Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. IV.1-2.

Senās Žang Žung rakstu valoda

Pirms Agrīnā Laikposma vēsturiskā sākuma Žang Žung zemē jau bija bijušas dažādas paaudzes, un bija attīstījušies arī daži Bon veidi. Ja tā, vai ir droši, ka tajos laikos nav bijusi rakstiska saziņa vai citāds līdzīgs kultūras izpausmes veids.

Kā redzējām šā sējuma II nodaļā, kas pievērsta Žang Žung seno Bon pēctecību izcelsmei, ir bijušas astoņpadsmit dMu pēctecības paaudzes no mītiskā sMon-pa’i Mi-bo Lum-lum līdz gShen-rab Mi-bo-che tēvam – rGyal-bon Thod-dkar. Vai valsts pārvaldei un vispārējai saziņai tik daudzu paaudžu laikā ir vai nav lietota rakstu valoda, ir ieildzis jautājums, ko pat šodien grūti pilnīgi izprast, jo nav senu rakstu, kas rādītu, kā ir bijis. Tomēr, tā kā vairums Bonpo dokumentu teic, ka  gShen-rab Mi-bo-che ir sniedzis Bon mācības un nodevis jaunu rakstu sistēmu, mēs varam secināt, ka kopš  gShen-rab Mi-bo-che laika Žang Žung zemē rakstu valoda ir bijusi; to var parādīt saprātīgā veidā, ņemot vērā gan rakstu avotus, gan loģiskus spriedumus. Teksts Legs bshad rin po che’i mdzod (Pe,159,12) teic:

“Tibetas rakstību pirmais ir radījis Apskaidrotais. mDo [Sūtra] apgalvo:

“Bon ir izteikta ar trīsdesmit burtiem. Ceļu rāda [yig] mgo [sākuma zīme.]

Zīme shad [stateniska pieturzīme] noslēdz un pabeidz [teikumu]. Zīme tsheg [starpzilbju punkts] skaidri nodala zilbes, lai izvairītos no neskaidrībām. [Patskaņi] I,E,O,U [un] Ya apakšrakstā tiek pielikti kā palīgburti [līdzskaņiem], lai nodotu [to] paplašinātu nozīmi.”

Sākumā šī dievišķā valoda tikusi pārveidota par sTagzig sPungs rakstu (sPungs ir Žang Žung vārds, kas atbilst tibetiešu vārdam ston pa – skolotājs; tomēr, pat ja tibetiešu valodā spungs yig burtiski nozīmē “sakrauts raksts”, to var interpretēt kā “Skolotāja raksts [yig]” [spungs]. [tn]). Tas [, savukārt,] ir pārveidots par seno Žang Žung rakstu. Tas [, savukārt,] ir pārveidots par sMar sbrag (sMar ir Žang Žung vārds, kas nozīmē – smalks, izcils, kas atbilst tibetiešu vārdam bzang po – labs. [tn]), kas ir pārveidots par sMar chen [Lielais sMar raksts] un sMar chung [Mazais sMar raksts]. sMar chen ir pārveidots par dBu chen (tas ir, lielo burtu jeb drukātie burti), jeb eleganto rakstību [gzab yig]; sMar chung ir pārveidots par ‘Bru ma [rakstu], un no šā rokraksta veida ir sastādīti visi pārējie [stili]. Tā ir vēstīts.”

Tādējādi, kā tas ir skaidri izklāstīts, pirmās rakstītās valodas izcelsme tiek saistīta ar gShen-rab Mi-bo-che.

1. gShen-rab Mi-bo-che māca senās Žang Žung rakstīto valodu

Sakarā ar veidu kā gShen-rab Mi-bo-che nodevis rakstīto valodu, tekstā Rin chen gter khyim (Thob,12,6,5) lasām:

“[Skolotājs] burtu lietpratējam Yig-lha ‘Phrul-bu pilnībā izskaidroja četrdesmit burvestīgo burtu [‘phrul yig bzhi bcu] raksturojumus. Tā bija rakstības izcelsme.“

Tādējādi, gShen-rab Mi-bo-che ir mācījis Yig-lha ‘Phrul-bu četrdesmit burvestīgo burtu raksturojumus, un tas skaidri norāda Žang Žung senās rakstu valodas izcelsmi.

Par to, kas attiecas uz četrdesmit  burvestīgajiem burtiem, teksts brDa sprod nyi shu bdun pa (Thob,363,2,2) teic:

“Burtu veidoli aptver trīs jomas. Tie pamatā nes būtisku raksturojumu kombinācijas {šajās jomās}; [to] būtība ir četrdesmit burvestīgie burti.

