(Viss ir vienkārši – dzīves jēga ir būt laimīgam. Viss ir sarežģīti – lielākoties apstājamies pie bleķiem, par savu būtību pat nenojauzdami. Tulk. I.L.)
Par autoru: Hamburgietis; pēc 5 darba gadiem advokatūrā pievērsies garīgumam un 1986.gadā piedzīvojis pirmo spēcīgo netveramās garīgās enerģijas pamošanos. Par savu uzdevumu uzskata cilvēku bezmaksas ievadīšanu Jogas prasmēs. Vēl skat. http://wiki.yoga-vidya.de/Yogi_Nils ; https://sites.google.com/site/nilshorn2/
Joga iesācējiem. Nils Horn:
http://www.youtube.com/watch?v=XsOsBfSy_sg#t=194
Saturs
Kas ir Joga?
Esi Jogas māceklis
Desmit Patandžali ētikas pamatlikumi
Praktizē piecus veselības pamatlikumus
Ceļš uz Iekšējo Līksmi
Pārvarēt bailes, bēdas un dusmas.
Karma-Joga (Mīlestības reliģija)
Goddess Yoga
Be a Happy Single
Have a Happy Relationship
Have a Happy Family
Have a Happy, Healthy and Spiritual Old Age
Proof of God
Is There a Life After Death?
The Five Basic Spiritual Techniques
Nils ́ Life as a Yogi
Get a Darshan (Energy Transfer)
Become a World Savior
The Unity of All Religions
Live in Enlightened Happiness
Kas ir Joga?
Joga (burtiski – savienošanās) pieder pie Indijas izcelsmes tradicionālām fiziskām un garīgām mācībām. Šis vārds hinduismā, budismā un džainismā saistās ar meditatīviem vingrinājumiem. Lielie Jogas zari hindu filosofijā ietver:
- meditācijas un apliecinošas domāšanas (Rādžā, burtiski – valdnieku) jogu;
- labvēlīgas rīcības (Karma – darba) jogu;
- pašapjēgas (Džñāna – apjēgas) jogu;
- nešaubīgas Dieva, Skolotāja vai savas iekšējās Patības godāšanas, dievkalpošanas (Bhakti – dievbijības) jogu;
- ķermeņa vingrinājumu un meditācijas, neatlaidības (Hatha – neatlaidības) jogu.
Sanskrita vārdam ‘yoga’ ir vairākas nozīmes, un tas ir atvasināts no sanskrita saknes ‘yuj’, kas nozīmē ‘pārvaldīt’ (pašdisciplīnu), ‘savienot’ (bez patmīlības) vai ‘sajūgties’ (dzīvot Visuma apziņā). Ir iespējams arī, ka vārds ‘joga’ ir atvasināts no ‘yujir samadhau’, kas nozīmē ‘apcere’, ‘izšķīšana’. Cilvēks, kurš praktizē jogu vai seko jogas filosofijai augstā sasniegumu līmenī, tiek saukts par jogu jeb joginu. Šis vārds nozīmē vīriešu kārtas dažādu prakšu praktizētājus. Hinduismā tas nozīmē Jogas sekotāju. Budisma kontekstā šo vārdu lieto budistu mūka vai meditācijai nodevušamies ģimenes galvas apzīmēšanai. Teksts ‘Śiva Saṃhitā’ definē, ka jogins ir cilvēks, kurš apjēdz, ka viņa paša ķermenī atrodas viss Visums.
Joginī (yoginī) ir sieviešu kārtas jogas sekotāju apzīmējums. Joginī ir pazīstamas ar nelokāmu prātu, ko viņas kopj ar disciplinētu nodošanos pārpasaulīgajam. Tantras zinātnieki joginī ir aprakstījuši kā neatkarīgas atklātas sievietes ar elegantu garu. Tomēr mūsdienu Jogas vingrinājumu un meditācijas tradīciju vadītāji parasti ir bijuši vīrieši, kaut liels vairākums mūsdienu praktizētāju ir sievietes, tostarp daudzas, kuras sasniegušas meistarību dzīvības ciklu un bērna barošanas sievišķās enerģijas (Śakti) mistērijās. Hindu tradīcijā māte ir pirmais guru (skolotājs), un Jogas tradīcijā pienācīga joginī godāšana ir nepieciešama daļa ceļā uz atbrīvošanos. Joginī piemīt svētie sievišķie spēki – mitoloģisko dieviešu (Lakṣmī, Durgā, Kālī jeb Kālikā) spēki.
Pirms izvēlēties īpašu jogas veidu, ir jāapsver, ko tu meklē. Vai vēlies spraigus vingrinājumus (stiepšanos, muskuļu audzēšanu, ķermeņa veidošanu) vai atslābinājumu (stresa noņemšanu, veselību, mieru)? Sportošanas izaicinājumu radīsit Spēka jogā, klasiskajā Rādža (Rāja) jeb Aṣṭānga jogā, Ijengara (B.K.S. Iyengar’a; Hatha jogas atvasinājums) jogā un Kuṇḍalinī jogā. Atslābinājumu radīsit parastajā Hatha jogā un lietišķajā Vini jogā (Viniyogaḥ).
Meklējiet sev piemēroto. Galu galā katram jogas skolotājam ir savs paņēmiens. Katram Jogas skolotājam ir savas vājās un stiprās puses. Mācieties no katra. Atrodiet savu Jogas praktizēšanas veidu. Ņemiet to, kas jums der labāk un katrā Jogas klasē piekrītiet lietām, kas personīgi jūs neietekmē.
Un pāri visam – vienmēr palieciet savā patiesības un pareizības ceļā. Pie garīguma durvīm neatzīstiet savu apziņu par bezcerīgu.
Ideāls ir piecpadsmit minūšu praktizēšanas laiks. Ja veiciet jogas vingrinājumus četras nedēļas ik dienas noteiktā laikā, jūsu prāts pierod pie jūsu ikdienas prakses.
Tad tas ir viegli. Tad joga jums kļūst par vienkāršu veselības saglabāšanas un iekšējās līksmes veidu.
Joga piedāvā daudz dažādu paņēmienu. Tajā ir paņēmieni ķermenim un prātam. Katrs jogas vingrinājums jāveic tā, ka tas iedarbojas labvēlīgi.
Kas jums dara sāpes, to izlaidiet. Kas ir labs, to dariet. Jūs varat radoši variēt visus Jogas vingrinājumus. Pastāvīgi sev pavaicājiet: “Kas man tagad vajadzīgs un kas man noderētu? Kas manu sasprindzinājumu atlaiž labāk?”
Atrodiet savu ritmu un savas personīgās prioritātes. Pārtraukumiem izvēlieties piemērotu brīdi un piemērotā secībā. Ja Jogai negribat atdot daudz laika, piešķiriet sev mazu pārtraukumu beigās.
Joga ir ikreizējs eksperiments. Atrast iedarbīgu saspringuma atlaišanas paņēmienu nav viegli. Joga mums ir jāpraktizē viedi un ar iekšēju izjūtu. Ar formālu vingrošanu nepietiek. Jums pirmkārt ir jājūt savi iekšējie saspringumi un tad jāatrod visiedarbīgākie paņēmieni to atlaišanai.
Gadiem ritot jūs izšķīdināsit saspringuma čaulu, vēl tālāk jūsos modīsies gaisma, un uzplauks ilgstoša līksme. Pašapjēgas ceļā jums vajadzēs veikt daudz dažādus Jogas vingrinājumus. Katram attīstības pakāpienam ir īpaši paņēmieni.
Ikdienas prakses nozīmīga daļa ir iekšējā vēlme. Apsveriet labumu, ko no ikdienas veselības un atslābinājuma programmas gūstat. Veiciet savus ikdienas jogas vingrinājumus tā, ka tie nes prieku. Nozīmīgs palīgs ir jauka mūzika. Ja Jogas vingrinājumus veicam pie brīnišķīgas mūzikas, tie ir daudz vieglāki.
Ikdienas vingrinājumi ir jāplāno tā, ka tie atbilst jūsu personīgajām vajadzībām un lai jūtat, ka ka tie iedarbojas labvēlīgi. Jogas praksi var variēt. Jogu vienmēr vingriniet sadarbībā ar diviem palīgiem – izturību un prieku. Pieņemot tos, jūs spējat iet šo jogas ceļu caur visu dzīvi un pastāvīgi augt, līdz dzīvojat gaismā.
Vēl – http://en.wikipedia.org/wiki/Yoga
Jogas pastaigas
Jogas pastaigas ir apskaidrošanās pastaigājoties. Tā ir pamatīga “deva”! Tās ir veselības vingrojums, spriedzes atlaišana un iekšēja līksme – viss vienā. Jogas pastaigas ir jūsu ikdienas svētceļojumi gaismā. Ja svētceļojat pa īstam, šāds svētceļojums jūs pārvērš par Laimes dievu/-ieti. Jogas pastaigas dod visus 10 punktus. Staigājiet ik dienas pa 30 minūtēm vai vismaz pa stundai brīvdienās.
Sākumā ejiet diezgan ātri (spēka pastaiga) un beigās diezgan lēni (lēna pastaiga). Izpildiet visus 12 ieteikumus, tā lai tie dara jūs labvēlīgus.
1. Ja ir dusmas, staigājot tās iestampā zemē. Atlaid visas apspiestās dusmas. Domās skandē mantru “Dusmas, Dusmas, Dusmas …” Kas tev neliek mieru šodien? Atbrīvojies!
2. Pastaigājoties atlaid savu grūtsirdību. Izjūti savu iekšējo grūtsirdību. Kas tevi dara grūtsirdīgu šodien? Dažas reizes piedomā pie mantras: “Esmu grūtsirdīgs, jo …”
3. Apļo plecus. Atlaid sasprindzinājumu plecos un kaklā. Sameklē tādu plecu kustināšanas veidu, kas ietekmē labvēlīgi.
4. Vērp mugurkaulu. Ejot vairākas reizes griezies mugurā pa labi un kreisi. Arī galvu griez līdz.
5. Ķermenī no galvas līdz kājām domās iemasē dziedinošu krāsu un pie sevis kā mantru skandi krāsas nosaukumu. Kāda krāsa tev vajadzīga tagad? “Oranža, gaišzila, zeltaina, rožaina …”
6. Staigājot savācies uz zemi. Sajūti zemi. Pie sevis skandini mantru “Zeme” un kādu brīdi laid iekšējo elpu uz pēdām.
7. Pavicini roku un domās sūti kādam cilvēkam labvēlīgu teicienu. Ko tu šodien vēlies viņam pateikt? Skandē to vairākas reizes pie sevis kā mantru. Sūti gaismu pasaulei un izjūti: “Lai visas lietas iet laimīgi. Lai pasaule ir laimīga”.
8. Domās skaiti no 1 līdz 20: galvā, krūtīs, vēderā, kājās, pēdās un zemē zem pēdām. Tādā veidā ik dienas ātri un iedarbīgi atlaid visu saspringumu visās galvenajās ķermeņa vietās.
9. Iztēlojies jauku sauli debesīs un ietērpies zeltainajos saules staros. Pielej sevi ar gaismu un vairākas piedomā pie vārda “Gaisma” kā mantras.
10. Atlaid visas domas un staigājot piecas minūtes izvadi visas spriedzes, līdz prāts kļūst rāms. Lai visas domas nāk un aiziet, kā tās vēlas.
11. Staigā brīvi. Ej tur, kur jūti pievilkšanu. Izbaudi to. Vēro kā prāts pamazām kļūst apliecinošāks. Tagad tu esi atpakaļ no sava svētceļojuma gaismā. Tu izdarīji svarīgu lietu savas veselības un dvēseles labklājības labā. Paturi līksmes sajūtu. Šī gaisma tevi pavadīs visu dienu.
