Svastikas kalna gaisma. Izvilkumi no Chögyal Namkhai Norbu grāmatas I sējuma. II.1-2.

(Te ir runa par pāreju no asinsupurēšanām uz prāta un apziņas kultūras, garīguma izkopšanas mācību līdz pat meditācijai un apjēgai, kas jāpārdzīvo ikkatrai civilizācijai. To apmēram 1917 gadus pirms Kristus Tibetā svētā Svastikas kalna apvidū ir aizsācis atnācējs gŠen-rab Mi-bo-če. “[Viņš] paredzēja piecas lietas: ciešanu pasauli {Izturības Pasauli, mi mjed kyi ‘jig rten} [kā] kopjamu lauku; tos, kurus jādara rāmus – cilvēciskās būtnes; kontinentu – ‘Dzam-gling, Sog-kha; ļaudis [kā savus] līdzgaitniekus; dMu karalisko ģimeni [kā savus] pēctecību.” Viņam ir izdevies to paveikt un viņa pēctečiem daudzmaz saglabāt, nenosmacējot dzīvo saikni ar neaptveramo. Viegli tas nav bijis: “Esmu brīvs, tomēr pat mans spēks ir notrulināts, kad ir darīšana ar maldinātu apzinošos būtņu karmām. Mani pasaulīgie darbi ir pabeigti. Lai mācītu pārcelšanās īslaicīgumu tiem, kas paliek uzticīgi nemainīgumam, aiziešu arī es”. Arī atnācējs Jēzus vēlāk ir darījis to pašu Tuvajos Austrumos, mācot augstāko mīlestību un neliekulību. Un viegli tas nepavisam nav bijis, lai neteiktu, ka Jēzus pēcteči ir tikuši varas turētāju piejaucēti un mācība izkaltēta formālismā un pretenzijās. Krusta nāvē Jēzus sniedza cilvēcei vai vismaz jūdiem iespēju ieraudzīt sevi kā spogulī. … I.L.)

II SENĀS ŽANG ŽUNG ZEMES BON ZARI

Mūsu dienās vārds Bon ir kļuvis labi zināms; tā sākotnējā izcelsme ir atvasināta no sena tibetiešu jēdziena bzlas pa [skandēšana] un no ar to saistīta darbības vārda bon pa, kas nozīmē bzla pa [atkārtot, skandēt]. Šis jēdziens tik pazīstams ir tāpēc, ka senos laikos svētu formulu skandēšana vai ar to saistīti  riti un dievkalpojumi tika saukti par Bon, un to veikšanas lietpratēji tika iecelti par Bon-po.
Žang Žung valodā vārda bon ekvivalents ir gyer; to uzrāda vairāki izteikumi, piemēram, tekstā sGra’i don sdeb snang gsal sgron me (Thob gsar, 6,22), kur lasām:

““Drung mu gyer gyi mu ye khi khar las”, kas tibetiešu valodā atveidots kā “g.Yung drung bon gyi mkha’ dbyings ‘od zer las” [no Mūžīgā Bon telpas Dimensijas gaismas stariem]”

un arī (turpat, 7,3):

““Dhe tur tha tso di ro gyer mu ye”, kas tibetiešu valodā atveidots kā “bDal ba chen po ‘gyur med bon gyi dbyings” [dižā apņemošā nemainīgā Bon Dimensija]”,

un arī (turpat, 9,1):

““Yo ning lig zhi gyer gyi zhig”, kas tibetiešu valodā atveidots kā “Yod khams srid pa ‘dzin gyi bon” [Bon, kas pārvalda esamības pirmatnējo jomu]”

un tā tālāk. Tekstā Srid pa’i mdzod phug (Dhi,17,14) lasām:

““Ma mig drung mu gyer mu ye”, kas tibetiešu valodā atveidots kā “Mu med g.yung drung bon gyi dbyings” [Mūžīgā Bon neierobežotā Dimensija]”

un arī (turpat, 21,10):

““dMu ri phyod sangs gyer mu gung”, kas tibetiešu valodā atveidots kā “mKha’ la gsal rdzogs bon gyi mdzod” [Bon dārgumi, skaidri un nevainojami kā izplatījums]”.

Tālāk, teksta sGra ‘grel (Dhi, 2,1) titullapā lasāms:

““Žang Žung valodā [tas ir] (Ti) tang ni gyer zhi yi ya gung / rdza ci ldi rmi da dod ci”, kas tibetiešu valodā atveidots kā “bDen pa bon gyi mdzod sgo / ‘phrul gyi lde mig ces bya ba” [tā sauktā burvju atslēga, kas atver durvis uz īstā Bon dārgumiem]”.

Minētie piemēri rāda, ka gyer pēc pirmavota ir Žang Žung vārds; tomēr, kā uzrāda daudzos senos Bonpo un budistu tekstos sastopams izteikums “mdos kyi cho ga gyer” [skandēt mDos ritu], šis vārds ir arī labi zināms sens tibetiešu vārds; šajā ziņā atšķirība starp diviem darbības vārdiem bon pa un gyer ba ir gandrīz tāda pat kā starp diviem citiem vārdiem – bzla ba un ‘don pa [skandēt] vai klog pa [lasīt skaļi].

Parasti Bon tiek vairāk vai mazāk pielīdzināts mācībai, ko nodevis gShen-rab Mi-bo-che; tā ir nopietna kļūda. Tas Bon, ko mācījis  gShen-rab Mi-bo-che, ir bijis īpaši attiecināts uz g.Yung drung bon [Mūžīgais, Nezūdošais Bon], lai nodalītu to no dažādām Bon tradīcijām, kas bijušas pirms gShen-rab, un kuru pastāvēšana ir skaidri pārbaudāma izspriežot, kā arī no rakstu liecībām.

Piemēram, teksts gZer mig rāda, cik daudz dažādu Bonpo lietpratēju veidu ir bijis Žang Žung zemē, kad dzimis gShen-rab, un tas apraksta, kā tie ir saistīti ar viņa dzimšanas svinībām, īpaši pieminot tos Bonpo, kuri pārvaldījuši tā sauktos Trīspadsmit Varenos Pirmatnējos gShen [Ye-gshen gNyan-pa bCu-gsum] un Deviņus Nelokāmos no Starpjomas [Bar-g.yen gTod-po-dgu] (Thob,KA,41,1):

“gShen rab sabiedrībā ir mājojuši
dBal-bon Rom-po (dbal-bon: iespējams, Bonpo, kuri spēj neitralizēt traucēkļus, ko izraisa Yar-g.yen dBal [Augstākās jomas dBal] ar darbībām, kas netieši norāda uz uguns vai karstuma [dbal] lietojumu – kuri pārvalda uguns sākotnējo būtību);
Yogs-bon gTo-rgyal (yogs-bon: šķiet acīmredzami, ka to var uzskatīt par Bonpo veidu, kuri spēj uz gTo ritu darbību pamata pārvaldīt un atcelt bēdas un kaitējumus, ko izraisa Augstākās Jomas Yogs sūtīti lāsti. Tomēr, vārda yogs jeb yog nozīme pilnīgi skaidra nav. Būdams sens tibetiešu vārds, yogs ir rodams divās liecībās: izteikumā ma nyes kha yogs [apmelot, nolādēt] un {arī} tradicionālos nostāstos kā daļa no izteikuma ya yogs, kur tam vairāk vai mazāk varētu būt kha yogs nozīme. Tālāk, ja yog būtu otrs ‘og [apakšā] rakstības veids, tam būtu nozīme – turēt kādu zemākā līmenī, piemēram, neļaujot cilvēkam iegūt ietekmi, spēku un tamlīdzīgi. Yogs, iespējams, var būt arī otrs rakstības veids vārdam yugs, ko lieto, lai apzīmētu cilvēku, kas palicis pēc dzīvesbiedra nāves – yugs pho ir atraitnis, yugs sa ma ir atraitne, un tas izskatās daudz piemērotāks apstākļiem);
Khrin-bon Phywa-sangs (khrin-bon: man šķiet, to var saprast kā Bonpo veidu, kuri spēj pārvarēt bēdas un kaitējumus, ko izraisa Augstākās Jomas Khrin. Pat ja tā ir, tā kā noskaidrot vārda nozīmi, pamatojoties uz Žang Žung un tibetiešu valodām, ir sarežģīti, ir sarežģīti arī noteikt šīs ne-cilvēku šķiras īsto spēka jomu. Šis vārds, iespējams, var būt vārda khrims [likums] otrs rakstības veids. Šajā ziņā varam pieņemt, ka Augstākās Jomas Khrin spēka upuris var pieredzēt lielas grūtības, līdzīgas tiesas sprieduma izraisītām, un ka galvenais veids kā atsvabināt cilvēku no tā grūtībām varētu būt visi rituālo ziedojumu veidi ar nolūku piesaukt labu veiksmi. “Khrin-bon Phywa-sangs” tad varētu būt Bonpo, kuri spēj uzlabot upura veiksmi un labklājību, kā arī noņemt šā cilvēka spriedzi);
gNyer-bon gTo-chen (gnyer bon: iespējams, Bonpo veids, kuri spēj pārvaldīt labvēlīgu un nelabvēlīgu ietekmi, ko uz cilvēku veiksmi un uz vietas un saimnieku labklājību atstāj Augstākās Jomas gNyer);
‘O-bon ‘Brang-zu (‘o-bon: Bonpo veids, kuru iespējas varētu būt Augstākās Jomas ‘O šķiras, kas varētu kaitēt lauku darbos un traucēt piena produktu, piemēram, piena [‘o], jogurta, sviesta un tamlīdzīgi sagatavošanu, pārvaldīšana);
‘Tshams-bon Yo-kru (‘tshams-bon: tā kā ‘tsham pa jeb ‘tshams pa nozīmē saskanēt vai būt piemērotiem viens otram, ‘Tshams-bon varētu būt spēlējis nozīmīgu lomu attiecībā uz precību iznākumu, un tāpēc tie varētu būt spēlējuši nozīmīgu lomu ceremonijās, kam jānodrošina pēcnācējus).
gShen rab sabiedrībā ir mājojuši
bDud-bon Chu-lcags (bdud bon: godājot un cienot bDud Valdnieku; šis Bonpo veids varētu būt spējis nomierināt šīs būtņu šķiras izraisītos traucējumus. To var noprast no izteikuma tekstā Srid pa spyi mdos (IsMEO,8,1): “Ko gShen-rab ir darījis ar bDud-bon asinsupuriem [dmar thabs]? [Viņš] ir pakļāvis [bDud] Khyab-pa”);
dMu-bon Ye’u-than (dmu bon: Bon/gShen, kas spēj piesaukt dMu sķiras Valdnieka un viņa palīgu vareno svētību. Saskaņā ar tekstu gZer mig, to mājoklis ir astotās debesis; saskaņā ar mDo ‘dus un citu avotu klasifikāciju, tās ir septītās);
bTsan-bon ‘Tshal-lcags (btsan bon: Bonpo veids, kuri spēj pārvaldīt bēdas un kaitējumus, ko izraisa bTsan šķira. Šajā sakarā teksts Srid mdos (IsMEO,10,2) skaidro: “Kas ir tas, kas priecē bTsan Valdnieku? No ēdieniem viņš rij gaļu, no dzērieniem viņš kārs uz asinīm, dzīvība [un] elpa ir tas, ko viņš atņem. Viņa biedros ir bGegs, viņa līdzdalībnieki ir gNyan. Viņa skolotāji [mgon pa] ir bTsan-bon; tie, ko viņš vajā, ir mācekļi [gsas]”).
gShen rab sabiedrībā ir mājojuši
Srid-bon Mu-cho (srid bon: Bonpo veids, kuri pievērsušies Augstākās Jomas Srid šķiras un to valdnieka Srid-rje ‘Brang-dkar godināšanai, ir lietpratēji labvēlīgu apstākļu radīšanā pēcnācēju pieaugumam un traucējumu, kas saistīti ar pēcnācējiem, novēršanā);
sKos-bon gTsug-sras (skos bon: Bonpo veids, kuri pievērsušies Augstākās Jomas sKos šķiras godināšanai, vada sKos-rje Drang-dkar, ir lietpratēji labas veiksmes piesaukšanā, uzlabošanā un attīstīšanā);
Phywa-bon The’u-legs (phywa-bon: Bonpo veids, kuri pievērsušies Phywa dievu godināšanā, ir lietpratēji nabadzības novēršanas un labklājības piesaukšanas ritos);
un lHa-bon Thod-dkar (lha bon: tam ir tāda pat nozīme kā “mgon shes lha bon” [Dievību, Aizstāvības Tradīcijas Bon jeb Dievību, kas zin kā aizstāvēt, Bon], kas ir viena no Bon Divpadsmit Tradīcijām), Bonpo, kas pārvaldīja Trīspadsmit Varenos Pirmatnējos gShen [Ye-gshen gNyan-pa bCu-gsum].
Tad, gShen rab sabiedrībā ir  mājojuši
Zla-bon Tshes-pa (zla bon: Bonpo lietpratēju veids ar mēness [zla] fāzēm saistītas labas ietekmes piesaukšanas un sliktas kliedēšanas ziņā);
Nyi-bon Drang-ma (Bonpo lietpratēju veids ceremoniju un ritu veikšanā ar saules [nyi] gaitu saistītu sliktu ietekmju novēršanai un labu piesaukšanai);
sKar-bon Tshig-gu (skar bon: Bonpo lietpratēji ar zvaigznāju stāvokli [rgyu skar] saistītu ļaunu ietekmju izkliedēšanā un labu piesaukšanā);
sPrin-bon Ba-thul (sprin bon: Bonpo veids, kam ir spēks piesaukt lietus mākoņus [sprin], kad vietu posta sausums un līdzīgas nelaimes, kad Starpjomas Nelokāmie jūtas atsevišķu cilvēku vai ļaužu grupu ļauno darbu aizkaitināti);
gZha’-bon Khug-tang (gzha’ bon: domāju, ka tas attiecas uz Bonpo veidu, kuri ar pirmatnējo būtību spēku līdzsvarošanu var likt debesīs parādīties varavīksnēm [gzha’] kā zīmei par labu attiecību atjaunošanu starp cilvēciskām būtnēm un Nelokāmajiem [gTod], tādējādi labojot postu, ko izraisa sals, krusa un labības rūsa).
gShen rab sabiedrībā ir  mājojuši
Dal-bon Lu-gu (dal bon: Bonpo lietpratēju veids ritu veikšanā, kas vērsti uz epidēmiju novēršanu);
Zer-bon gDang-snyan (zer bon: tas attiecas uz Bonpo lietpratējiem nelabvēlīgu apstākļu attīrīšanā, ko izraisa dzīvu būtņu pamatbūtību nelīdzsvarotība, liekot parādīties saules gaismai, kas kliedē dziļu tumsu, vai piesaucot siltu laiku ārkārtējā aukstumā, vai arī lietojot gShen-po vareno spožo staru [dbal zer] paņēmienu);
Lo-bon rTsis-‘debs (lo bon: Bon lietpratēju veids paņēmienos augstu ražu nodrošināšanai un tādu labībai nelabvēlīgu apstākļu kā kaitīgi kukaiņi vai neraža vispār – traucējumu, ko izraisa Starpjomas Nelokāmie, novēršanai);
rDzi-bon Phyur-ba (rdzi bon: cits Bonpo veids, kas spēj novērst ganiem [rdzi] ganāmpulka zudumus), kā arī bērnu nolaupīšanu, ko veic dēmoni [sri] – nelaimes, ko arī izraisa  Starpjomas Nelokāmie), kas ir Bonpo, [kuri pārvalda] Deviņus Starpjomas Nelokāmos [Bar-g.yen gTod-po-dgu].”

