Divas sarunas par meditāciju. Šrī Šrī Ravi Šankars (mūsdienas) un ‘Nārada Purāna’ (apm.m.ē. 850-950.g.)

I Viņa Svētības Šrī Šrī Ravi Šankara izteikumi.

Meditācija ir neuzbudināts prāts. Meditācija ir prāts, kas ir nodarbināts ar patreizējo brīdi. Meditācija ir prāts bez šaudīšanās, bez norišu apsteigšanas. Meditācija ir prāts, kas atgriezies mājās, pie sava avota. Meditācija ir prāts, kas kļūst par “nekādu prātu”.

Turpināt lasīt

BŪTISKĀS DABAS UN MŪŽĪGĀS DZĪVES PILNVEIDOŠANAS NOSLĒPUMI. (Daosu joga. Alķīmija un nemirstība) Čžao Bi-Čeņ. Tulkojis Lu Kuaņ Jui

(Grāmata ir par daosu maģiju, tiešāk – par vīrieša dzimumdziņas pārvaldību un sublimāciju (cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju enerģijas pārvēršanās augstākā psīhiskajā enerģijā). Lietišķo un garīgo aspektu saistības ķīniešu izpratne ir uzmanības vērta. Turpināt lasīt

Kā atrast ceļu pie sevis? Šri Šri Ravi Šankars

Kas gan to būtu vaicājis? Tu jau esi sevī! Mosties! Mostieties, tās ir jūsu kārības, kas rada šķitumu, ka esat tālu no sevis. Un kas tās kārības ir? Apmierinājuma kāre, atzinības kāre. Un ko no tā esi dabūjis? Piecas vai desmit kādu sajūtu vai kāda uzbudinājuma minūtes, bet ko vēl bez tā? Galīgi neko! Pavisam neko! Tavas rokas tas atstāj tukšas, tavu galvu un sirdi – izsmeltas.

Turpināt lasīt

Kāpēc cilvēkam var neizdoties garīgi augt, pat daudzreiz beidzot kursu? Šri Šri Ravi Šankars

Tad jūs esat pārpratuši. Jūs domājat, ka viena meditācija visu padarīs jūsu vietā. Vienkārši baudāt meditāciju.
Ja esat zināšanā iegremdējušies pilnībā, tad nav ko raizēties. Bet ja domājat, ka pabūšana kādu laiciņu klusumā izdarīs jūsu vietā visu, un aizmirstat par zināšanu un gudrību. Kad runājat: “Pieņemiet cilvēkus un stāvokļus tādus, kādi tie ir”, zināšana ir rakstīta jums sejā.

Turpināt lasīt

Dievs radījis pasauli, bet kas radījis Dievu? Šri Šri Ravi Šankars

Atbildēšu, bet vispirms jums jāpasaka man, kur ir sākums tenisa bumbiņai.
Mums piemīt lineāra domāšana, kas pieņem, ka visam ir kaut kur jāsākas un kaut kur jābeidzas. Kaut kas sākas un kaut kas beidzas. Un tad iznāk, ka radība ir radīta, un kādreiz viss beigsies. Tas ir lineārais domāšanas veids.

Bet Austrumos domāšana nav lineāra, tā ir sfēriska.

Turpināt lasīt

Hadīss par laba runāšanu un izturēšanos pret kaimiņiem

(Šo pamācību ielieku šeit gluži kā grēksūdzi, jo iedzimtais skorpionisms, 47 manas dzīves gadi okupācijā un padomiskajā kritizējošajā reālismā, un paša noturīguma trūkums ir padarījis, piemēram, mani par visai aizdomīgu un nemitīgi vērtējošu tipu, kam šad tad paslīd mēle.  Neba nu latviešu pasakās un tautasdziesmās trūkst šeit izteikto pamācību un neba nu hadīsas ir rakstītas ne-muslimiem. Un neba nu bez vērtēšanas ir iespējams iztikt.  Šri Šri Ravi Šankars ir teicis apmēram tā: “Ja kāds rīkojas kļūdaini, pasaki to viņam divatnē vienreiz. Tad tu savu daļu esi paveicis, tālākais ir viņa atbildībā”. Tomēr hadīsā pateikts ir lieliski, un tas, ko visi saucam par Dievu, gan jau visu zina vēl labāk.)
No Imāma Navavī 40 hadīsu krājuma. Tulkojusi Fātima L.

No Abū Hureiras, lai Dievs ir ar viņu apmierināts, ka Dieva sūtnis, lai viņam Dieva svētība un miers, teica: “Lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, saka labu vai klusē. Lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, ar cieņu un laipnību izturas pret savu kaimiņu, un lai tas, kurš tic Dievam un Pēdējai Dienai, ar cieņu un laipnību izturas pret savu viesi.” [Bukhārī un Muslims]

Turpināt lasīt

Daosu mūka Čan Čuņ ceļojums uz Rietumiem pie Čingīs-hāna. 13.gs.hronika

(Daosu mūka Čan Čuņ trīs gadu ceļojuma pie Čingīs-hāna (Genghis Khan, /ˈɡɛŋɡɪs ˈkɑːn/ jeb /ˈdʒɛŋɡɪs ˈkɑːn/, mongoliski: [tʃiŋɡɪs xaːŋ] un tālākās dzīves apraksts (1219.-1227.g.). Ērti salīdzināt ar tā paša laika Indriķa hroniku.
Čan Čuņ pirmsnāves dzeja: “Dzimšana un nāve ir kā rīts un vakars; spokaini burbuļi parādās un zūd, bet ūdens nav skarts necik. Kad saules un mēness gaisma iziet caur caurumu, mēs varam pārkāpt saulei un mēnesim; bet kad gaismas noslēpumainais spēks atklājas pilnībā, tā apņem jūras un kalnus, plūst visās pasaules malās kā uz kaut ko tuvu un elpina radību miriādes kā atspere, un bezjēdzīgi ir vārdi, kad ota beidz tos rakstīt, pārvēršas pīšļos, un kad tiek nodoti laikabiedriem, tie tos aizmirst jau klausoties”. I.L.)

Turpināt lasīt

Mūsu domu enerģija. Cilvēka apziņas ietekme uz vidi. Konstantins Korotkovs

Konstantins Georgija d. Korotkovs ir eksperimentālais fiziķis, tehnisko zinātņu doktors, Sankt-Pēterburgas Fizkultūras zinātniskā institūta profesors, direktora vietnieks, Krievijas Valsts Informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas universitātes profesors, Starptautiskās medicīniskās un lietišķās bioelektrogrāfijas savienības prezidents.

Ieskatam daži raksturīgi izvilkumi no grāmatas teksta:

… Enerģētiskais lauks ir it kā karkass, kas ir pirmais, kas nosaka fiziskā ķermeņa attīstību un uzbūvi.

… organisma enerģētiskā lauka kropļojums, ja netiek izlabots, var novest pie saslimšanas.

… Katrs cilvēks ar visu viņu ietverošo telpu – gaisu, kuru elpo, ēdienu, ko ēd, vietām, kur uzturas, cilvēkiem, ar kuriem biedrojas, Mēnesi, planētām un zvaigznēm, kuras nosaka viņa dzīves globālo norišu plūdumu – veido vienotu enerģētisko sistēmu.

Turpināt lasīt

Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. II.1-2.

(Te ir runa par pāreju no asinsupurēšanām uz prāta un apziņas kultūras, garīguma izkopšanas mācību līdz pat meditācijai un apjēgai, kas jāpārdzīvo ikkatrai civilizācijai. To apmēram 1917 gadus pirms Kristus Tibetā svētā Svastikas kalna apvidū ir aizsācis atnācējs gŠen-rab Mi-bo-če. “[Viņš] paredzēja piecas lietas: ciešanu pasauli {Izturības Pasauli, mi mjed kyi ‘jig rten} [kā] kopjamu lauku; tos, kurus jādara rāmus – cilvēciskās būtnes; kontinentu – ‘Dzam-gling, Sog-kha; ļaudis [kā savus] līdzgaitniekus; dMu karalisko ģimeni [kā savus] pēctecību.” Viņam ir izdevies to paveikt un viņa pēctečiem daudzmaz saglabāt, nenosmacējot dzīvo saikni ar neaptveramo. Viegli tas nav bijis: “Esmu brīvs, tomēr pat mans spēks ir notrulināts, kad ir darīšana ar maldinātu apzinošos būtņu karmām. Mani pasaulīgie darbi ir pabeigti. Lai mācītu pārcelšanās īslaicīgumu tiem, kas paliek uzticīgi nemainīgumam, aiziešu arī es”. Arī atnācējs Jēzus vēlāk ir darījis to pašu Tuvajos Austrumos, mācot augstāko mīlestību un neliekulību. Un viegli tas nepavisam nav bijis, lai neteiktu, ka Jēzus pēcteči ir tikuši varas turētāju piejaucēti un mācība izkaltēta formālismā un pretenzijās. Krusta nāvē Jēzus sniedza cilvēcei vai vismaz jūdiem iespēju ieraudzīt sevi kā spogulī. … I.L.)

II SENĀS ŽANG ŽUNG ZEMES BON ZARI

Mūsu dienās vārds Bon ir kļuvis labi zināms; tā sākotnējā izcelsme ir atvasināta no sena tibetiešu jēdziena bzlas pa [skandēšana] un no ar to saistīta darbības vārda bon pa, kas nozīmē bzla pa [atkārtot, skandēt]. Šis jēdziens tik pazīstams ir tāpēc, ka senos laikos svētu formulu skandēšana vai ar to saistīti  riti un dievkalpojumi tika saukti par Bon, un to veikšanas lietpratēji tika iecelti par Bon-po.
Turpināt lasīt

Par Astoņkārtkroplā Dziesmu. Šri Šri Ravi Šankars, Svami Nitjasvarupananda

(Divi ievadi pirms sena cilvēces vēsturē vienreizīga garīga darba lasīšanas. Šri Šri Ravi Šankara ievads viņa lekciju virknei par Aštavakra Gītu (Aštavakra Samhita, Ashtavakra Samhita, Ashtavakra Gita, Ashtavakra Geeta) kā vienmēr ir ģeniāli vienkāršs un ļoti liek pie sirds nespēlēties ar šo uguni, pirms veikti pirmie soļi savā garīgajā attīstībā. Svami Nitjasvarupananda it kā baisi gudri, tomēr, šķiet, saprotami teic par mūsu iedomu izkropļotu šīs dzīves pasauli, par atkarību no tās un par vien apjēdzamu nevis izprātojamu Tīro, iedomu neaptraipīto, Patiesību. Un par Vedantas filosofiju. I.L.)

Šri Šri Ravi Sankars

Pirms gadu tūkstošiem bija valdnieks vārdā Džanaka. Viņš bija guvis augstas zināšanas. Tomēr viņam joprojām nedeva mieru zinātkāre. Viņš gribēja zināt vēl vairāk. Zinātkāre vēl turpinājās, bet viņš bija dziļi aizņemts ar valsts lietām.
Turpināt lasīt

Patiesība, Labvēlība un Daile (Sathyam Sivam Sundaram)



Ne grēks ne nopelns, ne bauda ne sāpes.
Ne reliģiozas formulas, ne svētas vietas.
Ne Svēti Raksti, ne ceremonijas.
Ne es apēsts, ne ēdājs, ne ēšana;
Esmu es mūžīgi Svētlaimīgais, Viens vesels bez cita, Patiesība, Labvēlība un Daile.
Es esmu TAS.