I   [Četrdesmit burti rodas no] dižo pamatbūtību virknes, kas [,savukārt,] ir cēlušās no piecām varenajām sēklas [zilbēm] –

[astoņi burti] Ksha {KSHA (yig mgo) galvenais burts, zīme, kas tiek likta, ievadot katras lapas labo pusi (recto)}, Ka, Kha, Ga, Nga, Ha, A [un] Am ir cēlušies no [zilbes] ŌM, kas iemieso Izplatījuma [pamatbūtību] jomu. Tas pats attiecas uz pārējām {sēklas zilbēm};

astoņi [burti] E, Na, Ra, Bhi, Shta [un tā tālāk] ir cēlušies no [zilbes] RAM, kas iemieso Uguns [pamatbūtības] jomu;

astoņi [burti] O, Ta, La, Sa, Mhing [un tā tālāk] ir cēlušies no [zilbes] SRUM, kas iemieso Zemes [pamatbūtības] jomu; astoņi [burti] U, Pa, Za, ‘A, A: [un tā tālāk] ir cēlušies no [zilbes] KHAM, kas iemieso Ūdens [pamatbūtības] jomu; astoņi [burti] I, Tsa, Ya, Sha, Zha [un tā tālāk] ir cēlušies no [zilbes] YAM, kas iemieso Vēja [pamatbūtības] jomu.

II   Šie [burti savukārt tiek attiecināti] uz piecām pamatbūtību apakšgrupām.  Grupa

Ksha, E, O, U, I, Am, A un Shta veido Vēja virkni; tie ir visuresoši [chen po].

Ka, Ca, Ta, Pa, Tsa, Zha, Ra un Ha [veido] Zemes virkni tie ir stingri [drag pa].

Kha, Cha, Tha, Pha, Tsha, Za, La un A [veido] Ūdens virkni; tie ir mēreni [‘bring pa].

Ga, Ja, Da, Ba, Dza, ‘A, Sha un Bhi [veido] Uguns virkni; tie ir vāji [zhan pa].

Nga, Nya, Na, Ma, Wa, Ya, Sa un Mhing Izplatījuma virkni; tie ir netverami [rnub pa].

III   Astoņu burtu virknes, kas rodas pamatbūtībās, ir apakšdalītas grupās pa pieci. Pirmie pieci [burti]

Ksha, Ka un tā tālāk tiek veidoti kaklā. Tas attiecas arī uz nākošajām septiņām.

E, O, U, I, O [sic], A: un Shta tiek  piesaistīti {līdzskaņiem} atlikušajām grupām no septiņām; tos veido pēc kārtas no aukslējām, mēles, lūpām, deguna, zobiem, galvas un krūtīm.

Šo pamatbūtību secība ir Koks [shing, Wind], Uguns [me], Zeme [sa], Ūdens [chu], Vējš [rlung], Dzelzs [lcags], Kalns [ri, Zemes pamatbūtība] un Izplatījums [nam mkha].

Burtus skandē astoņās virknēs pa četri; kopā ar pārējiem astoņiem patskaņiem tie veido īsto alfabētu no četrdesmit burtiem.”

Tādējādi Žang Žung rakstu valodas izcelsme ir četrdesmit burvestīgos burtos. Šie burti, kā skaidri izklāstīts iepriekšējā izvilkumā, cēlušies no varenajām sēklas zilbēm “ŌM, RAM, SRUM, KHAM UN YAM”. Teksts brDa sprod nyi shu bdun pa (Thob,392,5,5) savā komentārā skaidro cēloņus, kas ir izraisījuši četrdesmit burvestīgo burtu izcelšanos no piecām varenajām sēklas zilbēm:

“Kad Dēmons Khyab-pa bija piekrāpis dPo-bza’ Thang-mo, sadega gTo kaste [gto sgrom]; {bet} varenās sēklas [zilbes] nebija skartas, un no tām nāca četrdesmit burvestīgie burti; tā bija Skolotāja svētība.”

Teksts mDo gZer mig, aprakstot gShen darbus, stāsta kā  burvestīgie burti, kas radās no piecām varenajām sēklas zilbēm, parādījās gShen-rab rokās, kad sadega gTo kaste (Thob,KHA,690,65,1):

“Burtu miriādes, Sangs-po ‘Bum-khri Prāta iemiesojums, tika dāvātas pār Yid-Kyi Khye’u-chung. Tās bija saliktas vēl mazajā Vārda gTo kastē un tajā aizzīmogotas (tha ram: arhaisks vārds, kas nozīmē aizzīmogots [dam rgya byas pa]). Tām piemīt visdziļākie Bon [spēki].”