Šie Trīspadsmit Vareno Pirmatnējo gShen un Deviņu Starpjomas Nelokāmo Bonpo bija Bonpo, kuri pārvaldīja dažādas būtņu šķiras, kas pieder pie ne-cilvēciskajām dimensijām [g.yen khams], kas, kā teic senā tradīcija, esot trīsdesmit trīs.

Teksts rTsa rgyud nyi sgron (Thob,204,102,4) šīs dažādās {ne-cilvēcisko} būtņu šķiras uzskaita šādi:

“dBal, g.Yog un Khrin; Nyer [sic], ‘O un Tshams; dMu, bDud un bTsan; Srid, sKos un Phywa [plus] varenie lHa, kopā trīspadsmit, ir Trīspadsmit Augšējās Jomas Varenie [Yar-g.yen gNyen-po bCu-gsum].
Zla, Nyi un sKar; sPrin, gZha’ un Dal; Zer, Lo un rDzi ir Deviņi Starpjomas Nelokāmie [Bar-g.yen gTod-po-dgu].
Klu, gNyan, un rGyal; sMan, Ther un Srin; Dre, Sri un Byur [plus] gShin-rje un Chud, kopā vienpadsmit, ir Vienpadsmit Zemes Jomas Dižās Būtnes [Sa-g.yen Che-ba bCu-gcig].”

Šāda ne-cilvēcisko dimensiju un tām atbilstošas klasifikācijas izpratne rāda senā Bon īpašu redzējumu, un dažādās mācības, kas šajā tradīcijā attīstījušās, ir bijušas saistītas ar šādu izpratni. Tomēr, ar lielu budistu pasaules uzskata līdzdalību daļā Jauno Bonpo lietpratēju [Bon gsar-ba] iepriekš ne-cilvēciskajām dimensijām pieskaņotā uzmanība ir izzudusi, aizstāta ar citu, identisku ar budistu redzējumu, uzsvariem. Šie redzējumi ir plaši un sīki esamības iedalījumi Vēlmju Jomā [‘dod khams, sanskr. kāmadhātu], Veidolu Jomā [gzugs khams, sanskr. rūpadhātu], un Bezveidolu Jomā [gzugs med kyi khams, sanskr. arūpadhātu]; un tādu būtņu kā dievu, pusdievu un cilvēku, kas pārstāv esamības augstākos līmeņus, un velnišķīgu būtņu, badīgo garu un dzīvnieku, kas pārstāv zemākos līmeņus un tā tālāk, klasifikācija.
g.Yen ir sens tibetiešu vārds, kam var būt dažādas nozīmes, tādas kā “radīt nesaskaņas”, “apdraudēt”, “aizvainot”, “apkaunot”. Ir acīmredzami, ka šis vārds dimensijām ir dots tās apdzīvojošo būtņu draudīgās dabas dēļ. Tā sauktie Ne-cilvēcisko Jomu Bonpo lietpratēji tiek uzskatīti par gShen-rab līdzjutīgām emanācijām, kas šajā pasaulē esot parādījušās pirms viņa dzimšanas, lai savaldītu apzinošās būtnes; tas ir ideālistisks ieskats, ko uztur teksts Dri med gzi brjid [garākais gShen-rab Mi-bo-che dzīves vērtējums] un citi avoti. Tomēr, paļaujoties uz vēsturiskiem pamatiem, mums tagad būtu jāsaprot un jānoskaidro iemesli, kas saistījuši šos Bonpo ar Pirmatnējām Ne-cilvēku Jomām. Teksts Dag pa gser gyi mdo thig (Dar,105,53,7) apraksta, kā šīs varenās draudīgās būtnes – dievības un tamlīdzīgi, pārvaldot dažādas ne-cilvēku dimensijas un saskaņā ar to atšķirīgajiem raksturojumiem un to ietekmes jomām, var kaitēt daudzām apzinošām būtnēm, tostarp cilvēkiem:

“bDud, kas apdzīvo to pasauli, [ir] ļauni gari [bgegs], kas izraisa traucējumus dzīves [gaitā]; tie moka stingrus ķermeņus, lai kavētu šķēršļu [uz atbrīvošanos] novākšanu (lus rdo rgya mdud ‘grol ba: tas attiecas uz ķermeni, kas ir tik stingrs un stiprs kā saķepināta akmeņu masa [burtiski mezgls, rdo las grub pa’i rgya mdud], un uz tādas masas/mezgla  atraisīšanu vai salaušanu gabalos). Vienmēr, kad tie [ar savu noliedzošo spēku] kādu apņem, to kaitējums ir liels (‘khor zhing gtogs ‘dod che: iespējams, tas nozīmē, ka šie gDon un bGegs veidi vienmēr padara kādu par viņu mocību objektu, tie darbojas ļoti vardarbīgi un nedodot saviem upuriem atelpu). Tie ir stipri skaudīgi, lai kādu darbību [apzinošās būtnes] arī uzsāktu. Tie uzsūta kaites un hroniskas lipīgas slimības. Tie izraisa sniega vētras, kas līdzinās grantij, kas brāžas lejup. Daži izraisa uzbudinošu ļaunu rīcību, daži izraisa traucējumus dzīves gaitā, daži uzsūta reimatismu, kroplību un lepru, daži izraisa neauglību, daži uzsūta pēkšņus neveiksmju sitienus, daži izraisa priekšlaicīgu nāvi.”

Izspriežot varam saprast, kā vienkāršie cilvēki var būt piešķīruši vārdus šiem g.Yen-po atbilstoši īpašajām nelaimēm un traucēkļiem, ko tie ir nesuši viņu dzīvēs. Secīgi, tiem Bonpo lietpratējiem, kuri uzskatīti par spējīgiem un pietiekami spēcīgiem novākt šos šķēršļus, arī ir piešķirti ar tiem saistīto g.Yen-po vārdi. Tāpēc dBal-bon ir bijis garīgais kalpotājs, kas pārvalda dBal darbības jomu, Yog-bon – pārvalda Yog darbības jomu un tā tālāk. Tomēr ir svarīgi izpētīt īstās atšķirības starp dBal, Yog utt. un cilvēka stāvokli, kurā cilvēkiem tīk valdīt pār citiem ar rīcību un izturēšanos, kas līdzinās dBal, Yog utt. rīcībai un izturēšanās veidam.

II.1. gShen-rab Mi-bo-che un dMu-gshen pēctecība

Aplūkosim ziņas par  dMu-gshen dzimtas, no kuras cēlies gShen-rab Mi-bo-che, pēctecību, ko satur teksts rTsa rgyud nyi sgron (Thob,80,40,5):

“dMu-gshen dievišķā pēctecība.
gShen-lha [‘Od-dkar] Prāta emanācija [izpaudās kā] tumši sarkana gaisma. [Šī gaisma] izcēlās no dMu-ri sMug-po [dMu Brūnais Kalns] virsotnes un griezās apkārt līdz kļuva par krāšņu olu, tik starojošu kā nenovērtējams dārgakmens. Tad tā pāršķīlās, un no tās iekšējās serdes parādījās smalks vīrs ar baltu turbānu, tik garu kā šaujambultu, aptītu [ap viņa galvu]. Viņam tika dots vārds: tas ir Sencis [Mes-po] dMu-phyug sKyer-zhon. Mes-po dMu-phyug sKyer-zhon paņēma lHa-mo Gand-drag-ma, un tika dzemdināts dēls dMu-btsan bZher-gyi rGyal-po. dMu-btsan bZher-gyi rGyal-po apprecēja Phya-lcam rGyal-mo un tika radīts dMu-btsan rGyal-ba. No dMu-btsan rGyal-ba savienības ar Ring-nam rGyal-mo dzima dMu-rgyal Len-gyi Them-skas. dMu-rgyal Len-gyi Them-skas un viņa partnere lHa-za ‘Phrul-mo radīja rGyal-po Thod-dkar.”

Tā, saskaņā ar šo izvilkumu, no Mes-po dMu-phyug sKyer-zhon aizritēja piecas paaudzes līdz rGyal-po Thod-dkar, gShen-rab Mi-bo-che tēvam. Attiecībā uz Mes-po dMu-phyug sKyer-zhon iepriekšējiem radurakstiem teksts Legs bshad rin po che’i mdzod teic (Pe,16,19):

“No Sangs-po un Chu-lcam esamībā nāca visas paaudzes. Tie radīja Astoņpadsmit Brāļus un Māsas, vecākais no kuriem bija Srid-rje ‘Brang-dkar. Viņam un viņa partnerei lHa-bza’ Ngang-grags-ma bija astoņpadsmit vīrišķi un astoņpadsmit sievišķi bērni, vecākais no kuriem bija lHa-rabs gNyan-rum-rje, kas savā iepriekšējā esamībā bija bijis “Krāšņā Izskata” dievs (gya nom snang ba: saskaņā ar budistu iedalījumu, dievi, kas apdzīvo Veidolu Jomu [gzygs khams, sanskr. rūpadhātu], tiek dalīti četros meditatīvas absorbcijas [sanskr. dhyāna bhūmi] līmeņos. Savukārt ceturtais no šiem līmeņiem ir dalīts augšupejošās apakšgrupās, piecas augstākās no kurām saucam par “nevainojamā mājokļa pieci līmeņi” [gnas gtsang ma’i sa lnga]: tie ir Ne Dižākie [mi che ba; sanskr. avriha – Neaizkavējamo, Neapturamo dievību mājoklis], Nekādas Spriedzes [mi gdung ba; sanskr. atapa – Bezsāpju dievību mājoklis], Krāšņā Izskata [gya nom snang ba; sanskr. sudriša – Daiļo (jeb Skaidri Redzamo) dievību mājoklis], Ārkārtējā Redzējuma [shin tu mthong ba; sanskr. sudaršana – Skaidrā Redzējuma dievību mājoklis] un Nepārspēto [‘og min, burtiski – zem nekā; sanskr. akanistha – “Zemāk-par-Neko” visaugstākais un visnetveramākais Veidolu mājokļa līmenis]). Viņa {lHa-rabs gNyan-rum-rje} dēls bija gNam-lha dKar-po; no tā tiešā secībā izcēlās Deviņi gNam-‘then [Debesu ‘Then], sākot ar gNam-then-rje. Attiecībā uz Deviņiem ‘Then teksts lTa ba khyung chen lding ba’i rgyud apgalvo: “Cilvēku paaudzes tika dzemdinājušas Izplatījuma Tukšuma [stong bdal] dievības. Pirmais bija Kha-ye Mu-la-‘then, pēc tā nāca Mu-sangs Bal-la-‘then, Bal-sangs g.Yen-la-‘then, g.Yen-sangs Phywa-la-‘then, Phywa-sangs ‘Ol-la-‘then, ‘Ol-sangs Yul-la-‘then, Yul-sangs dGung-la-‘then, Rlung-sangs ‘Od-la-‘then un ‘Od-gsal dMu-la-‘then. No Deviņu ‘Then gaismas atlikumiem parādījās Valdnieks dMu-phyug sKye-rabs, šā dMu valdnieka mantinieks bija dMu-rgyal Lam-pa Phyag-dkar, dMu-rgyal  Phyag-dkar mantinieks bija dMu-rgyal bTsan-pa Gyer-chen, viņu nomainīja Valdnieks Thog-rje bTsan-pa, tā mantinieks bija dMu-rgyal Len-gyi Them-skas un pēdējā mantinieks bija rGyal-bon Thod-dkar.” Tādā veidā [šis teksts] uzrāda pirmā senča dēlu kā nākošās dzimtas radurakstu aizsācēju.“

rGyal-bon Thod-dkar dēls bija gShen-rab Mi-bo-che, Mūžīgā Bon Skolotājs. Tas, ka viņa tēvs bija rGyal-bon Thod-dkar un māte bija rGyal-bzhad-ma, netieši uzvedina uz domu, ka viņš bijis divpadsmitais pēcnācējs dMu karaliskajā dzimtā.

ja apsveram tādus [gShen-rab Mi-bo-che priekšteču] vārdus kā dMu-rgyal bTsan-pa Gyer-chen un rGyal-bon  Thod-dkar, gūstam skaidru priekšstatu, ka Gyer jeb Bon ir bijis arī pirms  gShen-rab Mi-bo-che.

Teksts Legs bshad rin po che’i mdzod tālāk apgalvo (Pe,47,4):

“Tad Skolotājs ieradās vietā, kur ir sakopotas Četru Tibetas upju iztekas, viņš pakļāva Tibetas dēmonus un dievus un zvērēja tiem paklausību. Tajā brīdī godbijībā noliecās pat Tibetas visu kalnu virsotnes. Tibetas Bonpo lietpratējiem viņš mācīja priekšrakstus, kā godināt dievus, ierobežot dēmonus un padzīt lāstus [yugs phud pa].”

