Jaut.: Es šeit jūtos ļoti labi un pārņemts, bet palaikam, kad redzu šeit bagātus un slavenus cilvēkus, es jūtos, ka neesmu nekas, Es jūtos apjucis. Lūdzu, palīdzi.
Šri Šri Ravi Šankars: Nu labi, ja tu vēlies kļūt par vienu no šīm zvaigznēm, tad darbojies ar tādu mērķi, tas nav ļoti sarežģīti.
Vai esi varonis, varone, to redzēsi, – tiklīdz nokļūsti jomā, kuru atrodi par ļoti lielu – tad viss būs kārtībā. Ja tava vajadzība ir ļoti stipra, tad darbojies ar tādu mērķi, tas nav ļoti sarežģīti.
Zināt, mūsu ķermeņi pastāvīgi izstaro enerģiju, svārstības. Jūs visu laiku izstarojat enerģiju. Un kad jūs zināt, ka jūsu svārstības ir tādas, kas liek lietām pasaulē notikt, jūs zināsit, ka pārvaldāt sevi. Un kad domājat, ka lietas iet uz slikto pusi, tad tas ir dēļ tām sēklām, kuras esat izlaiduši visumā, un tas notiks. Un ar apliecinošu domāšanu, apliecinošām domām, apliecinošu solījumu (sankalpa)… Ir teikts – ļaujiet nākt no sevis apliecinošām svārstībām.
Noliedzošas domas jūsos izraisās arī kad jūs tomēr stāstāt, ka viss ir labi. Un kā izdarīt, lai tā būtu? Ne tikai ar domāšanu, bet ar atslābināšanos. Domas aizvākšana ar citu domu ir tikai virspusēja, bet domas aizvākšana ar klusumu, ar atlaišanu, ar ziedošanos, ar ticību, ar ļaušanos Dievam, tas ir dziļāk.
Mahariši Patandžali teic, ka prāta līdzsvars iestājas, kad tu visu, ar ko netiec galā pats, atdod Dievam, vispārējam garam.
Vispārējais gars ir visapkārt jums, vienmēr. Tam nav veidola, vārda, bet tas vienmēr ir ap tevi, un tu atdod savas vēlmes šim vispārējam garam. Esi drošs un zini, ka tavas grūtības tiks risinātas. Tas ir gara spēks, pilnība (siddhi). Savā dzīvē jūs ievērojat, ka esot savāktam, atslābinātam un atlaižot, jūsu lietas notiek bez piepūles; tam tā ir jānotiek, un ja jūs neatrodat šo ceļu, tad prātā kāda skrūve ir vaļīga, un to vajag pievilkt.
Cilvēki lūdz svētību, un es sniedzu svētību pārpilnībā, neaizpildītus svētības čekus, bet jums ir jāzin, kā tos aizpildīt, tos iekasēt, un iekasēšanas veids ir: “tas tiks izdarīts”, “par manām vajadzībām parūpēsies”, “tiks izdarīts vislabākais” bez jautājumiem.
Dažkārt mēs nezinām, ko gribam, vai gribam kaut ko, ko neesam pelnījuši, vai mēs vēlamies kaut ko mazāk, kā esam pelnījuši. Lūdziet, un tiks dots. Kad mēs esam pelnījuši vairāk un vēlamies mazāk, ir jālūdz prasmīgi. Kādā veidā? Lūdziet prasmīgi, un šādi: “Es vēlos to vai citu labāku kā to”. Un uzturiet šo apliecinošo noskaņojumu, tas viss ir neironi.
Kāds no zinātniekiem saka, ka mūsu smadzenēs ir atšķirīgi neironu veidi, un pastāv noteikti neironi, kas rada šķēršļus. Kad cilvēks tavā priekšā pieskaras kādam citam, smadzenes saka: “Tev pieskaras”, bet rokā ir noteikti neironi, kas sūta ziņu smadzenēm, kas vēsta: “Tas, kam pieskaras, neesi tu”. Ja tavu roku padara nejutīgu, un ja tad kāds pieskaras citam, arī tu jutīsi šo pieskārienu. Un viņš (zinātnieks) saka, ka mēs neesam nekas cits kā neironi, mēs visi esam saistīti, ikkatrs ir saistīts. Jo netveramākā līmenī mēs iedziļināmies, mēs atklājam, ka ir vienīgi svārstības, un nav ne neitronu, protonu, elektronu, bet viss, kas pastāv, ir svārstības. Un tad šis zinātnieks saka, ka ļoti svarīgi ir skaitļi.
