I Viņa Svētības Šrī Šrī Ravi Šankara izteikumi.
Meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.
(Viss ir vienkārši – dzīves jēga ir būt laimīgam. Viss ir sarežģīti – lielākoties apstājamies pie bleķiem, par savu būtību pat nenojauzdami. Tulk. I.L.)
Par autoru: Hamburgietis; pēc 5 darba gadiem advokatūrā pievērsies garīgumam un 1986.gadā piedzīvojis pirmo spēcīgo netveramās garīgās enerģijas pamošanos. Par savu uzdevumu uzskata cilvēku bezmaksas ievadīšanu Jogas prasmēs. Vēl skat. http://wiki.yoga-vidya.de/Yogi_Nils ; https://sites.google.com/site/nilshorn2/
Joga iesācējiem. Nils Horn:
http://www.youtube.com/watch?v=XsOsBfSy_sg#t=194
Saturs
Kas ir Joga?
Esi Jogas māceklis
Desmit Patandžali ētikas pamatlikumi
Praktizē piecus veselības pamatlikumus
Ceļš uz Iekšējo Līksmi
Pārvarēt bailes, bēdas un dusmas.
Karma-Joga (Mīlestības reliģija) Turpiniet lasīt
(Grāmata ir par daosu maģiju, tiešāk – par vīrieša dzimumdziņas pārvaldību un sublimāciju (cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju enerģijas pārvēršanās augstākā psīhiskajā enerģijā). Lietišķo un garīgo aspektu saistības ķīniešu izpratne ir uzmanības vērta. Turpiniet lasīt
Termini – ‘enerģētiskais centrs’, ‘telpa’, ‘dobums’, ‘atrašanās vieta’, ‘mājoklis’ un citi. Šie tehniskie termini tiek lietoti daosu tekstos, un tulkotāja pienākums ir tos saglabāt un lietot pareizi.
Kad attīstās dzīvīgums un aizpilda ikkatru ķermeņa daļiņu, māceklis jūt, it kā neskaitāmas smalkas zivtiņas peldētu viņa rumpī un locekļos, tiecoties nokļūt muskuļos, nervos, kaulos un kaulu smadzenēs, aizpildot visas telpas, poras, caurumus, zobus, dobumus, ieplakas, iekšas utt., kas tad pieņem dažādus veidolus un izmērus, līdzīgi tam kā Turpiniet lasīt
Tapas jeb pašierobežošanās palīdz attīrīt visus ķermeņa orgānus un iztīrīt tos no indēm un sārņiem. Ar pašierobežošanos viss ķermenis attīrās, un visi sajūtu orgāni kļūst spēcīgāki.
To veic nevis Dieva iežēlināšanai vai pašapjēgas sasniegšanai, bet lai spēcinātu ķermeni un prātu.
Mēs sazināmies ar cilvēkiem, izsakot daudzas laipnības — ‘Labdien’, ‘Sveiks’, ‘Kā klājas?’,’Laipni lūdzam’. Bet tas ir tik pavirši… Šie vārdi īstenībā nenāk no sirds. Tā stjuarte no mums atvadās, kad izkāpjam no lidmašīnas. Viņa saka: «Patīkamu dienu», bet īstenībā par to nedomā.
Ļoti bieži sakām: «Laipni lūdzam», “Uz redzēšanos!” “Ar labunakti!” un līdzīgi, bet aiz tā nav nekādu jūtu. Turpretim, kad tos pat vārdus izsaka kāds tuvs vai ļoti mīļš cilvēks, tajos ir noteiktas svārstības, aiz tiem ir jūtas.
Kas gan to būtu vaicājis? Tu jau esi sevī! Mosties! Mostieties, tās ir jūsu kārības, kas rada šķitumu, ka esat tālu no sevis. Un kas tās kārības ir? Apmierinājuma kāre, atzinības kāre. Un ko no tā esi dabūjis? Piecas vai desmit kādu sajūtu vai kāda uzbudinājuma minūtes, bet ko vēl bez tā? Galīgi neko! Pavisam neko! Tavas rokas tas atstāj tukšas, tavu galvu un sirdi – izsmeltas.
Atbildēšu, bet vispirms jums jāpasaka man, kur ir sākums tenisa bumbiņai.
Mums piemīt lineāra domāšana, kas pieņem, ka visam ir kaut kur jāsākas un kaut kur jābeidzas. Kaut kas sākas un kaut kas beidzas. Un tad iznāk, ka radība ir radīta, un kādreiz viss beigsies. Tas ir lineārais domāšanas veids.
Bet Austrumos domāšana nav lineāra, tā ir sfēriska.
(Latviešu garīgais mantojums gluži vai brēc uz mums par cilvēka un dabas vienību, saskaņu un sajūgtību. Ja latviešiem ir reliģija, tā ir dabas, cikliskuma, saskanīguma, darba, ‘šeit un tagad’ reliģija. Un mēs neesam vientuļi. Nešaubīgi, tautas, kas tūkstošiem gadu ir dzīvojušas teltīs, būdamas tikpat atkarīgas cik pateicīgas dabas spēkiem un dāvanām, ir mums vērā ņemami sarunu biedri. I.L.)