12. Nekad neuzskati to par bezcerīgu. Tava dzīves jēga ir būt laimīgam, veselīgam un apskaidrotam. Katru dzīvi dzīvo arvien augstākā gaismas līmenī. Kādu dienu kļūsti par dievu/-i, Budu, Šivu. Ja esi atbrīvojies, atbrīvo visus savus līdzcilvēkus. Paliec pie savas pastaigas jogas visās dzīves jomās.
Esi Jogas māceklis
Jogins tu esi, ja praktizē jogu veselīgumam, labam izskatam, spēkam, atslābinājumam vai dziedināšanai. Jogins tu esi, ja praktizē jogu iekšējam mieram, līksmei un apskaidrībai. Jogins tu esi, ja esi apskaidrots. Apskaidrība nozīmē dzīvot dievā, gaismā un Visuma apziņā.
Mūsdienu jogā tava reliģija ir brīva izvēle. Joga māca visu reliģiju vienprātību.
Tu vari būt jogins un hinduists, kristietis, musulmanis, budists vai ateists.
Nozīmīgākie kristiešu jogi ir bijuši Tuksneša Tēvi un Mātes.
Tie apgaismoja skolotāju, kas bija Svētais Antonijs. Daudzi budisti dzīvo kā jogini vienatnē vai savā klosterī. Lielākā daļa joginu ir hinduisti. Mūsu dienās arvien vairāk joginu dzīvo arī Rietumos.
Trīs lielās Jogas grāmatas ir Patandžali ‘Jogas sūtras’ (Yoga-Sutra), Gorakšas ‘Hatha Jogas Norādījumi’ (Hatha- Yoga-Pradipika) un Krišnas ‘BhavagadGīta’ (Bhagawad Gita).
Tāpēc galvenie Jogas paņēmieni ir labvēlīga domāšana (Patandžali), meditācija (Patandžali), darbs ar ķermeni (Gorakša), lūgsna (Krišna) un mīlestība uz visām būtnēm (Krišna).
Nozīmīgi mūsdienu Jogas skolotāji ir Svāmī Šivananda (Swami Sivananda)
[http://en.wikipedia.org/wiki/Swami_Sivananda ], Anandamaji Ma (Anandamayi Ma)
[http://en.wikipedia.org/wiki/Anandamayi_Ma ], Sai Baba
[http://en.wikipedia.org/wiki/Sathya_Sai_Baba ], Mātā Amṛtānandamayī Devī (Amritanandamayi (Amma)) [http://en.wikipedia.org/wiki/Amritanandamayi ]
un Māte Mēra (Mother Meera) [http://en.wikipedia.org/wiki/Mother_Meera ].
Viņi māca galvenās lietas – patiesību, mieru, mīlestību, pašsavāktību un laimīgumu.
Ļoti labi ir iesvētīšanu saņemt no apskaidrota skolotāja. Tāds/tāda paver tavas apskaidrības enerģijas (kuṇḍalinī) durvis. Bet jāpraktizē un jāapjēdz ir tev pašam. Apskaidrība nāks, kad pienāks tavs īstais brīdis.
Garīgumu, cilvēku var pielīdzināt sīpolam. Spriedzi un pretrunas var izgaisināt kārtu pēc kārtas. Kad nolobīta viena kārta, drīz virspusē parādās nākošā, līdz atklājas iekšējais kodols. Tajā brīdī ir atrasta iekšējā līksme, un jogins/-ne dzīvo gaismā (lai gan īstenībā darāmā vēl daudz.).
Meditē uz savu Iekšējo Balsi
Visnozīmīgākā lieta Jogā ir iekšējā balss. Iekšējā balss ir tava Patiesības un Viedības balss. Tā ir tava Krietnuma balss. Tu apkopo savu saprātu ar savu izjūtu. Tā tu atradīsi ceļu uz sevi. Seko savai viedībai. Atrod savu īpašo meditācijas praksi.
Meditē tā kā tas ir labi tev.
Ko tu vēlies no meditācijas? Laimi, dziedināšanu, apskaidrību?
Gūsti zinības. Lasi grāmatas par meditāciju, piedalies meditācijas grupās, meklē sev īsto meditācijas skolotāju. Tad mācies meditēt. Atrod savu labāko prakses veidu. Un praktizē ik dienas.
Esi vienmēr labā saziņā ar savu ķermeni un dvēseli. Izjūti, ko tie vēlas un kas tiem vajadzīgs. Un sniedz to tiem. Seko piecām vērtībām – patiesībai, mieram, mīlestībai, pašsavāktībai un laimīgumam. Tad tu atradīsi ceļu gaismā.
Izjūti sevī dievišķo gaismu, miera enerģiju un mīlestību. Esi laimīgs un labvēlīgs. Tā ir Jogas filosofijas būtība.
Sēdi savā meditācijas pozā (sakrustotām kājām, uz papēžiem vai krēslā) un rokas meditācijas pozā (uz kājām vai klēpī). Acis vaļā, pusvirus vai aizvērtas. Izjūti, kas tev vajadzīgs un atrod savu personīgo praksi.
Meditē tā kā tev nāk par labu. Skaties kādus video.
Atslābinies piecas minūtes.
1. Atlaid domas = atlaid uz vienu līdz trim minūtēm visas domas un nonāc mierā. Atslābsti.
2. Gaisma = sūti gaismu pasaulei. Iztēlojies zemeslodi, pamāj ar roku un piedomā: “Sūtu gaismu … Lai visi cilvēki ir laimīgi. Lai pasaule ir laimīga.” Īpaši cietējiem sūti gaismu. Lieto savu televizoru kā logu un ietin visus cietējus gaismā.
3. Parauga Joga = saliec rokas klēpī. Iztēlojies sevi kā Budu, Šivu vai Dievieti. Viegli kustini pēdas un skandē pie sevis mantru: “Esmu miera dievība (Buda, Šiva). Eju miera ceļu. Dzīvoju mierā.”
4. Visums = iztēlojies Visumu visapkārt, zvaigžņu pilnu Visumu. Ar rokām lēnām apraksti lielus apļus un domā: “Es pieņemu lietas, kādas tās ir. Es atlaižu savas aplamās kārības. Es dzīvoju nedalāmi no Visuma. Es plūstu labvēlīgs pa dzīvi.” Ko tu šodien vēlies pieņemt vai atlaist? “Es pieņemu … Es atlaižu …”
5. Skolotājs = tu saberzē plaukstas netveramās enerģijas sateces sirds apvidū priekšā. Tu savienojies ar apskaidrotajiem skolotājiem un domā: “OM, visi apskaidrotie skolotāji. Lūdzu pavadiet un palīdziet manā ceļā.”
6. Vaicājums = vari pavaicāt. Domā par savu dzīvi. Kas ir tavs mērķis? Kāds ir tavas viedas dzīves veids? Meditē uz šo vaicājumu. Ieklausies iekšējās balss atbildē. Ko teic tava iekšējā balss? Ko atbild tava iekšējā viedība? Atbildi tu jūti. Ļauj atbildei parādīties tevī. Apdomā atbildi vairākas reizes kā mantru.
7. Mantra = saliec rokas klēpī. Mugura stalta un vēders atslābināts. Atlaid prātu mierā. Skandē pie sevis galvā, krūtīs, vēderā, kājās mantru OM. Iztēlojies zemeslodē un visā Visumā: “OM Šanti, OM Miers …”
8. Atlaid domas = izbeidz uz mirkli prātot. Ja domas nāk, vienmēr aizlaid projām. Tad atslābsti pavisam. Atslābini ķermeni. Sēdi atslābis. Tevī ir miers un saskanīgums.
9. Esi dzīvespriecīgs = ej savas dienas labvēlīgs. Tevī ir gaisma. Esi svētīts.
Piecas minūtes paliec atslābinājies, jaukā mūzikā. Gūsti spēku, enerģiju, rāmumu, mieru, mīlestību un dzīvesprieku.
Desmit Patandžali ētikas pamatlikumi
Patandžali ir indiešu Jogas tēvs. Viņš ir dzīvojis divus gadsimtus pirms Kristus. Darbā ‘Jogas Sūtra’ viņš ir savācis visu Jogas zināšanu būtību skopos vārdos. Divas galvenās Patandžali nostādnes ir:
“Joga ir prāta nomierināšana. Tad jogins dzīvo gaismā.”
Patandžali ceļš uz mieru ir prāta pieklusināšana cauri garīgā ceļa gadiem vēl un vēl, lai galu galā spētu dzīvot domu mierā. Tu domā tikai tad, kad vajadzīgs. Jo vairāk cilvēks dzīvo mierā, jo lielāka ir iekšējā līksme un jo visaptverošāka ir gaisma. Patandžali uzsver, ka iekšējās līksmes attīstīšana ir ilgstoša norise un būtībā sasniedzama vien pastāvīgos vingrinājumos.
Domu nomierināšanai Patandžali iesaka divu pakāpju paņēmienu.
Pirmā pakāpe ir apliecinošu ētisko vērtību (desmit Jogas pamatlikumu) attīstīšana.
Noliedzošas īpašības noved pie sapīšanās ārējā pasaulē un iekšēja nemiera. Apliecinošas vērtības veicina iekšējo mieru un laimīgumu.
Apliecinošu vērtību attīstība ir veiksmīgas ilgstošas meditācijas priekšnoteikums. Bez apliecinošām vērtībām iekšējo mieru meditācijā atkal un atkal pārtrauks ārējās pasaules jūklis. Bez apliecinošām vērtībām iekšējais miers nebūs ilgstoši saglabājams.
Otrā jogas prakses pakāpe ir meditācijas vingrināšana. Meditācijā mēs savas domas noklusinām pilnībā. Mēs pastāvam iekšējā mierā. Kādā brīdī mēs pamanām, ka esam attīstījuši spēju savienot meditāciju ar ārēju darbību. Tad mēs spējam pastāvēt mierā un līksmē vienmēr un vienlaikus pildīt savus ārējos pienākumus.
1. Nevardarbība (ahiṃsā) = nenogalināt citas būtnes. Būt lēnprātīgam. Būt mierpilnam.
2. Patiesums (satya) = dzīvot patiesībā. Pamatā – būt godīgam pret sevi un citiem. Tātad bez mazākajiem meliem un liekulības. Meli ir pieļaujami vien īsti attaisnojamos gadījumos, kad ar meliem var glābt citas dzīvas būtnes dzīvību. Šaubās jogins klusē. Kas pastāvīgi dzīvo patiesībā, izstaro patiesību. Līdzcilvēki tādiem uzticas.
3. Krietnums (asteya) = nezagt, neblēdīties. Darba dzīvē jogins ir viscaur godīgs. Viņš nemeklē neatļautas priekšrocības, bet raugās pēc savstarpēja izdevīguma.
4. Viedība (brahmacharia) = garīgi vērsta dzīve (Dieva = Nemainīgās Patiesības gaismā). Nekalpot naudai (ārējai veiksmei), bet iekšējai laimei (Dievam, Nemainīgajai Patiesībai, apskaidrībai). Būt pievērstam savai iekšējai līksmei un mieram.
5. Vienkāršība (aparigraha) = Būt mērenam ārējās baudās un patērēšanā. Garīgs cilvēks dzīvo pieticīgu ārējo un bagātu iekšējo dzīvi.