Turpināt lasīt

Šivas Sūtras – norādījumi par Pārpasaulīgo Apziņu

(Ja atsevišķie sanskrita vārdi baltu mutēs ir nonākuši saskarsmes ceļā ar sanskrita zemēm, tad diez vai starp tām ir kāda mums ģeogrāfiski tuvāka kā Kašmira. Sensenos laikos tā esot bijusi Kasjapas, Arjavati vīra, zeme; kā rakstīts Bhavišjas Purānā – “ap Kalijugas 1000.gadu (2000.g.pr.Kr.) Indijas zemē ir ieradies Kasjapa Muni ar Arjavati. Tie ir pielūguši vēlāk izsīkušo Sarasvati upi, un tiem ir bijusi tās svētība”. http://ancientindians.wordpress.com/aryans-to-asoka-bhavishya-purana/). Kasjapa esot bijis āriju pirmtēvs.


Turpināt lasīt

Tas, kas jautā, tas, kas dzird, un tas, kas saprot; – visa džīva ir ātma. Šri Šri Ravi Šankars

Šri Šri Ravi Šankars: … Šai pasaulei esat vajadzīgi jūs, bet jums pasaule nav vajadzīga. Jums tā nav jānoraida ārišķīgi, bet jāzin prātā. Pat jūsu ķermenis ir objekts. Tas ir smalks (subtle). Bet kad šī apjēga uzaust, tad vairs nekad nevar pastāvēt nabadzība vai trūkums.

Turpināt lasīt

Viņpus visām parādībām ir Dievišķais. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, kāpēc man mājās nav tāds pats meditācijas pieredzējums kā šeit?
Šri Šri Ravi Šankars: Vietai ir ietekme, bet tas ir tikai sākumā. Jo stiprāks tu kļūsti, jo sāc ietekmēt vietu, nevis vieta ietekmē tevi.
Turpināt lasīt

Lūgsnas virsotne ir meditācija. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, man šķiet, ka dzīve ir ļoti nelaimīga. Ko man iesākt?
Šri Šri Ravi Šankars: Jūs domājat, ka dzīve ir nelaimīga tādēļ, ka esat atkarībā no pagātnes vēlmēm, pagātnē neiespētā, jūs nepieņemat tagadni, jūs nevirzāties uz priekšu, vai arī jūs cerat uz kaut ko par daudz. Pareizi?

Turpināt lasīt

Jūsos ir nemainīga mūžīga sastāvdaļa. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Esmu nedaudz satraukts tavā priekšā, un mana sirds arī pukst straujāk. Kursa laikā es uzzināju, ka mūsu esamība ir mūžīga. Es vēlētos zināt, kāds ir šīs iedzimšanas sakars ar mūžīgā klātbūtni?

Turpināt lasīt

Garam nav kastu. Šri Šri Ravi Šankara uzruna Indijas katoļu priesteru kongresam

(Stenogramas atšifrējums. Šajā konferencē piedalījās 1000 Romas katoļu priesteri no visas Indijas.)

Om Šanti…Šanti…Šantihi…
Šri Šri Ravi Šankars: Kāds prieks runāt ar Dieva mīļotājiem! Esmu kā bērns, kurš gatavojas pļāpāt zinātnieku priekšā. Parunāsimies…
Mīļotāji pazīst sirds valodu – mēs visi esam Dieva mīļotāji, kuri vēlas savienoties ar pasaules garu. Mēs visi vēlamies kalpot, … redzēt dievišķumu apkārtējos cilvēkos…
Turpināt lasīt

Jo garīgāks tu esi, jo dižāka ir saskaņa materiālajā dzīvē. Šri Šri Ravi Shankars

Es teiktu, ka jums, garīgiem mācekļiem, ir jāpiedalās šajā lietā. Labie cilvēki ir aizbēguši no politikas, it kā tā būtu netīra kanalizācijas caurule. Plūstot tik daudz netīrai kanalizācijai, mīļā Ganga (Gangaji) ir izzudusi. Politikā ir jāienes jaunas ievirzes, uz to mums visiem ir jāstrādā.

Šri Šri Ravi Šankars

Turpināt lasīt

Sliktas domas ir kā tumši mākoņi, kas nāk un aiziet. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, kad man uznāk sliktas domas, es spēju tās vājināt ar saprātu.
Bet vai ir iespējams būt bez sliktām domām vispār?
Šri Šri Ravi Shankars: Tā ir prasmes lieta. Kā pārvaldīt sliktas domas. Milzums domu nāk, kad ķermenis ir piesārņots, ja prātā ir neīstums (aavaran – maskēšanās, norobežošanās).
Turpināt lasīt

Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Gurudži, ar tavu labvēlību esmu saņēmis jaunu auto, bet ja tu tajā nesēdi, kāds prieks no auto?
Šri Šri Ravi Šankars: Tavs ķermenis ir auto, kura sirds ir motors. Tev pietiek, ja tev sirdī ir vieta man. Kāds prieks ir sēdēt otra automašīnā! Ļauj man mājot savā sirdī.
Turpināt lasīt

Samašti nozīmē visu radību. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Kas ir “yashti” (arī vyashti – personiskais līmenis) un “samashti” (visaptverošais līmenis)?
Šri Šri Ravi Šankars: Vai dziedat ikdienā? (Kundze saka, ka dzied mājās, kad ir viena.) Kad tu dziedi vienatnē, tas ir jašti. Kad tu dziedi kopā ar visiem šeit, piedalies badžanu (bhajan – dievbijīgas dziesmas) dziedāšanā kopā ar visiem, tas ir samašti. Samašti nozīmē visu radību.

Turpināt lasīt

Brīdī, kad pamani, ka esi nosodošs, tad esi jau no tā stāvokļa ārā. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Ko mēs savā līmenī varam darīt, lai sapulcētu uz kalpošanas svētkiem visu kultūru un reliģiju cilvēkus?
Šri Šri Ravi Šankars: Mēs to jau darām. Mēs šo lietu turpinām darīt. Pasauc kādu un saki: “Dziedāsim kopā, kalposim kopā, kopā sēdēsim klusumā.” Klusēšana ir labākais lūgsnas veids.  Turpināt lasīt

Laime ir atkarīga tikai no tava prāta. Šri Šri Ravi Šankars

Jaut.: Kad visi guļ, Gurudži ir nomodā. Vai tu tādēļ nesastopies ar kādām grūtībām?
Šri Šri Ravi Šankars: Kad tu guli, mājas priekšā ir sargs. To, kam ir lielas grūtības, mazas grūtības netraucē. Jogus netraucē tas, kas cilvēkiem parasti dara raizes. Jogiem iespējams viss.

Jaut.: Kurp man jādodas, lai sasniegtu bhakti (nodošanos Dievišķajam)? Turpināt lasīt

Kali Jugas netikumi. A.Vojevodins. Kara, manipulācijas, maldināšanas stratagēmas. 1.daļa. Ķīniešu stratagēmas.

Atvainojiet, raksts ir pārcelts uz http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/02/13/kada-stratagema-vai-kada-to-kombinacija-vai-kada-%E2%80%9Cinovativa%E2%80%9D-stratagema-tika-lietota-lai-veiktu-apversumu-pret-atmodu-un-kadas-stratagemas-sastavdala-bija-pandoras-pasaules-laun/#more-17 Turpināt lasīt

Kali Jugas netikumi. A.Vojevodins. Kara, manipulācijas, maldināšanas stratagēmas. 3.daļa. Antistratagēmas (nešaubīgi neveiksmīgas stratēģijas)

Atvainojiet, raksts ir pārcelts uz http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/02/13/kali-jugas-netikumi-a-vojevodins-kara-manipulacijas-maldinasanas-stratagemas-3-dala-antistratagemas-nesaubigi-neveiksmigas-strategijas/#more-13 Turpināt lasīt

Cildeno tikumi. Kalama Sūtra: Budas prasība pēc brīvas iedziļināšanās

(Budas kā cilvēka vārds ir bijis Siddhartha. Viņa dzimtas vārds bijis Gautama. Buda ir viņa raksturojošs apzīmējums, epitets, kas nozīmē “apjēgušais”.  Kalama Sūtras (Suttas) vēstījums ir par mācību, kas brīva no fanātisma, dogmātisma un neiecietības, un ko Buda sludinājis kšatrijiem ar  dzimtas vārdu Kalamas Kesaputtas pilsētiņā Košalā.) Turpināt lasīt

Cildeno tikumi. Paulu Koelju. Gaismas Cīnītāja baušļi.

Gaismas Cīnītājus var pazīt pēc skatiena.
Tie dzīvo mūsu pasaulē, viņi ir mūsu pasaules daļa, mūsu pasaulē tie ir sūtīti un nākuši bez zižļa un bez sandalēm. Nereti tie sajūt bailes. Ne vienmēr tie rīkojas pareizi.
Gaismas Cīnītāji reizēm mokās dēļ sīkumiem, sarūgtinās par niekiem, uzskata, ka nespēj attīstīties. Laiku pa laikam Gaismas Cīnītāji domā, ka nav ne brīnuma, nedz svētlaimes cienīgi. Turpināt lasīt

Senais Tibetas Bonpo šamanisms. Pārskats. Džons Mirdins Reinoldss (Vajranatha jeb Rigdzin Dorje Gonpo)

(Šamanisms un pagānisms mums ir padarīti par lamuvārdiem, tomēr pilnīgi nepelnīti. Tie viltojumi, ārišķīgi atdarinājumi un kropļojumi, ko mēdz pārmest šamanismam, attiecas uz visiem cilvēka darbības veidiem, arī uz visiem -ismiem un reliģijām. Ar šamanismu var “aiziet tajās pašās auzās”, kur ar kristietību. Šamanisma “gari” nav vairāk nosacīts jēdziens kā “dievs” un “pāvests”. Šamanismā var atpazīt Jēzus brīnumdarbus un nojaust, kas bija tas, par ko viņš tā laika cilvēkiem teicis “vēl nesapratīsit”. Jo “pagāniskāka” kļūs cilvēce, jo saskanīgāk tā dzīvos ar savu nabaga planētu – I.L.) Turpināt lasīt

Bon Dzogčen No: Tendzins Vangjals “Dabiska prāta brīnumi”

(Maz ticams, ka lasītājs varēs šo rakstu saldi baudīt. Drīzāk tas sarežģītais teksts kaitinās. Tomēr iesaku to pārlasīt: pietiktu, ja pakutināsies Jūsu apziņa – ja būs lemts, kaut kas aizķersies un uzpeldēs gatavības brīdī. Arī es – tulkotājs visu nesaprotu un atvainojos arī par neizbēgamām tulkojuma neveiklībām. I.L.)

Pamats ir pašizcelsmes viedība. Turpināt lasīt

Mācība par sešiem gaismekļiem. Viedā Tapihricas norādījumi par pārdzimšanu.

(Norādījumi par cilvēka miršanas un pārdzimšanas būtību pēc Bon Dzogčen viedokļa, saņemti no viedā Tapihricas, galvenā Šang-Šung valsts zināšanu tālāk pārnesēja pēc šīs valsts sagraušanas. Ir vērts izlasīt līdz galam. I.L.)