Un, paskaidrojis, kas ir bijusi gTo kaste, šis teksts teic (turpat, 65,6):

“Dēmons bija iemājojis Valdnieces[ču] sirdī. Uguns tika iedegta no indīgiem kazenājiem; sīkā gTo kastīte tika iemesta ugunī, lai to sadedzinātu (zhugs la zhengs: tas ir, sadedzināts ugunī [me la bsregs pa]). Tiklīdz Yid-Kyi Khye’u-chung redzēja, ka Valdnieces dPo-za [un] rKong-za, un Dēmonu Pārvaldnieks Khyab-pa Lag-ring ir iedeguši uguni no daudziem indīgiem kazenājiem un dedzina sīko gTo kastīti, viņš apjēdza, cik liels ļaunums ir nodarīts, un bija tik satriekts (phras kyis sad: domāju, kā šā izteikuma nozīme var būt – pārsteigts vai satriekts [‘ur langs]), ka viņa sirds plīsa un viņa ķermenis trīcēja. Tiklīdz [viņš] iekliedzās, lai to paglābtu (dmag bzlog brgyugs: domāju, tas var nozīmēt saucienu kareivjiem pēc palīdzības un nogalināšanas, lai novērstu briesmas [dmag mi rnams ra mda’ sbran nas nyen kha bzlog tu phyin pa]), Dēmons Khyab pa glābās un aizbēga uz savu zemi. Khye’u-chung ķēra ugunī un sagrāba visus [apdegušos rakstus], cik varēja, kamēr pārējie bija uguns izpostīti.”

Tā dēmons piekrāpa divas valdnieces, gTo sadega, un Yid-Kyi Khye’u-chung mēģināja glābt rakstus, Tad (turpat, 694,67,3):

“Yid-Kyi Khye’u-chung spēja izglābt pusapdegušus rakstu gabalus no Dēmona uguns. Viņš tos ziedoja Skolotājam.”

Un arī (turpat, 695,67,3):

“Tiklīdz palūkojušies uz tiem, [tie] skaidri redzēja, ka piecas varenās sēklas zilbes nav izpostītas.”

Un arī (turpat, 696,68,5):

“No piecām varenajām zilbēm, [kas ir visu] burtu avots, parādījās trīsdesmit astoņi burvestīgie burti [‘phrul gyi yi ge sum cu rtsa brgyud].”

Tas ir tas, kas pēc tradīcijas saistās ar burtu izcelsmi; tomēr ja rūpīgi izpētām šos izvilkumus, ir tūlīt redzams, ka sēklas zilbju miriādes, ko saturēja dēmona dedzinātā gTo kastīte, bija burti, un tā kā tajā laikā rakstītā valoda jau pastāvēja, tas nebija iespējams bez burvestīgajiem burtiem, kas radās no piecām varenajām sēklas zilbēm. Jebkurā gadījumā, tā kā teksti, kas bija uzrakstīti kopš Žang Žung vēstures sākuma, ir darināti ar burvestīgajiem burtiem, kas radušies no piecām iedarbīgajām sēklas zilbēm, par Žang Žung rakstītās valodas izcelšanos to varam droši uzskatīt, neatkarīgi no tā vai rakstu valoda ir vai nav pastāvējusi pirms Agrīnā Laikposma.

Šie avoti skaidri min četrdesmit vai trīsdesmit astoņus burtus, bet nesatur nekādas ziņas par to veidolu un izskatu. Tomēr teksts gZer mig stāsta par valdnieka, “rGya Kong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po”, dzimšanu, kuram gShen-rab Mi-bo-che nodevis savu mācību (Thob,KHA,717,78,4):

“… [Un], tā kā [uz viņa rokām] apļos bija uzrakstīti trīsdesmit burvestīgie burti [‘phrul yig kong tse sum cu], viņam tika dots vārds rGya Kong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po.”

Būtībā, mums varētu būt pamats pieņemt, ka šie trīsdesmit burti par kong tse saukti dēļ to veidola un izskata, tomēr īstenībā kong rtse jeb kong tse nozīmē vienkārši “burvestīgs” [‘phrul]. Senos laikos Žang Žung / Tibetas valodā daudzi atbilstoši {abu valodu} vārdi ir rakstīti blakām, piemēram, gu lang gser [Žang Žung valodas gu lang = Tibetas gser, zelts]. Vārds kong rtse acīmredzami pieder pie tādiem gadījumiem. Lai skaidri izprastu informāciju par senajiem četrdesmit burvestīgajiem burtiem, ko satur teksts brDa sprod nyi shu bdun pa, citēsim šā teksta komentāru, sauktu par Khyer bder bkod pa (Thob,619,1,1):

“Veids kā no piecām varenajām sēklas [zilbēm] nāk četrdesmit burvestīgie burti:

Ksha, Ka, Kha, Ga, Nga, Ha, A un Am ir cēlušies no [zilbes] ŌM, [kas pārstāv] izplatījumu.