Vārdi “Tibetas Bonpo” šeit stingri vedina uz domu, ka vairāki dažādi Bon veidi tajā laikā ir pastāvējuši ne vien Žang Žung zemē, bet arī Tibetā. Šo pieņēmumu tālāk apstiprina daudz senāks Bonpo rakstu avots Srid pa spyi mdos, kur lasām (8,1):

“Ko gShen-rab Mi-bo-che darīja ar bDud-bon asinsupuriem [dmar thabs]? Viņš pakļāva [bDud] Khyab-pa un [apmierināja to] ar ziedojuma plāceņu [gtor ma] upuriem, kas pagatavoti no baltajiem graudiem. Ja es esmu bijis iesaistīts asinsupurēšanā, [es] atzīstu [savu] kļūdu gSen dievībām. Ko gShen-rab Mi-bo-che darīja ar gDon-bon asins uzliešanām [she tshu’i skyems]? [Viņš] pakļāva gDon dēmonus un [apmierināja tos] ar alus, kas darīts no baltajiem graudiem [yu ti], upuriem. Ja es esmu bijis iesaistīts asins uzliešanās, [es] atzīstu [savu] kļūdu gSen dievībām.”

Tādējādi saskaņā ar šo avotu bDud-bon un gDon-bon ir pastāvējuši pirms gShen-rab.  gShen-rab Mi-bo-che neatzina to asiņainās upurēšanas un tās atcēla. Gaļas un kaulu, ko iegūst, nogalinot dažādas apzinošās būtnes, upurēšanas vietā tika ieviests jauns no graudiem gatavotu ziedojuma plāceņu paradums; un to asinsuzliešanas [she tshu=khrag, asinis] tika nomainītas ar graudu alus [yu ti=’bru chang] uzliešanām. Tālāk tas pats teksts apgalvo (turpat, 10,2):

“Kas ir tas, kas priecē bTsan Valdnieku? No ēdieniem viņš rij gaļu, no dzērieniem viņš kārs uz asinīm, dzīvība [un] elpa ir tas, ko viņš atņem. Viņa biedros ir bGegs, viņa līdzdalībnieki ir bDud. [Viņa] aizbildnībā ir bTsan-bon; tie, ko viņš moka, ir visas dzīvās būtnes. gShen-rab [savā] dižajā spēkā pār viņu uzmeta dzo dmar (tas attiecas uz rituālām darbībām, kas ietver uguns pamatbūtību un ir paredzētas nodrošināt aizsardzību un novākt šķēršļus ar maģisku formulu palīdzību, tādu, kas rodamas Žang Žung Me-ri laikposmā, un tamlīdzīgi). Kā [savu] solījumu viņš gShen deva [savu] ķīlu – viņš gShen ziedoja dzīvības dzīparu [srog thag]. Kā dzīvības aizstājēju [srog glud] viņš dabūja nam mkha’.”

Šis teksts apraksta, kā šis Bonpo lietpratēju zars apzinājies savu aizstāvību bTsan Valdniekā, kā pēdējais izbaudījis dzīvu būtņu dzīvību un elpu, miesu un asinis, kā tas radis draugus starp bGegs gariem, kā tas saistījies ar bDud un kā tas pratis apbēdināt un postīt visas būtnes, izņemot bTsan-bon, kam tas palīdzējis un kurus aizstāvējis. Pēc tam, kad gShen-rab Mi-bo-che uzmeta bTsan Valdniekam varenu uguni, bTsan Valdnieks piekrita visiem solījumiem un ziedoja gShen-rab savu dzīvību un sirdi. Tas, ka šis teksts skaidri piemin izpirkšanas maksu [glud] kā dzīvības un elpas aizstājēja ieviešanu, ir skaidra norāde, ka arī bTsan-bon ir pastāvējuši pirms  gShen-rab Mi-bo-che.
Izpētīsim dažus iemeslus, kāpēc teksts Srid pa spyi mdos būtu uzskatāms par uzticamu avotu. Dokumenti, kurus uzskatām par vēsturiskiem avotiem, un uz kuriem paļaujamies senās vēstures izpētē, parasti ir dinastiju hronikas, Bonpo un budistu tradīciju reliģijas vēstures, filosofiski teksti, raduraksti, autobiogrāfiski stāstījumi, svēto dzīves apraksti, nostāstu, leģendu krājumi un tā tālāk. Pat tādos apstākļos Bon mācības Tibetā ir panīkušas  Valdnieka Gri-gum bTsan-po, {taisnīgā valdnieka} Dharmarādžas Srong-btsan sGam-po (562-650.gg.) laikos un īpaši Dharmarādžas Khri-srong lDe’u-btsan (742-797.gg.) valdīšanas laikā. To uzrāda arī vairāki budisma mācības pagrimumi  Valdnieka Khri-dar-ma ‘U-dum-btsan (803-842.gg.) valdīšanas laikā, kad izmaiņas skāra politikas un reliģijas jomas: vairums iepriekšminēto veidu seno avotu kļuva vai nu par nosodījuma mērķi un tika iznīcināti, vai arī izdzīvojušie tika pakļauti dažādām tā laika ideoloģijas maiņām. To var tieši secināt no vairākiem un atšķirīgiem veidiem, kādos tikuši klasificēti Bonpo un budisma dokumenti: agrīnie tulkojumi [snga ‘gyur] un vēlīnie tulkojumi [phyi ‘gyur], senais Bon [Bon rnying-ma] un jaunais Bon [Bon gsar-ma] un tamlīdzīgi.
Dažādi Bonpo un budistu riti fizisku un enerģētisku grūtību noņemšanai un Astoņu Šķiru izraisītu sadursmju nomierināšanai, saukti par “sku rim gyi cho ga” [dziednieciskie riti], tādi kā aizvietošanas [mdos chog], kvēpināšanas [gsang chog], veiksmes [g.yang chog] un astroloģisku nelabvēlību novēršanas [rtsis gto] riti pagātnē ir, cilvēkus apmierinot, veikti, lai saglabātu labu veselību, lai uzturētu dabisku līdzsvaru starp dzīvām būtnēm un to vidi, un lai uzlabotu un stiprinātu saikni starp cilvēcisko būtņu un vietu enerģijām. Tādēļ tie ir bez pārtraukumiem lietoti no pagājušajām līdz mūsdienu paaudzēm, un šķiet, ka to veikšana var turpināties arī nākotnē.
Teksti par tādām ritu praksēm var neizskatīties pēc seniem rokrakstiem, kas izgūti svarīgās bibliotēkās, tie var nebūt rasti nacionālās vai publiskās krātuvēs vai senās privātās kolekcijās; tie var nebūt oriģināli, rakstīti senatnīgā kaligrāfijā pirms gadu tūkstošiem. Tomēr tie ir kopēti un nodoti no mājām uz mājām un uzturēti no paaudzes uz paaudzi vairumā Tibetas apvidu. Tā kā gan Bonpo, gan budistu ritu lietpratēji ir tos lietojuši bez pārtraukuma, tie ne vien saglabā dzīvīgu īpatnēju raksturu, bet ir arī, visdrīzāk, palikuši laika gaitā notikušo izmaiņu neskarti. Vēl vairāk, nevar pateikt vai tie pieder mācības agrīnai vai vēlīnai izplatībai, jo vairuma no tiem izcelsme īstenībā var būt ļoti tāla.
Secinot, šo tautas rituālo tekstu veidu var uzskatīt par īpašu avotu ar ne mazu vērtību. Šajā ziņā bDud-bon, gDon-bon un bTsan-bon aprakstus, ko sniedz Srid pa spyi mdos, vajadzētu uzskatīt par to Bonpo lietpratēju veidu, kuri pastāvējuši līdz gShen-rab atnākšanai, liecībām.

II. 2. Bon izplatība pēc  gShen-rab Mi-bo-che dzimšanas

Parasti, runājot par Bon mācību, kas pazīstama kā Mūžīgais Bon [g.yung drung bon], visi piekrīt, ka gShen-rab Mi-bo-che ir dzimis ‘Ol-mo Lung-ring, Žang Žung zemē apmēram pirms 3908 gadiem. gShen-rab mācības ir kļuvušas par visu dažādo Bon veidu būtību un par vienu no visizsmalcinātākajām tradīcijām no visām, kuras uz to laiku ir sauktas par Bon. Vairums to, kuras nodevās asins rituāliem, pārveidojās un pielāgojas savus uzskatus un izpildi gShen-rab mācībām, tā ka jēdzieni Bon un Bonpo galu galā kļuva par Mūžīgā Bon mācību, ko izplatīja  gShen-rab Mi-bo-che, parasto nosaukumu.
Teksts Legs bshad rin po che’i mdzod apraksta veidu, kā pēc  gShen-rab Mi-bo-che dzimšanas attīstījās Bon mācības. Attiecībā uz dzimšanas vietu un priekšnoteikumiem lasām (Pe,37,4):

“[Viņš] paredzēja piecas lietas:
– ciešanu pasauli [kā] kopjamu lauku;
– tos, kurus jādara rāmus – cilvēciskās būtnes;
– kontinentu – ‘Dzam-gling, Sog-kha {senos Bon avotos pazīstama trīsstūra jeb pleca lāpstiņas formas reliģiska centra vieta, varbūt: “lielā Ri-rong Nag-po aiza, kas minēta ceļa aprakstā [kha byang]. Atvērums uz debesīm ir spics kā pleca lāpstiņa (gnam sgo sog ka: iespējams, tas nozīmē, ka debesu laukums, kas redzams no aizas, ir bijis trīsstūrveida kā pleca lāpstiņa)”};
– ļaudis [kā savus] līdzgaitniekus;
– dMu karalisko ģimeni [kā savu] pēctecību.
Viņš tiecās pēc piecām lietām: rGyal-bzhad-ma [kā savas] mātes, rGyal-bon Thod-dkar [kā sava tēva], vērtīgiem dārgumiem [kā sava] īpašuma, Bar-po So-brgyad [kā savas] dzīves vietas, ‘Ol-mo Lung-ring kā savas zemes.”

gShen-rab dzimšanas īpašais laiks (turpat,37,21):

“Viņš piedzima Meža Peļu Tēviņa Gadā – [visu] gadu valdnieka {gadā}, Uguns Tīģera mēnesī – pirmajā pavasara mēnesī, labākajā no [visiem] mēnešiem, piecpadsmitajā dienā –  galvenajā [no visām] dienām, rītausmā – labākajā no [visiem] laikiem, zem rGyal – visizcilākajā no [visiem] zvaigžņu stāvokļiem.”

Tas skaidri uzrāda laiku, kad dzimis gShen-rab. Tālāk tas pats teksts apgalvo (turpat, 41,3):

“Īpaši – Skolotājs kā dažādas sevis emanācijas parādījās daudzās ‘Dzam-bu-gling vietās, tādās kā” Indija, Ķīna, Mi-nyag (tagad Kham rajons Sičuānas provincē [tn]), Bal-po [Nepala], O-rgyan {arī U-rgyan, Oddiyāna?}, Za-hor (sena Indijas pavalsts, it kā mūsdienu Himalahpradeša), Kha-che [Kašmira], Thod-gar {arī Tho-gar, Toharistāna?}, Li-yul [Khotana], Phrom (zeme Tibetas ziemeļos, it kā bijusi Gesar no Ling pārvaldībā [tn]), sTag-gzig, Sum-pa (Amdo province [tn]), Žang Žung un Tibetā.
Katrai gShen emanācijai tika uzticētas atšķirīgas mācības, un doktrīna uzplauka. Ol-mo Lung-ring zemē Skolotājs dievišķiem, cilvēku un pazemes mācekļiem, tik daudziem kā smilšu graudiņi, nodeva bsGrags pa gsum gyi dpe’u rtse  ciklus [Triju Pasludinājumu Mezgla punkti] un sGo bzhi mdzod dang lnga [ČetrusVārtus un Dārgumu kā Piekto].”

Šis izvilkums skaidro, kā tiešā un netiešā veidā Bon mācības tika izplatītas minētajās zemēs, un īpaši – kā  ‘Ol-mo’i gling tika mācīti bsGrags pa gsum gyi dpe’u rtse un sGo bzhi mdzod dang lnga cikli. Saskaņā ar tekstu Legs bshad rin po che’i mdzod (Pe, 242,13), bsGrags pa gsum gyi dpe’u rtse cikls ietver {trīs} šādus tekstus:

“gSang ba bsgrags pa rgyud kyi dpe’u rtse sTong gsum rgyun chad chen po,
bsGrags pa bar ma sNod bcud bstan pa’i rgyud,
bsGrags pa tha ma sDong po dgu ‘dus kyi rgyun.
(par šo tekstu pētījumu skat. “Karmay, S.G., The Treasury of Good Sayings: A Tibetan History of Bon, Oxford University Press, London, 1972”, lpp.117-121, 283. [tn])”

Attiecībā uz Četriem Vārtiem un Dārgumu kā Piekto [sGo bzhi mdzod dang lnga] pazīstamajā tekstā mDo gZer mig, kas stāsta par gShen-rab darbiem, lasām (Thob,781,110,5):

“Kaut gan Mūžīgais Bon ir plašs un daudzveidīgs, tas ir bijis sadalīts un uzrakstīts kā Četri Vārti un Dārgums kā Piektais.
Būtisko [man ngag] Priekšrakstu [lung] Bon par Lung sauc tāpēc, ka tas sastāv no īsiem un kodolīgiem priekšrakstiem. Tas ir pierakstīts kā dPon gsas [Skolotājs un Māceklis] virkne un iegravēts zelta sējumā [glegs bam].
Esamības [srid pa] Nepārtrauktības [rgyud] Bon par rGyud tiek saukts tāpēc, ka tas sastāv no daudziem skaidrojumiem un atsaucēm. Tas ir pierakstīts kā Chab nag [Melnie Ūdeņi] virkne un iegravēts dzelzs sējumā.
Plašo Simttūkstoš mācību [rgyas pa ‘bum] Bon par ‘Bum tiek saukts tāpēc, ka tas satur gan kodolīgas domas, gan plašus [doktrīnas] izklāstus. Tas ir pierakstīts kā ‘Phen yul [‘Phen Zeme] virknes un iegravēts vara sējumā.
Melno Formulu [nag po sngags] Bon par bsNgags sauc tāpēc, ka tas iesvētī [bsngags]  [mācības] jēgu. Tas ir pierakstīts kā Chab dkar [Baltie Ūdeņi] virkne un iegravēts sudraba sējumā.
Bon, kas satur un apkopo šos visus četrus vienā, ir Tīrā Augstā Virsotne, Visu Ietverošais Dārgums [gtsang ma mtho thog spyi rgyug mdzod]. Par Visu ietverošo Augsto Virsotni to sauc tāpēc, ka tas ir pāri atsevišķiem viedokļiem. Pierakstīts kā mDzod [Dārgums], tas ir iegravēts tirkīza sējumā.”

