeit, piedalies badžanu (bhajan – dievbijīgas dziesmas) dziedāšanā kopā ar visiem, tas ir samašti. Samašti nozīmē visu radību.
Jaut.: Ko tu vēlētos attiecībā uz sanskrita valodu?
Šri Šri Ravi Shankars: Es domāju ārpus valodām. Valodām, protams, ir sava vieta, bet mani vairāk skar apziņa un prāta stāvoklis. Kā mēs varam pacelt apziņas līmeni pasaulē? Sanskrits, protams, ir diža un brīnišķīga valoda. Tā ir daudzu valodu māte – krievu, vācu, angļu un citu Indijas valodu māte, tās visu sakņojas sanskritā.
Jaut.: Kāda nozīme laikam, ja viss notiek patreizējā brīdī?
Šri Šri Ravi Shankars: (Pēc pārdomu brīža). Tas (iepriekšējais brīdis) tagad ir pagātne. Pagātne arvien ir pagātne. Pagātne un nākotne ir arī tagadne. Visai radībai nav nozīmes, nedz laika, nedz vietas.
Jaut.: Kāds ir sakars starp domu un darbību?
Šri Šri Ravi Shankars: Nekad nedariet neapdomīgas lietas, vai arī jūs būsit nepatikšanās. Turpiniet lasīt →
Jaut.: Kāpēc mums ir jāpieliek tik daudz pūļu, lai fiziski satiktu tevi, jeb ir tā, ka Guru ar kaut kādu nolūku veido nepieejamību?
Šri Šri Ravi Šankars: Nepavisam! Esmu pieejams vienkārši. Esmu pieejams visvienkāršāk. Zināt, jums tīk pielikt pūles, un, lai ko jūs gūtu pēc to pielikšanas, jūs tad gūstat lielāku prieku. Jūs nepriecē tas, ko gūstat viegli. Tā ir parasta cilvēka psīholoģija. Turpiniet lasīt →
Jaut.: Kad visi guļ, Gurudži ir nomodā. Vai tu tādēļ nesastopies ar kādām grūtībām?
Šri Šri Ravi Šankars: Kad tu guli, mājas priekšā ir sargs. To, kam ir lielas grūtības, mazas grūtības netraucē. Jogus netraucē tas, kas cilvēkiem parasti dara raizes. Jogiem iespējams viss.
Jaut.: Kurp man jādodas, lai sasniegtu bhakti (nodošanos Dievišķajam)?Turpiniet lasīt →
Jaut.: Gurudži, mēs kaut kā jūtamies ļoti saistīti ar tevi, vai tu jūti to pašu?
Šri Šri Ravi Šankars: Vairāk kā to. Zināt, saistība nozīmē, ka ir atšķirība. Es nejūtos saistīts, jo nejūtu atšķirību. Es jūtu, ka jūs esat daļa no manis.
Jaut.: Ja patiesība ir pretrunīga, kā patiesību atrast?Turpiniet lasīt →
1. Mācieties šo svēto likumu, kuru ir ievērojuši (Vēdās) mācītie vīri, un kam savās sirdīs piekrituši tikumīgie, kas vienmēr ir brīvi no naida un juceklīgas pieķeršanās lietām – no atkarībām.
