(Te būs tulkoti izvilkumi no grāmatas ‘The Light of Kailash’ [Zhang bod kyi lo rgyus ti se’i od], Volume I, ISBN 978-88-7834-103-6 par seno Žang Žung (Šang Šung) zemi Tibetā. Pēc šā kalna ar daudziem nosaukumiem (arī Kailāśā Parvata, sanskr. कैलास पर्वत, Kristāla Kalns [Ri-bo Gangs-can Ti-tse]; to sauc par Deviņzaru Svastikas Kalnu [g.Yung-drung dGu-rtsegs], Ti-se, Kangrinboqê jeb Rinpoče, ķīniešu 冈仁波齐峰, Gāngrénbōqí fēng), kas ir Gangdisê kalnu virsotne, pirms ķīniešiem savā apsēstībā tīkojis arī pustrakais “dēmoniskais” un tā laika Vācijas izmisušās tautas uz brīdi saulītē ieceltais noziedznieks pret cilvēci Ādolfs Šiklgrūbers (Hitlers). Šiklgrūbera partijas dzīves laiks no svastikas zīmes mūžības laika pašlaik aizņem ne vairāk kā 0,002; Staļina sarkanās zvaigznes laiks ir gan relatīvi ilgāks, gan asiņaināks. Vai tiešām nespējam nokratīt šīs dievišķās svastikas (pie kam agrīnās kristietības laikā tā ar nosaukumu ‘Grieķu Krusts’ jeb gammadion ir bijusi Kristus zīme) aptraipījumu!
Papildus, īpaši ja saprotat krieviski, varat paskatīties filmu par krievu profesora Jurija Žukova ekspedīciju uz šo kalnu un Garudas ieleju: http://video.yandex.ru/users/newfresh2000/view/426/
Seno Bon rakstu atlase šajā grāmatā kādā ziņā atgādina gan Strābona ‘Ģeogrāfiju’, gan dažādās Radīšanas grāmatas, tostarp Veco derību. Cik aptuveni un vienkāršoti šādos rakstos ir modeļi attiecīgo laiku uztveres un priekšstatu valodā, tā ir lieta par sevi.
Tulkojuma tekstā figūriekavās ir mani iespraudumi; visi attēli ir patapināti no dažādiem interneta materiāliem. I.L.)
I SENĀS ŽANG ŽUNG CILVĒKU PAAUDZES
…
Lielākā daļa vēstures pētījumu, skarot veidu, kādā radušies mūsu pirmie senči, kā tie vadījuši savas dzīves un tamlīdzīgi, sāk no cilvēkiem, kuri dzīvojuši akmens laikmetā. Ir arī daži vēstures novirzieni, kas attēlo tādu vēstures veidu, kas radies uz mutvārdu tradīcijas pamata – no tēva uz dēlu, no dēla uz brāļadēlu un no brāļadēla uz mazdēlu. Tomēr tas, kad tādu un tādu ļaužu vēsture ir tiešām sākusies noteiktā laika punktā, tiek (vienkāršoti) noteikts pēc burtu radīšanas (brīža) un pēc pakāpeniskas tādas vēstures atzīmēšanas rakstveidā, kas galu galā kļūst par jaunu civilizācijas veidu. Tā ir vispārēja parādība, kas attiecas ne vien uz senās Žang Žung zemes vēsturi, bet arī uz visas civilizācijas vēsturi un attīstību; tādu dabisku parādību nevar neņemt vērā, un (šāda atziņa) ir jāuzskata par nepieciešamu mūsu pētījuma sākumpunktu arī tad, kad pētām seno Žang Žung ļaužu izcelsmi.
I. 1. Ne-cilvēciskās būtnes
Pamatlieta, kas ir apgalvota visai daudzos tradicionālās vēstures avotos, ir tas, ka senajos laikos šo plašo sniegoto kalnu ietverto zemi ilgu laiku ir pārvaldījušas dažādas ne-cilvēciskas būtnes.
{Materiāla liecība tādai iespējai varbūt ir Divupes pirmsšumeru Ubaidas 6000-3500 g.pr.Kr. civilizācijas un Mohendžo Daro civilizācijas Indas ielejā (pēdējā) atrastas figūriņas (Inda tek arī caur Kašmiras ieleju, kur cauri laikiem un dažādām tautām, hinduismam un islāmam ir saglabājušies nostāsti un ticība pusdieviem, dieviem – pusčūskām, dēmoniem, ūdensdieviem (R. Lawrence. Valley of Kashmir)):
Arī kādā senā ķīniešu ģeogrāfiskā aprakstā Ta-T’ang-Hsi-Yu-Chi (Rietumu Pasaules apraksts, savākts T’ang dinastijas laikā, 618-907.gg.), ir šāds ziņojums:
“Shan-pu-chao (vidus kontinenta) vidū dienvidos no smaržīgiem un ziemeļos no dižiem sniegotiem kalniem ir ezers, saukts Wo-jo-nao-chih. Tas ir 800 li un vairāk apkārtmērā, tā skaldnes ir veidotas no zelta, sudraba, lazurīta un kristāla. Tā dibenā guļ zelta smiltis, un tā ūdeņi ir skaidri kā spogulis. Dižas zemes dievības pārvēršas par Naga-raja (čūsku dievībām) un mājo ezerā. No to mājokļa nāk vēss ūdens un bagātina Shan-pu-chao.”
}
Piemēram, tekstā rGyal po bka’i thang yig mēs lasām, kā Tibetu ir veiksmīgi pārvaldījuši {labvēlīgie} gNod-sbyin [sanskr. Yakşa, Jakša – labvēlīga labklājību nesoša mītiska dabas būtne], {debesu gari, kārdinātaji } bDud [sanskr. Māra, iekāri nesoša mītiska būtne], Srin-mo [sanskr. Rākşasa, Rākšasa vai Rākšas – dēmons, titāns, mītiska cilvēkveidīga būtne vai nekrietns gars hindu un budistu mitoloģijā], Klu [sanskr. Nāga – puscilvēks, pusčūska, dārgumu jūrā sargātāja mītiska būtne], bTsan [varenu garu grupa] un Ma-sangs [pusdievišķas būtnes] (Pe, 112,18):
“Sākumā valsti pārvaldīja Melnais (labvēlīgais dabas gars Yakşa) gNod-sbyin, un to (valsti) sauca par {debesu gari, kārdinātaji } bDud-yul Kha-rag mGo-dgu [Deviņgalvu Brūnmutes bDud valsti]; kā pirmā pazīme parādījās gNyen-po {varenais gars} bTsan-pa (gNyen-po: Tibetas Amdo {ziemeļaustrumu} un Khams {dienvidaustrumu} tradīcijās gNyen-po klātbūtne to starpā, kas sveic līgavu vai līgavaini, tiek uzskatīta par nozīmīgu un nepieciešamu; šim cilvēkam jābūt kādam, kas nav ne vecāki, ne kādas no pusēm radi; iespējams, ka ar jēdzienu gNyen-po ir domāts tas).
Tad to pārvaldīja {debesu gari, kārdinātaji} bDud un {dēmoni} Srin-mo, un to sauca par lHa-srin gNyis-kyi-yul [dievību lHa un dēmonu Srin] valsti; kā pirmā pazīme parādījās Sarkanģīmju Gaļēdāji.
Tad to pārvaldīja {pusčūskas} Klu un {varenie} bTsan gari, un to sauca par Bod-khams Gling-dgu [Deviņreģionu Tibetas valsts] valsti; kā pirmā pazīme attīstījās piena un [citu] baltu produktu [lietojuma] ieradums {dkar bu chu: dkar saistās ar tā sauktajām trim baltajām vielām, tas ir, biezpienu, pienu un sviestu; bu chu nozīmē bērnu dzeramo, kas ir gandrīz kā ūdens, tāpēc šis jēdziens ir domājams kā piena sinonīms}.
Tad to pārvaldīja Deviņi {pusdievu} Ma-sangs brāļi, un to sauca par Bod-khams g.Ya’-drug [Sešu Zilpelēko Kalnu Tibeta]; kā pirmā pazīme parādījās bultas, šķēpi un ieroči.”
Līdzīgā veidā tekstā lDe’u rgya bod kyi chos ‘byung stāstīts par to, kā valsti veiksmīgi pārvaldījuši (labvēlīgie) gNod-sbyin, (debesu gari, kārdinātaji) bDud, (dēmoni) Srin-po, (dievības) lHa, ‘Dre [ļaunie gari], (pusdievi) Ma-sangs, (pusčūskas) Klu un Mi-ma-yin [ne-cilvēki] (Bod 224,4):
“Pirmais, kas valdīja, bija Melnais{labvēlīgais} gNod-sbyin, un valsts nosaukums bija bZangs-yul-rGyan-med [Noslāņotā Valsts Bez Ornamentiem], kopš tā laika par ieročiem tika lietoti loki un bultas.
Otrais, kas valdīja, bija {debesu gari, kārdinātaji} bDud Re-lde mGo-g.yag (Re-lde mGo-g.yag: bDud valdnieks, kura galva atgādināja jaka (mGo-g.yag) galvu, un kurš valkāja melna filca [Re-lde] apģērbu), un valsti sauca par bDud-yul Gling-dgu [bDud Deviņu Reģionu Valsts], tajā laikā par ieročiem tika lietoti cirvji un āvas.
Trešais, kas valdīja, bija {dēmons} Srin-po gNya’-ring Phrag-med [Srin-po Ar Garo Kaklu Bez Pleciem], un valsts nosaukums bija Nag-po dGu-dul [Deviņu Melno Sodīto (disciplined) Valsts]; par ieročiem lietoja katapultas un {dēmonu} Srin-mo laivas (Srin-mo rkang: domājams, ka tas norāda uz senu ieroci, kas sastāv no dzelzs laivas ar pīķi priekšgalā un trim garākiem pīķiem, kas no tā izvirzās).
Ceturtais, kas valdīja, bija {dievība} lHa dMar-ljam, un valsts nosaukums bija lHa-yul Gung-thang [Vidus Līdzenums, Dievu Valsts]; kopš tā laika par ieročiem tika lietoti trejzari kha tam (kha tam rtse gum: kha tvam ga ir Cildenā gDo-rje rNal-‘Byor-ma [sanskr. Vajrayoginī] un Guru Padmasambhavas simbolisks atribūts; šeit to sauc par trejsmaili [rtse gsum], un ja ņemam vērā tikai šo vārdu, mēs to visdrīzāk saprotam kā pazīstamo Šivas tradīcijas pazīšanas simbolu).
Piektais, kas valdīja, bija {pusčūska} Klu, [un valsti] sauca par Ngam-brang Cang-brang; kopš tā laika par ieročiem tika lietoti šķēpi.
Sestais, kas valdīja, bija {ļaunais gars} ‘Dre, [un valsti] sauca par Lang-tang Ling-tang; kopš tā laika par ieročiem tika lietotas vāles [rgyug pa skyog can] (domājams, ka tas attiecas uz senu ieroci, kas sastāv no virves, kuras galā piestiprināta dzelzs lode ar dzelkšņiem. Ienaidniekus varēja sasniegt pa gabalu, griežot ieroci ap galvu).
Septītie, kas valdīja, bija Deviņi {pusdievi} Ma-sangs, un valsts nosaukums bija Bod-khams g.Yang-drug (Sešu Oreolu Tibeta); par ieročiem tika lietoti bultu maki, ādas bultu maki (dong ral) (domāju, ka tas ir jāsaprot kā bultu maki no tīģera [stag] vai leoparda [gzig] ādas, kas pazīstami kā stag dong un gzig dong. Vairums šo bultu maku bija darināti no tīģera ādas, kamēr leoparda āda tika izmantota loku futrāļiem; tas pats attiecās uz krāšņiem dunčiem un dunču makstīm).
Astotais, kas valdīja, bija {pusčūska} Klu, [un valsti] sauca par Bod-khams Gling-dgu.
Devītais, kas valdīja, bija Mi-ma-yin [ne-cilvēks], un valsti sauca par Ngam-yul Nag-po [Melnā Tumsas Valsts].”
Tekstā lDe’u rgya bod kyi chos ‘byung (Bod.224,21) aprakstīts, kas bija Deviņi
(pusdievi) Ma-sangs [ma sangs ru dgu]:
“Deviņi Ma-sangs ir Astoņi Ma-sangs un g.Yang-‘brum Si-le-ma.
Astoņi Ma-sangs ir: gNyan Ma-sangs g.Ya’-spang sKyes-gcig [Tas, Kurš Dzimis no Pļavām un Akmeņu Klintīm], Gar Ma-sangs gTso-gar sKyes-kyi sDig-nam-tshad, gNyan Ma-sangs Ngan-lam gTsang-skyes, rNgub Ma-sangs Tho-gar-skyes, She Ma-sangs Thod-dkar Nam-tshang, Me Ma-sangs Pad-ma sKyes-kyi sNying-nam-tsha, Mi Ma-sangs rGya-mtsho sKyes-kyi Dra-nga-‘gur [Cilvēku Ma-sangs (pusdievi), kas Dzimuši no Okeāna], Od-ma Ma-sangs sTon-nam-tsha.”
Tā kā visi valdnieki, kuri parādījās pirms pusdieviem Ma-sangs, bija ne-cilvēciskās būtnes, varētu nodomāt, ka tajos laikos cilvēki Tibetā vēl nedzīvoja. Daudzos senos aprakstos {pusdievi} Ma-sangs ir aprakstīti kā būtnes, ļoti tuvas cilvēciskām būtnēm; tāpēc ir iespējams, ka to parādīšanās sakrīt ar cilvēku atnākšanu. To var aptuveni secināt no kāda no Deviņu Ma-sangs Brāļiem vārda – Mi Ma-sangs rGya-mtsho sKyes – kurā lietots jēdziens mi [cilvēciska būtne], un arī no Od-ma, kas parādās pēdējā pusdieva Ma-sang vārdā, kas varbūt atbalsta Od-mi.
Viena vēsturiski pamatota lieta, ko mēs lietojam, lai noteiktu senās Žang Žung vēstures aizsākumu, ir tās izcelsme pirms vairāk kā 39000 gadiem, kad savu parādīšanos veica gShen-rab Mi-bo-che un mācīja {Mūžīgo Patiesību,} Mūžīgo Bon. Šajā sakarā, tā kā Kailāša Kalns, Žang Žung valsti aptverošās kalnu grēdas augstākā virsotne, ir stāvējis šīs lielās valsts sirdī, nav pārsteigums, ka ikviens stāsts par Žang Žung pirmsākumiem piemin šo kalnu no visiem iespējamiem viedokļiem. Ir vairāki Bonpo dokumenti, kas dažādos veidos Visuma izcelšanos saista ar Žang Žung izcelšanos. Bon jaunākie strāvojumi [Bon gsar-ma] ir pieņēmuši tādu pasaules uzskatu, kas atspoguļo budisma jēdzienus, uztvertus {tagad} kā daudz pievilcīgākus par sākotnējiem lietās, kur sākotnējie Bonpo ieskati šķituši gandrīz vai novecojuši.
Tomēr, atgriežot kādu domu {atpakaļ pie} sākotnējiem nostāstiem un turpinot tās būtību, mēs nonākam pie stingra slēdziena, ka, tāpat kā sviests tiek izdabūts no sakulta krējuma, šiem pirmajiem nostāstiem aprakstot Visuma izcelšanos un tamlīdzīgi, tie nekad, neskatoties uz dažām variācijām, nenovirzās no kosmiskās olas {modeļa}, kas rodas no sākotnējo lietu būtības, priekšstata.
Piemēram, senais Bonpo teksts gSas mkhar rin po che spyi spungs skaidri apraksta sākotnējo lietu izcelsmi un elementārdaļiņu veidošanos, kuras radījušas Visuma izplešanos un saraušanos uz šo sākotnējo spēku pamata (rGyud, KHA, 13,7,3):
“No pilnīgi neaizņemta tukšuma parādījās pilnīgi skaidra gaisma. Šī gaisma pati pilnīgi pārveidojās un sāka savu esamību kā starojošs ritenis, kas virpuļo pats no sevis (rang gis rang gyur pa nozīmē – radīts tikai no kustības, nekā cita neuzturēts, izņemot pašas kustības spēku).
No riteņa pašradītās enerģijas radās bezsvara vējš (phyed dang phyod – tas apzīmē kaut ko, kas izceļas kā smalks gaiss). Vēja kustības enerģija auga stiprāka un stiprāka un kļuva par tā saukto Smalko Vēju, kas Sniedz Atbalstu. Šī vēja mandala ir lodveida [un] zaļā krāsā, [un] to sauc par Noturīgo Dibinošo Zibeni {Vajra – zibens, dimants}, kas kā zibens cērtas caur tumsu un kā dimants sagrauj, pats nesagraujams. [Tā] iekšējā serde ir [kā] krustiska vadžra, ar lokiem, taisna [un] tumši zila kā dūmi saulē. {Šis} vējš pastāv miljonos veidu, un tam ir miljoniem vārdu, tādi kā Ritenis, kas Pārveido, [Tas, kas] Nodala Nevainojamo no Netīrā, Iztukšo Caurumus, Briedē Ķermeni un Prātu, Nes Sausumus un Plūdus, Nes Sabrukumu, Rada Uzkrājumus un tā tālāk.
{Vadžras Krusts un svastika:
Vadžru (rdo-rje, “akmeņu valdnieks”) krustu tādēļ var saukt arī par Dimanta vai Pērkona krustu; Bonpo simbolismā tas ir jēdzieniski saistīts ar svastiku jeb jungdrung (g.yung-drung). http://www.surajamrita.com/bon/Shambala.html
Svastika (卍: U+534D; 卐: U+5350; Unicode, CJK Unified ideographs) senos Bon tekstos parādās kā kša (pirmā attēlā zemāk) zīme – ceļa sākuma rādītāja, kas svēto Bon burtu vidū ir sēklas zīmes ŌM grupā (“Ksha, Ka, Kha, Ga, Nga, Ha, A un Am ceļas no [sēklas zilbes] ŌM, kas pārstāv izplatījumu”). Arī citādos atvasinājumos, kā redzams attēlā. Skat. arī svastikas zīmi virs tempļa Garudas (Satledž (Sutlej) upes, Kyunglung (Khyunglung Ngülkhar jeb Khyung-lung dngul-mkhar), “Garudas Sudraba Pils”) ielejas sākumā un 3500-1900gg.pr.Kr. zīmogus, kas atrasti Indas ielejā.
}
No vēja enerģijas esamībā nāca karstums uguns veidā. Uguns auga stiprāka un stiprāka un kļuva par tā saucamo Smalko Uguni, kas Liek Lietām Nobriest. Uguns mandala ir lodveida [un] spoži sarkanā krāsā. [Tās] iekšējā serde ir tumši sarkana [un tā līdzinās] lotosam ar astoņām ziedlapām, kas paceļas kā čiekuri {konusi}. Uguns pastāv miljonos veidu, un tai ir miljoniem vārdu, tādi kā Uguns, kas Sniedz Dzīvību, Liek Lietām Nobriest, Baro, Attīsta, Aprij, Novāc, Spīd, Spēcina Gaismekli, Skaidrā Gaisma un tā tālāk.
No uguns karstuma un vēja aukstuma sadursmes radās valgme un ūdens. Ūdens enerģija attīstījās un [esamībā nāca] Smalkais Dziedinošais Ūdens. Ūdens mandala ir lodveida [un] zilā krāsā. [Tās] iekšējā serde ir [veidota no] koncentriskiem riņķiem, [un] tā ir spoža [kā] tirkīzs. Ūdens radās kā baltu burbuļu puduris. Ūdens pastāv miljonos veidu, un tam ir miljoniem vārdu, tādi kā Ūdens, kas Novāc Bojājumus, Notīra Aptumšojumus, Atvieglo Ciešanas, Dižās Zāles, Radījumu Dziednieks un tā tālāk.
Vējš radīja uguni. Uguns radīja ūdeni. Smalkas un rupjas daļiņas savācās ūdenī, un kad to enerģija attīstījās, tās nāca esamībā kā Zelta Zeme, kas Balsta Visu. Zemes, tā sauktās Smalkās Zemes, kas Sniedz Dzīvību, mandala ir lodveida [un] dzeltenā krāsā. [Tās] iekšējā serde ir [kā] no zelta darināts kvadrāts, rotāts ar Vēlmju Piepildītājiem Dārgakmeņiem. Zeme pastāv miljonos veidu, un tai ir miljoniem vārdu, tādi kā Zeme, kas Palielina Spēku, Īsteno Vēlmes un Vajadzības, Atbrīvo Enerģiju, Sniedz Dzīvību Visam, Liek Nobriest Augļiem, Piepilda Kārības, Apveltīta Smaržām, Izraisa Lieliskas Garšas Pieredzējumu, Sniedz Baudu un Kaisles, Priecīgu Sapņu, Tikumības, Brīnumzāļu Sajūtas un tā tālāk.”
