Dvēseles nesēja ikdienas apkope – dziedzeri, limfas sistēma, kaņepju ēdieni.

(Tu tāpat kā visi esi pirmkārt dvēsele, vai apjēdz to tagad vai vēlāk. Tomēr dzīves laikā tā nepastāv bez tava ķermeņa, un jēdzīgāk, patīkamāk ir to kopt ne sliktāk kā autiņu, tad arī dvēselei būs mazāk ciešanu. Pat ja priekšzīmīgi nevingrināsies, izlasot radīsies kāda apjēga par sava organisma darbību, arī tas nav maz; spēja to rosināt ar savākšanos uz orgāniem un dziedzeriem ir ļoti vērtīga. I.L.)

Mīlestības likumi un domas spēks. Ekananga un Svetlana Šin

Daudzi mūsdienu zinātnieki apstiprina, ka vediskajos tekstos aprakstītās cilvēka domas iespējas tiešām pastāv. Mūsu domas ir materiālas – par ko domājam, to pievelkam.

Indiešu jogas skolotājs Svāmi Šivananda ir teicis: “Par ko cilvēks sevi iztēlojas, par to viņš kļūst. Tā ir diža patiesība. Turi sevi par spēcīgu, un kļūsi spēcīgs. Turi sevi par vāju un kļūsi vājš. Turi sevi par muļķi un kļūsi muļķis. Turi sevi par viedo vai dievišķu, un kļūsi vieds vai dievišķais… Cilvēku veido un rada vien doma”.

Savā grāmatā ‘Joga un domas spēks’ Svāmi Šivananda raksta, ka meditācijas, svētpamiruma laikā sevī var attīstīt jebkādu labvēlīgu īpašību. Jāsavācas uz kāda tikuma attīstīšanu un ik rītus pa desmit minūtēm uz to jāmeditē. Piemēram, prātā atkārto: “līdzcietība un citu cilvēku jūtu izpratne”. Bet darbojoties kopā ar cilvēkiem izjūti: “Esmu līdzcietīgs. Arvien vairāk un labāk izprotu citu cilvēku jūtas”.

Protams, nav jāaizmirst, ka vēlamais tikums vienmēr jāapstiprina darbos un ir jānodarbojas ar savas uzvedības pašizpēti un pašvadību. Pamazām tu vēlamo īpašību sevī attīstīsi. Nekad nekrīti izmisumā un nekad nezaudē cerību. Esi neatlaidīgs savā pašattīstībā un noteikti būsi sekmīgs.

Ar domas un pašvadības spēku var arī tikt vaļā no nevēlamām īpašībām. Labais, apliecinošais vienmēr uzvar slikto, kaitējošo. Izkop sevī vienkāršību un zudīs godkāre un lepnība. Izkop sevī mīlestību un zudīs naids.

Svāmi Šivananda raksta: “Domas ir ķieģelīši, no kuriem būvēta rakstura ēka. Raksturs nedzimst. Tas veidojas. Ir vajadzīga nelokāma izlēmība kaldināt dzīvei raksturu. Līdztekus izlēmībai jāiet īstiem pūliņiem… Raksturs kļūst par noteicošo uzvarā un zaudējumā, veiksmē un neveiksmē un visās dzīves grūtībās. Domas spēks ir dižens. Katra tava doma tevi ietekmē visās iespējamās ziņās. Ķermeņa stiprums, domāšanas spēks, veiksme dzīvē un bauda, ko tu sniedz cilvēkiem ar savu klātbūtni – tas viss ir atkarīgs no tavu domu labuma. Tev ir jāpēta domāšanas kultūra un jāattīsta domas spēks.”

Likuma “līdzīgs pievelk līdzīgu” izpausmē ir vēl viena īpatnība. Ja mēs alkstam mīlestību, tad pievelkam cilvēku, kurš arī alkst būt mīlēts. Tas ir, abos mājo savtīgas mīlestības alkas. Bet ja alkstam dāvāt savu mīlestību, paši no visas sirds mīlēt citu, tad pievelkam cilvēku ar tādu pat lielisku dzinuli.

Kas mīlu izstaro, tas to vairo”.

Dāvājot mīlestību mēs pilnībā izpildām savu uzdevumu un tātad garīgi attīstāmies un palīdzam attīstīties un pilnveidoties visam uz ko savu mīlestību vēršam. Iemācīties mīlēt nav viegls iekšējais darbs. Izkopušam sevī aprakstītās labvēlīgās īpašības, tev vienmēr jāatceras, ka mīlestība var būt tikai nesavtīga. Vien nesavtīgi dāvājot mīlestību mēs pamazām kļūstam tās vērti.
https://www.facebook.com/AyurvedaYogaMagazine/posts/1424672587557635:0

===========

Enerģētiku tīra kā zobus, ik dienas.

(Es neatļautos izplatīt šo dažviet it kā šamanisko tekstu, ja neizjustu kāda ķīniešu skolotāja man mācītā vingrinājuma acīmredzami labvēlīgo ietekmi. Vingrinājums ir šāds.

Patrenējies sajutināt plaukstas, tas ir, spēcīgi saberzē plaukstas, tad stāvi aizvērtām acīm, izstiepis sānis rokas. Vispirms kādu laiku turi plaukstas atvērtas, teiksim, pret debesīm, tad kādu laiku pret zemi. Ja sajūti plaukstās atšķirības, varbūt siltumu-vēsumu vai otrādi, tātad esi jutīgs. Ja ne, patrenējies vēl.

Pats vingrinājums (visas kustības un elpas nepārtrauktas, lēnas, vieglas, plūdenas, laidenas): stāvi pret sauli, mierīgi elpo, līdz esi pavisam rāms un atslābis, tad spēcīgi saberzē plaukstas, uzliec tās vēderam zem nabas vienu uz otras, paturi, tad atlaid rokas lejup, tad ieelpojot un viegli pagriežoties mugurkaulā pa labi cel sānis augšup uz sāniem ar plaukstām pret debesīm, līdz rokas ir pieres augstumā. Ja ne uzreiz, tad ar laiku sajutīsi kā plaukstas šajā cēlienā dzer enerģiju. Tad rokas satuvini, līdz plaukstas apmēram acu augstumā ir pagriezušās pret zemi, un izstiepto pirkstu gali gandrīz saskaras. Tad sāc izelpu, laid rokas pirkstu galus nesaskarot lejup, vienlaikus viegli pagriežoties mugurkaulā pa kreisi un sirds augstumā pagriežoties atpakaļ caur vidu un turpinot pa labi, visu laiku plaukstām pret zemi; nabas augstumā sāc lēnām atkal atgriezties uz vidu, tur nonākot apakšā, pirkstu galus nesaskarot. Ieelpo un laideni saliec plaukstas zem nabas kā sākumā. Ieelpas un augšupcelšanas laikā izbaudi enerģijas pieplūdi plaukstās. Izjūta ir vingrinājuma atslēga. Tas ir viens cikls. Ar kādiem pieciem cikliem dienā vajadzētu pietikt. I.L.)

Enerģētiskā attīrīšanās ir varens veids kā tikt vaļā no šķietami neatrisinām grūtībām Tas ir paņēmiens fizisku, emocionālu un mentālu sastrēgumu (bloku) noņemšanai.

Šis ne visai sarežģītais apkopojums tev palīdzēs tikt vaļā no kaitīguma un uzlādēs ar lielisku noskaņojuma uz ilgu laiku.

Pirmais, ko darīt, ceļoties no gultas – pagriezies ar seju uz saullēkta pusi, lēni izmalko glāzi tīra ūdens, raugoties, ka domas ir tikai labvēlīgas; vari domāt par veselīgumu, laimi, par tīkamiem cilvēkiem. Tā ir apliecinoša uzlādēšanās uz visu dienu.

Izejot no mājām ir svarīgi, ar kuru kāju pārkāpsi slieksni. Lai viss sanāktu labi, pirmajai jābūt labajai kājai, neatkarīgi vai esi kreilis vai otrādi. Cilvēkam, kurš pārkāpis slieksni ar kreiso kāju, 20 metrus aiz muguras velkas duļķaina kaitīguma enerģijas sliede.

No rīta, kad pamodies, ir labi ne pārāk spēcīgi 10-15 reizes savilkt pirkstus dūrē – tas veicina sirdsdarbību.

Ja jūti, ka tuvojas slimība, kreiso plaukstu piespied pie saules pinuma tā, lai 4 pirksti ir uz leju, bet īkšķis augšup; labo roku ar plaukstu augšup izstiep uz priekšu, caur to ies ārā kaitīgā enerģija.

