G.N.Petrakoviča hipotēze. HAMBO LAMAS ITIGELOVA ANABIOZE VAI NEMIRSTĪBA (un citi)

Anabioze, kā teikts Lielajā medicīnas enciklopēdijā (БМЭ), ir organisma stāvoklis, ko raksturo gandrīz pilnīgs, tomēr atgriežams tā darbības pārtraukums. Šim apgalvojumam piekrītam, izņemot nosacījumu “gandrīz”, jo anabioze, kā izrādās, arī cilvēka anabioze ir pilnīgs organisma darbības pārtraukums, tomēr tiešām atgriežams.Kā, kādā veidā Hambo Lama Daši-Doržo Itigelovs (Хамбо-Лама Даши-Доржо Итигэлов) noveda sevi anabiozē, kāds ir tādas “novešanas” mehānisms cilvēkam – šajā darbā būs runa par to.

             

Zinātnē ir pieņemts uzskatīt, ka anabiozes stāvoklī var atrasties vien mikroorganismi savos aizsargapvalkos, augi sēklas fāzē visdažādākajās čaumalās, kā arī vienkāršākie dzīvnieki, kas anabiozē atrodas kapsulās, kokonos, gliemežvākos un citās aizsargierīcēs.

Anabiozei tuvs ir dzīvnieku ziemas un vasaras“guļas” stāvoklis. “Guļā” var nonākt arī aukstasiņu dzīvnieki un pat dažas siltasiņu dzīvnieku sugas. Bet ja anabiozes stāvokli raksturo tā ilgstošums un nenoteiktība laikā, dažkārt daudzus gadus vai kā dažiem augiem – simtgades, tad “guļa” ir raksturīga ar “sezonalitāti”, retāk tā iestājas ilgstošu nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumos.

Tā kā runa būs par anabiozē “nonākušu” cilvēku, un tas ir pagaidām vienīgais dokumentētais gadījums starp cilvēkiem, tad šo vienreizējo parādību varam salīdzināt vien ar zinātnes pietiekami izpētīto dzīvnieku “guļu” – gan ziemas, gan vasaras.

Tā, pirms pārejas uz “guļu” ziemā guļošie dzīvnieki zaudē ļoti daudz ūdens – pastiprināti urinējot, caur kuņģa-zarnu traktu, svīstot, ar izelpu. Vienlaikus kuņģa-zarnu trakts pilnībā attīrās no mikrobiem, paliek vien “savi” nekaitīgie mikrobi-saprofīti, kas kopā ar “saimnieku” nonāk “guļā” un mostas reizē ar to.

Ja Hambo Lamas Itigelova ķermenis pēc iegrimšanas anabiozē būtu saturējis ūdeni, tad pēc daudzām desmitgadēm ciedra šķirstā ūdens būtu iztvaikojis, un tas labākajā gadījumā būtu mumificējies. Tomēr mēs novērojam Hambo Lamas saglabājušos turgoru (mīksts elastīgums), visu locītavu kustīgumu (tātad tajās ir saglabājusies šķidra “smērviela”), ir visu muskuļu tonuss (mērens saspriegums), kas ļauj noturēt galvu un ķermeni “lotosa” pozā.

Pēc nejauša ieskrāpējuma uz ādas parādījās iesārtas sūkalas – šķidras asinis. Šo sūkalu laboratoriska analīze uzrādīja zemu hemoglobīna saturu tajās – anēmiju. Bet tas bija mānīgs rādītājs, vēlāk paskaidrosim, kāpēc.

Un vēl ļoti nozīmīga Hambo Lamas patreizējā anabiozes stāvokļa detaļa, kas prasa izskaidrojumu – vai šķirstā vai stikla sarkofāgā, vai parastās telpās bez kondicioniera – viņa temperatūra nemainīgi ir “plus” 32ºC?

Histoloģiskiem pētījumiem zem elektronu mikroskopa paņemtie matu, nagu plāksnīšu, ādas un citu ķermeņa daļu paraugi uzrādīja, ka visas Hambo Lamas ķermeņa šūnas ir pilnībā saglabājušas savu iekšējo uzbūvi (šūnas kodolu, tās “spēkstacijas” – mitohondrijas, kapsulās ir saglabājušās pat lizosomas – ķīmiski ļoti aktīvi fermenti, kas spēj izšķīdināt jebkuras olbaltumvielas) – un pat tagad tas viss turpina būt “gatavs” tūlītējai darbībai.
Bet “nav darbojies” un “nedarbojas”: “strādā” spēcīgs šūnas un visu ķermeni bloķējošs mehānisms, ar kuru iepazīstināsim vēlāk.

Bez šķidruma, kas pilda pētāmo šūnu telpu, tāds “dzīvs” stāvoklis nebūtu iespējams – šūnas vienkārši izžūtu.
Kas tad ir tas neizsīkstošais glābējšķidrums, kas visu nebeidzami ilgo anabiozes laiku aizvieto ūdeni un saglabā katras šūnas un tādējādi visa Hambo Lamas ķermeņa dzīvības spēju?
Šis glābējs ir glicerīns – daudzatomu spirts, kas slēgtos dobumos nekad neiztvaiko. Saglabāšanās ziņā to var salīdzināt ar naftu, kas ir mūžīgi saglabājusies zem zemes.

Zinātnieki jau sen zin, ka nonākot guļā – gan ziemas, gan vasaras – visiem pētītajiem dzīvniekiem ūdens asinīs nomainās ar glicerīnu. Šis daudzatomu spirts, būdams dzīva organisma nepieciešama sastāvdaļa, izstrādājas organismā, oksidējoties taukskābēm. Šūnās un asinsvados glicerīns neizžūst, atdziestot nesasalst, neizplešas un nesaraujas pie vērā ņemamām temperatūras izmaiņām – un vienlaikus pilnībā pilda aizvietotā ūdens funkciju dzīvā organismā.
Neliels piemērs no bioloģijas. Taigas vabole – mizgrauzis, kura asinīs ziemā ūdens vietā ir konstatēts glicerīns, savu ziemas guļu pavada zem koka mizas, un tomēr pavasarī pamostas it kā nekas nebūtu bijis. Un tas notiek piecdesmit grādu un vēl zemākas temperatūras salā, “apsedzoties” vien ar mizu!

Jāatzīmē, ka arī mūsu Ziemeļu un Tālo austrumu pamatiedzīvotāji atšķiras no mums, pārējiem Krievijas iedzīvotājiem, ar apbrīnojamu sala izturību: spalgā salā viņi var staigāt bez cepurēm, pārgulēt kupenās, kailās rokās turēt pārsalušu dzelzsgabalu – un nekas! Kā būtu, ja to mēģinātu eiropietis vai āfrikānis!