2. Darboties vienīgi, sagaidot apbalvojumu, nav slavējami, tomēr brīvība no šīs vēlmes šajā (pasaulē) nav (sastopama): jo uz (šīs) vēlmes dibinās Vēdu mācības un Vēdās noteikto darbību veikšana. Turpiniet lasīt →
(Vairāk vēsturiskas nozīmes norādījumi. Šī it kā raibā un neticamu apgalvojumu pilnā, kā arī vietumis pretrunīgo un tostarp Brahmanu iztikšanu nodrošinošo noteikumu virkne kļūst skaidrāka, kad pamana tajos klātesošos pamatlikumus, kas dara ritus no bezjēdzīgām ceremonijām par cilvēka garīgas (arī praktiskas) izaugsmes stundām Turpiniet lasīt →
(Šamsuddīns Mohammads Hafizs no Širāzas ir 14.gadsimta (apm.1320-1389) Irānas dzejnieks filosofs, dižs sūfijs, dzīvojis 100 gadus pēc Rūmī. Viņš ir saukts par Korāna sakņu Skolotāju, Slēptā Mēli, Noslēpumu Tulku. Lasot ir jāatceras, ka vīns sūfiju dzejā ir poētisks jēdziens, kas vairāk nozīmē garīgu skurbumu. Tāpat, Iemīļotais ir Dievs. Jāatceras arī tas, ka sūfiju paņēmiens neiekalst tā sauktajā “vārdā” ir spēlēt draiskuli un jampampiņu. Sūfiji savā ziņā ir garīgās jomas džezmeni.) Turpiniet lasīt →
(Šamanisms un pagānisms mums ir padarīti par lamuvārdiem, tomēr pilnīgi nepelnīti. Tie viltojumi, ārišķīgi atdarinājumi un kropļojumi, ko mēdz pārmest šamanismam, attiecas uz visiem cilvēka darbības veidiem, arī uz visiem -ismiem un reliģijām. Ar šamanismu var “aiziet tajās pašās auzās”, kur ar kristietību. Šamanisma “gari” nav vairāk nosacīts jēdziens kā “dievs” un “pāvests”. Šamanismā var atpazīt Jēzus brīnumdarbus un nojaust, kas bija tas, par ko viņš tā laika cilvēkiem teicis “vēl nesapratīsit”. Jo “pagāniskāka” kļūs cilvēce, jo saskanīgāk tā dzīvos ar savu nabaga planētu – I.L.) Turpiniet lasīt →
[AUM vai OM apcere (1.23-1.29)
1.23 Ar īpašu ziedošanos un ļaušanos ieiet radošajā avotā, no kura esam cēlušies (ishvara pranidhana), saplūsmes, virsapziņas (samadhi) iestāšanās ir nenovēršama.
(ishvara pranidhana va)
Cilvēka apziņa ir kā sēkla. Sēkla nes koka, lapu, zaru, sakņu, ziedu, augļu un vairošanās iespēju. Tāpat ir arī ar cilvēka prātu. Sēklas uzdīgšanai un izplaukšanai vajag piemērotu augsni, piemērotus apstākļus, saules gaismu, ūdeni, – piemērotu augsni, vai ne tā? Tas pats ir arī ar cilvēka apziņu, cilvēka prātu. Sēkla var vai nu palikt gaidoša gadiem, glabājot savī savas iespējas, vai sākt dīgt un plaukt; – cilvēka apziņas uzdīgšana ir viveka – apjēga, spēja atšķirt lietas, viedība. Turpiniet lasīt →
Godini katra sava vadītāja, katra skolotāja, kas bijuši tavā ceļā, augsto svētību. Vēro savas apziņas izplešanos, dievišķos vēstījumus un iedvesmu šajā labvēlīgajā laikā (pilnmēness Mežāža/Vēža zvaigznājā). Ļauj plūst caur sevi dievišķajai mīlestībai, izstarojot to uz visām būtnēm un uz Zemi. Turpiniet lasīt →
Šri Šri: Es vēlētos, lai ieskats būtu jums. Katram no mums ir jāuzņemas atbildība par sevi un par apkārtējiem cilvēkiem, pieņemiet šādu ieskatu. Dzīvojiet ar sapni. Kad es gāju skolā, es vienmēr teicu savam draugam, ka man ir draugi visā pasaulē, un ka viņi mani gaida. Kādu dienu mana māte to uzzināja. Viņa man jautāja, kāpēc es meloju saviem draugiem, un es nezināju ko teikt (Bet tagad tā ir īstenība!). Reiz mans skolas draugs uz atejas durvīm uzrakstīja: “Ravi dodas uz Turpiniet lasīt →