Tādā veidā, saskaņā ar to, kas skaidrots šajā pirmavotā, Četros Skolotāja un Mācekļa Vārtos – Melnajos Ūdeņos, ‘Phen yul, Baltajos Ūdeņos un Augstajā Virsotnē – ar Visu Ietverošo Dārgumu kā Piekto – ir sniegts tradicionālais ceļš, kurā Bon mācības ir sadalītas un iekļautas piecos no smalkiem materiāliem darinātos sējumos.
Zelta sējums ir ietvēris tā saukto  Skolotāja un Mācekļa virkni, tas ir, Svēto Priekšrakstu Bon, dzelzs – Melno Ūdeņu virkni, tas ir, Esamības Ķēdes Bon, vara – ‘Phen yul virkni, tas ir, Simttūkstoš Plašo Mācību Bon, sudraba – Balto Ūdeņu virkni, tas ir, Melno Formulu Bon, un tirkīza – Tīrās Augstās Virsotnes Dārguma Bon.
Kas attiecas uz doktrīnu tiešo jomu un īpašajiem vingrinājumiem, kas saistīti ar Četriem Bon Vārtiem, izvērsta gShen-rab biogrāfijas versija – Dri med gzi brjid apgalvo (Dhi,435,218,4):

“Bon mācības, kas attiecas uz Atnākušā gShen Ratu {garīgās mācības Ceļu}, parasti tiek dalītas četrās kategorijās:
– [tās, kas ietver ritus] Aptraipījumu Noņemšanai [sel gyi sgo] no Chab nag chu bo [melno ūdeņu] virknes;
– [tās, kas ietver ritus] Kaitīgajiem gariem [‘dre dang sri yi sgo] no Chad dkar [balto ūdeņu] virknes;
– [tās, kas ietver ritus] Labo Izmaiņu Izpirkumam [mnyam brje glud kyi sgo] no ‘Phen yul [‘Phen zemes] virknes;
– Varenos Ļauno Garu Izdzīšanas Ritus, kas Pamatoti uz Pareģojumiem (lietojot vārdu phywa tā dzīvīguma, cilvēka spara un ārējā apliecinošā spēka nozīmē, cf.Namkhai Norbu, 1995, op.cit.,p.247 [tn]). [phywa gnyan gto yi sgo] no dPon gsas [Skolotājs un Māceklis] virknes.”

Saskaņā ar Bon iedalījumu Deviņos Ratos {Ceļos}, ko lieto Jaunais Bonpo, Atnākušā gShen Ceļš [sNang gshen gyi theg pa] ir viens no Četriem Bon jeb Cēloņa Ceļiem un var ietvert minētās četras virknes – Chab nag, Chab dkar, ‘Phen yul un dPon gsas. Šo iedalījumu nešaubīgi ir iedvesmojis Dri med gzi brjid, piemēram, kad runājam par  Četriem Cēloņa Ceļiem, {tad} Vareno Ļauno Garu Izdzīšanas Ritu, kas Pamatoti uz Skolotāja un Mācekļa Pareģojumiem, virknes kategoriju noteikti var attiecināt uz tā saukto gShen Pareģojumu Ceļu [Phywa gshen gyi theg pa].
Tekstā Legs bshad skal bzang mgrin rgyan (Bod,161,5) lasām:

“Būtība ietver [visu] labo un ļauno, ko izpausmes mājoklī [radījuši] dievi un dēmoni {kas par dieviem izliekas} [lha ‘dre]; konkrētāk – tā kā tas ir Phywa, tas nosaka [visas lietas], {un} to sauc par Phywa gShen. Ir četri [mācību] veidi:
– pareģošana [mo];
– astroloģija [rtsis];
– dziednieciskie riti [gto];
– stāvokļu atpazīšana [dpyad].
Ir 360 pareģošanas [veidi] [pra ltas mo]; astroloģiskie pareģojumi [rno mthong rtsis] ietver gab rtse (burtiski – slēptie punkti, skat. Namkhai Norbu, 1995, p.149) [izskaitļošanu], un tā kā riti, kas dziedina slimības [nad gso gto] ir saistīti {ar stāvokļu atpazīšanu, diagnostiku}, [tad kopā] ir 21000 stāvokļu atpazīšanas paņēmieni [dpyad thabs] un nāves novēršanas [‘chi bslu dpyad] dziednieciskas terapijas. Lai noteiktu vai slimība ir labdabīga vai ļaundabīga, tiek mests kauliņš. Labs vai slikts [slimības iznākums] tiek apsvērts caur astroloģiskiem pareģojumiem. Dziednieciskie riti ārstē [slimības, ko izraisījuši] ļaunie gari [gDon]; slimības nosaka ar stāvokļa atpazīšanu.”

Tādējādi saskaņā ar Phywa gShen kārtību laba un ļauna izšķiršana ir pamatota uz pareģošanu un astroloģiju; ar slimību stāvokļa atpazīšanu un dziedniecisku ritu veikšanu tikusi novērsta nāve un nodrošināta paša un citu laime un labklājība.
Sakarā ar Sel [aptraipījumu noņemšana] ritiem no Chab nag chu bo virknes, teksts sKal bzang mgrin rgyan (turpat, 162,16) norāda, ka tie ir ietverti un sīkāk skaidroti šādos četros tekstos:

“- Srid pa smrang chen sel gyi gzhung [ļaunu garu izdzīšanas riti, kas netieši norāda uz dižu pareģojumu par esamības izcelsmi];
– Thugs dkar gnyan po lha’i gzhung [vareno Thugs-dkar dievību riti];
– dGra bla wer ma dpa’ khrom gzhung [varonīgo dGra-bla un Wer-ma pulku riti];
– Srid pa mi’u rgyud kyi gzhung [esamības izcelšanās cilvēku paaudžu riti].
Tos sauc par Chab nag chu bo [virknes] četriem ritu tekstiem.”

Teksts sKal bzang mgrin rgyan nosaka arī tā sauktos ‘Phen yul virknes labo izmaiņu izpirkuma ritus [glud], norādot, ka tie ir triju veidu: “izpirkumi vīriešiem, sievietēm un bērniem” (Bod,166,3), un “Chab dkar virknes Dre un Sri ritu” veidus (turpat, 165,9):

“Chab dkar virknes Sri riti ir divu veidu:
– Deviņu ‘Dre noņemšanai (‘dre dgu: ir ‘Dre, kas velk uz leju un nepieļauj kāpumu; iznīcināšanas ‘Dre, kas nepieļauj esamību; nabadzības ‘Dre, kas nepieļauj labklājību; neauglības ‘Dre, kas nepieļauj pēcnācēju radīšanu; ‘Dre, kas iztukšo un nepieļauj piepildīšanu; izpostīšanas ‘Dre, kas nepieļauj attīstību; ‘Dre, kas izraisa kļūdīšanos un nepieļauj veiksmi; spriedzes ‘Dre, kas nepieļauj laimi un ‘Dre, kas izraisa panīkumu un nepieļauj uzplaukumu);
– Ten Sri pārvarēšanai (sri bcu: tie ir tēvs Pho-sri Ral-chen bDud-rje [bDud Valdnieks, Garmatainais Vīriešu Sri], māte Mo-sri Dar-gzhon bDud-rje [bDud Valdniece, Jaunu Kundžu Sieviešu Sri] un no to savienības dzimuši astoņi Sri: vecāko bērnu Sri [Che Sri], jaunāko bērnu Sri [Chung Sri], sirds Sri ar Melnu Seju [Thab Sri Ngo-nag], vecāko cilvēku Sri [rGan Sri], pusaudžu Sri [gZhon Sri], pieaugušo Sri [Dar Sri], šķiršanās Sri [Byer Sri] un nelaimes Sri [Byur Sri]).
Ar paņēmienu [cilvēks tos] atpazīst, ar līdzjūtību [cilvēks] sniedz izpirkšanas [glud] un veltes [yas].”

Tekstā gZer mig aprakstītais, ko satur pieci no izsmalcinātajiem materiāliem darinātie sējumi, jaunākos laikos ir kļuvis par Jaunā Bonpo daļu.
Apmēram sešdesmit trīs Kanona Sūtru sadaļas [mDo sde] satur tekstus, kas attiecas uz dPon gsas Zelta Sējumu – tādus kā bsKal bzang un vairākus citus, kas saistīti ar {viedības} nodošanu caur Dzirdējumu [snyan rgyud], kā g.Yung drung las rnam par dag pa’i rgyud un citus tekstus, kas saistīti ar gter ma tradīciju, un tekstus, kas apraksta Mutvārdu nodošanu [bka’ ma], tādus kā ‘Dul ba rgyud drug.
Daži teksti, kas sākotnēji piederas pie Chab nag un Chab dkar virknes, attiecīgi, Dzelzs un Sudraba sējumiem, ir iekļauti Svēto Formulu Dziļā Ceļa Tantru sadaļā [rGyud sde], piemēram, gter ma teksti, tādi kā rGyud kyi rgyal po gsang ba bsen thub, kā arī caur dzirdējumu nodotie teksti, kā dPal gsang ba ‘dus pa don gyi rgyud, divdesmit sējumu kopsavilkumam vai tamlīdzīgi.
Kādi sešdesmit septiņi Kanona sējumi veido tā saukto Simttūkstoš sadaļu [‘Bum sde, tas ir, Pradžnāpāramitā mācības] un ietver tekstus, kas sākotnēji piederas pie ‘Phen yul Vara sējuma, tādus kā no jauna atklātais teksts ar nosaukumu Shin tu rgyas pa khams chen stong phrag brgya pa. Kādi septiņi sējumi satur tekstus, kas sākotnēji piederas pie rDzogs pa chen po zhang zhung snyan rgyud cikla un daudziem no jauna atklātu tekstu cikliem, piemēram, Byang sems gab pa’i rgyud.
Pēdējais ir iedalīts tā sauktajā Dārguma sadaļā [mDzod sde], sauktā arī par Bla med Sems phyogs [Visaugstākā Prāta Virkne]. Tāpēc pašlaik Bon mācību virknes, kas attiecas uz Četriem Vārtiem un Dārgumu kā Piekto, ir ietvertas nedaudz vairāk kā 150 kanoniskajos sējumos, bet īstenībā ir zināms, ka tās ir daudz plašākas un sazarotākas par tiem.
Galvenais dPon gsas Zelta sējuma teksts ir ‘Dul ba rgyud drug [Sešas Vinaja Tantras], kas sastāv no šādām sešām daļām:
Ba’ ga yangs ma kun ‘byung dbyings dag rgyud ar čertdesmit septiņām nodaļām;
2. ‘Dul ba kun ‘byung dbyings dag rgyud ar divdasmit vienu nodaļu;
3. ‘Dul ba dus chen dus brtsan sdom byed rgyud ar divdasmit trim nodaļām;
4. ‘Dul ba yongs rdzogs rnam dag sdom byed kyi rgyud ar četrdesmit piecām nodaļām;
5. ‘Dul ba so sor thar pa’i bye brag rgyud ar divdesmit vienu nodaļu;
6. ‘Dul ba’i nyams gso lam sdom rgyud ar trīsdesmit trim nodaļām.
Pie šīm sešām dažkārt tiek pievienota vēl tantra, ko sauc par
‘Dul ba spyi ltos ‘gog pa sdom byed rgyud ar astoņpadsmit nodaļām.
Šie teksti pēc satura un stila ir visai līdzīgi tiem, kas piederas pirmajai no trim budistu kononiskajām tekstu virknēm (bKa’, sDe un sNod), kas satur attiecīgi ‘Dul ba [Vinaya], mDo [Sūtra] un mNgon pa [Abhidharma] mācības un priekšrakstus.

Ir acīmredzams, ka īpašās Bon doktrīnas sistēmas, ko satur Me ri {meditatīva dievība} cikla {viens no Bon mācību secīgiem ceļiem} teksti, ir autentiskas, un ka tās sniedz daudzas atšķirības no budistu Slepenajām Formulām; tādā veidā dotas cauri laika gaitai, tās ir uzturējuši, saglabājuši un lietojuši vienīgi Bonpo lietpratēji. Katrā gadījumā teksts Me ri’i lcog mkhar bzhengs lugs kyi zur byang [Me-ri Torņa Būvēšanas Vadlīnijas], ko rakstījis Gu-rub gSal-‘od dGa’-ba, satur skaidras ziņas par tā sauktā Me-ri torņa būvi, ko lietojuši gShenpo kā vietu ar Me-ri dievību saistītu ritu veikšanai.
Šajā ziņā varam atzīmēt, ka savu svēto ritu veikšanai Amerikas pamatiedzīvotāji indiāņi ir būvējuši pazemes apļveida būves, sauktas par kiva; šīs senās tradicionālās būves joprojām skaidri iezīmējas un ir redzamas ASV dienvidrietumu apgabalos, kā Mesa Verde, Arizona un līdzīgi. Rita dalībnieki {tur} sēd šajā telpā ar seju uz dienvidiem un muguru pret ziemeļiem. Vidu aizņem ugunsvieta, un gaisa caurums ir dienvidpusē; kāpnes kreisajā pusē ļauj iekļūt {šajā} meditācijas telpā. Interesanti, ka ir daudz līdzīga starp kiva un tekstā  Me ri’i lcog mkhar bzhengs lugs kyi zur byang aprakstīto torni. Piemēram, šis teksts teic (1,3;1,4):

“pazemē, apaļa būve dīķa veidā, kuras izmēru nosaka vieta, un pa kreisi austrumpusē ir ieeja …”

Tas ir, pa kreisi austrumpusē no dalībnieka, kas ir tā pati ieejas puse, kas rodama kivā. Tad (turpat, 2,2):

“māceklis [dBal gShen] [sēd] ziemeļu pusē …”

Arī tas saskan ar uz dienvidiem vērsto izvietojumu, ko meditācijai lietojuši indiāņi kivā. Un arī (turpat, 2,1):

“vidū [lte ba] apaļš nožogojums ugunij …”

Arī tas norāda uz līdzību ar kivu. Vēl (turpat,3,4):

“dienvidpusē pusmēness veida caurums vējam …”

