Garam nav kastu. Šri Šri Ravi Šankara uzruna Indijas katoļu priesteru kongresam

(Stenogramas atšifrējums. Šajā konferencē piedalījās 1000 Romas katoļu priesteri no visas Indijas.)

Om Šanti…Šanti…Šantihi…
Šri Šri Ravi Šankars: Kāds prieks runāt ar Dieva mīļotājiem! Esmu kā bērns, kurš gatavojas pļāpāt zinātnieku priekšā. Parunāsimies…
Mīļotāji pazīst sirds valodu – mēs visi esam Dieva mīļotāji, kuri vēlas savienoties ar pasaules garu. Mēs visi vēlamies kalpot, … redzēt dievišķumu apkārtējos cilvēkos…
Šajā sakarā ir svarīgas trīs lietas:
(Dzīves) apstākļi;
Nodošanās;
Līdzjutība.
Mums ir visi trīs. Blakus tam, kā apvienoties un saistīties, mums ir jāzina, kā sagaidīt izaicinājumus dzīvē. Kā no jauna iedegt ticību, kad tā ir sagrīļojusies…
Lai pazītu ticību, mums ir japazīst šaubas. Šaubas ir kaut kas apliecinošs. Mēs nekad nešaubāmies par noliedzošo… mēs šaubāmies, kad īstenībā esam laimīgi, bet nekad neapšaubām savu nelaimi!
Dievs ir visapliecinošākais visumā! Šaubas par Dievu… šaubas par savu Patību… Kā tās pārvarēt?
Upanišādas stāsta par dievišķuma pieredzējumu četros Meklētāja (attīstības) posmos:
Sāmēpja (Saameepya): Dievisķā tuvuma sajūta;
Sannidhja (Sannidhya): Klātbūtnes sajūta;
Sārōpja (Saaroopya): Dievišķā darbu veikšana, atdarinot Dievišķo;
Sājōdžja (Saayoojya): Saplūsme ar Dievišķo.

Cits izaicinājums ir gūt iekšējo mieru un rāmumu. Prāts šaudās starp pagātni un nākotni. Kā iedabūt prātu Tagadnē? Lietojot savu elpu, mēs varam apklusināt prātu, atkalapvienot to ar Garu… Vienkārši elpošanas paņēmieni var aizdabūt projām noliedzošās jūtas, un mēs varam pieredzēt iekšējo Brīvību. Tā prāts var vienkārši, bez pūlēm nonākt Lūgsnā.
Mēs visi esam veidoti no vielas, ko sauc par Mīlestību… Dievs ir darinājis cilvēku pēc Savas līdzības… un Dievs ir mīlestība… Tad, kāpēc mums ir noliedzošas jūtas? Kā uzņemt šādus izaicinājumus?
Viedība, Garīga viedība palīdz pārvarēt šos žogus.

Mēs visi esam nodevušies kalpošanai: kalpošanai Dievam, kalpošanai cilvēcībai. Vēl, ja kaut kas pietrūkst, kaut kas ir pārtrūcis, tad savienot mūs ar mūsu iekšējo Patību var elpošana, meditācija. Meditatācija ir bezvārdu lūgsna… vārdi ir un nav klātesoši vienlaicīgi! Spēja saistīties ar ikkatru… “Nav cita Dieva”… tā ir Mīlestības Mantra! Viss ir daļa no Vienīgā…
Būdamiem Dieva mīļotājiem, mūsu attiecības it tikai vienas… Viss Vienā… Viens Visā… Tā ir Lūgsna… Mums nekas netrūkst. Ir pārpilnība… Uz vienu mūsu soli Dievišķais nāk pretim desmit…!!!

Atvērsim vietu jautājumiem!!
Jaut.: Man ir bijuši daži pāra ciešanas/laime pieredzējumi. Bet kā tikt viņpus savas individualitātes un identitātes, un gūt dziļāku pieredzējumu?
Šri Šri Ravi Šankars: Neatmetiet šīs alkas pēc Dieva. Lai kādu pieredzējumu mēs saņemtu, tas ir dēļ Viņa Laipnības… nevis mūsu pūliņu dēļ. Ja jūs spējat mīlēt ikkatru, tā ir Svētība! Mums ir jābūt pateicīgiem… jo pateicīgāki mēs esam, jo vairāk saņemam. Ko jūs sakāt?

Trīs jautājumi.
(a) Kā spēcināt Lūgsnu, kad ticība šķiet zudusi (dvēseles tumšā nakts)?
(b) Vai ir iespējams sasniegt Dievu bez reliģijas, ar garīgumu?
(c) Kāpēc jūs nekad nerunājat par kastu iekārtu?