Autore mēģina iepazīstināt ar klejotāju pasaules ainu. Cilvēki un daba savstarpēji sadzīvo. Un visi cilvēki vēlas rast saskaņu ar dabu, tā ir nozīmīga lieta gan klejotājiem, gan citām tautām.
(Daosu mūka Čan Čuņ trīs gadu ceļojuma pie Čingīs-hāna (Genghis Khan, /ˈɡɛŋɡɪs ˈkɑːn/ jeb /ˈdʒɛŋɡɪs ˈkɑːn/, mongoliski: [tʃiŋɡɪs xaːŋ] un tālākās dzīves apraksts (1219.-1227.g.). Ērti salīdzināt ar tā paša laika Indriķa hroniku.
Čan Čuņ pirmsnāves dzeja: “Dzimšana un nāve ir kā rīts un vakars; spokaini burbuļi parādās un zūd, bet ūdens nav skarts necik. Kad saules un mēness gaisma iziet caur caurumu, mēs varam pārkāpt saulei un mēnesim; bet kad gaismas noslēpumainais spēks atklājas pilnībā, tā apņem jūras un kalnus, plūst visās pasaules malās kā uz kaut ko tuvu un elpina radību miriādes kā atspere, un bezjēdzīgi ir vārdi, kad ota beidz tos rakstīt, pārvēršas pīšļos, un kad tiek nodoti laikabiedriem, tie tos aizmirst jau klausoties”. I.L.)
(Te ir runa par pāreju no asinsupurēšanām uz prāta un apziņas kultūras, garīguma izkopšanas mācību līdz pat meditācijai un apjēgai, kas jāpārdzīvo ikkatrai civilizācijai. To apmēram 1917 gadus pirms Kristus Tibetā svētā Svastikas kalna apvidū ir aizsācis atnācējs gŠen-rab Mi-bo-če. “[Viņš] paredzēja piecas lietas: ciešanu pasauli {Izturības Pasauli, mi mjed kyi ‘jig rten} [kā] kopjamu lauku; tos, kurus jādara rāmus – cilvēciskās būtnes; kontinentu – ‘Dzam-gling, Sog-kha; ļaudis [kā savus] līdzgaitniekus; dMu karalisko ģimeni [kā savus] pēctecību.” Viņam ir izdevies to paveikt un viņa pēctečiem daudzmaz saglabāt, nenosmacējot dzīvo saikni ar neaptveramo. Viegli tas nav bijis: “Esmu brīvs, tomēr pat mans spēks ir notrulināts, kad ir darīšana ar maldinātu apzinošos būtņu karmām. Mani pasaulīgie darbi ir pabeigti. Lai mācītu pārcelšanās īslaicīgumu tiem, kas paliek uzticīgi nemainīgumam, aiziešu arī es”. Arī atnācējs Jēzus vēlāk ir darījis to pašu Tuvajos Austrumos, mācot augstāko mīlestību un neliekulību. Un viegli tas nepavisam nav bijis, lai neteiktu, ka Jēzus pēcteči ir tikuši varas turētāju piejaucēti un mācība izkaltēta formālismā un pretenzijās. Krusta nāvē Jēzus sniedza cilvēcei vai vismaz jūdiem iespēju ieraudzīt sevi kā spogulī. … I.L.)
Mūsu dienās vārds Bon ir kļuvis labi zināms; tā sākotnējā izcelsme ir atvasināta no sena tibetiešu jēdziena bzlas pa [skandēšana] un no ar to saistīta darbības vārda bon pa, kas nozīmē bzla pa [atkārtot, skandēt]. Šis jēdziens tik pazīstams ir tāpēc, ka senos laikos svētu formulu skandēšana vai ar to saistīti riti un dievkalpojumi tika saukti par Bon, un to veikšanas lietpratēji tika iecelti par Bon-po.
Turpiniet lasīt
janaka uvaacha
kathaM jñaanam avaapto’ti kathaM muktir bhavishhyati
vairaagyaM ca kathaM praaptam etad bruuhi mama prabho. 1.1Džanaka teica:
Kā cilvēks gūst apjēgu? Kāda būs atbrīvotība? Kā nodrošina atsacīšanos? Ak Kungs, to man teic.1.1.
Un tā, Džanaka vaicā Aštavakram: “Kā es varu atbrīvoties? Kā? Kā varu kļūt brīvs? Es visu to zinu ar saprātu, visu saprotu, bet kā to izdarīt?“
Lūk, kur grūtības. Vai ne?
Šis būs stāsts par debesu kalnu, no kurienes tiek raidītas uz zemi dvēseles.
Ikviens no mums ir bijis debesu kalnā, ir redzējis debesu kokus un puķes. Gan tikai īsu brīdi. Šķiet, tikai mirkli. Jo retais, kas uzņēmies zemes gaitas, debesis vairs atceras. Neatceras tāpēc, ka vairumam zemes kņada liekas skaistāka par debesu mieru.
(IZMAINĪSIES MATERIĀLĀS STRUKTŪRAS, MUMS BŪS IESPĒJA KĻŪT CILVĒCĪGĀKIEM, MĒS PACELSIMIES JAUNĀ AUGSTĀKĀ LĪMENĪ, JA GAISMAS CILVĒKI SPĒS SANĀKT KOPĀ UN APVIENOTIES.