Sveicu (phyag-‘tshal – godbijīgi rokas salicis) Kuntusangpo (Kun-tu bzang-po: “Viscaur Labais” – augstākās īstenības pamatlikums, nemainīgā sākotnējā viedība, kas ietver visu esamību), tīrās Apziņas (ne individuālās) pašpiemītošo stāvokli, acīmredzamo Budu!
Ak, cildenā būtne, bardo (apziņas pārejas stāvoklis starp nāvi un pārdzimšanu) laika gaismas posmā cilvēks nokļūst uz robežas starp patiesu apjēgu (rtogs-pa: patiesa mācības apjēga, brīva no prāta jēdzieniem un spriedumiem. Attīstītas apjēgas stāvoklis, kad atmestas šaubas un pastāvīgi tiek tieši pieredzēta mācība) un maldiem. Turpināt lasīt

Patandžali “Jogas Sūtras”. I Savākšanās (Samadhi Pada), 1.-3. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

(Joga ir prasmīgums, darbs ar sevi – sava ķermeņa turēšana, attieksmes un gara attīstība ar galamērķi saplūst kā Es kodolam ar visumu, virsapziņu, Dievu holistiskā veselumā.Īstenība ir apjēdzama kā organisks veselums”, J.K. Smetss.

Kas manam biedram nāca
Itin sebu vakarāi?
Dieviņš manam biedram nāca
Mēnestiņa gaišumāi.

Man arvien vairāk šķiet, ka vispārzināmajā Jēzus citātā “Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība” tā lielākā ir joga, lai kā to sauktu, var arī par Līgo. Tā stāv pāri reliģijām, tai vislīdzīgākā ir mīlestība, un pietiekamā mācekļa garīgās attīstības stāvoklī tā atjauno saikni ar Dievu, lai kā to sauktu.

Ja atrodat cilvēkam vēl draudzīgāku Jogas Sūtru skaidrojumu, dariet zināmu. Ja atrodat kļūdas vai labojamas vietas, lūdzu komentējiet. Tulkots ir no lekciju pieraksta, tāpēc ir vērts paklausīties autora bagāto intonāciju šajā video: Turpināt lasīt

Patandžali “Jogas Sūtras”. I Savākšanās (Samadhi Pada), 4.-6. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

4.Kas ir Dievs?

 

Nākošā sūtra:

Ishwarapranidhandva.

[AUM vai OM apcere (1.23-1.29)
1.23 Ar īpašu ziedošanos un ļaušanos ieiet radošajā avotā, no kura esam cēlušies (ishvara pranidhana),  saplūsmes, virsapziņas (samadhi) iestāšanās ir nenovēršama.
(ishvara pranidhana va)

Turpināt lasīt

Patandžali “Jogas Sūtras”. II Vingrinājumi (Sadhana Pada), 11. Šri Šri Ravi Šankara skaidrojums

11. Astoņi jogas organisma locekļi.

Cilvēka apziņa ir kā sēkla. Sēkla nes koka, lapu, zaru, sakņu, ziedu, augļu un vairošanās iespēju. Tāpat ir arī ar cilvēka prātu. Sēklas uzdīgšanai un izplaukšanai vajag piemērotu augsni, piemērotus apstākļus, saules gaismu, ūdeni, – piemērotu augsni, vai ne tā? Tas pats ir arī ar cilvēka apziņu, cilvēka prātu. Sēkla var vai nu palikt gaidoša gadiem, glabājot savī savas iespējas, vai sākt dīgt un plaukt; – cilvēka apziņas uzdīgšana ir viveka – apjēga, spēja atšķirt lietas, viedība. Turpināt lasīt

Šri Šri Ravi Šankara saruna ar jauniešiem

Kāds ir Jūsu ieskats par jaunatni?

Šri Šri: Es vēlētos, lai ieskats būtu jums. Katram no mums ir jāuzņemas atbildība par sevi un par apkārtējiem cilvēkiem, pieņemiet šādu ieskatu. Dzīvojiet ar sapni. Kad es gāju skolā, es vienmēr teicu savam draugam, ka man ir draugi visā pasaulē, un ka viņi mani gaida. Kādu dienu mana māte to uzzināja. Viņa man jautāja, kāpēc es meloju saviem draugiem, un es nezināju ko teikt (Bet tagad tā ir īstenība!). Reiz mans skolas draugs uz atejas durvīm uzrakstīja: “Ravi dodas uz  Turpināt lasīt

90 pret 10 likums. Šri Šri Ravi Šankars

Tas izmainīs tavu dzīvi.

Atklāj sev 90/10 likumu. Tas izmainīs tavu dzīvi (vismaz veidu, kā tu attiecies uz lietām). Kas tas ir par likumu? 10% no dzīves ir tas, kas ar tevi notiek. 90% no dzīves nosaka tava attieksme pret to. Ko tas nozīmē? 10% no tā, kas ar mums notiek, tiešām nav mūsu varā. Turpināt lasīt

Gilgamešs, Enkidu un apakšējā pasaule. Šumeru mīts.

(Nibru, Urimas versija)
1-26 Tajās dienās, tajās tālajās dienās, tajās naktīs, tajās tālajās naktīs, tajos gados, tajos tālajos gados, sensenajās dienās,
kad redzamā pastāvēšanā tika nestas vajadzīgās lietas, senajās dienās, Turpināt lasīt

Nesalīdzināmā Mullas Nasreddīna varoņdarbi. Idriss Šahs

(Dzīve ir, ja ir piedzīvojums. Piedzīvojums – pārdzīvojums virsapziņas – Svētā Gara un Skolotāja vadībā paver iespēju apjēgai. Varbūt, ka apjēga ir dzīves iznākums. Apjēgu nenes paviršs, aprobežots un nepārvaldīts prāts. Un šajā ziņā gadsimtos pārbaudīts slēpts palīgs ir arī šis nelaimes putns, nejēga, viltnieks, āksts, grēcinieks, vieds veselā saprāta skolotājs, “garā vājais”, “attapīgais ganupuika”, “trešais tēvadēls”, katra mūsu spogulis – Nasreddīns. Ēras sākuma jūdiem galēju traģiski daudzsološu spoguli krusta nāvē rādījis mīlestības iemiesojums un līdzību meistars Jēzus. Vai tik Jēzum un Nasreddīnam nebūtu daudz ko pārrunāt, sevišķi par ārišķību, burtkalpību un liekulību. I.L.) Turpināt lasīt

Rabija al-Adavija un viņas izteikumi

Rabija al-Adavija (Rābiʻa al-ʻAdawiyya al-Qaysiyya jeb vienkārši Rabiʿa al-Basri (717–801.g.) – pazīstama Basras askētu (zuhhad) un cīnītāju (subbad) skolu pārstāve. Ir guvusi atzinību ar savu dievbijību un atturīgo dzīves veidu. Visi vēlākie sūfiji ir saskatījuši viņā krietnuma, nesavtīgas kalpošanas Dievam, mīlestības uz Viņu piemēru, un godājuši viņu kā svēto (valija).
Viņa ir bijusi brīvlaista verdzene, un ienesusi sūfismā nesavtīgas un nedalītas mīlestības uz Dievu ideju. Turpināt lasīt

Dorisas Lesingas ievads Idrisa Šaha “Mācīties kā mācīties”

Pavisam nesen, 1964.gadā parādījās Idrisa Šaha (Idries Shah, arī Idries Abutahir Shah, Idris Shah, né Sayyid Idris al-Hashimi) “The Sufis”. Un bija acīmredzams, ka ar šo grāmatu, kura uzreiz kļuva par klasiku savā jomā, ir parādījies Paraugs, kādi laiku pa laikam izceļas, piedāvājot sūfiju Ceļu jaunos veidos, kas atbilst jaunām prasībām. Jo sūfisms nav pagātnes pētniecība vai viduslaiku svēto dievināšana:  Turpināt lasīt

Sūfiji un viņu atdarinātāji. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ko iesākt ar atdarinātājiem? Var novērot, ka, kopš tu esi sācis īsti plaši izplatīt Rietumos sūfiju mācību, ir izaugušas daudzas sīkas grupas un radušās jaunas. Vairums cilvēku saprot, ka tie ir tikai kulti un nepavisam ne sūfiju grupas.
PUIŠELIS UN EKSĀMENS
Atb.: Tas man atgādina kādu joku. Stāsta, ka kāds mazs zēns eksāmenā izvilcis jautājumu  Turpināt lasīt

Viedības sasniegšana. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā gan sasniegt pašapjēgu? Es raugos uz tādiem iedibinājumiem kā skolas, universitātes, lietišķas vai amatu apvienības un redzu, ka tām ir iesakņojusies labā slava. Bez tam tām ir uzņemšanas un iesaukšanas pasākumi, un tām ir mērķi. Piemēram, virzoties uz politiku, mērķis ir kļūt par kabineta locekli, ja uz medicīnu, tad kļūt vai nu par ārstējošu ārstu, vai zinātnisku darbinieku, vai mācībspēku.  Turpināt lasīt

Grūtības. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kādas ir grūtības nodot zināšanas Rietumiem mūsdienās?
Atb.: Būtībā maz atšķiras no visu laiku grūtībām, tomēr ir atšķirīgas ārēji. Lai saprastu, tev jāparaugās uz to no šāda viedokļa.
Ja tu sludinātu Rietumeiropā viduslaikos, teiksim, veselīgas vides mācību, higiēnu, kas ar tevi notiktu? Sākumā tevi uzskatītu par ķeceri – tāpēc, ka tad mazgājās tikai neticīgie.  Turpināt lasīt

Noslēpumi un sūfiji. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc sūfiji dod mājienus par noslēpumiem un runā par ievērojamām vietām, dīvainām grāmatām un līdzīgām lietām? Vai tas nav sajūsmināšanai?
KULTURĀLI BRĪVPRĀTĪGIE
Atb.: Ja viņi tā dara, tad varbūt vienīgi, lai atpazītu paviršus cilvēkus, kuri cenšas pēc tādām lietām. Tas ir līdzīgi kā vecs armijas paņēmiens, kad seržants saka jauniesauktajiem: Turpināt lasīt

Kad tikties ar skolotāju. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Cilvēki padzird kaut ko un tūliņ kāro to, kā jau tu esi uzsvēris. Kāpēc iznākumu māceklim nenes katra tikšanās ar skolotāju vai zināšanu avotu? Turpināt lasīt

Darbs un darbs. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc sūfiji sagaida, ka mācekļi izpildīs gan fizisku, gan apziņas darbu; kāpēc viņiem tik bieži ir iedibinājumi, kurus jāuztur ar darbaspēku?
Atb.: Pirmoreiz ar šo jautājumu es saskāros pats, kad dzīvoju sūfiju apmetnē, kurā katram nācās fiziski strādāt. To vietu apmeklēja tik liels skaits svarīgu un ietekmīgu (un naudīgu) cilvēku, ka es nevarēju saprast, kāpēc mūsu Skolotājs nesadala pienākumus atbilstoši cilvēku Turpināt lasīt

