Jaut.: Gurudži, es bieži redzu cilvēkus paklanoties tev. Vai tas ir viss, kas vajadzīgs?
Šri Šri Ravi Šankars: Nē nē, nepavisam. Šīs lietas īstenībā ir nenozīmīgas. Zināt, šie ārējie žesti ir nenozīmīgi. Nepiešķiriet tiem par daudz nozīmes. Visiem šiem žestiem nav nozīmes. Mūs visus saista dziļāks līmenis, sirds līmenis. Tā mēs esam satikušies, un esam visi šeit.
Jaut.: Vakar tu stāstīji par leela (spēle). Var to aptvert ar saprātu, bet kā to izdarīt ar iekšējo pieredzi?
Šri Šri Ravi Šankars: Jums nav tas jāpadara par pieredzi. Jums vienkārši ir jāmostas un jāpamana, ka dzīve ir spēle. Mostieties šajā brīdī, kad es runāju. Lai kas notiktu, vai tas nav kā sapnis? Tev bija vakariņas šovakar, meditācija šorīt, nodarbojies ar jogu no rīta, un tu gāji gulēt vakarnakt, un ja tu ieskaties savā atmiņā, tur ir bijuši labi notikumi, slikti notikumi, tev ir bijuši ieguvumi, tev ir bijuši zaudējumi, bet tieši šajā brīdī tas viss ir pagājis.
Mostieties šajā brīdī un ieraugiet, ka nākošie 10 gadi no rītdienas arī ir kā sapnis! Kad jūs apjēdzat visas šīs parādības, kas ir notikušas pagātnē un notiks nākotnē, tas viss ir kā rotaļa, spēle. Jums nav jādomā, ka tas ir priekšstats, kas jums jāpārdzīvo. Mani dārgie, atmiņas ir atmiņas. Jūsu iedomas, ka jums ir jāpārdzīvo atmiņas, ir priekšstats, un jūsu iedomas, ka jums tās nav, atkal ir priekšstats. Jums vienkārši ir jāapjēdz tūlīt, ka tas ir sapnis. Tas varēja būt sapnis. Tajā pašā mirklī jūs izjutīsit atvieglojumu. Jūs pārņems mierinošs vilnis. Negaidiet to, ko kādu dienu pieredzēsit, tas viss ir spēle.
Varbūt pēc tam, kad pametat savu ķermeni, jūs reiz kaut ko pieredzēsit. Tad arī jūs apjēgsit, ka esat to darījuši daudz agrāk.
Jaut.: Ar ko atšķiras bezkaislīgums un vienaldzīgums?
Šri Šri Ravi Šankars: Vienaldzīgumā ir apātijas, noraidījuma un vilšanās sajūtas. Bezkaislīgumā ir līksme un sajūsma.
Jaut.: Vai mums ir dzīves nolūks, jeb mēs visi nākam un aizejam, kad pienāk laiks? Ja nolūks ir, kāds tas ir?
Šri Šri Ravi Šankars: Zināt, labākais ir paņemt papīru un zīmuli, un uzskaitīt visu to, kas nav dzīves nolūks. Noliedzot tas jums būs vienkāršāk.
Jaut.: Vai Gurudži ir labākais Guru? Vai Art of Living ir labākais garīgais ceļš? Cilvēki runā, ka labākais. Vai tas nav kara iedīglis, ja es savu pārliecību nosaucu par labāko? Citu reliģiju simboli Višalakši Mantap (Vishalakshi Mantap – meditāciju zāle āšramā) stāsta mums, ka visas citas reliģijas arī ir labas.
Šri Šri Ravi Šankars: Es atstāju to jums. Jūsu apspriešanai un spriedumam. Izejiet cauri šim juceklim un nonākiet pie sava slēdziena. Es nekad nesaku, ka šis ir labākais, un es arī nesaku, ka šis nav labākais. Tas jālemj jums.
Nebūs patiesi teikt, ka tas nav labākais. Un tas skan ļoti jocīgi, ja kāds saka “tas ir labākais”, jums rodas kaut kāda pretestība tam. Tāpēc labāk ir uz dažiem no šiem jautājumiem neatbildēt. Es neesmu šeit, lai izkliedētu jūsu šaubas. Es šeit esmu, lai radītu vairāk šaubu.
Šaubas vienmēr ir par kaut ko apliecinošu. Kad kāds tev saka “es mīlu tevi”, un tu saki “tiešām?”. Bet vai tu saki “tiešām?”, kad kāds saka “es tevi ienīstu”? Tu apšaubi savas spējas, un nekad neapšaubi savas vājības. Tu apšaubi cilvēku godīgumu, un nekad viņu negodīgumu. Šaubu daba ir tāda, ka tās vienmēr pielīp kaut kam apliecinošam. Tāpēc, kad jums ir šaubas, es jūs iedrošināšu, ka tas ir ļoti apliecinoši.