Vai tā ir pasaka par izkļūšanu no pagrimstoša materiālisma purva ar skaidrības un vienkāršības ieročiem, vai stāsts no dziļas senatnes par vareniem kosmiskiem cikliem un neizpētītu enerģiju ietekmes pastiprināšanos uz Zemes, ir vērts izlasīt un, galvenais, padomāt. I.L. )
Karloss Barrio (Carlos Barrios) ir dzimis spāņu ģimenē El Altiplano kalnienē. Viņu māja atradās Huehue tenango, kas ir maiju Mam cilts dzīvesvieta. Kopā ar citiem maijiem un citiem vietējo tradīciju glabātājiem Mam cilts glabā daļu Bruņurupuču salas (Ziemeļamerikas) seno zināšanu.
Kopš neatminamiem laikiem Indijas svētās zemes pašatsacījušies gaišreģi laiku pa laikam ir atklājuši sevi garīguma jomā. Tas ir nesis labumu mācekļiem, saprātīgajiem un tiem, kas tiecas pēc atbrīvošanās. Iznākumā Indijas prasmju apraksti sanskrita valodā ir neierobežota garīguma dārgumu krātuve.
… Prāna ir dzīvības spēks jeb enerģija, kas pastāv visur un katrā no mums izpaužas caur elpu, tomēr tā nav tas pats, kas elpa vai skābeklis. Prāna pastāv visā dzīvajā. Apziņa tai nepiemīt – tā ir tīra enerģija. Katru mūsu ķermeņa šūnu pārvalda prāna.
(Ja atsevišķie sanskrita vārdi baltu mutēs ir nonākuši saskarsmes ceļā ar sanskrita zemēm, tad diez vai starp tām ir kāda mums ģeogrāfiski tuvāka kā Kašmira. Sensenos laikos tā esot bijusi Kasjapas, Arjavati vīra, zeme; kā rakstīts Bhavišjas Purānā – “ap Kalijugas 1000.gadu (2000.g.pr.Kr.) Indijas zemē ir ieradies Kasjapa Muni ar Arjavati. Tie ir pielūguši vēlāk izsīkušo Sarasvati upi, un tiem ir bijusi tās svētība”. http://ancientindians.wordpress.com/aryans-to-asoka-bhavishya-purana/). Kasjapa esot bijis āriju pirmtēvs.
Šri Šri ņem no groziņa jautājumu lapiņas. Runā ar cilvēkiem aci pret aci, smaida un liek lapiņas malā. Priekšā iznāk kāds puisītis un ieliek Šri Šri rokās uzlīmīti “Nr.1”.
Šri Šri Ravi Šankars: Aiziet vēl viens gads, ir jau aizgājis. Sagaidīsim 2010.gadu. Izgājušais gads ir darījis mūs bagātus ar pieredzējumiem.
Jaut.: Gurudži, kāpēc man mājās nav tāds pats meditācijas pieredzējums kā šeit?
Šri Šri Ravi Šankars: Vietai ir ietekme, bet tas ir tikai sākumā. Jo stiprāks tu kļūsti, jo sāc ietekmēt vietu, nevis vieta ietekmē tevi.
Turpiniet lasīt
Jaut.: Gurudži, man šķiet, ka dzīve ir ļoti nelaimīga. Ko man iesākt?
Šri Šri Ravi Šankars: Jūs domājat, ka dzīve ir nelaimīga tādēļ, ka esat atkarībā no pagātnes vēlmēm, pagātnē neiespētā, jūs nepieņemat tagadni, jūs nevirzāties uz priekšu, vai arī jūs cerat uz kaut ko par daudz. Pareizi?
Jaut.: Esmu nedaudz satraukts tavā priekšā, un mana sirds arī pukst straujāk. Kursa laikā es uzzināju, ka mūsu esamība ir mūžīga. Es vēlētos zināt, kāds ir šīs iedzimšanas sakars ar mūžīgā klātbūtni?
(Stenogramas atšifrējums. Šajā konferencē piedalījās 1000 Romas katoļu priesteri no visas Indijas.)
Om Šanti…Šanti…Šantihi…
Šri Šri Ravi Šankars: Kāds prieks runāt ar Dieva mīļotājiem! Esmu kā bērns, kurš gatavojas pļāpāt zinātnieku priekšā. Parunāsimies…
Mīļotāji pazīst sirds valodu – mēs visi esam Dieva mīļotāji, kuri vēlas savienoties ar pasaules garu. Mēs visi vēlamies kalpot, … redzēt dievišķumu apkārtējos cilvēkos…
Turpiniet lasīt
Jaut.: Gurudži, es bieži redzu cilvēkus paklanoties tev. Vai tas ir viss, kas vajadzīgs?
Šri Šri Ravi Šankars: Nē nē, nepavisam. Šīs lietas īstenībā ir nenozīmīgas. Zināt, šie ārējie žesti ir nenozīmīgi. Nepiešķiriet tiem par daudz nozīmes. Visiem šiem žestiem nav nozīmes. Mūs visus saista dziļāks līmenis, sirds līmenis. Tā mēs esam satikušies, un esam visi šeit.