Līdzīgi apraksti ir rodami citos tekstos, tādos kā rTsa rgyud nyi sgron (rGyud, TSA, 15,1) un gSas mkhar rin po che thig le dbyings chen (rGyud, TA, 7,4) un arī komentāros par Srid pa’i mdzod phug – sGra ‘grel ‘pbrul gyi lde mig, kas skar Visuma attīstību no atomārām daļiņām, ko radījusi sākotnējo enerģiju kombinācija (Dhi, 51,1):
“Pirms Visumā jel kas nāca esamībā, [bija] Neesamības izplešanās. Tā pastāvēja kā tā sauktais Valdnieks Namkha’s Tong-Idan Phyod-sum.”
Un arī (turpat, 51,15):
“No Nam-mkha’ sTong-Idan Phyod-sum esamībā nāca piecu sākotnējo lietu (‘byung ba’i ru ma – sākotnējā enerģija, kas raksturo katru no piecām sākotnējām lietām) raksturīgās būtības: Skaidrais Zilais Izplatījums, Vējš Kha-ste Yang-rtsol, Uzvarošais Sarkanās Uguns Tronis, Ūdens lDe’o Kha-sho un Zeme, kas tur Četrus Kontinentus, [un] šīs būtības pastāvēja kā sākotnējo lietu pieci cēloniskie pamatojumi.”
Un arī (turpat, 52,1):
“Vējš Tshan-ting, {kura} daba [bija] saglabāt [un] ne[pieļaut] izkaisīšanos, [Vējš] Nan-ting, kura būtībai piemita atbalsta [un] ne gremdēšanas raksturs, un [Vējš] sPrin-ni, kura karstuma aizsegs [bija kā] karogs [ba dan], izcēlās kā nevainojamas izpausmes spēks un kā apzinošos būtņu karmiskais spēks. No vējiem [radās] gaismas virpulis, [tas] virpuļoja spēcīgi, [un] no [šīs] enerģijas [radās] karstums, [un] esamībā nāca uguns. No uzturošā vēja negantā aukstuma un uguns spēcīgā karstuma kā rasa un sarma (zil dang phrom: zil ir ļoti smalkas ūdens daļiņas, phrom lieto, ja ūdens daļiņas apvienojas kā rasa zālē un tamlīdzīgi) tika radīts ūdens; tajā parādījās sīkas vielas daļiņas; vēja kultas virpuļojot izplatījumā, [tās nosēdās un] krājās kaudzē, kamēr kļuva par kalniem un zemi.”
No sākotnējo lietu apkopojuma mēs nonākam pie īsa apraksta tekstā mDo ‘dus, kas attiecas uz reģioniem un valstīm ar to ievērojamām vietām, Ma-pham ezeram un sniegoto kalnu valdniekam Tise, senās Žang Žung/Tibetas paaudžu, kā arī Bon mācību šūpulim, kas ietver visus atbilstošos kultūras aspektus, kas no tām attīstījās (mDo, SA, 7,6):
“Īpašs pasaules vidū [ir] Kailāša {Kailāśā sanskr. Kristāls} Kalns [Ri-bo Gangs-can Ti-tse]: to sauc par Deviņzaru Svastikas Kalnu [g.Yung-drung dGu-rtsegs], {džainu Aštapada kalns}, [un] tas klāj piecsimt [ģeogrāfiskās] jūdzes [dpag tshad] plašu apgabalu.
No Smaržīgā Vīraka Kalna [Rin-chen sPos-ri Ngad-ldan] līdz Manasovara Ezeram [Ma-dros-pa], {arī Nepārspētais Tirkīza Ezers ma pham g.yu mtsho, Anavatapta, Vienmēr Saltais Ezers mtsho ma dros pa un Dievišķais Lotosa Ezers pad ma lha mtsho}, piecdesmit jūdžu apgabalā uz četrām pusēm plūst četras upes:
Gang-gha [Ganga {Ganges; drīzāk Karnali jeb Gogra, Ghaghara – Gangas pieteka, iztek pie Manasarovar ezera (iespējams, tā ir arī rietumu puses Lanchen-Khambab ar zelta smiltīm)}] izplūst no ziloņa mutes uz austrumu {pusi};
Sin-‘du [Sindhu, Inda {Indus, ietek Arābijas jūrā (iespējams, tā ir arī Senge-Khambab ar dimanta smiltīm)}] {vispirms} iztek no lielā khyung ērgļa knābja uz dienvidu {pusi un tad caur lauvas muti uz ziemeļu pusi};
Pag-shud [Yarlung Tsangpo {Ts’anpo}, saukta arī par Brahmaputru {ietek Bengālijas līcī kopīgā deltā ar Gangu (iespējams, tā ir arī Tamchok-Khambab, smilšu smaragds)}] izplūst no zirga mutes uz rietumu {pusi};
[un] Sin-ta {iespējams, sita-dru) = sata-dru, Satledž, Indas pieteka Sutlej, Satluj, Sutudri jeb Ghara (iespējams, tā ir arī Mapchhu-Khambab, bagāta ar sudraba smiltīm)} izplūst no pāva knābja uz ziemeļu {ziemeļrietumu pusi}.
Šīs četras krāšņās upes, katra ar piecsimt pietekām, plūstot no četrām pusēm, virzās uz okeānu. [Šis apgabals] raksturīgs ar rāmi plūstošiem avotiem un stingrajiem sal [Sa-la, Shorea robusta] kokiem. Šā [apgabala] rietumos ir Ol-mo ‘i-gling {arī Ol-mo gling, Ol-mo lung-ring. {Tās izvietojums ir strīdīgs; pēc Dan Martin (Ol-mo-lung-ring: The Original Holy Place. Tibet Journal, 1995, 20:48-82) šī “Garā Olmo Ieleja” jeb “Garā Melukhas Ieleja” jeb “Garā Indas ieleja” varētu būt atradusies Kašmiras ielejā ap Baltistānu, Gilgitu gar Indas upi, varbūt ietverot arī Badahšanu} valsts, kas klāj četru tūkstošu jūdžu platību.}
Phag-shud {Brahmaputras} tecējumu ierobežo Deviņi Melnie Kalni [Ri-nag-po dgu]. Rietumos ir dMu valsts; austrumos rGya valsts; dienvidos Mun tautas valsts (teksts rTsa rgyud nyi sgron skaidro, ka tā ir jāsaprot kā Mon valsts, un tās tauta [Monpa], kas atrodas Tibetas dienvidos); dienvidaustrumos ir ‘Jang; ziemeļos ir Sa-le Dal-phran (spriežot pēc informācijas citos avotos, domājams, tas varētu attiekties uz Gru-gu [Austrumturkestāna] vai uz apgabala Gru-gu rietumos nosaukumu); ziemeļrietumos Hor valsts [un] Tibetas Sniegainā zeme. [Te] dzīvo trīssimt sešdesmit etniskās grupas. [Te ir] sešpadsmit lielas valstis un tūkstotis mazāku; kopā tās veido zināmo pasauli [‘Dzam-bu-gling].”
{Apvidus ap Svastikas kalnu ir dažādu katastrofu skarts: “ģeoloģiskajos” laikos ziemeļaustrumos ir izveidojusies Tarim bļoda, kas ir atliekas no kāda mikrokontinenta, Kašmirā ziemeļrietumos pēc kalnu cilāšanās, ir iztecējis liels ezers, kas iepriekš barojis seno Sarasvati upi, šā kalna apvidu noteikti ir skārusi gan Mohendžo Daro civilizācija Indas ielejā, gan tās katastrofa. Senais indiešu eposs Mahābhārata liecina:
“Dzelzs zibenim piemita “Visuma spēks” … Visā savā diženumā pacēlās nokaitēts dūmu un liesmu stabs desmit tūkstoš sauļu spožumā … Mākoņi augšā rēca … Asinssarkani mākoņi traucās lejā uz zemi … Sāka pūst negants vējš … Ziloņi, kas bēga prom, tika nogāzti no kājām … Zeme drebēja, degot tā ieroča drausmīgajā trakojošajā karstumā … Ķermeņi bija tā apdeguši, ka vairs nebija atpazīstami … Mati un nagi atdalījās … Māla trauki plīsa bez iemesla … Putni tika padarīti balti … Dažu stundu laikā viss ēdiens bija saindēts … Tūkstošiem kara lidaparātu krita lejā visās malās … Nekad agrāk nav redzēti tik drausmīgi ieroči, un nekad agrāk nav dzirdēts par tādiem ieročiem … ”.
Kara zona – Gangas augštece. http://www.beforeus.com/indusa.htm
Tā ir dažādu pirmkultūru un kultūru, kā āriju, indiešu, iespējams, šumeru, grieķu, tjurku, mongoļu, Vidusāzijas tautu, saskares vieta. Samērā jaunākos laikos Svastikas kalna apvidu skāruši gan Zelta Ordas un tjurku iekarojumi no ziemeļaustrumiem, gan Maķedonijas Aleksandra un persiešu iekarojumi no rietumiem.
Zemāk ir vēl dažas, protams, aptuvenas un minējumus saturošas, senas kartes un Svastikas kalna apvidus plāns.
}
Līdzīgi apgalvots tekstā rTsa rgyud nyi sgron (rGyud, TSA, 20,6):
“Pasaules naba ir Ti-se (žang žung valodā Ūdens Virsotne, Upju Virsotne} Kalns. Tas klāj astoņpadsmit jūdžu lielu apgabalu un ietver Smaržīgā Vīraka Kalnu; vidū ir rāmi plūstoši avoti un Madros Ezers, neparastie A-bar (saīsinājums no a ru ra un ba ru ra, divu dziedniecisku augu nosaukumiem) un stingrie Sa-lu [sic] koki. Ziemeļaustrumos no šā apgabala ir ‘Ol-mo-gling, sShen valsts, plašs reģions, kas klāj 3200 jūdžu kvadrātam līdzīgu apgabalu; tas aptver pusi no zināmās pasaules ‘Dzam-bu-gling. Rietumos no ‘Dzam-bu-gling ir Mu-khyud-‘dzin, un dienvidos ir ‘Dzam-bu sMrig-sha Shing-gi-rtsa; Ti-se Kalna priekšā ir tirkīza Ma-spang [Ma-spang g.yu-mtsho] Ezers un četru lielu upju iztekas. Deviņu Melno Kalnu grēda blakus Smaržīgā Vīraka Kalnam [veido] upju sPags-shu un Si-‘du ūdensšķirtni. [Šeit] debesis izskatās kā astoņspieķu ritenis, un zeme kā ziedošs astoņziedlapu lotoss. Varenā izskata Deviņzaru Svastikas Kalns ir veidots no četriem dārgakmeņiem [un] klāj piecdesmit jūdžu apgabalu; tā piekalnēs ir Četras Dižās Birzes: Svētlaimes Birze, Līksmes Birze, Lotosa Birze un Dārgakmeņu Birze. Šā [apgabala] aizmuguri aptver Jautrības Ezers [Rol-pa’i m Tsho] un aiz tā ir astoņi lieli kontinenti [gling].”
Un arī (turpat, 23,4):
“Dienvidos no Ol-mo Lung-ring ir Indijas Sham-bha-la {Šambala} [ar] Maitu Lijas Virsotni un Bodgajas [Bodhgaya, rDo-rje-gdan] pilsētu. Rietumos ir U-rgyen valsts. Dienvidaustrumos ir Ķīna [ar kalnu] Ri-bo rTse-lnga [ķīniski Wu Tai Shan]. Dienvidos ir Mon karaļvalsts. Austrumos ir rTsa-ri rTsa-kong. Dienvidrietumos ir ķecerīgu cilvēkēdāju dēmonu [Srin po] kontinents. Ziemeļrietumos ir Dākinī [sanskr. Ḍākinī, tibetiešu val. khandroma – ‘tā, kas šķērso debesis’ jeb ‘tā, kas pārvietojas izplatījumā’] kontinents. Ziemeļos ir Tag-zig, Bon valsts, un ziemeļaustrumos ir Kha-che valsts.”
Arī teksts ‘Dzam gling gangs rgyal ti se’i dkar chag tshangs dbyangs yid ‘phrog [Brahmas Burvīgā Melodija, Ceļvedis uz Ti-se Kalnu, Pasaules Sniegoto Kalnu Valdnieku] satur daudzus izteikumus, kas apraksta šo apvidu (IsMEO, 3,2):
“Dienvidu kontinenta vidū, kur vienkopus ir četru Tibetas upju iztekas, [ir] Žang Žung, Bon valsts, astoņpadsmit lielu valstu serde. [Tur], zem debesīm, kas ir kā ritenis ar astoņiem spieķiem, un paceļas kā kupols, un uz zemes, kas ir kā tronis no astoņziedlapu lotosa, [ir] Ti-se Kalns, Kristāla Stūpa, Mūžīgā Bon dvēseles kalns, pirmatnējs, kā trīs dārgakmeņi, kas likti uz Ķermeņa, Runas un Prāta sēdekļiem, labākā no deviņām svētajām patiesas apjēgas vietām, līdzīgs deviņzaru svastikai, astoņu dižo apbedījuma vietu centrs, pirmais starp divdesmit četrām vispārākajām vietām, nevainojams, līdzīgs brīnišķiem ziediem starp trīsdesmit septiņām sanākšanas vietām. Ārpusē tas ir kā stūpa, darināta no sniega kristāliem, un atgādina dieva Brahmas mājokli. Iekšpusē tas kopumā ir līdzīgs triju aizbildniecisko dievu trīstūkstoš pilīm (A-ti Mu-wer, Ku-byi Mang-ke un dBal-chen Ge-khod [tn]). Tas netveramā veidā ir plašs un dziļš mātes un māsas Dākinī satikšanās lauks.”
Un arī (turpat, 3,3):
“’Dzam-gling (zināmās pasaules) valdnieks ir Ti-se Kalns, Bon kalns, dižens, neradīts [ma brtsigs pa], pats par sevi nevainojams un pašradīts, kopš iesākuma. Tas ir trīs jūdzes augsts. Pēc veidola tas atgādina salāgotu svastiku stūpu. Virsotne ir apaļa un izcila kā brīnišķs dārgakmens. Augšdaļa ir plata un liela kā augošs mēness. Rumpis ir krāšņs un viendabīgs kā Meru Kalnam [Ri-gyal lHun-po]. Apakšdaļa ir kvadrātiska un līdzīga uz plaukstas noliktu četru kontinentu [veidolam]. Austrumu nogāze ir mierīga un tik balta, ka atgādina zīda aizkaru; ziemeļu nogāze ir neganta kā trīsstūrveidīgais un mirdzošais Uguns Kalns (Me-ri); rietumu nogāze ir cildena kā augošs mēness; dienvidu nogāze ir kā Vēlmju Piepildītāju Dārgakmeņu kaudze.”
Un arī (turpat, 4,1):
“Šajā dižajā kalnā ir vairākas labvēlīgas ievērojamas vietas, tādas kā Četri Dižie Neradītie Esamības Kalni [ma brtseg srid pa’i ri bo chen po bzhi], Četri Dižie Dabiskie Sākotnējo Lietu Līdzenumi [ma brdal ‘byung ba’i thang chen po bzhi], Četri Dižie Patvaļīgi Virpuļojošie Ezeri [ma bkod ‘khyil ba’i mtsho chen po bzhi], Četri Dižie Pašradītie Apmazgāšanās Avoti [rang byung khrus kyi sgo chen po bzhi], Četras Dižās Upes, kas iztek no [četru dzīvnieku] Mutēm [kha nas ‘bab pa’i chu chen po bzhi], Četras Dižās Izcilas Apjēgas Svētvietas [mchog tu sgrub pa’i gnas chen po bzhi], Četras Dižās Negantā Mirdzošā Aizas [drag po dbal gyi rong chen po bzhi], Četras Dižās Nemainīgā Kontinenta Birzes [mi ‘gyur gling gi tshal chen po bzhi], Četras Dižās Noslēpumainās Emanācijas Slēptās Alas [rdzu ‘phrul sprul pa’i gsang phug chen po bzhi], Četras Dižās Cietās un Nesagraujamās Klintis [mi ‘jig gtams pa’i brag chen po bzhi], Četri Dižie Bon Dārgumu Tempļi [gtsug lag bon gyi gter chen po bzhi], Četras Dižās Dārgakmeņu Glabātuves [rin chen nor gyi gter chen po bzhi], Četras Dižās Strūklakas, no kurām patīkami dzert [kha la rag chog gi chu mig chen po bzhi], Četras Dižās Apbedījuma Vietas, kur ir pienācīgi atstāt [cilvēka] galvaskausu [thod pa bor chog gi dur khrod chen po bzhi], Četras Dižās Salas, kur ir piemēroti apstāties [gom pa spo chog gi gling chen po bzhi], Četras Dižās Takas, kur pienākas skandēt lūgsnas [mon lam btab chog gi lam bzhi]. Vēl vairāk, tur ir arī trīspadsmit alas, kurās noglabāti noslēpumi, trīspadsmit strauti dievišķai apmazgāšanās ceremonijai, trīspadsmit stūpas ar fiziskām atliekām, trīspadsmit nezūdošas ievērojamas vietas, trīs svētas Ķermeņa, Runas un Prāta vietas, trīs svētas triju aizbildniecisku dievību vietas, četras brīnumainas Viedības ietekmes, astoņas labvēlīgas zīmes, septiņi dārgakmeņi, četras labvēlīgas vietas aizsardzībai un tā tālāk.”
Visnozīmīgākais no minētajiem Četriem Dižajiem Neradītajiem Esamības Kalniem [ma brtseg srid pa’i ri bo chen po bzhi] ir Ti-se Kalns. Šis pats teksts satur arī to apvidu, kuros atrodas pārējie trīs kalni un ezeri (turpat, 4,7):
“Apgabalā iepretim šim dižajam kalnam, kas plešas tik jūdzes, cik var pārvarēt divās dienās, [un ko] sauc par Smaida Lūgsnu [Sniedzošās] Vecākās Māsas Zemi, ir Burvju (Medicine) Kalns sTag-ri Khra-bo. To tā sauc tāpēc, ka tā veidols un izskats atgādina Indijas svītraino [khra-bo] tīģeri [stag]. Virsotne ir sniegots granīts, kas ir balts kā jauna tīģera, kas uzbrūk [laupījumam], ilkņi. Augšdaļu veido melns slāneklis ar baltām svītrām, un tā atgādina mežakuili ar baltiem sariem uz krūtīm. Kalna rumpi veido zils šīferis, kas ir tik skaidrs kā debesu atspīdums ezerā. Kalna piekājē ir pļavas, tik dzeltenas, ka atgādina Zelta Salu. Labajā pusē uz dienvidiem ir lNga-ldan zeme, kas ir brīnišķa kā raibu ziedu mandala. Kreisajā pusē ir Lang-ka Pu-ri [Shri Lanka], cilvēkēdāju dēmonu [gNod sbyin] zeme, kurā ir papilnam visatļautība un bagātība. Aiz tās meža birzēs un ziedu parkos dienvidu [zeme] Mon un daudzas rupjo barbaru zemes. Kalna virsma atgādina ilga mūža spirālgliemenes čaulu, savērptu pa labi; iekšpusē kalna masīvs ir kā ilga mūža svastika, no kuras centra nepārtraukti plūst gards ilga mūža ūdens. Šā ūdens dzeršana vai apmazgāšanās ar to palielina ilgu mūžu un ķermeņa sparu. Vēl vairāk, Ke-ru-ri alā tur ir cilvēki, kas dzīvo neskaitāmus eonus (mūžības) ne[pieredzot] dzimšanu un nāvi.”