(Dzīve ir, ja ir piedzīvojums. Piedzīvojums – pārdzīvojums virsapziņas – Svētā Gara un Skolotāja vadībā paver iespēju apjēgai. Varbūt, ka apjēga ir dzīves iznākums. Apjēgu nenes paviršs, aprobežots un nepārvaldīts prāts. Un šajā ziņā gadsimtos pārbaudīts slēpts palīgs ir arī šis nelaimes putns, nejēga, viltnieks, āksts, grēcinieks, vieds veselā saprāta skolotājs, “garā vājais”, “attapīgais ganupuika”, “trešais tēvadēls”, katra mūsu spogulis – Nasreddīns. Ēras sākuma jūdiem galēju traģiski daudzsološu spoguli krusta nāvē rādījis mīlestības iemiesojums un līdzību meistars Jēzus. Vai tik Jēzum un Nasreddīnam nebūtu daudz ko pārrunāt, sevišķi par ārišķību, burtkalpību un liekulību. I.L.)Turpiniet lasīt →
(Bībele teic, ka cilvēks netiks pazudināts, kamēr nebeigsies ūdens cirkulācija, tas ir, ūdens un saule pienācīgās attiecībās, kas ir varavīksnes priekšnosacījumi. Un Vēdas un Korāns ūdenim ierāda būtisku vietu. Novērtējiet manu “drosmi”, atsaucoties uz latviešu burvestībām ar ūdeni. Bet padomājiet paši, vai latviešu pagāns būtu tik dziļi “iebraucis auzās” ar Dieva dabu, vai viņa naivie pūliņi pasargāties no ļauna kaimiņa nav tikpat bezpalīdzīgi kā cīņa par Abrenes saglabāšanu, un vai viņa naivā Dieva dabas “rakstu” izpratne ir zemāka par mūsu “atļauto” Vecās derības rakstu interpretācijām. No jaunā – zinātne paplašina zināšanas par ūdens molekulu puduru uzbūves daudzveidību un ietekmējamību. Skat tālāk: – I.L.) Turpiniet lasīt →
Jaut.: Ja tu tagad uzdotu cilvēkiem kādus mācību priekšmetus, kādus tu izceltu?
Atb.:
1. Jebkura attieksme pret mācībām vai pret cilvēku var sākties ar kāri pēc uzmanības. Lai kā tā būtu sākusies, tā nedrīkst tāpat beigties. Turpiniet lasīt →
(Es tomēr nolēmu ielaist šajā vietnē šo strīdu, jo jautājums par lingvistisko ģenētiku ir gan ārkārtīgi nozīmīgs, gan tiek apstrīdēts, gan ir patiešām strīdīgs kā jau visi būtiski atklājumi to sākumposmā. Būtiski atklājumi gan provocē autorus uz tālejošiem secinājumiem, gan būtiski skar lielā biznesa intereses, gan aizvaino labi iekārtojušos zinātniekus, gan saista avantūristus utt. Bet labāk ir zināt vismaz kaut ko – I.L.) Turpiniet lasīt →
Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā. Turpiniet lasīt →
Dižais dzejnieks Hafizs kādā no savām pazīstamākajām poēmām saka, ka ir pat jākrāso savs lūgšanu paklājiņš ar vīnu, ja tavs skolotājs tā iesaka.
Kaut šāds padoms varbūt apmulsinās burtkalpa ierobežoto prātu, tas tomēr tiek Sūfiju apbrīnots – un ne tikai dēļ tā dzejiskā skaistuma persiešu valodā.
Sūfiji šo norādījumu apbrīno tādēļ, ka tas ir daudznozīmības klasisks piemērs, Turpiniet lasīt →
Kāds “Patiesības meklētājs” ir iedrāzies mājā, kura tam uzrādīta kā austrumu viedā māja. Viņš ir pieklupis pie rokas cilvēkam, kurš sēdējis uz lūgšanu paklājiņa, un lūdzis padomu.