Turpiniet lasīt
Es teiktu, ka jums, garīgiem mācekļiem, ir jāpiedalās šajā lietā. Labie cilvēki ir aizbēguši no politikas, it kā tā būtu netīra kanalizācijas caurule. Plūstot tik daudz netīrai kanalizācijai, mīļā Ganga (Gangaji) ir izzudusi. Politikā ir jāienes jaunas ievirzes, uz to mums visiem ir jāstrādā.
Šri Šri Ravi Šankars
Jaut.: Gurudži, kad man uznāk sliktas domas, es spēju tās vājināt ar saprātu.
Bet vai ir iespējams būt bez sliktām domām vispār?
Šri Šri Ravi Shankars: Tā ir prasmes lieta. Kā pārvaldīt sliktas domas. Milzums domu nāk, kad ķermenis ir piesārņots, ja prātā ir neīstums (aavaran – maskēšanās, norobežošanās).
Turpiniet lasīt
Jaut.: Gurudži, ar tavu labvēlību esmu saņēmis jaunu auto, bet ja tu tajā nesēdi, kāds prieks no auto?
Šri Šri Ravi Šankars: Tavs ķermenis ir auto, kura sirds ir motors. Tev pietiek, ja tev sirdī ir vieta man. Kāds prieks ir sēdēt otra automašīnā! Ļauj man mājot savā sirdī.
Turpiniet lasīt
Jaut.: Kas ir “yashti” (arī vyashti – personiskais līmenis) un “samashti” (visaptverošais līmenis)?
Šri Šri Ravi Šankars: Vai dziedat ikdienā? (Kundze saka, ka dzied mājās, kad ir viena.) Kad tu dziedi vienatnē, tas ir jašti. Kad tu dziedi kopā ar visiem šeit, piedalies badžanu (bhajan – dievbijīgas dziesmas) dziedāšanā kopā ar visiem, tas ir samašti. Samašti nozīmē visu radību.
Jaut.: Kāda nozīme laikam, ja viss notiek patreizējā brīdī?
Šri Šri Ravi Shankars: (Pēc pārdomu brīža). Tas (iepriekšējais brīdis) tagad ir pagātne. Pagātne arvien ir pagātne. Pagātne un nākotne ir arī tagadne. Visai radībai nav nozīmes, nedz laika, nedz vietas.
Jaut.: Kāds ir sakars starp domu un darbību?
Šri Šri Ravi Shankars: Nekad nedariet neapdomīgas lietas, vai arī jūs būsit nepatikšanās. Turpiniet lasīt
Jaut.: Kāpēc mums ir jāpieliek tik daudz pūļu, lai fiziski satiktu tevi, jeb ir tā, ka Guru ar kaut kādu nolūku veido nepieejamību?
Šri Šri Ravi Šankars: Nepavisam! Esmu pieejams vienkārši. Esmu pieejams visvienkāršāk. Zināt, jums tīk pielikt pūles, un, lai ko jūs gūtu pēc to pielikšanas, jūs tad gūstat lielāku prieku. Jūs nepriecē tas, ko gūstat viegli. Tā ir parasta cilvēka psīholoģija. Turpiniet lasīt
1. Mācieties šo svēto likumu, kuru ir ievērojuši (Vēdās) mācītie vīri, un kam savās sirdīs piekrituši tikumīgie, kas vienmēr ir brīvi no naida un juceklīgas pieķeršanās lietām – no atkarībām.
2. Darboties vienīgi, sagaidot apbalvojumu, nav slavējami, tomēr brīvība no šīs vēlmes šajā (pasaulē) nav (sastopama): jo uz (šīs) vēlmes dibinās Vēdu mācības un Vēdās noteikto darbību veikšana. Turpiniet lasīt
Budisma norādījumi nav baušļi, un tajā nepastāv grēka jēdziens. Tomēr tas noteikti nenozīmē, ka tie būtu tikai ieteikumi.
Pali valodas vārds “norādījumi” (sila) var attiekties uz iekšēju tikumību, kā laipnība un patiesums, kā arī uz šo tikumu darbību pasaulē. Tas var attiekties arī uz tikumisku rīcību. Tomēr, vislabāk vārdu “sila” var izprast kā saskaņas, harmonijas ceļu. Turpiniet lasīt
(Šamanisms un pagānisms mums ir padarīti par lamuvārdiem, tomēr pilnīgi nepelnīti. Tie viltojumi, ārišķīgi atdarinājumi un kropļojumi, ko mēdz pārmest šamanismam, attiecas uz visiem cilvēka darbības veidiem, arī uz visiem -ismiem un reliģijām. Ar šamanismu var “aiziet tajās pašās auzās”, kur ar kristietību. Šamanisma “gari” nav vairāk nosacīts jēdziens kā “dievs” un “pāvests”. Šamanismā var atpazīt Jēzus brīnumdarbus un nojaust, kas bija tas, par ko viņš tā laika cilvēkiem teicis “vēl nesapratīsit”. Jo “pagāniskāka” kļūs cilvēce, jo saskanīgāk tā dzīvos ar savu nabaga planētu – I.L.) Turpiniet lasīt
(Joga ir prasmīgums, darbs ar sevi – sava ķermeņa turēšana, attieksmes un gara attīstība ar galamērķi saplūst kā Es kodolam ar visumu, virsapziņu, Dievu holistiskā veselumā. “Īstenība ir apjēdzama kā organisks veselums”, J.K. Smetss.