Un arī (turpat, 5,7):
“Apvidū Ti-se Kalna labajā pusē, kas plešas tik jūdzes, cik var pārvarēt vienā dienā, ir dievišķs kalns lHa-ri rTse-brgyad, nepatīkams melns kalns ar astoņām virsotnēm un spilgtiem zibeņiem. Pēc veidola tas atgādina melnu jaku, kas stāv uz klints. Tā astoņas puses ir draudīgas, tā astoņas aizas ir [garīgas] apjēgas vietas. Tā astoņas pārejas ir ceļi uz atbrīvošanos, tā astoņas virsotnes ir dēmonu pakļaušanas lauki. Priekšā ir Mūžīgās Skaidrības Spožā Ala, jebkurš, kas tur veic garīgus vingrinājumus, var sasniegt Apskaidrību [jau] dzīves laikā. Pa labi ir tā sauktā Nyi-‘od g.Yon-dmar karaļvalsts. Lielā sniegotu kalnu un šīfera mežā ir Karalienes Ma-sgra-bla dārgumu pils. Aizmugurē ir svētvieta, ko svētījušas Dākinī un Hēroju kāzas. Arī pa kreisi ir labvēlīgs ledus ceļš [dar lam]; tam cilvēkam, kurš pa to iet, vairs nebūs pārdzimšana zemākās sfērās.”
Un arī (turpat, 5,4):
“Apvidū Ti-se Kalna kreisajā pusē, kas plešas tik jūdzes, cik var pārvarēt vienā dienā, un ko sauc par Hrom-po rDza-bzang Phyug-mo, [ir] Žang Žung Smaržīgā Vīraka Kalns, dievišķs kalns. Tā veidols atgādina briedi, kas lēc pār klintīm un zālājiem. Tā virsotne ir sniegā tērpts granīts, kas līdzinās spožajam Uguns Kalnam [Me-ri]. Dziedniecisku un vīraka augu birzs sniegotu klinšu un pļavu vidū pilda gaisu ar jaukām smaržām; dziednieciskie augi, kas paši aug šajā kalnā, var ārstēt visas apzinošo būtņu [slimības]. No Trim Neslēgtajām Slēptajām Aizām, [kas atrodas] priekšā, nemitīgi plūst [trīs] upes, kas dziedina saindēšanos, un kam piemīt astoņi labumi (chu bo yan lag brgyad ldan: šo upju ūdens ir vēss, gards, gaišs, zīdains, skaidrs, tīrs, vēderu nomierinošs, tīrošs un patīkams rīklei. Piezīme tekstā skaidro, ka šīs trīs upes tiek sauktas arī par Lung-nag, Ba-chen un Ba-chung). Bez tā tur ir vēl piecas slepenas alas; jebkurš, kas tajās veic garīgus vingrinājumus, var gūt Viedības Uzturētāja ilgmūžības līmeni, bet tas, kurš tajās uzturas vienu dienu, arī var iegūt laimīgu pārdzimšanu. Pa labi [ir] Dvēseles Kalns sKu-bla sKyes chen Phu-wer, [ko veido] zils šīferis, [un kurš] atgādina liesmas plāceni gtor ma (dbal gtor: sarkans trīsstūrveida ziedojuma plācenis, uz kura katrā pusē ir uzkrāsota liesma), [ko lieto], lai iznīcinātu pretiniekus. Aizmugurē ziemeļpusē, apvidū, ko sauc lNga-ldan, ir plašais Ne’u-gseng līdzenums, kas ir kā zeltains astoņu ziedlapu zieds pilnā plaukumā. Kreisajā pusē ir cilvēkēdāja dēmona ‘Brong-rtse Nag-po, kas iznīcina pretiniekus kā [negantais] melnais lācis, pils.”
Kas attiecas uz tā sauktajiem Četriem Dižajiem Dabiskajiem Sākotnējo Lietu Līdzenumiem [ma brdal ‘byung ba’i thang chen po bzhi], tekstā teikts (turpat, 6,3):
“Iepretim Ti-se Kalnam ir Debesu Līdzenums, Dievu Zeme [lHa-yul Gung-thang], Dievu sanāksmju vieta, liels līdzenums, līdzīgs zelta ritenim ar tūkstoš spieķiem. Tā malā ir Laimīgā Ieleja, Cilvēcisko Būtņu Zeme [Mi-yul sKyid-thang], cilvēku sanākšanas vieta, plašs līdzenums, līdzīgs atvērtam balta zīda apmetnim. Tā malā ir Zelta Līdzenums, gNyan Zeme [gNyan-yul gSer-thang], kas līdzinās tīra zelta ziedošanas mandalai. Tā malā ir Pļavas, {pusčūsku} Klu Zeme [Klu-yul Ne’u-thang], Klu pils, tumšs ezers (mtsho rog: melns vai tumšs sarkanbrūnas krāsas ezers), kas līdzinās tirkīzu ziedošanas mandalai. Šie lielie līdzenumi ir sanākšanas vietas visu dievību [lHa], [Klu] un mežu un kalnu garu [gNyan] tikumu pilnveidošanai.”
Tas pats teksts satur arī tā saukto Četru Dižo Patvaļīgi Virpuļojošo Ezeru [ma bkod ‘khyil ba’i mtsho chen po bzhi] aprakstus un saistīto vietu raksturojumus (turpat, 6.6):
“Vispirms no esamības pašradušās vielas pilnīgā tukšumā debesu izplatījumā parādījās četras spožas olas. Tad no gliemenes baltas olas {pērles?} baltās vielas [parādījās] tā sauktais Dievietes dGur-rgyal dievišķais Ezers. Šis lielais ezers atrodas Smaržīgā Vīraka Kalna pakājē, un tā apkārtmērs ir vienas dienas gājiena garumā. Tā veidols atgādina apgāztu sudraba spoguli; tas ir dārgums un nevainojama līksmes [vieta]. Tā tas ir teikts.
Tādā pat veidā no tirkīza olas zilās vielas [parādījās] tā sauktais Apmazgāšanās Ceremoniju Ezers, Ma-pang g.Yu-mo-tsho. Šis lielais ezers atrodas varenā sniegos tērptā Ti-Se kalnu masīva pakājē, un tā apkārtmērs ir četru dienu gājiena garumā. Ārēji pēc veidola tas atgādina tirkīzu ziedošanas mandalu; iekšēji tas ir {pusčūsku} Klu Valdnieka gZi-chen un Klu-mo Ma-pang g.Yu-phyug-ma mājoklis. Šo tirkīza patvērumu [sauc par] Nam-mkha’ gZi-mtho, un tas plešas trīs jūdzes. Tur vidū ir koks ar astoņiem zariem ‘Dzam-bu Sriksha, kas pilnībā izpilda Dievu {lHa}, {pusčūsku} Klu un cilvēcisko būtņu vēlmes un vajadzības. Bez tam [šajā citadelē] ir neaptverami {pusčūsku} Klu dārgumi, tādi kā mazs kristāla cilvēks, zirgs, kas darināts no bswe (dārgakmeņu veids, ko sauc arī par bswe spug. Šis akmens ir ādas krāsā, un parasti to sauc par bswe lpags vai bswe), tirkīza mdzo mo (jaku tele un govs [tn]), zelta zilonis, govs no gliemežnīcām, zelta zivs un tirkīza varde, ūdens pūķi [chu srin pa tra, sanskr. makara – ūdens radījumi ar sauszemes dzīvnieka galvas daļu un ūdens dzīvnieka astes daļu], zelta gulbji, upes oļi no dārgakmeņiem, zelta smiltis, kristāla lodes, korāļu stublāji, dziednieciski meži, kā arī tirkīzzili dūmakas, mākoņu un miglas tērpi un segas un tā tālāk.
Šā lielā ezera četros stūros – austrumos ir piecu dārgakmeņu veidu [rin po che sna lnga: zelts, sudrabs, tirkīzs, korālis, dzintars [tn]] slēptuve, ziemeļos dažādu dziedniecisku augu slēptuve, rietumos indes pārvaroša nektāra slēptuve, dienvidos septiņdzīvju būtņu [skye bdun sha: daži agrākie vēsturnieki to attiecina uz sku sha – Bodhisattvām, kas sešās secīgās dzīvēs izcili darbojušies apzinošos būtņu labā. Tibetā apzīmējums sku sha tiek piedēvēts Siddham O-rgyan Gling-pa (dzimis 1323.g.), kurš cilvēku mājoklī pārdzimis septiņas reizes] miesu slēptuve.
Četros starpvirzienos ir tā sauktie Četri Līdzekļi [rnam bzhi], kas ved apzinošās būtnes ārā no zemākajiem mājokļiem.
Dienvidaustrumos ir Augs, kurš Vienmēr Raud [rtsa rtag tu ngu ba – Drosera peltata, kukaiņēdājs augs] {iesp., līdzīgi rasenei}, kas rodams Dārgakmeņu paugura Sarkanajā Klintī. Tiek teikts, ka tas ir dziedniecisks augs, kas der visu veidu slimībām; tā sakne ir kā dimants, tam ir astoņas lapas, līdzīgas ēzeļa ausīm, stublājs ir balts un ar dažādiem slāņiem, tam ir zils zieds ar astoņām ziedlapiņām ar sarkanu auglenīcu, auglis ir [kā] piecsmaiļu vadžra, tas ir tik liels kā zirņu zieds, tam ir jauka muskusam līdzīga smarža, tas ir vienmēr rasots un spodrs. Kad to lieto slimību dziedināšanai, to sauc par Balto Panaceju [dkar-po gcig-thub]. Lietots mutē, tas aizver durvis uz zemākām pārdzimšanām; nāves brīdī tas palīdz cilvēkam palikt apceres stāvoklī, un tas veicina arī relikviju parādīšanos.
Ziemeļaustrumos ir liels ugunsakmens (me rdo: krams, melns blīvs akmens, agrāk lietots Žang Žung kopā ar dzelzi un posu, lai aizdegtu uguni), kas atrodas Smaržīgā Vīraka Kalnā, ko sauc par Klinti, kas Vada Apzinošās Būtnes. Tiek teikts, ka, ja uguns ir aizdegta uz šīs klints, jebkas, kas ēsts vai dzerts un viss, ko skārusi šī liesma un tās dūmi izraisa Apskaidrību.
To, kas ir ziemeļrietumos, sauc par Ūdeni, kas Vienmēr Raud, tiek teikts, ka tas sastāv no karstiem avotiem, kas ir labvēlīgi dažādos slimību veidos.
To, kas ir dienvidrietumos, sauc par Vīru, kas Vienmēr Raud. Tiek teikts, ka tā ir vieta, kur Ke’u-ru-ri alā meditācijā uzturas tūkstoš gadus vecs askēts (drang srong ‘gog par gnas pa: askēti jeb Šrāvakas [Dzirdētāji], kas paliek apturēti uz ilgu laiku stāvoklī, kad visa mentālā plūsma ir norimusi), un ka katra apzinoša būtne, kas to sastop, var sasniegt atbrīvošanu.
Tad no zelta olas dzeltenās vielas [parādījās] dziedinošais La-ngag Sil-mo Ezers. Tas atrodas pie kalnu sTag-ri Khra-bo un Dug-ri Nag-po pakājes labajā pusē Ti-se Kalnam un kreisajā pusē Ma-pang Ezeram. Tā apkārtmērs ir astoņu dienu gājiena garumā, tā apveids līdzinās četru kontinentu apveidam, kas nolikti uz plaukstas. Ir teikts, ka tas satur neaptveramas {pusčūsku} Klu bagātības un dārgumus, daudzas slepenas alas, tādas kā par Starojošo Svastiku sauktā, kas līdzinās mirdzošai Me-ri mandalai (me ri’i do la: Bon Žang Žung cikla galvenās dievības Me-ri gSang-ba Drag-chen mandala jeb dimensija), kā arī garīga piepildījuma svētvietas.
Tad no pērlenes baltās olas baltās vielas [parādījās] Dievišķais Gung-chu dNgul-mo Ezers. Tas atrodas ‘Brong-rtse Nag-po Kalna pakājē, un tā apkārtmērs ir divu dienu gājiena garumā. Tā apveids atgādina zila zīda drānu, kas izklāta līdzenumā. Austrumu pusē kalns izskatās kā sarkans sandalkoka karoga šķēpa gals; ziemeļu puse izskatās kā zilu {pusčūsku} Klu un {vareno garu} bTsan grupu sapulce; rietumu puse, ‘Brong-rtse Nag-po, izskatās kā melns dēmons [(debesu gari, kārdinātaji) bdud], kas uzsācis cīņu; dienvidu puse, bDud-btsan Nag-po, izskatās kā melns lācis, kas uzrauga nogāzi.”
Attiecībā uz Četriem Dižajiem Pašradītajiem Apmazgāšanās Avotiem [rang byung khrus kyi sgo chen po bzhi] tas pats teksts apgalvo (turpat, 7,7):
“Austrumu Avots ir laba vieta visu nepatiku un [karmisko] iespaidu attīrīšanai; ir teikts, ka priekšpuse izskatās kā zelta kanāls (wa ri: parasti dīķveidīgo vietu, kur ūdens plūst pie mājas stūra, sauc par wa, bet šeit tas ir jāsaprot kā kanāls, ko parasti sauc par yur), kas izrakts zelta ielejā.
Ziemeļu Avots ir laba vieta ādas attīrīšanai, tas atrodas kalnā, kas atgādina gulošu ziloni, kur kaut kas līdzīgs dzelzs kanālam, (saukts par) Byang sTag-sna Rong-ba-chen, [izskatās] pēc [ziloņa] snuķa.
Rietumu Avots ir laba vieta, lai atbrīvotos no visu veidu indēm, kā arī no slimībām, ko izraisa (pusčūskas) Klu, tādām kā lepra un ādas izsitumi. Tas atrodas labajā pusē Pilnīgas Atbrīvošanās Kalnam pie klints virsotnes ar putnu ligzdām, [kur ir templis], (ko sauc par dGon-pa Vyi’u [Mazā Putna Templi]); tur iepretim Sarkanajai Pilij ir slepena ala (tiek teikts, ka Nor-bzang ģimenes Prinča dzīvesvieta), tur ir arī cinobra sarkanā ieleja (saukta mTshal-gdeng) ar kaut ko līdzīgu vara kanālam [wa ti].
Dienvidu Avots ir laba vieta ilga mūža, turības, cildinājuma, labas slavas uzlabošanai. Tas atrodas pretī pusmēness izskata ezeram (sauktam par mTsho gZhu-shub [Loka Maksts Ezers]) Zil-gnon Kalna labajā pusē Gu-sul (Tempļa) (sākumā).
Lejpus ilga mūža ūdens avotam par dBen-sgo dKyil-‘khor-thang [Mandalas Līdzenums, Vārti uz Nošķiršanos] saukta līdzenuma rietumu pusē ir vēl zila ieleja (saukta par g.Ya’-lung [Zilpelēkā Šīfera Ieleja]) ar kaut ko, kas atgādina tirkīza kanālu. Tā tas ir teikts.“
Attiecībā uz tā sauktajām Četrām Dižajām Upēm, kas iztek no [četru dzīvnieku] Mutēm [kha nas ‘bab pa’i chu chen po bzhi] mums ir dots apraksts šajā pat tekstā (turpat, 8,5):
“Austrumos [ir upe, saukta par] rTa-mchog Kha-‘bab [Upe, kas Iztek no Tīrasiņu Zirga Mutes]: Zhang Žung valsts austrumpusē ir rTa-mchog-‘dzin kalns, kam ir Visu Zinošā Zirga [cang shes rta: tīrākā zirgu suga Tibetā [tn]] izskats; no tā mutes kā svastiku virkne [g.yung drung lu gu rgyud] plūst lejup liela upe Gyim-shang ‘Khyil-ba, (saukta [arī] par g.Yas-ru Ma-rtsang). (rTa-mchog Kha-‘bab plūst caur Gro-shod (atrodas gTsang, vienā no Vidustibetas galvenajām provincēm) vidieni, un tāpēc tiek teikts, ka Gro-shod [ļaudis ir] labi jātnieki [gro shod rta pa bzang ba].)
Ziemeļos [ir upe, saukta par] Seng-ge’i Kha-‘bab [Upe, kas Iztek no Lauvas Mutes]; Žang Žung valsts ziemeļpusē ir Seng-chen ‘Gying-ba kalns, ko tā sauc, jo tam ir varenas lauvas izskats; no tā mutes [iztek] liela upe Seng-nga Pakshu [un] plūst uz ziemeļiem [līdz tam, kas ir zināms kā] Zom-shang-lcags Ezers. (Seng-ge Kha-‘bab tek caur La-dwags [Ladakh], un tāpēc tiek teikts, ka La-dwags [ļaudis ir] ārkārtīgi varonīgi [dpa’ rtsal che ba].)
Rietumos [ir upe, ko sauc par] Glang-chen Kha-‘bab [Upe, kas Izplūst no Ziloņa Mutes]; Žang Žung rietumu pusē, zemē Khyung-lung dNgul-mkhar (ko sauc par mkhar gdong: ‘cietoksnis ar sejām’ dēļ daudzajām alām, kas tam raksturīgas), kas ir Uzvarošā Cilvēka Iepriecinājums [rGyal-ba mNyes-yul], [kur atrodas] Khyung-chen sPungs-pa kalnu grēda, ir kalns, kas izskatās kā dižens zilonis. No tā mutes [iztek] dižā upe Gangā [un] plūst uz rietumiem. (Glang-chen Kha-‘bab tek caur Gu-gen tāpēc tiek teikts, ka Gu-gr ēzeļi [glang] [ir] visstiprākie [gu ge glang shed che ba]).
Dienvidos [ir upe, ko sauc par] rMa-bya’i Kha-‘bab [Upe, kas Izplūst no Pāva Knābja]; Žang Žung valsts dienvidpusē ir kalns rMa-bya mDzes-brjid [Krāšņais un Brīnišķais Pāvs], kas izskatās kā savienotu pāvu pāris. No [cauruma, kas atgādina] to mutes, [izplūst] upe Na-ra-dza-ra [un] plūst uz dienvidiem. (rMa-bya’i Kha-‘bab plūst caur Pu-rong zemi, un tāpēc tiek teikts, ka Pu sievietēm [ir] brīnišķa sejas āda [pu mo kha dog legs pa).”
Vēsturiskas ziņas par četrām upēm ir ne tikai Bonpo tekstos kā šeit sniegtajos tekstos, vairākas no šīm liecībām var rast arī nozīmīgos budisma tekstos, kā arī virknē Indijas tekstu.
Attiecībā uz tā sauktajām Četrām Dižajām Izcilas Apjēgas Svētvietām [mchog tu sgrub pa’i gnas chen po bzhi] mēs atkal atsaucamies uz tekstu Tshangs dbyangs yid ‘phrog, kas sniedz ši vietu, kā arī saistīto četru upju un to tecējuma skaidru aprakstu (turpat, 8,2):
“[…] Khyung-lung dNgul-mkhar, ko sauc par Uzvarošā Cilvēka Iepriecinājumu [rGyal-ba mNyes-pa’i yul], ir Galvenā visu uzvarošo Viedības Turētāju apjēgas, piepildījuma vieta.
{
}
Katra klints izskatās kā blīva Garudu (khyung chen rdzong la spungs pa: tas ir, var teikt, kalna cietoksnis, kur sapulcējas un dzīvo daudz ērgļu) sapulce. Katrai slepenajai alai (sauktas dbal gyi phug bu [mazas virsotnes alas]) ir vienas no Piecām Ģimenēm iezīme – svastika, ritenis, lotoss, dārgakmens un tā tālāk. Visiem augiem un kokiem piemīt [iedvesmotas] Atmodas izraisītājs spēks. Visām upēm un avotiem piemīt dziedinoša nektāra [iedarbības] spēks. Tur no ziloņa mutes plūst Gangā upe šādā veidā: tā izplūst no cauruma ziloņa veida kalnā un plūst uz Ma-pang Ezera austrumu pusi avotā, ko sauc par Thung-ba Rang-grol (Pašatbrīvošanās caur [ūdens] Dzeršanu). No Ma-pang Ezera tā ietek vara caurumā un no tā sasniedz La-ngag-gser Ezeru. No tā tā ietek dzelzs caurumā, [kaut gan] ir iespējams arī, ka tā var ieplūst no kalna nogāzes [la] Zhang-zhung Khyung-lung apvidū. Tā tas ir teikts.