Rudra pudžā mēs sakām “ekachame, trisraschame…’, tikai vakar mēs pamanījām, kāpēc mēs to sakām. Rudra pudžā mēs skandējam vispirms nepāra reizes, un tad – pāra reizes. Šis zinātnieks saka, – ja nebūtu skaita, viss visums sabruktu. Viss pastāv skaitļos, zīmēs, un ja viens cipars būs nepareizs, sabruks viss visums. Tas ir kā ar mobilo telefonu – jūs gribat zvanīt, un ja jūs uzsitat vienu nepareizu ciparu, vajadzīgais cilvēks izsaukts netiks. Nevar strīdēties, sakot: “Kāpēc es nevaru piezvanīt, ja ir uzsists viens nepareizs cipars?” Un ja viss ir pareizi, tad dzīve ir saistīta, tā ka skaitļi ir ļoti svarīgi. Un tas viss ir tikai svārstības.
Viens no dižākajiem fiziķiem, kurš ir strādājis pirmo atombumbu, ko nometa uz Hirosimu un Nagasaki, izstrādes komandā, saka: “Esmu pētījis šo lietu 35 gadus, lai atklātu, ka tas nepastāv. Tas, kas pastāv, ir svārstības”. Katrs no mums izstaro un uztver svārstības. Un skandēšana, dziedāšana rada tādas apliecinošas vibrācijas, jūs kļūstat par enerģijas avotu.
Kāda ir atšķirība starp iedegtu un neiedegtu kvēlspuldzi? Viena enerģiju izstaro enerģiju, un otrā nav nekādas enerģijas kustības. Un visa dziedāšana, skandēšana un meditācija ir kā kvēlspuldzes iedegšana. Vai esat pamanījuši atšķirību starp tiem, kuri to visu dara ar ticību, un tiem, kas tā nekad nav darījuši? Tas atspoguļojas viņu sejās. Ja neesat sākuši to pamanīt, labāk sākiet! (Smiekli).
Kas notiek, kad jūs visu laiku raizējaties? Pēkšņi jūs atklājat, ka smadzenes, to augšdaļa ir kļuvusi kā akmens, sirds ir kļuvusi kā akmens. Līdzīgi – kas notiek, kad dzirdat noliedzošu atsauksmi par sevi no kāda – viss ķermenis ir kļuvis smags. Jūs nevarat izvairīties no cilvēkiem, kas saka sliktas lietas par jums. Cik daudziem ir šādi jautājumi? Un cik daudzi ir to pieredzējuši? Kad kāds saka kaut ko sliktu par tevi, vai kad tuvs draugs jūtas ļoti nomākts, pēkšņi arī tu sāc justies tāpat, visa tava enerģija krītas.
Tāpēc nozīmīga ir satsanga, šīs zināšanas ir nozīmīgas. Kad jūs pievēršaties kādam, kas ir nomākts, jūs sajūtat to pašu, un kad jūs piedalāties satsangā, visa jūsu uzmanība ir pievērsta apjēgai. Tāpēc nozīmīgs ir Guru, jo, kad domājat par Guru, kad uz dažiem brīžiem pievēršaties Guru, jūsu enerģija tiek atjaunota, jūs atgriežaties savā īstajā patībā. Cik daudzi no jums ir to pieredzējuši?
Ir kāds sens sakāmvārds “Guru bina gati nahin”, kas nozīmē, ka bez Guru nav nekādas attīstības, jo ap tevi ir ļoti daudz cilvēku, un tevi svaida un bīda katra garastāvoklis, jūtas un vainas sajūtas, un tu iestrēgsti, tu to nespēj pamanīt. Bet, kad klāt ir Guru, nekas no tā tevi neietekmēs, un pat ja ietekmēs, tad uz dažām minūtēm vai stundām, un tad tu spēsi izspraukties caur to, tikt tam cauri. Līdzīgi – ja tev ir lietus apmetnis, tad, līstot lietum, tu vienmēr vari pasargāt sevi no lietus. Šajā sakarā Indijas, Korejas, Japānas, pat Ķīnas senie cilvēki ir teikuši, ka garīgais skolotājs vai cilvēks, kurš ir uz garīgā ceļa, ir ļoti nozīmīgs, lai tu neturpinātu izjust tās noliedzošās svārstības, grūtsirdību dienām ilgi.
Otrkārt, ja tu atklāj, ka neviens nav pieejams, nav pieejama neviena kopiena, ko iesākt tad? Skandē, veic prānajamu, pastaigājies dabā, lasi Vēdantu, vai apzinies šo zinātni, ka viss ir tikai svārstības.
Ļoti svarīgs ir skaits, tā “Om Namah Šivaja” mēs skandējam 108 reizes, arī islāmā viņi lieto skaitli 786, vai ne? Rudra Abhišeku mēs skandējam pāra un nepāra reižu secībā. Tas izmaina svārstības. Pat mācīti vīriem nav atbildes par Rudra Abhišekas skandēšanas skaitiem. Lai izprastu, mums ir jāuzklausa zinātniekus. Tie saka, ka viss izplatījums ir liekts.