Kas manam biedram nāca
Itin sebu vakarāi?
Dieviņš manam biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.
Man arvien vairāk šķiet, ka vispārzināmajā Jēzus citātā “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība” tā lielākā ir joga, lai kā to sauktu, var arī par Līgo. Tā stāv pāri reliģijām, tai vislīdzīgākā ir mīlestība, un pietiekamā mācekļa garīgās attīstības stāvoklī tā atjauno saikni ar Dievu, lai kā to sauktu.
Ja atrodat cilvēkam vēl draudzīgāku Jogas Sūtru skaidrojumu, dariet zināmu. Ja atrodat kļūdas vai labojamas vietas, lūdzu komentējiet. Tulkots ir no lekciju pieraksta, tāpēc ir vērts paklausīties autora bagāto intonāciju šajā video: Turpiniet lasīt
Nākošā sūtra:
[AUM vai OM apcere (1.23-1.29)
1.23 Ar īpašu ziedošanos un ļaušanos ieiet radošajā avotā, no kura esam cēlušies (ishvara pranidhana), saplūsmes, virsapziņas (samadhi) iestāšanās ir nenovēršama.
(ishvara pranidhana va)
Cilvēka apziņa ir kā sēkla. Sēkla nes koka, lapu, zaru, sakņu, ziedu, augļu un vairošanās iespēju. Tāpat ir arī ar cilvēka prātu. Sēklas uzdīgšanai un izplaukšanai vajag piemērotu augsni, piemērotus apstākļus, saules gaismu, ūdeni, – piemērotu augsni, vai ne tā? Tas pats ir arī ar cilvēka apziņu, cilvēka prātu. Sēkla var vai nu palikt gaidoša gadiem, glabājot savī savas iespējas, vai sākt dīgt un plaukt; – cilvēka apziņas uzdīgšana ir viveka – apjēga, spēja atšķirt lietas, viedība. Turpiniet lasīt
(Nibru, Urimas versija)
1-26 Tajās dienās, tajās tālajās dienās, tajās naktīs, tajās tālajās naktīs, tajos gados, tajos tālajos gados, sensenajās dienās,
kad redzamā pastāvēšanā tika nestas vajadzīgās lietas, senajās dienās, Turpiniet lasīt
Gazali rāda, ka jēdziens, ko sūfiji sauc par “zināšanām (apjēgu)”, tiek lietots kā tehnisks termins, bet ka tā loma cilvēka pastāvēšanā ir neizmērojami lielāka par to, ko parasti sauc par zināšanām. Vēlāki domātāji un tie, kas ir rakstījuši, jau mazāk pakļauti vispārēju uzbrukumu briesmām, nosauks šo zināšanu veidu par to spēku, kas uztur cilvēci.
Apjēga, – saka viņš, citēdams Fatahu el-Mosuli, – kas ir sūfiju mērķis – tā ir tas, kas uztur dzīvību tādā mērā, ka ja tās nodošanu pārtrauktu uz trim dienām, cilvēka būtība nobeigtos kā nomirtu cilvēks bez barības vai slimais bez nepieciešamām zālēm. Tāpēc sūfiju apjēga ir kaut kas, kas nepārtraukti ieplūst cilvēkā.
Kāds vaicāja Andaki:
“Izpratne un labvēlība ir sūfiju Ceļa daļa – kāpēc gan tajā bez mīlestības un skaistuma būtu vajadzīgs vēl kaut kas; kāpēc, piemēram, tajā vajadzīgas zināšanas un laika plūdums un tādas lietas kā šaubas un iebildes?
Viņš atbildēja: Turpiniet lasīt
Tiek teikts, ka ķīniešu imperators ir sūtījis savus sūtņus pie hakīma Sanaī.
Sākumā Sanaī ir atteicies “atsūtīt savu gudrību, lai to saņem un izpēta zinātnieki”.
Tomēr pēc ilgām pārrunām viņš ir piekritis sniegt izskatīšanai dažas mācības. Viņš ir arī nosūtījis imperātoram rūpīgi aizzīmogotu vēstuli. Tajā ir bijis šo mācību skaidrojums.
Mācības ir sastāvējušas no divpadsmit apgalvojumiem, sešiem ceļa spieķiem, trim izrakstītām tjubeteikām (cepurīte Vidusāzijā) un viena gravēta akmeņa.
Laupītāju banda uzbrukusi kādam patiesam cilvēkam, kurš pūlējies mācīties sūfiju ceļu.
Atklājuši, ka viņam nekā nav, laupītāji sākuši čukstus apspriesties par to, ko tad ar viņu iesākt.
Pēkšņi viņš sācis kliegt: “Nē! Nē! Dodiet man vēl laiku, lūdzu!” Turpiniet lasīt
Cilvēks, kas nodomājis kļūt par mācekli, teicis Dhun-Nunu Ēģiptietim:
“Vairāk par visu šajā pasaulē es vēlos tikt pieņemts Patiesības Ceļā.”