Tad pa kreisi no upes Na-ra-dza-ra Zhang-zhung Bya-ri gTsug-ldan [Cekulainais Putns] Kalnā ir visu uzvarošo Viedības Turētāju apjēgas Runu vieta (saukta par Sir-ta Pu-ri). Katra klints ir kā svastiku kaudze, katra slepenā ala staro labu pareģojumu paš[radītās] iezīmēs, avotu un strautu ūdens plūst kā mūžīgās dzīvības nektārs, visi augi, koki un puķes aug kā dziednieciskas zāles, kas pasargā apzinošās būtnes, un zemei un akmeņiem piemīt neiedomājamas svētības īpašības. Tā tas ir teikts.
Na-ra-dza-ra, upe, kas iztek no pāva knābja, plūst no [avota], kas atrodas Ti-se Kalna labajā pusē, un ko sauc par lHa-chu [Dievišķais Avots]. Tekot uz La-ngag-gser un tad caur dzelzs caurumu, tā nonāk Cekulainā Putna Kalna priekšā; tā parādās no cauruma kalnā, kas izskatās kā gara dzīvības vāze un [galu galā] sasniedz Indijas valsti.
Tad, upes Gyim-shang ‘Khyil-ba apvidū ir visu uzvarošo Viedības Turētāju apjēgas Prāta vieta (saukta par Lang-ka Shag-pa’i-ri), kas atrodas Sarkanās Klints Dārgakmeņa Paugura Kalnā [Brag-dmar Rin-chen sPungs-pa]. Katra šā kalna klints ir kā dārgakmeņu kaudze, katra slepenā ala satur dārgumus vēlmju piepildīšanai, katram augam, kokam un ziedam piemīt Auga, kas Vienmēr Raud [rtag tu ngu ba] īpašības, un avotu un strautu ūdens ir patīkami slāpes remdējošs. Tas ir [apziņas] nodošanas kalns, kur ir svētīgi atstāt cilvēka galvaskausu (thod pa bor chog ‘pho ba ri). Tur uz austrumiem plūst Gyim-shang upe; Dienvidu Avota upe strauji plūst no avota, kas šķiet parādamies no varavīksnes, kas grezno Sarkanās Klints Dārgakmeņa Paugura Kalnu. Ir teikts arī, ka šī upe plūst lejup no cauruma kalnā, kas atgādina tīrasiņu zirgu.
Tad, upes Sing-nga apvidū ir vieta Žang Žung zemes Ru-thog Kalnā (sauktā arī Ra-bzhi rgya), kur sapulcējas visi uzvarošie Viedības Turētāji bez izņēmuma. Katra klints atgādina dievišķu Varoņu un Dākinī sapulci, un tur ir [lietas, kas līdzinās] pašradītiem Vēlmju Piepildītājiem Kokiem (dpag bsam shing), nektāra upēm un tā tālāk. Katra slepenā ala staro gaismā, kas kliedē neapjēgas tumsu; visi avotu un strautu ūdeņi ir tik gardi kā nektārs; brīnišķas pļavas un līdzenumi ir kā dievību {lHa}, {pusčūsku} Klu un cilvēcisku būtņu mandalas. Tiek teikts, ka tur atrodas arī Zom-shang-lcags Ezers, kas pēc apveida atgādina Svētlaimes Izsmalcināto Virpuli (nor bu dga’ ‘khyil).”
Kas attiecas uz tā sauktajām Četrām Dižajām Negantā Mirdzošā Aizām [drag po dbal gyi rong chen po bzhi], teksts Tshangs dbyangs yid ‘phrog atzīmē (turpat, 9,1):
“Smalkā Sniega Dārgakmeņa [Gangs Rin-po-che, Kailāša Kalns] labajā pusē ir Pašradītās Esamības Dēmonu Pakļaušanas Aiza (saukta par mGon-po-rong). Pa labi ir sKu-mchog dMar-po (sku mchog dmar po: iespējams, tā ir dievība, līdzīga budistu dievībai dPal rTa-mchog Rol-pa, kas ir Lotosa Ģimenes Balss mandalas centrālā dievība) pils (saukta par gNyan-po Ri-rdzong), kas atgādina Sarkanās Klints Stūpu ar deviņiem punktiem; pa kreisi ir dBal-chen Ge-khod pils (saukta par mGon-po-bing), kas atgādina melnu Deviņzaru Svastiku masīvu. Debesīs, kas līdzinās pusmēnesim, sapulcējas daudzveidīgas Viedības Dievības, tik [neskaitāmas kā] zvaigznes debesīs.
Tad, pa kreisi no Ti-se Kalna, ir tā sauktā Noslēpumu Aiza, Negantā Garudas Cietoksnis (saukts par rDzong-mdo). Tā ir liela aiza, kas atrodas starp uguns dieva Ag-ne-ram Dvēseles Kalnu, sarkanu kalnu, kas atgādina mirdzošo Me-ri, labajā pusē un Melno Garudas Kalnu, kas atgādina melnu Garudu, kas planē debesīs, kreisajā pusē. Aiza ir trīsstūrveida un atveras kā vārti gan uz debesīm, gan zemi; tur telpu kā mākoņi pilda visas Noslēpumainā [spēka] dievības.
Tad tur ir tā sauktā Smaržīgā Vīraka Kalna Dēmonu Pakļaušanas Virsotnes Aiza (saukta par Lung-nag). Tā ir milzu aiza, kas atrodas starp melnu akmeņainu klinti, kas izskatās kā liesmojoša žilbinoša dzelzs [gnam lcags], labajā pusē un sarkana slānekļa klinti, kas līdzinās karaspēka sapulcei, kreisajā pusē; tā daļa, kas atveras pret debesīm, līdzinās robotām piecu zibeņu smailēm (thog ri rtse lnga: kalnam ir piecas smailes, kas atgādina zibeņveidīgas bultu smaiļu virsotnes), kas mirdz kā Me-ri [Kalns]; šajā vietā pulcējas visas Darbības dievības, it kā tā būtu zemes virsotne.
Tad tur ir sTag-ri Khra-bo Kalna Aiza (saukta Ke-ru-ri-rong). Tā ir lielā Ri-rong Nag-po aiza, kas minēta ceļa aprakstā [kha byang]. Atvērums uz debesīm ir spics kā pleca lāpstiņa (gnam sgo sog ka: iespējams, tas nozīmē, ka debesu laukums, kas redzams no aizas, ir bijis trīsstūrveida kā pleca lāpstiņa), {lejup} uz zemi ir slāņaina sniegiem klāta akmens klints [ar] ezeriem, avotiem un tā tālāk. Ir teikts, ka tajā vietā, kas atgādina dārgakmeņu pili, no Visuma pulcējas visas sievišķās aizstāves [sMan-mo], tik jaukas kā ziedi pļavā.”
Šis pats teksts apraksta arī Četras Dižās Nemainīgā Kontinenta Birzes [mi ‘gyur gling gi tshal chen po bzhi], to atrašanās vietas, izkārtojumus un īpašus raksturojumus (turpat, 9,7):
“Par Birzi, kas ir Khyung-lung dNgul-mkhar (ko sauc par mkhar gdong: ‘cietoksnis ar sejām’ dēļ daudzajām alām, kas tam raksturīgas) – [garīgās] apjēgas vieta Žang Žung valstī, {par to} tiek runāts kā par visu Viedības Turētāju dzimšanas vietu un kā par pārejas ceļu [gong ba] nokļūšanai 108 dižajās svētvietās.
Tad tur ir ‘Dzam-gling Birze, kur sastopas Sniega Kalns (Ti-se) un trīs ezeri. Šajā apkārtnē ir caur Ķermeni, Runu, Prātu, Labumu un Rīcību svētīti un pareģojumus snieguši visi Uzvarošie Budas. Mūsdienās visas apzinošās būtnes, kas to ierauga, attīrīs savas ciešanas un apziņas aizēnojumus, cilvēks var pilnveidot labo īpašību uzkrājumu, [kas uzrāda] cēloni, un patiesi gūst Viedības zīmes, [kas uzrāda] augli; un pat ja cilvēks šo vietu neredz, bet vien dzird par to, tiek teikts, ka tas cilvēks sasniegs atbrīvošanu piecās dzīvēs.
Tad tur ir Žang Žung Mūžīgās Smilts Birze [Zhang Zhung Bye-ma g.Yung-drung-tshal]; tajā ir labvēlīgs ceļš, kas izskatās kā svastiku virkne, darināta no smalkas baltas smilts, vienas dienas gājiena garumā, [kas sākas no] upes, kas plūst no zirga mutes. Tā kā tas ir ceļš [bla dwags: sens Tibetas izteiciens, kas nes to pašu nozīmi, ko mūsdienu vārds rnam grangs, tas ir, ceļš, ieradums, paņēmiens, izkārtojums, veids un tā tālāk], kurā Mūžīgā Bon mācība izplatās desmit pasaules virzienos, to vietu sauc par Zhang-zhung Byma [smilts] g.Yung-drung [mūžīgā] Tshal [birze].
Tad tur ir Zhang-zhung Mi-‘gyur Dum-pa tshal Birze (saukta par Gro-shod Gung-dum). Izvietota Žang Žung lejas apvidū, tā ir raksturīga ar lielu klinti, kas atgādina valdnieku tronī. Tā kā šī birze, kurā ir daudz klinšu, ir simbols [saskanīgam] ceļam, kurā Žang Žung Bon valdnieku spēks izplatās desmit virzienos, to sauc par Zhang-zhung Dum-pa-tshal [Saskaņas Birze].”
Teksts Tshangs dbyangs yid ‘phrog arī ļoti skaidri apraksta Četras Dižās Noslēpumainās Emanācijas Slēptās Alas [rdzu ‘phrul sprul pa’i gsang phug chen po bzhi], to atrašanās vietas, veidolus un četrus apgaismotas darbības [‘phrin las] veidus, ar ko tās saistītas (turpat. 10,6):
“Austrumos no Ti-se Kalna ir Slepenā un Mūžīgā A-ti Ala (saukta par A-phug, A-Ala). Ieeja alā ir burta A veidā; iekšiene ir pilnīgi gaiša. Kā tiek teikts, {tur} vismierpilnāko [dievību] patvaļīgi nevainojama mandala noved jebkuru apzinošos būtni līdz atbrīvošanai, un arī līdz varavīksnes ķermeņa sasniegšanai.
Ziemeļos no Ti-se Kalna ir dBal-chen Me-ri ala, nākusi no dieviem (saukta par ‘Bri-rwa-phug [jaku govs raga ala]). Šī slepenā ala ir trīsstūrveida un spoža [kā] nežēlīgais Me-ri. Būdama niknā dBal patvaļīgi nevainojama mandala un nedalāma no tā Ķermeņa, tā ir vieta, kur bez šķēršļiem [var tikt veiktas] nežēlīgas darbības.
Rietumos no Ti-se Kalna ir Uzvarošo un Visu Pārvarošo [Darbību] Ala (saukta arī par Zur-khang Brag-phug). Šī slepenā ala plešas kā varens, dziļš un garš pusmēness stars. Būdama varenu [dievību], kas pārvar trīs sfēras, patvaļīgi nevainojama mandala, [tā ir vieta], kur pārvar trīs pasaules, [kur] bez šķēršļiem [rodas] Emanācijas, un kur var rast neskaitāmas būtnes, apveltītas ar pareģu viedību.
Dienvidos no Ti-se Kalna ir zemē slēpta Ziloņa Na-sti (glang chen na sti: domājams, te ir sanskrita vārda hastin, kas nozīmē ziloni, rakstības kļūda) Ala (saukta Glang-chen sBas-phug – Slēptā Ziloņa Ala). Šī slēptā ala ir kvadrātveida, un tai piemīt jauka dziedniecisko zāļu smarža. Būdama [dievību, kas veic] Uzlabošanas Darbības, patvaļīgi nevainojama mandala, tā ir visu Uzvarošo skaidri pareģota [kā] pilnīgas apjēgas [vieta], un tiek teikts arī, ka tai piemīt spēks novest apzinošās būtnes līdz briedumam un atbrīvošanai.”
Kas attiecas uz tā sauktajām Četrām Dižajām Cietajām un Nesagraujamajām Klintīm [mi ‘jig gtams pa’i brag chen po bzhi], šis pats teksts apgalvo (turpat, 10,6):
“Visas dižās klintis iepretim Ti-se Kalnam izskatās kā nemainīgu zelta svastiku krāvumi, [un tāpēc tās sauc par] Mūžīgā Bon Dvēseles Klintīm (g.yung drung bon gyi bla brag). Visas lielās klintis [Ti-se Kalna] labajā pusē atgādina vēlmju un vajadzību piepildošu dārgakmeņu kaudzes, [un tāpēc tās sauc par] Dārgakmeņu Dvēseles Klintīm [rin chen nor gyi bla brag]. Visas lielās klintis [Ti-se Kalna] kreisajā pusē atgādina deviņspieķu riteņu krāvumu, [un tāpēc tās sauc par] Izsmalcināto Dārgumu Dvēseles Klintīm [rin chen gter gyi bla brag]. Visas lielās klintis [Ti-se Kalna] aizmugurē atgādina nesagraujamu vadžru, [un tāpēc tās sauc par] Nemirstīgās Dzīvības Dvēseles Klintīm [‘chi med tshe’i bla brag].”
Iepriekšminēto Četru Dižo Bon Dārgumu Tempļu [gtsug lag bon gyi gter chen po bzhi], trīspadsmit alu, kurās noglabāti noslēpumi, [gsang ba’i sbas pbug bcu gsum], un tamlīdzīgi, sīkāki apraksti ir rodami arī tekstā Gangs ti se’i dkar chag tshangs dbyangs yid ‘phrog.
Senā un ļoti ievērojamā budistu tekstā Rlangs kyi po ti bse ru rgyas pa mēs lasām (Bod, 4,17):
“No piecu sākotnējo lietu būtības parādījās liela ola. Ārējā čaula kļuva par brīnišķām baltām klintīm; olas baltums virpuļoja mirgojošos baltos ezeros; no starpplēves [dar cha] tika laistas visas sešu šķiru apzinošās būtnes; spirālveida audu saites, kas sasaista olas dzeltenumu ar starpplēvi otrā čaulas galā (chalazae) [phrum], kļuva par astoņpadsmit [olām], un viena vidū parādījās augšā kā viena balta ola.”
Kā fakta būtība no teksta skaidrojuma ir viegli saprotams, kā ar astoņpadsmit kosmisko olu parādīšanos, kas radītas no sākotnējo lietu kopējās būtības, esamībā nākusi pasaule, un īpaši – kā no šīs baltās olas izcēlušās Žang Žung un Tibetas zemes.
To kā radīts visums un apzinošās būtnes, skaidri apraksta sPyi spungs Tantra (rGyud, KHA, 9,1):
“Skolotājs Kun-tu bZang-po un Dižā Māte Kun-tu bZang-mo, iedvesmoti meditēt uz esamības [dažādu veidu] izpaušanos, dēļ līdzjutības, kurā tie turēja bezpalīdzīgās apzinošās būtnes, pastāvēja apceres [stāvoklī], saskaņojot Paņēmienu un Visaugstās Zinības. [Visapkārt] izplatījās gaismas stari. [Tie] izcēlās no Būtības, kas radusies no [Izplatījuma] Izplešanās kā atmiņas un domāšana. [Tie izcēlās] no tā kā apjēga un apziņa. Tas viss radās no [izplatījuma] Izplešanās, ko [izpauda] Dievišķās Mātes žēlastība; tādējādi domāšana un atmiņas izpaudās kā okeāns ar deviņām salām. No šīs izpausmes esamībā nāca Sievišķā būtne. Tā kā tai vēl nebija vārda, Ye-shrid rGyal-po [Sākotnējās Esamības Valdnieks] deva tai vārdus Phyi-mo gNam-phyi Gung-rgyal [Izplatījuma Ciltsmāte Karaliene], Chu-lcam rGyal-mo [Ūdeņu Karaliskā Kundze] un Srid-pa’i rGyal-mo [Esamības Karaliene]. Tas viss izplatījumā izpaudās pats nākot no Dižā Dievišķā Tēva līdzjutības; tādējādi no Tukšuma bezgalīgās jomas izplūda apjēga un apziņa. No šīs izpausmes esamībā nāca smalkas (netveramas) vielas ola. Šī ola izšķīlās no pašas spēka labvēlības, un tās iekšā esamībā nāca balta Vīrišķa būtne ar tirkīza matiem [un] dārgakmeņiem rotātu turbānu {čalmu}.
Ye-srid rGyal-po to nosauca par Srid-pa Khri-rgyal Khug-pa (Gaismas un Apliecinošās Radīšanas Valdnieks, skat. Namkhai Norbu, Drung, Deu and Bön. Narrations, symbolic languages and Bön traditions in ancient Tibet, LTWA, 1995, p.148, p.271, n.22 un p.274, n.6 [tn]), Phya Yo-la Khyab-pa, Shel-wer sPug-gi Chen-po [Dižais ar sPug, Nekļūdīgo Prātu], Jo-bo Ye-shes Rlung-gi ‘Dab-ma-can [Vēja spārnotais Viedības Valdnieks], Sangs-po ‘Bum-khri Srid-pa’i-myes [Esamības Pirmtēvs]. Tā notiekot, no Telpiskās Esamības Pirmatnējā Stāvokļa Dimensijas un Viedības brīnumainā iespējamā cēloņa esamībā nāca tumsas un gaismas nosacījumi. Nakts laikā pāris [stang dpyal] apvienojās, un tāpēc atmosfēru pārņēma Neesamības netikumība. No šā piesārņojuma [grib ‘tshos pa] izcēlās melni garaiņi; garaiņu daļiņas savācās un ar bezmutes elpas ietekmi atkāpās melnā dzelzs olā.
Šo olu pārdūra knābjošs virpuļvējš, kas to atplēsa; garaiņi tika izlaisti izplatījumā un kļuva par Tiem Trīspadsmit, kas Aptvēra Debesu Jomu [gNam-g.yen ‘Phro-ba bCu-gsum] (gnam-g.yen ‘phro-ba bcu-gsum [saukts arī par Yar-g.yen gNyen-po bCu-gsum, Trīspadsmit Augstākās Jomas Varenie]: par tiem skat. sadaļu par gShen-rab dzimšanu, II nodaļa); chalazae (spirālveida audu saites, kas sasaista olas dzeltenumu ar starpplēvi otrā čaulas galā) [zer ma] vidū izjuka un kļuva par Deviņiem Starpjomas Nelokāmajiem [Bar-g.yen gTod-po-gu] (bar-g.yen gtod-po-gu: par tiem skat. II nodaļā), olas dzeltenums [dpril] palika uz zemes un kļuva par Vienpadsmit Dižajām Zemes Jomas Būtnēm [Sa-g.yen Che-ba bCu-gcig] (sa-g.yen che-ba bcu-gcig: par tiem skat. II nodaļā). [Tālāk] čaula [sgong shun] kļuva par patvērumiem [‘khra ba’i gnas su srid]; starpplēve [gdar sha] kļuva par aizsardzības ieročiem; [un] olas baltums [sgong chu] kļuva par slimību dīgli. Vēl vairāk, tā kā galvas juta, [bet] deguni nebija pievienoti [shang ni ma blan par], [sākotnējais pāris] dzīvoja kā nakts ķermenis; un tāpēc esamībā nāca gaiši brūna koka ola; šī ola izšķīlās pati no sava spēka, un no tās būtības [dwangs ma] esamībā nāca gDon (dēmoni, kas izraisa slimības un enerģijas grūtības [tn]) un Dri-za [Smaržu, smaku Ēdāji gari, sanskr. Gandharva]; tās serde pārvērtās par [dzīvniekiem ar] spārniem, nagiem un tā tālāk, kā arī par zivīm un rāpuļiem, kas mājo ūdenī. Tad, rītausmā, esamībā nāca [cilvēks] ar nokarājušos vēderu, [kas nes] nelaimi. Rādot [savu] ļauno rādītājpirkstu, [tas radīja] deviņus dēlus un deviņas meitas; [to radītos] astoņpadsmit mazdēlus un astoņpadsmit mazmeitas [kas savukārt] kļuva par trīsdesmit sešiem pāriniekiem.