Izplatījums ir kā ūdens, – ja ieliekat ūdenī bumbu, tas vilņojas. Ūdens ir vide, tāpat arī izplatījums ir vide, un arī tas ir pateikts pirms gadu tūkstošiem Vēdās, un tāpēc tas ir piektā pamatsastāvdaļa. Izplatījums ir vieta, kur izplatās svārstības, tas ir vide, līdzīga ūdenim, gaisam, ugunij, zemei. Un to pašu saka zinātnieki mūsu dienās. Ir pārsteidzoši redzēt, ka cilvēki pirms 10 000 gadiem ir zinājuši, ka izplatījumam ir izliekums, ka tas ir vide, un ka nepastāv viena, bet desmit dimensijas, kas ir gars. Šie fakti atver jūsu prātu augstākai īstenībai.
Jaut.: Kā var īstenot bezkaislīgumu tuvās attiecībās, piemēram, ģimenē? Vai tas nepadarīs mani vienaldzīgu?
Šri Šri Ravi Šankars: Zināt, kad jūs paplašināt savu redzējumu, tad iestājas bezkaislīgums, tas nāk dabiski. Nav tā, ka tu piespied sevi un saki: “Es būšu bezkaislīgs”. Prāts saka: “Tev jādara tas un tas”, un tu saki “Nē, man ir jābūt bezkaislīgam”. Tas nav saprāta vingrinājums, bet parādība. Bezkaislīgums iestājas tad, kad paplašinās apjēga, paplašinās apziņa, un kad tu esi kļuvis modrāks Tas stāvoklis, kas tev iestājas, ir bezkaislīgums.
Jaut.: Kāda ir paļāvības (surrender) nozīme? Vai tas nozīmē neko nedarīt, ļaut lietām iet savu gaitu, un daba parūpēsies par tevi?
Šri Šri Ravi Šankars: Nē nē. Dari savus 100 procentus, un kad tu vairs nespēj vairāk, tad tā vietā, lai ar vilšanos teiktu “es padodos”, tu saki “es padodos” ar smaidu, un tā ir paļāvība. Kad tu to saki dusmās, tā ir vilšanās, un kad saki ar smaidu, tā ir paļāvība.
Jaut.: Gurudži, ir jāpiepūlas uzsākt saules sveicināšanu, bet tad es sāku just sajūsmu no tā. Vai tu, lūdzu, aprakstītu parādību, kas tur slēpjas?
Šri Šri Ravi Šankars: Jā, jums ir jāveic saules sveikšana. Iesācējam vajag nelielu piespiešanos, un nelielas pūles ir būtiskas sākumam. Kas notiek, piepūloties? Ķermenī ievirzi gūst radžoguna (rajoguna) jeb nemierīgums. Tieksme darboties gūst piepildījumu, un tad tu paliec ar vienkārši saskaņu, un tā ir būtības apjēga (sattva). Tādā veidā ar vingrinājumu tiek izsmelts nemiers (rajogun), un sattva ieved tevi meditācijā. Tā ka ir labi pielikt nelielas pūles sākumā, un beigās tu atlaid un atslābinies, tur ir īstenība.
Jaut.: Kāda karma man jāizveido, lai es neiedzimtu atkal?
Šri Šri Ravi Šankars: Kāpēc gan neiedzimt atkal? Mēs nevēlamies iedzimt no jauna, jo uzskatām šo iedzimšanas reizi par nelaimīgu, bet ja šajā iedzimšanas reizē ir līksme, tu ik dienas veic satsangu, tad kāpēc neiedzimt atkal?
Kad tu dzīvo līksmē, veicot satsangas un kalpojot apkārtējiem cilvēkiem, tu teiksi: “Man vajag vairāk kā simts tādu iedzimšanu kā šī”. Kad tu esi ļoti noguris no šīs iedzimšanas, kad tevi ir nogurdinājušas cerības un vēlmes, tikai tad tu saki “es negribu iedzimt atkal”. Lai kādas vēlmes tev būtu, piepildi tās, un tās, kas nav izpildāmas, atmet un esi laimīgs.
Jaut.: Ar ko atšķiras sapnis no mērķa?
Šri Šri Ravi Šankars: Kad tu domā par mērķi, tu domā par kaut ko praktisku, bet, kad tu saki, ka tev ir kāds sapnis, tu domā kaut ko, kas var būt un var nebūt praktisks. Kad tu saki: ”Man ir sapnis”, tu nedaudz šaubies, bet kad tu jūties pārliecinātāks par to, tev ir mērķis.
Jaut.: Gurudži, vai dziedināšana darbojas?
Šri Šri Ravi Šankars: No tavas puses – noteikti. Ja tas dziedina no tavas puses, citi tiks dziedināti.
Jaut.: Gurudži, tu esi tik lielisks, tik dzidrs, ka es nespēju acis atraut no tevis. Kas tu esi?
Šri Šri Ravi Šankars: Vispirms pajautā sev:”Kas es esmu?”, un kad būsi saņēmis atbildi, tu zināsi arī, kas esmu es.
Bangalores āšramā, 25.01.2010.
http://wisdomfromsrisriravishankar.blogspot.com/
Gara dāvanas 