Pretrunīgi raksti. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Šķiet, ka vieni sūfiju raksti rāda, ka cilvēkam jābūt kārtīgam un nodevušamies lietai, citi – ka vērtējošam un bez aizspriedumiem. Kā to var saskaņot?
VAI VISAS TAISNES IR TAISNAS?
Atb.: Tieši tāpat kā, teiksim, matemātikā, kad jautā: “Vienā grāmatā ir teikts, ka visi taisnie leņķi ir deviņdesmit grādu lieli, bet Einšteins saka, ka taisnas līnijas nepastāv,  Turpināt lasīt

Pašapmāns. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu atzīmēt kaut ko kaitīgu?
Atb.: Protams, to varētu izdarīt katrs.
Kas attiecas uz mani, kaitīgi ir, kad tev ir darīšanas ar cilvēkiem, kurus tu gribētu mācīt, kamēr viņi, iztēlojoties, ka grib gūt zināšanas, īstenībā vēlas tikai sabiedrisku kopību, draudzību, “dvēseļu vienību”, ievērību un līdzīgas lietas. Turpināt lasīt

Ceļojumi uz Austrumiem. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu vēlētos, lai mēs ceļojam uz Austrumiem vai pievienojamies sūfiju kopienām?
Atb.: Esmu runājis un rakstījis tik daudz par sūfismu un sūfijiem, ka dažiem cilvēkiem šķiet, ka es pūlos viņus ietekmēt tādā veidā, lai viņi pievienotos kādam kultam vai reliģiskam grupējumam.
Īstenībā man nav iespējams uzsākt tādu karagājienu, kā es to tūlīt paskaidrošu. Turpināt lasīt

Kā izskatās sūfiju skolotājs. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā pēc sūfiju domām ir jāizskatās skolotājam mācekļu priekšā?
ĶIEĢELIS UN MĀJA
Atb.: Šis jautājums tāpat kā daudzi, par kuriem domā, ka pienācīgi atbildēt var dažos vārdos, man atgādina notikumu ar mullu Nasreddīnu. Kāds viņam vaicājis, kam pēc būtības līdzinās viņa māja. Par atbildi mulla atnesis ķieģeli un teicis: “Tā ir tikai šādu te klucīšu salikums.”  Turpināt lasīt

Grāmatas un kas aiz tām. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā ir savienojamas, ja ir, sūfiju grāmatas ar sūfiju mācību, kas ir ārpus grāmatām?
Atb.: Daudzi cilvēku runā, ka viņi nespēj mācīties no grāmatām.
GRĀMATA KĀ RĪKS
Protams, nevar – jo viņiem vispirms ir jāiemācās tas, ko var iemācīties tikai pienācīgā vadībā – gan no grāmatām, gan sienāžiem, gan no jebkā. Turpināt lasīt

Svētums. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu varētu pateikt kaut ko par svētumu un sūfiju skolotājiem?
Atb.: Cilvēki, kuri vairāk par citiem ir iedegušies sameklēt, sekot, atspēkot vai kaut kādā veidā sadarboties ar sūfiju skolotājiem, ir visdrīzāk starp tiem, kuri mazāk par visiem spēj tos atpazīt vai atrast.
Cēlonis ir tur, ka tādi cilvēki parasti meklē apsēstos, – cilvēkus, kuri nespēj iztikt  Turpināt lasīt

Slēptais. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Šķiet, ka tradicionālā psiholoģija vai līdzīgas jomas nemēdz iztikt bez noslēpuma un slepenības jēdziena. Kāpēc tā, un kāda ir šīs noslēpumainības daba?
Atb.: Sūfiji šo jēdzienu “noslēpums” lieto “cilvēka dziļākās iekšējās apziņas” apzīmēšanai, un kā tādu to rodam kā vispārpieņemtu. Tradicionālo garīgo aprindu cilvēku vidū ir vispārzināms, ka atkarībā no iesaistītā cilvēka stāvokļa “noslēpuma” jēga un svars ir atšķirīgs. Turpināt lasīt

Tu nevari mācīt pa pastu. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Man priekšā ir žāvētu sīpolu paciņa.
Pieņemsim, ka šie sausie sīpoli attēlo kaut ko uzrakstītu. Tie vairs nav sākotnējais piedzīvojums (sīpols), bet nav arī gluži kā nekas. Tie nes iespēju.
Pievieno karstu ūdeni, un tavs sausais sīpols to uzsūks. Pēc brītiņa tev būs, kā jau zinām, tas, kas bija žāvētais sīpols, bet vairs ne tāds. Tagad tev ir “atjaunināts” sīpols. Turpināt lasīt

Gatavība pazemībai. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Līdz laikmetam, ko parasti uzskata par vēsturisko laikmetu, ir darbojies kāds ar cilvēka attīstību saistīts apjēgas veids, kas ir ārpus mūsdienu informācijas iegūšanas un lietojuma paņēmieniem. Šādas norises iznākums ir bieži saukts par viedību, kaut vārds “viedība” ir bieži lietots arī citās jomās. Turpināt lasīt

Cik nopietns ir māceklis? No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Esmu dzirdējis tevi sakām, ka daudzi no cilvēkiem, kuri iztēlojas, ka ir nopietni vērsti uz sūfisma mācībām, īstenībā ir caurcaurēm nenopietni un tāpēc nespēj no tām gūt labumu. Vai ir kādi piemēri?
Atb.: Viens no labākajiem piemēriem ir mūsu ikdienas pieredze. Cilvēki izlasa grāmatās vai padzird kaut ko par sūfismu un tūdaļ dodas “cirst taku uz mūsu durvīm”.  Turpināt lasīt

Sabiedriskuma un psiholoģijas iezīmes sūfiju mācībā. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nepazemini pārfiziskās un garīgās mācības līdz sabiedriskajām zinātnēm un psiholoģijai?
Atb.: Nē, tieši otrādi, es pūlos uzrādīt piesārņojumu un jucekli, ko šajās mācībās ienes socializācija un vienkāršota psiholoģija. Ja cilvēki iztēlojas, ka viņi godina Dievu, kaut īstenībā meklē sajūtu uzbudinājumu, tas diezin vai var kādam nākt par labu.  Turpināt lasīt

Uzmanības un vērīguma iezīmes. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu aprakstīt uzmanības un vērīguma raksturīgas iezīmes attiecībā uz to nozīmību sūfiju mācībās?
Atb.: Papēti uzmanības piesaisti, izrādīšanu, pieņemšanu, kā arī savstarpējo uzmanības apmaiņu.
Vena no atslēgām uz cilvēka uzvedību ir uzmanības ietekme. Turpināt lasīt

Sūfiju mācību priekšmeti. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ja tu tagad uzdotu cilvēkiem kādus mācību priekšmetus, kādus tu izceltu?
Atb.:

1. Jebkura attieksme pret mācībām vai pret cilvēku var sākties ar kāri pēc uzmanības. Lai kā tā būtu sākusies, tā nedrīkst tāpat beigties. Turpināt lasīt

Austrumu gudrais un avīzes. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

VĒSTULE VIEDAJAM
Kāds rietumu garīgais māceklis ir uzrakstījis negantu un pārmetošu vēstuli kādam Austrumu viedajam, kad ir avīzē ieraudzījis viņa vārdu. “Tev ir jābūt pilnīgi vienaldzīgam pret šīs zemes lietām!” – viņš rakstījis – un vēl daudz ko.
Kad es šo viedo apmeklēju, tad pajautāju, ko viņš domā par vēstuli,  Turpināt lasīt

Kas uztur cilvēku interesi. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ir cilvēki, kuri vēlas uzzināt, kāpēc ar mani tik grūti tikties. Viņi vēlas arī popularizēt manas “garīgās spējas”.
Pastāstīšu gan par vienu, gan otru.
Tas nav ne viegli, ne grūti, lieta drīzāk ir aprēķinos. Tāpat būtu ar katru.
Pieņemot par pamatu astoņstundu darba dienu un septiņu dienu nedēļu, redzam, ka,  Turpināt lasīt

Pasaku un nostāstu ietekme. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu esi publicējis vairākus simtus nostāstu un pasaku, pārsvarā no Vidējiem Austrumiem, kuri ataino norises, kuras bieži uzrāda cilvēku spēku un vājumu. Kāpēc tu izved šos rakstus no citām kultūrām, nevis raksti mūsdienu valodā, un kāda ir to ietekme uz Rietumu pasauli, ja vien tā nav tikai “Austrumu gudrību” veicināšana?
Atb.: Austrumos šie raksti ir plaši attīstīti kā audzināšanas līdzeklis; Turpināt lasīt

Brīnumstāsti. No Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai brīnumstāsti par sūfiju darbiem ir burtiski ticami, vai varbūt tie ir izdomāti, lai atainotu dzīvē iespējamas norises, vai arī lai padarītu cilvēkus lētticīgus, vai varbūt lai iemācītu cilvēkus “domāt pa jaunam”?
Atb.: Atbilde ir iespējama tāda pat kā uz jautājumu: “Vai burkāns ir dzeltens, vai paredzēts ēšanai, vai lai tas vairotos, vai lai par to varētu sacerēt nostāstus?” Lieta ir tāda, ka Turpināt lasīt

No “Spējas nāk pirms apjēgas”. Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Par cilvēkiem, kuri paļaujas uz rakstiem, Rūmī teic, ka viņi palaikam ir kā grāmatām apkrauti ēzeļi. Kāpēc cilvēki vienmēr jautā, vai grāmatas ir kaut kas labs, neinteresējoties, vai viņi paši ir spējīgi gūt labumu no tām?

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn -Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way

http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Par svētu saukta alkatība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Sūfiju mācība ir vienā ziņā grūtāka, bet citā – vieglāka par citiem veidiem, kā iesaistīt cilvēku pašattīstībā.
Grūtāka tā ir, piemēram, tāpēc, ka daudzas sūfiju mācībai nepieciešamas pieejas un uzvedības paraugus parastā kultūra nav pieņēmusi; tas sabiedrībai sevis veidošanai un uzturēšanai līdz zināmam līmenim nav bijis vajadzīgs. Turpināt lasīt

Dvēseles muļķi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai ir kāds ātrs praktisks paņēmiens kā noteikt, vai cilvēks ir nopietns un vai viņš spēj mācīties sūfiju Ceļā?
Atb.: Ja arī ir, tad tāds: nopietni cilvēki ir gatavi sākt no sākuma un virzīties soli pa solim, “uzsākt tūkstoš jūdžu ceļojumu ar vienu pašu soli”; nenopietni cilvēki meklē brīnumus, uzslavas un “attīstītu darbību”. Turpināt lasīt

Kad var beigt kritizēt. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kad beidzas citu kritizēšana?
Atb.: Kad Džalaluddīns Rūmī ir sācis skandēt savas pirmās divrindu vārsmas par viedību, stāsta, ka cilvēkiem nav vēl bijis uzkrājies laiks izveidot kādus uzskatus par viņu
Kādu tās ir interesējušas, citu nē. Daži atbilstoši cilvēkiem piemītošam neizbēgamam domāšanas veidam, ir viņu ņēmuši ļaunā. Tie ir runājuši: ”Cerams, tu neuzskati sevi par otru Ezopu Turpināt lasīt