Tad, kad galvas juta un [arī] deguni bija pievienoti, no Paņēmiena un Augstāko Zinību emanācijas esamībā nāca ola, darināta no smalkām, netveramām vielām, spoža iekšēji un ārēji. Tēvs un Māte to sasita, un ārā izplūda [saturs]: chalazae saites izkliedējās izplatījumā un kļuva par 360 ‘Thor gSas [Svētajām Dievībām], olas baltums nolija uz zemes un pārvērtās par 21000 bDar [sic] gSas [mDa’-gSas, Bultu Dievības], olas dzeltenums kļuva par 990000 dBal gSas (dievībām). No olas serdes esamībā nāca trīs bērni – divi brāļi un māsa: vecākais brālis [bija] lHa-rab gNyen-rum-rje [Dievišķo Radurakstu Varenais Stāstītājs], jaunākais brālis [bija] sNang-ba ‘Od-ldan [Spožais Tēls] un māsa [bija] gNam-phyi Gung-rgyal [Izplatījuma Ciltsmāte Karaliene]. No lHa-rab gNyen-rum parādījās trīs emanācijas: lHa, Gar un rTen. lHa ir vēlmju, veidolu un bezveidolu pasaules. Gar ir varenais valdnieks, kas savalda gDon (dēmoni, kas izraisa slimības un enerģijas grūtības). rTen ir Phya[-rje Ring-dkar], Srid[-rje ‘Brang-dkar] un sKos[-rje Rang-dkar]: tie ir [emanācijas], kam uzticēta dzīvo būtņu esamības kārtības pārvaldīšana.
No sNang-ba ‘Od-ldan parādījās trīs emanācijas: cilvēciskās būtnes, sMra un gShen.
(mi smra gshen dang gsum: attiecībā uz šiem trim būtņu veidiem teksts rTsa rgyud nyi sgron teic (Thob 91, 46,4):
“Vidū ir cilvēciskās būtnes – sMra un gShen. [Cilvēciskās būtnes dalās] četros cilvēku [veidos], kas lieto savu saprātu, [tādējādi piederoties] jomai, [kas ir] ceļš [uz] atbrīvošanu [dbag pa’i mi bzhi’i thar lam zhing], un ir četri [veidi], kas dzīvo četros kontinentos, [un kuri], atkrituši no atbrīvošanās [ceļa], [ir cilvēku atkārtotas pārdzimšanas] pamata līmenī [gling bzhi’i mi bzhi thar lhung gzhi]. SMra ir astoņi cilvēku veidi, [kas dzīvo] mazos kontinentos. Tie, kuri nav pelnījuši pārdzimšanu augstākā līmanī, nokrīt zemākos esamības līmeņos: tie ir ļaunie gari [‘Dre], asinskārie dēmoni [Srin] un zemes nelaimes gari [Byur], pusdievi, kuri apkaro dievus un cilvēciskās būtnes, [tie, kuri pārdzimst] elles jomā [un] badīgie rēgi. gShen ir Skolotāji, triju laiku Apskaidrotas Būtnes, labvēlīgi pret apzinošām būtnēm.”
Un arī (turpat, 99, 50,2):
“Cilvēki dzīvo četros kontinentos. To vidū tiem, kuri novēršas no tikumības un uzvedas noliedzoši, un Mra, kas dzīvo mazajos kontinentos, piemīt cilvēku fiziskā daba, tomēr [to] izziņas plūsma [shes rgyud] ir [kā] dzīvniekiem”.
Izteikums “dpag pa’i mi bzhi’i thar lam zhing” ir rodams arī teksta citā versijā (rGyud, TSA, 51,1), bet citādi lasāms “dpags pa’i mi bzhi thar lam zhing”; domāju tas var attiekties uz pārdzimšanu cilvēku mājoklī, kas ir piemērots atbalsts sekot atbrīvošanās ceļam atkarībā no atsevišķa cilvēka prāta iespējām.)
{Turpinot sPyi spungs Tantra (rGyud, KHA, 9,1):}
“No olas [netīrajiem] nosēdumiem kā jau ar ciešanām dzimuši dēmoni esamībā nāk gShen dēmons Khyab-pa Nag-po, dēmoni Ma-tang-ru-ring un Gar-ma Dza-la un Yag-sha Kho-re. No olas čaulas [esamībā nāca] aizsardzības bruņas, no plēves aizsardzības ieroči, no olas baltuma dziedinošas zālītes un [no tā] pilnībā attīstījās esamības ķēde.”
Aplūkojot izteikumus, kuru nozīme šajā izvilkumā nav tieši acīmredzama, mēs atrodam “Būtība, kas izceļas no Izplešanās” (klong dgu ‘byung ba’i snying po). Šeit izteikums klong dgu nozīmē vienkārši visaptverošu izplešanos [klong yod do cog]; no konteksta var secināt, ka nepastāv deviņi [dgu] atšķirīgi izplešanās veidi.
Izteikums “atmiņa un domāšana izceļas kā divi” (dran pa dang bsam pa gnyis su byung) ir skaidrots tekstā rTsa rGyud nyi sgron (Thob, 66,33,1):
“No augšas pakāpeniski izcēlās veidolu jomas dievības, [kas uzturas meditatīvas uzsūkšanas stāvoklī]. Atmiņas jēdziena apjēga izcēlās no Īstenības Izplešanās, neierobežota stāvokļa, būtības. No tā [tie izcēlās] kā apjēga un apziņa.”
Tādējādi, šis teksts skaidri nosaka atmiņas jēdziena būtību, skaidru viedokli, domājoša prāta dabisku noslieci kā apjēgu [rig pa] un priekšstatus veidojošu dabu, apjēgas virzošo aspektu kā apziņu [shes pa].
Līdzīgi apgalvo teksts gSas mkhar rin po che thig le dbyings chen (rGyud, TA, 11,3):
“Būtība, ko radīja dižā Īstenības Izplešanās, kas izstaroja no Dievišķā Tēva un Mātes apceres stāvokļa, nāca esamībā kā atmiņas [dran gsas] dievība, [kā] apjēga un apziņa.”
Ja aplūkojam šo runas veidu, ir droša arī cita saistība. Izteikums “izplūda (emanated) no Tukšuma bezgalīgās jomas” [kha le (žang žung valodas vārds, kas nozīmē: Bezgalība, Tukšums) stong ‘byam gyi bag las sprul] parādās arī tekstā rTsa rgyud nyi sgron (Thob 66,35,5): “Tālāk, no Tukšuma bezgalīgās jomas izplūda apjēga un apziņa”. [yang ni shes dang rig pa gnyis/kha le stong ‘byams bag las sprul], bet bez tālāka skaidrojuma. Ja aplūkojam vārdu kārtību, izteikums var nozīmēt vai nu “kas nāk no apjēgas un apziņas burvestīgās parādīšanās” [shes dang rig pa’i cho ‘phrul gyi bag las byung ba], vai “kas izceļas no apjēgas un apziņas bezpūļu iespējām” [shes rig gi nus pa rtsol med shugs ‘byung gi ngang nas sprul par shar ba].
Teksts rTsa rgyud nyi sgron satur arī dažādus vārdus, kas attiecināmi uz Sangs-po ‘Bum-khri (Thob, 67,34,1):
“Sākotnējās Esamības [Ye-shrid rGyal-po] Valdnieks, [viņu] nosauca par
gNam-gyi lHa-rgod Thog-pa-rye [Izplatījuma Nevaldāmo Dievu Sākotnējais Valdnieks] (lHa-rgod Thog-pa: ir aizbildnieciska dievība [yi dam], uz kādiem attiecas dēmonus savaldošo aizbildņu šķira, ko sauc par lHa-rgod [nevaldāmie dievi]) Pārņemts no Drung, op.cit,p109 un atbilstoša piezīme 32,p.261.[tn]);
Yang-dag Khri-rgyal Khyug-pa;
Lo-la Khyab-pa Phya-yi-rje [Labklājības Valdnieks];
Shel-ber sPungs-gi Ched-po-cing;
Jo-bo Yi-ge Rlung-‘dab-can [Burtu Valdnieks ar Vēja spārniem];
Sang-po ‘Bum-khri Srid-pa’i-myes;
Khri-bzhi gNam-ting (pārņemot no Dagkar Namgyal Nyima, Zhang Zhung Tibetan English Contextual Dictionary, Bonn, 2003, p.127 – kur Khri bzhi nam ting ir minēts kā viens no četriem apjēgušiem gShen jeb četriem sākotnējo lietu gShen, kas saistīti ar sākotnējo lietu telpu. [tn]) sKye-‘gro’i-yab [Dzīvo Būtņu Tēvs].”
Šajā tekstā rādītie saprotami ir visi vārdi, izņemot Shel-ber sPungs-gi Ched-po-cing, tomēr tā nozīmi varam secināt caur citu teksta rTsa rgyud nyi sgron (rGyud, TSA, 36,2) versiju, kurā ir Shel-wer Phu-ge Chad-pa-ci (šis vārds, šķiet, ir žang žung un tibetiešu valodu sajaukums; tas varētu nozīmēt – dižais [shel] valdnieks [wer] no Phu-ge [varbūt sPhu-ge, Žang Žung valdnieku dzimta], kas uzliek sodus [Chad-pa-ci: tib. Chad pa, sodīt; žang žung ci=tib. can, apveltīts ar, kalpojošs kā. Pārņemts no Dagkar, op.cit.pp.258,326 un 379.[tn]]) un tūlīt pēc tam Jo-bo Yi-ge Rlung-‘dab-can vietā ir Jo-bo Ye-mkhyen Rlung-‘dabs-can [Sākotnējo Zinību Valdnieks ar Vēja spārniem]]
Izteikums “sgong dpril sa la lus pa” [olas dzeltenums, kas palicis uz zemes], citēts no sPyi spungs, Nyi sgron ir rakstīts “sgong dpris sa la blug pa” [olas dzeltenums, kas izliets uz zemes] un “sgong sprin sa la lugs pa” [olas dzeltenums, kas nokritis uz zemes]. Bez tam, kur sPyi teikts “čaula kļuva par patvērumiem [sgong shun ‘khra ba’i gnas su srid]”, tekstā Nyi sgron ir “čaula kļuva par mazu ciešanu māju” [sgong shun sdug bsngal khang bur byung]; iepriekšminētais jēdziens ‘khra ir radniecīgs ‘phra, kas ir jāsaprot kā ciešanas, tā ka es domāju, ka šā izteikuma īstā nozīme ir “tā kļuva par ciešanu vietu” [nyon mongs pa’i gnas su srid].
No sPyi spungs citētais izteikums “yang dbu brgyud shang ni ma blan par / nam phyed lus su ‘tshos” [tā kā galvas sajuta, [bet] deguni nebija pievienoti (heads touched [but] noses were not joined), [sākotnējais pāris] dzīvoja kā nakts ķermenis] nedaudz skaidrāks ir tekstā Nyi sgron, kur lasāms “yang dbu btud shangs kyang ma blan par / lus kyang nam phyed lus su ‘tshos pa la” un arī “yang dbu btud shangs kyang ma slan par / lus dang lus nam phyed ‘tshos pa la [galvas sajuta, bet deguni nē, tā ka [sākotnējais pāris] dzīvoja vēl [kā] nakts ķermenis]”. Pat vēl skaidrāks lasījums ir rodams tekstā gSas mkhar thig le dbyings chen (rGyud, TA, 12,5): yang dbu rlan shangs ma rlan nas nam phyed tsam der ‘tshos shing / shos pa’i sgo nga skya bo zhig tu srid [no apvienojuma, kas notika ar sajūtošām galvām un nepievienotiem deguniem, [sākotnējais pāris, kas] pastāvēja tikai naktī, nāca esamībā kā bāla pelēka ola].
Sakarā ar tā sauktajiem deviņiem dēliem un meitām, teksts sGra ‘grel ‘phrul gyi lde mig raksturo (Dhi, 57,11):
“Saskaņā ar to šīs deviņas sievišķās būtnes [dpyal mo] un deviņas vīrišķās būtnes [stangs po], kas bija ciltstēvi un ciltsmātes, radīja daudzas ķermeniskas izpausmes; [šīs ķermeniskas izpausmes], būdamas garīgas emanācijas, nelietoja par barību gaļu un asinis, nevalkāja netīrīgus apģērbus un dzīvoja gaismas un parādību veidā (smigs: visi rēgu veidi, kas nav uztverami kā parasti ar maņām vai arī neīstas vīzijas, tādas kā mirāžas); kas attiecas uz to vārdiem, noteiktības nav, jo uz tiem ir attiecināts milzums nozīmju (mtshan rnams ni bda’ yis don bdo ba tsam: varbūt tas nozīmē, ka to vārdi var būt visdažādākie, jo tie pamatojas uz priekšteču ideju).”
Arī teksts sGra ‘grel ‘phrul gyi lde mig (Dhi, 57, 14) satur izteikumu, no kura varam uzzināt par tā sauktajiem astoņpadsmit mazdēliem un astoņpadsmit mazmeitām, kas kļuva trīsdesmit seši pārinieki:
“Ir teikts, ka dzima astoņpadsmit brāļi un [astoņpadsmit] māsas. gNam-then, rGung-then un tā tālāk (las stsogs: tas ir sens Tibetas izteikums, kas atbilst mūsdienu la sogs pa, ko dažkārt raksta arī las sogs) ir Izplatījuma Dievi; gNam-lcam Khri-ma un tā tālāk ir Deviņas [Izplatījuma] Māsas; rTsang-la Pu-dar un tā tālāk ir Deviņi Zemes Dievi; gTsang-lcam Gyur-pa-ma un tā tālāk ir Deviņas [Zemes] Māsas. Tādā veidā tie kļuva par trīsdesmit sešiem pāriniekiem.”
Turklāt, šis pats teksts (Dhi, 52, 10) rūpīgi apstrādā viedokļus, kas ir izteikti tekstā mDzod phug, kas apraksta veidu, kā esamībā laistas apzinošās būtnes:
“Ir teikts, ka no piecu sākotnējo cēloņu būtības esamībā nāca divas olas. Tas nozīmē, ka no piecu sākotnējo lietu – vēja, uguns, ūdens, zemes [un izplatījuma] – būtības esamībā nāca divas olas, viena tumsas un viena gaismas ola. Tad, pateicoties dievišķā [Khri-rgyal Khug-pa] tieksmei, no piecu sākotnējo cēloņu tīrās būtības esamībā nāca starojoša ola ar četrām pusēm un astoņiem stūriem un četrgadīgas jaku govs lielumā. No netīrās būtības esamībā, pateicoties Med-‘bum Nag-po tieksmei, nāca tumša ola ar trim pusēm, tik liela kā nekustīgs trīsgadīgs vērsis. Ir teikts, ka baltās olas izšķilšanos izraisījusi gaisma un stari, [tas ir], čaulu saplēsis Tēva [izstarotas] gaismas ritenis. No skaidrās gaismas, kas izplūda un izkliedējās izplatījumā, esamībā nāca 360 Izkliedētās Dievības [‘Thor gSas]. Katrs no 360 gaismas cilvēkiem jāja uz noslēpumaina ērzeļa [smig gi rta pho], un katru aptvēra liesmu ritenis; tie ir tie, kas rada atbalstu tikumiskai rīcībai. No stariem, kas izkliedējās zemāk, esamībā nāca desmit tūkstoši Bultas Dievību [mDa’ gSas] ar simt tūkstoš zirgiem; tie ir varonīgo dievu un cilvēcisko būtņu atbalsts. No olas iekšējās būtības esamībā nāca Srid-pa Sangs-po ‘Bum-khri, Khri-rgyal Khug-pa emanācija. Būdams dievišķa izpausme cilvēka izskatā, viņš parādījās kā balts vīrs ar septiņām tirkīza bizēm, kas karājās līdz viņa padusēm (g.yu’i dbu skra mchan lhan bdun: ar septiņām tresēm jeb tirkīzkrāsas matu pīnēm, kas nolaidās uz krūtīm abās pusēs. Citi teksti teic arī – mchan lhag bdun, septiņi izaugumi krūškurvja sānos). Tas ir Esamības, Esamības Jomas Valdnieks, un viņu sauc par Srid-pa Sangs-po ‘Bum-khri, jo viņš aizsargā visus tikumus, labvēlību un pārticību.
Melno olu izšķīla neziņa un tumsa. Tās čaulu melnās tumsas izplešanās brīdī salauza bsKal-pa Med-‘bum Nag-po; no melnās gaismas, kas izplūda augšup, esamībā nāca gara tumsība, grūtsirdība un trulums; no melnajiem stariem, kas izplūda lejup, dzima ārprāts, nomāktība un apātija. No olas iekšējās būtības esamībā nāca spožs melns vīrs ar matiem, kas sasieti trijos kušķos. Med-‘bum Nag-po viņu nosauca par Mun-pa Zer-ldan Nag-po [Tumsas Starojošais Melnais]. Tas ir Tukšuma, Neesamības Jomas Karalis, jo tas izbauda sagrāvi, traucēkļus, postu un iznīcību. Gaišā būtne un tumšā būtne tiek sauktas par tikumisku un netikumisku rīcību senčiem; tos zin arī kā Vienlaikus Dzimušos Dievību un Dēmonu [lHan cig skyes pa’i lha dang lHan cig skyes pa’i bdud].”
Un arī (turpat, 53,16):
“Ir teikts, ka no izplatījuma izplešanās esamībā nāca tirkīza ezers. No piecu netveramo sākotnējo cēloņu izplešanās esamībā nāca rasa un ūdens; no tiem tika radīts ārējais okeāns. Tad kā Srid-pa [Sangs-po ‘Bum-khri] tieksmes un apzinošos būtņu darbības iznākums okeāna vidū materializējās sievišķa būtne [dbyal ma mo] (dbyal jeb dpyal ir sens izteikums, kas varētu attiekties uz mūsdienu lcam mo [kundze]; arī ma mo, jēdziens, ko var skaidrot kā atbilstošu senākam ma chen mo, Dižā Māte, ir saistīts ar dbyal jeb dpyal izcelsmi). Okeānu viļņoja vējš, un parādījās gaistošs burbulis, tik liels kā telts; no tā parādījās spoža zila ola. Ola izšķīlās pati ar savu spēku, un parādījās tirkīza sieviete ar indigo krāsas matiem, sakārtotiem septiņās bizēs, kas krita blakām tās krūtīm. Esamības Māte, Metāla [un] Ūdens Karaliene [Chu-lcags rGyal-mo Srid-pa’i-yum]; tā to sauca Tēvs Sangs-po ‘Bum-Khri. To sauc arī par sKo-ba Chu-lcags rGyal-mo [Metāla [un] Ūdens Karaliene, kam Uzticēts Uzturēt Esamības Kārtību], Chab-shang ‘Phrul-mo [Noslēpumainā, Ūdens Izpausme], bZang-za Rin-btsun [Jaukā Cildenā Kundze], Srid-pa’i rGyal-mo [Esamības Karaliene], Sa-trig Er-ti [Pilnīgās Viedības Labā]. Sangs-po un Chu-lcags pārstāv Esamību, [un], runājot par attiecību, tie ir [pirmatnējie] Tēvs un Māte; absolūtā ziņā tie ir Paņēmiens un Visaugstākās Zinības. No šīs savienības, kas notika bez galvu saskares un degunu savienošanas, tika laisti pasaulē zvēri, plēsoņas un putni. No šīs savienības, kas notika bez galvu saskares un degunu savienošanas, tika dzemdināti astoņpadsmit brāļi un māsas. Tie bija [cilts] tēvi un mātes un [šo priekšteču] vīrišķie un sievišķie [pēcnācēji]; tā kā vīrišķo un sievišķo bērnu skaits ir vienāds, par tiem tiek runāts arī kā par pus vīrišķajiem un pus sievišķajiem pēcnācējiem.”
Šie izvilkumi rāda pirmatnējās cilvēku rases izcelšanos. Attiecībā uz Astoņpadsmit Brāļiem un Māsām tekstā Srid pa’i mdzod phug apgalvots (mDo, KHA, 750,5,2):
“[Kopā] tika dzimuši deviņi brāļi un deviņas māsas.”
Deviņu Brāļu [ming dgu] aprakstā, ko satur teksts sGra ‘grel (Dhi, 54,10), lasām:
“Srid-rje ‘Brang-dkar par Srid-rje [Esamības Valdnieks] sauc tāpēc, ka viņš kļuva par pašas esamības dvēseli, un tam tika uzticēta kārtības uzturēšana visā pastāvošajā (yod kyi skos: tas ir, tika uzticēta esamība); par ‘Brang tāpēc, ka tas parādīja savus rīkus (brang du ‘dings: tas parādīja rīkus, ko lietot cilvēces galveno darbu un darbību izpildei) un par dKar [balto] tāpēc, ka tā ķermenis ir balts kā olas čaumala. Cilvēciskās būtnes, kas tika dzimušas kā [tā] pēcnācēji, bija laba un ļauna un dzīves vietu derīguma [un] nevērtīguma vērtēšanas lietpratēji. Visi cilvēki, kam tagad piemīt šādas spējas, ir cēlušies no šīs pirmās dzimtas.