Vladimirs Klaudija dēls Arseņjevs, etnogrāfs un rakstnieks, Tāli austrumu pētnieks, reiz ar izbrīnu ieraudzījus savu varoni goldu Dersu Uzala guļam ar neapsegtu galvu trīsdesmit grādu salā, tomēr šim iedzimtajam vien mati apsarmojuši!
Krievijas Ziemeļu un Tālo austrumu mazskaitlīgajām tautām, pie kurām pieder arī burjati, asinis ievērojami vairāk kā citām tautām satur spirtus, galvenokārt etilspirtu un glicerīnu, jo viņiem, un tas ir precīzi konstatēts, asinīs nav (vai ir ļoti mazā proporcijā) fermentu, kas sašķeļ spirtus. Ar to viņi ir ģenētiski labāk piemēroti aukstuma pārlaišanai.
Bet šī dabiskā pielāgotība smagiem vietējiem apstākļiem cietsirdīgās civilizācijas laikmetā ir šīm mazskaitlīgajām tautām uzgriezusi muguru – viņi ir ģenētiski neaizsargāti pret ievesto spirtu (vodku).
Lūk tāpēc, trūkstot pretalkohola fermentiem (vai pie maza to satura asinīs), tik strauji nodzeras to vietu pamatiedzīvotāji – un ne tikai vīrieši, bet arī sievietes, bērni …

Reizēm televīzijā Hambo Lamas ķermeni parāda atkailinātu no mugurpuses. Kādi vērīgi skatītāji droši vien ir pievērsuši uzmanību tam, ka viņa ķermeņa apakšdaļa šķiet tūskaina un ir zilgani-tumšsarkanā krāsā. Hematoma? Nē, tās ir šķidras sarkanas asinis, kas sastāv pamatā no glicerīna un eritrocītiem, kas “lotosa” pozā smaguma spēka ietekmē samilzušas apakšā un spīd caur pārpildīto, bet saglabājušos asinsvadu sieniņām.
Ja analīzei paņemtu pilīti asiņu no šīs ķermeņa daļas, tā uzrādītu nevis anēmiju kā no skrambas ķermeņa augšdaļā, bet pat paaugstinātu hemoglobīna saturu – hiperhemoglobinēmiju.

Lotosa poza budistiem ir tradicionāla – tajā viņi nododas lūgsnām, ilgstošām meditācijām, sarunām, azaidam un pat miegam. Šajā pozā tos atstāj arī apglabājot.
Kā tagad zinām, šajā pozā cilvēks spēj iegrimt arī anabiozē.
Lotosa pozā visas ķermeņa kaulainās daļas, izņemot krustus, ir brīvas no spiediena, tas ir, pasargātas no izgulējumiem (“sakārtotas”), bet ķermeņa apakšdaļā savācies šķidrais nesaguļamais glicerīna-eritrocītu “spilvens” no tieša spiediena droši un uz ilgu laiku pasargā arī krustus.

2002.gadā no zemes izceļot šķirstu ar Hambo Lamas Itigelova ķermeni, gan pats ķermenis, gan šķirsts iekšpusē izrādījās pilnīgi sauss – ūdens iztrūkums šim ķermenim ir ļāvis saglabāties neskartam, kas liecināja par iespējami rūpīgu šīs “mītnes” sagatavošanu, kurā paredzēts ļoti ilgi atrasties anabiozē iegrimušam cilvēkam.
Šķirstam bija lietoti sveķaina ciedra dēļi, kas ir ūdensizturīgi un labi iztur pūšanu, dēļi bija meistarīgi pielāgoti cits citam, bet to sadures droši sasveķotas.
Tāds šķirsta sagatavojums cilvēka apbedīšanai tajā liek domāt, ka arī “aiziešanai” anabiozē Hambo Lama ir gatavojies tikpat rūpīgi.

Ja viņš, sava laika gudrākais un izglītotākais cilvēks, milzīga reģiona budistu vadītājs, atstāja norādījumu atvērt šķirstu ķermeņa stāvokļa apskatei 26 gadus pēc apbedīšanas – protams, viņš nevarēja pat domu pieļaut, ka viņa ķermenis izrādītos satrūdējis. Viņš noteikti ir sapratis, ka ja tā notiku, tad sagrīļotos ticība ne viņam vien …

Un loģisks secinājums no tā visa – pirms galīgās iegrimšanas anabiozē un izejas no tās ir veikti kādi “mēģinājumi”, ieviesti kādi labojumi, bet nākošajiem pēctečiem tika sastādīti slepeni – katrā ziņā rakstiski! – norādījumi, ieteikumi šķirsta izcelšanai no zemes, tā atvēršanai un atkārtotai aprakšanai.

Mūsuprāt, pat par Hambo Lamas ķermeņa aprūpi pēc tā izcelšanas no koka šķirsta un novietošanu sekotāju piekļuvei ir īpaša arī rakstiska instrukcija!
Tā var secināt kaut vai novērojot, cik prasmīgi (profesionāli!) tiek veikts Hambo Lamas ķermeņa aprūpes rituāls, it kā cilvēki to būtu darījuši ne reizi vien. Bet taču precedenti tādai parādībai nav zināmi ne vien Burjatijā, bet arī vispār pārraugāmā Zemes vēsturē.

Tā kā 2002.gadā no zemes izceltā Hambo Lamas Daši-Doržo Itigelova ķermenis bija lieliskā stāvoklī un neizraisīja nekādas bažas par tālāko, tad tā pārlikšanai stikla sarkofāgā, pie kam bez kondicioniera un parastā istabas temperatūrā, ir bijuši citi mērķi – ne ārkārtēji.
Varbūt tādu atklātu cilvēkiem pieejamu ķermeņa turēšanu savā novēlējumā paredzējis Hambo Lama, varbūt ir gatavota viņa “izvešana” no anabiozes, lai gan, spriežot no tā, ka tiek būvēts jauns templis viņa klātbūtnei – šī “mošanās” nebūs drīz.
Bet pats galvenais – visā Hambo Lamas ķermeņa atrašanās laikā ārpus šķirsta ar viņu, ar viņa ķermeni nekas slikts un negaidīts nevar notikt.

“Ieejas” anabiozē mehānismu, ja arī ne uz tik ilgu laiku kā Hambo Lamam Itigelovam, ir izkopuši ne vien tibetiešu lamas, viens no kuriem dzīvē bijis arī pats Hambo Lama Itigelovs, bet arī Indijas jogi, ķīniešu, japāņu mūki, varbūt arī citas Dienvidaustrumu Āzijas tautas.
Šie cilvēki ir burtiski “miruši” novērotāju acu priekšā, viņiem apstājusies sirds, ko apstiprinājušas elektrokardiogramas, apstājusies elpošana, apstājusies smadzeņu darbība, par ko apstiprinājušas encefalogramas, kritusies ķermeņa temperatūra.
Tiesa, nav notikusi ķermeņa sastingšana, starp citu tāpat kā pašam Hambo Lamam.
Tādus cilvēkus varēja uz nedēļu un pat mēnesi ierakt zemē, iegremdēt ūdenī, atstāt neelpojošus atklātā gaisā – un ik reizi viņi noteikti ir atdzīvojušies.