Jogins savu enerģiju lieto nevis ārējai rosībai, bet dzīvo tik rāmi, ka tā vēršas iekšup un tīra viņa ķermeni no iekšpuses. Ar kādu dienu viņš tālāk dzīvo gaismā (Visuma enerģijā).
6. Kalpošana garīgajam mērķim (Īśvara-praṇidhāna) = lai nepazaudētu garīgo ceļu, vajag sev atkal un atkal atgādināt savu garīgo mērķi. Var godāt attēlu (dievības, Šivas, Patandžali), var paklanīties statujas priekšā (Budas, Jēzus, Šivas) jeb skandēt mantru vai lūgsnu. Kāds ir tavs garīgais mērķis? Sūti gaismu visām būtnēm un alksti laimīgu pasauli.
7. Patmīlības upurēšana (śauca) = šķīstīšanās /attīrīšanās. Ceļš uz gaismu iet caur patmīlības krustā sišanu. Bez krustā sišanas nav apskaidrības. Patiesa upurēšanās ir māksla. Kas upurējas par daudz, sevi iekšēji sasien. Kas upurējas par maz, neatrisina savus saspīlējumus. Kā mūsdienās gūt iekšējo mieru? “Es atmetu savas aplamās iegribas. Es pieņemu lietas tādas, kādas tās ir. Mans ziedojums ir …”
8. Pašpārvaldība (tapas) = skaidrs mērķis, skaidrs dzīves nodoms un skaidrs praktizēšanas veids. ‘Tapas’ nozīmē dzīvot disciplinēti. Seko savai iekšējai viedībai un tu savā garīgajā ceļā uzvarēsi.
9. Lasīšana (svādhyāya) = (garīgu tekstu) ikdienas lasīšana (mantras, meditācija) tur mūs uz garīgā ceļa, attīra mūsu garu, savieno ar apskaidrotiem skolotājiem un padara mūs par garīgiem uzvarētājiem.
10. Gandarījums (santoṣa) = apmierinājums par to, kas cilvēkam pieder. Kāda doma palīdzēs gūt apmierinātību ar sevi un savu dzīvi? “Mana doma par gandarījumu tagad ir …”
{Ieskatam iespraudums no darba ‘JOGAS PRIEKŠZINĀŠANAS’, Sir George Grierson, Lionel D.Barnett. https://archive.org/details/LallaVakyani
I
Mācības, ko sauc par jogu, mērķis ir atbrīvot cilvēka dvēseli (puruṣa) no tās materiālās (prakṛti) atkarības. Jēdziens ‘prakṛti’ ietver psīhisko ķermeni, kas (Patañjali) ‘Joga Sūtrās’ tiek saukts par ‘citta’. Atbrīvošanās tiek sasniegta ar tādu psīhisku un fizisku uzvedību, pašpārvaldību, kas augstāko līmeni sasniedz garīgā pārveidē, kurā cilvēks nonāk pastāvīgas instinktīvas apjēgas stāvoklī, atklājot būtisko spēju atšķirt (vivēka) īsto no neīstā jeb dvēseli no miesas. Tas ir neiesaistības, objektivitātes (kaivalya) stāvoklis, kas ir atbrīvošanās no materiālās atkarības jeb pestīšana.
Psīhiskajam ķermenim ir pieci darbības veidi (vṛtti). Tie ir:
– pareizs spriedums par īstām lietām, apliecinājums (pramāṇa);
– nepareizs spriedums par īstām lietām, maldīgs apliecinājums (viparyaya) ;
– īstenībai neatbilstošas, apšaubāmas iedomas (vikalpa) ;
– sapņi miegā, kas nepamatojas uz īstenības uztveri (nidrā);
– atmiņas atkalpārdzīvojums, piesaistes turpinājums kādreiz uztvertam objektam (smṛti).
Psīhiskajam ķermenim ir arī piecas morālas darbības – prāta indes jeb ciešanas (kleśa), tas ir:
– neziņa, neapjēga, kurā dvēsele sevi redz kā materiālo psīhisko ķermeni (avidyā);
– maldīga sevis pazīšana, “esmu tāds un tāds”, dvēseles un fiziskā ķermeņa spēju neatšķiršana; dvēseles pielīdzināšana izskatam, prātam, amatam (asmitā);
– materiāla vēlme, fiziska kāre, pieķeršanās (rāga);
– nepatika, naids, skaudība (dveṣa);
– pārmērīga pieķeršanās, pielipšana iemiesotajai dzīvei (abhiniveśaḥ).
Prāta indes cilvēkam liek nemitīgi rosīties; darbi un nodarījumi (karma), kas rada materiālas važas (saṃsāra) un rada uzvedības, psīhiskas noslieces, karmiskās pēdas (vāsanā), virza viņu uz atbilstošu darbību; un tā šis aplamais cikls mūžīgi iet no dzimšanas uz dzimšanu, līdz tiek rasts ceļš uz atbrīvošanos. Lai atbrīvotos, jogins pūlas bremzēt šīs piecas psīhiskā ķermeņa rosības un izdeldēt piecas prāta indes ar dažādiem atturības vingrinājumiem, kas iekļauti jēdzienā ‘astoņi locekļi’ (aṣṭāṅga). Tie ir:
– atturīgums, morālā disciplīna attiecībās ar citiem (yama);
– morālā disciplīna attiecībā uz sevi (niyama);
– meditācijai piemērota sēdēšanas poza (āsana);
– elpas pārvaldība (prāṇāyāma);
– maņas orgānu atsaukšana no sajūtu objektiem miera iedibināšanai (pratyahara);
– savākšanās, psīhiskā ķermeņa nobremzēšana, negatīva fiksācija, noturot to pie kāda objekta (dhāraṇā);
– meditācija, psīhiskā ķermeņa nobremzēšana, pozitīva fiksācija (dhyāna);
– dziļa meditācija, transs – izcils domas klusums, kurā ir izzudusi katra individualitātes sajūta (samādhi).
Tiek uzskatīts, ka šajā norisē jogins bez ‘iztēles gaismas’, viedības – īstenības patiesās dabas atskāršanas (prajñāloka – ‘viedības valstība’) iegūst vēl dažādas brīnumainas spējas (vibhūti). Pastāvēšana pēdējos trīs stāvokļos (dhāraṇā, dhyāna, samādhi) jeb “valstībās” (aṅga) kopā veido attīstības pakāpi, ko sauc par ‘atklāsmi, apskaidrību’ (saṃyama) un kas augstāko pakāpi sasniedz stāvoklī, ko sauc par ‘izšķīšanu sēklā’ (Sabija Samadhi), par gara mieru sēklā, tas ir, par klusumu tālākas psīhiskās darbības un tai sekojošas karmas sēklā; jeb par ‘apzinātu transu’ (Samprajnata Samadhi, ko pavada spriešana, pārdomas, transs un savas patības izjūta), kas ir gandrīz galamērķis, tomēr psīhiskā ķermeņa darbība vēl nav apturēta. Lai sasniegtu gala pakāpi, šis dziļās meditācijas veids ir jāpārvērš par bezsēklas (nirbija samadhi) jeb augstāko jogas jeb savienošanās stāvokli – beznosacījuma apziņu bez prāta-matērijas nodalījuma (asamprajñāta, nirvikalpa). Tas notiek trijās pārveidēs (pariṇāma), ko sauc par:
– psīhiskā ķermeņa darbību apturēšanu, ar “izšķīšanu” (nirodha-pariṇāma);
– transu jeb parastās telpas un laika un sava ķermeņa izjūtas zaudēšanu (samādhi- pariṇāma);
– ciešu laika un apziņas savākšanos vienkop, apziņai sasniedzot dvēseles līmeni (ēkāgratā-pariṇāma).
Pirmajā pārveidē tiek apturēts psīhiskā ķermeņa nomods, tā darbības uz laiku paralizētas.
Otrajā pārveidē tiek izjaukta psīhiskā ķermeņa spēja pievērsties dažādiem objektiem, un tā izziņas joma tiek ierobežota ar iekšējas vai ārējas uztveres objektu.
Trešajā pārveidē vienādās proporcijās tiek savienoti divi iepriekšējie stāvokļi.
Tās ir laiku prasošas pārveides, kuru iznākumā no domam izgaist visa objektivitātes sajūta, atstājot vien nojausmu par atšķirību starp dvēseli un materiālo dabu, kurā dvēsele spīd mūžīgi savā nevainojami tīrajā klusajā mirdzumā. Tulk. I.L.}
Datoroperatora joga
Paņem mazus pārtraukumus. Par daudz nestrādā. Par daudz neatpūties. Atrod savu personīgo darba-atpūtas līdzsvaru. Turies veselīgs un laimīgs. Ik dienas veic kādus garīgus vingrinājumus. Veic datorjogu katru dienu. Tas ir ļoti vienkārši.
Dažas minūtes atslābinies. Ej caur dzīvi labvēlīgi. Dievs tevi svētī.
Atslodze 8 minūtēs:
1. Šūpo galvu un pie sevis galvā skandē mantru OM. Noliec galvu pa kreisi, pa labi. Uz priekšu un atpakaļ.
2. Kustini plecus līdz atslābst viss saspringums. Kā tev ir labāk? Apļo rumpi vienā virzienā un pie sevis skandē “OM OM OM …” Un pretēji. OM …
3. Pagriez muguru pa labi, pa kreisi. Arī galvu. Domā savā mugurā “OM OM OM …”..
4. Kustini pēdas uz grīdas. Saki OM vēderā, kājās, pēdās un zemē zem sevis. Savācies uz visu zemeslodi un domā mantru “Zeme”.
5. Masē savu ķermeni no galvas līdz kājām. Saliec rokas virs galvas, saberzē plaukstas, iztēlojies debesis augšā un skandē pie sevis mantru “Debesis”. No augšas nāk gaisma un tu iemasē šo gaismu sev sejā, savās acīs, ausīs, visā savā ķermenī un pie sevis skandē “Gaisma Gaisma …”. Piepildies ar gaismu. Šūpo kājas, ielaid gaismu zemē un pie sevis skandē “Gaisma …”
6. Pamāj ar roku un tāpat sūti gaismu saviem līdzcilvēkiem, “Sūtu gaismu … Lai visi cilvēki ir laimīgi. Lai visa pasaule ir laimīga.”
7. Saberzē plaukstas, iztēlojies apskaidrotos skolotājus un teic: “OM visi apskaidrotie skolotāji, lūdzu palīdziet man manā ceļā.” Tagad vari uzdot sev jautājumus. Domā par savu dzīvi. Kas ir tavs mērķis? Kāds ir tavs ceļš? Ieklausies savā iekšējā atbildē. Izjūti savu iekšējo atbildi. Kāda tā ir?
8. Uzliec rokas uz kājām vai vēdera. Nomierini prātu un skandē OM galvā, krūškurvī, vēderā, kājās, pēdās, zemē zem sevis un visā Visumā. “OM OM OM Šanti, OM Miers OM Miers, OM Šanti OM Miers …”
9. Atlaid uz minūti visas domas. Vien sēdi. Neprāto.
10. Kas tev dzīvē jādabū? Ņem to. Kas tagad ir tavs apliecinājuma teiciens? Kas tev palīdz būt apliecinošam cauru dienu visu dzīvi?
“Mans apliecinošais teiciens ir – esmu dzīvespriecīgs, eju savu ceļu ar prieku.”