Arī tas saskan ar loga izvietojumu kivā. Kivas sākotnējais veidojums laika gaitā, apstākļiem mainoties, ir izbeigts, un mūsdienu būvju šajā indiāņu veidolā nav. Tāpat mūsdienās nevar redzēt senās būves, kādas aprakstītas  tekstā Me ri’i lcog mkhar bzhengs lugs kyi zur byang, bet tas neizslēdz varbūtību, ka tādas ir pastāvējušas pagājušos laikos.
Tas, ka daži senās Žang Žung/Tibetas civilizācijas aspekti parādās indiāņu kultūrā, ir norāde uz ļoti senām civilizācijas pēdām un vērtīgām liecībām, kas attīstījusies, kad senās Žang Žung/Tibetas ļaudis un Amerikas pamatiedzīvotāji indiāņi nav bijuši šķirti; un tā kā tas ir saistīts ar pirmatnēja laikmeta vēsturi, kad Āzijas un Amerikas kontinenti nav bijuši atdalīti, tas nešaubīgi norāda uz šīs civilizācijas seno raksturu. Ir grūti {pieņemt, ka} tādas garīgās prakses kā Žang Žung Me ri ciklā un  Me-ri Torņa Būvēšanas Vadlīnijās izklāstītās bijušas plaši izplatītas tik senā laikmetā, ko var datēt daudzus gadu tūkstošus, pirms pasaulē sevi izpaudis gShen-ran Mi-bo-che; tomēr apstākļi skaidri rāda, ka kulturālais pamats ir jau bijis. Neesmu redzējis pamatliekošajā Me ri ciklā ietvertā teksta Me ri’i lcog mkhar bzhengs lugs kyi zur byang versiju, kas piederas pie Khyung-sprul ‘Jigs-med Nam-mkha’i rDo-rje (1897-1956.gg.) kolekcijas, bet kad Dzelzs Putnu Mātītes Gadā, tas ir, 1981. jeb 3898. sme ba gadā (par sme ba gadu cikliem skat. tālāk [tn]) biju Lhasā, satiku Bonpo lietpratēju gados, vārdā g.Yung-drung rNam-rgyal, kurš iedeva man trīs dažādus tekstus, kurus viņš grasījās publicēt. Viens bija par Bon pareģošanas sistēmu, ko sauc par Ju thig, otrs bija ceļvedis uz Kong-po Bon-ri svētvietām, un trešais bija Zhang Zhung Me ri’i lcog mkhar bzhengs lugs kyi zur byang kopija. Tā kā pēdējā grāmatā bija daudz pārrakstīšanas kļūdu, kas kropļoja nozīmi, es to laboju tik pamatīgi, cik vien iespējams.
Attiecībā uz sPyi spungs cikliem teksts rTsa rgyud nyi sgron apgalvo (Thob,300,148,3):

“Mu-khri lūdza Khro bo dbang chen Tantras sākotnējo tekstu un kopijas no sNang-ba mDog-can.”

Šis apgalvojums, saskaņā ar kuru sPyi spungs cikli Tibetā no Žang Žung izplatījušies otrā Tibetas valdnieka valdīšanas laikā, skaidri norāda, ka tajā laikā šis cikls ir bijis Žang Žung zemē jau izplatīts. Sakarā ar pēctecības vēsturi, kas saistīta ar šo mācības ciklu, teksts gSas mkhar rin po che spyi spungs teic (rGyud, KHA,429,214,5):

“Tādējādi, gShen Nam-mkha’ sNang-ba’i mDog-can lūdza trīs dievišķās, cilvēku un pazemes dimensiju gShen [tā ir gSas mkhar rin po che spyi spungs, būtiska dBal gSang-ba ‘Dus-pa tantra ar trīsdesmit trim nodaļām]. [Tie viņam to izklāstīja] kodolīgā veidā Trijos Paziņojumos [bsGrags pa gsum]. Viņš tos nodeva trim Dienvidu gShen [un] Karaliskajam Bon [rGyal-bon] Mu-khri bTsan-po, kurš savukārt to nodeva Mon Bon, Ha-ra Ci-par. Pēdējais to nodeva Trim Žang Žung gShen (zhang zhung gi gshen gsum: domāju, ka tie varētu atbilst Zhang-zhung A-nu ‘Phrag-thag, sTag-wer Li-wer un Sad-ne Ga’u).”

Pat ja šis izvilkums {jau} rāda, ka sPyi spungs cikls ir uzplaucis Žang Žung zemē, Tantra turpina (rGyud, KHA,430,214,6):

“Tie to nodeva Gyer-spungs Dran-pa Nam-kha’, kurš savukārt to nodeva saviem astoņiem gShen  mantiniekiem. Tad nākošo paaudžu labā tos sīki izstrādāja divos [veidos] – mutiskajā [bka’] un slēptajā [gter]; slēptais tika noglabāts ziemeļos pie gSang-brag rGya-bo, bet mutisko, astoņu gShen iegūtu, sTong-chen dMu-tsha Gyer-med ir caur dzirdējumu nodevis laimīgajam gShen sPrul-sku Blo-ldan sNying-po, kas [mācību] saturu pierakstīja nākotnes paaudžu labad.”

Nav pēctecības uzturētāju starp dižo gShen dMu-tsha Gyer-med [astotais gadsimts] un gShen Blo-ldan sNying-po [dzimis 1360.g.]. Pa šo laiku, kaut gan nav arī teksta nepārtrauktības, tomēr sTong-chen dMu-tsha Gyer-med to ir caur dzirdējumu nodevis  gShen Blo-ldan sNying-po, un tas skaidri rāda, kāpēc bija iespējams to atkal uzticēt rakstiem. Šajā ziņā varam atzīmēt, ka ir ļoti sarežģīti atrast tekstus, kas var vēsturiski pierādīt Mutvārdu Nodošanas nepārtrauktību starp tantriskajiem cikliem, gter-mas, un sadzirdētajām mācībām, ko satur Bonpo Kanons.
Uz ‘Phen Yul Vara Sējumu tiek attiecināti vairāki teksti. Tie ir:
– Simttūkstoš Mācību Paplašinātā Virkne [rgyas pa ‘bum gyi sde], tas ir, gShen Klu-dgu’ gter-mas, ar nosaukumu Shin tu rgyas pa khams chen stong phrag brgya pa, septiņos sējumos;
‘Phyong ‘bum, Triju Ācārya atklātais teksts septiņos sējumos;
rTsa ‘bum, gNyan-ston atklātais teksts divos sējumos;
Khams rtsa, gNyen-‘thing atklātais teksts divos sējumos;
Triju Budistu [Ban de mi gsum] atrastie cikli: Bon snying po bdal ‘bum desmit sējumos, mNgon rtogs rig pa’i rtse mo ‘bum desmit sējumos un mNgon rtogs rig pa’i rtse mo’i ‘bum rtsa divos sējumos;
Thugs rje nyi ma dgu shar ‘bum desmit sējumos, ko arī atraduši Trīs Budisti un klasificējuši kā Galveno Dārgumu [dBus gter].

Šie teksti norāda, ka Bon ‘Phen-yul Virkne pēc savas būtības, dabas un izskata ir lielā mērā vienāda ar izvērsto, vidējo un saīsināto budistu Prajnāpāramitā. Tomēr ‘Phen-yul Vara Virknes, kas slavināta senajā Bon sākotnējā tradīcijā,  kvintesence, kā skaidri norādīts tekstā gZi brjid, ir “Labo Izmaiņu izpirkuma [glud] Ritu ‘Phen Yul Virkne”; tā ir lieta, ko nevar neņemt vērā.
Šī ritu sistēma tika saukta par Glud Bon, Būtņu Mācību [‘gro shes glud bon], un tā bija daļa no Divpadsmit Bon Tradīcijām, kas attīstījās Tibetā Starpperiodā. Tā sastāv no plašas Glud, mDos un Yas izpirkuma ritu virknes. Glud veids ir dalīts trijās daļās, kas īpaši sastādītas vīriešiem, sievietēm un bērniem, un kuru slava ir apliecināta no seniem laikiem līdz mūsdienām. Lasītāji, kuri vēlas par šo tēmu zināt vairāk, var meklēt mana darba Drung, Deu and Bön [dGrung lde’u bon gsum gyi gtam] VI nodaļu.
Ir vienkārši saprast, ka tā sauktā ‘Phen yul gyi bon go [‘Phyen yul Bon Virkne] apzīmējums noteikti ir īpašs; tas rodams īstos senos rakstos sakarā ar mDos un Glud ritiem, tādos kā Srid pa spyi mdos un Sha ba ru rgyas un arī vairākos citos tāda veida tekstos, kas attiecas gan uz Bonpo, gan budistu tradīcijām.
Starp rīkiem, kas vajadzīgi dažādu mDos ritu veikšanai, kā tekstā Sha ba ru rgyas un tamlīdzīgos aprakstītiem, mēs sastopam nam mkha’ un rgyang bu. Nam mkha’ ir darināts no krustiski saliktiem koka spieķiem, kas pārstāv tā cilvēka, kam tiek veikts rituāls, dzīvības [srog] balstu. Apkārt spieķiem ir uztītas piecu krāsu auklas, kas nozīmē piecu šā cilvēka pamatbūtību pastāvīgo uzdevumu, tādā  rakstā, kas paredzēts saskaņot tās pamatbūtības, kas ir pretstatā vai nesaskaņā ar citām.
Piemēram, ja šā cilvēka dzīvības būtība ir uguns, kamēr ķermeņa [lus], spēju [dbang thang] un veiksmes [rlung rta] būtība ir ūdens, tas nozīmē, ka ķermeņa, spēju un veiksmes būtība ir nesaderīga ar dzīvības būtību; ja notiek, ka ķermeņa, spēju un veiksmes aspekti attīstās pārsvarā, tad pastāv iespēja, ka šā cilvēka dzīvība ir stipri apdraudēta. Pretēji, ja cilvēka dzīvības būtība ir ūdens, un  ķermeņa, spēju un veiksmes būtība ir uguns, šā cilvēka dzīvības būtība nav saskaņā ar ķermeņa un pārējo būtību, tā ka, ja {nesamērīgi} attīstās dzīvības būtība, tad nelīdzsvarota var būt šā cilvēka labklājība un tamlīdzīgi. Līdztekus ar šādu nelīdzsvarotības veidu var izraisīties cita nesaskaņotība, ja nesaskaņā ar šā cilvēka pamatbūtībām ir noteikta laika vai gada būtības. Tādējādi dažāda veida nam mkha’  tiek veidoti un lietoti kopējās vai individuālās dziednieciskās ceremonijās, lai saskaņotu pamatbūtības.
Rgyang bu ir ritu objekts, kas tiek lietots līdzīgi. Tas sastāv no koka spieķa, kas ir cilvēka dzīvības balsts, ar piecu krāsu vilnas dzīpariem, kas attēlo ar to saistītās pamatbūtības, un baltiem un melniem vilnas dzīpariem, kas pēc kārtas aptīti ap nūju, pārstāvot piemēroto un nepiemēroto, krietnos un nekrietnos, tumšos un gaišos, apliecinošos [ye] un noliedzošos [ngam] spēkus.
Šādu rīku lietojums, veicot mDos vai Yas ritus, ir plaši sastopams gan Bonpo, gan budistu tradīcijās.
Nam mkha’ līdzīgu ritu objektu lietojums ir sena prakse, kas rodama arī Amerikas indiāņu ciltīs un  vairākās senās Āfrikas un Āzijas tautās. Mūsdienās varam apskatīt nam mkha’, kas izlikti muzejos kopā ar citām lietām, ko lietojušas senas tautas; daži Amerikas indiāņi darina dažāda veida nam mkha’ pārdošanai apmeklētājiem. Šīs savstarpējās saistības skaidri rāda, ka arī ‘Phen Yul izpirkšanas ritu virknes veido Bonpo tradīciju, kas plaši izplatīta kopš seniem laikiem.
Augstās Virsotnes Tirkīza Sējumā ietvertās mācības cikla klātbūtne ir panīkusi astotā Tibetas valdnieka Gri rum bTsan po valdīšanas laikā. Teksts rDzogs pa gsas mkhar gyi gzhung las bzhad pa’i lung, kas citēts Legs bshad mdzod, teic mums, kas ir noticis (Pe,184,8):

“Dievišķais Ziedojumu Bon [bon bshos kyi lha bon] nepanīka. Aizlūguma Ritu Mirušajiem Bon [grong gi ‘dur bon] panīka pa pusei. Tīrā Prāta Bon [yang dag pa’i sems bon] izzuda pilnīgi.”

Šis izteikums nozīmē to, ka lai arī Tīrā un Skaidrā Prāta [gsal ba’i yang dag pa’i sems] mācības bija Tibetā izplatītas Dižā gShen sNang-ba’i mDog-can un citu laikā, Gri-rum valdīšanas laikā tās pazuda pavisam.
“Tīrā Prāta Mācību” rašanās pamats sastāv no tekstiem un norādījumiem, kas nodoti nepārtrauktā veidā un ietverti tā sauktajā “Žang Žung Dzirdētie Nodevumi [Zhang zhung snyan rgyud]”.  Mācības, kas ietilpinātas Tīrā Prāta kategorijā, Bonpo Kanonā ir sakopotas mDzod sadaļā jeb Augstākā Prāta Virknes sadaļā, kas satur apmēram sešus sējumus, starp kuriem rodam Byang sems gab pa dgu skor vienā sējumā, ko no jauna atklājis gShen Klu-dga’ (996-1035); rDzogs chen bsgrags pa skor gsum divos sējumos, ko no jauna atklājis gZhod-ston dNgos-grub Grags-pa (1108);  pie Kho-mthing lHo-brag apgabalā no jauna atklāto par rDzogs pa chen po ye khri mtha’ sel saukto viena sējumā un Kun bzang mnyam nyid rgyud divos sējumos. Šie teksti ir gter-mas {apokrifiskas, apšaubītas grāmatas}, un norādījumi, ko tie satur, ir tiešas nodošanas iznākums, lieki teikt, ka tie satur nepārtrauktu iekļauto pēctecību vēsturi. Pat tad, manuprāt, ir grūti atrast tekstu, kas vārdu un burtu nodevumu varētu aprakstīt labāk kā Zhang-zhung snyan rgyud cikls.
Teksts Legs bshad skal bzang mgrin rgyan apgalvo (Bod,138,3):

“dPon gsas mācības ir Pilnīgās Nevainojamības [rdzogs chen] [mācības, kas attiecas uz] Dižā Ceļa [theg chen,  Mahayana] Svēto Formulu [gsang sngags] Tantras Virkni [rgyud sde]. Tā kā [tās apraksta] ne-es uzskatu, nav piemēroti [tās pasniegt] kā mācību zemākiem un parastiem prātiem; tādējādi tās tiek [uzskatītas par] Iekšējo Tantru. Galvenos vilcienos tās ir galīgā būtība, kas nepakļaujas vārdiem; pēc būtības tās ir mācību virkne, kuru galvenais mērķis ir apcere.”