Jāelpo dziļi un jāiztēlojas kā sliktā enerģija aiziet no ķermeņa. Vēlams tā darīt 15 minūtes, cenšoties sagaidīt labvēlīgu sajūtu.

Iedarbīga rīta enerģijas uzlāde ir, ja nostājas pret saullēktu un 10 reizes ar rokām zīmē gaisā bezgalības zīmi – līmenisku astoņnieku. Vakarā pirms miega ir vērts izdarīt to pašu, bet pret saulrietu.

Organismu no sliktas enerģijas attīra zvaigžņu uzlādēts ūdens. To sagatavot nav grūti. Atvērta plastmasas (bet pārtikai droša) pudele ar negāzētu vai atgāzētu minerālūdeni nedēļu jātur zem zvaigžņotas debess.

Ja debesis ir nomākušās, zvaigžņu ietekmes vietā var ūdenī iemērkt nomazgātu priežu skuju.

Tādu ūdeni dzer pa pusglāzei no rīta ar skatu uz saullēktu un vakarā ar skatu uz saulrietu. Sāksi fiziski sajust kā ar katru ūdens malku aug sparīgums (enerģētika). Šī ir lieliska izvairīšanās no vairuma slimību.

Paņēmiens spiediena normalizācijai

Vienkāršie bioterapeitiskās iedarbes uz organismu paņēmieni ir pieejami katram. Visvieglāk ir normalizēt asinsspiedienu ar rokām.

Ja spiediens ir paaugstināts vai pazemināts, pirms meklēt medikamentus, ir vērts izdarīt sekošo.

Abu roku īkšķus iebāz ausīs, paturi 1 minūti un aši izrauj. Atkārto to 3 reizes. Tad uzliec vienu plaukstu uz galvvirsas, otru uz saules pinuma un turi tā 5 minūtes. Beigās abas rokas piespied pie sāniem zem ribām un turi 5 minūtes. Šo vingrinājumu veic pa vienai reizei no rīta un vakarā, un tā 5-6 dienas pēc kārtas. Pēc tam spiediens normalizēsies uz ilgu laiku.

Paņēmiens pret nomāktību

Ja ir uzkrājies psīholoģisks nogurums vai esi nošļucis nomāktībā, pirms miega piespied plaukstas vēdera lejasdaļai un paguli tā 10 minūtes. Ja šajā pozā iemigsi, jo labāk. Vairākas dienas ar šādu vingrinājumu, un nomāktībai ir jāizsīkst.

Ja uzkrājies nogurums vai apdullinājis stress, organismam tikt galā ar psīhisko slodzi ir jāpalīdz – lai neveidotos gastrīts vai cita vājuma izraisīta kaite.

Atvērtas plaukstas jātur uz augšu un jāelpo, iztēlojoties, ka kaitīgā enerģija aiziet caur plaukstām augšup, bet caur pēdām lejup. Labi ir iztēloties, ka stāvi pēc sveķiem smaržojošā skuju mežā.

Paņēmieni pret osteohondrozi

Mugurkaula slimības (diskopātija) un skrimšļu, kaulu deģenerācijas (osteohondroze) ir viegli ārstējamas un droši novēršamas ar vingrinājumu, kas pastiprina limfas (kam atšķirībā no asinīm nav sava sūkņa) cirkulāciju.

Pirmajā ieelpā rokas cel uz krūtīm, plaukstu pret plaukstu. Otrajā ieelpā labo roku cel augšup ar pret debesīm atvērtu plaukstu, kreiso laid lejup ar uz zemi atvērtu plaukstu. Rokām piešķir atsperīgumu. Tad rokas maini. Tā 4–5 reizes.

http://psifactor.info/ed/energetiku-chistyat-kak-zuby-ezhednevno.htm

==========

Timusa izklauvēšana un vēl 7 jaunināšanas vingrinājumi dziedzeriem. medmoon.ru

Visi apkopotie vingrinājumi ir veidoti, lai vienkāršākajā un tiešākajā veidā labvēlīgi ietekmētu dziedzerus – ar izklauvēšanu un plaukšķināšanu. Tālāk aprakstīti daži izņēmumi. Dziedzeru veselība ir ļoti svarīga, tomēr vērā to ņem pārāk maz.

Dziedzeru izdalījumi ietekmē katru cilvēka fizioloģijas aspektu; visos dzīves posmos no dzimšanas līdz nāvei. Ja mēs pie tam vēl ņemam vērā, ka mūsu dziedzeru izdalījumi ir (skat.par ķīniešu medicīnu) substance, tad varam teikt, ka tie mūs ietekmē kopš ieņemšanas brīža ja ne agrāk.

Ietekmes joma ietver augšanu, attīstību, šūnu atjaunošanos un audu atjaunošanos (citiem vārdiem, novecošanās ātrumu un dziļumu), dzimumjomu un vairošanos, imunitātes uzturēšanu, vielmaiņu, enerģijas izstrādi, barības vielu izmantošanu, emocionālo līdzsvaru, mentālo uztveri, visu, ko regulē hormoni, un daudz ko, kas pirmajā brīdī nešķiet no hormoniem atkarīgs. Tā ka dziedzeru veselības uzturēšana ir ārkārtīgi svarīga.

1. Epifīzes izklauvēšana

Epifīze ir apmēram zirņa lieluma dziedzeris, kas atrodas blakām galvas smadzeņu centram, abu pusložu starpā. Tā no simpātiskās nervu sistēmas nākošus nervu signālus pārvērš hormonālos signālos, uzturot saikni starp endokrīno un nervu sistēmu. Bez tam tā izstrādā melatonīnu, kas regulē miega/nomoda ritmus un ietekmē seksuālo attīstību. 

Vingrinājums.

Ar rādītājpirkstu un/vai vidējo pirkstu atsevišķi, vienlaikus vai pamīšus sāc izklauvēt apvidu starp uzacīm punktā, kas vairāk pazīstams kā “trešā acs”.

Lai gan epifīze atrodas smadzeņu vidū, ir enerģētisks ceļš, kas to savieno ar “ārējo trešo aci”. Tajā vietā vari sataustīt kaula bedrīti, bet tāda var arī nebūt. Klauvēšanai jābūt maigai un ritmiskai, tai jāizraisa patīkamas vieglai kutēšanai līdzīgas sajūtas.

Klauvē vienu vai 2 minūtes. Atkārtojumu skaits nav ierobežots. Atceries, ka jātiecas uz pakāpenisku uzlabošanos laika gaitā. Vienā reizē ar ilgu izklauvēšanu tas nav panākams – bez tam tas dos pretēju iznākumu. Vai tu nodarbojies ar enerģētiskiem vingrinājumiem vai ne, tas ir apvidus, kur viegli veidojas Ci sastrēgums. Tas izpaužas galvenokārt kā galvas sāpes šajā apvidū. Prāta pārslodze, trauksme, acu pārpūle, kā arī enerģētiski vingrinājumi, kas vērsti uz enerģijas celšanu augšup pa ķermeni, bet nepilnīgi nodrošinot pretējā virziena cirkulāciju (kļūdas vai pieredzes trūkuma dēļ; skat., piem., par Ham-So jeb So-Ham) – tie ir vien daži no Ci “iestrēgšanas” šajā vietā cēloņiem.

2.Hipofīzes un hipotalāma izklauvēšana

Hipofīze atrodas pie smadzeņu pamatnes starp redzes nerviem, muguras smadzeņu priekšpusē. Šis mazais endokrīnais orgāns bieži tiek saukts par galveno dziedzeri, jo vada pārējos endokrīnos dziedzerus, paaugstinot vai pazeminot hormonu līmeni, kurus tie izstrādā.

Viens no zināmākajiem hormoniem, cilvēka augšanas hormons (CAH), ietekmē šūnu augšanu un atjaunošanos, regulē citu dziedzeru darbību, un, kā daudzi uzskata, ir mūsu iekšējais “jaunības avots”. Augsts CAH līmenis asinīs var palēnināt un pat pagriezt atpakaļ daudzas novecošanās izpausmes. Bez tam hipofīze ietekmē muskuļus un aknas un pat uzkrāj dažus no hipotalāma izstrādātiem hormoniem.