Praktizē piecus veselības pamatlikumus
Būt slimam nav nekas jauks. Būt veselam ir labāk. Veselīguma galvenie likumi ir veselīga ēšana, neindēšanās (alkohols, nikotīns, narkotikas, pārēšanās), kārtna kustēšanās, samērīga atpūta un apliecinoša domāšana. Tiklīdz vēlamies, mēs šos noteikumus varam ieviest savā ikdienas dzīvē. Šie pieci veselīguma pamatlikumi sniedz mums ilgu veselīgu un laimīgu mūžu. Dzīvojot tiem atbilstoši, mēs varam izvairīties no lielākās daļas slimību. Ja esam slimi, šādi izārstēšanās notiks ātrāk.
1. Ēd veselīgi. Veselīgs ēdiens sastāv no augļiem, dārzeņiem, graudiem, piena produktiem, kartupeļiem, pākšaugiem utml. Ieteicams ēst maz, bez gaļas un jo daudz neapstrādātas barības (augļi, dārzeņi). Neapstrādāts ēdiens sniedz ķermenim daudz aizsargājošu vitamīnu un minerālu.
2. Izvairies no narkotikām, smēķēšanas un alkohola. Tas izraisa daudzas slimības un parasti manāmi saīsina dzīvi. Nav ieteicams par daudz ogļhidrātu (cukurs, tauki), daudz sāls un daudz gaļas. Neuzņemiet par daudz kaloriju. Ilgāk dzīvosi, ja ēdīsi maz (bet ne par maz). Ieklausies savā ķermenī. Tas zin, kas tev ir labāk.
http://en.wikipedia.org/wiki/Caloric_restriction
3. Kusties. Pastaigas, lēnais skrējiens, ritenis, pelde reizi vai divas dienā (pusstundu – stundu), lai ķermeni uzturētu stingru un veselīgu. Pietiktu arī ar trenažieri (velotrenažieris, slodzes stends) vai dinamiskā joga (radoša hatha joga) pusstundu dienā. Vai iztikt ar stundas pastaigu nedēļas nogalē. Svarīgi ir, lai ķermenis iesilst (vingrojums līdz vieglai iesvīšanai). Tas nobeidz slimības mikrobus.
4. Atslogojies pietiekami. Saspringums jāatlaiž vienmēr – piemērotos atgūšanās brīžos, jogā vai meditācijā. Iekšējai līksmei ir svarīgi dzīvot pienācīgā aktivitātes (darba) un atpūtas (atslābuma) attiecībā.
5. Domā apliecinoši. Izvairies no noliedzošām domām. Apzināti pārvaldot prātu, turi to pārsvarā apliecinošu, labvēlīgu. Apliecinošas domas veicina labas sajūtas, un labsajūtai ir laba ietekme uz ķermeni. Uzmundrini sevi ar apliecinošiem teicieniem un domām. Lasi apliecinošas grāmatas un pieņem apliecinošus uzdevumus (vaļaspriekus).
Brīdinājumi
Ja vēlies izārstēt slimību, būtu labi aiziet pie ārsta. Joga ir ceļš uz atslābināšanos un iekšējā laimīguma atmodu. Ir slimības, ko vari izārstēt ar jogu un meditāciju, bet jābūt uzmanīgam un jāieklausās iekšējā balsī. Ārstiem un medicīnas grāmatām ir jāklausa.
Šie pieci veselības pamatlikumi ir galvenais veselīguma un dziedināšanās ceļš. Ik dienas ir jākustas (joga, pastaigas), jāēd veselīgi (daudz augļu, maz kaloriju), jāizvairās no kaitīgām vielām (alkohols, nikotīns, narkotikas, gaļa) un jāatslābinās (pietiekams miegs, pārtraukumi, klusums, meditācija).
Intervija par pareizu ēšanu
No intervijas ar prof.Dr. Karinu Mihelsu, Freiburgas Universitāte.
Vai ēst graudu ēdienus vai daudz augļu un dārzeņu ir labāk?
KM: Augļi un dārzeņi ir labākais, ko var ēst. Veselīgā diētā ir jāiekļauj veseli graudi. No balto miltu un cukura izstrādājumiem ir jāizvairās, tie veicina diabētus, tuklumu, sirds un asinsvadu slimības.
Karsts temats ir gaļa. Vai gaļu maz var ēst?
KM: Sarkanajai gaļai nav veselīga vērtība. Bez tās var viegli iztikt. Sarkanā gaļa veicina sirds un asinsvadu slimības un dažus vēžus, piemēram, resnās zarnas karcinomu. Vegetāriešiem ir augstāka dzīves prognoze un mazāk sirds un asinsvadu slimību. Tāpēc katru dienu sarkanā gaļa nav jāēd.
Kāda ir alkohola ietekme?
KM: Alkohols palielina lielākās daļas vēžu risku.
Jau glāze vīna dienā palielina krūts vēža risku par 10-20%.
Piens tiek uzskatīts par veselīgu pārtiku. Tā ir?
KM: Es tā neuzskatu. Piens, ko dzeram mūsu dienas, nav tāds, ko dzēra mūsu vecvecāki pirms gadsimta. Ražošana ir mainījusies. Lai palielinātu efektivitāti, govis gandrīz vienmēr ir grūsnas, kas ir pavisam nedabiski. Tagad pienā vienmēr ir grūsnības hormoni. Tādējādi mēs iedzeram daudz estrogēna un progesterona, un šie hormoni veicina daudzu vēžu attīstību. Tāpēc es būtu ļoti uzmanīga ar piena patērēšanu. Piens jābauda mazākos apmēros.
Vai diēta ietekmē mirstību no sirdslēkmes?
KM: Ēšanai ir liela loma attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām.
Kas ir veselīga diēta?
KM: Pirmkārt augļi un dārzeņi kopā ar augu eļļām, veseliem graudiem un zivīm. Tomēr ļoti veselīgi ir rieksti.
Riekstiem ir izcils augstas kvalitātes tauku un proteīnu salikums. Citi veselīgi ēdieni ir pākšaugi, kam arī ir daudz proteīna un šķiedru, bet ko ļoti bieži diētā atstāj nepamanītus. Ja cilvēks to visu ņem vērā, viņš saņem līdzsvarotu diētu.
Ceļš uz Iekšējo Līksmi
Iekšējā saspringumā un iekšējā konfliktā cilvēks iedzīvojas, kad liedz sev pastāvēšanu mierā un īsta dziļa laimīguma pieredzējumu. Šie iekšējie saspringumi un iekšējie konflikti notērē enerģiju, grauj jebkādu cerību uz gandarījumu un samazina cilvēka vispārējo garīgo pacilātību. Ļoti saspringtam un pretrunīgam cilvēkam ir nosliece uz sliktām domām. Mīlestība uz sevi un citiem tiek bloķēta gan psīholoģiski, gan garīgi.
Iekšējas pretrunas lielākoties nāk no bērnības. Pretrunīgā sabiedrībā, kur spiediens izrādīties un sacensties ir tās dalībniekos iesūkusies ikdienas īstenība, nosliece uz sadursmēm un spriedzi tiek nodota no vecākiem uz bērniem audzināšanas gaitā. Vecāki izdzīvo savas bažas, šaubas, bailes, agresiju, kaitīgos ieradumus un tādējādi ietekmē savu bērnu garīgo attīstību. Cits bērnībā iemācīta konflikta avots sakņojas televīzijā. Saspringums turpretim nāk no amata spriedzes, saskrūvētām attiecībām, šķirtām laulībām un līdzīgi, jo šie bērni pieaug, lai sadurtos ar tādiem pašiem izaicinājumiem, ar kādām saskaras vai kādreiz saskārušies viņu vecāki.
Labā vēsts ir, ka kamēr iekšējais konflikts veidojas iekšēji, to var samazināt. Sliktā vēsts ir, ka tas prasa krietnu laiku. Vairāku gadu gaitā veidojusies spriedze paņems arī gadus tās atlaišanai. Tomēr pieņemt izaicinājumu dziedināt sevi no tādas iekšējas negativitātes vienmēr ir pūļu vērts. Piemēram, izvairīšanās no slimīguma vēlākajā dzīvē, jo mierpilna, enerģijas un labvēlīguma pilna dzīve ir veselīgāka.
Iekšējā miera vēriens, kāds piemīt cilvēkam, atbilst pretēji saspringuma vērienam cilvēka ķermenī un garā. Jo mazāka spriedze, jo pozitīvāki ir dzīvības spēki. Katrā cilvēkā ir iespēja rast absolūtu mieru un apmierinājumu. Apskaidrību var sasniegt ikkatrs. Vienīgais, kas stāv šā mērķa ceļā, ir mūsu pašu saspringums un noliedzošā attieksme. Tiklīdz šīs tumšās sajūtas pieklust, mūsu iekšējā labvēlīgā enerģija aug.
Labs veids kā sevi dziedināt no šīs dzīvības spēkus laupošās negativitātes ir dažu garīgu vingrinājumu veikšana ik dienas. Jādzīvo tādā veidā, kas veicina pievilkšanos gaismai nevis tumsai. Vairums mūsdienu un mūsu paaudžu cilvēku maršē pretējā virzienā.
Viņi dienu pēc dienas dzīvo patmīlības un saspringuma sajūtās. Savas dzīves tie dzīvo arvien lielākas spriedzes radīšanas gūstā un beidz izdeguši, noliedzoši un nomākti.
Saspringums var iemesties gan ķermenī, gan dvēselē. Ķermenis un dvēsele ir savstarpēji ietekmējoši, un lai sevi atbrīvotu no iekšējā saspringuma, mums ir jāpraktizē garīgi vingrinājumi abām daļām. Dziļākā līmenī iekšējais laimīgums var izpausties, kad sevi attīrām no šā iekšējā saspringuma. Tā kā katrs cilvēks ir ļoti īpašs, nav divu ar vienādu spriedzi un negativitāti. Tāpēc katram nākas eksperimentēt ar ieteiktiem vingrinājumiem, lai atrastu, kādi ir labākie, lai ievirzītos sev piemērotā iekšējās līksmes atrašanas ceļā. Patiess gandarījums, pieticība var tikt atrasts par vienu no gaišākajiem. Dzīves dziļākais mērķis ir sasniegt apgaismību jeb apskaidrību.
Desmit laimīguma rādītāji
Mūsdienu laimīguma pētījuma nozīmīgākie rezultāti ir apkopojami desmit vektoros.
1. Laimīga ir darītāja nevis reaģētāja dzīve.
Laimīgiem cilvēkiem ir labvēlīgi mērķi un labvēlīgi uzdevumi. Darītāji ir par 15% apmierinātāki ar savām dzīvēm kā pasīvāki cilvēki. Laimīguma pētnieks Eds Dīners (Ed Diener) skaidro, ka “laimīgi cilvēki mērķus sev uzliek atkal un atkal.”
2. Laimīga ir kustīga dzīve.
Kārtna fiziskā aktivitāte uztur ķermeni veselīgu un garu līksmu.
Ikdienas pastaigas laimes līmeni paceļ par 12%. Dāvids Nīvens (David Niven) teic, ka “cilvēki, kuri dzīvo kustībā, ir veselīgāki, labvēlīgāki un veiksmīgāki.”
3. Laimīguma avots ir pasaulei derīgi darbi, nesavtība.
Tie, kuri kārtni dara labas lietas citu labā, ir par 24% laimīgāki par tiem, kuri dzīvo tikai sev. Džons A.Šindlers (John A. Schindler) raksta: “Dzīvo kā devējs. Devēji ir laimīgāki par ņēmējiem. Tie, kuri dod citiem, atklāj pasaules jaukumu.”
4. Laimīgumu sniedz miers un atslābinājums.
Veselīgas un laimīgas dzīves galvenais vektors ir atrast līdzsvaru starp mieru un darbību. Blakus darbam, fiziskai darbībai un citiem veltītam laikam mums ir vajadzīgs laiks mieram un atslābinājumam. Mums ir pietiekami jāizguļas. Zinātnisks pētījums rāda, ka atslābinājušies cilvēki domā labvēlīgāk un ir laimīgāki.