Tādējādi dPon gsas tiek pielīdzināta rDzogs chen. Tas pats teksts teic arī (Bod,138,6):

“Visu ietverošā Augstā Virsotne, visi Četri Vārti un līdzīgas [mācības] ir Vidējā Ceļa Filosofija un Loģika [dbu tshad].”

Tomēr nav šaubu, ka Augstās Virsotnes Bon Vārtos ietverto mācību pielīdzināšana  Vidējā Ceļa Filosofijai un Loģikai ir bijusi sadomāta, lai pielāgotu Jaunā Bon sistēmu. Teksts gZer mig apgalvo (Thob,KHA,781,118,5):

“Būtisko [man ngag] Priekšrakstu [lung] Bon par Lung sauc tāpēc, ka tas sastāv no īsiem un kodolīgiem priekšrakstiem. Tas ir pierakstīts kā dPon gsas [Skolotājs un Māceklis] virkne un iegravēts zelta sējumā [glegs bam].”

Teksts mDo ‘dus (mDo,SA,34,4) teic:

“dPon gsas [ir darināts] no lieliem un maziem priekšrakstiem.”

Šie citāti rāda, ka dPon gsas Bon Vārti sastāv no priekšrakstiem. Teksts gZer mig teic arī  (Thob,KHA,782,111,2):

“Mācība, kas ietver un apvieno visus četrus vienā, ir Augstās Virsotnes mācība, Visu Ietverošais Dārgums. Par Visu Ietverošo Virsotni to sauc tādēļ, ka tā balstās uz vienu vienīgu uzskatu. Pierakstīta kā mDzod Bon Virkne, tā ir bijusi iegravēta tirkīza sējumā.”

Teksts mDo ‘dus teic (mDo,SA,34,5):

“Būtiskais un Dziļais Dārgums, Tīrā Virsotne.”

Tādējādi var saprast, ka šis pamatīgais Uzskata [lta ba] galvenais mērķis nosaka pārējās četras virknes.
Žang Žung Dzirdēto Nodevumu [Zhang-zhung snyan rgyud] tekstuālais cikls, kāds tas pastāv šodien, satur apmēram trīsdesmit dažādus tekstus; daudzi no tiem laika gaitā ir tikuši pārstrādāti un ietver visu veidu budismu saturu un izteikumus. To var pamanīt pat paša saknes teksta [rGyud bu chung bcu gnyis] formulējumā, kas sākas šādā veidā:

“Žang Žung sMar valodā [tas ir] Ī thi ku yig khri rtse u pa tan tra thad do ci. Tibetiešu valodā [tas ir] rDzogs pa chen po byang chub sems kyi gnad byang / thig le nyag cig e ma ho [Brīnums! Vienīgā Joma, Tīrā un Nevainojamā Prāta Galvenais Mērķis, Galīgā Pilnība].”

Šā saknes teksta, kā arī to tekstu, ko satur Byang chub sems kyi gnad drug [Seši Tīrā un Nevainojamā Prāta Galvenie Mērķi] principi ir pamatoti uz rakstisku nodevumu, tantru un norādījumu saturu, kas piederas Galīgās Pilnības mācību trim A-ti, tas ir, Prāta, Izplatījuma un Slepeno Norādījumu virknēm [sems klong man ngag sde gsum], kas uzplauka Oddiyān’ā  vēlākos laikos; tas ir šo tekstu dēļ, ka ir attīstījušās  Galīgās Pilnības mācības, kas sākotnējā Bon pastāv, kā to var saprast, ņemot vērā veidu, kā tās ir uzrakstītas.
Kas attiecas uz skolotāju pārmantojumu, gShen-rab Mi-bo-che ir dāvājis  nodevumu caur Dzirdējumu [Zhang zhung snyan rgyud] lHa-Bon Yongs-su Dag-pa; pēdējais to nodevis Klu-bon Ba-nam. Tad pēctecība turpinājusies ar Khri-lde Zam-bu, Ba-nam sKyol-po, Khri-sho rGyal-ba, Ra-sangs bSam-‘grub, Dar-ma Shes-rab, Dar-ma ‘Bod-de, Zhang-zhung Khri-‘phan, Mu-ye lHa-rgyung, rMa-gshen Legs-bzang, Gyer-gshen sTag-lha, Ra-sangs g.Yung-drung-gsas, Ra-sangs g.Yung-‘phan, dGe-‘phar Don-grub, Gyer-spungs dGe-‘phen, dGe-rgyal Zhang-zhung rNam-rgyal, Mu-rgyud dKar-po, Hor-ti Chen-po, Don-kun Grub-pa, Ra-sangs ‘Phan-rgyal, Mu-rib gSas-dga’, Zla-ba rGyal mtshan un sNang-bzher Lod-po. Kā rāda pati  Zhang zhung snyan rgyud vēsture, slepeno norādījumu nodošana Žang Žung zemē ir palikusi nepārtraukta Agrīnajā un Starpposma laikā. Ja  Zhang zhung snyan rgyud un Zhang zhung Me-ri Tantras tieša nodevuma [man ngag] pēctecību izcelsme ir ļoti līdzīga, arī skolotāju pārmantotība ir lielākoties identiska; tomēr, kā to var saprast no teksta Me ri’i bla ma rgyud pa’i gsol ‘debs, var pamanīt dažas atšķirības attiecībā uz īpašo Me ri tantrisko pēctecību.
Galvenie Četru Vārtu un Dārguma kā Piektā mācību, kas pārstāv Bon reliģijas būtību, uzturēšanas, saglabāšanas un izplatīšanas veicēji ir bijuši gShen-rab Mi-bo-che fiziskie un garīgie dēli. Teksts Legs bshad rin po che’i mdzod teic, kas bijuši viņa dēli un kā tie saglabājuši viņa mācību (Pe,42,21):

“{gShen-rab partnerei} Hos-bza’ rGyal-med bija {dēli} gTo-bu ‘Bum-sangs un dPyad-bu Khri-shes. dBo-bza’ Thang-mo bija Lung-‘dren gSal-ba un rGyud-‘dren sGron-ma. gSas-bza’ Ngang-ring bija ‘Ol—drug Thang-po. Phya-bza’ Gung-drug bija Mu-cho lDem-drug, Uzvarošā pārmantotājs [gdung sob]. Stong-bza’ Khri-lcam bija Princis g.Yung-drung dBang-ldan, dMu karaliskās pēctecības turētājs. rGya-bza’ ‘Phrul-bsgyur bija Princis ‘Phrul-bu-chung. Sākumā tie lūdza Apskaidrotajam paredzēt Vārda cēloni, tad tie to saglabāja un beigās apkopoja. Līdz kamēr viņa mācība būs pabeigta, tie nepārtraukti parādīsies kā emanācijas, kas līdzjūtīgi atbalsta apzinošās būtnes.”


Attiecībā uz gShen-rab Mi-bo-che galvenajiem mācekļiem teksts Legs bshad rin po she’i mdzod teic (Pe,61,11):

“[Tie bija viņa] astoņi dēli; viņa garīgie dēli [thugs sras] rMa-lo [un] g.Yu-lo; Yid-kyi Khye’u-chung un Tshangs-pa gTsug-phud, viņa Runas emanācijas; [un] mTshan-ldan ‘A-zha.”

Visi lielie un mazie Bonpo doktrīnas un vēstures teksti norāda, kā katrs no viņa bērniem pūlējies apkopot un rūpēties par viņa mācībām; viņa dēls gTo-bu ‘Bum-sangs ir apkopojis visas tantras, kas saistītas ar gTo ritiem; dPyad-bu Khri-shes savācis dziedniecības [dpyad] mācības; Kong-tsha ‘Phrul-bu astroloģijas mācības; Kong-tsha dBang-ldan savācis Esamības Sākotnējās Pēctecības mācību, Chag Nad virkni; Yid-kyi Khye-‘u chung ‘Phen-yul virkni, rGyud-‘dren sGron-maChab dKar virkni un Lung-dren gSal-ba – Augstās Virsotnes Dārguma virkni. Īpaši ir izklāstīts arī, kā dižais pārmantotājs Mu-cho lDem-drug apmeties Sham-po lHa-rtse pilī un ilgu laiku aizstāvējis mācību, kas attiecas uz Četriem Vārtiem un Dārgumu kā Piekto. Tālāk, teksts mDo ‘dus teic (mDo,SA,103,10,6):

“Tad ‘Ol-mo Lung-ring Vārds un sekojošās atklātās mācības no nemirstīgās dievišķas valodas tika Sešu Tulkotāju pārtulkotas viņu zemju dialektos.”

Teksts Legs bshad rin po che’i mdzod apgalvo (Pe, 150,12):

“Kas attiecas uz Sešiem Tulkiem, kas bija apveltīti ar brīnumainām spējām, izcili mācīti un lietpratīgi mācībās, kas saņemtas no pārmantotāja Mu-cho, teksti mDo dus’ un rTsa rgyud nyi sgron ir vienisprātis, tulkotājus identificējot kā dMu-tsa Tra-her-po – no sTag-gzig zemes, Khri-thog sPa-tsa no Žang Žung zemes, Gu-hu Li-spar-legs no Sum-pa (Amdo province [tn]) zemes, lHa-bdag sNgags-dro no Indijas, Legs-tang sMang-po no Ķīnas un gSer-thog lCe-‘byams no Phrom (zeme Tibetas ziemeļos, it kā bijusi Gesar no Ling pārvaldībā [tn]) zemes.”

Un arī (turpat, 150,8):

“Būdami Mu-cho klātbūtnē prasmīgi skoloti par trim atšķirošas apjēgas veidiem [dzirdēšana, apcere un meditācija], šie Seši Dižie Tulki visas Skolotāja ‘Ol-mo’i-gling zemē nodotās mācības, kā arī pamatliekošo Triju Pasludinājumu virkni, kas tika ‘Ol-mo’i-gling zemē izplatīta pēc Skolotāja aiziešanas, aiznesa, pārtulkoja un izplatīja savās zemēs un valodās.”

Tādā veidā šie izglītotie zinātnieki, kas parādījās pēc gShen-rab, sekojot viņa nodomam, lieliski izplatīja viņa mācības.
Vieta, kur gShen-rab Mi-bo-che dzimis un no kuras viņš izplatījis savas mācības, Bonpo avotos ir pazīstama kā sTag-gzig ‘Ol-mo Lung-ring jeb ‘Ol-mo’i-gling, kam priekšā vārds sTag-gzig.  sTag-gzig, kas dažkārt rakstīts kā Ta-zig, daži zinātnieki ir identificējuši ar Persiju. Senos laikos apgabals, kas apzīmēts kā sTag-gzig, ir apzīmējis ne tikai to, ko mūsdienās pazīstam kā Persiju, bet arī apgabalus, kas bijuši šīs zemes ietekmē. Tas, ka tagad Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā {krieviski: Содружество Независимых Государств – СНГ)} ir valsts, ko sauc par Tadžikistānu, kuras un kuras tautas nosaukumā var skaidri secināt vārdu Ta-zig, sniedz par to liecību. Piemēram, teksts Nyer mkho’i snang ba, kas satur ‘Dzam-gling vidus un nomaļo zemju aprakstus, apgalvo (7,1):

“Žang Žung zeme [iedalās] sGo, Phug un Bar {apgabalos}. No šīm trim Žang Žung Phug-pa [atrodas] vairāk kā trīs mēnešu ceļojuma attālumā uz rietumiem no Kailaš kalna, blakus Me-sag(as) {, kas ir dienvidos no Sekistan – Scythis, Tartaria, Sacaswe?}, Bha-dag-shan(as) {Badahšana tagadējā Afganistānā un Tadžikijā}, Bha-lag(as) {Balkh} un tā tālāk, Par-sig {Persijai}. Agrākos laikos tās galvaspilsētu sauca par rGyal-ba mNyes-tshal. Tur [uz] liela kalna ar piecām virsotnēm bija pašradies gSang-mchog tēls. rGyal-gshen Mi-lus bSam-legs laikā [šo pilsētu] sauca par rGyal-mkhar Ba-tshod.”

Ja Iekšējā Žang Žung [Zhang Zhung Phug-pa] zeme, kā skaidro citāts, ir robežojusies ar Persijas valsti, tad nevarētu šķist iespējams sTag-gzig identificēt ar šo valsti; šādos apstākļos šāda identifikācija var būt nesaprātīgs, zinot, ka seni Bon avoti uzskata, ka Žang Žung ietekmes apgabali rietumu pusē ietvēruši teritoriju starp Persiju un Karakoruma kalnu grēdu.
Teksts Nyer mkho’i snang ba turpina (7,4):

“Šai vietai bija trīsdesmit divas nomales. Viedie, tādi kā Četri Dižie Skolotāji un līdzīgi, kas izplatīja Sūtru un Tantru mācības kopā ar laicīgajām zinātnēm, un tādi kā apjēgušie skolotāji, kas spēja lidot debesīs, tur parādījās lielā skaitā.
(bla ma che bzhi: teksts Dar gyas gsal sgron (Thob,631,68,4) teic “sTag-lha Yongs-dag-rgyal, gShen Klu-sgrub, sNang-ba mDog-can un Mu-khri btsan-po ir starp Sešiem sTod [Rietumtibetas] Dižajiem Skolotājiem.” Teksts gSal ba’i sgron ma (93,32,8) teic: “par sTong-rgyung mThu-chen, Me-nyag lCe-tsha mKhar-bu, Sha-ri dBu-chen un Gyim-tsha rMa-chung ir runāts kā par Četriem Viedajiem [mkhas pa mi bzhi]”. Četri Dižie Skolotāji var tikt identificēti kā jebkuri no šiem.)
Mūsu dienas, kad [zemi] iekarojuši svešzemju barbari [mtha’ mi, burtiski – robežu ļaudis], sākotnējā mācība nepastāv, tomēr it teikts, ka daži Tibetas, Indijas un Ķīnas praktizētāji, kam ir diža ticība reliģijai, tur dzīvo.”