Dhun-Nuns tam teicis:
“Tu vari pievienoties mūsu karavānai tikai tad, ja sākumam pieņem divus noteikumus. Pirmais – tev nāksies darīt to, ko tev darīt negribas. Otrais – tev netiks atļauts darīt to, ko tev darīt gribas. Tieši “iegribas” stāv starp cilvēku un Patiesības Ceļu.”
No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm
Ir zināms – kad hadži Mohiuddīns mācījies Skolotāja Halladža vadībā, tas reiz viņam teicis:
“Atstāj manu kopienu, strādā, neko par sakaru ar mums nesakot, līdz nesasniegsi kādu bagātību un stāvokli sabiedrībā, un tad atgriezies.
Hadži ir samulsis un iebildis: Turpiniet lasīt
Dižākā līmeņa dervīšam vaicāja:
“Kāpēc cilvēki tērē tik daudz laika un spēku seno Skolotāju dzīves un darbības pētīšanai; tak ziņas par to dzīvi var būt kropļotas, to rīcība, iespējams, ir piemērota viņu laikam, bet viņu vārdi, droši vien, ir slēptas jēgas pilni?”
Tas ir atbildējis: Turpiniet lasīt
(Kristieši, lūdzu nesabozīsimies no virsraksta vien. Ja kristietība nav tikai burbulis, un ja tā nav savas inerces izskrejā, tad nopietns, varbūt vecāka, drauga vārds un īsts pamatojums ir pateicības vērts. Un nesakiet, ka nepieķerat sevi pie domas, ka kaut ko tādu jau bijāt jautuši. -I.L.)
Jēzus Kristus mācība nelīdzinās mūsdienu ortodoksālajai kristietībai, nedz tā ir bijusi līdzīga ebreju tautas ticībai. Viņa reliģija ir bijusi ar lielu atkāpi no judaisma gan pamatidejās, gan ideālos, kā arī ideālu sasniegšanas veidā. Tā ir bijusi daudz vienkāršāka pēc formas un daudz cildenāka pēc būtības.
(Viedais Suta (Vēdu zintnieks) pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Madhusudana (demona Madhu nogalinātāja – Krišnu) koks,
– kura stingrās saknes ir Likums (Vārds, Logoss),
– kura stumbrs ir Vēdas
(“sakne”, “dievišķās zinības”, Hindu reliģijas Svētie raksti, apkopoti apmēram 1500. līdz 1000. g.pr.Kr. To pamats ir Šruti “dzirdētais vārds”, kas ietver Vēdu Mantras un Brahmanas – (Brahmaniem (garīdznieku kastu) piederīgās – Hindu Talmuds) un arī Upanišadas. http://www.mypurohith.com),
– kura pārpilnie zari ir Purānas (Hinduisma vēlāki teksti, būtībā Svētie raksti),
– kura ziedi ir ziedojumi,
– un kura augļi ir atpestīšana,
pārspēj visu.
2. Naimišā, bezmiega būtņu (bezmiesīgas būtnes, kas neaizmieg) laukā zintnieki, Saunaka un citi tūkstošiem gadu veic ziedojumus, lai sasniegtu Debesu valstību.
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: “Kāds ir ciešanu ceļš Jamas pasaulē? Stāsti man, ak Kešava (”tas, kam ir daudz jeb skaisti mati.” Višnu jeb Krišnas vārds), kā pa to iet grēcinieki.
2. Svētītais Valdnieks teica: “Es pastāstīšu tev par Jamas Ceļu, kas nes lielas ciešanas. Kaut gan tu esi mans pielūdzējs, tu satrauksies, to dzirdējis.
3. Tur nav koku paēnas, kur mirušais varētu atpūsties, un tajā ceļā nav barības dzīvības uzturēšanai.
4. Nekur nav redzams ūdens, ko tas, galīgi izslāpis, varētu iedzert. Kvēlo divpadsmit saules, ak Putns, kā pralajas (pasaules sabrukums kalpas (Brahmas gads = 4320000000 saules gadi) beigās) beigās.
Turpiniet lasīt
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: Kādas ir mokas, ko pārcieš grēcinieks, kas ir nogājis pa Jamas ceļu Jamas valstībā? Pastāsti man, ak Kesava.
2. Svētītais Valdnieks teica: “Klausies, ak Vinatas pēcnācēj. Es pastāstīšu to no sākuma līdz galam. Tu trīcēsi no elles apraksta vien.
3. Četrdesmit četras jūdzes aiz Bahubhiti pilsētas, ak Kasjapa (šeit Garuda), ir dižā Taisnības Valdnieka pilsēta.
4-5. Grēcinieks vaimanā, kad tas dzird pūļa “Vai manu, vai manu” gaudas, un dzirdot viņa vaimanas, arī tie, kas staigā pa Jamas pilsētu.
Visi dodas pie vārtsarga un piesakās tam. Vārtsargs Dharmadhvaja tur stāv vienmēr.