Katra neizgulēta miega stunda pazemina labvēlīgumu, kādu cilvēks var pieredzēt dienā.
Kur ir līdzsvara punkts starp mieru un darbību, jāatrod pašam. Lai šo pareizo līdzsvaru atrastu, katram ir mazliet jāeksperimentē. Mums ir jāizprot, cik miega mums vajag un cik atslābinājuma laika, un kāds mūsu darbības ātrums mums ir labākais. Rietumu “uz priekšu, uz priekšu, uz priekšu” pasaulē tiem, kuri vēlas palikt laimīgi un veselīgi, ir jādzīvo ārkārtīgi gudri. Mums savas dzīves ir jāorganizē saprātīgi, lai veicinātu iekšējo līksmi un atrastu savu īpašo ceļu un iekšējo līdzsvaru.
5. Apliecinoša domāšana
Apliecinoši-labvēlīgi-pozitīvi domājošie savas izredzes dzīvot laimīgi dubulto. Kurš grib būt laimīgs, tam jādomā apliecinoši. Viedības, mīlestības, miera, iekšējā spēka un līksmes apliecinošais raksturs ir jātur cilvēka dzīves galvenajā vietā. Cilvēkam ir jāvingrinās apzināti būt labvēlīgam.
Piemēram, mēs sev varam vaicāt: “Kā es cauru dienu varētu būt labvēlīgs?”
6. Par daudz televīzijas dara mūs nelaimīgus.
Zinātnisks pētījums apgalvo, ka “katra stunda pie televizora vispārējo dzīves kvalitāti pazemina par 5%”. TV cilvēkus pievērš ārišķīgām lietām un ārišķīgai laimei. Tā izraisa kārības, palielina agresivitāti un rada nožēlu. Kas vēlas pieaugt laimīguma ziņā, tam jābeidz nīkt pie televizora.
Pozitīva attieksme pret TV sastāv no:
a) rūpīgas programmu izvēles. Izvairīšanās no negatīvām filmām;
b) pareiza TV skatīšanās ilguma izvēles. Bērniem pie televizora lielākais stunda dienā;
c) kāda garīga vingrinājuma pēc TV skatīšanās (kā joga, meditācija, pastaiga, lasīšana, dzīves jēgas apcere);
7. Draudzīguma audzināšana.
Veidojiet savu labvēlīgu draugu loku. Sievietes, kuras mēdz sarunāties, samazina savas bažas par 55%. Vēža nobaidītas sievietes, kuras tiekas grupā reizi nedēļā, ir paaugstinājušas savas izdzīvošanas izredzes divkārt augstāk kā tās, kuras grupā netiekas. Rietumu pasaulē ir spēcīga nosliece uz norobežošanos. Ir daudz neprecētu un vientuļu cilvēku. Cilvēki, kuriem ir labvēlīgu draugu loks, ir laimīgāki un nav vientuļi. Mums par draudzībām ir jārūpējas un jāpraktizē labvēlīgas aktivitātes tajās.
8. Prieka veicināšana.
Tie, kuri spēj atrast niecīgu iemeslu priekam savās dzīvēs, spēj pacelt savu vispārējo laimīgumu par 20%. Autors reiz jutās nelāgi un, gribēdams pacilāt garastāvokli, apēda daudz saldumu. Viņa garastāvoklis uzspīdēja arvien vairāk. Tad viņš iztēlojās tos saldumus vēderā un pamodināja savu kuṇḍalinī enerģiju. Tā pamodināja spēcīgu enerģiju, kas strauji atgrieza viņu gaismā. Autors iemācījās sasaistīt ārēju baudu ar garīgu vingrinājumu. Tad tam vajag vien nedaudz saldumu. Tikai nedaudz ārēja iepriecinājuma un pietiek iekšējai laimei.
9. Humors.
Cilvēki ar labu humora izjūtu paceļ savu labvēlīgumu par 33%. Mums ir jākopj sava humora izjūta un jāmācās neņemt lietas pārāk nopietni. Mums ir jāmācās smieties par sevi. Tie, kuri to prot, spēj dzīvot gaišāk un spožāk. Ir labi skatīties priecīgas filmas, lasīt joku grāmatas un apmeklēt līksmus cilvēkus.
10. Pašpaļāvība.
Laimīgi cilvēki sev tic. Viņi tic saviem mērķiem, savai viedībai un saviem spēkiem. Viņi sevi redz kā ieguvējus. Viņi zin, ka skatot ilgā perspektīvā viņi savu panāks. Šajā šaubu pasaulē visiem svētlaimes ceļa gājējiem ir vajadzīgs iekšējais spēks, lai šo ceļu veiktu sekmīgi. Iekšējās līksmes sekotājiem ir vajadzīgs stiprs viedības, pašdisciplīnas un pašpaļāvības enkurs, lai netiktu materiālisma un šaubu atmesti atpakaļ.
Ko man iesākt, ja neredzu dzīves jēgu?
Kāda kundze: Jūs sniedzāt pašas dzīves nozīmi. Atklājiet nedaudz, kā jūs spējat just aizrautību.
Monika: Vērojiet, apdomājiet un nonāciet klusumā, dziļi sevī, kur atradīsit šo ES ESMU, savu Patību; tā nosaka jūsu dzīves jēgu. Zaudējot savu saziņu ar iekšējo klusumu, jūs zaudējat savu dzīves jēgu un dzenaties pakaļ nenozīmīgām lietām vien lai aizpildītu šo plaisu.
Autors: dzīves jēga ir dzīvot labi. Labāk ir būt laimīgam nevis nelaimīgam. Atrodiet savu īpašo ceļu. Cieši pavērojiet savas prasmes, savu dzīves situāciju un apkārtējo pasauli. Tad jūs zināt, kas jums jādara. Ikkatram ir veids kā būt laimīgam un pastāvīgi dzīvot visaptverošā mīlestībā.
Patreizējais pētījumu apgalvojums ir, ka laimīgums par apmēram 50% ir ģenētiski ievirzīts, par 10% ārēju apstākļu noteikts, un par 40% to nosaka cilvēka paša domas. Cilvēki, kuri dzīvo veselīgi, meditē un piestrādā pie savas domāšanas (labvēlīgā domāšana), spēj savu laimīguma līmeni pacelt par 40%. Tā ir tieši mana personīgā pieredze. Apskaidrība nozīmē personīgā laimīguma celšanos par 100-1000%. Bet vairumam cilvēku tas ir garš ceļš. Tomēr ļoti vērtīgs. Arī tā ir mana pieredze.
Sols: Tiecieties turēt acis uz labo. Rakstiet laimīguma dienasgrāmatu.
Katru dienu pierakstiet trīs lietas, ko esat guvis (pat sīkas lietas!) – pēc 2-4 nedēļām redzēsit, ka katra diena ir bijusi arī jauka. Turklāt es katru vakaru pirms gultas pārdomāju, kas šodien ir darījis mani laimīgu.
Makss: Mācieties pateikt “Paldies”!
Autors: Iekšējā līksme attīstās neatlaidīgā patiesības, viedības un mīlestības ceļā. Nelaimes novēlējums kādam var dvēseli atsvabināt un likt justies labi uz brīdi. Ilgā perspektīvā tas rada nelaimi jūsos. Melnā maģija ir patmīlības ceļš. Apskaidrība (iekšējā līksme, iekšējā dziedināšana) ir patmīlības atlaišanas ceļš. Tas ietver viedu attieksmi pret agresivitāti. Padomājiet par savu ceļu uz iekšējo laimīgumu.
Pārvarēt bailes, bēdas un dusmas.
Katrā dzīvē ir sāpes, zaudējumi, slimības, vientulība un nāve. Mums vēl nav likteņa garantēts garš mūžs. Kas jums sāp šodien?
1. Grūtības: Īsi aprakstiet savu situāciju un savas grūtības. Kāda īsti ir jūsu situācija? Kādas ir grūtības? Kur ir grūtību kodols?
2. Satraukumi: Kādi satraukumi ir jūsos? Bailes, dusmas, atkarība / kārība, nelaimīgums? Kuras sajūtas ir spēcīgākās? Kur šis satraukums sēd jūsu ķermenī?
3. Domas: Kādas domas ir saistītas ar jūsu sajūtām? Kāpēc esat bēdīgs, noraizējies, dusmīgs vai noilgojies? Uzskaitiet visas savas sasprindzinošās domas.
(Manas domas ir …)
4. Apsvēršana: Kas izraisa jūsu grūtības? Kāda ir izeja no šīm grūtībām? Kas jūs ved uz mīlestību, pacilātību, piepildījumu, laimīgumu, apmierinājumu? Domājiet par savām grūtībām tik ilgi, līdz rodat risinājumu.
Apsveriet citus risinājumus. Savāciet visu vajadzīgo informāciju.
5. īstenošana: Sekojiet savām apliecinošajām domām. Pildiet savu apliecinošo dzīves plānu. Izvairieties no bezjēdzīgas slimīgas pielipšanas problēmai. Tagad ir pienācis laiks paveikt enerģiski. Ejiet savu uzvaras ceļu un esiet sevī apmierināts. Kas tagad ir tavs labvēlīgais uzdevums?
“Mans apliecinošais teiciens ir …”.
Pārvarēt sāpes un skumjas
Augstākais uzvedības pamatlikums ciešanu situācijās ir izturēties pienācīgi un vienlaikus pārvaldīt domas un sajūtas tik labi cik iespējams. Ja ir bijusi grūta ārēja situācija, savus sajūtu ievainojumus mēs varam dziedināt.
Noteiktos grūtību brīžos mēs dabūjam iekšēju saspringumu. Kad ārējā stresa situācija ir garām, šis saspringums ir atkal jāatlaiž. Ja mēs pēc spriedzes sevi nedziedinām, tas vienmēr paliek mūsu prātā. Ilgā laikā tas ietekmē mūsu psīhisko labklājību. Tas noved pie neirotiskas uzvedības un var izraisīt fizisku saslimšanu.
Ja grūtības ietekmē jūsu emocijas, labi ir veikt kādu palīdzošu rituālu.
Vispirms apsveriet problēmu. Apsvēršana noved pie lietišķas iesaistīšanās problēmā. Jūs apjēdzat, ka kaut ko varat darīt. Ka neesat bezpalīdzīgs upuris. Ka varat dzīvot kā uzvarētājs. Katrā ziņā problēmu atrisināt varat.
Kas ir noderīgā ideja par jūsu problēmu? “Mana ideja ir …”
Palasiet dažas lapas garīga satura grāmatā. Padomājiet, kāda grāmata vajadzīga patlaban. Garīgai grāmatai ir labvēlīgs enerģijas lauks. Ja kādu laiku esam šajā enerģijas laukā, saņemam labvēlīgu garu. Kura grāmata spēcinās tavu apliecinošo enerģiju? Lasi to!
Pēc lasīšanas kādu stundu pastaigājies un 20 minūtes veic Nopurināšanās (Shake Meditation – šūpošanās, kratīšanās, plivināšanās) meditāciju (http://www.youtube.com/watch?v=ox12kEhDeAQ ). Izpuriniet ārā no ķermeņa visas dusmas un uzbudinājumu. Skandējiet pie sevis mantru (tā ir apliecinošs izteikums) un veiciet meditāciju (atlaidiet domāšanu uz piecām minūtēm).
Tad apdomājiet savu problēmu. Parasti līdz dvēseles mieram nonāksit pusstundā. Pēc pusstundas ejiet, kur vien tīk. Tad lietas redzēsit skaidri.