Mācība – tā ir dzīvesveida lieta. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai cilvēki var nodoties tādam sūfiju mācības veidam, ka tos nedresē un nemitīgi nemudina tā, kā tas notiek visās sistēmās, kuras esmu pētījis?
Atb.: Visciešāko vērību ir pelnījis pazīstamais mūsu mācības teiciens: “Mācība – tā ir dzīvesveida lieta.”
Darbojoties kādā noteiktā veidā, cilvēks var radīt iespaidu, ka viņš ir apskaidrots, cītīgs, Turpināt lasīt

Sava patiesuma apzināšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā cilvēkam uzzināt, vai viņš ir patiess?
Atb.: Būt liekulim, – tas varbūt ir pats sliktākais, kas var būt. Bet man šķiet, ka ir kaut kas vēl graujošāks – iedomāties, ka kāds nekad nemelo “ar labu nodomu”. Nevajag turēt sevi par melīgu un nevajag sevi šaustīt, jo abas šīs lietas var būt tikai pašpiedošana.
Ir jābūt vīrišķīgam atzīt, ka neatkarīgi no tā, cik daudz cilvēku iespaidojas no šķietamas Turpināt lasīt

Gribētāji un tie, kuriem vajadzētu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pasaulē var būt liela atšķirība starp tiem, kuri vēlētos būt Tradīcijas sekotāji, un tiem, kuriem tādiem vajadzētu kļūt.
Vajadzīgās spējas var būt abiem.
Tie, kuriem vajadzētu, varbūt, nekad nav dzirdējuši par pārfiziku. Varbūt tie pat necieš domu par ezotēriku. Mūsdienās vēl arvien ir ļoti daudz cilvēku, kuriem nav nedz priekšstata, Turpināt lasīt

Apmierinājums no rituāla un tā nolūks. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Visur pasaulē mēs sastopam cilvēkus, kuri gūst apmierinājumu no rituāla. Kā var tikt tālāk par rituālu?
Atb.: Iesvētības un svinīgi rituāli, ko veic reliģijās, kopienās un citās apvienībās, var būt ar dažādu un visai atšķirīgu izcelsmi, nolūkiem un uzdevumiem.
Visas šās izcelsmes, nolūkus un uzdevumus mēs varam pielīdzināt, teiksim, dažādām Turpināt lasīt

Īsta un ārišķīga pašattīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai sūfiju mācība nodarbojas ar cilvēka neapzinātu darbību?
Atb.: Ārēji un kā nu prazdami, cilvēki varbūt pūlas sevi pilnveidot.
Īstenībā (ko var noteikt, izpētot un salīdzinot to, ko viņi tiešām dara, un ko tie tiešām saprot ar to, ko saka), cilvēki bieži vai nu padara sevi par robotiem, vai izklaidējas.
Tā tas notiek tikai tāpēc, ka viņi savu saprātu lieto tikai virspusīgi, tas ir,  Turpināt lasīt

Skolotāja un mācekļa lomas. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā sūfiju skolotājs pārvar mācekļa iesīkstējušus, bet neapzinātus aizspriedumus?
Atb.: Aplūkosim skolotāja un mācekļa stāvokļu attiecību. Māceklis uzskata skolotāju par cilvēku, kam pieder kaut kas lielā vairumā, un kurš sniegs viņam daļu no tā. Vai arī viņš var uzskatīt, ka skolotājs zin paņēmienus, kā kaut ko sasniegt.
Skolotājs redz mācekli kā tādu, kurš ir piemērots gūt daļu no kaut kā. Citiem vārdiem, Turpināt lasīt

Apjukums kā cilvēka apgrūtinājums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Ko man iesākt ar savu apjukuma un savu mazvērtības sajūtu?
Atb.: Cilvēkiem, kuri lūdz atbrīvot viņus no apjukuma, vispirms ir jāņem vērā trīs lietas:
1. Viņiem ir jāpārliecinās, vai es (vai kāds cits) tādu atbrīvošanu no apjukuma utt. piedāvā. Sūfiji to nepiedāvā. Tātad viņiem ir jāmeklē kāds, kas piedāvā (ja tāds ir) atbrīvošanu no apjukuma un tad jāvēršas pie piedāvātāja. Bet ja tāds “piedāvājums” ir radies paša galvā, Turpināt lasīt

Ko nozīmē būt “guru”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Izskatās, ka cilvēki sliecas palaisties uz mani, un kad es tiem veltu uzmanību, vai citu apstākļu dēļ tie man “karas kaklā”; bet ja es pūlos tos mācīt, viņi uzskata mani par guru. Es nevēlos, lai man piesaistītos no manis atkarīgi cilvēki, tāpēc nevēlos tos mācīt.
Atb.: Kad cilvēki sāk šādā nepatīkamā veidā tiekties pēc atkarības no tevis, tavs darbs ir Turpināt lasīt

23 mācību padomi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nav kādi teicieni vai apgalvojumi, kurus es varētu pierakstīt un pētīt, tādi, kas var palīdzēt attīstīties Sūfiju ceļā?

Atb.: Ja tu neesi dzīvotspējīgs parastajā pasaulē, tu tāds nekļūsi nekur. Ja tev ir vājas spējas sazināties ar cilvēkiem, mēs nevaram tev piedāvāt citu sabiedrību, kur “mēs cits citu saprotam”. Tas piederas dzīves spēlēšanai, ko daži, protams, parasti sauc par īstu dzīvi. Turpināt lasīt

Mācīšanās un neiemācīšanās. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Daudzi cilvēki tik daudz lasa, un tomēr tas viņus nelabo; kas par lietu? Vai sūfiju vēsti vispār var uztvert caur rakstītu vārdu?
Atb.: Lai kaut ko iemācītos, tev tas ir jāatklāj vairākas reizes, varbūt no dažādiem viedokļiem, un jāpievērš tam tāda veida vērība, kas dod iespēju iemācīties.
Kā esam pieredzējuši, cilvēki mācībās no sūfiju rakstiem cieš neveiksmi tāda paša iemesla dēļ, Turpināt lasīt

Strīdi ap viļņveida jeb lingvistisko ģenētisko kodu. (Un Vārds tapa miesa… Jāņa ev.1-14.)

(Es tomēr nolēmu ielaist šajā vietnē šo strīdu, jo jautājums par  lingvistisko ģenētiku ir gan ārkārtīgi nozīmīgs, gan tiek apstrīdēts, gan ir patiešām strīdīgs kā jau visi būtiski atklājumi to sākumposmā. Būtiski atklājumi gan provocē autorus uz tālejošiem secinājumiem, gan būtiski skar lielā biznesa intereses, gan aizvaino labi iekārtojušos zinātniekus, gan saista avantūristus utt. Bet labāk ir zināt vismaz kaut ko – I.L.) Turpināt lasīt

Dažas sūfiju rakstu īpatnības. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tavā grāmatā “Sūfiji” mēs rodam sūfiju rakstu skaidrojumu. Vai tev nav sakāms vēl kaut kas, lai palīdzētu tos lietot?
Atb.: Nekas tā nenodod paviršu vai nezinošu mācekli, kurš uzsāk pētīt un skaidrot agrāk lietotus rakstus, kā viņa literatūras lietošanas veids.
Pilnīgai skaidrībai mums ir jāuzsver, ka tiem, kuri ir pirmkārt literāti un akadēmiski zinātnieki, Turpināt lasīt

Sūfiju grupas raksturīgas iezīmes un mērķi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu nosaukt darbīgas sūfiju grupas raksturīgākās iezīmes un mērķus?
Atb.:
ĀRĒJAIS VEIDS: Var pieņemt jebkādu veidu atbilstīgu tai kultūrai, kurā tā darbojas; pamatdoma ir, ka vienas ievirzes cilvēkiem ir labi saistīties kādā dzīvotspējīgā (sabiedriskā) organismā. Turpināt lasīt

Kopsolī ir nesolī. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nepastāstītu par jēdziena “vājprātīgs” lietojuma paņēmienu sūfiju vidē?
Atb.: Ir tāda persiešu paruna: “Lai būtu vājprātīgs, pietiek izsaukties HŪ!” (Diwana-ra HOOI bas ast). Turpināt lasīt

Nokrāso ar vīnu savu lūgšanu paklājiņu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Dižais dzejnieks Hafizs kādā no savām pazīstamākajām poēmām saka, ka ir pat jākrāso savs lūgšanu paklājiņš ar vīnu, ja tavs skolotājs tā iesaka.
Kaut šāds padoms varbūt apmulsinās burtkalpa ierobežoto prātu, tas tomēr tiek Sūfiju apbrīnots – un ne tikai dēļ tā dzejiskā skaistuma persiešu valodā.
Sūfiji šo norādījumu apbrīno tādēļ, ka tas ir daudznozīmības klasisks piemērs, Turpināt lasīt

Neatpazīšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Kāds “Patiesības meklētājs” ir iedrāzies mājā, kura tam uzrādīta kā austrumu viedā māja. Viņš ir pieklupis pie rokas cilvēkam, kurš sēdējis uz lūgšanu paklājiņa, un lūdzis padomu.
“Es teikšu tev trīs lietas,” – tas teicis. – “Pirmkārt, tu esi pārāk uzbudināts, lai jel ko saprastu. Otrkārt, tu stāvi uz manas kājas. Treškārt, es esmu kalps, bet viedais dzīvo blakus mājā!”

http://www.scribd.com/doc/3054632/Idries-Shah-Learning-How-To-Learn-Psychology-And-Spirituality-In-The-Sufi-Way
http://bazar-vokzal.net/newsroom/learn/l.htm

Paņēmiens, mācību iekārta un dresūra. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ir četras lietas, ar kurām cilvēciskas būtnes “programmē” kā mašīnas. Tās ir lietas, ar kurām cilvēkiem iedveš un iedresē apziņu. Ar tām, tīši vai nē, attiecībā uz sevi vai citiem, cilvēka prāts kļūst mehānistisks un tiek ievirzīts uz atdarinošu domāšanu. Šo lietu esamība un darbība ir pilnībā apstiprinājusies neskaitāmos pieredzējumos gan mūsdienās, gan senatnē.  Turpināt lasīt

Rietumu kultūra. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kāpēc tu kritizē rietumu kultūru?
Atb.: Lieta ir tāda, ka īstenībā es to nekritizēju tādā veidā kā tu, iespējams, domā. Kad tu uzdod tādu jautājumu, tev ir jātur prātā trīs ar to saistītas lietas vai jābūt gatavam, ka nevienam pat prātā nenāks atbildēt.
1. Ir jābūt kaut kādām zināšanām, vai nu īpašām vai vispārīgām, lai balstītu jautājumu, Turpināt lasīt

Kā māca sūfiji? No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu bieži saki, ka sūfiji nemāca pēc “nodrāztiem paraugiem”. Kā sūfiji māca?
Atb.: Sūfiju skolotāja uzdevums ir saistīt savu vēstījumu ar īstenību. Jēgas labad viņam ir jāpieklusina, nevis jāpastiprina savas personības ietekme.
Pārbaudīt mācekļa piemērotību nozīmē noskaidrot, vai viņš spēj atlikt sānis atkarību no paņēmieniem, cilvēka vai skolas – un atvērties vispusīgas mācības uztverei. Turpināt lasīt