Skos-rje Drang-dkar par Skos-rje [Kārtības Valdnieks] sauc tāpēc, ka tas iedibināja deviņas esamības kārtības [skos dgu]: dēmonus cilvēciskām būtnēm un vanagus putniem, cirvi kokiem un izkapti zālei, aukstu vēju karstumam un sauli aukstumam, zvērus dēmoniem un dziedinošas zālītes slimībām, labvēlības ritus [gto] ļauno garu [bgegs] izraisītiem traucēkļiem un tā tālāk. Par Drang-dkar to sauc tāpēc, ka tas rokā tur baltu koka nūju [drang]. Mūsdienu cilvēciskās būtnes, kas vēlas gādāt par kārtību, kā arī nodarboties ar tirdzniecību, ir tā pēcnācēji.
Phya-rje Ring-dkar par Phya-rje [Labklājības Valdnieks] sauc tāpēc, ka tas aizsargā dzīvības spēku [srog] un atvieglo sāpīgus traucējumus, ko uzkrāj dzīvas būtnes, elpojot. Par Ring-dkar to sauc tāpēc, ka tas valkā garu [ring] baltu tērpu (phya bur dkar po: tiek teikts, ka tas ir tērps no plāna, mīksta un gaiša balta zīda). Mūsdienu cilvēciskas būtnes, kas vēlas dziedināt un palīdzēt citiem, ir tā pēcnācēji.
Pēc tā ir lHa-rabs gNyan-rum. [Par lHa-rabs to sauc tāpēc], ka tas ir divdesmit septiņu dzimtu [rabs], kas sastāv no trim – izplatījuma, zemes un starpjomas – deviņu dievību [lha] kopām, radītājs un par [gNyan-rum] tāpēc, ka tas ir ārkārtīgi varens [gnyan=non che ba] un viscaur krāšņs [rum=brjid]. Mūsdienu cilvēciskas būtnes, kas vēlas paļauties un pielūgt dievus, un kurus iepriecē savu piederīgo un no tiem atkarīgo kalpu aizsargāšana, ir cēlušās no tā.
Tad ir Thum-thum rNal-med-rje, ko cauc par dMu [Thum=dMu], jo tas ir dMu karaliskās ģimenes izcelsmes pamats, [un par rNal-med-rje, Apskaidrotais Valdnieks], jo tas ir modies no garīgu ciešanu miega. Mūsdienu cilvēciskas būtnes, kas runā skaidru valodu, strādā roku darbu, lieliski nododas Mūžīgajam Bon un pasargā svētos rakstus [sde], ir cēlušās no tā.
Skyin-dang Ngar-gyi-rje ir Atmosfēras [skyin dang ngar, burtiski – slapjdraņķis un auksts gaiss] Valdnieks [rJe]. Ja tas ir laimes svētīts, viņš sūta no debesīm lietu, kas aplaimo augus; citādi tas sūta smagu sniegputeni un aukstu vēju, zibeņus, krusu un sniegavētras. Mūsdienu cilvēciskas būtnes, kas sagaida nokrišņus dūšīgi un tajos jūtas pašpaļāvīgi, un kuriem uz ķermeņa ir bakurētas, kas atgādina smalkas pūtītes, ir cēlušās no tā.
Ye-mkhyen ‘Phrul-gyi-rgyal [Brīnumainais Pirmatnējo Zināšanu Karalis] kopš sākotnes zin [ye nas mkhyen] debesīs un ellē veiktu tikumisku un netikumisku darbību nozīmi; ar saviem brīnumdarbiem un noslēpumiem tas darbojas apzinošos būtņu labā. Mūsdienu cilvēciskas būtnes, kam piemīt stipra dziņa uz noslēpumaino un arī diža paļāvība, ir cēlušās no tā.
Sa-bla Dog-‘bum-rje tā tiek saukts, jo ir Simttūkstoš {mežu un kalnu garu} gNyan, {pusčūsku} Klu un Sa-bdag, kuri dzīvo virs deviņiem zemes līmeņiem, Valdnieks. Mūsdienu cilvēciskas būtnes, kas ir lēnprātīgas, ar labu raksturu, cildenas, un kas labi plāno un organizē citus, ir cēlušās no tā.
Tha-chung lJon-phyug ‘Khor-ba-rje ir Augu Valdnieks [tha chung ir pēdējais pavasara mēnesis, ljon phyug burtiski – bagāts ar kokiem], jo tas ir sešu labību (‘bras drug: mieži, rīss, kvieši, pupas, griķi un prosa) un kā septītās – sinepju – lietpratējs, tas ir [arī] Esamības Cikla [‘khor ba rje] Valdnieks, jo tas atbild un nosaka dzīvību un nāvi, kā arī nāves [‘chi ‘dur] ritus. Mūsdienu cilvēciskas būtnes, kas ir padevīgas, noslēgtas, ar tieksmi uz žēlošanos un [redz sevi kā] upurus, ir cēlušās no tā.”
Deviņu Māsu [sring mo dgu] aprakstā, ko satur teksts sGra ‘grel (Dhi, 55,20), lasām:
“gNam-phyi Gung-rgyal [Izplatījuma Karaliene, Izplatījuma Vecmāmiņa] tiek saukta par gNam, jo ir izplatījuma [gnam] Simttūkstoš {sievišķo aizstāvju} sMan[-mo] vadone, un tāpēc tā pakļauj [dēmonu] gNam-bdud Do-bo; par Phyi tāpēc, ka tā ir sievišķu dzimtu ciltsmāte [phyi], par Gung tāpēc, ka tā mājo virs deviņām izplatījuma šķirtnēm (gnam dgu tshigs: devītais izplatījuma līmenis, Trīspadsmit Augstākās Dimensijas Vareno [Yar-g.yen gNyen-po bCu-gsum] mājoklis), un par rGyal, jo tā uzvar [rgyal] septiņus Rol-po dēmonus (bdud rol po rkya bdun: kaut gan īsā, vidējā un garā svētā gShen-rab dzīves apraksta [hagiogrāfijas] versijas piemin nostāstu par septiņiem dēmoniem, kas bēguši uz Kong-po pēc gShenrab’a zirgu zagšanas, nav skaidra apraksta, kas tie bijuši, kāds to izskats, kādi to vārdi un īpašās spējas). Mūsdienu vecas kundzes [yo ze] (žang žung valodas vārds, kas atbilst tibetiešu rgan mo) un jaunas sievietes [tsa med] ( žang žung valodas vārds, kas atbilst tibetiešu bud med), kas apveltītas ar dižu morālu tīrību, kuras iepriecē tikumiska rīcība un kam patīk mājās iekārtot sēdekļus un plauktus, ir cēlušās no tās.
gNam-sman dKar-mo [tiek saukta par] gNam-sman tāpēc, ka tā ir pārākā starp Simttūkstoš izplatījuma [gnam] sMan[-mo], par dKar-mo tāpēc, ka tās burvju ķermenis ir tik balts kā gliemenes čaula. Mūslaiku sievietes, kam ir balta sejas krāsa un lielas spožas acis, kas priecājas spēlēt, dziedāt un dejot, un kuras ir iedvesmotas veikt krietnus darbus, ir cēlušās no tās.
Smra-ste Mi-mkhan Ma-mo tiek saukta par Kundzi [mo], Kas Nerunā, jo izteikusi trīs vārdus, kas ir tīri un krietni, tā izmeta cilvēku valodas sēklu sMra-phug rgyal-dang alā [Uzvarošās un Tīrās Valodas Ala] un par Māti [ma], tāpēc, ka tā ir krietnas dzimtas ļaužu māte. Mūslaiku sievietes, kam patīk piedalīties krietnās sanākšanās un kuras ir mīļas bērniem un ģimenes locekļiem, ir cēlušās no tās.
mChing-ni Za-mkhan sTag-mo tiek saukta par mChing tāpēc, ka tā nes zilu sviru, kas darināta no pusdārgakmeņa [mching]; kur klintīs nebija kāpnes, tā tās uzbūvēja, kur upē nebija brasla, tā uzbūvēja tiltu, kur laukumā nebija neviena sola, tā darināja vairākus. Mūslaiku sievietes, kas var ātri kāpt kalnup un kas var nest ūdeni, kam patīk aptecēt cilvēkus, uzņemt viesus un pavadīt citus, ir cēlušās no tās.
Shed-za Na-ma tiek tā saukta tāpēc, ka tā ir kundze [ma], kas apzinošām būtnēm dāvā spēku un jaunību [shed na], īpaši uguns dievībām [smra ma] ( žang žung valodas vārds, ko dažkārt raksta arī sma ma, atbilst tibetiešu me lha, uguns dievības) un cilvēkiem. Tiem no viena gada vecuma līdz trīspadsmit tā sniedz spēku lietot rīkus (bda’i shed: ja pieņem, ka bda’ šeit aizstāj brda, tad tas var nozīmēt, ka tā dāvā spēku, kas vajadzīgs kustību [brda] izdarīšanai attiecībā uz rīkiem un darāmo); no tā līdz divdesmit pieciem gadiem tā sniedz spēku izteikties [sgra]; no tā līdz četrdesmit deviņiem gadiem tā stiprina orgānus un sniedz fiziskajam ķermenim noturīgumu [lus la skye ‘bri med]; no tā līdz septiņdesmit trijiem gadiem tā sekmē fizisko jaunību un aizkavē vārgumu [lus kyi lang tsho ‘grib med]. Mūslaiku sievietes, kas ir talantīgas aprēķinos saistībā ar gadiem, mēnešiem, planētām un zvaigznēm un kas ir lietpratīgas cilvēku vecuma noteikšanā pēc to zobiem [so yig] (ir teikts, ka tas ir ierasts paņēmiens, ar kuru cilvēka vecumu var noteikt, apskatot zobu izskatu), ir cēlušās no tās.
Dbal-so rNon-mo [Spēcīgi Liesmojošā Kundze ar Pīķiem] ir tā, kas, lietojot asus [rnon] dzelzs tīkla iežogojumu dzelzs pīķus (drwa ba’i lcags rnon: asi dzelzs tīkla žoga žuburi), ir atcirtusi tūkstošiem ieleju (sul lung: tas ir, ieplaku, kas radušās no zemes cilāšanās un kalnu pazemināšanās) no simtiem kalnu ārpusē; vidū tā ir izgriezusi labus [rīkus] saimniecībai un labošanai; iekšpusē tā ir nodalījusi vietas elpai, siltumam, asinīm un miesai. Mūslaiku sievietes, kas dara roku darbus un uz saviem ķermeņiem nes asus rīkus, ir cēlušās no tās.
Ya-sha Phyug-mo ir nolikusi pie augstākās dimensijas dievišķajiem vārtiem visu zinošu briedi; tā aizsargā antilopes un nodrošina liellopu labklājību. Mūslaiku sievietes, kas tur tīras svētas vietas, ciena zemākas šķiras un mīl mājlopus, ir cēlušās no tās.
Phya-tshe’i rGyal-mo ir Ilga Mūža un Veiksmes Karaliene; tā laipni [‘tsheg: sens vārds, kas nozīmē laipnu saudzēšanu un aizstāvēšanu] dāvā labu veiksmi tiem, kam tās nekādi nav, tā pagarina dzīvi, ja tā varētu beigties, un atbrīvo cilvēkus no pārejošām grūtībām un kavēkļiem [ye ‘brog jeb ye ‘drog: gars, kas traucē labajam un ietver cilvēkus nelaimīgos apstākļos. [tn]]. Mūslaiku sievietes, kas [apzinošos būtņu] dzīvības uzturēšanai un dzīvības spēku stiprināšanai lieto apstrādātu pārtiku un saldus augus, ir cēlušās no tās.
LHa-mo dKar-mo [Baltā Dieviete] par lHa-mo [Dievieti] tiek saukta tāpēc, ka tā ir dziļi mierīga un rāma, un par dKar-mo tāpēc, ka tā veicina krietnumu. Atbilstoši, no tās ir cēlušies visi cilvēki, kas ņem pie sirds {,izvairās no} nepastāvīgumu.”
Teksts Srid pa’i mdzod phug šo Deviņu Ciltsmāšu vārdu sarakstu uzskaita žang žung valodā, uzrādot to atbilstības tibetiešu valodā (mDo, KHA, 5,7):
“Tsha med gu dun ti tse ci [tibetiešu valodā tulkots kā] kas attiecas uz deviņām māsām, vecākā no tām, dMu-la Shung-shung Hring-ning-wer, ir norādīta kā gNam-phyi Gung-rgyal; par to jaunāka [ir] dMu-la Ya-ma Shi-ting-wer, kas atbilst gNam-sman dKar-mo; vēl jaunāka [ir] Yid-dmu Mang-thing Ba-ning-smar, kas atbilst Yag-sha Phyug-mo; vēl jaunāka [ir] Ag-sho Da-dod Ming-ning-sdum, kas atbilst sMra-te Ma-mkhan Ma-mo; vēl jaunāka [ir] Ti-sho Khrun-stegs Mi-sdum-ji, kas atbilst mChing-ni Zam-mkhan Ma-mo; vēl jaunāka [ir] De-chu She-ting Gud-shel-smar, kas atbilst Shed-za Na-ma; vēl jaunāka [ir] Di-rkya Mar-sang sKyod-kyi-yam, kas atbilst dBal-so rNon-mo Srid-pa’i-lcam; vēl jaunāka [ir] She-tshu Ring-nam Wer-zhi-ci, kas atbilst Phya-tshe’i rGyal-mo Chen-mo; jaunākā no tām, dKyel-sad Gyer-lgyum Shi-ting-sdum, ir Srid-pa’i lHa-mo dKar-mo.”
Salīdzinot šo sarakstu ar to, kas sniegts tekstā sGra ‘grel, varam redzēt, ka tekstā Srid pa’i mdzod phug žang žung valodā sniegtā Deviņu Māsu secība nedaudz atšķiras. Tomēr, tā kā sGra ‘grel ir Srid pa’i mdzod phug komentārs, ir acīmredzami, ka pēdējais ir jāuzskata par galveno Deviņu Māsu vārdu un secības avotu.
Tālāk, Srid pa’i mdzod phug izejas teksts skaidri min daudzus pēcnācējus, kas radušies no Deviņu Brāļu savienošanās ar deviņām dažādām dzimtas partnerēm:
“Srid-rje Drang-dkar un ‘Od-kyi lHa-mo Gang-grags-ma [Vislieliskākā Gaismas Dieviete] radīja trīsdesmit sešus bērnus – Deviņas Izplatījuma Dievišķās Māsas (68. uzskaitījums …) un Deviņus Izplatījuma [Dievišķos] Brāļus (69…), un Deviņas Zemes Dievišķās Māsas (70…) un Deviņus Zemes [Dievišķos] Brāļus (71…).
sKos-rje Drang-dkar un sKos-kyi Nyi-ma gZha’-tsam [Saulainā Varavīksne, Kārtības Kundze] radīja Sešpadsmit Pirmatnējos Brāļus un Māsas (72…).
Phya-rje Ring-dkar un sKye-‘dzin ‘Phrul-gyi rGtal-mo [Dzīvības Turētāja, Burvestīgā Karaliene] radīja Astoņus Phya Las [Veiksmes un Likteņa] Brāļus un Māsas (73…).
lHa-rab gNyan-rum un Nam-mkha’i dKar-mo sPyan-gcig [Vienacainā Baltā Dievišķīgā Kundze] radīja Divpadsmit Pirmatnējos Brāļus un Māsas (74…).
Thum-thum rNal-med un gNam-gyi Khri-ma Tshon-gang [Krāsām Pilnā Izplatījuma Troņa Turētāja Kundze] radīja Astoņus Pirmatnējos Brāļus un Māsas (75…).
sKyin-dang Ngar-chen un sMan-dang Zhogs-kyi rGyal-mo [Rīta un Dziedniecisko zāļu Karaliene] radīja Astoņus Pirmatnējos Brāļus un Māsas (76…).
‘Phrul-gyi rGyal-po un Sa-bla Dog-gi bDag-mo [Zemes Dvēsele, Mākoņu Kundze] radīja Desmit Pirmatnējos Brāļus un Māsas (77…).
Sa-bla Dog-rum (78…) un sPrul-pa gTer-‘dzin rGyal-mo [Burvestīgo Dārgumu turētāja Kundze] radīja Vienpadsmit Pirmatnējos Brāļus un Māsas (srid pa’i lcam dral bcu gcig: teksts sGra ‘grel (59,7) norāda, ka Seši Brāļi ir Austrumu Vārtu Baltais Tīģeris, Ziemeļu Vārtu Sarkanais Putns, Rietumu Vārtu Melnais Jaks, Dienvidu Vārtu Zilais Pūķis, Centra Ge-re lDong-phrom un Zenīta ‘Brug-rum Sil-ba. Piecas Māsas ir Centra Krāšņā, Austrumu Vienīgā Meita Svastika, Ziemeļu Veiksmīgā Starojošā, Rietumu Jaukā, kas Liek Lietām Nobriest, un Dienvidu Veiksmīgā Vienīgā Meita).
Srid-rje lJon-phyug un ‘Khor-ba Dug-gi rGyal-mo [Esamības Cikla Slikto Ietekmju Karaliene] radīja Astoņpadsmit Pirmatnējos Brāļus un Māsas (srid pa lcam dral bco brgyad: teksts sGra ‘grel (59,13) teic: Augšienes Seši Vecākie Brāļi [bla’i gcen drug] ir ‘Dur-gsas Padma’o, bKra-gsas sDeng-‘breng, sMan-gsas Sil-ma, dPal-gsas Chem-bu, Dri-gsas Ngan-rgyal un rGod-gsas Khyung-rum; Starpizplatījuma [bar gyi tshigs drug] Seši [Brāļi] ir gShed-gsas Khri-lo, bRla-gsas Pho-ma, Srig-gsas Ba-ba, gShog-gsas The’u=yug, Lam-gsas Phyan-bu un Thugs-las sPur-bu; Sešas Lejas Māsas [‘og gi lcam drug] ir Ha-li Austrumu Tīģera Galva, Hu-li Ziemeļu Pūķa Galva, Dang-chogs Rietumu Jaka Galva, ‘Gying-ma Dienvidu Dižā Burve, Zenīta Dur-sman Gar-mo un Nadira brLa-lcam Thang-mo).”
Teksts Srid pa’i mdzod piemin arī gNam-phyi Gung-rgyal un pārējo Astoņu Māsu savienībā ar dažādiem pirmtēviem radītus pēcnācējus, kā no gNam-phyi Gung-rgyal un gNam-gyi lHa-rgod Thog-pa trīs grupas pa deviņiem bērniem, no to savienības kopā divdesmit septiņus pēcnācējus; žang žung valodā tos sauc par Dun gu ne sum ni cu snis (dgu gsum nyi shu rtsa bdun: teksts vienkārši nosauc Deviņus Augšienes vecākos, tas ir, Deviņus Telpas Izplešanās un Pirmatnējās Viedības gZi-ma-mgo, Deviņas no Starptelpas, tas ir, Deviņas Vecākās Māsas, Telpas Izplešanās Varenās Uzvarošās Kundzes [gyad mo], Deviņus Lejas Jaunākos, tas ir, Deviņus Paņēmiena un Rīcības Thang-mo Byin-te-ma).
“Gnam-sman dKar-mo un Yid-kyi lHa-sras-‘od radīja Četrus Brāļus un Māsas, [sauktus par] Dievišķajiem Gaismas Bērniem (82…).
Yag-sha Phyug-mo un bZang-te Yogs-kyi bDag-po radīja Deviņus Yogs bDags Brāļus un Māsas (83…)
Mi-mkhan Ma-mo un rDzi-ba Dung-phar-‘od radīja Astoņus Brāļus un Māsas, cilvēku rases [priekštečus] (mi rigs lcam dral brgyad: sGra ‘grel (Dhi, 60,15) skaidri teic, ka tie ir dzimuši kā Astoņi Brāļi un Māsas – cilvēces [priekšteči]. No [to] galvasvirsas esamībā nāca varenas un dižas karaliskas ģimenes, no [to] sirdīm esamībā nāca cēli un cienījami aristokrāti, no to vēderiem esamībā nāca nevainojami un tīri priesteri [bram ze], no to kājām esamībā nāca pūļa cilvēki un nederīgie [rmang rigs rtsam gyin rdol pa]. Sadalīti [četros] vīriešos un [četrās] sievietēs, šie Astoņi ir cilvēces [četru] kastu priekšteči).