E, Ca, Cha, Ja, Nya, Ra, Bhe {Bhi?} un Shti ir cēlušies no [zilbes] RAM, [kas pārstāv] uguni.

Om, Ta, Tha, Da, Na, La, Sa un Mhing ir cēlušies no [zilbes] SRUM, [kas pārstāv] zemi.

U, Pa, Pha, Ba, Ma, Za, ‘A un A: ir cēlušies no [zilbes] KHAM, [kas pārstāv] ūdeni.

I, Tsa, Tsha, Dza, Wa, Ya, Sha un Zha ir cēlušies no [zilbes] YAM, [kas pārstāv] vēju.

Attiecībā uz pamatbūtību apakšgrupām –

Ksha, E, O, U, I, Am, A: un Shta piederas vējam, tādējādi tie ir visuresoši, un pavada visus līdzskaņus.

Ka, Ca, Ta, Pa, Tsa, Zha, Ra un Ha piederas zemei, tādējādi tie ir stingri.

Kha, Cha, Tha, Pha, Tsha, Za, La un Ya piederas ūdenim, tādējādi tie ir mēreni.

Ga, Ja, Da, Ba, Dza, ‘A, Sha un Bhi piederas ugunij, tādējādi tie ir vāji.

Nga, Nya, Na, Ma, Wa, Ya, Sa un Mhing piederas izplatījumam, tādējādi tie ir netverami.

Astoņas vietas [ķermenī], kur skaņas rodas –

Ksha, Ka, Kha, Ga un Nga, [kas piederas] koka pamatbūtībai, tiek veidotas kaklā.

E, Ca, Cha, Ja un Nya, [kas piederas] uguns pamatbūtībai, tiek veidotas no aukslējām.

O, Ta, Tha, Da un Na, [kas piederas] zemes pamatbūtībai, tiek veidotas no mēles.

U, Pa, Pha, Ba un Ma, [kas piederas] ūdens pamatbūtībai, tiek veidotas no lūpām.

I, Tsa, Tsha, Dza un Wa, [kas piederas] vēja pamatbūtībai, tiek veidotas no deguna.

Am, Zha, Za, ‘A un Ya, [kas piederas] metāla pamatbūtībai, tiek veidotas no zobiem.

A:, Ra, La, Sha un Sa, [kas piederas] kalna [ri] pamatbūtībai, tiek veidotas no galvas.

Shta, Ha, A, Bhi un Mhing, [kas piederas] izplatījuma pamatbūtībai, tiek veidotas no krūtīm.

Kārtība, kādā tās tiek skandētas –

Ka, Kha, Ga, Nga.

Ca, Cha, Ja, Nya.

Ta, Tha, Da, Na.

Pa, Pha, Ba, Ma.

Tsa, Tsha, Dza, Wa.

Zha, Za, ‘A, Ya.

Ra, La, Sha, Sa.

Ha, A, Bhi, Mhing.

Ksha, I, U, E, O, Am, A:, Shta.”

{Žang Žung sMar-chen rakstu zīmju un to raksturojumu kombināciju kopsavilkums, izmantojot http://www.babelstone.co.uk/ZhangZhung/Table2.html

Tabulas apskatei vai nokraušanai klikšķiniet uz saiti:

smar_tab

zīmju atlases tabulā Avoti:

• .sMar-chen A : Yig gzugs du ma’i ma phyi gzhon nu mdzes pa’i lang tsho (1994) pages 7-9.
• .sMar-chen B : Indian Scripts in Tibet, reproduced by Lokesh Chandra from the Collection of Prof. Raghuvira (New Delhi, 1982) page 60. }

Gan tekstā, gan komentārā burts Zha ir daļa no Zemes pamatbūtības stingrās varas, kamēr burts Sha iekļauts vājajā Uguns pamatbūtības varā. Tomēr, {atkarībā} no veida, kā šie līdzskaņi tiek izrunāti, var būt citādi.