Par grāmatu “Muļķu gudrības”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai nevari pastāstīt par savu grāmatu “Muļķu gudrības” – kā šie nostāsti un izteikumi strādā?
Atb.: Dižā sūfiju brālība pasludina šādas trīs lietas:
– Sūfiju mācības ved uz cilvēka augstākas apskaidrības pasauli.
– Lai kā mainītos sūfisma ārējais izskats, tas ir mūžīgs. Var teikt, ka tas ir pastāvējis vienmēr. Turpināt lasīt

Mācību (reliģiju) izviršana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā izvirst mācība?
Atb.: Cilvēki meklē jaunas mācības vai slēptu senu mācību atklājumus, kaut īstenībā viņu jautājums varbūt ir tajā, ka viņi nesaredz mācības klātbūtni plaši pieejamos līdzekļos, ne senos, ne citos. Viņi nesaredz šīs mācības, jo ir izvēlējušies būt akli attiecībā pret pašu mācības paņēmienu nolūku. Turpināt lasīt

Kopiena un cilvēka attīstība. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā norit cilvēka attīstība, un kādas neveiksmes var gadīties nejauši sanākušā grupā?
Atb.: Aplūkosim noteiktus organizāciju veidus un par tām pastāvošus parastos uzskatus. Pēc tam, lai varētu kaut ko mācīties, aplūkosim citu attieksmi pret tiem.
Kādu sabiedrību sauc par “brīvmūrniekiem” (masoniem). Tā balstās uz rituāliem, tiek uzskatīta par “noslēpumainu”, ir nosaukta pēc kāda amata. Cilvēki iedomājas, ka masonu brālība Turpināt lasīt

Nodošanās, kalpošana, patiesums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai aiz patiesuma sajūtas, ko tomēr var apšaubīt, ir kāds īsts patiesums?
Atb.: Viena no mulsinošākajām apjēgas daļām, kāda ir jāgūst, ir atpazīt stāvokli, kad kāds rīkojas savam laika kavēklim, bet ir pārliecināts, ka dara kaut ko citu labā.
Tas liek izjust kaunu par tādu cilvēku, un mani satriec tāda kultūras kroplība, kas ir pieradinājusi šādu nelaimīgo iztēloties, ka viņš kādam vai kaut kam kalpo, kaut īstenībā Turpināt lasīt

Kopā sanākšana. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kas ir kopienas saskaņošana ar paņēmienu “Kopā sanākšana”?
Atb.: Sūfisma redzamās puses kodols ir cilvēku kopiena: visi tās locekļi sanāk kopā, lai nodotos vingrinājumiem, ko tiem paredzējis laikabiedrs – skolotājs.
Tas ir nepieciešams īstenojumam, kas nāk no sūfija esamības. Tāda kopiena var tikt saukta par grupu, apvienību, sapulci, draudzi. Nosaukums nav svarīgs, Turpināt lasīt

Svētie un varoņi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Tu runā par “varoņiem” un ”svētajiem”. Kā šos jēdzienus saprast?
Atb.: Varonis ir tas, kurš cīnās par jebkuru cenu dēļ vērtībām, kuras viņa kopiena ir atzinusi par būtiski svarīgām. Dēļ tādām vērtībām, kas kopienai jebkuros apstākļos ir būtiski svarīgas, jo tās uztur kādu vispārpieņemtu novērtējumu, un kuras kopienas cilvēku domāšanas veidā Turpināt lasīt

Kalpošanas pakāpes. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Esmu dzirdējis par “trim Kalpošanas stāvokļa līmeņiem”. Ko tas nozīmē? Kā tas saskan ar viedību, un kā ar viedību un kalpošanu saskan nožēla?
Atb.:
1. Struktūras līmenis: cilvēks strādā, saņem naudu, viņa darba devējs gūst peļņu, pārdodot viņa darba augļus. Turpināt lasīt

Būt klāt. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Ja tu iedomājies, ka mehānisks nodarbību ritmiskums vai fiziska klātbūtne nodarbībās ir pamats augstākai apjēgai, to to jauc ar kaut ko citu. Un tas cits ir vai nu atbalss no skolas dienām, kad tu mācījies caur atkārtošanu, vai nesaprātīgs pieņēmums, kas dibinās tavā paša atdarināšanas pieredzē.
Vai nu apzinies un apmierini savu tieksmi pēc uzmanības un ērtas pašsajūtas meklēšanas kāri,  Turpināt lasīt

Nelaimes no “garīgiem pūliņiem”. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Kā tas sanāk, ka dažiem cilvēkiem iesaistīšanās garīgās lietās nes tik daudz bēdu un nemiera? Dažiem mazinās garīgais līdzsvars un bojājas raksturs…
Atb.: Pirmkārt, atceries, ka šādas noslieces ir novērotas un skaidrotas visās reliģijās un līdzīgās sistēmās. Lai cik cienījama nebūtu kāda pārliecība, cilvēki, vienmēr atrodas kaut kas, kas var izsist kādu no līdzsvara, un vēl nav atrasts paņēmiens, kā to novērst. Cilvēki mēdz Turpināt lasīt

Mācīšana ar sitienu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu nevarētu pastāstīt par sūfiju paņēmienu – mācību ar šoku?
О: Sūfiju mācīšanas paņēmienu starpā ļoti svarīga vieta ir izaicinošiem apgalvojumiem, kurus izsaka, lai veiktu daudzpusīgu iedarbību uz klausītāju.
Tieši šādā nolūkā Mansurs Halladžs ir pateicis savu visiem zināmo izteikumu: “Es – Dievs!”.
Ja Rietumos kāds mūsdienīgākā valodā teiktu: “Hitlers bija dižs cilvēks!”, šoks liktu klausītājam  Turpināt lasīt

Pārsteidzīgi spriedumi. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Pieņēmumi un aizspriedumi, ja tie nav patiesi vai nav lietderīgi, var nostāties starp mācekli un to, ko viņš varētu iemācīties.
Pieņēmumi, ka garīgajam ceļam jābūt tādam vai citādam, ka to ir jāiet tāda vai citāda rakstura cilvēkiem, ka tam ir jāpiederas kādam noteiktam atpazīstamam (reliģiskam) iedibinājumam utt., – šādas iedomas ne tikai traucē mācības, bet pārvērš tās par sagaidāmu izklaidi un pēc būtības, ja arī ne pēc izskata, par izklaides nozari. Turpināt lasīt

Piezīmes par dervīša Ceļu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Vai tu varētu paskaidrot svarīgākās lietas, kas jāzin tiem, kuri tiecas uz dervīšu, sūfiju ceļu? Kā notiek brīnumi, par kādiem stāsta saistībā ar sūfijiem?
Atb.: I. Cilvēku sabiedrība izraisa cilvēkā kādas grūti manāmas izmaiņas, kuras pārņem visu viņa būtību. Bet cilvēkam tā vietā, lai apmierinātos tikai ar tādām izmaiņām, piemīt iespēja piekļūt sava Es tam veidam, kas ir bezgalīgi augstāks par parasto.  Turpināt lasīt

Cik reiz lasīt grāmatu. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut: To, ka lasīt grāmatas ir ļoti svarīgi, es saprotu. Pastāsti, kāda ir sūfiju attieksme pret lasīšanu, un cik reizes grāmata būtu jālasa?
Atb.: Parasti sūfiju grāmatu būtu jālasa vairākas reizes. Ja lasītāja prāts nav pienācīgi sagatavots, viņš grāmatu nepieņems, lasīs tikai to, kas patiks, vai pat iedvesīs sev tās saturu. Tas viss nav ieteicams. Turpināt lasīt

Reliģiju ietekmes izsīkums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

(Lasot šo, neaizmirstiet, ka te ir runa arī par islāmu, kaut problēma ir kopēja – I.L.)

Jaut.: Lasot klasiskos sūfiju autorus, var pamanīt, ka tajos tiek skaidri noteikta atšķirība starp reliģiju un apsēstību. Vai mūsdienu reliģiskā pagrimuma cēlonis nav sabiedrības nespējā saredzēt šo atšķirību? Turpināt lasīt

Skaidrojums. No: Idriss Šahs. “Mācīties kā mācīties”

Jaut.: Pamatojoties uz taviem uzmetumiem un darbiem, esmu vērojis cilvēku uzvedību attiecībā uz “augstāko apjēgu” un secinājis, ka tā ir tāda, kādu tu to apraksti.

Cilvēki iedomājas, ka ja jau citi par tādu apjēgu runā, tad arī viņi paši ir izredzēti tās iegūšanai un īstenībā neuzklausa tos, kas stāsta kā pie tās tikt.

Turklāt viņi mācoties ir izvēlīgi, pieņemot, ka tās druskas un gabaliņi, kas viņus pievelk, Turpināt lasīt

Debesu auglis. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Reiz bijusi kāda sieviete. Viņa ir padzirdējusi par debesu augli un iekārojusi to.
Vaicājusi kādam dervīšam, varam to saukt par Saburu:
— Kā man to augli meklēt, lai sasniegtu tiešo apjēgu?
— Labākais padoms tev būtu tāds – mācies pie manis, — teicis dervīšs. ― Citādi  Turpināt lasīt

Bahauddīns un klaidonis. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Bahauddīns el-Šahs, dižais Nakšbandi dervīšs, reiz Buhāras lielajā laukumā saticis savu biedru.
Atnākušais ir bijis klaiņojošs kalandars (čigāns) no Malamati ordeņa, «Pārmetuma ļaudīm». Kopā ar Bahauddīnu ir bijuši viņa mācekļi.
— No kurienes tu nāc? — viņš vaicājis kalandaram parasto sūfiju jautājumu. Turpināt lasīt

Spēka skatiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšam, kurš ir mācījies pie diža sūfiju skolotāja kājām, ir noteikts pilnveidot jutības vingrinājumu apjēgu, bet tad atgriezties pie skolotāja pēc tālākiem norādījumiem. Viņš ir aizgājis mežā un ņēmies ar milzu spēku un centību pievērsties iekšējai apcerei, līdz sasniedzis stāvokli, kad gandrīz nekas nav varējis viņu traucēt. Turpināt lasīt

Cilvēks negūst vairāk kā pelnījis. Jusufs Hamadani. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Augstākā pieredze un viedība cilvēkiem (gan vīriešiem, gan sievietēm) ir pieejama tieši atbilstoši viņu vērtībai, spējām un nopelniem. Tā, ja arbūzu ieraudzīs ēzelis, tas apēdīs mizu, skudras apēdīs visu, ko spēs satvert, cilvēks notiesās visu, nejēdzot pats, ko ēdis.
Mūsu mērķis ir sasniegt, tas ir, pieredzēt Viedību caur Avota apjēgu. Turpināt lasīt

Piens un krējums. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Murīds (“tas, kas ir sevi uzticējis” – māceklis) Laki Hamajūns uzdeva Mauljanam Bahauddīnam šādu jautājumu:
— Gulafšānas pilsētā ir sekotāju kopiena. Daži no tiem ir aizņemti vingrinājumos, bet vairums sapulcējas ik nedēļas, lai mācītos saskarsmē ar muršīdu (vadītāju) un uzklausītu viņa pamācības. Daudzi murīdi izprot nostāstu un notikumu Turpināt lasīt