Hipotalāms atrodas dziļi smadzenēs pie galvaskausa vidus, talāma priekšā (sensoro un motoro ceļu savienojumu centrs galvas smadzenēs). Tam ir strukturāla un funkcionāla saikne ar hipotalāmusu, kas atrodas zem tā un piestiprināts ar tieviem nervu šķiedru un asinsvadu kūlīšiem. Tas ir daudzu perifērās nervu sistēmas autonomo funkciju vadības centrs. Ar saiknēm starp endokrīnās un nervu sistēmas struktūrām hipotalāmam ir svarīga loma homeostāzes (iekšējās vides pastāvīguma mainīgā ārējā vidē) uzturēšanā, ķermeņa temperatūras, asinsspiediena un sirds ritma regulācijā. Tas ietekmē olnīcu un sēklinieku darbību, noskaņojumu un uzvedību, miega ciklu, enerģētisko līmeni un vispārējo vielmaiņu. Dažkārt hipotalāmu sauc par “smadzeņu smadzenēm”: gandrīz visas tā funkcijas attiecas uz smadzeņu un to saiknes ar ķermeni vadību, jo ir to savienotājloceklis. Tā kā hipofīze un hipotalāms anatomiski atrodas blakām, un to darbība ir savstarpēji saistīta, šis vingrinājums skar gan hipofīzi, gan hipotalāmu.

Vingrinājums

Vienkāršākais ir “skrotēšanas” paņēmiens, tas ir, samērā spēcīgu viļņu raidīšana galvā. Ir arī precīzāki specializēti paņēmieni, tomēr šis paņēmiens ir ļoti iedarbīgs, un to var izpildīt katrs.

Maigi savelc ne pārāk cietas dūres un sāc izklauvēt pakausi pie galvaskausa pamatnes, kur beidzas kauls, un blakus kakla skriemeļu sānu virsmām. Vari izmantot vai nu četru pirkstu gala kauliņus (skat. zīm.9.1.), vai virzītākai iedarbei – katras dūres pamatni, sākot ar mazo pirkstiņu (9.2.)

Galvu vari turēt taisni vai nedaudz paliekt uz priekšu, ja tas palīdz ērtāk aizsniegt galvaskausa pamatni. Izklauvē, ātri pamīšus uzsitot no abām pusēm, un labās rokas iedarbības spēku vērs uz kreiso aci, bet kreisās rokas – uz labo aci. Tā vilnis ies caur hipofīzi un hipotalāmu.

Bez tam tu vari just, kā vilnis izkliedējas visā vai gandrīz visā galvā. Tas ir dabiski un nes zināmu otršķirīgu labumu. Kā otršķirīga, šī ietekme mīkstina un atslābina kakla muskuļus, kas vairumam cilvēku atrodas pie galvaskausa pamatnes un kakla aizmugurē.

Izklauvē vienu – 2 minūtes. Atkārtojumu skaits nav ierobežots. Atceries, ka jātiecas uz pakāpenisku uzlabošanos laika gaitā. Vienā reizē ar ilgu izklauvēšanu tas nav panākams – bez tam, tas dotu pretēju iznākumu.

Zīm. 9.1. Hipofīzes un hipotalāma izklauvēšana

Zīm. 9.2. Hipofīzes un hipotalāma izklauvēšana

3. Vairogdziedzera masāža

Vairogdziedzeris pēc veidola atgādina tauriņu un atrodas pie kakla priekšpusē pie pamatnes, zem ādamābola gar traheju. Tas izstrādā vairākus vairogdziedzera hormonus. Tie iedarbojas uz visu ķermeni, ietekmējot vielu maiņu, augšanu un attīstību, ķermeņa temperatūru. Tie ir nepieciešami smadzeņu attīstībai zīdaiņa un bērna vecumā, bet pieaugušajiem tie veicina nervu, sirds-asinsvadu un gremošanas sistēmas darbību.

Bez tam šī masāža ir noderīga arī paravairogdziedzeriem, četriem zirņa lieluma orgāniem, kas atrodas aiz vairogdziedzera. Tie palielina kalcija saturu asinīs, palīdzot saglabāt kaulu veselumu un pietiekamu kalcija krājumu, kas nepieciešams muskuļu darbībai un starpšūnu signāla pārnesei.

No enerģētiskā viedokļa – gar kakla priekšpusi atrodas daudz akupunktūras punktu, caur kuriem iet kuņģa un resnās zarnas meridiāni. Kuņģis un tā pārinieks liesa ietekmē gremošanas sistēmas muskuļu darbību; resnās zarnas pārinieks ir plaušas.

Plaušas un liesa piedalās vielmaiņā, kas nosaka enerģijas izstrādi. Tas sakrīt ar analoģiskām vairogdziedzera funkcijām. Kakla pamatne vienlaikus ir piektā enerģētiskā centra vieta, kas saistās ar saziņu, pašizteikšanos un radošumu saziņas jomā. Sirsnīga saziņa un pašizteikšanās mūsu kultūrā bieži vien ir nomākta un rada izbrīnu gan darbā, gan mājās, tāpēc kakls ir vēl viens apvidus, kurā nereti rodas Ci sastrēgums.

Tā kā kakla priekšpuse ir jutīgāka un nav tik labi pasargāta ar muskuļiem vai kauliem, tad šo vingrinājumu veic masējot trijos etapos. Šajā vingrinājumā nav svarīgi, ar kuru roku, tās var mainīt, kā ērtāk.

Vingrinājums.

Uzliec kreisās (vai labās) rokas īkšķi un rādītājpirkstu kakla pamatnei, tieši uz atslēgas kauliem, virs kaula izaugumiem uz tiem. Turoties pie kakla pamatnes un atslēgas kauliem, viegli uz tiem uzspied. Otru roku uzliec tieši virs pirmās, tās īkšķi virs pirmās rokas rādītājpirksta un rādītājpirkstu virs pirmās rokas īkšķa.

Viegli bet cieši satver kakla sānus un laideni slidini augšējo roku augšup, pastiepjot kaklu, kamēr pirksti pieskaras apakšžokļa ārmalai (9.3.). Šajā stāvoklī jutīsi mēles pamatnes sānu malas. Dažas sekundes viegli spied uz augšu. Šo pastiepšanu un kakla pacelšanu atkārto vēl divas reizes.

Pēc trešā atkārtojuma, turot augšējo roku zem apakšžokļa, noņem apakšējo roku pārejai uz vingrinājuma nākošo etapu. Lai būtu ērtāk turēties pie kakla, pievieno arī vidējo pirkstu un zeltnesi. Sākot tieši zem žokļa, pabīdi kaklu šurpu turpu, lai sajustu kā tas vairākas reizes nobīdās uz priekšu un atpakaļ.

Neradi nekādas sāpīgas sajūtas, nav jārodas žņaugšanas sajūtai. Tad mazliet pārvieto roku lejup un atkārto. Atkarībā no rokas lieluma un kakla garuma varēsi kaklu sadalīt trīs, četrās vai piecās daļās, katru reizi pabīdot no vienas puses uz otru vienu no daļām. Varēsi just vai dzirdēt krikšķēšanu, atbrīvojoties kaulu audiem. Varēsi just kaklā vieglu kutēšanu, kas izraisa klepošanu.

Abas reakcijas ir dabiskas. Parasti pietiek ar vienu gājienu, bet ja sagribas atkārtot vēl 2-3 reizes, arī tas ir dabiski.

Zīm. 9.3. Vairogdziedzera masāža

Šā vingrinājuma pēdējais etaps ir tieša punktveida masāža. Vairums šo punktu neatbilst akupunktūras standarta punktiem, jo adatas tiek liktas meridiānu posmos, kas atrodas muskuļos, nevis kaklā. Tagad izmanto rādītājpirkstu un īkšķi – kā pinceti, spiežot uz kakla sāniem un cik iespējams atpakaļ.

Veicot pirmos divus etapus, kakla sānos varēji just nelielas vadziņas. Jāuzspiež tik spēcīgi, lai audi zem pirkstiem fiziski pārvietotos. Kad tas izdodas, sāc ar pirkstiem izdarīt mazas riņķveida kustības, 10 reizes uz vienu pusi, 10 uz otru. Tad noslidini pirkstus lejāk uz nākošo posmu starp rievām un atkārto. Tā turpini iet gar kaklu uz leju, kamēr sasniedz kakla pamatni.

Uzmanību: gan vīriešiem, gan sievietēm, pieskaroties vairogdziedzera skrimslim, kur vīriešiem ir ādamābola izcilnis, taustes sajūtas būs ļoti līdzīgas kaula taustīšanai. Īstenībā zem vairogdziedzera skrimšļa ir kauls, saukts par mēles kaulu; tas ir trausls, tāpēc esi rūpīgs/a katrā kaula daļā.

Dažkārt viegla galvas noliekšana ļauj pavērt kaklu tiktāl, ka vari sataustīt padziļinājumus starp vadziņām arī tur, bet šos padziļinājumus (zem ādamābola) labāk pavisam izlaist. Nevajag tieši spiest uz kaula veidojumiem, kurus vari sataustīt.