Spēsit domāt labvēlīgas domas.
Pēc pastaigas vai nopurināšanās meditācijas vai brīvas dejas – daži jogas vingrinājumi (radoša hatha joga) un ilga meditācija sēdus (meditācija ar iekšējo balsi) vai pagulēšana. Ieslēdziet jauku mūziku un palieciet guļot tik ilgi, līdz prāts ir pavisam mierīgs.
Tad atkal piecelieties, apēdiet kaut ko patīkamu un padomājiet, ko tagad vēlētos. Neliedziet to sev. Bieži ļoti palīdz kaut kāda radoša nodarbība. Varat gleznot, rakstīt, muzicēt un izteikt savas sajūtas savā īpašā veidā. Mēs varam padarīt kaut ko labu saviem līdzcilvēkiem un tā nonākt mīlestības enerģijā. Kāds ir tavs ceļš uz mīlestību tagad?
Ja grūtības ir ļoti lielas, varat veikt vairākus lasīšanas, pastaigas, labdarības, baudīšanās un meditācijas raundus. Parasti nonāksit līdz punktam, kad jūsos iestājas miers. Esiet pret sevi ļoti saudzīgs un dziediniet sajūtas arvien vairāk.
Ja vienā dienā problēmu atrisināt neizdodas, pēc kāda laika izbeidziet domāt par šo problēmu. Atsakieties no jebkādas tālākas prātošanas par to. Izvairieties no problēmas kaitīgas atgremošanas, kas neved nekur un tikai no jauna pastiprina iekšējo saspringumu.
Lielu problēmu risināšanai (ne atgremošanai) ir jāatvēl noteikts laiks katru dienu.
Emocionālu problēmu risināšana ir radoša norise. Jums ir jāsajūt, kas jums tagad vajadzīgs. Kāds pašlaik ir labākais problēmas atrisināšanas veids, kā rast iekšējo mieru un labvēlīgumu? Cilvēki ir dažādi un viņiem ir vajadzīgas dažādas stratēģijas.
Svarīgi ir izvairīties no pašu graujošas uzvedības, piemēram, tabletēm, nikotīna, iedzeršanas, narkotikām vai saldumu pārēšanās. Labāk ir problēmu risināt ar iekšējā laimīguma paņēmieniem. Tad mēs caur savām problēmām augam garīgi. Dzīves problēmās mēs augam iekšēji, līdz atrodam mūžīgo līksmi.
Nopurināšanās meditācija
Nopurināšanās meditācija ir labs paņēmiens kā ātri samazināt saspringumu un atjaunot apliecinošo enerģiju. Ieslēdzam jauku mūziku, stāvam taisni un dinamiski kratāmies ceļos augšup-lejup. Varam brīvi dejot vai staigāt uz vietas.
Nopurināšanās ir ātra kratīšanās ceļos. Ceļi purina ķermeni.
Ceļi kustas nedaudz un ātri.
1. Iztēlojies dusmas. Izpurini no sevis visas dzīves dusmas. Skandē pie sevis mantru “dusmas dusmas …”. Tā tu visu saspringumu pārvērt kustībā un atbrīvojies.
2. Iztēlojies bēdas. Atrisini slēpto skumīgumu. Piedomā pie izteikuma “Esmu bēdīgs, jo …”. Izpurini no sevis visas skumjas. Kas tevi apbēdina šodien? Pārdomā šo iemeslu vairākas reizes kā mantru.
3. Apļo plecus. Kustini plecus tā kā tas tev der labāk. Atlaid saspringumu plecos un kaklā.
4. Grozies mugurkaulā. Pa kreisi un pa labi. Atlaid visu saspringumu mugurkaulā. Galva grozās līdzi mugurai.
5. Masē savu ķermeni. Iesvaidi ar dziedinošu krāsu. Ietinies dziedinošas enerģijas mākonī. Kāda dziedinoša krāsa tev noder šodien? Skandē pie sevis kā mantru “Dzeltens Oranžs Rožains …”.
Iesvaidi šo dziedinošo krāsu savā ķermenī no galvas līdz papēžiem.
6. Sazemējies. Ieberzē dziedinošo krāsu zemē ar labo un kreiso pēdu.
Tādā veidā uzzīmē ap sevi dziedinošo apli. Krāsojot ar pēdām sajūti zemi. Piedomā pie krāsas nosaukuma kā mantras.
7. Šūpojies, pamāj ar roku un sūti kādam cilvēkam labvēlīgu teicienu.
Ko tu šim cilvēkam vēlies teikt? Atkārto šo teicienu vairākas reizes kā mantru. Sūti visai pasaulei gaismu un domā “Lai visi cilvēki ir laimīgi. Lai pasaule ir laimīga.”
8. Kusties vairākas minūtes pēc patikas. Izjūti, kas tev tagad ir vajadzīgs.
Hatha Joga
Hatha Joga ir Jogas sistēma, ko ieviesis jogs Svātmārāma, 15.gs. indiešu viedais, darba ‘Hatha Jogas Norādījumi’ (Hatha Yoga Pradīpika) autors. Šajā apcerējumā Svātmārāma ievieš Hatha Jogu kā fiziskas attīrīšanās ceļu, kas ķermeni sagatavo augstākai meditācijai.
Vārds ‘Hatha’ ir saliktenis no ‘Ha’ un ‘Tha’, kas nozīmē sauli un mēnesi. Joginam ir jāsavieno saules (vīrišķā, iedarbīgā) enerģija ar mēness (sievišķo, uztverošo) enerģiju, tā sevi līdzsvarojot un apgaismojot.
Hatha Joga ir spēcīga prakse, ko veic dziedināšanai un attīrīšanai. Vairums rietumnieku vārdu ‘Joga’ saista tieši ar Hatha Jogu, un psīhiskam un fiziskam veselīgumam parastāk praktizē to. Visaptverošākais darbs par Hatha Jogu ir šie joga Svātmārāmas ‘Hatha Jogas Norādījumi’. Tie satur zināšanas par attīrīšanos (satkarmā), pozām (āsana), netveramo elpas enerģiju (prāṇāyāma), enerģijas satecēm (cakra), apskaidrības enerģiju ( kuṇḍalinī), enerģijas pārvaldību (bandhas), attīrīšanās paņēmieniem (kriyā), enerģijas “upēm” (nadī) un enerģijas žestiem (mudrā).
Tradicionāli Hatha Jogas ierosināšana tiek piedēvēta Šivam (Śiva). Ir teikts, ka viņš uz vientuļas salas ir sniedzis Hatha Jogas zināšanas dievietei Pārvatī, bet visu sarunu noklausījusies zivs. Šiva ir par zivi (Matsya) apžēlojies un padarījis to par pilnīgi nevainojamo (siddha, buddha), kas kļuvis pazīstams kā Matsjendra (Matsyendra – Zivju valdnieks, kas “meistarību sasniedzis caur sajūtām”).
{Iespraudums: Zivs simbolika.
Jogas saknes ir patiešām ļoti senas. Zemāk ir liecība no Harappas laikiem, no Indas ielejas – Šivas zīmogs ar jogu bifeļa maskā.
Attēla augšpusē kā otrais ir redzams zivs simbols, ko, iespējams, veido augoša un dilstoša pusmēness kontūras, un kas vēlākos gadu tūkstošos saukts par Vesica Pisces un sasaucas ar netveramās enerģijas sateču jeb čakru mandalu vagīnas (yoni) simboliem lejupvērsta trijstūra veidā. Raksturīgais ovāls ir redzams arī 1226.gada un mūsdienu Rīgas Doma altārī.
Svētajā ģeometrijā Vesica Pisces ir ‘Visuma dzemde‘, ja vēlaties, ‘melnais caurums’, kas dzemdē visu radīto Visumu. Vai saukt Jēzu par jogu būtu pārdroši, ja zinām, ka Vesica Pisces ir arī viņa simbols, un viņa īpašās spējas? Šis simbols ir redzams arī ‘sheila-na-gig‘ figūrās Īrijas baznīcās un hindu dievietes Kālī tupošajās figūrās. Grieķiem delfīnu un dzemdi apzīmē viens vārds. Kālī, kuras vagīna norij Šivas peni, kļūst par Mīnākṣī (zivs-acaino) jeb Shiva-Šakti. Līdzīgā sakarā ar Ozirisu Izīda kļūst par Bezdibeņa (Abyss) Dižo Zivi.}
Matsjendra Hatha Jogu ir iemācījis Čaurangī (Cauraṅgī, kroplis, kam locekļus piešķīris skolotājs Matsjendra) un Gorakšam (Gorakṣa, viens no lielākajiem Hatha Jogas skolotājiem).
Gorakša to nodevis Svātmārāmam.
Hatha Jogas mūsdienu skolas atvasinātas no Krišnamāčarjas (Kṛṣṇamācārya), kurš mācījis no 1924.gada līdz nāvei 1989.gadā.
Starp viņa pazīstamiem mācekļiem, kas izplatījuši Jogu Rietumos, ir bijuši Krišna Patabi Džoiss (Krishna Pattabhi Jois), slavens ar enerģisko Aštanga Jogu (Ashtanga Yoga, Patandžalī astoņu locekļu Joga), B.K.S. Ijengars (B.K.S. Iyengar), kurš ieviesa Jogas palīgrīkus, Indra Devi un Krišnamāčarjas dēls T.K.V. Desikāčars (T.K.V. Desikachar), kurš attīstīja Vinijogas (Viniyoga) stilu. Citu lielu ietekmes strāvu izveidoja Svāmī Šivananda no Rišikešas (Swami Sivananda of Rishikesh, 1887-1963) un viņa mācekļi Svāmī Višnu-devananda (Swami Vishnu-devananda) – Starptautiskā Šivanandas Joga Vedanta centra (International Sivananda Yoga Vedanta Centre) dibinātājs; Svāmī Satjananda (Swami Satyananda) – Biharas Jogas skolas (Bihar School of Yoga) dibinātājs; un Svāmī Satčinanda (Swami Satchidananda) – Integrālās Jogas dibinātājs.
Svāmī Šivananda dzīvoja Indijā no 1897. līdz 1963.gadam. Viņš bija viens no dižākajiem Indijas mūsdienu svētajiem, ārsts. Viņš mācīja Trejādo Jogu (Trimurti Yoga) – Hatha Jogas (garīgie vingrinājumi), Karma Jogas (darbība laimīgai pasaulei) un Skolotāja Jogas (ikdienas sadarbība ar apskaidrotu Skolotāju) apvienojumu. Viņš mudināja uz reliģiju sadarbību. Bet arī uz visu jogu sadarbību.
Kā uzskata Svāmī Šivananda, apskaidrība notiek caur atslābinājumu, praksi un mīlestību. Kad jogins mājo mierā, viņš ir jau pusceļā. Otra puse tiek notverta garīgā praksē. Lai izietu caur vārtiem uz gaismu, apskaidrības meklētāja sirdī ir jābūt visaptverošai mīlestībai. Kad jogins dzīvo citu laimei, tad viņš var izgaisināt savu patmīlību. Kad izgaist patmīlība, cilvēks ir gaismā. Cilvēki, kas sasniedz šo stāvokli, atslābinās ļoti dziļi, savās dvēselēs, ka no iekšienes mostas līksmes enerģija.