Kas attiecas uz zemām temperatūrām, tad gan dzīvajā dabā, gan pie tibetiešu lamām, kuri spēj stundām kaili sēdēt 30 grādu salā, ir novērojams tāds pat sala panesības vieglums. Piemēram, antarktiskais pingvīns (tēviņš), kurš bez pārtraukuma 40 dienas ziemā perē olas – viesuļvētrā un nereti pāri 80ºC salā. Lai gan šo parādību izskaidro ar to, ka pingvīnam vēderiņa apakšā ir īpašs dūnu maisiņš olai, Antarktīdā ar tādiem “maisiņiem”, kaut pūkainiem, nepietiek!

Te izpaužas citas dzīvu organismu, gan cilvēku, gan dzīvnieku aizsardzības spējas pret visām likstām, tostarp pret aukstumu – no nelabvēlīgiem vides apstākļiem tie aizsargājas ar saviem biolaukiem!
Neiedziļināsimies viena no mums (G.P.) 1992-1994.gados veiktajā atklājumā biolauku jomā (šie darbi ir publicēti https://tencinu.wordpress.com/2013/10/07/g-n-petrakovica-hipoteze-kodoltermiskais-reaktors-suna-dzivas-dabas-brinums/ ), vien paziņosim, ka visu dzīvo organismu, sākot ar mikrobiem un beidzot ar cilvēku, īstais biolauks ir megaaugstas frekvences (megafrekvences) virpuļojošs elektromagnētiskais lauks (MAF EML) nesaraujamā vienībā (šo uzsveram) ar jonizējošu protonu starojumu, kas ir šā lauka “darba ķermenis”, un tas tiek ģenerēts šūnu “spēkstacijās” – mitohondrijās. Ir noteikta šā lauka frekvence: 6×1018 s-1 (herci) – augstākā no zināmām frekvencēm.
Tāda frekvence ļauj biolaukam netraucēti iespiesties jebkuru atomu kodolos, bet šajā laukā paātrinātiem protoniem – iesaistīties mērķa kodolos iekšējā un starpkodolu mijiedarbē.
Tas ir katras dzīvas šūnas un vispār katra dzīva organisma īstais biolauks.

Mūsu virpuļveidīgais MAF lauks kā jau elektromagnētisks, ir “ātrs”; kādas tad “pēdas” tas atstāj aiz sevis? Vai vispār atstāj?

Mums vienkārši jādabū zināt, kāpēc Hambo Lamas ķermenis joprojām paliek pilnīgi saglabājies un, spriežot pēc organisma šūnu stāvokļa – dzīvotspējīgs, lai gan pārlieku ilgi, kopš 1927.gada, “klusē” viņa paša biolauks?

Arī viņa ķermeņa saglabāšanai taču ir vajadzīga kaut kāda enerģija, kas pretojas, piemēram, dabiskai starpatomu, starpmolekulu saišu sabrukšanai bioloģiskās molekulās, no kurām tāpat kā visi, sastāv arī Hambo Lamas ķermenis, tātad – kas tā ir par enerģiju? Ja tāda ir, tad kā tā ir spējusi “uzņemties” Hambo Lamas bloķētā (cerams, ne uz visiem laikiem) biolauka lomu?

Un šeit mums nāksies atkal atgriezties pie “darba ķermeņa” – protoniem, kas tiek paātrināti virpuļveidīgajā mega-augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā: kas notiek, kad šīs smagās elementārdaļiņas “bombardē” atomu-mērķu kodolus?
Bet notiek tas, ka protonu triecienu saņēmušie “vienkāršie” atomu-mērķu kodoli līdz ar to pārvēršas par kodoliem-izomeriem, tas ir, tie kļūst radioaktīvi un katrs ar savu pussabrukšanas periodu.
Radioaktivitāti ieguvušie atomu-izomeru kodoli – gan atsevišķi, gan olbaltuma molekulu sastāvā – sāk izstarot savu enerģiju – bet arī elektromagnētiskas dabas – γ-gamma starojumu.
Tāds gamma starojums nodrošina olbaltuma molekulas no sabrukuma uz ļoti ilgu laiku, kas mērāms gadu simtos un pat tūkstošos, kas dzīvam organismam ļauj pastāvēt visu šo ilgo laiku.
Dabiski, tādā dzīvā organismā pilnībā apstājas vielmaiņa, un šūnas tajā nenoveco, bet arī nekļūst jaunākas: visā anabiozes stāvokļa laikā tās turpina būt tādas pat kā iegrimšanas brīdī tajā.
Pie kam šī pāreja norit praktiski bez enerģijas zudumiem – vien neliela gamma starojuma daļa pamazām pāriet siltumā, kas ir tas, kas Hambo Lamas Itigelova ķermeni “uztur” siltu 32ºC temperatūras līmenī.

Bet kā Hambo Lama ir spējis sava biolauka enerģiju pārvērst gamma starojuma enerģijā – par to var spriest vien pieņēmumos, jo tas ir galvenais anabiozes noslēpums (arī nemirstības noslēpums), kā atminējumu zin (ja zin) pavisam nedaudzi cilvēki uz Zemes.

Uz sprādzienveidīgās enerģiju “nomaiņas” brīdi Hambo Lamas organismam bija jāatrodas rūpīgi sagatavotā stāvoklī: viņa paša biolaukam bija “jāuzsprāgst” ar viņā pašā esošu enerģiju katrā viņa organisma šūnā, vēl vairāk – katrā viņa ķermeņa molekulā un atomā, bet šādam “sprādzienam”, protams, bija vajadzīga kaut kāda īpaša meditācija, īpašs tibetiešu kanonu noteikts cilvēka, kurš gatavojas iegrimt anabiozē, darbs ar ķermeni – lūk šis mehānisms paliek dižā Hambo Lamas Daši-Doržo svētais noslēpums, kas mums, mirstīgajiem, nav pieejams.
Tāds tas, droši vien, arī paliks.

Nobeigumā izteiksim savus apsvērumus par Hambo Lamas Daši-Doržo “aiziešanas” anabiozē motivāciju: kas viņu uz šo varoņdarbu virzīja?
Protams, no viņa puses tas ir bijis īsts varoņdarbs – pilnīgas veselības un saprāta stāvoklī aiziet nezināmajā no visiem un visa, uz visiem laikiem šķiroties no tuviniekiem, no savas draudzes, bet citādi rīkoties viņš nav varējis. To viņam nav ļāvusi sava goda un cieņas un dziļas atbildības draudzes priekšā izjūta.