Sarunas ar zinātniekiem. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Stāsta, ka Bahauddīnam Nakšbandam vaicājuši:
— Kāpēc tu nestrīdies ar zinātniekiem? Tas un tas viedais to dara, vienmēr novedot zinātniekus pilnīgā apjukumā un sajūsminot savus mācekļus.
Viņš ir atbildējis:
— Sameklējiet tos, kuri vēl atceras laikus, kad arī es strīdējos ar zinātniekiem,  Turpināt lasīt

Negantā karaļa elks. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Reiz dzīvojis cietsirdīgs un neprātīgs karalis – elku pielūdzējs. Kādu reizi viņš nozvērējies, ka, ja viņa paša elks nesīs viņam dzīvē kādas priekšrocības, tad viņš tūdaļ pievērsīs elkdievībai pirmos trīs cilvēkus, kuri ies gar viņa pili.
Protams, karaļa vēlme ir piepildījusies, un viņš tūdaļ izsūtījis kareivjus saķert un atvest pie viņa pirmos trīs cilvēkus, ko satiks uz ceļa. Turpināt lasīt

Divas puses. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Dervīšu tērpi ar atšķirīgām labās un kreisās puses krāsām pirmoreiz ir ieviesti Spānijā viduslaikos; sākumā tos lietoja mācību nolūkos, tad sāka lietot ikdienas apģērbā. Bet radās tie šādi.
Franku karalis ļoti izbaudījis krašņas izpriecas, bez tam viņš lepojies ar savām filosofa spējām. Viņš palūdzis sūfiju Agarīnu iemācīt viņam augstāko gudrību. Turpināt lasīt

Pieņemšana. Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ar prieku pieņemam tos zinātniekus, kuri vēlas apjēgt Ceļu.
Bet kā ar pārējiem zinātniekiem? Tie uzskata, ka mēs tos nepieņemam. Īstenībā tie nepieņem mūs.
Nevar viņi mūs pieņemt, kamēr turas pie dīvainiem aizspriedumiem pret Ceļu.
Es te domāju divu veidu zinātniekus: tos, kas saka “Mēs noliedzam sūfisma vērtīgumu”, un tos, kuri saka: “Mēs sūfismu pieņemam, bet tas jau nav sūfisms”. Turpināt lasīt

Dziesmas Paradīze. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ahangars ir bijis dižens ieroču amatnieks, dzīvojis viņš kādā no Afganistānas tālajām austrumu ielejām. Mierīgos laikos Ahangars ir darinājis arklus, apkalis zirgus, bet pāri visam ir vērtētas viņa dziesmas.
Ahangara, kurš ar dažādiem vārdiem ir pazīstams visdažādākajās Vidusāzijas vietās, dziesmas ieleju ļaudis labprāt klausījušies. Tā dēļ viņi nākuši no milzīgu valriekstu mežiem, no sniegiem Turpināt lasīt

Pārēdušais. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds cilvēks atnācis pie Bahauddīna Nakšbanda un teicis:
— Esmu ceļojis no viena skolotāja pie otra un mācījies daudzus Ceļus, un katrs no tiem ir nesis man daudz laba un milzumu visādu labumu.
— Tagad es vēlētos kļūt par tavu mācekli, lai varētu padzerties no Apjēgas avota un tā tiktu arvien tālāk un tālāk pa Tariku, Noslēpumaino Ceļu. Turpināt lasīt

Paņēmiens. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Sūfiju skolotājs ir skaidrojis kā reiz ir atmaskots viltus sūfijs:
— Kāds patiess sūfijs ir nosūtījis vienu savu mācekli kalpot viltvārdim. Māceklis dienām un naktīm ir to apkalpojis, iztopot viņam visos sīkumos. Galu galā visi ir pamanījuši, cik ļoti blēdim tāda apiešanās tīk, un cilvēki sākuši to pamest, līdz viņš palicis viens. Turpināt lasīt

Nabagi un darītāji. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Par Ibn el-Arabi stāsta šādu notikumu: reiz viņam jautāts:
— Tavas aprindas sastāv galvenokārt no nabagiem, zemniekiem un amatniekiem. Vai tad nevari atrast prāta darbiniekus, kuri tev sekotu; tad tavu norādījumu izteikumi skanētu daudz pārliecinošāk?
Viņš atbildējis:
— Pasaules gals būtu neaptverami tuvāk, ja mani slavinātu ietekmīgi cilvēki un zinātnieki, jo viņi nešaubīgi to darītu savā, nevis darāmā, labā!

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Tjubeteiku šeihi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Pie Bahauddīnu Nakšbanda ir vērsušies četru Indijas, Ēģiptes, Turcijas un Persijas sūfiju kopienu šeihi (sūfiju kopienas vadītājs, garīgais skolotājs; tas, kam ir tiesības iesvētīt ordenī). Savās vēstulēs tie greznos izteikumos lūguši viņam atsūtīt mācības, kuras tie varētu nodot saviem sekotājiem.
Vispirms Bahauddīns atbildējis:
— Tas, kas man ir, nav nekas jauns. Tas ir arī jums, bet jūs to pienācīgi nelietojat, tāpēc, saņēmuši manu vēstījumu, jūs vienkārši noteiksit “Nekā jauna”. Turpināt lasīt

Raksti. Bahauddīns. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ja es izlaidīšu pasaulē tukšu grāmatu, ar to domādams: “Jūs vēl nespējat gūt labumu no īstas manas grāmatas”, jūs droši vien nodomātu: “Viņš mūs apvaino”.

Bet ja es izlaidīšu nogludinātu un saprotamu grāmatu, tad visi lasītāji izmantos tās virspusējo vērtību mudinājumam, saukdami: “Cik brīnišķīgi! Cik dziļi!”  Turpināt lasīt

Kā cilvēks satiek sevi. Tarikavi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Viens no cilvēka lielākajiem apgrūtinājumiem ir arī pats redzamākais viņa trūkums. To var labot, ja kāds parūpējas par to, lai norādītu uz to bieži un pietiekami pārliecinoši.
Apgrūtinājums ir šāds: cilvēks, pārliecināts, ka apraksta citus, apraksta pats sevi.
Cik reizes neesat dzirdējuši kā cilvēki par mani runā:
— Es uzskatu viņu par Laikmeta Kutubu (magnētisko polu). Turpināt lasīt

Zivis uz mēness. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Šeiham Bahauddīnam Nakšbandam reiz jautāja:
— Kāpēc tu vienmēr runā, ka patstāvīgi sūfismu iemācīties nevar, un ka neviens no tiem, kas uzskata sevi par attīstītāku Ceļā par citiem, vispār nav vērā ņemams? Turpināt lasīt

Kristāla zivtiņa. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds jauneklis, pakalpojis kādam laiviniekam, dabūjis no tā dāvanu – mazu kristāla zivtiņu.
Viņš to ir pazaudējis un izmisumā par tādas retas un skaistas lietiņas zaudējumu ir saniknojies, kad ieraudzījis cilvēku, kuram kaklā bijusi aukliņa ar kristāla zivtiņu. Turpināt lasīt

Lapsas apliecība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Sensenis dzīvojis lapsu tēviņš. Reiz viņš mežā saticis trusēnu.Trusēns teicis:
— Kas tu tāds?
Lapsa atbildējis:
— Esmu lapsa un, ja gribētu, varētu tevi apēst.
— Kā tu vari pierādīt, ka esi lapsa? — vaicājis trusēns. Lapsa pat apjucis, jo parasti Turpināt lasīt

Esamības avots. Amins Suhravardi. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Ļauj Esamības Avotam uzturēt saskarsmi ar tevi:

laid gar ausīm sava ikdienišķā “es” iespaidus un iedomas.

Ja šim “es” būtu vērtība tavos meklējumos, tas būtu jau tevi aizvedis līdz īstenojumam.

Bet viss, ko tas prot – darīt tevi atkarīgu.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Uzticība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Nadžmini (Divu Zvaigžņu cilvēks) ir padzinis mācekli ar vārdiem:
— Tava uzticība ir pārbaudīta. Es to vērtēju kā tik nelokāmu, ka tev ir jāaiziet.
Māceklis teicis:
— Es aiziešu, bet paskaidro, kā uzticība var būt par noraidījuma cēloni.
Nadžmini teicis:
— Mēs pārbaudījām tevi trīs gadus. Tava uzticība nevērtīgām zināšanām un paviršiem slēdzieniem ir pilnīga, tāpēc tev jaiet.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Noturība. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds ceļojošs dervīšs ir stāstījis:
— Es apmeklēju kādu šeihu, pie kura kā magnēta lipa visai aizdomīgi tipi.
Es viņam teicu:
— Kā tev nav pretīga tik riebīgu cilvēku sabiedrība! Tie nekļūst labāki kopā ar tevi, un taču tos pie tevis saista ne jau tavi tikumi, bet, pēc viņu pašu vārdiem,  Turpināt lasīt

Diena un nakts. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kāds zinātnieks teicis kādam sūfijam:
— Jūs, sūfiji, bieži stāstāt, ka mūsu loģiskie jautājumi jums nav saprotami. Vai nevari sniegt man piemēru, kādus tad jūs redzat mūsu jautājumus?
Sūfijs teicis:
— Lūk piemērs. Reiz es ceļoju ar vilcienu, un mūsu ceļā bija septiņi tuneļi. Man iepretī sēdēja zemnieks, kurš, šķiet, nekad ar vilcienu nebij braucis.
Pēc septītā tuneļa zemnieks uzsita man pa celi un teica:
«Šis vilciens ir pārlieku sarežģīts verķis. Uz sava ēzeļa es varu tikt līdz savam ciematam dienas laikā. Bet ar vilcienu, kurš, liekas, kustas ātrāk par ēzeli, mēs vēl arvien neesam mājās, kaut saule ir aususi un rietējusi veselas septiņas reizes».

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Loka šāvējs. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Salimijas pilsētas loka šaušanas čempions ir sūdzējies par to, ka viņam nav sāncenšu.
— Šie ļaudis, salimieši, ir nekur nederīgi loka šāvēji un tāpēc nespēj spriest par manu izcilo meistarību! — tā viņš atkal un atkal atkārtojis katram, kas klausās.
Viņš ir pārliecinājis ikvienu par savu nelaimi. Turpināt lasīt

Kas tad tur ir. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Kādu dervīšu no Bektaši ordeņa cienīja par viņa dievbijību un acīmredzamajiem tikumiem. Uz jautājumiem, kā viņš tādu svētumu sasniedzis, viņš vienmēr atbildējis:
— Es zinu, kas ir Korānā.
Reiz kafejnīcā, vēl nepaspējušam tā atbildēt, kāds nejēga jautājis:
— Nu un kas tad tur ir tajā Korānā?
— Korānā, — atbildējis dervīšs no Bektaši ordeņa, — ir divi kaltēti ziediņi un vēstule no mana drauga Abdullas.