Šā darba autors savu Jogas skolotāju mācību programmu (Yoga Teacher Training) izveidoja 1993.gadā Šivanandas organizācijā. Viņam galvenais paņēmiens Jogas ceļā uz gaismu ir ikdienas garīgais algoritms. Tas pamatojas uz saspringuma atlaišanu ķermenī un dvēselē. Apskaidrību sasniegsim, ik dienas dzīvojot un praktizējot garīgos vingrinājumus ķermenim un prātam. Dzīvošanas gaismā sasniegšanai vajadzīgais stundu skaits dienā ir dažāds atkarībā no cilvēka, viņa dzīves situācijas un spējām.
Autors meditē pa sešām stundām dienā un ik dienas stundu iet pastaigā. Viņš praktizē Jogu četras stundas un stundu lasa garīgas grāmatas. Vēl viņš darbojas citu laimei trīs vai četras stundas dienā. Vingrinās pastāvīgi. Šos garīgos vingrinājumus viņš sadala tādā veidā, kas ļauj viņam pastāvīgi veikt iekšējās attīrīšanās norisi. Ja meditējam pirms gulētiešanas, meditācija turpinās miegā. Ja strādājam atslābinājuma stāvoklī, par meditācijas veidu kļūst darbs. Autors par Jogas vingrinājumiem padara ēšanu, gulēšanu, darbu un pat televīzijas skatīšanos.
Autora garīgie paņēmieni ir vienkārši. Tie sastāv no pastaigas, lasīšanas, palīdzēšanas cilvēkiem un gulēšanas. To var izdarīt katrs.
Noslēpums šeit ir pareiza paņēmiena pareizs lietojums pareizā brīdī.
Tad iekšējais saspringums izgaist, un parādās iekšējā līksme.
Jogins zin, kad kāds paņēmiens viņiem vajadzīgs. Kad ķermenis ir sanīcis un trūkst spara, jogins iet pastaigā. Kad viņš jūt nemieru, viņš praktizē Jogu vai meditē. Kad garastāvoklis pretojas garīgajam ceļam, grāmata par garīgu tēmu palīdz atgūt pārliecību uz apskaidrošanos.
Jogins jūt iekšējo konfliktu un lieto piemērotu paņēmienu šā saspringuma izgaisināšanai. Tas parasti ir tas, ko ķermenis un dvēsele tajā brīdī vēlas vismazāk. Kur vien neirotisks garastāvoklis tiecas noraidīt kaut ko, tur parasti ir ceļš uz gaismu. No otras puses, mums ķermenim un dvēselei jādod patīkamais, citādi veidojas sasprindzinājums. (Piespiest sevi vajag tikai tad, ja apzinies un spēj iztēloties gaidāmo labo iznākumu – I.L.) Ceļš uz līksmi prasa daudz viedības un iekšējas izjūtas. Padomu savai garīgai vadībai autors vaicā savai iekšējai balsij. Viņš tai vaicā: “Kas ir derīgi tagad? Kāds ir ceļš uz patiesību? Kas man vajadzīgs šodien? Ko es vēlos šodien?”
Šivas meditācija
Jogā augstākais dievs (Dieva aspekts) ir Šiva. Varam to iztēloties ka uzvaroša joga simbolu. Šivam piemīt Visuma apziņa. Viņš dzīvo pāri pasaules un gara-miesas dualitātei. Būdams Visuma apziņa, Šiva var būt daudzos veidos. Pazīstamākie Šivas iemiesojumi ir meditētājs (praktizējošs jogs), svētība (karmas jogs), patmīlības krustā sitējs (padots dievei Kālī), dejotājs (ar dzīvi) un mīlētājs (Šiva un Šakti rokrokā vai dzimumtuvībā).
Šiva ir dzīves skolotājs. Viņš dzīvi dzīvo piecos aspektos – mīlestības (zeme), prieka (gaiss), spēka (uguns), un atpūtas (ēters, Visums).
Viņš dzīvo īstajā brīdī īstajā veidā. Sevi viņš redz kā uzvarētāju un par uzvarētāju kļūst. Viņš ir radīts veiksmei. Vienlaikus Šiva vienmēr apzinās, ka viņš ir ubags Dievā, nekas Visuma mērogā un klaidonis pasaulē bez patmīlības.
1. Esi Uzvarētājs = vicini rokas ap galvu un domā: “Esmu uzvarētājs. Es sasniedzu mērķi. … Mans mērķis ir …”
2. Esi spēks = berzē pēdas uz zemes un iztēlojies apkārt Meru Kalnu: “Sēdu Meru Kalnā (Himalajos). Sāpēs uzturu aukstasinību. Savu ceļu eju neatlaidīgi.”
3. Esi bez patmīlības = plaši apļo rokas ap sevi, iztēlojies zvaigžņu pilnu Visumu un domā: “Dzīvoju dižajā Visuma sistēmā. Atlaižu savu gribu. Ņemu lietas, kādas tās ir.”
4. Esi Hatha jogs = iztēlojies sevī apskaidrības enerģijas ( kuṇḍalinī) čūsku, grozies mugurā, kustini kāju pirkstus un domā: ”Esmu Hatha jogs. Eju Hatha Jogas ceļu. Atbrīvojos ar saviem garīgajiem vingrinājumiem.”
5. Esi Karma jogs = māj ar roku, sūti visām būtnēm gaismu un domā: “Esmu Karma jogs. Palīdzu visām būtnēm. Sūtu gaismu …”. Šiva nozīmē ‘Dievs’. Tas redz sevi visās savās līdzbūtnēs. Tas vēlas, lai visi viņa draugi ir laimīgi. Viņš darbojas laimīgas pasaules mērķim.
6. Esi Skolotāja jogs = saberzē plaukstas enerģiju sirds sateces priekšā, iztēlojies augšā debesis un domā: “OM, visi apskaidrotie skolotāji. Lūdzu jūsu vadību un palīdzību manā ceļā.”
7. Esi Šiva = savācies uz Šivas tēlu vai statuju. Pavelkot ar roku, smel enerģiju no Šivas. Vairākas reizes pie sevis skandē mantru “OM Namaḥ Śivāya” (Om
Namah Shivaya – “Palokos Šivas iemiesojumam”) vai “Šivo Ham” (Shivo Ham – “Esmu Šiva”) un sajūti kā Šivas enerģija ar mantru ieplūst tevī.
8. Meditē = saliec rokas klēpī, kustini kāju pirkstus un skandē pie sevis vēderā mantru “OM Śānti”, “OM Śānti, OM Śānti, OM …” Tad uz mirkli apturi katru domu. Atslābinies un kādu laiku ļaujies meditācijai un tad atgriezies. Tu esi labvēlīgs dejotājs pa dzīvi.
Praktizē Radošo Hatha-Jogu
Rietumu pasaulē mums ir atslābināšanās joga, spēka joga, stiepšanās joga, meditācijas joga un dažādi garīgās jogas veidi. Radošā Hatha-Joga lieto visus paņēmienus. Vairums Rietumu jogas skolotāju vispirms mācās kādu no Jogām, un tad viņi praktizē radošo jogu. Tās galvenais uzsvars ir sekot savai viedībai. Izjūti, kas tev vajadzīgs un atrod savu īpašo Jogas praksi. Praktizē Jogu tā, ka tā tevi ietekmē labvēlīgi.
Vispirms tev jāapjēdz, kas tev vajadzīgs. Ko tu no Jogas gribi.
Veselīgumu, elastīgumu, līksmi, dziedināšanu, apskaidrību? Pēc tam meklē zināšanas. Lasi jogas grāmatas, apmeklē Jogas grupas, meklē sev īstu Jogas skolotāju. Tad Jogu mācies. Tad atrodi sev labāko Jogas praktizēšanas veidu. Un tad to praktizē, līdz sasniedz mērķi.
Esi vienmēr labā saziņā ar savu ķermeni un dvēseli. Izjūti ko tie grib un kas tiem vajadzīgs. Un tad to tiem sniedz. Seko piecām īpašībām – patiesīgumam, mieram, mīlestībai, pašdisciplīnai un līksmei. Tad tu atradīsi savu ceļu uz gaismu.
Izjūti sevī Dieva gaismu, miera un mīlestības enerģiju. Mūsdienu pasaulē tu vari piederēt kādai reliģijai vai nevienai, kā vēlies. Bet esi līksms un labvēlīgs. Tā ir Jogas filosofijas būtība.
Piemēram (zemāk ir video skaidrojuma tulkojums latviski):
http://www.youtube.com/watch?v=66nn6QE-J1w
Noskaties video. Atslābinies piecas minūtes.
1. Stāvus = sveiki, dārgie draugi, tagad parādīšu jogu. Sākam ar izkustēšanos. Pastaigājam uz pirkstgaliem uz vietas un izkustinām ķermeni. Apgriežamies. Iemasējam gaismu visā ķermenī un pie sevis skandējam mantru “Gaisma, Gaisma, Gaisma …”
2. Guļus = Uz ceļiem, tad lēni noliecamies uz priekšu. Nolaižamies pie zemes, galvu augšā. Atstutējam galvu uz rokām. Paliecam apakšstilbus uz augšu, viegli pievēršamies ceļiem un šūpojam pēdas uz priekšu un atpakaļ. Pievērsušies nierēm, skaitām no 1 līdz 20: “Viens, divi, trīs, četri, pieci …”
3. Atslābinājums = nolaižam galvu uz rokām un atslābstam. Grozam iegurņa dobumu tālu pa kreisi un pa labi, atpakaļ un uz priekšu. Pievēršamies mugurai.
4. Kāju izkustināšana = pārmetamies guļus uz muguras, viegli kustinām kājas un kāju pirkstus; Apļojam pēdas virs zemes. Izjūtam pēdas. Atslābināmies.
5. Sēdus uz papēžiem (Vajrasana) = Nosēžamies uz papēžiem. Pagriežamies mugurā pa labi. Galva griežas līdz. Pagriežamies tāpat pa kreisi. Masējam ķermeni no augšas līdz apakšai. Izslaukām ārā visu spriedzi un saspringumu.
6. Pasargāšanās (zemes slaucīšana) = braukām zemi ar plaukstām un pie sevis skandējam mantru “Zeme”. Ar plaukstām apvelkam ap sevi gaismas apli (kā pasakās). Sēdam gaismas aplī. Kāda ir gaismas apļa krāsa? Dzeltena, oranža, gaišzila, zaļa, zeltaina, sudrabaina? Vai vien jauka grīdas krāsa?
7. Guļus (riteņbraukšana) = apgriežamies un noguļamies uz muguras. Griežam pēdas kā braucot ar riteni. Uzliekam plaukstas uz vēdera, pieceļam galvu, riteņojot grozam ceļus pa labu un kreisi. Galva tad skatās uz pretējo pusi.
8. Plecu stāja (Sarvangasana) = pārejam sveces stājā. Pēdas stiepjas uz debesīm. Muguru atbalsta rokas. Riteņojam pēdas, iztēlojamies gaismu ap mums, skandējot pie sevis mantru “Gaisma” un viegli grozot galvu pa kreisi un labi.
9. Ērtā poza (Sukhasana) = saudzīgi nolaižamies savā meditācijas pozā. Saliekam plaukstas kopā enerģiju sirds sateces priekšā. Skandējam pie sevis mantru OM – vēderā, uz zemes un kustinām kāju pirkstgalus: “OM, OM, OM …” Mājam ar roku un sūtām visām būtnēm uz zemes gaismu. Domājam: “Lai visas būtnes ir laimīgas. Lai pasaule ir laimīga.”
10. Uz muguras (Shavasana) = Atlaižamies uz muguras un atslābināmies. Uzliekam plaukstas uz vēdera. Kustinām pēdas un pirkstgalus. Skandējam pie sevis OM – rumpī, kājās, pēdās – “OM, OM, OM …” Sūtām visiem cilvēkiem pasaulē savu OM. Izjūtam Visumu. Jūtamies vienā veselumā ar mūsu pasauli. Viss ir jauks kāds ir.