Lieta ir tāda, ka tajā tālajā laikā viņam, Hambo Lamam Itigelovam personīgi un visiem PSRS budistiem ir draudējušas nāves briesmas, kas nāca no paša Josifa Staļina.
20.gadsimta 20.gados pēc J.Staļina, kurš ir ļoti interesējies par okultajām zinātnēm, īpaši tām, kas koptas Tibetā, norādījuma Maskavā bija izveidota ārkārtīgi noslepenota laboratorija, kurā nodarbojās ar ezotērisko zinātņu, pirmkārt, tibetiešu noslēpumu “pētīšanu”.
Tajā laboratorijā citu skaitā tikuši slepeni nogādāti arī arestēti budistu mūki no dacaniem (budistu klosteris-universitāte), un ar spīdzināšanu un mocīšanu no viņiem izdauzīti tibetiešu lamu visslēptākie noslēpumi, bet J.Staļins ir apņēmies dabūt pie sevis valstī visaugstāko šo noslēpumu zinātāju – Hambo Lamu Daši-Doržo Itigelovu, budistu garīdzniecības vadītāju visā Austrumsibīrijā.

Liela varbūtība, ka Josifs Staļins no arestētajiem budistu mūkiem ir uzzinājis, ka Hambo Lamam Itigelovam pieder cilvēka anabiozes noslēpums un tātad cilvēka nemirstības noslēpums, un gribējis šo noslēpumu dabūt savas nemirstības iegūšanai.

Hambo Lama Itigelovs bija slavens cilvēks un ne tikvien PSRS, bet arī Austrumos. Viņš dzimis 1852.gadā trūcīgā burjatu ģimenē, vēl mazs būdams nokļuvis tibetiešu dacanā, bet jau tad zinājis, ka kļūs par Hambo Lamu.
Dacanā viņš 23 gadus mācījies dažādas tibetiešu gudrības, nevainojami pārvaldījis tibetiešu un senmongoļu valodu, labi zinājis krievu valodu, rūpīgi studējis senās grāmatas, kas glabājušās Tibetas tempļos, ļoti daudz meditējis.
Ir stāstīts par viņa spēju brīvi un ilgstoši levitēt, strauji pārvietoties telpā un laikā, nodibināt telepātiskas saiknes un pareģot nākotni.
1910.gadā Hambo Lamu ar goda apliecinājumiem pieņēmis Krievijas cars Nikolajs Otrais, viņš no cara saņēmis cara ordeņus un cara svētību vadīt budistu baznīcu Austrumkrievijā.
Protams, Hambo Lamas slava un citi apsvērumi ir traucējuši J.Staļinam budistu vadītāju vienkārši arestēt un nogādāt Maskavā. Un viņš, kā tam bieži labpaticis darīt, uzsācis apiešanas manevru ar visādiem maldinošiem mērķiem un gājieniem.
Pēc J.Staļina norādījuma tikusi organizēta un Padomju finansēta ekspedīcija uz Tibetu, kuru vadījis pazīstamais gleznotājs un etnogrāfs N.K.Rērihs, bet par ekspedīcijas komendantu iecelts Maskavas slepenās laboratorijas slepens līdzstrādnieks, kas “izslavējies” arī kā avantūrists un spiegs, Jakovs Bļumkins (Яков Блюмкин).
Protams, Nikolaja Konstantina dēla persona, kurš pazīstams arī ar saviem lielā mērā mistiskajiem uzskatiem, bet godīgs un krietns cilvēks, par ekspedīcijas vadītāju tikusi izvēlēta maldināšanai, bet galvenā loma paredzēta Jakovam Bļumkinam. Tieši tam ir bijis uzdots par katru cenu, bet bez vardarbības dabūt Hambo Lamu Daši-Doržo Itigelovu uz Maskavu, lai viņš dāvātu J.Staļinam nemirstību.

Ekspedīcija bijusi ilga un ar pārtraukumiem, tās gaitā N.K.Rērihs nez kāpēc braucis uz Maskavu – acīmredzot, mērķis attaisnojis līdzekļus, tāpēc līdzekļus nav ierobežojuši, lai gan PSRS divdesmitajos gados nepavisam nav bijusi bagāta.
Ekspedīcijas maršruts gājis caur Burjatiju, kur tā arī visvairāk aizkavējusies, Mongoliju, un, saprotams, divi slavenie un cienījamie cilvēki – N.K.Rērihs un Hambo Lama Itigelovs – ir tikušies un ne reizi vien.
Vairākas reizes ar Hambo Lamu, protams, ticies arī Jakovs Bļumkins, un ik reizes ar dažādiem kukuļiem un glaimiem, uz ko bijis nadzīgs un pilnvarots, viņš ievērojamo budistu centies pierunāt “ar pagodinājumiem apmeklēt” Maskavu. Bet, saņēmis no Hambo Lamas kategorisku atteikumu, sācis viņam draudēt.

Hambo Lama, gaišredzīgs cilvēks, nešaubīgi ir zinājis, ko kā īstenībā nāk šie nāvīgi bīstamie “ielūgumi”, zinājis (saziņā caur biolaukiem (šīs lietas esam pētījuši, tāpēc varam apgalvot)) arī par budistu mūku bēdīgo likteni Maskavā, bet slepus aizbēgt pāri robežām, ko viņš ar visām savām neparastajām spējām būtu varējis, tomēr nav vēlējies – jo tādā gadījumā viņu pasludinātu par tautas ienaidnieku un visus viņa piekritējus, visus viņa draudzes budistus tūlīt iznīcinātu.

Jakovs Bļumkins vēl trīs reizes, jau slepeni, ieradies Tibetā, un ja ielavījies tur caur Burjatiju un Mongoliju, tad noteikti atkal un atkal devies pie Hambo Lamas Itigelova.
Bet Hambo Lama visu šo laiku, protams, iespējami rūpīgi gatavojies iegrimšanai anabiozē, un kad kļuvis jau pavisam nepanesami un bīstami, viņš ir “aizgājis” lepns un neuzvarēts, saglabājis savu godu un cieņu, glābjot daudzu cilvēku dzīvības. Gods un slava viņam par to!

Bet par to, ka Hambo Lamas “aiziešana” anabiozē saistīta tieši ar Staļinu, liecina šāds interesants fakts: pirmoreiz atvērt šķirstu un novērtēt viņa ķermeņa stāvokli Hambo Lama norādījis darīt 1953.gadā – 26 gadus pēc iegrimšanas anabiozē. Bet 1953.gads ir arī J.Staļina, personīgi Hambo Lamas Itigelova un visu Padomju Savienības budistu ļaunākā ienaidnieka, miršanas gads, un ja tā nav nejauša gadu sakrišana – bet Hambo Lama ir bijis slavens pareģis – tad tā ir smalka atriebība savam niknajam vajātājam: lūk, tu jau esi nekas, bet es vēl joprojām dzīvs, lai gan esmu par tevi 27 gadus vecāks! (te autors droši vien kļūdās, jo, manuprāt, atriebība budistiem nepastāv – tulkotājs I.L.) Tirānam nemirstības nebūs! Bet es, kļuvis nemirstīgs, vēl nesīšu labumu cilvēkiem, kaut vai caur patiesu ticību man un manis atzīto Dižo Garīgo Mācību. Tāda “atriebība” pelna visdziļāko cieņu! Ja ne sajūsmu!

2008. gada aprīlī.