Šri Šri Ravi Šankars: sākšu atbildēt ar pēdējo jautājumu! Lūdzu, paskatiet manu grāmatu “Nepieskaramo (Dalits – ārpuskastu viszemākie cilvēki) mantojums”. Ja jūs pārlūkojat senās Indijas tūkstoš Svētos (Rishi), 90% no tiem ir bijuši “nepieskaramie (Dalits)” – Vjāsa (Vyasa), Valmiki un tā tālāk. Upanišādas teic, ka “visi ir dzimuši šudras (Soodra – ceturtā, kalpu kasta), un kļuvuši par divkārt dzimušajiem (Dwija – augstākajām kastām piederīgi, iesvētīti) ar darbiem”…
Es nepārprotami kastu iekārtu atzīstu par nederīgu. Garam nepastāv kastas. Kad mums vajag labu ārstu, mēs netaujājam pēc viņa kastas. Kad mums vajag labu advokātu, mēs netaujājam pēc viņa kastas. Tas noder vienīgi politikā! Es nepazīstu politiku. Es runāju no sirds uz sirdi. Man tīk būt kopā ar Dieva cilvēkiem, tādiem kā jūs!

Par otro jautājumu – es nekad neesmu ieteicis atmest reliģiju. Neaizmirsīsim tikai, ka reliģijas būtība ir Garīgums. Vai izjūtat šo iekšējo savienotību, rāmumu… Mēs zinām, ka cunami laikā Bazilika izmitināja visu reliģiju ļaudis, tempļi un mošejas izmitināja visu reliģiju ļaudis. Vienīgais mērķis bija cilvēku spēku atjaunošana.
Terorisms izceļas no tā, ka atsevišķi cilvēki jūtas, it kā viņu ceļš ir vienīgais ceļš pie Dieva, un citiem nav tiesību šo ceļu iet…

Attiecībā uz dvēseles tumšo nakti, Svētais Patandžali (Rishi Patanjali) apraksta deviņus šķēršļus meklētāja ceļā. Tie ietver Ķermeņa nesaskaņotību, Šaubas, Trulumu (gara vienaldzību), Nevērīgumu, Nenoturīgumu un tā tālāk. To visu var pārvarēt, veicot Jogas vingrinājumus.

Jaut.: Pat, darot labu, izraisās milzums nomācošu situāciju. Vai varat sniegt kādus ieteikumus, kā to pārvarēt?
Šri Šri Ravi Šankars: Kad nepalīdz nekas, palīdz Lūgsna! Neviltots “Palīdzi, Dievs!”… Katrs izaicinājums ir iespēja no jauna nostiprināt mūsu piederību….

Jaut.: Kāda ir svētceļojuma nozīme hinduismā? Kāds ir jūsu pieredzējums no kāda svētceļojuma?
Šri Šri Ravi Šankars: Labākais svētceļojums ir Ceļojums Sevī! Svētceļojums ir izdevība ļaudīm sanākt kopā un lūgt kopā. Kā jau zināt, kopīga lūgsna rada vairāk enerģijas, zināt, sinerģijas (savstarpēja papildināšanās). Bet nedomājiet, ka Dievs ir vienīgi svētceļojumu centros! Dievs ir visuresošs un visu zinošs. Senie Svētie (Rishis) ir meditējuši kādās vietās un izlikuši tur visu meditācijas enerģiju kādos elkos. Svētie raksti teic par Dievu kā par tādu, kam nav vārda un nav veidola. Mēs esam brīvi pielūgt Dievu jebkurā veidolā vai jebkurā vārdā. Viedība ir tikusi atzīta visur.

Jaut.: Kā reliģiskam vadītājam, kāds ir jūsu ieskats par vardarbību pret kristiešiem (tādā veidā un norisē kā īpaši kopš 90. gadu sākuma) politiskos nolūkos?
Šri Šri Ravi Šankars: Es vardarbību aplūkoju plašākā kontekstā. Mani skar katra vardarbība. Vardarbība sarkanajā koridorā (maoisms)… Arī vardarbība ģimenē. Mani skar arī pašnāvības tieksmju pieaugums valstī. Pašnāvība ir vardarbība pret sevi… Kad prāts ir saspriegots, tas noved pie vardarbības. Nomāktība ved uz pašnāvību. Mums ir jāsadarbojas. Mums ir jāatjauno cilvēciskās vērtības. Izglītošana par cilvēciskām vērtībām…

Pasaule pārdzīvo piederības krīzi!.. Ir nepieciešama piederības pārmaiņa… Vispirmām kārtām mūsu piederība ir, ka visi esam Dievišķi… tad – mēs esam cilvēciskas būtnes, tad nāk mūsu dzimums, reliģija, valsts un tā tālāk…

Mums ir jāizglīto sabiedrība par VIENOTU dievišķumu… Kad notiek pārbīde, mums ir jāvēršas pie ikviena, lai kāda būtu mūsu ideoloģija. Tiks novērstas bailes. Iekšēji katrā likumpārkāpējā ir upuris, kurš kliedz pēc palīdzības… kas viņu satrauc?…varbūt viņš ir bijis aprobežotības vai smadzeņu skalošanas, vai vardarbības upuris…
Šī izglītošana ir vienīgais veids, kā nest mieru ap mums, padarīt šo pasauli par dzīvošanai labvēlīgu vietu… Paldies.

Konferece “Shrine of Our Lady of Good Health”, Velanganni, 9.02.2010.
http://wisdomfromsrisriravishankar.blogspot.com/

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s