Mums nav jābūt teicamniekiem.
Atpūšamies, kamēr jūtamies labi. Tad lēnām atgriežamies ikdienā. Izstaipāmies un laiski apsēžamies. Esam atpakaļ un ejam labvēlīgi cauri dienai.
Karma-Joga (Mīlestības reliģija)
Karma Joga jeb “darbības pašpārvaldība” pamatojas ‘Visaugstā Dziesmas’ (Bhagavād Gīta, hindusma sanskrita svētie raksti) mācībās.
Karma Joga ir būtiska daudzu Jogas veidu daļa. Vārds ‘Karma’ ir atvasināts no sanskrita ‘Kri’, kas nozīmē ‘darīt’. Karma Joga ir savienošanās (Visuma apziņas) ceļš caur darbību. Karma Joga ir aprakstīta kā darbība, domāšana un ievirze, ar kādu cilvēks ir vērsts uz darbību saskaņā ar cilvēka tikumu (dharma – pienākums, godbijība, krietnums, tikums), nerūpējoties par savtīgām vēlmēm.
Dzīvo mierā (esamība, holisms jeb saplūsme, svētlaime) un darbojies mīlestībā visu būtņu laimei. Seko trim – miera, viedības un mīlestības – pamatlikumiem. Dažiem cilvēkiem šķiet svarīgi iekšēja miera sasniegšanai dzīvot ārējā mierā.
Būtībā iekšējais miers ir rāma prāta iznākums. Rāmu prātu gūstam viedībā (Garīgums, Dievizjūta, Joga) un pastāvīgi strādājot ar savām noliedzošajām īpašībām, kaitīgajiem ieradumiem, bailēm un agresivitāti.
Ikkatram ir jāatrod savs personīgais līdzsvars starp atpūtu un darbību. Tie, kuri dzīvo iekšējā līdzsvarā, saglabā savu enerģiju, savu fizisko un psīhisko veselīgumu.
Mūsu prāts aug uz gaismu, ja stiprinām sevī ne vien rāmumu, bet arī labvēlīgumu un mīlestību. Noliedzošās domas mums jāaizvieto ar labvēlīgām. Mums pastāvīgi jāpraktizē labvēlīga domāšana, labvēlīga runāšana un labvēlīga darīšana.
Kad sekmējam vēlmi uz laimīgu pasauli, tad augam tālāk uz apskaidrību. Šīs vēlmes noslēpums ir pārslēgšanās no iekšējās pasaules uz ārējo. Mēs neesam garīgi nodalīti no citām būtnēm.
Mūs ietekmē viņu laimīgums. Iztēlojoties citas būtnes laimīgas, arī mēs jūtamies laimīgi. Tas kas sekmē mērķi uz laimīgu pasauli, rada iekšēju labvēlīgumu. Sūtot gaismu visām būtnēm, kādu dienu šī gaisma nāks caur mūsu dvēselēm. Darot kaut ko labu pasaulei, tā mūs atalgos ar labvēlīgu dvēseli.
Savas dzīves savākšanai mums jākopj iekšējais laimīgums, līksme, nevis ārišķīgs laimīgums. Ja sekojam diviem Dievišķā mīlestības pamatlikumiem (iekšējais miers, garīgā prakse) un mīlestībai uz visām būtnēm, mēs pārvērtīsim savus prātus. Mūsu iekšējā spriedze izgaisīs un uzplauks līksme.
Būdami iekšēji laimīgi, mēs spējam saskatīt apliecinošo pasaulē, līdzcilvēkos un sevī. Tad dzīvojam gaismā un mīlestībā. Tad esam apgaismoti Karma-jogi. Budismā to sauc par Bodhisattva (apgaismota būtne). Jo ilgāk dzīvojam un jo ilgāk praktizējam Karma-Jogu, jo vairāk pieaugam gaismā.
Beznosacījuma visaptverošas mīlestības ceļā slēpjas apdraudējums.
Varam pārcensties un pārstrādāties un palikt bez enerģijas savam laimīgumam. Karma jogam sava prakse jāsakņo iekšējā mierā. Karma jogam par sevi ir jārūpējas, jo nav iespējams rūpēties par citiem, neparūpējoties par sevi. Turklāt izsīkuma ceļš ved vien uz izdegšanu nevis uz apgaismību.
Jēzus ir teicis: “Mīli Dievu un mīli savu tuvāko.” (tas ir, praktizē, būdams garīgā līdzsvarā starp pašattīstību un citu laimīgumu).
Svāmī Šivananda ir teicis: “Mīli, kalpo, veltī, meditē, attīries un apjēdz savu patieso Patību.” Dalai Lama skaidro: “Dzīve līdzsvarā starp palīdzēšanu un meditāciju“.
Sai Baba ir teicis: “Palīdzīga roka ir svētāka par slavējošām lūpām“. Tie, kuri darbojas visu būtņu laimes labā, ir svētāki kā tie jogi, kuri meklē vien pašapskaidrību. Sai Baba māca līdzsvaru un savienojumu starp personīgo praksi un visaptverošu mīlestību. Viņš ieteica sešas stundas dienā palīdzēt līdzcilvēkiem, sešas meditēt, sešas baudīt dzīvi un sešas gulēt miegā.
Ir divi diži mērķi, kādi cilvēkam var būt. Viņš var meklēt apskaidrību un var darboties laimīgākas pasaules labad. Vislabāk tos apvienot.
Amma
Amma ir dzimusi 1953.gadā Indijā. Viņas garīgais vārds ir Mātā Amṛtānandamayī Devī, kas nozīmē ‘Svētlaimes enerģijas Māte’. Savu garīgo ceļu viņa uzsāka piecu gadu vecumā, ik dienas pielūdzot Krišnu. Strādājot viņa skandēja svētās mantras un rada apskaidrību 17 gadu vecumā. Sākumā viņas apgaismība bija nenoturīga, bet 22.dzīves gadā viņas būtnē ieplūda gaisma. Viņa kļuva par atmodušos (Buddha – pamodies īstenībai, apjēgušais), jo šo apgaismības stāvokli attīstīja tālāk.
Viņas iekšējā balss viņai ieteica garīgajā pašapjēgas ceļā palīdzēt ikvienam uz zemes, kļūstot par it kā visu būtņu māti. Viņa mācīja visaptverošas mīlestības, meditācijas un jogas ceļu. Amma izveidoja Indijā plašu humanitāru organizāciju. Viņa finansēja skolas, universitātes un slimnīcas. Viņa nodibināja arī organizāciju vientuļām mātēm, kas dāvāja naudu izdzīvošanai, kas Indijā ir pavisam ārkārtēja lieta.
Amma iesaistījās arī pūliņos vīriešu un sieviešu vienlīdzībai. Viņa atjaunoja Brahmas kultu. Brahma ir indiešu viedības dievs (aspekts).
Vienlīdz viņai blakām ir brāmani (brāhmaṇa), visaptverošas mīlestības priesteri. Viņu mēdz saukt arī par Sarasvatī, zinātnes, mākslu un radošuma dievieti. Amma bija dzīvs pierādījums sievietes spējai sasniegt apskaidrību tāpat kā vīrietim.
2002.gadā Ammai tika piešķirta ANO Gandija-Kinga prēmija. Pasaules Reliģiju parlamentā 2004.gadā Barselonā viņa skaidroja: “Mīlestība ir jūsu īstā patība. Mīlestība un iejūtība ir visu reliģiju būtība. Tāpēc nav jākonkurē, nedz jācīnās”. Viņa teica, ka mūsdienu pasaulē cilvēki cieš no diviem neatbilstības veidiem. Pirmais ir pārtikas trūkums, un otrais ir mīlestības trūkums. Mums ir jātiek galā ar abiem šiem nabadzības veidiem. Karos cilvēki tērē miljardus.
Ja kaut nelielu daļu no tā varētu ieguldīt mierā un harmonijā, viss bads un nabadzība pasaulē tiktu pārvarēta. No tā uz zemes cieš miljards cilvēku. Īstenībā tas ir lielākais cilvēces ienaidnieks. Attīstot sevī mīlestību, mēs tiešām varam šo ienaidnieku – ciešanas un postu – uzvarēt.
Katru gadu kopš 1987.g. Amma ceļo pa pasauli. Viņa sniedz ikvienam savu dievišķā redzējumu (darśana), savu svētību. Viņas īpašais garīgais paņēmiens ir cilvēku apkampšana. Viņa katram rāda, ka viņš tiek mīlēts. Viņa mīlestību dara tveramu. “Savāksimies uz to, ko spējam dot, nevis uz to, ko varam saņemt no citiem, tad dzīvē pieredzēsim laimi un gandarījumu”.
Autors par Ammu pirmoreiz lasīja 2001.gadā kādā Jogas publikācijā. Viņš redzēja tās smaidošo fotogrāfiju un tika acumirklī iejūsmināts. Viņš ar Ammu jutās garīgi saistīts. Viņš juta viņu sev blakām, lai gan nekad nebija redzējis sapnī. Autors iemācījās negaidīt personīgu garīgo skolotāju parādāmies sapņos, bet tomēr sajust savienojumu.
2005.gada decembrī tika izlaista filma ‘Daršana’ (http://www.imdb.com/title/tt0464800/ ). Vārds ‘darśana’ nozīmē svētības saņemšanu. Pilnīga svētības saņemšana sastāv no trim sastāvdaļām – redzēšanas, dzirdēšanas, pieskaršanās. Redzēšana nozīmē apskaidrota skolotāja redzēšanu fotogrāfijās, filmās vai tiešu tādas svētas būtnes parādīšanos.
Dzirdēšana tiek pārnesta apskaidrotā sniegtos mācību seansos, varbūt grāmatas vai lekciju kursa veidā.
Izšķirošs faktors ir tauste. Cilvēks jūt svētā pieskārienu, ietekmi.
Iekšējā saskarsmē tu esi vienots ar skolotāju un saņem viņa vai viņas svētību.
Autors sēdās metro uz kinoteātri Hamburgā, nopirka biļeti un apsēdās zālē. Viņš pieredzēja spēcīgu garīgo enerģiju jau filmai sākoties. Sākumā viņš jutās bezgala nelaimīgs par ciešanām pasaulē. Viņš domāja: “Kā tas var būt, ka vienam cilvēkam ir gana ko ēst, un citam nav?!” Viņš prātoja par to, ka “ļaunums” cilvēku prātos šķiet pieaugam, un ka mums nobriešanai ir vajadzīgs garīgs pagrieziena punkts, un ka mums ir vajadzīgs garīgs pagrieziena punkts pasaules pārveidei no ciešanām un ārdīšanas uz mīlestību un mieru.
Tad autors pieredzēja dziļu svētlaimes stāvokli, viņu piepildot laimes sajūtai.
Ammas garīgā klātbūtne bija ieplūdusi šā raksta autorā caur filmu un viņu svētījusi. Tas palīdzēja viņā atvērties laimes vārtiem, un pamodās viņa apskaidrības enerģija ( Kuṇḍalinī čūska). Amma bija sniegusi viņam īstu darśanu.
file:///media/ivars/7b88a60e-1182-4e87-a48d-527f1951d99b/Dokumenti/yoga-basic-knowledge-and-exercises.pdffile:///media/ivars/7b88a60e-1182-4e87-a48d-527f1951d99b/Dokumenti/yoga-basic-knowledge-and-exercises.pdf
Gara dāvanas 
You must be logged in to post a comment.