Iepriekš {nodaļas sākumā} citētā izvilkuma no teksta Legs bshad rin po che’i mdzod avots ir pastarpināta garā versija no gShen-rab Mi-bo-che radurakstiem, gZer mig, kur lasāms (Thob,KHA,787,113,2):

“Bon ir izteikta ar trīsdesmit burtiem. Ceļu rāda [yig] mgo [sākuma zīme.]  Zīme shad [stateniska pieturzīme] noslēdz un pabeidz [teikumu]. Zīme tsheg [starpzilbju punkts] skaidri nodala zilbes, lai izvairītos no neskaidrībām. [Patskaņi] I,E,O,U [un] Ya apakšrakstā tiek pielikti kā palīgburti [līdzskaņiem], lai paplašinātu [to] nozīmi.”

Kad šis teksts apgalvo “Bon ir izteikta ar trīsdesmit burtiem”, tas attiecas uz saknes burtiem, no Ka, Kha, Ga, Nga un tā tālāk, līdz Ha un A, kas kopā sastāda trīsdesmit līdzskaņus. Vispārinot, kaut gan ir atšķirība A un ‘A izrunā, pirmajam esot nedaudz stiprākam par otro, varētu šķist piemērotāk iekļaut tos starp patskaņiem, nevis līdzskaņiem. Tomēr Žang Žung un Tibetas kaligrāfijas izteiksmē tie tiek lietoti kā līdzskaņi, lai nodrošinātu saturu {ķermeni} patskaņiem I, U, E un O, kam tāda nav, tā ka to iekļaušana līdzskaņu grupā ir pamatota. Šajā sakarā teksts gZer mig apgalvo (Thob, KHA,696,68,5):

“No piecām varenajām zilbēm, [kuras ir visu] burtu avots, radās trīsdesmit astoņi burvestīgie burti. Ar Skolotāja labvēlību Bon izplatījās un attīstījās.”

Šeit trīsdesmit līdzskaņi un astoņi patskaņi ir kopā, un tāpēc šis teksts runā par trīsdesmit astoņiem burtiem. Tādējādi, kad gZer mig teic: “Bon ir izteikta ar trīsdesmit burtiem”, ir acīmredzams, ka tas attiecas uz trīsdesmit līdzskaņiem.

Teksts Rin chen gter khyim, kā arī brDa sprod nyi shu bdun pa pamatteksts un tā komentāri, runā par četrdesmit burvestīgajiem burtiem ko radījušas piecas varenās zilbes, kamēr teksts gZer mig runā par trīsdesmit astoņiem burtiem. Pirmajā brīdī tā var šķist pretruna, bet īstenībā tāda nav, jo mums ir tieši trīsdesmit līdzskaņi no  Ka, Kha un tā tālāk, līdz A. Zīmes Kshta [mgo] un Shta [shad] pie burtiem pieskaitīti netiek. Tad mums {vēl} ir astoņi patskaņi Bhi, Mhing, I, U, E, O, Am un A:. Ja pieliekam Kshta un Shta, sanāk šie četrdesmit burvestīgie burti. Praktiski vienīgā atšķirība ir, vai skaitā iekļauj vai neiekļauj mgo un shad {Kshta un Shta}.

Teksts  gZer mig teic:

“Ceļu ievada [yig] mgo [sākuma zīme.]”

Šajā sakarā teksts brDa sprod nyi shu bdun pa apgalvo (Thob,367,4,4):

“Ksha ievada ceļu sākumā.”

Šā teksta komentārā ir teikts (445,32,2):

“Žang Žung valodā to sauc par Ksha, tibetiešu valodā par mgo. Tā ir pirmā un skaidra zīme, kas ievada ceļu uz burtu {teksta} sākuma punktu.”

Tas izskaidro atbilstību. Kas attiecas uz šā yig mgoveidolu, Bonpo tekstos tas sastāv no pretsaules virziena svastikas { Unicode U+534d un U+5350. Pirmās zinamās svastikas ir atrastas uz spiedoga, datēta ar apmēram 2600.g. pirms Kristus, Mehgarh’ā, rietumos no Indas upes un svastikas zīmes Altin Tepe [Altyn Tepe], Turkmēnijā 1500 km no Indas civilizācijas, arheoloģiskā slānī, kas datēts ar 4500 gadiem pirms mūsdienām. Skat. spiedoga no Harappas pie Indas rakstu, 3500.g.

} ar ķeksi, kas pagriežas pa kreisi no svastikas apakšējā labās puses zara un paceļas augšup uz svastikas augšējo kreiso zaru.

Tibetas dbu chen rakstībā tas atbilst  

Teksts gZer mig apgalvo:

“shad [stateniska pieturas zīme] noslēdz un pabeidz [teikumu].”