No angļu valodas tulkojis B.I.Paholovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/idiots/idiot1.htm

Sautēta aitas gaļa. No: Idriss Šahs. “Muļķu gudrība”

Bahauddīns Šahs reiz ir uzstājies ar runu par sūfisma pamatidejām un vingrinājumiem. Kāds cilvēks ir uzskatījis sevi par gudru un, nolēmis izcelties kritizējot Bahauddīnu, paziņojis:
— Viņš nepateica pilnīgi neko jaunu! Vairāk man nav ko teikt.
Bahauddīns ir par to dzirdējis un ielūdzis kritiķi pusdienās. Turpināt lasīt

Sūfiju meklējumi. Pēc ustada Hilmi, Mevlevi. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Ļoti nopietns raksts. Vēlams lasīt ar vēsu prātu. Ja šķiet, ka sūfiji par daudz ņem uz sevi, palūkojiet tomēr, vai rakstā nav nopietni pārdomājamas lietas.- I.L.)

Mēs mēdzam apgalvot, ka cilvēks ir cēlies no tālienes, tik tālas tālienes, ka runājot par cilvēka izcelsmi, bieži lieto izteicienu “aiz debess sfēru robežām”. Cilvēks ir attālināts no savas sākotnes. Dažas no viņa jūtām (bet ne visas) uz to tik tikko manāmi norāda. Lūk, kāpēc mēs runājam par “šķiršanos no Iemīļotā”, bet tie ir tehniski jēdzieni, un tie, kas tos lieto, lai pastiprinātu tikai savu jūtu dzīvi, to arī pastiprina.
Turpināt lasīt

Māceklība un attīstība. Bahauddīns Nakšbands. No: Idriss Šahs. “Austrumu domātāji”

(Izvilkumi no Bahauddīna, sūfiju Rakstu (ornamentu) Skolotāja (Nakšbanda – Naqshbandi – patternmaker), Novēlējuma:)
Mums vienmēr piekodina pētīt un labi pazīt Viedo dzīvi, darbus un izteikumus, jo pastāv izpratnes saikne starp šīm lietām un iespējām, kas slēpjas mūsos.
Bet ja mēs kā burta kalpi grimsim šā materiāla izpētē ziņkāres vai izbrīna mudināti, tiešām, mēs izmainīsimies, tomēr tā būs dzīvnieka pārvērtība mazāk dzīvnieciskā, tā vietā, lai pārvērstos no dzīvnieka cilvēkā.
Patiesu Meklētāju no atdarinātājiem ir jāatšķiro pārbaudījumam, kas tiek likts cilvēka ceļā. Turpināt lasīt

Bahauddīna padomi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tu tiecies būt piepildīts. Tomēr tas, kur jau kaut kas ir, iepriekš ir jāiztukšo. Lai uzpildītos kā nākas, iztukšo sevi, ievērojot šos padomus, kurus vari padarīt par saviem likumiem:

PIRMAIS

Nekad neļaujies trauksmei mācīties, lai cik stipra tā nebūtu. Īsts norādījums mācīties netiek izjusts kā trauksme.

Turpināt lasīt

Gazali. Praktiskās norises sūfismā. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Gazali rāda, ka jēdziens, ko sūfiji sauc par “zināšanām (apjēgu)”, tiek lietots kā tehnisks termins, bet ka tā loma cilvēka pastāvēšanā ir neizmērojami lielāka par to, ko parasti sauc par zināšanām. Vēlāki domātāji un tie, kas ir rakstījuši, jau mazāk pakļauti vispārēju uzbrukumu briesmām, nosauks šo zināšanu veidu par to spēku, kas uztur cilvēci.
Apjēga, – saka viņš, citēdams Fatahu el-Mosuli, – kas ir sūfiju mērķis – tā ir tas, kas uztur dzīvību tādā mērā, ka ja tās nodošanu pārtrauktu uz trim dienām, cilvēka būtība nobeigtos kā nomirtu cilvēks bez barības vai slimais bez nepieciešamām zālēm. Tāpēc sūfiju apjēga ir kaut kas, kas nepārtraukti ieplūst cilvēkā.

Turpināt lasīt

Apžēlotais slepkava. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Džānam Fišānam Hānam vaicāja par naidīguma pārvarēšanu pret sūfijiem, kādu bez kāda pamata pauž tik daudzi cilvēki. Viņš atbildēja:
“Reiz dzīvoja karalis, kurš bija notvēris cilvēku, kas gatavojies viņu nogalināt. Tā kā karalis bijis devis solījumu nekad nevienam nepiespriest nāves sodu, viņš noziedznieku nav sodījis. Tā vietā viņš izdomājis šādi.
Viņš šo cilvēku nosūtījis pie viņa uzsūtītāja ar tādu vēsti: “Mēs notvērām šo cilvēku mēģinājumā nogalināt mūsu karali. Apžēlojuši viņu, mēs to nosūtām jums, apsveicot jūs ar to, ka jūsu rīcībā ir tik padevīgs kalps”.


Turpināt lasīt

Andaki. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Kāds vaicāja Andaki:
“Izpratne un labvēlība ir sūfiju Ceļa daļa – kāpēc gan tajā bez mīlestības un skaistuma būtu vajadzīgs vēl kaut kas; kāpēc, piemēram, tajā vajadzīgas zināšanas un laika plūdums un tādas lietas kā šaubas un iebildes?
Viņš atbildēja: Turpināt lasīt

Raksti. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Somnanas Jakubs, skaidrojot rakstu, kurus izmantojis, uzdevumu, teicis:
“Raksti – tas ir līdzeklis, ar kuru tādas lietas kā zināšanas, izaugušas sabiedrībā, var tikt tai atgrieztas.
Tie ir tāpat kā sēkla, kas var tikt atgriezta zemē ilgu laiku pēc tās nogatavinājušā auga bojā ejas, no kura varbūt nav vairs ne pēdu.
Zinātnieki var noņemties ar sēklu samalšanu miltos, bet tie, kurus saucam par Viedajiem, rūpējas par ražu.
Liekat aiz auss šo līdzību, jo tā satur divu mācekļu veidu nesavienojamības skaidrojumu.“

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Delegācija no Sīrijas. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Delegācija no Sīrijas, kas sastāvējusi no jūdiem, kristiešiem, musulmaņu dervīšiem un arī nezināmas ticības ļaudīm, ir veikusi bīstamu ceļojumu caur Irāku uz Turkestānu, kur tie ir apmeklējuši Ahmada Jasavī, sūfiju Laikmeta Skolotāja dargahu (karaļpili).
Tos pie pilsētas vārtiem ir sagaidījis Skolotājs, un tie ir pagodināti ar visvisādām veltēm un dažādām cieņas zīmēm.

Turpināt lasīt

Redzēšana. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Stāsta, ka filosofs Avicenna ir vaicājis sūfijam:
“Kas būtu redzams, ja nebūtu neviena, kas redzētu?
Sūfijs atbildējis:
“Kas NEvarētu tapt ieraudzīts, ja redzētājs būtu?

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Ķīnas sūtņi. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Tiek teikts, ka ķīniešu imperators ir sūtījis savus sūtņus pie hakīma Sanaī.
Sākumā Sanaī ir atteicies “atsūtīt savu gudrību, lai to saņem un izpēta zinātnieki”.
Tomēr pēc ilgām pārrunām viņš ir piekritis sniegt izskatīšanai dažas mācības. Viņš ir arī nosūtījis imperātoram rūpīgi aizzīmogotu vēstuli. Tajā ir bijis šo mācību skaidrojums.
Mācības ir sastāvējušas no divpadsmit apgalvojumiem, sešiem ceļa spieķiem, trim izrakstītām tjubeteikām (cepurīte Vidusāzijā) un viena gravēta akmeņa.


Turpināt lasīt

Iespējas. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

“Es apmeklēju sūfiju,– teicis Ibn Halīms, – un viņš izvērsa ilgu sarunu.
Tur bija daudz cilvēku, jo viņš pievilka klausītajus no visurienes.
Katra saruna bija plašu zināšanu paraugs.”
Es jautāju:
“Kur tu ņem tik daudz laika, lai izlasītu tik daudz grāmatu?”
Viņš atbildēja:
“Man pietiek laika tam, ko es lasu.”
Tad es aptvēru, ka grāmatu viņam nav. Es viņam teicu:


Turpināt lasīt

Nahass. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Ciema iedzīvotāji teica Nahasam:
“Tavs priekštecis, kas nesen nomira šajā ciemā, mums ir tik daudz mācījis, un mēs esam pateicīgi viņam par to. Mēs jūtam, ka mums ar viņa klātbūtni ir bijis izrādīts gods. Bet viņš dzīvoja šeit trīsdesmit gadus, un mēs bažījamies, ka ja pa šo laiku esam maz tikuši uz priekšu zinātnē par cilvēku, tad varam nomirt, pirms savu darbu ar mums pabeigsi tu.”
Nahass atbildējis:
“Reiz jūs bijāt nolīguši tīģeri ķert jūsu peles. Būt pateicīgiem viņam par to – tas ir pareizi. Bet, ja jums būtu bijis, tā teikt, runcis, jums nebūtu bijis jāsaka tas, ko tikko pateicāt.”

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Šarikari. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Šarikari teicis:
“Stāsta, ka sienāzis ķēniņam Zālamanam, Dāvida dēlam, lai miers viņam, atnesis kā dāvanu zāles stiebriņu.
Bet kad ēzelis vēlas kaut ko uzteikt, tas saka:”Jā, tas nudien ir kā (garšīgs) ērkšķu krūms.”
Un kad cilvēks vēlas godināt viedo, tas uzceļ viņam svētnīcu un apsaukā viņu par reliģiozu skolotāju.“

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Burtkalpība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Mācekļa kandidāts ieradies pie sūfija Bagdādē ar lūgumu pieņemt viņu mācībā.
“Es pieņemšu tevi par kandidātu,- teicis sūfijs,- un lūk, tev pirmie norādījumi: neuzskati sevi par jebkādu lietu īpašnieku un nepaturi pie sevis cita īpašumu”.
Skolnieks piekritis. Tad sūfijs teicis: “Tev jādodas uz Buhāru, jāiekārtojas kā vari un jāvēro visu, kas notiek. Tur tev ir jāgaida mani tālākie norādījumi”. Turpināt lasīt

Greznība un vienkāršība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sūfiju vecais Džunaīds ir mācījis ar uzskatāmības metodi, lietojot paņēmienu, kad tas ar savu paša dzīvi rāda to, ko vēlas uzsvērt. Lūk piemērs:
Reiz viņu apmeklējusi (Ceļa) meklētāju grupa un ieraudzījusi, ka viņš burtiski peldas neiedomājamā greznībā.
Šie ļaudis ir viņu pametuši un devušies uz galīgi skarba un askētiska svētā Turpināt lasīt

Gudrība. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Sufjāns teicis:
“Slēpta gudrība, kas atbalsta, ir simtkārt labāka kā ārišķīga gudrības izpausme, jo tai pašai ir nepieciešams atbalsts”.

No angļu valodas tulkojis H.B.Nomadovs
http://bazar-vokzal.net/newsroom/thinkers/think1.htm

Kā ir būt skolotājam. Idriss Šahs. No “Austrumu domātāji”

Nurbakšī raksti par skolotāja stāvokli satur šo:
“Skolotājs ir kā prasmīgs amatnieks zemē, kur ļaudis tīko pēc lietpratīga darba, bet iedomājas, ka tas tiek darīts, tā teikt, tumsā. Viņš ir kā ērglis būrī, kam atņemtas tā svarīgākās iespējas – spēja lidot un asais redzīgums, Turpināt lasīt