Георгий Николаевич Петракович. Биополе без тайн. Сборник научных работ. – 2009.− 306 с. − ISBN 5-85617-010-5.
Издательство Русского Физического Общества «Общественная польза» 2009.g.

http://nsks.rusphysics.ru/files/ERM%2010.pdf

======================================

Citi apraksti:

=====================================

Hambo Lamas Itigelova parādība vēl nav atklāta

Pie tāda secinājuma nonākuši II Starptautiskās konferences “XII Pandito Hambo Lamas Itigelova parādība”, kas notika 2009.gada 26-27.jūnijā Ivolgas dacanā “Хамбын хурээ”, dalībnieki.
Kāpēc Hambo Lama Itigelovs izvēlējās tieši tādu aiziešanas no dzīves veidu, kāds bija viņa mērķis? Vai Hambo Lamas ķermenim piemīt apziņa? Kāda nozīme viņa dzīvē ir skaitlim 75?
Itigelovs bija budisma dibinātāja Krievijā Pandito Hambo Lamas D-D.Zajeva, kurš nodzīvoja 75 gadus, reinkarnācija; Itingelovs parādījās pasaulē 75 gadus pēc viņa aiziešanas, pats Hambo Lama aiziet 75 gadu vecumā, pēc 75 gadiem viņa ķermeni izceļ no zemes. Vai mēs, mūsdienu pēcnācēji, spēsim atminēt un apjēgt to, ko mums sniedz Hambo Lama Itigelovs?
Šādi un citi jautājumi, kā arī Itigelova parādības pētīšanas virzieni un paņēmieni tika aplūkoti II Starptautiskajā konferencē “XII Pandito Hambo Lamas Itigelova fenomens”, kurā piedalījās augstākās garīgas personības – Viņa augstības XIV Dalai Lamas personīgā dacana kensur hambo lama Žado Rimpoče, Āzijas Budistu konferences par mieru ģenerālsekretārs Bulgan lama, Mongolijas budistu vadītājs hambo lama Dimbrilin Čoižamc, Krievijas Sanghas XXIV Pandito hambo lama Damba Ajušejevs, Burjatijas, Kalmikijas republiku valdību pārstāvji, filosofisko, ekonomisko, tehnisko zinātņu doktori un kandidāti, Budisma universitātes “Daši Čoinhorlin” (Даши Чойнхорлин) pasniedzēji, Erdeni Munhe bee XII Pandito Hambo Lamas Itigelova glabātāji un pat viens vidusskolnieks.

Pirmās konferences dienas vakarā Hambo Lamas Itigelova dārgā ķermeņa temperatūra sasniedza, kā teica glabātājs Bimba lama, 34 grādus pie telpas temperatūras 18 grādi. Parastā viņa ķermeņa temperatūra ir 20 grādi.
Ko nozīmē Itigelova Dārgā ķermeņa mīkla, kāds ir Hambo Lamas Itigelova mērķis – uz šiem jautājumiem mēģināja atbildēt sanākušie zinātnieki. Kā uzskata D.Mendeļejeva v.n. Maskavas Ķīmiskās tehnoloģijas universitātes Ekonomikas un vadības institūta direktors, Aleksandrs Hačaturovs, Itigelova ķermenis ir pašorganizēta sistēma, kas apmainās ar informāciju ar mūsdienu pasauli.
“Itigelovs ir cita dzīvības forma, lamas ķermenis ir biokristāls” apgalvoja Krievijas Valsts Humanitārās universitātes filiāles direktors zinātnieks Sergejs Fetisovs. “Itigelova ķermenī esošā ūdens kristālisko struktūru tajā laikā, kad dzīvības norises ķermenī ir apturētas, izskaidrot nav iespējams citādi kā pieņemot, ka Itigelovs ir ietekmējis ūdeni ar ietekmi no citas pasaules, jo Itigelovs zin tīrības kristāla – mūžības simbola formulu”.
Aleksandrs Kačarovs, Virdžīnijas Universitātes (ASV) un Sarnathas (Indijā) Budisma universitātes profesors, izvirzīja pieņēmumu: “Itigelova ķermenis turpina būt nemainīgs, pateicoties viņa garīgās attīstības līmenim un tādēļ, ka tajā ir saglabājusies apziņa. Ja apziņa nav pametusi ķermeni, tad tas nesadalīsies”. Bet Itigelova ķermenim 2009.gadā bija, ieskaitot gadu mātes dzemdē, 158 gadi – 75 gadi dzīves uz zemes, 75 gadi dzīves zem zemes un jau 7 gadi jaunas dzīves kopā ar mums.
Klostera Namgjal (Indija) kensur hambo lama Žado Rimpoče par Hambo Lamas Itigelova ķermeņa stāvokli teica: “Viņš lieto ētera, vēja netveramas izpausmes, pašlaik turpinot meditācijas praksi”.
Diez vai izdosies atminēt Itigelova dzimšanas noslēpumu, par Hambo Lamas vecākiem nestāsta nekādi avoti, bet bāreņa jēdziena tajos laikos burjatiem nav bijis, tādi bērni ir nekavējoties adoptēti. Nez no kurienes parādījies zēns – bārenis jau 7 gadu vecumā ir zinājis un stāstījis par savu sūtību, kas ļauj Duinhor dugana širetujam Buda lamam referātā “Hambo Lama – augstākā personība” pieņemt Itigelova piedzimšanu par brīnumainu (pastāv 4 dzimšanas veidi: no dzemdes, no olas, no šķidruma un brīnumaina piedzimšana).
Budisma universitātes ‘Daši Čoinhorlin’ pasniedzēji bija sagatavojuši ļoti interesantus referātus par to, ka Pandito Hambo Lamam piemīt septiņi dārgumi: Viedība, Sirdsapziņa, Dāsnums, Kauns, Tieksme pēc zināšanām, Zvērests, Ticība.
“Pieticība ir garīgās dzīvošanas pamats, tā ir jāaplūko kā garīgās attīstības faktors. Kauns ir kontroles faktors, kauns un sirdsapziņa cilvēci notur līdzsvarā, tā ir vislabākā iekšējā kontrole. Pastāv trīs ziedojuma veidi: materiāls ziedojums, aizstāvība pret briesmām un mācības ziedošana” – tie ir izvilkumi no pasniedzēju referātiem, kuri uzskata, ka Itigelovam ir bagātīgi piederējušas visas Īpašības-Dārgumi. Kā uzsvēra speciālisti, tieši šis Itigelova parādības pētīšanas paņēmiens – caur budisma pasaules uzskatu un budisma tekstiem – ko piedāvājuši Ivolgas dacana lamas, atspoguļo XII Pandito Hambo Lamas filosofisko pārliecību un palīdz izprast ne vien Itigelova parādību, bet arī dziļāk apjēgt Budas Mācību.
Āzijas Budistu konferences par mieru ģenerālsekretārs Bulgan lama nolasīja Viņa svētības Dalai Lamas IV vēstījumu par apjēgti nozīmīgu dzīvi, par pamatu radīšanas iespēju labākai pārdzimšanai jau tagad. Vecākais skolotājs Balbar lama, ieceļotājs no Ķīnas Tautas republikas Iekšējās Mongolijas Šenehen, runāja par Itigelova svētnīcu kā par ļoti retu un patiesi dievišķu parādību Sansāras pasaulē, par mūsdienu ticīgajiem iekritušo laimīgo likteni, par Ticības un Mācības saglabāšanas nozīmīgumu.
“Pirmie rakstiskie Itigelova pieminējumi pašlaik joprojām ir zinātnieka Geņina-Darmas Nacova darbs par Itigelova biogrāfiju un H.Namsarajeva romāns ‘Rītausmā’” – ar ziņojumu par socioloģiskiem pētījumiem un plašsaziņas līdzekļu monitoringu attiecībā uz Itigelova fenomenu uzstājās Itigelova Institūta direktore Janžima Vasiļjeva (Янжима Васильева). Itigelova rakstītā mantojuma pētījumi vēl tikai stāv priekšā: mantojums ir 50 darbi par budisma filosofiju, vēsturi, fundamentāls tibetiešu farmakoloģijas recepšu krājums.
Kirenas dacana širetujs Baldan lama ir veicis Vēstījuma – XII Pandito Hambo Lamas Itigelova Zahjas, kas uzrakstīts 1927.gadā pirms elpošanas apstāšanās, atšifrējumu. To saglabājis un nodevis Geleg Balbar lama. Teksts rakstīts senmongoļu valodā, satur 26 rindas un D-D.Itigelova parakstu.
Pievērsīsimies 7.rindai: – “Nepiemīt šā bīstami sliktā laika purva muklāja netīrumi.” (XXIV Hambo Lamas Damba Ajušejeva tulkojums: “Esiet skaidri netīrumu jūrā šajā bīstamajā un juku laikā.” http://tencinusarunas.wordpress.com/2013/10/09/hambo-lamas-itigelova-vestijums-savai-tautai/ )
Baldan lama sniedz šādu komentāru:

“Laiks, kurā dzīvojam, ir pagrimuma laiks. Šis ir slikts laiks, lai pašpilnveidotos, pārāk daudz kārdinājumu mūs apņem blīvā aplenkumā, šis laiks ir bīstams, jo zinātniski-tehniskā progresa sasniegumi cilvēcē ienes maldīgu lepnību. Milzīgais lietu daudzums, ko cilvēka labā saražo cilvēce, kļūst vien par jauniem pieķeršanās esamībai valgiem. Jo vairāk zāļu rada cilvēks, jo vairāk slimību grūst tam virsū. Šis purvs mūs iesūc arvien spēcīgāk, lietu un priekšmetu ražošanas purvs, ko sapērkoties, mēs arvien spēcīgāk tiekam ievilkti sansāras muklājā, rūpējoties vien par miesas ērtībām, par dvēseli aizdomājoties vien paretam. Un D-D. Itigelovam šie materiālisma dubļi, netīrumi nepiemīt, lietas un priekšmeti viņam noderējuši vien labvēlīgo darbu veikšanai.”
…
Konferencē tika apspriesta arī budisma vēstures Burjatijā tēma; saskaņā ar garīdznieku stingru pārliecību izplatītā versija, ka Burjatijā budisma mācība nonākusi 17.gadsimtā, ir dziļi maldīga. Budisma vēsture Mongolijā ir sākusies jau 304.gadā pirms mūsu ēras, un Itigelova fenomens to tikai apstiprina.

Konferences nobeigumā dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka Hambo Lamas fenomenu nespēj izskaidrot nekādas tehniskas, zinātniskas un filozofiskas ievirzes, tāpēc “Pašlaik tik ārkārtējās parādības kā Hambo Lama Itigelovs skaidrojumā nozīmīgākā ir tieši reliģiskā ievirze budisma mācības un pasaules uzskata kontekstā” , – savā priekšlasījumā uzsvēra profesors Leonids Jangutovs. Konferences sekretārs Valerijs Gulgonovs rezumēja, ka šī konference ir vien Itigelova fenomena izpētes ceļa sākums.
Bet kamēr zinātnieki pūlas Itigelova parādību atminēt, pats Hambo Lama Itigelovs jau 7 gadus palīdz daudziem un daudziem dažādu jomu un ticību cilvēkiem atrast sevi un Ticību.

http://www.mardongblog.ru/2009/07/blog-post_01.html

“Neizsīkstošā vecajā piedzīvojumi”. Hambo Lamas Itigelova noslēpums.

Dmitrijs Pisarenko 24/07/2013

2002.gada septembrī bijušais burjatu budistu vadītājs Pandito Hambo Lama, kā pats novēlējis, atgriezās mūsu pasaulē: viņa ķermenis tika izcelts no ciedru kārbas zem zemes un pārnests uz Ivolgas dacanu (klosteri). Tur īpaši viņam uzbūvēja “Svētīto pili”. Tajā Dārgais un Neizsīkstošais ķermenis turpina “dzīvot” līdz šai dienai.

Atnāca miegā

“Redzat, logi otrajā stāvā ir vaļā. Viņš tur sēd istabas temperatūrā, elpo to pašu gaisu, ko mēs. Nav nekādas saldējamās kameras. Pašlaik atpūšas, ir noguris no rīta kalpošanas” – nopūšas Daši Batujevs, Hambo Lamas Itigelova ķermeņa glabātājs. Kopā glabātāji ir trīs, viņu pienākums ir veikt lūgšanas kopā ar Itigelovu (pa divām stundām ik rītu), vēstījumu saņemšana no viņa (par to vēlāk) un vienkārša ķermeņa apkopšana. Divas reizes mēnesī Dārgo ķermeni pārģērbj, seju iesvaida ar eļļu.
“Vai ir aromāts? Sākumā, kad tikko biju ieradies kā glabātājs, es asi sajutu paveca cilvēka smaržu, agha, – ka jau daudzi burjati, Daši-lama gandrīz katra izteikuma galā nosaka “agha”. – Bet ar laiku smarža izzuda. Jeb esmu pieradis, agha. Bet kad viņš izcelts no zemes un atvērts šķirsts, runā, ka bijis ļoti stiprs aromāts, agha”.
To, ka zem zemes lotosa pozā sēd bijušais Pandito Hambo Lama, Burjatijā 21.gadsimta sākumā varēja vienkārši aizmirst. No Itigelovu dzīves laikā redzējušajiem cilvēkiem tad dzīvs bija tikai viens, lamas neko jēdzīgu par to nezināja, ziņas par apbedījuma vietu cits citam nenodeva. Un toreiz tas nebija droši.
Varbūt Hambo Lama Itigelovs tā arī būtu palicis aprakts uz mūžiem, bet viņš izvēlējies citu ceļu. Un tieši – sācis rādīties vienam no mūkiem sapnī. “Rādījies bieži, teicis, ka viņam laiks nākt ārā”, agha – atceras Batujevs. – Un šis cilvēks to pastāstījis pārējiem lamām, kā arī tā laika Hambo lamam Ajušejevam. Tad sākuši meklēt apbedījuma vietu un atraduši. Bet tas mūks, Bimba Doržijevs, tagad ir galvenais Dārgā un neizsīkstošā ķermeņa glabātājs, agha”.