Šajā sakarā teksts brDa sprod nyi shu bdun pa apgalvo (Thob,367,4,5):

“Shta ir shad. Tas pārtrauc izklāstu [mdo].”

Šā teksta komentārs skaidro (445,32,4):

“Žang Žung valodā to sauc par Shta, tibetiski shad. Tas ir apveltīts ar spēju apturēt vārdu plūsmu.”

Kaligrāfijā to rāda ar

un Tibetas dbu can rakstībā ar statenisku svītru.

Tsheg [starpzilbju punkts] tekstā brDa sprod nyi shu bdun pa (Thob,367,4,4) ir aprakstīts šādi:

“A: ir punkts, kas tiek likts starpā [zilbēm] un atšķir.”

Komentārs skaidro (Thob,445,32,3):

“Žang Žung valodā to sauc par A: , kamēr tibetiešu valodā to sauc par tsheg drag. Tas atdala [zilbes] vienu no otras.”

Šīs zīmes kaligrāfiskais veidols ir divi mazi kvadrātiņi, novietoti viens virs otra

dbu chen {rakstībā} to attēlo ar punktu “.”, ko liek starp zilbēm.

{Mogao alā pie} Dunhuang {pilsētas Ķīnā atrastie} senie teksti tibetiešu valodā satur daudz piemēru ar zilbēm, kas atdalītas ar melniem divpunktiem “:”, kas vārdu nozīmes atšķiršanai dažkārt lietoti viena punkta vietā. Piemēram, Senās Tibetas Dunhuan Hronikās (PT,580,51) lasām:

“/ btsan. pho: dbyard: ltam: gyi. ra. sngon. na. bzhugs. ste / dgun. nya. mangs. tshal: du. Gshegs /

Vasaras [laikā] Valdnieks mājoja pie lTam-gyi Ra-sngon;

ziemas [laikā] [viņš] devās uz Nya-mangs-tshal.”

Teksts gZer mig teic:

“[Patskaņi] I,E,O,U [un] Ya apakšrakstā tiek pielikti kā palīgburti [līdzskaņiem], lai nodotu [to] paplašinātu nozīmi”,

kas nozīmē, ka bez yig mgo, tsheg drag un shad ir vēl burti augšrakstā [mgo can], apakšrakstā [‘dogs can], kā priedēkļi [sngon ‘jug] un kā piedēkļi [rjes ‘jug]; šajā sakarā teksts brDa sprod nyi shu bdun pa (367,4,5) teic:

“Bhi ir Ra apakšrakstā; Mhing ir Ya apakšrakstā; I ir Gi-gu; U ir Zhabs-kyu; E ir ‘Greng-bu; O ir Na-ro; Am ir tukšais punkts [°].”

Šā teksta komentārs skaidro (446,32,4):

“Žang Žung valodas Bhi atbilst sTag-gzigs valodas Ri un Tibetas Ra apakšrakstā. Žang Žung valodas Mhing atbilst sTag-gzigs valodas Li un Tibetas Ya apakšrakstā.”

Un arī (turpat, 447,33,3):

“Kad burtiem ir piesaistīts “-am”, piemēram, ‘Kam’ un līdzīgi, tas pārvēršas par tukšo punktu [ko raksta virs burtiem].”

2. sTag-gzig sPungs Raksts

Kā jau iepriekš redzējām, teksts Legs bshad rin po che’i mdzod apgalvo (Pe,159,16):

“Sākumā šī dievišķā valoda tikusi pārveidota par sTagzig sPungs rakstu. Tas [, savukārt,] ir pārveidots par seno Žang Žung rakstu. Tas [, savukārt,] ir pārveidots par sMar sbrag …”

Saskaņā ar šo, gShen-rab Mi-bo-che radītā burvestīgā valoda ir pielīdzināta tā sauktajai sTag-gzig {Tadžikijas} sPungs rakstībai, kas, savukārt, tiek uzskatīta par Žang Žung rakstības pirmavotu. Šo viedokli ir izdomājuši vēlāko laiku Bonpo lietpratēji, kas ierasti uztur {uzskatu}, ka  gShen-rab Mi-bo-che dzimšanas vieta, kā arī galvenā vieta, kur viņš nodevis Bon mācības, ir bijusi ‘Ol-mo Lung-ring, kas atrodas sTag-gzig. Arī tādā gadījumā teikt, ka sTag-gzig sPungs rakstība ir bijusi senās Žang Žung rakstības pirmavots, ir nepamatots skaidrojums. Acīmredzams ir arī, ka izteikums “dievišķā valoda” ir lietots slavinot – budisma kontekstā par “dievišķo valodu” ir ierasts saukt sanskritu. Jebkurā gadījumā šāds apgalvojums ir pretrunā ar īstenību, jo tā sauktās sTag-gzig sPungs rakstības kaligrāfiskais stils atbilst tam, kas tagad ir kļuvis par hindi stilu, rakstīta par urdu sauktā arābu rakstībā, ko lieto musulmaņi Arābijas pussalā, Irānā, Kašmirā, Pakistānā un tā tālāk.