4. Timusa izklauvēšana

Timuss ir dziedzeris, kas sastāv no limfātiskajiem audiem, kas atrodas krūšukurvja augšdaļā aiz krūšu kaula, vidū starp sirds augšu un krūšukaula bedrīti kakla pamatnē. Visaktīvākais tas ir bērna vecumā un aug līdz dzimumbrieduma sasniegšanai, pēc kam sāk atrofēties.

Pēdējos gados ir kļuvis zināms, ka timusam ir svarīga loma arī brieduma gados, Tas ir daļa no imūnsistēmas un pārveido kaulu smadzeņu izstrādātos limfocītus, baltos asinsķermenīšus par T-šūnām, kas attīstās timusā.

Šīs šūnas tiek pārvietotas uz dažādiem limfmezgliem, kur tām ir svarīga loma cīņā ar infekciju un saslimšanām. Bez tam timuss izstrādā hormonus, kas regulē T-šūnu nobriešanu. Timusa izklauvēšana stimulē šo dziedzeri, palīdzot uzturēt tā funkcionālo aktivitāti brieduma vecumā.

Vingrinājums.

Viegli savelc vienalga kuras rokas dūri un sāc izklauvēt krūšu kurvja augšējo malu zem bedrītes kakla apakšā un virs sirds. Maini sitienu ritmu, ātrumu un spēku līdz neērtības sajūtai. Ķermenis spēj pielāgoties jebkādam atkārtotam kairinājumam un ar laiku to neņems vērā. Ātruma, ritma un spēka maiņa to padara neiespējamu. Šo vingrinājumu veic 1-2 minūtes ik dienu.

 5. Nieru/virsnieru dziedzeru izklauvēšana

Virsnieru dziedzeri ir trīsstūrveida 2,5-5cm izmēra dziedzeru pāris, kas atrodas aiz abām nierēm. Tie izstrādā vairāk kā 36 hormonus, kas tūlīt nonāk asinīs. Ārējā apvalka funkcijas regulē hipofīzes dziedzeris, saukts par adrenokortikotropo hormonu, un tas izstrādā steroīdos hormonus, kā kortizonu un testosteronu, kuriem ir svarīga loma enerģijas uzglabāšanā un izlietošanā, kuri ietekmē dzimumfunkciju un daudzus asins ķīmiskā sastāva aspektus.

Mazākais iekšējais apvalks ir daļa no simpātiskās nervu sistēmas un reaģē uz fizisku un emocionālu pārslodzi. Atsaucoties uz bailēm, dusmām un ārkārtēju situāciju, tas izstrādā epinefrīnu un norepinefrīnu (adrenalīnu un noradrenalīnu), kurus dažkārt sauc par hormoniem “vai nu cīnies, vai bēdz”.

Nieres ir pupiņas veida dūres lieluma orgāni, kas atrodas vidukļa apvidū abās pusēs mugurkaulam. Tās atfiltrē no asinīm indes un tās izvada ar urīnu. Bez tam tās no asinīm izvada vielas, kuras tajās ir pārmērīgā koncentrācijā (tā sauktā homeostāzes uzturēšana). Nieres pašas ir endokrīns dziedzeris, kas izstrādā divus hormonus – eritropoetīnu, kas piedalās sarkano asinsķermenīšu veidošanā, un kortizolu – D vitamīna aktīvo formu.

Galvenie nieru bojājumu cēloņi ir diabēts un hipertonija – divas mūsu dienās izplatītākās saslimšanas. Šis vingrinājums nevarēs izlabot jau esošus bojājumus, bet var kavēt to rašanos, kā arī uzturēt nieru un virsnieru dziedzeru vispārējo veselību.

Vingrinājums.

Šo vingrinājumu var veikt stāvus, tomēr to darīt sēdus uz grīdas, krēslā vai uz sola ir daudz ērtāk. Savelc abas plaukstas vājā dūrē un vai nu ar daļu no īkšķa un rādītājpirksta puses (9.4), vai dūru pamatni (9.5) izklauvē vidukli no apakšējās ribas līdz iegurņa augšējai daļai.

Zīm. 9.4. Nieru/virsnieru izklauvēšana

Daudzi cilvēki cieš no saspringuma jostas vietā, diskomforta vai sāpēm, un šī izklauvēšana palīdz no tā tikt vaļā. Simts uzsitieni pa katru nieri aizņems apmēram minūti, un tas ir šā vingrinājuma ikdienas minimums. Ja vēlies, vari klauvēt dažas minūtes ilgāk. Nieres ir jutīgs orgāns, tāpēc, mainot ritmu un ātrumu, seko, lai uzsitieni nav par spēcīgiem.

Zīm. 9.5. Nieru/virsnieru izklauvēšana

6. Nieru masāža

Iepriekš minētā nieru/virsnieru izklauvēšana izdzenā iestāvējušos Ci, un daudzu iemeslu dēļ tā ir jāveic pirms nieru masāžas. Nieru masāžai ir nomierinoša, barojoša un iesildoša ietekme, tā nomierina Ci un sakopo veselīgo Ci, lai nieres tonizētu un atveseļotu.

Ķīniešu medicīnā uzskata, ka nieres veselību un dzīvību ietekmē ar nesalīdzināmi vārda pilnā nozīmē daudzākām savstarpējām saiknēm, nekā tiek ņemts vērā rietumu medicīnā.

Tās ir, piemēram, augšana un attīstība bērna vecumā, seksuālā/vairošanās veselība un dzīvības spēks (sēkliniekus bieži sauc par “ārējām nierēm”), zobu, matu veselība (kā kaulu veselības turpinājums), ilgs mūžs/veselīga novecošana, dzirdes asums, atmiņa un mentālas savākšanās spēja.

Līdztekus tam, kā apgalvo rietumu medicīna, nieres piedalās šķidrumu vielmaiņā un atkritumu izvadē. Veselīgu nieru saglabāšana ir viena no galvenajām ilga un veselīga mūža atslēgām.

Vingrinājums.

Nieru masāžu var veikt vienā no diviem veidiem. Ja iespējams, uz nierēm vislabāk iedarboties tieši ar plaukstām. Izvēloties šo veidu, 1-2minūtes berzē plaukstas, lai tās iesildītu, novirzot tajās vairāk asiņu un Ci. Tad uzliec plaukstas jostasvietai – labo plaukstu uz labo nieri, un kreiso plaukstu uz kreiso (9.6).

1-2minūtes nelielos apļos masē vispirms vienā virzienā un tikpat otrā. Centies cik varēdams/a darbināt vietējos muskuļus, lai ne vien glaudītu ādu, bet arī stumdītu muskuļus. Izjūti kā tavu roku siltums izlīst pa nierēm. Šā vingrinājuma ilgums nav ierobežots, tāpēc ja vēlies to vari pildīt līdz vairākām minūtēm.

Zīm. 9.6. Nieru masāža

Dažiem cilvēkiem pleci nav pietiekami lokani, tāpēc viņi nespēj plaukstas uzlikt tieši uz jostasvietas. Tādā gadījumā ir laba alternatīva, kas pieejama gandrīz visiem. Viegli savelc dūres, ar īkšķiem aptverot rādītājpirkstus. Uzliec dūru malas uz jostasvietas tā, lai īkšķa un rādītājpirksta savienojums pieskaras mugurai tieši nieru apvidū.

Vari izdarīt apļveida kustības kā teikts iepriekš vai vienkārši braukāt dūres augšup lejup. Tāpat kā iepriekš centies pielikt pietiekamu spēku, lai kustinātu muskuļus zem ādas, nevis ādu vien. Praktizējoties varēsi izjust, kā roku kustība kustina arī nieres.

7. Tikai vīriešiem: prostātas masāža

Prostāta ir valrieksta lieluma dziedzeris, kas atrodas starp urīnpūsli un dzimumlocekli, taisnās zarnas priekšā. Urīna izvadkanāls iet caur prostātas centru no urīnpūšļa uz dzimumlocekli, ļaujot urīnam iztecēt no ķermeņa.

Kopā ar blakusesošajiem sēklas pūslīšiem prostāta izstrādā vāji sārmainu šķidrumu, kas baro un pasargā spermatozoīdus. Ejakulācijas brīdī šis šķidrums izdalās urīnkanālā un kopā ar spermu izplūst kā sēklas šķidrums. Sēklas šķidruma sārmainā vide palīdz neitralizēt maksts skābo vidi un palielina spermatozoīdu dzīves ilgumu.