“Stikls nosvīda!”

Ekshumāciju veica kā noteikts likumos: savāca radinieku parakstus, uzaicināja tiesas medicīnas ekspertus. Izraksts no slēdziena: “Vīrieša līķis sēdus stāvoklī, pie kam kājas saliektas ceļos, bet apakšstilbi ar pēdām sakrustoti… Nav trūdēšanas pazīmju … Kaut kādas ārējas smaržvielu, sveķu vai puvuma smaržas nav konstatētas… Līķa mīkstie audi ir elastīgi, locītavu kustīgums saglabājies… Kaut kādas iepriekš veiktu uzšķēršanu pēdas ar iespējamu balzamēšanas vai konservācijas mērķi nav konstatētas”.
Balzamēšana ir viens no zinātnē pazīstamiem ķermeņa saglabāšanas paņēmieniem pēc nāves. Tādu – balzamētu kā Ļeņins vai izkaltušu kā Ēģiptes mūmija – domāja Itigelovu ieraudzīt viņa tālīna radiniece Janžima Vasiļjeva:
“Biju satriekta. Domāju, ka tas būs sastindzis ķermenis. Paspiedu vēderu, bet tas bija mīksts! Pieskāros rokām – locītavas kustīgas. Tas satrieca visus. Pie tam šķirstā bija sāls. Ja Itigelovs būtu miris parastā nāvē, sāls būtu saēdusi ķermeni, bet tas bija kā dzīvs. Tiesu medicīnas eksperti apgalvoja, ka pēc dažām stundām, lielākais pēc pāris dienām tas sāks bojāties un pārvērtīsies par trūdiem. Tā notiek krasu apstākļu maiņu gadījumos – piemēram, kad no ledus dabū ārā mamuta atliekas. Tāpēc ķermeni nolika saldēšanas kamerā. Ieregulēja tajā nemainīgu temperatūru. Atnāca nākošajā dienā: temperatūra kamerā pakāpusies par 2°C, bet stikls aizsvīdis!”
Bez tā, ka viņš svīst (parasti lūgsnu un lielu cilvēku sanākšanu laikā), Itigelovs maina sava ķermeņa svaru. “Atgriešanās” brīdī viņš svēris 46 kilogramus, bet pēc tam novājējis līdz 42. Bet tikšanās dienās ar svētceļniekiem (gadā sanāk 7-8 tādas dienas) pieaug svarā ik par 100 gramiem. Izbrīna, ka poza, kādā viņš 75 gadus atradies koka kārbā, paliek nemainīga. Taču nekādas atbalstošas un fiksējošas palīgierīces lietotas netiek.
Divus gadus pēc Itigelova ķermeņa ekshumācijas to atļāva pētīt zinātniekiem no Krievijas Valsts Humanitārās universitātes (РГГУ). Tostarp, analizēt matu, ādas un nagu paraugus. Darbu uzņēmās Viktors Zvjagins – Krievijas tiesu medicīnas ekspertīzes centra Identifikācijas nodaļas vadītājs, medicīnas zinātņu doktors. Savā laikā viņš ir devis slēdzienu par Berlīnē atrastā apogļotā līķa piederību Hitleram, kā arī viens no pirmajiem pētījis atliekas, kas pasludinātas par piederīgām caram Nikolajam II un viņa ģimenes locekļiem.
Izpētījuši no Burjatijas atgādātos bioloģiskos paraugus ar infrasarkanās spektrofotometrijas metodi, eksperti secināja: “Olbaltuma frakcijām ir dzīves laika raksturojumi”. Vienkāršāk sakot, ķermeņa audi neatšķiras no dzīva cilvēka audiem! Kā toreiz paskaidrojis V.Zvjagins, izskatās, ka Itigelovs miris pirms vienas vai pāris dienām, bet nekādi ne pirms 75 gadiem. Viņam bija savā vietā acu āboli un iekšējie orgāni!
Speciālistu slēdziens: mūsdienu zinātne nepazīst tādu ķermeņa stāvokli pēc fiziskās nāves, kādā atrodas Hambo Lama Itigelovs. Toreiz no zinātnieku mutes pirmo reizi izskanēja vārds “fenomens”.
http://www.aif.ru/society/45388

75 gadus zem zemes. Kur ir Hambo Lamas Itigelova noslēpums?

Dmitrijs Pisarenko 07/08/2013

… Pupas un pašhipnoze

Pētījumus veikušais cerēja, ka mūsdienīgās zinātniskās metodes – neitronu aktivācijas analīze, kompjūtertomogrāfija un citas – palīdzēs noskaidrot stāvokli un atbildēt uz daudzajiem jautājumiem. Tiesa, šim nolūkam nāktos ķermeni pārvest uz zinātniskajiem institūtiem, kas bija apšaubāmi.
Kā vēl viens eksperts iesaistījās Gaļina Jeršova, Krievijas Valsts universitātes profesore, vēstures zinātņu doktore. Kā viņa teica, viņu zinātniskajam darbam bija vairāki mērķi – pārbaudīt viltojuma iespēju un konservantu klātbūtni ķermenī, izslēgt tā “ārpuszemes” izcelsmi un noteikt audu ķīmiskā sastāva īpatnības. Jeršova pievērsa uzmanību tam, ka broma koncentrācija audos pārsniedza normu 40 reizes. Broms, ko pārpilnībā satur pākšaugi (zirņi, pupiņas, lēcas), spēj slāpēt organisma jutīgumu, ierobežot mudinošu impulsu pienākšanu no ārienes. Pie tam tas gandrīz neietekmē tos smadzeņu sektorus, kas vada elpošanu un asinsriti. To ir noskaidrojis jau lielais krievu fiziologs Ivans Pavlovs. Gaļinas Jeršovas hipotēze ir šāda: Hambo Lama Itigelovs dzīves laikā ir lielā mērā pārticis no pākšaugiem, bet pēc tam ar pašhipnozi izslēdzis sava organisma dzīvības energoapmaiņas funkcijas. Citiem vārdiem, iegremdējies dziļā meditācijā un nonācis anabiozē. Pēc tam iestājusies nāve.
Tomēr ne vsi zinātnieki ir gatavi piekrist, ka Itigelovs ir miris. Boriss Boļšakovs, Krievijas Dabas zinātņu akadēmijas akadēmiķis, tehnisko zinātņu kandidāts, aizvedis uz Ivolgas dacanu kādu aparātu ar svārstu un mērījis “Itigelova biolauku”. Galvas apkārtnē svārstību atvēziens ir palielinājies. “Tas ir dzīva cilvēka biolauks, vistīrākā apziņa! – iesaucies akadēmiķis – pie kam smadzeņu darbības frekvence ir tāda pat kā embrija smadzenēm 2-3 mēnešus pēc ieņemšanas brīža”.
Hambo Lamas Itigelova biolauka plašums, kādu konstatējuši šie zinātnieki, ir satriecošs – 23 tūkstoši kilometru. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk kā zemeslodes diametrs! “Ja izvēlamies starp trim iespējamiem organisma stāvokļiem – dzīvs, miris vai pārejas stāvoklis, ir pamats pieņemt, ka tas ir dzīvs”, – toreiz paziņoja Boļšakovs. – Kā tas saņem enerģijas papildinājumu? Domāju, ka ar plūsmu lūgsnās skanošajās frekvencēs. Kad lamas kalpo lūgsnu, bet tas notiek ik dienas, viņu izrunāto vārdu skaņu svārstību biežums atbilst Itigelova smadzeņu šūnu starojuma frekvencei”.