sTag-gzig sPungs rakstībā nav trīsdesmit burtu, nemaz nerunājot par dažām patskaņu un līdzskaņu saknēm. Pretēji, Žang Žung rakstībā trīsdesmit {līdzskaņu} burti ir kā ķermenis, kam četras patskaņu zīmes tiek pieliktas kā rotājumi. sTag-gzig sPungs rakstībā patskaņi un piesaistītie burti ir būtiski vārda ķermenim, tur nav tāda ieraduma kā rakstīt tos augšā vai apakšā. Turpretim senajā Žang Žung {rakstībā} patskaņu un piekabināmo burtu zīmes līdzīgi kā rotas, kas grezno ķermeni, var tikt pievienotas virs vai zem saknes līdzskaņa, ja vajadzīgs. sTag-gzig sPungs raksts ir rakstāms no labās puses uz kreiso, kamēr Žang Žung kā citi raksti, parasti ir rakstīts no kreisās puses uz labo.  sTag-gzig sPungs rakstībā nekad nelieto īpašu zīmi, tādu kā yig mgo, teikuma sākuma norādīšanai, kamēr Žang Žung rakstībā katra lapa jāsāk ar šo zīmi. Tālāk, sPungs rakstībā zilbju atdalīšanai nelieto nekādu īpašu zīmi, izņemot atstarpi starp tām, kamēr Žang Žung rakstībā zilbju atdalīšanai lieto tsheg, un tā tālāk. Šīs lielās atšķirības starp diviem rakstības veidiem viegli var pamanīt pat cilvēki, kas nav lietpratēji.

…

Visbeidzot, kad pētām šos divus rakstības veidus, varam skaidri redzēt, ka tie ir pilnīgi atšķirīgi.

Vispār, Žang Žung valodā ir pastāvējušas dažādas izloksnes, tādas kā Zhang-zhung sMar, Dar-ma, Dir-ma, Dar-ma-dir, Gu-ge, Phal-po-glang un tā tālāk. No tām sMar, kas ir bijusi centrālās Zang Žung valoda, ir slavēta kā visizsmalcinātākā no visām. Gu-ge ir tradicionāli uzskatīta par Zhang-zhung literāro valodu. Dar-ma ir runājuši dienvidu Žang Žung cilvēki, Dir-ma – ziemeļu cilvēki, Dar-ma-dir ir uzskatīta par parastu sarunvalodu, kas runāta gan austrumu, gan rietumu Žang Žung.

Arī dažādi kaligrāfiskie stili ir attīstījušies uz dažādu izlokšņu pamata. Zhang-zhung Drag-yig ir viens no tiem, un teksts ‘Bel gtam lung gi snying po teic mums, kā tas ir radies (Sha,37,20):

“[Kaligrāfisko] paraugu virkne, kas ir pazīstama kā Zhang-zhung Drag-yig, sākotnēji Tibetas valdnieka Gri-gum laikā ir bijusi noslēpta rTa-nag Dung-phor pie Žang Žung Sad-ne [Ga’u] kā dārguma teksts {‘Dārgumu Alā’ (mdzod phug) atklāti terma [gter ma] jeb slepenie ezotēriskie teksti, ko vienpadsmitā gadsimta sākumā atklājis ‘Shenchen Luga’ (gshen chen klu dga’) http://en.wikipedia.org/wiki/Zhang-Zhung_language }. [Šis teksts] Žang Žung Drag-yig tekstu nomaina uz Tibetas rakstību, Drag-yig rakstot augšpusē. Šo tekstu vēlāk ir pētījis sPrul-sku Gu-ru rNo-rtse [sic], kurš lūdzis savam tiešam māceklim [gter slob], gNyal-ston gZhon-nu-‘bum to pārkopēt [gter ma], pamatojoties uz sākotnējo dārguma tekstu. Godājamais gZhon lūdzis Iedzimušajam Vērtīgajam Guru komentāru par Trim Mātes Tantrām, kas iekļautas dārguma tekstā, un pierakstījis to uz balta zīda gabala. Sākotnējais teksts ir ŗādījis Zhang-zhung Drag-yig nomaiņu ar Tibetas rakstību. Tā tas ir teikts.