“Es teikšu tev trīs lietas,” – tas teicis. – “Pirmkārt, tu esi pārāk uzbudināts, lai jel ko saprastu. Otrkārt, tu stāvi uz manas kājas. Treškārt, es esmu kalps, bet viedais dzīvo blakus mājā!”
Jaut.: Vai tu nevarētu kaut ko pateikt par to, kā sūfiji sniedz žēlsirdības veltes?
Atb.: Viena no visu sūfiju vadošām noteikti pildāmām pamatnostādnēm, ir slēptas žēlsirdības veltes. Tām ir daaudz veidu. Kas attiecas uz naudas velti, tad:
Ja nauda dota ar apmierinājuma sajūtu, tad šis apmierinājums ir “samaksa” Turpiniet lasīt →
Kas musulmanim Kaaba, tas dvēsele lai tev.
Bez steigas ap šo Kaabu veic apgaitu tu savu.
Ir licis svētceļot mums Dievs,
Lai patiesību dvēselei tu rastu, bez grēka dzīvotu.
Tad atmet tu sudrabu – ar sirdi pietiks: Turpiniet lasīt →
Ja es izlaidīšu pasaulē tukšu grāmatu, ar to domādams: “Jūs vēl nespējat gūt labumu no īstas manas grāmatas”, jūs droši vien nodomātu: “Viņš mūs apvaino”.
Bet ja es izlaidīšu nogludinātu un saprotamu grāmatu, tad visi lasītāji izmantos tās virspusējo vērtību mudinājumam, saukdami: “Cik brīnišķīgi! Cik dziļi!” Turpiniet lasīt →
Kāds cilvēks tējnīcā stāstījis saviem draugiem:
— Esmu aizdevis tam un tam vienu sudrama monētu, bet man nav liecinieku. Baidos, ka viņš noliegs savu parādu.
Draugi sākuši just viņam līdzi, bet sūfijs, kurš vientulīgi sēdējis kaktā, pacēlis atstutēto galvu un teicis:
— Atsauc viņu šurp un atgādini sarunā visu mūsu klātbūtnē, ka esi aizdevis tam divdesmit zelta monētas.
— Bet es tak aizdevu viņam tikai vienu sudraba monētu!
— Tieši to, — teicis sūfijs, — viņš arī izkliegs, un katrs to dzirdēs. Tev tak vajag lieciniekus, ne tā?
Par autoru. Saīds Huseīns Nasrs – viens no pzīstamākajiem un nopietnākajiem reliģiju pētniekiem, daudzu grāmatu autors, dižs irānists un sūfisma pētnieks, pats pieder pie viena no tarikatiem (sūfi Ceļiem). Nasrs ir profesors Dž. Vašingtona Universitātē. Viņš ir tuvs tradicionālistu (M. Eliade, F. Šions u.c.) aprindu idejām.
Ilggadīga draudzība saista S.H. Nasru un Hurbahšu. S. Nasra raksti ir publicēti žūrnālā “Sūfi”, ko izdod izdevniecība Nimatullahija. Viņš ir arī darbīgi piedalījies starptautiskās konferencēs par sūfismu, kuru sponsors ir bijis Nimatullahija ordenis.
Saistība starp garīgumu un islāma mākslu, kas izpaužas muzikālos veidos, sevišķi skaidra un spraiga ir persiešu klasiskajā mūzikā, kura ir viena no visnozīmīgākajām un ilglaicīgākajām islāma tautu tradīcijām. Tradicionālā persiešu mūzika līdzīgi kā visas garīgas dabas mākslas pamatojas klusumā.
Kad Zainam el-Abiddīnam vaicāja par pūlēm un sekmēm, viņš atbildēja:
“Bagātais atrod patvērumu sekmēs un padara tās par savu elku. Nabagais atrod patvērumu nabadzībā un padara to par savām važām.
Tikai Viedais zin īsto gan mērķa, gan pūļu nozīmi un vērtību, kā arī greznības un ārišķīgas lepnības vai pretējā nosacījumus un cēloņus.”