Lai gan dažus vīriešus šis vingrinājums var mulsināt vai likt justies neveikli, prostātas masāža vīrieša vispārējai un seksuālai veselībai ir ļoti svarīga. Neatkarīgi no seksuālās aktivitātes prostātas dziedzeris ar vecumu parasti palielinās, tajā uzkrājas asinis, prostātas un citi ķermeņa šķidrumi.

Tas rada priekšnoteikumus prostātas dziedzera labdabīgam palielinājumam (hiperplāzijai), prostātas labdabīgam audzējam, kas var radīt neērtības, dedzināšanu urinācijas laikā, biežus urinēšanas signālus un nespēju aizturēt urīnu, signālam izpaužoties, biežu urināciju naktī un bez visa pārējā palielina urīnceļu infekcijas varbūtību.

Lai gan saskaņā ar rietumu medicīnas uzskatu starp prostātas dziedzera labdabīgo hiperplāziju un prostātas vēzi acīmredzama sakara nav, pēc ķīniešu medicīnas viedokļa prostātas dziedzera labdabīgo hiperplāziju izraisošie faktori un prostātas dziedzera palielinājuma izraisīts sastrēgums var kļūt par vēža priekšvēstnesi. Prostātas masāža var novērst vai pagriezt atpakaļ dažus no noteicošiem faktoriem un jebkurā gadījumā uzlabos prostātas veselību.

Prostātas masāžas principu pazīst vairums vīriešu, jo tas ir gandrīz identisks taisnās zarnas izmeklējumam ar pirkstu, kad ārsti izmeklē prostātu standarta apskates gaitā.

Galvenā atšķirība ir ķermeņa stāvoklī, jo masāžu tu veiksi pats, un sava poza ir jāpielāgo, vadoties no tā un vingrinājumā lietojamā spēka. Daudzi ārsti taisnās zarnas izmeklējumā pirkstu kustina pārāk asi un spēcīgi, kas var būt ārkārtīgi nepatīkami un pat sāpīgi. Lai gan vairums vīriešu apmierinātību no prostātas masāžas nekad neizbauda, tam tomēr nav jābūt fiziski nepatīkamam pieredzējumam.

Vingrinājums.

Pirms sākt, iegādājies lateksa cimdus, ko var sameklēt jebkurā aptiekā, un ziedi. Var lietot ūdenī šķīstošu ziedi, piemēram, ‘K-Y Jelly’ vai jebkuru dabisku augu eļļu, piemēram, olīveļļu. Ja ceļi ir vāji vai stīvi, veic šo masāžu sēdot uz klozetpoda. Ja lokanība ir laba un bez grūtībām vari tupēt, tādā stāvoklī varēsi viegli iebāzt pirkstu un sataustīt prostātu.

Uzvelc cimdu vienalga kurā rokā. Uzliec uz vidējā pirksta nedaudz ziedes, Vidējais pirksts ir garāks par citiem, un prostātu sataustīt nebūs grūti. Ar laiku, ja vēlēsies, varēsi izmantot rādītājpirkstu. Tad pietupies vai apsēdies uz tualetes sēdekļa. Izliec roku starp kājām, aiz kules (scrotum), un iebāz apziesto pirkstu taisnajā zarnā iespējami dziļi (9.7). Rādītājpirksta spilventiņš pagriezts uz priekšpusi. Uzspied uz priekšu un nedaudz uz augšu, uz dzimumlocekļa pamatnes pusi.

Zīm. 9.7. Tikai vīriešiem: prostātas masāža

Uztausti izcilni valrieksta lielumā vai bumbuli pie muskuļu sienas. Tā ir tava prostāta. Ja prostāta ir reiz izmeklēta, tas izrādīsies pazīstami. Veselīga prostrāta ir blīva un atsperīga, bet ne cieta; atgādina savilktu bicepsu. Varēsi viegli to paspiest.

Spied droši un vienmērīgi, bez grūdieniem un rāvieniem; uz visu prostātas virsmu, cik vari sataustīt. Uzspiežot, no dzimumlocekļa var izdalīties nedaudz prostātas šķidruma. Tāpat kā jebkuras ķermeņa daļas masāžas gadījumā tas uzlabos asins un barības vielu pieplūdi prostātas audiem un apkārtējiem muskuļiem, palīdzēs aizvākt no prostātas indīgus uzkrājumus un izdalīt prostātas šķidrumu.

Veseliem vīriešiem līdz 40 gadiem pietiks ar vienu-divām masāžām mēnesī. Vecākiem ir ieteicams to darīt reizi nedēļā, bet tiem, kuriem ir sāpīga, bieža vai apgrūtināta urinācija (ja nav diagnostēta saslimšana, kas prasa ārstēšanos) – 2 reizes nedēļā vai biežāk – tik bieži, lai atbrīvotos no diskomforta pazīmēm. Tiklīdz tās izzūd, masāžu var veikt retāk.

 8. Tikai sievietēm: krūšu masāža

Šī masāžas versija paredzēta tieši sievietes vispārējās un seksuālās veselības nostiprināšanai.

Sievietes hormonālā sistēma ir veidota sarežģītāk kā vīrieša, hormonu savstarpējo saikņu un mijiedarbības apjoms ir ievērojami lielāks. Piena dziedzeri un vadi, kas atrodas krūtīs, paredzēti piena izstrādāšanai un piegādei laktācijas laikā.

Krūtis arī reaģē uz dzimumhormoniem estrogēnu un progesteronu, ko izstrādā olnīcas; bez tam tie ietekmē krūšu lieluma izmaiņas un krūšu jutīguma palielināšanos menstruālā cikla gaitā.

Oksitocīns, hormons, ko parasti izstrādā hipotalāms atbildot uz pupa (kā krūšu daļas) stimulāciju, pirmkārt paredzēts dzimumuzbudinājumam, augļa iznēsāšanai un dzemdību veicināšanai, laktācijas sākumam un uzturēšanai, kā arī emocionālai un seksuālai labsajūtai, un spriedzes noņemšanai. Bez tam tas ir netieši saistīts ar mācīšanās spēju un atmiņu.

No ķīniešu viedokļa visi hormoni pieder pie Czin esenču tipa, pie vielām, kas baro un atjaunina ķermeni. Šajā ziņā īpaši iedarbīgi ir dzimumhormoni. Pie tam caur krūtīm iet vairāki akupunktūras meridiāni, nodrošinot īpašas enerģētiskas saiknes.

Daudzi no šiem meridiāniem sākas pēdu apakšā un beidzas galvā, liecinot par krūšu saistību ar visu organismu un to ietekmi uz psīhisko un emocionālo stāvokli. Nieru meridiāns iet caur dzimumorgāniem un ir lielā mērā saistīts ar seksuālo veselību un dzimumfunkcijām. Krūts apvidū tas atrodas centrā, tuvāk krūšu kaulam.

Aknu meridiāns iet apkārt dzimumorgāniem un gandrīz caur krūts centru, tomēr pēdējais adatu ieduršanas punkts tajā atrodas tieši zem krūts. Vairumu menstruālo un daudzu citu ginekoloģisku traucējumu ārstē caur aknu meridiānu.

Ārējā, adatu terapijā izmantojamā perikarda jeb sirds somiņas meridiāna daļa sākas tūlīt aiz pupa ārmalas. Perikarda saikni ar sirdi izskaidro tā saistība ar mīlestību un citām cilvēciskām emocijām. Liesas meridiāns iet tūlīt aiz pupa, perikarda meridiāna aizmugurē, bet kuņģa meridiāns iet tieši caur pupu un krūts viduslīniju.

Liesa un kuņģis pieder pie un Jan pāru orgāniem, to darbība ir savstarpēji saistīta. Liesa, piemēram, ir iesaistīta asins izstrādē, tāpēc tās saikne ar menstruācijām ir acīmredzama, un tā viegli pakļaujas aknu iedarbībai, kas īpaši redzams, kad emocionāli satraukumi noved pie apetītes zuduma un gremošanas traucējumiem.

Vingrinājums.

Šis vingrinājums jāveic vieglā krekliņā vai bez tā. Vari arī uzvilkt vieglu krūšturi bez ribojuma, tomēr krūšturis spiedīs un mazinās jutīgumu, tāpēc nav vēlams. Ja vari, sēdi uz grīdas, piespiežot jebkuru no pēdām pie maksts, viegli skarot klitoru, bet otru kāju izstiep vai saliec sev priekšā.

Ja tas ir grūti, sēdi uz sola, noliekot pie ieejas makstī tenisa bumbiņu, kamolā savīstītu zeķi vai kādu citu elastīgu bet ne pārāk cietu lietu. Vieglā saskare stimulē akupunktūras punktus šajā vietā un var papildus pastiprināt hormonu izstrādi, veicinot šā vingrinājuma labvēlīgo ietekmi. Saberzē plaukstas, līdz tās kļūst patīkami siltas, kas liecina par asins un Ci pieplūdi plaukstām. Uzliec plaukstas uz abām krūtīm un izjūti, kā roku siltums pāriet uz krūts audiem.