Bet vai tas mūks?

Diemžēl ar to Itigelova fenomena zinātniskie (un parazinātniskie) pētījumi beidzas. Ar 2005.gada janvāri patreizējā Pandito Hambo Lamas (Burjatijas budistu vadītāja) Ajušejeva rīkojums aptur jebkādus medicīniskus un bioloģiskus Dārgā un Neizsīkstošā ķermeņa izmeklējumus. Pilnībā iemesls nav skaidrs.
Oficiāli ir paziņots, ka zinātne šo mīklu atrisināt nav spējīga. Pūlējās, bet nespēja. Bet runā, ka lamām nepatīk publicētie un internetā nokļuvušie Itigelova fotoattēli. Starp citu, pašlaik viņu fotografēt ir kategoriski aizliegts. Bet ir vēl viena sazvērnieciskā versija. Nekāda DNK ekspertīze – vai no zemes izceltais cilvēks tiešām ir XII Pandito Hambo Lama – nav veikta. Skeptiķi uzdod jautājumu “Vai tas ir tas pats mūks, kurš ieņēmis šo lotosa pozu tālajā 1927.gadā un tajā aizgājis citā pasaulē, vai tas ir nomainīts ar veikli sagatavotu dubultnieku jau mūsu laikos?” Un, protams, atbildi nesaņem.
Tagad var vien nožēlot, ka tā arī netika veikta magnetorezonanses caurskate un kompjūtertomogrāfija. Tas būtu ļāvis “ieskatīties” ķermeņa iekšienē. “Īstenībā tā ir otršķirīga lieta”, – uzskata Maskavas Ķīmiskās tehnoloģijas universitātes Ekonomikas un vadības institūta direktors Aleksandrs Hačaturovs, viens no tiem, kuri Itigelova fenomenu pēta kopš viņa “atgriešanās”. – Nu, izmērīsim viņa temperatūru un pat asinsspiedienu, caurskatīsim orgānus. Ko tas dos? Vien vēl lielāku neizpratni. Diemžēl mūsdienu zinātnei par šo fenomenu tiešām nav ko teikt. Jo kaut kas līdzīgs zinātniskajā literatūrā aprakstīts nav. Ar ko salīdzināt, kā sniegt vērtējumus? Tieši šā iemesla dēļ medicīnas spīdekļi turp nesteidzas. Viņi baidās saslapināt reputāciju, tāpēc izliekas, ka viņiem par Itigelova fenomenu nekas nav zināms. Bet viņš taču var dot impulsu jaunas zinātnes radīšanai. Itigelovs it kā ir pavēris mums durvis neapjēgtajā. Tur ieejot, mēs varētu izskaidrot visas pasaules uzbūves ainu. Bet mums labāk šīs durvis nepamanīt”.
http://www.aif.ru/society/45801

=======================================

Skatiet dažus video krievu valodā.

=======================================

Возвращение Пророка.

Первое что осознали люди на заре своего развития – это неибежность смерти. Они пытались хоть как-то противостоять этому, создали веру в бессмертие души и при этом искали способы сохранить и материальную оболочку, окружая смерть мифами и легендами. Развитие естественных наук казалось бы поставило всё на свои места, но вдруг XXI век преподнёс человечеству новую тайну. Эта тайна связана с жизнью и смертью бурятского ламы Итегелова,бывшего почти сто лет назад главой буддистов России. Augšupielādes datums: 2011. gada 17. aug. 26 minūtes.
http://www.youtube.com/watch?v=vrcQd75Y2yk

Academia. Галина Ершова. Загадка хамбо-ламы Итигэлова

Лекция доктора исторических наук, профессора Российского государственного гуманитарного университета Ершовой Галины Гавриловны. Publicēts 2013. gada 27. jūn. 44 minūtes.
http://www.youtube.com/watch?v=er16olNfD3A

Academia. Загадка хамбо-ламы Итигэлова

Лекция-презентация директора Института Пандито Хамбо Ламы Итигэлова Янжимы Васильевой «Пандито Хамбо Лама Итигэлов: жизнеописание и история возвращения» с показом документального фильма «Послание Хамбо Ламы» Publicēts 2013. gada 13. maijā. 3 daļas. 39+37+10minūtes.
http://www.youtube.com/watch?v=0-FVOsrITbs

Александр Хачатуров: «Феномен Хамбо ламы Итигэлова и информационное взаимодействие»

Лекция-презентация «Феномен Хамбо ламы Итигэлова и информационное взаимодействие» консультанта Института Пандито Хамбо Ламы Итигэлова, директора Института экономики и менеджмента РХТУ им. Д.И. Менделеева, д.э.н., профессора Александра Хачатурова. Publicēts 2013. gada 11. maijā. 2 daļas. 52+3minūtes.
http://www.youtube.com/watch?v=MLEIyMOHS7s

Лама Даши-Доржо Итигэлов – почему его тело нетленно.

Информация, полученная ясновидящим Кайратом Кинибаевым о ламе Даши-Доржо Итигэлове, через экстрасенсорные каналы. Publicēts 2012. gada 27. dec. 24 minūtes.
http://www.youtube.com/watch?v=9ZCL2Ov6z3o

Феномен Хамбо Ламы Итигэлова

Его Святейшество Далай-лама XIV о Хамбо Ламе:
«Многие буддийские монахи познают смерть, реально умирая во время медитации и таким образом освобождаясь от земного существования. Они могут медитировать десятки лет (и их тела не разлагаются). Пример тому — медитирующий лама в Бурятии, тело которого нетленно вот уже 81 год…» Publicēts 2012. gada 29. martā. 21 minūte.
http://www.youtube.com/watch?v=pi_QD8Vi4qA

Лама Даши-Доржо Итигэлов – почему его тело нетленно

Информация, полученная ясновидящим Кайратом Кинибаевым о ламе Даши-Доржо Итигэлове, через экстрасенсорные каналы. Publicēts 2012. gada 27. dec. 24minūtes.
http://www.youtube.com/watch?v=9ZCL2Ov6z3o