Za-mkhan Ma-mo un Chu-bdag Klu-yi rGyal-po radīja Sešpadsmit Chu-gnas Brāļus un Māsas (85…).
No Shed-za Na-ma un Shed-las sKyes-kyi-lha savienības tika radīti Divpadsmit Radītāji (byed pa’i skyes bu bcu gnyis: teksts sGra ‘grel (Dhi, 61,6) uzskaita tos kā Augšienes Četrus Vecajos – ‘Dzin-byed dBal-gyi rGyal-po [Sargs, Virsotnes Karalis], gNod-byed sTag-rGyal De-bo [Kaitnieks, Tīģeru Karalis De-bo], rTen-byed sKyin-dang Mi-phud [Atbalstītājs, Atlīdzībām un Pirmajiem Ziedojumiem] un [Pilnveidotājs] Rab-rga Dun-shags; kā Četrus no Starptelpas – dByar-byed Shang-shang sKar-ma [Vasaras Radītājs, Vājā Zvaigzne], sTon-byed [Rudens Radītājs] Dun-pa rTa-‘tsho, rGun-byed [Ziemas Radītājs] ‘Khyag-pa sGang-khyer un sPyid-byed Nga-sho Rlung-chen [Pavasara Radītājs, Dižais Vējš Nga-sho]; kā Četrus Lejas Jaunos – sKyob-byed Pho-lha Mi-rdzi [Aizstāvis, Vīrišķā dievība, Cilvēku Gans], Grogs-byed dGra-lha Dar-ma [Draugu radītājs, Ienaidnieku dievība Dar-ma], sTongs-byed Ma-lta-bu rDzi [Palīgu Gans, kas ir kā Māte] un Tsho-byed Zhang-lha Drin-chen [Gādnieks, dievs Labvēlīgais tēvocis]).
No dBal-so rNon-mo un dBal-gyi Mi-thung Tshon-gang esamībā nāca Sešpadsmit dBal-nam Brāļi un Māsas (87. dbal nam lcam dral bcu drug: teksts sGra ‘grel (Thob, 61,16) teic, ka Sešpadsmit Brīnumainie Augstākie Pēcnācēji [sprul pa dbal rabs bcu drug] ir …).
No Phya-tshe rGyal-mo un dMu-dag Chu-yi rGyal-po savienības tika radīti Astoņpadsmit Brāļi un Māsas (88…).
No Srid-kyi lHa-mo un gShin-slong mGo-skya-rje savienības tika radīti gShin-bu ‘Brang-nga un [tā māsa] (gshin bu brang nga ming sring gnyis: teksts sGra ‘grel (Dhi, 62,10) norāda, ka brālim gShin-bu ‘Brang-nga ir uzticēta vīriešu bēru norišu iedibināšana [pho shi ‘dur]), kamēr māsai ‘Brang-dur uzticēta sieviešu bēru norišu iedibināšana [mo shi ‘dur]).”
Teksts Srid pa’i mdzod phug apraksta arī Med-Khams sTong-pa’i rGyal-po [Neesamības Jomas Tukšuma Valdnieks] pēcnācējus.
“Tas un tā partnere Mu-nag ‘Thibs-kyi bTsun-mo ir radījuši Sešpadsmit lHa-srin Brāļus un Māsas [lHa srin ming sring bcu drug]: vecākais no Astoņiem Brāļiem bija Shi-rabs Rlag-rum-rje, kam sekoja bDud-rabs bTsan-rum-rje, gDon-rabs bGegs-rum-rje, Klu-rabs gNyan-rum-rje, gNod-sbyin Drag-rum-rje, Za-byed Sri-rum-rje, mKha’-lding Dri-za’i- rje un lTo-phye Gri-rum-rje. Vecākā no Astoņām māsām bija Sa-yi Nag-mo Mig-dgu-ma, kam sekoja Na-bla Chud-mo Re-‘byams, Ma-gdon dMar-mo Zong-zang, Klu-lcam Khod-de Ring-mo, Sa-gzhi Rin-chen gTsug-‘bebs-ma, Sa-srin Nag-mo mGo-dgu-ma, ‘Jigs-byed mGyogs-ma Rlung-mgo-can un Srid-za Mong-bu-chung.
Astoņi Brāļi pieņēma partneres, un to pēcnācēji bija:
No Shi-rabs Rlag-rum-rje un rDzu-‘phrul Thang-tang Bla-ma savienības tika radīti Sešpadsmit gShin-rje Brāļi un Māsas (90 …Astoņi Slepkavīgie Brāļi, …Astoņas Prasmīgās Mērītājas, kopā sešpadsmit [brāļi un māsas]).
No bDud-rabs bTsan-rum un Ri-bdag sPrul-pa’i bTsun-mo savienības tika radīti Sešpadsmit dMu-bdud Brāļi un Māsas (91…).
No gDon-rabs bGegs-rum-rje un sNgo-ste Ngad-kyi bTsun-mo savienības tika radīti Divdesmit[septiņi] gDon-bgegs Brāļi un Māsas (gdon bgegs ming sring nyi shu: teksts sGra ‘grel (Thob, 63,14) tos min tikai kā Deviņus Izplatījuma Vientuļniekus [gnam gyi dben dgu], Deviņus Mazos Starpizplatījuma Putnus [byar gyi bye’u rgu] un Deviņus Zemes Valdniekus [sa yi rgyal rgu [sic]]).
No Klu-rabs gNyan-rum un Chab-bdag Nag-mo Klong-dgu savienības tika radīti Seši Brāļi un Māsas (93…).
No gNod-sbyin Drag-rum un bTsan-mo Kun-ma De-ma savienības tika radīti Sešpadsmit gNod-sbyin Brāļi un Māsas (94…).
No Za-byed Sri-rum un Chu-za Rlung-gyon-ma savienības tika radīti Piecsimt Srin Bērni (srin bu lnga brgya: teksts sGra ‘grel (Thob, 64,3) norāda, ka simts no tiem ēd tēvu olas [rda], simts māšu dzemdes [mngal], simts ēd ceptu gaļu, simts dzer svaigas asinis [lcab leib], un simts ēd bērnus).
No mKha’-lding Dri-za un Sa-ni Ngad-ka’i bT-sun-mo savienības tika radīti Seši Vīrišķi un Sievišķi Dri-za (dri za pho mo drug: teksts sGra ‘grel (Thob, 64,12) norāda, ka divi no tiem, viens vīrišķs un viens sievišķs, ēd smaržas, peldot krustām šķērsām; divi no tiem, viens vīrišķs un viens sievišķs, ēd smaržas, riņķojot to tuvumā; divi no tiem, viens vīrišķs un viens sievišķs, ēd smaržas, planējot debesīs).
No lTo-phye Sri[sic]-rum un Sa-yi Nam-bu-thung savienības tika radīti Deviņi Dēli un Četras Māsas (bu dgu lcam bzhi: saskaņā ar tekstu sGra ‘grel (Thob, 64,16), Deviņi Dēli ir sTag-gu [Tīģeris] un gZig-gu [Leopards], Dom-bu [Lācis] un Dred-bu [Hiēna], ‘Phar-bu [Savvaļas Suns] un sPyang-bu [Vilks], dByi-bu [Lūsis] un gSa’-bu [Sniega Leopards] un Wa-mo Tshe’u-ser [Lapsa]; Sešas [Māsas-] Plēsoņas [gcan] ir Bya-gcan-khra [Putnu Mednieks Vanags], Byi-gcan-zre [Žurku Mednieks zre], Nya-gcan-sram [Zivju Ķērājs Ūdrs], un Klu-gcan-khyung [{pusčūsku} Klu Mednieks Ērglis]).
Kas attiecas uz pēcnācējiem, kas radīti Astoņu Māsu savienībā ar to partneriem, Nag-mo Mig-dgu un lTas-ngan rGyal-po Gra-bzang bija Deviņi lTas-ngan [Sliktas zīmes] Brāļi un Māsas (ltas ngan ming sring dgu: teksts sGra ‘grel (Thob, 64,21) norāda, ka tie ir Trīs Augšienes [bla’i] Vecajie), Gra-she lCags-rGyal-ba, lTas Gram-pa Ru-ring un Than-shor-ba lHag-nag; tie ir dMu, bDud un bTsan palīgi. Trīs no Starptelpas Izplatījuma ir lTas-ngan Ris-ma-‘grangs, gDug-pa mTshos-ma-ngoms un sPrin-gos Lus-ma-‘dus; tie ir ļaunie gari [the’u], kas liek apzinošām būtnēm justies badīgām [atņemot pārtikai barojošās īpašības, tā ka] ēdiena nekad nešķiet gana, dzērieni neremdē slāpes un mīkla nerūgst. Trīs Jaunākie no Lejas ir Sad-mkhan Mog-dmar, bTsa’-‘kham ‘Og-dmar un Mug-mkhan sNa-dmar; tie tiecas pēc bagātības un pārpilnības).
No Chud-kyi rGyal-mo un Sa-bla mGon-bu tika radīti Pieci lHa-bdud [dēmoni, kas izliekas par dieviem, četri] Brāļi un [viena] Māsa (lHa bdud ming sring lnga: teksts sGra ‘grel (Thob, 65,18) norāda, ka viens no Brāļiem sevi iztēlo par Vīriešu dievību [pho lha], lai uzlaistu ļaunumu vīriešiem [pho srir byed]; cits iztēlo sevi par Skaņas dievību [sgra lha], lai grautu sargājošās enerģijas; cits iztēlo sevi par Mātesbrāļa dievību [zhang lha], lai uzlaistu ļaunumu bērniem, un cits izliekas par parastu cilvēku [phal po] un ātri pakļauj [cilvēkus]; [to] māsa iztēlo sevi par Sieviešu dievību [ma lha], lai uzlaistu ļaunumu sievietēm).
No Ma-gdon rGyal-mo un rDzus-pa’i Brin-(dēmonu) srin-dmar savienības tika radīti Deviņi Yul-gdon Brāļi un Māsas (yul gdon ming sring dgu: teksts sGra ‘grel (Thob, 65,12) teic, ka Trīs Augšienes Vecajie [gong gi] ir [ieplaku un ieleju] Augšējo jomu rTsang-sri rMog-pa, Dienaslaika gDags-sri Mig-gcig un Naktslaika [khyen] sPar-sri De-bo; ka Trīs no Starptelpas Izplatījuma ir Mežu Nyang-sri Mig-gcig, Patvērumu sKyibs-sri Phyab-ma un Līdzenumu Thang-sri Cha-gar; ka Trīs Lejas Māsas ir Krustojumu mDo-sri Ma-mo, Dobumu [rkong] Pag-mo Dur-sna un [Ceļu] Lam-sri ‘Khor-dang-ma).
Khod-de Ring-mo un Mang-gi-bdud radīja Piecus Klu-bdud Brāļus un Māsas (101…).
Sa-gzhi gTsug-‘bebs un Sa-bdag bDud-rtsi-gnyan radīja Deviņus Sa-bdag Brāļus un Māsas (sa bdag ming sring dgu: teksts sGra ‘grel (Thob, 65,22) teic, ka Pieci Brāļi ir piecu zemes krāsvielu [sa tshon sna lnga] īpašnieki [bdag]; Četras Māsas četru robežapvidu [mtshams khams] īpašnieces).
Sa-srin Nag-mo un gNam-gyi mThon-kha-rgyal radīja Piecus Pirmatnējos Brāļus un Māsas (103…).
‘Jigs-byed Rlung-mgo un rGyal-byin Sa-la Nag-po radīja Deviņus The’u-rang Bērnus (the’u rang spun dgu: teksts sGra ‘grel (Thob, 66,6) apgalvo, ka Trīs Izplatījuma Baltie The’u ir sevi pieskaitījuši debesu suņiem, kas saniknojuši dievības un nepaklausīgi nokāpuši lejā; Trīs Starpizplatījuma Raibie The’u ir pieskaitījuši sevi pie Deviņiem ‘Dre [kaitīgajiem gariem]; Trīs Melnie Zemes The’u ir izkaltējuši sievišķo pēctecību dzemdē [mo rgyud mngal du skems]).
Sri-za-mang un sGyu-ma sTong-shong Gu-gal ir radījuši Piecus Byur, Mi-kha [un tā tālāk] Brāļus un Māsas (105…).”
Attiecībā uz Klu-rabs gNyan-rum-rje un Chab-bdag Nag-mo Klong-dgu arī teksta Srid pa’i mdzod phug (9,2) versija, kas ietverta tekstā Bonpo bKa’ ‘gyur atsaucas uz tiem kā uz [no to savienošanās] dzimušiem “Sešpadsmit Brāļiem un Māsām”. Tomēr citā šā darba versijā, (Dhi, 11,3), ir teikts: “Seši Brāļi un Māsas tika dzimuši [no to savienošanās].” Vēl, šo skaitu mēs rodam apstiprinātu tekstā sGra ‘grel (Dhi, 63,16), kas skaidri paziņo, ka:
“Khu-rabs [un] Chu-bdag pēcnācēji ir Seši Brāļi un Māsas Klu-rab bZang-do-re, Klu-‘bring mTshan-to-re, Thang-klu Ga-po-rje, Klu-lcam Ngan-ne-ma, Klu-srin Grum-byed-ma un Mang-wer Klu-bdud-mo. Tie izplata slimības, tādas kā vājprātu [bdag tu rmongs pa], augoņus [khong ‘bras], žultsakmeņus [rde’u nad], niezi [za phrug], ādas jēlumus [shu ba] un govju bakas [bas ldags].”
Teksts Rlangs kyi po ti bse ru pamatīgi skaidro, kā aptuveni četrus tūkstošus gadu pēc iepriekšminēto ne-cilvēcisko būtņu parādīšanās šajā pasaulīgajā jomā tika laisti tibetiešu senči. Teksts (Bod, 4,20) apgalvo, ka no astoņpadsmit pirmatnējām olām tika laisti astoņpadsmit apvidi ar to iedzīvotājiem, un tieši, ka Žang Žung, Tibeta un to iedzīvotāji tikuši laisti no:
“vidējās no astoņpadsmit olām, kas parādījās virspusē kā atsevišķa balta ola.”
Tekstā Srid pa’i mdzod phug Sangs-po ‘Bum-khri tiek saukts par Dung-gi Mipho, tas ir, par Balto Vīru. Faktu, ka šie divi vārdi attiecas uz vienu un to pašu personu, var skaidri saprast no iepriekš sniegtā citāta.
Vispārinot, par ne-cilvēciskām būtnēm [Mi-ma-yin] ir definētas visas būtnes, kas no cilvēkiem atšķiras izskata, dabas, nosacījumu, raksturojumu un jutekliskās uztveres ziņā; tomēr jau iepriekš apgalvot, ka tādi ne-cilvēcieku būtņu veidi nepastāv, nav saprātīgi.
Parasti uzskats, ka būtnes, kas atšķiras no cilvēkiem, pastāv, tiek uzskatīts par jēdzienisku izdomājumu, ko uztur pilnīgi neapstiprināta akla ticība dieviem un ļauniem gariem. Piemēram, mūsdienās, ja naktī raugāmies skaidrās debesīs, mēs tiešām varam ar savam redzes spējām uztvert neskaitāmu planētu, zvaigznāju un sauļu sistēmu esamību, un pats par sevi saprotams ir, ka noteikti pastāv daudz vairāk tā, ko mēs nespējam nemaz saredzēt. Secinājums ir, ka varam apgalvot arī daudzu dažādu sākotnējo enerģiju un atmosfēras stāvokļu pastāvēšanu šajos zvaigznājos un sauļu sistēmās, un sekojoši, tādu apzinošos būtņu pastāvēšanu, kas cita no citas atšķiras pēc izskata, esamības veida, iespējām un jutekliskās uztveres. Varam arī secināt, ka tādu būtņu milzuma vidū dažas būs pārākas, dažas līdzīgas un dažas mazvērtīgākas par mums garīgo spēju, atšķiršanas īpašību un līdzīgā ziņā.
Par dieviem vai dievībām [lha] mēs saucam tās būtnes, kuru fiziskās un garīgās iespējas uzskatām kā pārākas par mūsējām, un kurām mēs piešķiram augstāku rakstura un uzvedības līmeni, kamēr dēmoni [{ļaunie gari} ‘dre] ir tās būtnes, kuru garīgās spējas un tamlīdzīgi uzskatām zemākas kā mums, un tieši tām piešķiram vissliktākās īpašības un vissliktāko iespējamo raksturu un uzvedību. Šī vispārpieņemtā dievu un dēmonu definīcija ceļas no mūsu duālistiskā uzskata par labu un sliktu. Tomēr šāda definīcija ne vienmēr ir pamatota aklā ticībā dieviem un dēmoniem, tādējādi nav nepieciešams iedibināt nevajadzīgus vienkāršojošus “dievu un dēmonu” terminoloģijas ierobežojumus.
Apgalvojumu, ko satur senās mitoloģijas, saskaņā ar kuru cilvēciskas būtnes ir dievu pēcnācēji [lha las mi ru chad], nav jāsaprot burtiski kā pēkšņa cilvēcisko būtņu nokrišana no debesīm, tas ir jāsaprot kā cilvēces evolūcija no ne-cilvēciskām būtnēm; šāda teorija ir pieņemama mūsu loģikai.
Attiecībā uz Žang Žung un Tibetas cilvēku paaudzēm, kas cēlušās no ciltstēva, saukta dažādi, kā sMon-pa Mi-bo Lum-lum, Sangs-po ‘Bum-khri un Srid-pa Ye-smon rGyal-po, teksts Rlangs kyi po ti bse ru (Bod, 5,9) apgalvo:
“[Tas] apprecēja Chu-lcags rGyal-mo Kundzi, kas radīja lHa-sras [Dievišķo Dēlu] sPyi-gtsug rGyal-ba, sauktu arī par Srid-bu ‘Dod-tsam [Pirmatnējais Bērns] un ‘Phrul-sras dBang-ldan [Burvestīgais Dēls, kas Apveltīts ar Spējām].
Spyi-gtsug rGyal-ba ņēma par sievu Dung-za dNgul-mo, kas radīja bKo-sras sKyes-gcig; tā dēli bija Trīs sMra-mi-rabs Brāļi [smra mi rabs mched gsum]. Tie bija cilvēku bērni, laisti no dievu sirdīm kā pērles, uzvērtas pavedienā, un kurus dievi nosauca par Pirmatnējās Cilvēces Brāļiem [srid pa mi rabs mched dgu].
Jaunākais no šiem trim bija Phyar-rje sTag-tsha ‘Al-‘ol; tas bija pirmatnējo dievu pēdējais pēcnācējs un pirmais cilvēku paaudzēs. Viņš apprecēja ‘Tshams-za Khyad-khyud-ma un tam dēli bija Četri Brāļi, kas cēlušies no pirmatnējās dievišķās dzimtas [srid pa lHa rabs mched bzhi], ko sauc arī par mgo-gsum-tsha.
Tad [viņu] cilvēciskie pēcnācēji bija ‘O-de Gung-rgyal, sKas-mkhan-pa’i Yab-lhag brDa-drug, Khri-de gSum-po un Tsha-grang Shing-dkar-po.
Yab-lhag brDa-drug apprecēja lHa-sras-mo un tie radīja Deviņus lHa-tsha Brāļus [lHa tsha mched sras dgu]. [Viņa otrai partnerei] sNyan-mo bija Deviņi sNyan-tsha Brāļi [snyan tsha mched dgu]. [Viņa partnerei] rMu-thang bija Deviņi rMu-tsha Brāļi [rmu tsha mched dgu]. Īsi sakot, [viņam kopā] bija trīsdesmit pieci dēli.
Jaunākais no tiem, sNa-khrom Lag-khra apprecēja lHa-lcam dKar-mo un radīja Ni-kha rGyal-po. Ni-kha rGyal-po apprecēja Lung-kha Hril-mo, un viņiem bija prinči mThing-ge, ‘Thing-po un mThing-gnyis. Valdnieks mThing-ge apprecēja lHa-lcam dKar-mo un rMu-za mThing-sgril-ma, kas dzemdēja atbilstoši Bod-‘byong La-brangs un Valdnieku Khri-la-zham. Khri-la-zham bija trīs dēli, [kas kļuva] par trim dažāda nozīmīguma valdniekiem, no kuriem cēlās astoņas dzimtas.