Vairumam sieviešu un vairumam medicīnisko uzdevumu vispiemērotākā ir roku apļošana augšup gar krūšukaulu (9.8A), uz sāniem, caur krūšgaliem, lejup gar krūts ārmalu (9.8B), un uz centru, krūšukaulu zem krūtīm. Veic 36 apļus. Tas veicina Ci plūsmu caur visiem minētajiem meridiāniem, un tas ir izkliedējošs paņēmiens, kas aizvāc visu krūts apvidū sastāvējušos Ci.

Izkliedēt krūtīs sastāvējušos Ci ir ļoti svarīgi, jo gandrīz pirms visām fizioloģiskām izmaiņām notiek enerģētiskas izmaiņas. Dažas fizioloģiskās izmaiņas ir samērā nekaitīgas, piemēram, krūšu palielināšanās un sāpīgums pirms menstruācijas.

Šo sāpīgumu var noņemt izkliedēšanas paņēmiens. Lai gan visiedarbīgākais šis paņēmiens ir to lietojot ik dienas, tomēr jāsāk vismaz vairākas dienas pirms sagaidāmā ikmēneša jutīguma pieauguma. Šajā gadījumā ieteicams veikt pa 100 apļojumiem 2 reiz dienā. Zīdītājām izkliedēšana ir nevēlama, pat ja ir krūšu sāpīgums. Šis paņēmiens nav ieteicams mātēm zīdītājām, jo var mazināt laktāciju. Pie tā varēs atgriezties pēc zīdīšanas izbeigšanas.

Zīm. 9.8A. Tikai sievietēm: krūšu masāža

Citos gadījumos Ci iestāvēšanās krūtīs var novest pie šķiedrainu mezglu, cistu un pat vēža veidošanās. Ci krūtīs iestāvas galvenokārt dēļ ilgstošiem pārdzīvojumiem vai fiziskas traumas.

Zīm. 9.8B. Tikai sievietēm: krūšu masāža

Ir zināmi gadījumi, kad sportistēm ir bijušas grūtības pat no skriešanas rikšos, ja rokas pastāvīgi trinušās no sāniem pret krūtīm, vai slikta atbalsta dēļ krūtis ir kratījušās, kas ir bijis audu mikrotraumu cēlonis.

Otrs vingrinājumu veids krūšu dziedzeriem

Jaunām sievietēm ar mazām krūtīm, kuras mēģina tās palielināt, un zīdītājām, kurām ir laktācijas grūtības, izkliedēšanas vietā ir jāveic savākšana. Savākšana veicama tāpat kā izkliedēšana, bet apļošana jāveic pretējā virzienā. Tas krūtīm nesīs vairāk Ci.

Sievietēm ar ļoti mazām krūtīm var būt noteiktu hormonu nelīdzsvars vai trūkums. (Tomēr šādam secinājumam nepietiek ņemt vērā vien krūts izmēru. Citu faktoru noteikšanai jādodas pie ārsta.) Nelīdzsvara gadījumā jaunām sievietēm papildus Ci pieplūde krūtīm nekaitēs, jo šāds vingrinājums palīdzēs to izārstēt.

Tā kā šādā situācijā vingrinājums tiek veikts ar noteiktu mērķi nevis vispārējai veselības nostiprināšanai, tad ieteicams veikt tāpat pa 100 apļojumiem 2 reiz dienā. Ja pēc sešiem vai, lielākais, 9 mēnešiem krūtis nemaz nepalielinās, tas nozīmē, ka jūsu gadījumā šis vingrinājums nepalīdzēs un jāuzsāk izkliedēšana vispārējai veselības nostiprināšanai.

Tā kā šā vingrinājuma mērķis – vietēja audu palielināšana, kas neattiecas uz muskuļiem, tad 9 mēneši ir pavisam saprātīgs rezultāta gaidīšanas laiks. Tiklīdz krūtis sasniedz vēlamo lielumu, savākšanas vingrinājums ir jāsaīsina līdz 36 apļojumiem 1 reizi dienā un dažas reizes nedēļā tas jāaizvieto ar izkliedēšanu, lai novērstu Ci sastāvēšanos.

Arī nepietiekamas laktācijas ārstēšanai ieteicams veikt pa 100 apļojumiem 2 reiz dienā. Tiklīdz sieviete izbeidz barošanu ar krūti, jāatgriežas pie izkliedēšanas vispārējai veselības nostiprināšanai.

https://econet.ru/articles/153011-prostukivanie-timusa-i-esche-7-omolazhivayuschih-uprazhneniy-dlya-zhelez

==========

Mazpazīstams veseļošanās paņēmiens: Kosterova limfostimulācija

Limfātiskā sistēma un limfostimulācija

Limfas un limfātiskās sistēmas svarīgumam visu cilvēka orgānu darbībā, tostarp slimību ārstēšanā, zinātnieki pievērsa uzmanību uzreiz pēc tās atklāšanas 17.gadsimtā, ko veica slavens itāļu ķirurgs Azelli (G.Aselli, 1581 — 1626).

Toreiz, vairāk kā pirms 300 gadiem, šī tēma pelnīto attīstību diemžēl neguva. Ārstējot lielu vairākumu slimību, limfātiskajā sistēmā radušies traucējumi diemžēl vērā ņemti netika.

Daudz vēlāk kļuva zināms, ka organisma aizsardzības spēku līmenis ir ievērojami atkarīgs no limfātiskās sistēmas stāvokļa, īpaši infekciju gadījumos. Tāpēc ārsts ne velti pievērš uzmanību padušu izskatam, kurās atrodas padušu limfmezgls.

Tagad ir pierādīts, ka limfas veidošanās veicināšana ļauj uzlabot terapeitisku, ķirurģisku, onkoloģisku un citu saslimšanu ārstēšanu. To pašu var teikt arī par slimību profilaksi. Tāpēc slimību ārstēšana, iesaistot norisē limfātisko sistēmu, ir ne vien vēlama, bet arī labāka.

Limfātiskā sistēma ir cauruļvadu sistēmas daļa, kas papildina sirds-asinsvadu sistēmu. Tai ir svarīga loma vielmaiņā.

Augu limfostimulatori

Adoniss (gundegu dzimtas augs, ko lieto uzlējumu veidā; Adonis vernalis, горицвет)pastiprina sirds apvidus drenāžu. Pie kam ir viens no spēcīgākajiem augiem – sirds stimulatoriem.

Brūklenāja lapas – selektīvi rosina aortas limfodrenāžu. Jāatceras, ka tās nevajag lietot piena dziedzeru labdabīgu traucējumu (mastopātijas) un prostātas (labdabīgās) adenomas gadījumā.

Parastā raudene (Origanum vulgare, душица) – lieliski veicina bronhu-plaušu limfodrenāžu, tomēr jāuzmanās čūlas slimniekiem un grūtniecēm.

Dziednieciskā kliņģerīte (Calendula officinalis, календула) – rosina vispārēju limfas kustību, ir vispārstimulējošs limfoprotektors.

Zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum) – ļoti aktīvs limfostimulators, pie kam manāmi šķidrina asinis. Bet var nevēlami izpausties dispepsijas (vēdersāpju) gadījumā.

Savvaļas ingvers (Ásarum europaéum, копытень европейский) uzlabo aknu limfodrenāžu, bet nav vēlams lietot hipertoniķiem, jo var paaugstināt arteriālo spiedienu.

Zaļvālīte (Sanguisórba officinális, кровохлебка) – lielisks augs, stimulē perifērisko limfas apriti, rosina limfmezglu darbību. Viens no nedaudzajiem augiem, kuru kā limfostimulatoru var lietot ārīgi. Jāatceras par tā nevēlamību grūtniecēm un individuālas nepanesamības gadījumos.

Ziepjsakne (Saponaria oppcinalis, мыльнянка)piemīt vispārēja limfostimulējoša iedarbība, lai gan mazāk aktīva kā kliņģerītei.

Sējas auza (Avéna satíva) – labs limfoprotektors un lielisks toksīnu uzsūcējs (enterosorbents).

Pētersīlispastiprina sirds muskuļa limfodrenāžu. Jāatceras, ka pētersīlī ir daudz purīnu, tāpēc podagras gadījumos tā lietošana ir nevēlama.

