Prāts un “bezdomība”. Stephen K. Hayes

Kāds māceklis man vaicāja, “Japāņu cīņas mākslu grāmatās dažkārt rakstīts par stāvokli, ko sauc par ‘mu-šin’ (jeb kā parasti tulko angliski, ‘no-mind’ – ‘nekāds prāts’). Ja es domāju par neko, kā es varu tikt galā ar uzbrucēju, kurš ļoti spēcīgi domā, kā mani sakaut vai nogalēt? Domāju, vai es ar tukšu prātu nebūtu vien viegls uzbrukuma mērķis?”

Es viņam teicu, ka mēs Rietumu pasaulē bieži esam neveiklu tulkojumu upuri. Šīs maldīgās interpretācijas nāk no nespējas Āzijas kultūras jēdzienus pārnest mūsu Amerikas vai Eiropas valodās tieši. ‘Mu-shin’ – ‘nekāds shin’ tulkojums kā “bezprāta prāts” ir muļķīgs kļūmīgs tulkojums, kas jau ilgu laiku ir appludinājis zen un cīņas mākslu pasauli.

Viens no cīņas mākslu ‘do’ veida (zen karate, zen loka šaušana utt.) nolūkiem ir iemācīties spēju uz laiku izslēgt analītisko mehānisko domāšanu. Tādā stāvoklī esam brīdī, kad nedomājam par domāšanu. Meditatīva prāta vingrinājums veicina neanalizējošu atspoguļojošu reaktīvu uztveri. Šajā stāvoklī robežas, kas nodala darītāju, darāmo darbību un iznākumu saplūst vienā pieredzējumā.

Vārds ‘zen’ japāņu valodā ir ‘čan’ ķīniešu valodā, kas cēlies no sanskrita ‘dhyana’, kas nozīmē stāvokli, kurā uz laiku pārtraukta analizējošā salīdzinošā psīhes darbība, ļaujot izpausties citam psīhes stāvokļa veidam.

Japāņu valodā šo neanalizējošo psīhes stāvokli sauc par ‘mu-šin’, no ķīniešu ‘vu-šin’, kas tulkots no sanskrita ‘ačitta’ (acitta). Tas nozīmē apzināti vadītas mehāniskas domāšanas atlaišanu. Burtiski tulkojot, ‘mu-šin’ sanāk kā ‘bez domāšanas’.

Diemžēl tie, kuri lasa vien angliski (no tā arī latviski), ‘bez domāšanas’ saprot kā ‘bez domām’. Tā tomēr nav īstā nozīme. Sanskritā, tibetiešu valodā, ķīniešu valodā, prāta dažādajām funkcijām ir īpaši vārdi, bet angļu valodā mēs iesprūstam vienā vārdā ‘mind’ (latviski, lai gan visām četrām funkcijām vārdi ir, tomēr parasti esam kūtri tās atšķirt). Sanskritā prāta funkcijas ietver-

  • – ‘citta’ — emocionāla un blakņu (connotative), “ko tas īsti varētu nozīmēt?” funkcija, latviski ‘zemapziņa’;
  • – ‘hṛdaya, hridaya’ — sirds kā dvēseles jeb dievapjēgas mājoklis, latviski ‘sirds’;
  • – manas’ — prāta abstraktā darbība, kas saistās ar saprātīgo domāšanu, latviski ‘saprāts’;
  • – ‘vijñāna, vijnana’ — prāta sajūtošā un uztverošā darbība, latviski ‘apjēga’.

‘Shin’ japāņu valodā ir tulkojums no sanskrita ‘čitta’, kas nozīmē saprāta un emociju sajaukumu. Dažkārt to sauc par ‘sirdsprātu’. Tādējādi, ‘a-čitta’ jeb ‘mu-šin’ ir ‘uz patiku/nepatiku dibinātu emocionālu spriedumu neesamība’. Tas nozīmē nepieņemt lēmumus, kas pamatotos uz patiku/nepatiku, mehānisku pieņemšanu/noraidījumu. Tas ļoti atšķiras no vājā tulkojuma ‘nedomājot’.

Šī izpratne ir izšķiroši svarīga, ja tu virzies uz visa mūža ‘To-Shin Do’ mācekļa dzīves veidu. Mūsu cīņas mākslas mācībstundu nosaukumos ir rodamas nozīmju pasaules.

Piemēram, ‘munen muso no kamae’ ir cīņas gatavības poza mūsu ‘Kuki-Shinden Ryu’ nūju cīņas mākslā. Burtiski – ‘neprātojot, nedomājot’ – ‘munen muso’ ir jēdziens, kas pārņemts no budisma ezotēriskajām mācībām sanskritā kā ‘āsphānaka samadhi’. ‘Munen muso’ tādējādi nozīmē mūsu ķermeni un prātu ērti novērojam stāvokli bez ‘es pret viņu’, tas ir, bez iepriekšnodomātām jeb uzmanību novēršošām domām. Kādu domāšanas vai sajūtu veidu tu uzskatītu par labāko, sastopoties ar draudiem, tagad zinot šā nosaukuma īsto nozīmi? Vai vari sevi iedomāties tik savāktu, lai atmestu mehānisko “samalšu miltos” domāšanu?

Acīmredzami, šis daudz kulturālākais tulkojums skaidri rāda, ka mēs uzbrukuma apstākļus neaizstāvam “bezdomību”. Pieredzējušam cīkstonim ‘mu-šin’ nozīmē atmest aizspriedumainas vērtības, spriedumus, cerības un bailes, un tas var vien veicināt pareizu rīcību cīņas karstumā.

http://www.ninjaselfdefense.com/2014/08/mu-shin-mind-and-no-mind/

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s