No precībām ar mThing-mo [Valdniekam Khri-la-zham] bija [cits dēls,] mThing-phrug-hor. No Hor cēlās trīs Hora O-bo dzimtas. ‘Byong-la-gram dēli Bor-rje, Khri-rje, Khri-rje Thang-po un Valdnieks Khri-rje Thang-snyan.
Bor-rje dēls bija Khri-rje gTso-‘dus. Khri-rje Thang-snyan dēls bija A-nye Mu-zi Khri-to Chen-po. Pēdējais apprecēja sNyan-za Sha-mig-ma, un tika dzemdēti trīs dēli: vecākais bija sPos-chu-ldong, kam sekoja Se-khyung-dbra un A-lcags-‘bru. No partneres dMu-za lHa-mo [A-nye Mu-zi Khri-to Chen-po] bija dMu-tsha-dga’. Tad [A-nye] bija jāapprec Brag-srin gDong-dmar-mo [Sarkansejainā Klints Briesmone], un bija dēli dBal un Zla, no kuriem dzima sevišķu vadītāju dzimtas.”
Šis izvilkums ir īss tā ceļa apraksts, kādā no dižā pirmatnējā ciltstēva Srid-pa Ye-smon rGyal-po, saukta arī par sMon-pa’i Mi-bo Lum-lum attīstījās cilvēku paaudzes līdz izcēlās Seši Dižie Klani [rus chen drug].
I. 2. Agrīno Cilvēku Paaudžu Četri Dižie Pirmatnējie Klani un Seši Ģimeņu Zari
…
Kā redzējām, saskaņā ar seno tradīciju ciltstēvs sMon-pa’i Mi-bo Lum-lum ir radīts no kosmiskās olas. Nav jāsaka, ka no tā brīža līdz Četru vai Sešu Dižo Klanu uznākšanai ir pagājis kāds laiks; tad Četri vai Seši Dižie Klani ir sadalījušies daudzās cilšu grupās, kas savukārt ir radījušas daudzas citas. To laikposmu varam pielīdzināt senās Žang Žung un Tibetas Akmens Laikmetam, tomēr ar šo laikposmu saistītie apstākļi mums ir jāizprot, ņemot vērā un jaunā gaismā pētot senas liecības, kā gzi, thog lcags [meteorītu dzelzs] un piktogrammas, kas ir atrastas dažādās Žang Žung apvidus vietās, kā arī seno Žang Žung cilvēku skeletus un primitīvus darbarīkus, kas nesen atrasti dažās dBus un gTsang vietās, kā arī mDo-khams Chab-mdo un Hor-brag-mgo apgabalos.
Varētu virspusīgi pieņemt, ka teorija, pēc kuras Visums radīts no pirmatnējas kosmiskas olas, ir dažu Bonpo ticīgo sagudrota viņu pārliecības uzturēšanai, un tāpēc neuzticēties tai, kamēr tā neuzrāda kādus nozīmīgus pavedienus attiecībā uz senajiem laikiem, un arī tāpēc, ka tā nevar atbilst mūsdienu zinātniskajām teorijām. Daži zinātnieki šo izcelsmes teoriju ir stipri kritizējuši, sakot, ka to rakstos ir laiduši Vidustibetas mācīti cilvēki, kas tic mutvārdu tradīciju viedokļiem, tādējādi liekot izskatīties it kā dBus un gTsang iedzīvotāju izcelsmes teorijas būtu tik nenozīmīgas kā gaistoša varavīksne; uzskats, kas pēc tam ir nomelnojis pašus tibetiešus.
Tomēr teorija, saskaņā ar kuru ola ir radīta no piecu sākotnējo sastāvdaļu būtības, nav jāaplūko pretstatā mūsdienu zinātniskajām teorijām, kas sludina dažādu pasauļu dažādu veidu veidošanos, attīstību un sabrukumu uz sastāvdaļu darbības pamata. Tāpat arī tradicionālā Bonpo “pirmatnējās kosmiskās olas” definīcija, kas attiecināta uz iznākumu, kas radies no sākotnējo sastāvdaļu apvienošanās – pielīdzinot to putna olai kā veidolam – ir savienojams ar mūslaiku zinātnieku uzskatiem, kas pastāvīgi attiecina uz visām bezgalīga skaita sauļu sistēmu zvaigznēm, planētām un pasaulēm eliptisku veidolu. Vai nebūtu nepienācīgi novērtēt par zemu to īstenības izpratni, kāda Žang Žung ļaužu senčiem ir bijusi jau pirms četriem gadu tūkstošiem, tik dziļu izpratni, kas var stāvēt pretim mūsdienu zinātniskajiem uzskatiem un kas ir ne vien nepārtraukti saglabāta līdz mūsdienām, bet ir arī kopta un izvērsta dažos vēstures brīžos? Tāda izpratne īstenībā uzrāda mūsu senču augstas saprāta spējas, faktu, kas bez kādām šaubām ļauj visiem tibetiešiem būt lepniem.
Daudzi zinātnieki cilvēces izcelsmi meklē ūdens dzīvnieku sugās. Daudzi citi to saredz pērtiķveidīgo sugu evolūcijā. Lai gan tas var būt, ir jāpieņem, ka šīs būtnes ir izgājušas pārveidojumu un izmaiņu virknes vides ietekmē, lai galu galā kļūtu par cilvēciskām būtnēm, kādas pazīstam tagad. Pat ja tā ir, šiem cilvēces priekštečiem bija jābūt viņu pašu izcelsmei {cēlušamies no kaut kā}. Šajā ziņā Bonpo vēstījums, saskaņā ar kuru Visums un dzīvās būtnes ir laistas no pirmatnējas kosmiskas olas, nav pretstatā ar iepriekšminētajām teorijām, jo tas visuma veidošanās norisi apraksta dažādu pirmatnēju spēku apkopošanās un saplūsmes līmenī; bet ir ļoti svarīgi paturēt prātā, ka šis vēstījums atšķiras no tāda zinātniska apraksta, kurā nav paredzēts novērtēt, kuras būtnes ir bijušas sākumā, un kā šīs būtnes evolucionējušas veidu un uzvedības modeļu, ko izraisījušas to izieto izmaiņu virknes, jēdzienos.
Daudzi zinātnieki, gan Tibetas, gan Rietumu, ir piešķīruši mazu vērību dažādām Bonpo pirmatnējās kosmiskās olas teorijas versijām, sakot, ka tā ir atvasināta no pazīstamas Indijas šivaisma tradīcijas, kas viņuprāt ir lielā mērā ietekmējušas Bon. Tomēr Bon tradīcija – kā platforma īpašam izpildījumam – ir visas Žang Žung un Tibetas senvēstures pamats; tāpēc ir ļoti svarīgi rūpīgi izpētīt šivaistu ietekmes pieņēmumu.
‘Ol-mo Lung-ring nešaubīgi tiek uzskatīta par senās Bon tradīcijas izcelsmes vietu. Ir teikts, ka tā atrodusies Žhang Žung vidū, apgabalā, ko var saistīt ar mūsdienu Gu-ge. Tas ir arī apgabals, kurā atrodas sniegotais Ti-se Kalns un Ma-pham Ezers. Indijā Ti-se Kalns un Ma-pham Ezers, kas atrodas tā apgabala, kas kādreiz ir bijusi Žang Žung zeme, vidū, tiek saukti atbilstoši par
Kailāšā un Manasarovar. Visi indieši Ti-se Kalnu uzskata par svēto Šivas kalnu; šis kalns tiek tradicionāli uzskatīts par vietu, kur radies šivaisms. Arī Ma-pham ezeru indieši uzskata par svētu, jo tas satur ūdeņus, kas plūst no Ti-se Kalna; tas pats ir ar lielajām upēm, kas plūst no šā apvidus uz Indiju, jo to iztekas ir pie Ti-se Kalna un Ma-pham Ezera; cilvēki tic to svētajam šķīstīšanas spēkam un veic rituālu apmazgāšanos to ūdeņos. Vēl vairāk, simtiem Indijas cilvēku ik gadus dodas svētceļojumos uz Ti-se Kalnu un Ma-pham Ezeru. Ja ņemam vērā visas šīs lietas, varam teikt, ka tas ir bijis šivaisms, kura sākotne nāk no senās Tibetas Žang Žung kultūras, un ka tas ir bijis Bon, kas ir ietekmējis šivaismu, nevis otrādi.
Saskaņā ar to, kas skaidri norādīts tekstā Rlangs kyi po ti bse ru, senās Žang Žung cilvēku paaudžu noslēpumainais ciltstēvs bijis sMon-pa’i Mi-bo Lum-lum. Tad nākušas daudzas paaudzes, tādas kā Deviņi Brāļi un līdzīgas, līdz Četriem Dižajiem lDong, dBra, ‘Bru un dGa’ Klaniem un tā sauktajām Sešām Agrīno Cilvēku Paaudžu Ģimenēm, kas cēlušās no dBal un Zla klaniem. Nav svarīgi, vai īstais izcelsmes klanu skaits bijis četri, pieci, seši vai septiņi, droši ir tas, ka paaudžu, kas nāk no sMon-pa’i Mi-bo Lum-lum vai Sangs-po ‘Bum-khri līdz A-nye Mu-zi Khri-to, kas zināms arī kā Rlung-lha gNam-dgongs, sākuma šūpulis ir tieši Žang Žung vidū.
Teksts Blon po bka’i thang yig (Pe,428,15) skaidri norāda, ka Žang Žung vidus sastāv no Ti-se Kalna kopā ar dižo tirkīza Ma-pham Ezeru:
“Cilvēku izcelsmes vieta un vieta, kur parādījās valdnieki – pasaules sirds [ir] rDo-rje-gdan [Bodhgaya] Indijā. Ziemeļos no rDo-rje-gdan otrpus Deviņiem Melnajiem Kalniem [Ri-nag-dgu] ir Ti-se; Ti-se ziemeļu pusē ir Smaržīgā Vīraka Kalns [Ri-bo sPos-ngad-ldan]; starp abiem ir dižais Ma-dros Ezers.”
Un arī (turpat, 429,8):
“[No] četriem [caurumiem], kas atgādina apzinošos būtņu mutes, četros virzienos plūst Četras Dižās Upes. Austrumos no ziloņa mutes [glang chen] iztek Gangā, nesdama sudraba smiltis, tā tek ap Ma-dros [Ezeru] un kopā ar piecsimt pietekām plūst uz austrumu jūru. Dienvidos no knābja, kas atgādina ērgli [khyung], iztek Sin-dhu, nesdama lazurīta smiltis, tā aptek [ezeru]. Rietumos no zirga [rta] mutes iztek Pakshu, nesdama kristāla smltis, tā aptek [ezeru] tāpat kā iepriekšējās [upes]. Ziemeļos no lauvas [seng ge] mutes iztek Si-tā, nesdama zelta smiltis, tā aptek [ezeru] tāpat kā iepriekšminētās [upes].”
Tādējādi Četras Dižās Upes – Gang-chen Kha-‘bab, ko Indijā pazīst kā Gangā (Ganges), Khyung-chen Kha-‘bab, ko Indijā pazīst kā Sin-dhu (Indus) upi, rTa-mchog Kha-‘bab, ko Indijā pazīst kā Pakšu (Brahmaputra) upi, un Seng-ge Kha-‘bab, ko Indijā pazīst kā Si-tā upi – iztek tirkīza Ezera Ma-pham, ko citādi sauc par Manasarovar, tuvumā. Teksts skaidri norāda, ka šo Četru Dižo Upju izcelsmes vieta ir Ti-se Kalns un Ma-pham Ezers.
… teksti Četras Dižās Upes apraksta atšķirīgi. …
Jautājums par Ti-se kalna pielīdzināšanu budistu rakstos pazīstamajam Meru Kalnam un Ma-pham Ezera pielīdzināšanu Ma-dros [Manasarovar] ezeram ir dažādi aplūkots un apspriests attiecīgos bKa’-brgyud un Sa-skya, kā arī rJe-btsun Mi-la Ras-pa (1040-1123.gg.) un Sa-skya Pandita Kun-dga’ rGyal-mtshan (1181-1251.gg.) zinātnieku darbos (tas ir, tādos tekstos kā Milarepas svēto dzīves aprakstos un Milarepas Simttūkstoš Dziesmās [Mi la ras pa’i rnam thar, mGur ‘bum] un Sa-skya Pandita’s sDom gsum rab dbye [Triju Kodeksu Diferenciācija]). Pat ja šie dokumenti izsaka dažādus uzskatus par Četru Dižo Upju identifikāciju, autors uzskata {dažādos citētos} avotus par pietiekamiem piemēriem un neredz vajadzību tālāk šo tēmu šeit izstrādāt.
Kā jau iepriekš teikts, teksts Blon po bka’i thang yig apgalvo (Pe,428,16):
“Ziemeļos no rDo-rje-gdan otrpus Deviņiem Melnajiem Kalniem [Ri-nag-dgu] ir Ti-se; Ti-se ziemeļu pusē ir Smaržīgā Vīraka Kalns [Ri-bo sPos-ngad-ldan]; starp abiem ir dižais Ma-dros Ezers.”
Šis avots satur arī nozīmīgu un vēsturiski pamatliekošu apgalvojumu, un tieši, ka šis apspriežamais apvidus ir ne vien Žang-Bod iedzīvotāju, bet arī pasaules pirmo cilvēku paaudžu izcelsmes vieta (Pe,429,20):
“Dievišķie bērni no svētīto dievu mājokļa tika noslēpumainā veidā dzimuši U-dum-wā-ra upē. Tie ir Tsan-dan Dri-ma Med-pa un Sūrya Dri-ma Med-pa. Tas, ka radās pasaules cilvēki, ir [no tiem].”
Ja pētām nosaukumu “Žang Žung”, uz ko attiecināma pirmatnējo Žang-Bod cilvēku izcelsme, varam noprast, ka tas ir saistīts ar Žang Žung pirmatnējo {dievību} lHa, {pusčūsku} Klu un {mežu un kalnu garu} gNyan esamību trejotni, kas šķiet saistīta un paralēla arī ar valdnieku, priesteru un pavalstnieku [rgyal gshen ‘bangs gsum] trijotni. Ja ir tā kā tas var būt, tad vārdam zhang, kas lietots Žang Žung valodā, ir tāda pat nozīme kā tibetiešu khyung, terminam, kas pats ir ļoti sens. Šā vārda senumu uzrāda tas, ka vēlākos laikos, lai atveidotu Tibetā ienesto budistu sūtru un tantru svētajos rakstos sastopamo vārdu garuda, ir lietots izteikums nam mkha’ lding jeb vienkārši mkha’ lding [burtiski tulkojams kā debesu planētājs], ar khyung – reti sastopamu vārdu. Bon tradīcija khyung redz kā ļoti nozīmīgu izpausmi pirmatnējo dievišķo paaudžu izcelsmes gaitā. Lai to uzsvērtu ar piemēru, es vēršos pie mīta, izvilkuma no mana darba sGrung lde’u bon gsum gyi gtam e ma ho [Drung, Deu and Bön. Narrations, symbolic languages and the Bön traditions in ancient Tibet], kas pieder vienai no Divpadsmit Tradīcijām [shes pa can bcu gnyis], tas ir, tam, kurš nodarbojas ar aizstāvības dievību [mgon shes lha bon] parādīšanos (Dha, 159,14):
“Ye-srid ‘Phrul-gyi sGra-bla [Pirmatnējās Esamības Izpausmes sGra-bla {Drala, dgra bla jeb sgra bla jeb dralha (dgra lha) — dinamiskas ne-cilvēciskas būtnes, kas apdzīvo gaisa sākotnējo būtību, parasti tās ir parasta cilvēka uztverei netveramas}] ir cēlies no sGra-bla Khyung-chen Ral-chen [sGra-bla Dižais Khyung ar Gariem Matiem]. No tā tika laisti Ye-mkhyen sGra-bla debesu karapulki {hosts} [Pirmatnējo Zinību sGra-bla]. Tālāk, no dārgakmeņa uz tā galvasvirsas nāca sGra-bla Yid-bzhin lHa-dbang [sGra-bla Vēlmes dodošās Varenās Dievības]. No Khyung labā un kreisā raga nāca sGra-bla lHa-gsas Dar-ma [sGra-bla Jauneklīgās Dievības]. No labās un kreisās auss nāca sGra-bla Ngar-chen g.Yu-‘brug [sGra-bla Tirkīza Pūķi ar Dižo Spēku]. No labās un kreisās acs nāca sGra-bla Yod-khams Kun-gsal [sGra-bla, kas Pilnībā Apgaismo Esamības Dimensiju]. No tā atdalītā knābja nāca sGra-bla Khyung-nag Sha-zan [sGra-bla Melno Khyung Gaļas Ēdāji]. 360 lielās spalvas pārvērtās par sGra-bla Sum-brgya Drug-chu [360 sGra-bla]. Mazās zelta spalvas kļuva par sGra-bla Nyi-khri dGu-‘bum [920000 sGra-bla]. No Khyung nagiem, iedēstītiem zemē, esamībā nāca sGra-bla Klu-‘dul Khyung-chen [sGra-bla Dižie Kgyung Klu pakļāvēji]. Tā kā tie nāca esamībā laikā, kad tika radīta esamība, tos sauc par Ye-nas Srid-pa’i sGra-bla [Pirmatnējās Esamības sGra-bla]. (Cf.Drung,op.cit.,p.54[tn])”
Arī mīti par pirmatnējo {dievību} lHa, {pusčūsku} Klu un {mežu un kalnu garu} gNyan parādīšanos ir dibināti uz Dižo Khyung.
I. 3. Žang Žung bSe, Khyung un sBra cilšu grupas
Turpinot vārda Žang Žung izpēti, varam atzīmēt, ka pamata klans, no kā atvasinājušies Žang Žung cilvēki, ir saukts par bSe-khyung-sbra. Varētu nodomāt, ka vārdiem bSe un Khyung, kas pievienoti sBra, ir tur vien izskata dēļ, bet īstenībā starp cilšu grupām kāda tika saukta par bSe un kāda – Khyung. Tā kā Žang Žung raduraksti pamatā nāk no Khyung, zemes iedzīvotāji arī ir pieņēmuši šo vārdu, kas senajā valodā ir bijis Žung. Vārds Žung [tibetiešu valodā – krusttēvs no mātes puses] visdrīzāk nav sākotnējā nosaukuma daļa, bet drīzāk vārds, ko tibetieši pielikuši vēlāk. Viens šāda apgalvojuma skaidrojums ir, ka tad, kad Tibetas valdnieks Srong-btsan sGam-po precējis princesi, ko tam izvēlējis Tang imperators [641.g.] (imperators Tang Taizong, valdījis 626-649.gg.), tibetieši sākuši attiekties pret Ķīnu kā pret krusttēvu no mātes puses. To apstiprina uzraksts, kas atrasts uz stēlas Lhasas Tempļa priekšā kreisās uz rietumiem vērstās skaldnes [lha sa’i gtsu lag], kur lasām (I-7):
“Dižais Tibetas valdnieks – brīnumainais dievišķais valdnieks, un dižais Ķīnas valdnieks – Ķīnas Kungs Hang Te (Huangdi, tas ir, imperators [tn]), [būdami] māsasdēls un krusttēvs no mātes puses [dbon zhang gnyis], iedibinot kopīgu politiku, ir izvirzījuši lielu vienošanos un [to] ratificējuši.”
Tā kā daudzi Tibetas valdnieki viegli saprotamu iemeslu dēļ ir slēguši laulības ar vairākām Žang Žung princesēm, kā tas bijis gadījumā ar Srong-btsan sGam-po, kurš apprecējis Zhang-zhung-bza’ Li-thig-sman, ir arī visai iespējams, ka vārds Žang ir kļuvis par daļu no nosaukuma kā šādas radniecības pazīme. Cits iespējams iemesls varētu būt, ka Žang Žung ir bijusi Agrīnās Cilvēku Paaudzes Četru Dižo Cilšu un Sešu Ģimeņu, no kurām savu pēctecību pretendē tibetieši, izcelsmes vieta.
No Chögyal Namkhai Norbu grāmatas ‘The Light of Kailash’ [Zhang bod kyi lo rgyus ti se’i ‘od], Volume I, ISBN 978-88-7834-103-6
Gara dāvanas 
You must be logged in to post a comment.