Lielā ceļteka, ceļmallapa (Plantágo májor)lieliski stimulē kuņģa un zarnu trakta sieniņu limfas apriti, bet jāuzmanās palielināta kuņģa skābuma gadījumos.

Upene (lapas un ogas) – aktivizē sirds muskuļa, aknu limfodrenāžu. Ļoti spēcīgs antioksidants.

Lakricsakne (Glycyrrhí́za glábra) – ļoti spēcīgs limfostimulators, aktivizē sirds muskuļa limfas apriti, var lietot organisku sirds bojājumu gadījumos.

Brūnā mežrozīte (Rosa cinnamomea L.) – vispārējs limfostimulators, bet īpaši pastiprina sirds muskuļa, aknu, limfmezglu drenāžu.

Raskrēsliņi (Alchemilla vulgaris, манжетка) stimulē limfmezglu darbību, aktivizē asinsriti mazā iegurņa orgānos (tāpēc to lieto sieviešu olnīcu disfunkcijas gadījumos).

Citronmelisa (Melissa officinalis, мелисса) pastiprina limfas plūsmu no lieliem limfvadiem, īpaši no krūšu vada. Viens no retajiem augiem, kas aktivizē smadzeņu asinsapgādi un uzlabo atmiņu.

Parastā vīgrieze (Filipéndula ulmária, таволга вязолистная, лабазник) – lai gan pie izteiktiem limfostimulatoriem to nekad neuzrāda, tā ir spēcīgs limfoprotektors.

Dižciltīgais laurs (Láurus nóbilis, лавр благородный) vispārējas iedarbes limfostimulators, tomēr ar virkni nelabvēlīgu ietekmju: var izraisīt asiņošanu uz to tendētiem cilvēkiem, var provocēt sāpīgumu kuņģī. Lauru lietot ir mērķtiecīgi skābu reakciju pārsvara gadījumos. Dienas doza – 2 lauru lapas uz vārīta ūdens glāzi.


Zinot augus ar noteiktāk limfotropām īpašībām, var veidot arī maisījumus, piemēram:

lakricas sakne 3 daļas, parastās māllēpes (Tussilágo, мать­и­мачеха) lapas 2 daļas, ceļtekas lapas 2 daļas, raskrēsliņi 3 daļas. Uzlējuma pagatavošanai divām ēdamkarotēm maisījuma uzliet 0,5l vāroša ūdens, izturēt 20minūtes un dzert pa pusglāzei 3 reiz dienā pirms ēšanas.

Šā un visu nākošo maisījumu lietošanas kurss – 21 diena.

Šā maisījuma limfostimulējošās īpašības pieaugs vēl vairāk, ja pusstundu pēc šā uzlējuma iedzeršanas ieņem pa vienai tējkarotei propolisa ūdens izvilkuma.

Var sniegt vēl viena labi sevi pierādījuša maisījuma priekšrakstu: brūklenāja lapas 3 daļas, upeņu lapas 3 daļas, mežrozes augļi 2 daļas, vīgriezes ziedi 0,5 daļas.

Uzlējuma pagatavošanai 2 ēdamkarotēm maisījuma uzliet 400ml vāroša ūdens, izturēt 15 minūtes un dzert pa 100ml 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.


Limfodrenāžas uzlabošanai labi ir lietot nieru tēju (Orthosiphon, ортосифон тычиночный), kam piemīt spēcīga urīndzenoša iedarbība, kas ir labvēlīga locītavu pataloģijas, īpaši podagras gadījumā.

Nieru tēja 3 daļas, vīgriezes ziedi 0,5 daļas, mežrozītes 2 daļas. Uzliet un izturēt vajag kā melno tēju, pa 1 glāzei 3 reiz dienā, bet ne uz nakti.

Diabēta slimniekiem labāk piemērota ir šāda tēja: mežrožu augļi 2 daļas, pīlādžogas 2 daļas, upeņu lapas 2 daļas, melleņu ogas 3 daļas. 3 ēdamkarotēm maisījuma uzliet 600ml vāroša ūdens, izturēt 20min un dzert pa 50ml 5-6 reizes dienā pirms ēšanas.

Diabēta gadījumā var ieteikt vēl citu maisījumu: upeņu lapas 2 daļas, brūklenāja lapas 3 daļas, cigoriņi 4 daļas. 2 ēdamkarotēm uzliet 0,5l vāroša ūdens, izturēt 20min un dzert 4-5 reizes dienā pa pusglāzei.

Vielmaiņu uzlabojošas tējas piemērs: upeņu lapas 3 daļas, brūklenāja lapas 2 daļas, ķiršu lapas 1 daļa. Uzliet un lietot kā iepriekšējā priekšrakstā.

Ievērojami aktīvāk limfostimulācija norit uz imunostimulējošas iedarbības fona. Starp tādiem līdzekļiem ir jānosauc adaptogēni: žeņšeņs, eleuterokoks, Mandžūrijas arālija, vēl viens arāliju dzimtas augs (Oplopánax, Echinopánax, заманиха), zeltsakne, leuzeja (Rhapónticum carthamoídes, маралий корень), citronliāna.

Šie ir vispārstimulējoši līdzekļi un paaugstina asinsspiedienu; tas jāatceras.

Adaptogēnu sarakstu var turpināt, minot augus, kuriem līdztekus adaptogēnās īpašībām piemīt vēl citas dziednieciskas īpašības.

Salmene (Helichrysum arenarium, бессмертник, цмин  песчаный) spēcīgs žultsdzinējs, var palielināt asins sarecēšanu, par ko jāuzmanās tromboflebīta, varikozes, hemorojas gadījumos.

Brūklenāja lapas – lielisks urīndzenošs un pretiekaisuma līdzeklis.

Maura sūrene (Polygonum aviculare, спорыш, горец птичий)aktīvs vielmaiņas stimulators. Labs aterosklerozes gadījumos.

Raudenekā minēts, labs limfostimulators, bet arī lielisks nomierinošs (sedatīvs) līdzeklis.

Vīgrieze limfostimulators, arī spēcīgs pretiekaisuma, pretreimatisks līdzeklis. Spēj uzlabot smadzeņu asinsriti (var lietot galvas smadzeņu darbības traucējumu (encefalopātiju) gadījumos).

Citu imunostimulatoru saraksts: kliņģerīte, sarkansakne (Hedýsarum, копеечник), nātre, deviņvīruspēks (Verbáscum, коровяк), lavanda. 

Organisma nespecifiskas aktivitātes uzlabošanai: cekuliņi, stāvais retējs (Alpinia officinalis L., Potentilla erecta L., калган),  parastā liepa (Tilia cordata, липа сердцевидная), baltais āmulis (Víscum álbum, омела белая), pienene (Taraxacum, одуванчик), baltegle, dižegle (Abies, пихта)kumelīte (Matricaria chamomilla, Matricaria recutita, ромашка), ancīši (Agrimónia eupatória, репешок), jāņoga, lakricsakne, zaķpēdiņa (Gnaphálium uliginósum, сушеница), pelašķi (Achillea, тысячелистник), sunīši (Bídens, череда)strutene (Chelidonium, чистотел).

Dziednieciskas procedūras

Limfātiskās sistēmas aktivizācijas pasākumu ir daudz. Speciālistu vispāratzīta ir limfas attīrīšana ar paņēmienu, kuru aptuveni var saukt par doktora Vokera (Dr.John Walker) metodiku. Tās veikšanai jāsajauc 0,5l apelsīnu sulas, 0,5l greipfrūta sulas un 0,5l citrona sulas. Maisījums jāatšķaida ar ūdeni, papildinot līdz 2,5l. Šis maisījums jāizdzer dienas laikā – vienādās porcijās un laika atstarpēs.

Uz limfostimulācijas fona iedarbīgāk notiek, piemēram, žultspūšļa ārstēšana.

Trīcēšanas un krampju (hiperkinēzijas) gadījumos palīdz minerālūdens (Esentuki).

Kustību lēnuma, gausuma (hipokinēzijas) gadījumos labi iedarbojas artišoks, mežrožu sīrups (holosas).

Jāatceras, ka visi žultsdzinēji līdzekļi ieņemami pēc ēšanas, lai stimulācijā izstrādātajai žultij būtu ēdiens, uz ko iedarboties. Kā papildus jeb palīglīdzekli labi ir lietot uzsūcējus (sorbentus). Šajā ziņā iedarbīgi ir pektīni.