Tādējādi, ja senajos laikos Bon mācības šajā apvidū bija attīstītas, un ja šodien šī zeme ir svešzemju barbaru pakļautībā, šķiet, ir atbilstoši sTag-zig identificēt ar apgabalu, kas ietver iepriekšminētās trīsdesmit divas provinces un ko norobežo Persija un Karakoruma grēda. Citādi, identificējot sTag-gzig ar Persiju un apgalvot, ka ‘Ol-mo Lung-ring jeb ‘Ol-mo-gling – kas ir gShen-rab dzimšanas vieta un kur viņš klāstījis savas mācības – ir daļa no Persijas, būtu lielā pretrunā gan ar svētajiem rakstiem, gan loģiku. Teksts Srid pa spyi mdos apgalvo (1,2):

“Laimīgā zeme tur augšā,
Burvīga, ar labu atmosfēru,
Četru karalisku upju avots,
Iepretim Ti-se, [visu] kalnu valdniekam,
Blakām Ma-pham [visu] ezeru valdniekam,
‘Ol-lung tirkīza Pils,
Kas par brīnišķu mājokli!”

Tādējādi, saskaņā ar šo rakstu avotu, ‘Ol-mo Lung-ring Tirkīza Pils, gShen-rab Mi-bo-che dzīves vieta, ir skaidri norādīta pie Četru Dižo Upju iztekām iepretim Kailāšam, sniegoto kalnu valdniekam un blakus Manasarovar ezeram. Līdzīgi teic teksts mDo ‘dus (mDo,SA,90,1):

“’Ol-mo Lung-ring, gShen zeme, ir Meru Kalna izpausme ar četriem kontinentiem: [tā atrodas] dienvidu Jambudvipa [kontinenta] ziemeļpusē, aptver (mi khyud: tas jāsaprot kā mu khyud [apžogojums, ietvars], kas rodams Abhidharmapitakā) pasaules dienvidu pusi, pie Vēlmju Piepildītāja Koka (‘dzam bu smig bshad: Dzam-bu Priksha koks [augļu koks Rose Apple, Syzygium jambos, arī Malabar Plum, champakka, chom pu jeb chom-phu] nozīmē dpag bsam gyi shing, vēlmju Piepildītāju Koku) saknēm, iepretim Ti-se Kalnam, Ma-pang g.Yu-mtsho krastos, pie Četru Dižo upju iztekām, starp Smaržīgā Vīraka Kalnu [sPos-ri Ngad-ldan] un Deviņiem Melnajiem Kalniem, to sadala Pag-shu un Sin-dhu {Brahmaputras un Indas upes}; tā ir vieta, kur parādījās Triju Laiku Skolotājs.”

Teksts rTsa rgyud nyi sgron teic (Thob,38,19,6):

“Sniegotā Ti-tse [sic] priekšā, Ma-pang g.Yu-mtsho Ezera krastos, pie Četru Upju iztekām, blakus sPos-ri Ngad-ldan, Deviņu Melno Kalnu ietverta, Pag-shu upes dzidro un auksto [ūdeņu] sadalīta, ar debesīm kā astoņspieķu rats un zeme kā ziedošs astoņziedlapu lotoss, kas atgādina g.Yung-drung dGu-rtsegs [deviņzaru svastika], vislieliskākais kalns, kas radīts no četriem dārgakmeņiem, un aizņem piecdesmit jūdzes [dpag tshad].”

Kā varam redzēt, šie divi rakstu avoti skaidri apstiprina, ka ‘Ol-mo Lung-ring atrodas Žang Žung valsts vidū un ka tā ir vieta, kas ietver sniegiem klāto Ti-se kalnu un Ma-pham ezeru, Četru Dižo Upju iztekas nav nedz Ta-zig, nedz Persijas zemē – tas ir, lietu, kas neprasa pierādījuma. Tomēr, vēlākos laikos Jaunie Bonpo lietpratēji ir sākuši uzturēt uzskatu, saskaņā ar kuru gShen zeme, ‘Ol-mo Lung-ring varētu būt atradusies sTag-gzig. Šāda doma nav nesaprātīga; kā zinām, svētās Dharmas mācības Tibetā kļuva plaši izplatītas kopš Valdnieka Srong-btsan sGam-po laika; no tā izriet, ka lielu ticību šai Indijā radušamies reliģijai sākuši iegūt ne vien Tibetas ļaudis, bet arī Tibetas zinātnieki sākuši pievērst vairāk uzmanības senās Indijas civilizācijas dažādajiem zariem, {vienlaikus} vietu, no kuras nākusi Tibetas civilizācija un Tibetas autoru darbi, uzskatot par mazāk nozīmīgu un noniecinoši saucot to par bod ma.
Šis viedoklis, saskaņā ar kuru Tibetā radušās mācības un darbi nekad nevar izturēt salīdzinājumu ar no Indijas nākušajiem, ir caur gadsimtiem stipri attīstījies. Šī noliedzošā ietekme ir bijusi jūtama arī pie Bonpo lietpratējiem, tā ka pēdējo laiku Jaunie Bonpo lietpratēji ir beiguši ar ‘Ol-mo Lung-ring novietošanu sTag-gzig zemē, radot izteikumu “sTag-gzig ‘Ol-mo Lung”.
Cita loģiska pamatojuma šādam attiecinājumam nav.
Precizējot, īstais iemesls teikt, ka gShen-rab Mi-bo-che dzimšanas vieta un galvenā vieta, kur viņš nodevis savas mācības, ir bijusi sTag-gzig, var būt tāpēc, ka starp viņa mācekļiem un īpaši starp viņa dižā pārmantotāja Mu-cho lDem-drug, daudzi pazīstami, apskaidroti un mācīti gShenpo ir nākuši no Iekšējās Žang Žung sTag-gzig; tas varētu izskaidrot arī to, kāpēc tiek uzskatīts, ka gShen-rab izklāstītās mācības ir kļuvušas plaši izplatītas sTag-gzig zemēs. Daži neseni zinātnieki ir uzskatījuši sTag-gzig ‘Ol-mo-ling jeb ‘Ol-mo Lung-ring par gShen-rab Tīro Zemi; tas var nebūt pretrunā ar īsto Žang Žung zemes ‘Ol-mo Lung-ring, jo tīrā zeme var būt katra cilvēka tīrs redzējums jeb tīra garīgā uztvere.
Kopš laika, kad ‘Ol-mo Lung-ring Žang Žung zemes centrā dzimis un Mūžīgā Bon mācības nodevis gShen-rab Mi-bo-che, līdz patreizējam Dzelzs Aitas gadam (1991.g.) ir aizritējuši 3908 gadi. Kā mēs to zinām? Teksts mDo zer mig, kas apraksta gShen-rab darbus, teic (Thob,KA,75,38,3):

“… Un [gShen-rab] atnākšana bija šāda: viņš izvēlējās tapt dzemdēts pirmajā no [divpadsmit] Peles gadiem, lai uzmanīgi darītu rāmas apzinošās būtnes un lai gādīgi izplatītu doktrīnu. Viņš izvēlējās tapt dzemdēts pirmajā no divpadsmit gadiem, pirmajā pavasara mēnesī [dpyid zla ra ba], lai piepildītu divpadsmit darbu pasaulīgajā jomā nolūkus. Viņš izvēlējās tapt dzemdēts galvenajā dienā, piecpadsmitajā, lai sekotu pagātnes skolotājiem, kas bija dzimuši šajā dienā, un tāpēc, ka tas ir datums, kas nes Slepenās Mēness Būtības spējas [zla gsang thig le]. [Viņš] izvēlējās tapt dzemdēts zem rGyal [Uzvarošā], vispārākā zvaigžņu stāvokļa, jo viņš bija uzvarošs piecu Māru [bdud lnga – iekāri nesoša mītiska būtne] pakļaušanā un pasaules uzvarēšanas kārtībā. Viņš izvēlējās tapt dzemdēts pirmajā no stundām, rītausmā, tā lai no viņa jaundzimušā ķermeņa izstarotu emanāciju miriādes apzinošos būtņu labā, tāpat kā saule sāk izplatīt savu gaismu pēc rītausmas.”

Kā tas ir līdzīgi izklāstīts tekstā rTsa rgyud nyi sgron (rGyud,TSA,97,5), gShen-rab Mi-bo-che ir dzimis rītausmā, Hare stundā, zem rGyal zvaigžņu stāvokļa, pirmajā no Koka Peļu Tēviņu gadiem; tā kā pirmā no būtībām ir Koks, gads ir Koka Peļu Tēviņa. Viņa dzimšanas gada sme ba {Tibetas Mewas astroloģija, kas pamatojas uz 9 ciparu sistēmu, kas ierakstīti maģiskā kvadrātā} {cipars}ir 1 – balts, tāds, kāds ir gada pirmajai dienai; skaitot atpakaļ no šīs dienas, piecpadsmitās dienas, kas ir diena, kad dzimis gShen-rab, sme ba krīt uz 5 – dzeltenu; tas izskaidro, kāpēc sme ba apļa vidu tur 5 – dzeltens.

Starp Visuma lietām nav tādu, ko nebūtu uzlabojušas 9 ciparu virknes, tāpēc numerācija sākas ar sme ba ciparu deviņi, kas norāda uz visu universālo un eksistenciālo parādību galīgumu jeb pabeigtību un iet atpakaļ uz ciparu nulle, kas norāda uz tukšumu; un tā kā nav nevienas atsevišķas lietas, kas  nebūtu piecu pamatbūtību spēka subjekts, tad katram sme ba ir piedēvēta kāda krāsa, kas norāda uz katras no piecām pamatbūtībām atšķirīgo dabu: 1 ir balts, 2 – melns, 3 – zils, 4 – zaļš, 5 – dzeltens, 6 – balts, 7 – sarkans, 8 – balts un 9 – sarkans.
Krāsu nozīme ir šāda:
– zaļā, koku un augu krāsa norāda uz vēja būtību, uz gaisa nemieru nesošo spēku. Senie Bonpo lietpratēji vēja būtības darbības priekšstatīšanai ir lietojuši tīģera, dzīvnieka, kas dzīvo un kustās lielos mežos, zīmi;
– sarkanā norāda uz uguns būtību; lai priekšstatītu šīs būtības darbību, senie Bonpo ir lietojuši varenā khyung {ērgļa} zīmi, kas ir rādīts liesmās un dzirkstelēs;
– dzeltenā norāda uz zemes būtību, uz to, kas ir stingrs; senajā tradīcijā šās būtības darbība ir simbolizēta ar lauvu, kas pārstaigā sniegotus kalnus, savas mājas, un ir īstā zemes būtība;
– baltā norāda uz metāla būtību, kas ir zemes izsmalcināta būtība;
– zilā pārstāv ūdens būtību vispārinātā nozīmē;
– melnā pārstāv dziļus ūdeņus; senajā tradīcijā šīs būtības darbība ir simbolizēta ar pūķi, dzīvnieku, kas paredzēts dzīvei ūdenī.
Sme ba diagramas vidū ir 5 – dzeltens, norādot veidu, kā deviņi sme ba pārvalda astoņu spar kha [trigrammu, ķīn. ba gua] dimensijas. Dienas, kurā dzimis gShen-rab, sme ba ir novietota diagrammas centrā, kamēr pārējie astoņi cipari, kas saistīti ar astoņām spar kha, ir izkārtoti šādi:
– ziemeļrietumos, kas ir trigrammas KHEN ☰ [ķīn. qian, debesis] vieta, ir cipars 6, kas ir balts;
– rietumos, kas ir DWA ☱ [ķīn. dui, ezers] trigrammas vieta, ir cipars 7, kas ir sarkans;
– ziemeļaustrumos, kas ir trigrammas GIN ☶ [ķīn. gen, kalns] vieta, ir cipars 8, kas ir balts;
– dienvidos, trigrammas LI ☲ [ķīn. li, uguns] vietā ir cipars 9, kas ir sarkans;
– ziemeļos, trigrammas KHAM ☵ [ķīn. khan, ūdens] vietā ir cipars 1, kas ir balts;
– dienvidrietumos, trigrammas KHON    ☷ [ķīn. kun, zeme] vietā ir cipars 2, kas ir melns;
– austrumos, trigrammas ZIN ☳ [ķīn. zhen, zibens] vietā iir cipars 3, kas ir zils;

– dienvidaustrumos, trigrammas ZON ☴ [ķīn. xun, vējš] vietā ir cipars 4, kas ir zaļš.

sme baParasti sme ba un spar kha tiek atzītas par astroloģiskām kategorijām, kas cēlušās no pazīstamās ķīniešu astroloģijas. Šajā sakarā teksts Shes bya kun khyab [Visuresošās Viedības Dārgums] (Pe,587,6) apgalvo:

“Tā sauktās pamatbūtību astroloģijas [‘byung rtsi] jeb melnās astroloģijas [nag rtsis] izcelsmes vieta ir Ķīna. Šajā sakarā [ir teikts, ka] pirmais imperators sPa-Hu Hshi-dhī [ķīn. Fuxi Di] ir dāvanā saņēmis no kāda [sava] pavalstnieka, [kurš dzīvojis] jūras krastā, zelta krāsas bruņurupuci. Pēc [bruņurupuča] aplūkošanas un izpētīšanas [imperatora] prātā pirmo reizi parādījušies astoņu spar kha simboli. Uz šā pamata [viņš] attīstījis spar [kha] un sme [ba] astroloģiskās sistēmas saistībā ar gadu cikliem, ko pēc tam pilnveidojuši valdnieki, ministri un viedie, kuri [uzskatīti] par [dievišķu būtņu] emanācijām.
Īpaši, Khong-spu-tsi, Manjusrī emanācija, kurš Tibetā pazīstams kā Kong-tse ‘Phrul-rgyal, izdomājis neskaitāmas astroloģisku aprēķinu sistēmas [rtsis] un dziednieciskus ritus [gto], tādējādi iedibinot tradīciju, kas lieliski attīstījusies vēlākos laikos. Tibetā šo tradīciju pirmoreiz ieviesušas pirmā un pēdējā Kong-Jo [ķīniešu princeses Wencheng Gongju (septītais gadsimts) un Jincheng Gongju (astotais gadsimts)], kuras abas ienesušas ķīniešu astroloģijas tekstus. ”