Turpiniet lasīt
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: Par kādiem grēkiem nonāk uz platā Ceļa? Kāpēc iekrīt (elles upē) Vaitarani? Kāpēc nonāk ellē? Pastāsti man, ak Kesava.
2. Svētītais Valdnieks teica: “Tie, kuri vienmēr bauda ļaunus darbus, kas novēršas no labiem darbiem, iet no elles uz elli, no posta uz postu, no bailēm uz bailēm.
3. Cildenais nonāk Taisnības Valdnieka pilsētā pa trim vārtiem, bet grēcīgais tikai pa vieniem – dienvidu vārtiem.
4. Vaitarani Upe ir jāšķērso tikai šajā īsti nelaimīgajā ceļā. Es pateikšu tev, kas ir grēcinieki, kuri pa to iet:
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: “Pastāsti man, ak Kesava, kādi grēki izpaužas noteiktās pazīmēs, un pie kādām iedzimšanām tādi grēki noved?”
2. Svētītais Valdnieks teica: “Par grēkiem, kuru dēļ grēcīgais, kurš atgriezies no elles, nonāk noteiktā iedzimšanā un par pazīmēm, kādas rada noteikti grēki, – klausies Mani par tiem.
3. Brahmana slepkava kļūst par diloņslimnieku, govs kāvējs kļūst par kuprainu un vājprātīgu, jaunavas slepkava kļūst par lepras slimnieku – šie visi iedzimst par pārijiem (nepieskaramajiem).
Turpiniet lasīt
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: – Stāsti man, ak Kesava, kā mātes dzemdē izveidojas tāds, kas atgriežas no ellēm, un kādas mocības tas izcieš augļa stāvoklī.
2. Višnu teica: “Es pateikšu tev kā dzimst mirstīgais, kad saplūst vīrišķais un sievišķais elements, vīrietim un sievietei savienojoties.
3. Grēcinieka ķermenis sāk veidoties menstruācijas laika vidū, trijās dienās, kad Indra (debess velves dievs, no augstākajiem dieviem, bet ne no neradītajiem) izpērk Brahmana slepkavības grēku.
4. Tāda, kas atgriežas no elles, māte pirmajā dienā no šīm tiek uzskatīta kā pamesta sieviete, otrajā kā Brahmana slepkava, trešajā kā veļas mazgātāja.
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Suta: To dzirdējis, Garuda, trīcot kā svētā vīģeskoka lapa, vaicāja atkal Kesavam cilvēku labā.
2. Garuda teica: Pastāsti man, kādā veidā cilvēks, kurš ir apzināti vai neapzināti grēkojis, var glābties no Jamas kalpu mocībām.
3-4. To cilvēku labā, kuri ir pagrimuši pārdzimšanu okeānā, ar vājām gara spējām, kuru saprātu aizklāj mākoņi, kuru Es ir aizmiglojusi atkarība no sajūtu objektiem.
Turpiniet lasīt
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: “Stāsti man, ak Valdniek, par visiem ritiem, ko veic to labdarbīgo labā, kas ir citās pasaulēs, un kā dēliem tos jāpilda.”
2. Svētītais Valdnieks teica: “Ak Tarkšja, tu esi darījis labi, vaicājot man cilvēku labuma dēļ. Es pastāstīšu tev par ritiem, kas piemēroti taisnprātīgajiem.
3-4. Labdarbīgam cilvēkam vecumā, redzot savu ķermeni slimību nomāktu un planētu stāvokli nelabvēlīgu, vairs nesadzirdot dzīves aicinājumu,
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1. Garuda teica: Tu esi pateicis visu par dāvanām slimajam. Tagad, ak Valdniek, pastāsti par ritiem mirstošam.
2. Svētītais Valdnieks teica: Klausies, ak Tarkšja, un es izskaidrošu tev ritus tam, kas atstāj ķermeni, un ar kādiem ritiem cilvēks pēc nāves sasniedz labu stāvokli.
3-5. Kad karmas ietekmē iemiesotais atstāj savu miesīgo ķermeni, kādam ir jāiekārto aplis ar govs mēsliem (govs mēslus Indijā plaši lieto tīrīšanai un antiseptikai) svētā tulasi koka (bazilika augam līdzīgs) tuvumā.
Turpiniet lasīt
Šīs nodaļas,vismaz pagaidām, atstāju netulkotas kā pārāk tālas mūsu tradīcijai:
X. Kaulu savākšana no kremācijas uguns. http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu12.htm
XI. Par desmit dienu ceremoniju. http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu13.htm
XII. Par vienpadsmitās dienas ceremoniju. http://www.sacred-texts.com/hin/gpu/gpu14.htm
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1-2. Garuda teica: “Cik plaša ir Jamas pasaule? Kam tā ir līdzīga? Kas to ir izveidojis? Kas ir likumu devējs, un kam pieder lemšana?
Taisnais iet taisnus ceļus uz tiesas namu; pasaki man par šiem taisnajiem un viņu ceļiem, ak Līdzcietības Dārgumu glabātāj.”