Литература: Костеров В.М. Малоизвестный способ оздоровления – лимфостимуляция.

https://econet.ru/articles/168945-maloizvestnyy-sposob-ozdorovleniya-limfostimulyatsiya-po-kosterovu

===========

Par kaņepju saturu un labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu:

  • Kaņepju sēklas ir pilnvērtīgs olbaltumvielu avots, jo tās satur visas neaizvietojamās aminoskābes, turklāt kaņepes ir vienīgais augs, kuru olbaltumvielas ir ķermenim tik ļoti viegli asimilējamā formā.
  • Kaņepju eļļā iespējams ir visaugstākais neaizvietojamo taukskābju (Omega-3 un Omega-6) saturs, kā jebkurā citā sēklā uz planētas. Tiek minēts, ka šo taukskābju attiecība ir ideāli piemērota cilvēka ķermenim.

Tomēr es vairāk sliecos domāt, ka mūsdienu uzturs prasa šo attiecību mazliet palielināt starp Omega-3 un Omega-6, jo šodien cilvēks patērē daudz vairāk Omega-6 taukskābes, nekā būtu vajadzīgs, tāpēc arī „piemērotā attiecība” vairs nespēlē tik lielu lomu, kā individuālās vajadzības!

  • Kaņepju sēklas ir izcils Omega-9 mono-nepiesātinātās taukskābes avots, ko ķermenis spēj saražot pats, pie noteikuma, ja uzņemam pietiekošu daudzumu neaizvietojamo taukskābju. Tomēr papildus Omega-9 iekļaušana uzturā nodrošina ķermeni ar enerģiju un padara skaistāku ādu, matus un nagus.
  • Kaņepju sēklu neaizvietojamo taukskābju un olbaltumvielu saturs nodrošina veselīgu alternatīvu zivij, kas mūsdienās pārtop par veselīga uztura biedu, ņemot vērā strauji augošo zivju piesārņojumu ar dzīvsudrabu un polihlorētiem bifeniliem (PHB).
  • Vidējais uzturvērtības profils lobītām kaņepju sēklām ir 35% olbaltumvielu, 47% tauku un 12% ogļhidrātu.
  • Kaņepes ir bagāts vitamīna E avots, tās satur 3 reižu vairāk šī vitamīna kā linsēklas.
  • Šīs brīnumainās sēklas var uzlabot koncentrēšanos spēju, atmiņu un palīdzēt aknu funkcionēšanai to saturā esošā lipīda- lecitīna.
  • Kaņepju sēklas satur vairāk nekā 20 mikroelementus.
  • Kaņepju sēklas dabīgi dīgst kaņepju augā, vēlā sezonā (visu rudeni), samazinot fitātu (phytic acid no angļu val.) daudzumu un palielinot enzīmu daudzumu sēklās, šādā veidā tiek nodrošināta to vieglāka sagremošana.
  • Kaņepju sēklas ir vienas no dažām sēklām, kas pašas satur hlorofilu.
  • Kaņepes tiek dēvētas par augu karalienēm to saturā esošā edestīna dēļ. Edestīns ir globulīns, kas ir vislīdzīgākais globulīnam, kas atrodas cilvēka asinsplazmā. Tas ir vitāli svarīgs veselas imunitātes uzturēšanai. Edestīns kalpo par būvmateriālu jaunām antivielām, šādā veidā atbalstot imūnos procesus.
  • Kaņepju sēklas, tāpat kā spirulīna satur Gamma-linolēnskābi (GLA), kas ir neaizvietojama taukskābe, organismam nepieciešama, lai izstrādātu hormonus un hormonveidīgās vielas, kurus sauc par prostaglandīniem.

Prostaglandīni veicina daudzu organisma audu funkcionēšanu un piedalās daudzos fizioloģiskajos procesos, cīnās ar sāpēm, kontrolē holesterīna līmeni asinīs, regulē menstruālo ciklu. Izrāda labvēlīgu ietekmi uz imūno sistēmu un smadzenēm.

  • Kaņepju lapas arī ir ēdamas. Tās, tāpat kā nātres, satur ļoti daudz silīcija, kas ir kritiski nepieciešams stipriem kauliem, skaistai ādai, matiem un nagiem.
  • Kaņepju lapas ir bagāts šķiedrvielu avots, tāpēc tās var lietot kā „zarnu birsti”, jo apēstas, tās ceļos pa gremošanas traktu, sev līdzi paņemot toksīnus, nesagremotās pārtikas daļiņas un vecās zarnu trakta šūnas.
  • Kaltētai kaņepju lapu tējai ir fantastiskas antibakteriālas īpašības. Deivids Vulfijs (atzīts Amerikas uztura speciālists un augu pazinējs) savā eksperimentā ar tējām ziņo, ka kaņepju tēja visilgāk noturas tīra no mikrobu invāzijas. Pārsteidzoši, ka pat tik spēcīgas drogas, kā Skudru koks (Pau d’arco) un kaķpēdiņa (Cat’s claw), nevar šajā ziņā apsteigt kaņepi!

 

Kaņepju sēklas var lietot veselas, diedzētas, samaltas, kā arī taisīt no tām pienu. Lai organisms maksimāli spētu uzņemt kaņepju sēklās esošās vērtīgās uzturvielas, vislabāk tās uzturā lietot sasmalcinātas.

Kaņepju sēklām piemīt plašas ārstnieciskās īpašības – stiprina imunitāti, palīdz attīrīt organismu no toksīniem, tīra artērijas neļaujot uzkrāties holesterīna plāksnītēm. Mazina stresu, noņem bezmiegu. Lieto pret vielmaiņas traucējumiem. Palielina piena daudzumu jaunajām māmiņām, savukārt bērniem veicina augšanu, jo rada apetīti, dod vitalitāti un spēku.

Uzskata, ka veselīgākais kaņepju ēdiens ir kaņepju staks (tautā saukts arī kaņepju sviestu), kas satur gan taukvielas, gan olbaltumvielas, gan ogļhidrātus, gan šķiedrvielas. Kaņepju staks ir apgrauzdētas un samaltas vai piestā sagrūstas kaņepju sēklas.

https://www.topivesels.lv/lv/veselibai/superfudi/kanepes/kanepe-uztura/81/

=================

Stari’, 1913.g.

Kaņepes ēšanai izgatavo šādi: pirms izkaltē – taukšķē, vaj nu katlā uz lēnas uguns pastāvigi ar koka karoti jaucot lai vienādi sagruzd, vaj ari ieberot priekšautā un ieliekot nokarsētus akmiņus un pastāvigi kratot. Izkaltetās kaņepes atdzisina, izsijā caur sietu un tad grūž piestā sausas, miltos, – pieliek sāli un tad grūž līdz paliek eļļīgas un stāv pikā. Pielej ari ūdeni vaj ari izkausetus cūku taukus. Šādi izgatavotas kaņepes ēd ar maizi vaj nu par sevi vien, jeb kopā ar sviestu vaj biezpienu. Kaņepes lieto ēšanai viscauri Vidzemē, – Kurzemē mazāk – dažos apgabalos nemaz. Kurzemnieki pat vidzemniekus zobo par kaņepu ēšanu: “Vidzemnieki ēd striķus (kaņepaji Latvijā viscaur tiek lietoti striķu izgatavošanai, gan pašu vajadzibām gan pārdošanai. Mūsu senči gan būs izgatavojuši ari kaņepaju audeklus, kā to liecina tautas dziesma, ko zēns būdams dzirdēju: Danci, danci kunga meita,/ Kaņepaju krekliņā;/ Kā tev bija nedancot,/ Balta maize vēderā.), vidzemnieki ēd kaņepu sēklas kā putni”.

Kaņepu pikus – dažos apgabalos sauktus kamus, pītnes, pinkas izgatavoja novāritus zirņus sagrūžot ar kaņepem; tos mēdza ēst īpaši zaļajā ceturtdienā.

Ne tik iecieniti kā zirņu-kaņepu piki bija tupeņu piki; tos izgatavoja sagrūžot novāritus kartupeļus ar kaņepēm. Zinams pie visiem šiem ēdieniem tika sāls pielikts – quantum sufficit (tik lai pietiek).

Kaņepu piens taisams tā: sagrūž kaņepes miltos, izsijā caur sietu kodola smalkumus, ieber tos bļodā, uzlej aukstu ūdeni un ar karoti labi izmaisa un tad berž līdz izberž visas kodolā atrodošās vielas. Pēc tam izkāš šo šķidrumu caur drēbi vaj smalku sietu un tā ir izdabots “kaņepu piens”. Kaņepu pienu lietoja pie putras, piena vaj tauku vietā, bet to ēda ari par sevi, pieliekot zaļus kāpostus un sāli un strēba it sevišķi ar tikko no krāsns vilktu siltu maizi. Pīragi vaj plāceņi cepti kaņepu pienā ļoti garšigi un vijigi-irdeni.

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s