Šis pareģošanas paņēmiens ir kļuvis plaši izplatīts. Ir visai iespējams, ka Ķīnas imperators sPa-hu Hshi-dhi astoņu spar kha simbolus iedomājies, aplūkojot no kāda sava pavalstnieka dāvanā saņemta zelta bruņurupuča bruņas, un ka aprēķini ar sme ba un spar kha radīti uz šā pamata. Tomēr ir acīmredzams, ka īstais viņa izgudrojuma un pēc tam formulēto astroloģisko pamatlikumu avots ir meklējams daudz senākā mītā, kas ir vispārzināms Bon kultūrā, tas ir, mītā par Esamības Bruņurupuci [srid pa’i rus sbal]. Teksts mDo ‘dus apgalvo (mDo, SA,6,3):

“No četru būtību – zemes, ūdens, uguns un vēja – burvestīgās darbības burvestīgā veidā tika dzimuši [četri] Klu {puscilvēki-pusčūskas}. No Zemes [Klu] nāca karaliskā šķira, no Ūdens [Klu] pavēlnieku šķira. No Uguns [Klu] nāca priesteru kasta, no Vēja [Klu] parasto ļaužu šķira. No četriem Klu veidiem nāca astoņi Klu valdnieki (Klu chen brgyad: šie astoņi valdnieki saukušies mTha’-yas [Nebeidzamais], ‘Jog-po [Takshaka, Nagu valdnieks, minēts Mahābhārātā, Devu valdnieka Indras draugs, mājojis Kurukšetrā], Nor-gyas [Pārpilnība], Dung-skyong [Aizsargājošā Čaula], Padma [Lotoss], Padma Chen-po [Lielais Lotoss], sTobs-ldan [Varenais] un Rigs-ldan [Cildenais]). Pār tiem peldēja astoņi milzu mākoņi; [no mākoņiem] vienas kalpas {Mahābhārātā minēts esamības cikls 4,320,000,000 gadu garumā} ilgumā lija lietus, [un tā] tika radīts neierobežots okeāns. Tajā laikā astoņi Klu valdnieki, kas mājoja pilī, kas [atradās] okeāna dzīļu vidū, veica piesaukšanu: “Lai parādās diža būtne [sems dpa’i chen po]!” Tādā veidā okeāna skaidrajā ūdenī parādījās liels zelta bruņurupucis. Ar galvu uz dienvidiem tas peldēja uz muguras; uz vēdera tam bija kristāla nams piecsimt jūdžu izmērā; [tur] esamībā nāca Klu vadonis. Burvestīgā veidā šis Klu kļuva neizmērojams. Bruņurupuča četri locekļi kļuva par četriem gadalaikiem, ko pārvalda četras dievietes. Zeme (ne slad jeb ne slas ir Žang Žung vārds, kas Tibetā ir atveidots kā zeme [sa gzhi]) kļuva par četru laiku un astoņu galveno un starpvirzienu cēloņa nosacījumu. [No] piecām būtībām radās divpadsmit gadu cikls kopā ar dažādām gadu, mēnešu, dienu un stundu atšķirībām.”

Šis citāts skaidri apraksta zelta bruņurupuča rašanos; tas atzīmē, ka tā galva bijusi vērsta uz dienvidiem, un tas ir peldējis uz muguras, ka tā locekļi kļuvuši par gada četru gadalaiku pazīmēm un ka tā esamības veids ir kļuvis par pamatu astroloģisko aprēķinu formulēšanai, ietverot piecas pamatbūtības, ar atbilstošām divpadsmit gadu ciklu atšķirībām un sīkāk – ar gada sadalījumu divpadsmit mēnešos, mēneša – trīsdesmit dienās un tā tālāk. Kas attiecas uz Kong-tse ‘Phrul-rgyal – kurš ir pazīstams pēc viņa dziednieciskajiem ritiem, kas ietver astroloģiskus aprēķinus –   atpazīšanu par ķīniešu Konfūciju (Khong-spu-tsi, ķīn. Kongzi), teksts Thu’u bkwan grub mtha’ apgalvo (Kan,394,13):

“Khung-phu’u-tsi jeb Khung-tse sauc par Kong-tse, jo tibetieši nespēj izrunāt [viņa vārdu] ķīniešu veidā.”

Skaidrs, ka Khung-phu’u-tsi jeb Khong-spu-tsi, kas ir izrunājams kā Khung-tse jeb Khong-tsi, ir tibetiešu valodā kļuvis par Kong-tse. Tomēr Kong-tse ‘Phrul-rgyal nav  Khung-phu’u-tsi jeb Khong-spu-tsi, un to viegli rāda izvilkums no teksta Thu’u bkwan grub mtha’ (Kan,395,7):

“[Daži] tibetieši redz Kong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po kā valdnieku, kas apveltīts ar burvestīgiem spēkiem, daži pamatbūtību astroloģijas dziedniecisko veidu uzskata par saistītu ar meditācijām uz Kong-tse; daži viņu sauc par bZo-bo Kong-tse [Meistaru Kong-tse], jo tie uzskata viņu par lietpratēju amatniecībā: tā teikt ir tas pats, kas taustīties tumsā.”

Pat ja kāds piekrīt šim viedoklim, ir viegli redzēt, ka starp Kong-tse ‘Phrul-rgyal un Khong-spu-tsi nav atbilstības. Ar ko nodarbojas Kong-tse ‘Phrul-rgyal, kurš ir izslavēts par lietpratību senās astroloģijas dziednieciskajos ritos, teksts gZer mig apgalvo (Thob,KHA,716,78,1):

“rGya-lag ‘Od-ma’i-gling apgabalā ar desmit tūkstoš pilīm [ar] simts jumtiem [katrā], izcilā pilsētā, kas iekārtota ar burvestīgiem pārveidojumiem, bija [viņa] tēvs, Valdnieks Ka-mda’-la gSer-gyi mDog-can [Zeltsejainais] un [viņa] māte Valdniece Mu-tri-la gSal-‘od-ma [Starojošā]. Kas attiecas uz [viņa] bagātībām, [valdniekam] bija [septiņas] izsmalcinātas karaliskās emblēmas (rgyal srid rin po che sna bdun: izsmalcināts rats, dārgakmens, karaliene, ministrs, zilonis, zirgs, ģenerālis [tn]), un tamlīdzīgi, kam bija lielāka vērtība, kā cilvēciska būtne šajā pasaulē var gūt. Tomēr [viņam] nebija neviena pēcnācēja. Tajā laikā Dienvidos, viņpus Izturības Pasaules (mi mjed kyi ‘jig rten, sanskr. Sahāloka, mūsu pasaule, kur apzinošās būtnes iztur lielas ciešanas), aizgāja Valdnieks gSal-mchog Dam-pa [Vispārāk Starojošais], un viņa tikumu dēļ viņš iedzima kā rGya-lag ‘Od-ma’i-gling  Valdnieka Ka-mda’-la gSer-gyi mDog-can dēls.”

Un arī (turpat, 717,78,3):

“[Viņš] piedzima ar trīsdesmit burvju burtiem kā karaliskuma zīmi [kong rtse ‘phrul gyi yi ge] (spriežot pēc tā, kā šis izteikums ir izkārtots, kong rtse vajadzētu saprast kā veidu, kā burti izkārtoti, bet īstenībā, tā kā kong rtse nozīmē burvestīgs [‘phrul], viss izteikums nozīmē vien “burvju burti”), uzrakstītiem apļos un viņa kreisās un labās rokas delnām. Tēvu tas darīja ļoti laimīgu, un izvēloties viņa vārdu, tas viņu nosauca par rGya Kong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po, jo viņš bija karalis [rgyal po] no rGya dzimtas, un tāpēc, ka viņam bija šie trīsdesmit burvju burti [‘phrul yig kong rtse sum cu], uzrakstīti apļos uz viņa delnām.”

Teksts Legs bshad rin po che’i mdzod (Pe, 136,4) apgalvo:

“Daži nostāsti teic, ka Skolotāja dzīves laikā [kāds no viņa] galvenajiem mācekļiem [bstan gtso] ir sistematizējis 360 Gab tse
(gab tse sum brgya drug cu: ir divi šā vārda rakstības veidi – gab tse un gab rtse. Ja pieņemam gab tse, tad tse ir Žang Žung vārds, kas nozīmē rīcību pretēji būtnei noteiktajam ceļam, piemēram, gyer tse nozīmē Bon atkritēju [Bon log], dug tse nozīmē kļūt par budistu mūku un tad atteikties no solījumiem [ban log]. Šeit tas attiecas uz gada dienu astroloģisko stāvokļu  atklāšanas veidu, kas parasti cilvēkiem paliek neskaidrs un slēpts [gab]. Arī kad vērā ņemam rtse, nozīme var būt – precizēt nozīmīgākos astroloģiskos zvaigžņu stāvokļus, kas var būt pozitīvi vai tik asi negatīvi kā noasināta naža asmens smaile [tip])
un mācīja tos Ķīnas Valdniekam Hwa-shang De-ba. Teksts Dri med teic: “Pēc tam, kad ‘Phrul-bu-chung, Kong-tse brāļadēlam, bija mācīts 360 Gab tse, apzinošās būtnes tika sūtītas laimes [ceļā]. Šis pēdējais teksts norāda, ka Skolotājs mācījis 360 Gab tse savam dēlam Kong-tse ‘Phrul-bu-chung, kuru radījusi ‘Phrul-bsgyur, rGya Kong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po meita (tūlīt pēc šīs sadaļas teksts Legs bshad rin po che’i mdzod (Pe,136,11-13) skaidro: “Vispirms ‘Phrul bu chung apkopoja 360 gab tse mācības un mācīja tās Ķīnas Valdniekam Hwa-shang De-ba (dang po ni / gab tse sum brgya drug chu gsungs pa’i bka’ rnams ‘phrul bu chung gis bsdu ba mdzad nas rgya nag gi rgyal po hwa shang de ba la bstan pa de’o //) [tn])”

Tādējādi, tā kā gShen-rab Mi-bo-che ir astroloģijas mācību, kas pārvalda esamības kārtību, uzticējis vai nu Kong-tse ‘Phrul-rgyal, vai Kong-tse ‘Phrul-bu-chungKong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po, kurš parādās saistībā ar būtību astroloģijas dziednieciskajiem ritiem, vajadzētu būt vienam no šiem diviem. Daudzi domā, ka Kong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po ir Ķīnas valdnieks, jo viņa vārda sākumā ir zilbe rGya. Tas ir pieņēmums, kas nekad nav pārbaudīts, nedz pētīts. Tas, ka zilbe rGya vien automātiski neattiecas uz Ķīnu, ir redzams tibetiešu senā paradumā lietot šo zilbi, lai norādītu uz lielām valstīm, kā Ķīna [rGya-nag], Indija [rGya-dkar] un Krievija [rGya-ser]. Zilbe rGya, ņemta atsevišķi, nav pietiekama, lai pienācīgi atpazītu valsti – ir jāpamatojas uz pavedieniem, ko sniedz saistītie vārdi, un tādā veidā jānosaka, vai neskaidrā valsts ir Indija vai Ķīna un tamlīdzīgi. Bez tam, ir iespējams tieši saprast, ka zilbe rGya, kas parādās minētajos citātos un vārda Kong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po priekšā, nevar būt norāde uz Ķīnu. Atkārtosim atbilstošus citātus, kas rodami tekstā gZer mig (Thob,KHA,716,78,1):

“rGya-lag ‘Od-ma’i-gling apgabalā ar desmit tūkstoš pilīm [ar] simts jumtiem [katrā], izcilā pilsētā, kas iekārtota ar burvestīgiem pārveidojumiem, bija [viņa] tēvs, Valdnieks Ka-mda’-la gSer-gyi mDog-can [Zeltsejainais] un [viņa] māte Valdniece Mu-tri-la gSal-‘od-ma [Starojošā].”

Kas attiecas uz to dēla vārdu, tas pats teksts apgalvo (turpat, 717,78,4):

“… [Tēvs] viņu nosauca par rGya Kong-tse ‘Phrul-gyi rGyal-po.”

Sakarā ar rGya-lag ‘Od-ma’i-gling atrašanās vietu teksts Dri med rtsa ba’i mdo norāda (mDo,SA,167,7):

“Rietumos no ‘Ol-mo Lung-ring, upes Gyim-shang Nag-po krastos, lielā Ta-la Po-shan kalna pakājē, okeāna tuvumā un liela līča priekšā [ra ‘khyil] atrodas valsts, saukta par rGod-rje rGya’i-yul.”

Šis izvilkums ļoti skaidri izklāsta, ka rGod-rje rGya’i-yul, Valdnieka  Ka-mda’-la gSer-gyi mDog-can īpašums, ir atradies rietumos no ‘Ol-mo Lung-ring, un tā kā Ķīna atrodas austrumos no ‘Ol-mo Lung-ring, ir viegli noteikt, ka viņš nevar būt Ķīnas valdnieks, jo austrumi un rietumi ir pretēji virzieni.
Sakarā ar gShen-rab Mi-bo-che aiziešanas laiku teksts mDo ‘dus vēsta (mDo,SA,98,5):

“Tagad, 82.gadu vecumā [es,] gShen-rab, esmu apveltīts ar brīnumainām pēdām, brīvs no miršanas un nemiršanas, nākšanas un iešanas, dzimšanas un karmas, viedības un burvju spēkiem. Esmu brīvs, tomēr pat mans spēks ir notrulināts, kad ir darīšana ar maldinātu apzinošos būtņu karmām. Mani pasaulīgie darbi ir pabeigti. Lai mācītu pārcelšanās īslaicīgumu tiem, kas paliek uzticīgi nemainīgumam, aiziešu arī es.”

Šī gShen-rab Mi-bo-che aiziešana 82 gadu vecumā ir līdzīgi norādīta arī tekstā rTsa rgyud nyid sgron un citos avotos. Viņa nāves gadam vajadzētu būt Vidējās sMe-phreng {trigrammas} Koka Putnu Mātītes Gadam (tas ir, tibetiešu 82.gadam) ar 1-baltu sme ba.


… 1917.gads pirms Kristus varētu būt ļoti nozīmīgs, novērtējot laiku, kad īsti sākusies senās Žang Žung / Tibetas vēsture.

No Chögyal Namkhai Norbu grāmatas ‘The Light of Kailash’ [Zhang bod kyi lo rgyus ti se’i ‘od], Volume I, ISBN 978-88-7834-103-6

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s