3-5. Svētītais Valdnieks teica: “Klausies, ak Tarkšja, Es pateikšu tev par starojošo Taisnības Pilsētu, kura ir pieejama Naradam (viens no Pradžapati (“radību valdnieki”, radītāji, ciltstēvi) un viens no septiņiem dižajiem Riši (apskaidrots viedais). Norādes uz viņu satur neatbilstības. Rigvēda viņu apraksta kā no Kanva ģimenes. Pēc citiem avotiem viņš ir cēlies no Brahmas pieres, un Višnu Purana viņu apraksta kā Kasjapas un vienas no Dakšas (“spējīgais, lietpratīgais, saprātīgais”. Parasti tiek saistīts ar radošo spēku. Brahmas dēls, viens no Pradžapati, dažkārt uzskatīts par to vadītāju) meitām dēlu. Mahabharata un dažas Purānas izklāsta, ka viņš ir bijis vīlies par plānu kā Dakša ir veidojis Zemes apdzīvošanu ar cilvēkiem un tāpēc panācis, ka pirmtēvi ir nolādējuši cilvēkus ar atkārtotu nonākšanu sievietes dzemdē un dzimšanu no jauna. Narada ir bijis vārds vienam no dižākajiem likumu rakstītājiem), un kurā nokļūst paši cienīgākie.
(Viedais Suta pārstāsta Višnu norādījumus savam (vimana) vedējam Garudam.)
1.-2. Garuda teica: “Taisnīgs cilvēks, izbaudījis debesu dzīvi, iedzimst no jauna nevainojama ģimenē. Pastāsti, kā tas nokļūst mātes dzemdē.
Es vēlētos uzzināt, ko domā taisnprātīgs cilvēks, nokļūstot šajā (šīs pasaules) ķermenī. Pavēsti man, ak, Līdzcietības Dārgumu Glabātāj!”
Višnu norādījumi savam (vimana) vedējam Garudam par to kā attīstīt sevi dzīves laikā un veiksmīgi aiziet. Tas ir, – kā turēt tīru Dieva vietu sevī, atpazīt Dievu; skarbiem vārdiem tiek skaidrots neaizvietot Dievu ar Svētajiem rakstiem; tiek atgādināts, ka nepieciešama ir arī cildena cilvēka, Skolotāja, ietekme. Kristiešu valodā tas būtu: grēku nožēla, ausis, kas dzird, dzīvais Dievs, nepadarīt par elku Bībeli, vieds mācītājs un dievkalpojums. I.L.)
1. Garuda teica: “Esmu dzirdējis no Tevis, ak Līdzcietības Okeān (Dieva visaugstākais aspekts Višnu, no vārda Viš – izplesties; Visaptverošais, kas saglabā un uztur pasauli), par personīgās dvēseles pārceļošanu pārejošās pasaulēs dvēseles neapjēgas dēļ. Tagad gribētos dzirdēt par ceļiem, kas ved uz mūžīgu atbrīvošanos (atpestīšanu).
2.-3. Ak, Valdniek, ak Starojošais Vadoni, kas esi līdzcietīgs pret patvēruma meklētājiem! Šajā briesmīgajā nepastāvīgajā pasaulē, kas nav īsta, grimusi visās nelaimēs un bēdās,
Dzimst un mirst bezgala daudz būtņu, kas ievietojas dažāda veida ķermeņos, un nav tam gala.
Par stepes seno reliģiju – tengrismu
Pašlaik daļa lasītāju, īpaši citvalodu, ar jakutu reliģiju saprot melno šamanismu. Tas tā nav. Melnais šamanisms, kas saistīts tikai ar zemāko garu pasauli – abāsi (абааhы) un tikai kaitē cilvēkam, var to iebaidīt un spiest atteikties no katras tieksmes censties un iekārtot savu dzīvi; tā nevar būt bijusi reliģija, kas devusi saha tautai spēku un ticību un ļāvusi tai nodzīvot ļoti garu mūžu uz šīs pasaules. Šajā ziņā autors ir pilnībā vienisprātis ar G.V.Ksenofontovu, kurš reiz ir rakstījis:
„Ir jāpieņem par neapstrīdamu atzinums, ka mūslaiku jakutu šamanisms nav tautas ticība, bet tas ir senu tautas medicīnas paņēmienu atliekas – slimību dziedināšana ar buršanos, vārdošanu, lūgšanām, ziedojumiem utt. Taču līdz kristietībai valdošās aprindas ir turējušās pie tā saukto balto šamaņu un to gaišo garu ajī (айыы) kulta”.
Kad pievēršamies cilvēka dzīves garīgajai pusei, raisās atbildības, līdzdalības, līdzcietības un rūpju par visu cilvēci jūtas. Garīgais avots uztur un sargā dzīvību. Tas dara jūs stipru un noturīgu. Tas lauž kastu, ticējumu, reliģiju un tautību šaurās robežas un sniedz jums apjēgu par to, ka dzīvība ir visur. Un tikai ar šīs apjēgas, šā apziņas garīgā pacēluma palīdzību mēs varam izbeigt karus un atjaunot cieņu pret cilvēku tiesībām visā pasaulē.
Kā to visu panākt? Kādi ir garīgās attīstības pamati?
PĀRLIECĪBA: Pirmais solis garīguma ceļā ir pārliecība par sevi pašu.
Gara dāvanas 