Teksts ‘Grel gyi dbu ‘chad apgalvo:

“Tibetas rakstībā ir daudz Žang Žung / Tibetas sajaukumu [‘dres ma]. Tā kā Žang Žung raksts ir nekļūdīgi atšķirams no Tibetas alfabēta burtiem, sajaukt nevar.”

Tā tas ir teikts.

…

Jauna Amdo zinātnieka Tshe-ring-thar (dzimis 1958.g.) rakstā “Jauns Tibetas rakstības sākotnējo pamatu pētījums” [Bod yig gi ‘byung gzhir gsar du dpyad pa] (Krung go’i bod kyi shes rig , no. I, Beijing, 1988) autors vedina uz domu, ka Tibetas rakstu valodas avots ir Zhang-zhung sMar chung {raksts}. Viņš sniedz raksta paraugus, kas ņemti no divu valodu avotiem, kas atrasti senos klosteros, un un stāsta, kā tos ieguvis.

…

Protams, pastāv citi līdzīgi “Žang Žung raksti”, ko esam vai neesam redzējuši; tomēr domāju, ka tā sauktās senās Žang Žung rakstības būtība ir tieši Žang Žung burvestīgās rakstības [‘phrul yig] pilnīgajā alfabētiskajā kodā, kas ir attēlots teksta Zhang zhung gi sgra’i don sdebs snang gsal sgron me (Thob,1,1-6) sākumā.

Ārkārtējas {nozīmes} liecība, kas sniedz skaidrību šajā ziņā, ir Zhang-zhung Khyung-lung Valdnieka Lig-mi-rkya zīmogs, ko var vēl redzēt saglabātu Men-ri klostera (atrodas Dolanji, Himalach Pradesh, Indijā [tn]) reliģisko priekšmetu vidū klostera priekšnieka dārgumu lādē.

Uz zīmoga virsmas ir astoņi vārdi senajā Žang Žung rakstībā: “Kha tshan pa shang lig zhi ra tsa”, kas tibetiešu valodā atbilst “Thams cad dbang bsgyur srid pa’i rgyal po” [Visu uzvarošais Pasaules Valdnieks]. Zinot, ka senajos laikos vairums zīmogu tika nodoti no iepriekšējā valdnieka nākamajam vai no diža skolotāja nākamajam, un ir bijuši daži, kuri prasījuši sev jaunu zīmogu, ir ļoti iespējams, ka Valdnieka Lig-mi-rkya zīmogs ir piederējis valdniekiem, kas valdījuši pirms viņa; tas varētu netieši norādīt, ka arī uz tā iegravētais uzraksts ir ļoti sens.

…

Tiek apgalvots, ka tas ir Zhang-zhung Khyung-lung dNgul-mkhar Valdnieka Lig-mi-rkya zīmogs, kurš valdījis Starpposmā, bet īstenībā gan lig-mi, gan lig-zhi tibetiešu valodā ir atveidojams kā srid-pa [Pasaules], un rkya – kā rje [Valdnieks/Pārvaldnieks]. Tā kā lig-mi-rkya nozīme ir srid-pa’i rje [Pasaules Valdnieks/Pārvaldnieks], ir iespējams, ka tas nav bijis personas vārds, bet vispārīgs varas nosaukums, ko attiecina  uz vareniem valdniekiem, un ka šis zīmogs ticis nodots no viena dinastijas  pārmantotāja nākamajam Starpposma lielākās daļas laikā.

Zhang-zhung sMar raksts jeb Senā Žang Žung Rakstība kopā ar burtisku tulkojumu tibetiešu valodā.

Sava dižā apcerējuma Sangs rgyas g.yung drung bon gyi bstan pa’i byung ba brjod pa’i legs bshad skal pa bzang po’i mgrin rgyan rab gsal chu shel nor bu’i me long sākumā atjaunotā Bon zinātnieks dPal-ldan Tshul-khrims (1902-1973.gg) ir iekļāvis ritmizētu sacerējumu, kas sniedz Zhang-zhung sMar rakstu ar divvalodu tulkojumu Senajā Žang Žung valodā un tibetiešu valodā, kā redzams attēlā.

No Chögyal Namkhai Norbu grāmatas ‘The Light of Kailash’ [Zhang bod kyi lo rgyus ti se’i ‘od], Volume I, ISBN 978-88-7834-103-6