Halkavi vaicāja:
“Kā tu izturies savā dzīvē pret cilvēkiem, ko satiec, lai atpazītu to vērtību?”
Tas atbildēja:
“Parasti es izturos lēnīgi un pazemīgi. No tiem, kuros mana izturēšanās izraisa vēlēšanos uzbrukt, es izvairos kā vien spēdams. Tos, kuri ciena mani šāda izskata dēļ, es izvairos tāpat.”
Kādam no Hadžaganu (Skolotāju) kopienas šeihiem paziņoja, ka ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem viņam ir jāstājas Turkestānas garīdzniecības un likumdevēju priekšā, lai pārliecinātu tos, ka viņš māca savus skolniekus atbilstoši šariātam – islāma tradicionālajam likumam.
Viņš ir piedāvājies atsūtīt savus mācekļus, lai pārbauda, Turpiniet lasīt →
Skolotājs Bahaudīns visu mūžu bija līksms; smaids nekad nepameta viņa seju. Visa viņa dzīve bija svētku sajūtas pilna! Viņš smēja pat mirstot, it kā izbaudot nāves tuvumu. Apkārt sēdēja mācekļi, un viens vaicāja:
— Kāpēc Tu smejies? Smēji visu mūžu, un mēs neiedrošinājāmies jautāt, kā tas tev izdodas? Un nu, pēdējā brīdī Tu smej! Kas te ir smieklīgs?
Vecais Skolotājs atbildēja: — Pirms daudziem gadiem es ierados pie sava Skolotāja kā septiņpadsmitgadīgs jauneklis, bet jau dziļās ciešanās. Skolotājam bija jau septiņdesmit, un viņš smējās vienkārši, bez iemesla. Es jautāju: “Kā Tev tas viss sanāk?”
Un viņš atbildēja: “Iekšēji mani nekas neierobežo. Man pieder mana izvēle. Pamostoties es katru rītu sev pajautāju, ko šodien izvēlēties – svētlaimi vai ciešanas? Un vienmēr gadās, ka es izvēlos svētlaimi, jo tas tak ir tik dabiski”.
Ieklausies ieklausies naktī kā niedrājs
Vējam uztic kliedzienu liego.
Čukstēdams itkā: “Ak, ļauj man tev izdziedāt
Karsto kvēli un sāpi, kas dedzina.”
Noslēpums dziesmā kaut vienkāršs, –
Redzams tas nav, taustāms nav rokai.
Tu jau gan izprastu to,
Ja vien cietis būtu kā es;
Mīlas liesma ir tā, kas svilina mani.
Mīlas vīna reibumā pielūdzu es.
Ja vēlies tu zināt, cik alkas (pēc Dieva) ir negantas,
Niedrāja šalkās ieklausies vien.
Pie Iemīļotā (Dieva) durvīm piegāja cilvēks un klauvēja.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Viņš atbildēja: “Es tas esmu.”
Viņam atbildēja: “Te nav vietas Man un Tev.”
Durvis palika slēgtas.
Pēc viena vientulības un atsacīšanās gada šis cilvēks atgriezās un klauvēja atkal.
Viņam jautāja: “Kas esi?” Cilvēks atbildēja: “Tu tas esi.”
Durvis viņa priekšā atvērās.
…
Lai kur tu būtu un kādā stāvoklī, vienmēr centies būt iemīlējies.
(Kristieši, lūdzu nesabozīsimies no virsraksta vien. Ja kristietība nav tikai burbulis, un ja tā nav savas inerces izskrejā, tad nopietns, varbūt vecāka, drauga vārds un īsts pamatojums ir pateicības vērts. Un nesakiet, ka nepieķerat sevi pie domas, ka kaut ko tādu jau bijāt jautuši. -I.L.)
Jēzus Kristus mācība nelīdzinās mūsdienu ortodoksālajai kristietībai, nedz tā ir bijusi līdzīga ebreju tautas ticībai. Viņa reliģija ir bijusi ar lielu atkāpi no judaisma gan pamatidejās, gan ideālos, kā arī ideālu sasniegšanas veidā. Tā ir bijusi daudz vienkāršāka pēc formas un daudz cildenāka pēc būtības.
Dzīves mērķus var īstenot dažās meditācijas vai iekšvēres (introspekcijas) minūtēs.
Prāts bez satraukuma ir meditācija.
Prāts, kas viss (“līdz ausīm”) ir patreizējā mirklī, ir meditācija.
Prāts, kam nav šaubu, nedz nojautu, ir meditācija.
Prāts, kas ir atgriezies mājās (no darba), pie sava sākuma, ir meditācija.
Prāts, kas “nav prāts”, ir meditācija.
Adi Šankara (Hindi filosofs, Advaita Vedanta nostiprinātājs) ir runājis par bezkaislīgumu, nošķirtību un atsacīšanos. Tomēr viņš paredzēja, ka, viņam runājot tikai par atsacīšanos, cilvēki var sākt vēlēties un veicināt grūtsirdību. Viņš nevēlējās, lai cilvēki pārtrauktu cienīt skaistumu; tad viņš dziedāja simts vārsmas par skaistumu.
Skaistumam ir trīs slāņi: ierosme, izteiksme un izpausme. Garīgums ierosina, māksla izsaka un zinātne izpauž.
Dievisķais ir skaists, un skaistums ir Dievišķs. Deva (starojošais, vīrišķs debesu iemītnieks) nozīmē
Veselīgs pumpurs izplaukst. Tas nevar neizplaukt, vai ne? Ja pumpurs ir slims, tas paliek pumpurs vai nonīkst. Kā skaidrot veselību? Kas ir veselība? Ko nozīmē būt veselam? Protams, tas nozīmē būt miesīgi stipram, ar rāmu prātu un līdzsvarotām jūtām. Iekšēji maigam. Ja esi iekšēji sastindzis, tā nav veselība. Ja slikti jūties, tad tu runā: “Neesmu vesels, man viss ķermenis ir sastindzis, esmu slims”. Tāpat ir ar prātu. Ja prāts ir iesīkstējis un pārāk nosodošs, tu esi garīgi nevesels. Ja jūtas ir kļuvušas raupjas, tu esi emocionāli slims. Veselība ir brīva kustība no iekšējā uz āru. Un otrādi, no āra uz iekšējo.
Sanskritā “Swasta” nozīmē veselību. Tas nozīmē arī “esamība sevī“.
Šri Šri Ravi Šankara 25 vēlējumi 2007.gadā
Publicēts 2006.gada decembrī nedēļas žurnālā “The Week”
1.Pārlūkojiet savas dzīves apjomu
Iedomājieties savas dzīves vietu laiku plūdumā. Ir pagājuši miljoniem gadu un miljoni vēl ies. Kas ir jūsu dzīve, salīdzinot ar to? 60, 70 vai 100 gadi ir nenozīmīgi, sīkāki par pilienu okeānā. Visuma mērogos jūsu vienkārši nav! Izprotiet to, un jūsu patmīlība izšķīdīs.
Patmīlība (ego) ir maldi attiecībā uz savu nozīmīgumu, savu esamību.
Kad pievēršamies cilvēka dzīves garīgajai pusei, raisās atbildības, līdzdalības, līdzcietības un rūpju par visu cilvēci jūtas. Garīgais avots uztur un sargā dzīvību. Tas dara jūs stipru un noturīgu. Tas lauž kastu, ticējumu, reliģiju un tautību šaurās robežas un sniedz jums apjēgu par to, ka dzīvība ir visur. Un tikai ar šīs apjēgas, šā apziņas garīgā pacēluma palīdzību mēs varam izbeigt karus un atjaunot cieņu pret cilvēku tiesībām visā pasaulē.
Kā to visu panākt? Kādi ir garīgās attīstības pamati?
PĀRLIECĪBA: Pirmais solis garīguma ceļā ir pārliecība par sevi pašu.