Jaut.: Gurudži, tu teici, ka būt perfekcionistam (piekasīgam) nozīmē izraisīt spriedzi. Tomēr viss sakarā ar tevi ir ļoti nevainojams. Tu esi nevainojams, tava rīcība ir nevainojama, tavi vārdi ir nevainojami, tava Dieva izpratne ir nevainojama, šī āšrama ir nevainojama, un tāpat daudzas citas lietas. Ar ko atšķiras tava nevainojamā domāšana no manas vai mūsu?
Šri Šri Ravi Šankars: Tikai tas, ka jums ir jāapskata sevi spogulī. Lūk. Jūs virzāties no nevainojamības uz nevainojamību. Jūs virzāties no vienas nevainojamības uz citu augstāku nevainojamību. Tā jums ir jāskatās uz dzīvi. Citādi jūs redzat, ka šis nav nevainojams, viss ir nepilnīgs, viss ir bezcerīgs. Un mēs tad tiecamies nonākt uz noliedzošām sliedēm. Vai ne tā?
Jaut.: Kas ir Upanišāda?
Šri Šri Ravi Šankars: Sēdēšana blakām un klausīšanās ir Upanišāda (Upanishad – hinduisma seni raksti, kas satur Vēdantas macību kodolu). Upanišādas ir sarunu par augstām zinībām krājums, kā Skolotājs tās ir nodevis mācekļiem. Tas ir ļoti interesanti.
Kādā no Upanišādām ir pateikts brīnišķīgi. Reiz zēns iet pie tēva, kurš ir arī viņa Guru, un jautā, kas ir Dievs. Tēvs atbild: “Ēdiens ir Dievs”, jo viss aug no ēdiena, visu uztur ēdiens, un, tam trūkstot, viss iet bojā, un viss atkal kļūst par ēdienu. Tā nu zēns aizgāja un apdomāja to dažus mēnešus, izprata visu par ēdienu, un atgriezās pie tēva, un vaicāja atkal: “Kas ir Dievs?”
Tēvs, arī viņa Guru, teica: “Prāna ir Dievs”. Zēns aizgāja, apdomāja un izprata visu par prānu, kā tā ienāk un iziet no ķermeņa, cik ir prānas veidu, un veica visus izmēģinājumus ar prānu.
Viņā atkal atgriezās pie tēva un vaicāja: ”Kas ir Dievs?” Tēvs palūkojās uz bērna seju, ļoti gaišu un ļoti dzīvīgu. Tēvs teica: “Ō, prāts ir Brahma, prāts ir Dievs.” Zēns atkal gāja un apdomāja, līdz atklāja visaugstāko svētlaimi.
Māceklis nekad nežēlojās skolotājam, kurš bija teicis: “Ēdiens ir Dievs”, ka tas nav visaugstākais, – esi teicis man nepareizi. Viņš vienkārši nāca un atkal uzdeva jautājumu. Tas ir sens paņēmiens – mācīt soli pa solim – ēdiens, tad prāna, tad prāts, tad iekšējais gars, tad vispārējais gars, svētlaime.
Svētlaime ir Dievišķais, izplatījums. Tu esi kā izplatījums. Tad viņš teica: “Nav atšķirības starp tevi, mani un bezgalīgo ES. Mēs visi esam viens.” Paša ES, Guru un vispārējā enerģija nav atšķirīgi. Viss ir darināts no vienas vielas. Mūsdienās, kad jūs runājat ar studentu, kurš pētī stīgu teoriju, kurš pēta kvantu fiziku, viņš teiks to pašu, kas ir pateikts Upanišādās. Upanišādās pirms gadu tūkstošiem ir pateikts: “Dievs nav persona, kas sēd kaut kur augšā debesīs, bet Dievs ir klātesošs visur. Tas ir visuresošs un visspējīgs, no tā enerģijas esi darināts arī tu, darināts ir viss”.
Nemaldiniet sevi, domādami, ka Dievs ir persona, kas sēd kaut kur debesīs. Dievbijība ir jūsu pašu daba.
Dievs ir Svārstības. Dievs ir mīlestība. Dievs ir Patiesība, Esamība. Dievs ir Daile.
Cilvēki ir to pateikuši viscaur vēsturē. Valdnieks Krišna teica Ardžunam: “Cilvēki domā ka esmu cilvēciska būtne, bet es tāds neesmu. Cilvēki maldās, domādami Dievišķo kā cilvēcisku būtni. Dievs ir spēks, Viņš ir enerģija. Tas ir Dievišķums, nevis persona.”
Jaut.: Kāds ir nesavtīgas kalpošanas noslēpums, kas būtu bez personiskām nesaskaņām?
Šri Šri Ravi Šankars: Kalpojiet tikai. Nedomājiet pārāk par to, vai šī kalpošana ir nesavtīga vai savtīga. Kas zina. Neiztirzājiet pārāk. Lai tas notiek vienkārši. Ja jūs kalpojat līksmi, tas ir labi. Ja negūstat prieku, neraizējieties, jo kāds, kas gūst labumu, tomēr tiek iepriecināts. Labāk ir neiztirzāt par daudz. Kad ir laiks domāt? Ja ir vienīgi nodoms, tas liks jums justies neērti. Domājiet tikai, ka darāt to no visas sirds, jo tas ir jāpadara. Pabeidzāt. Nu, lūk. Un, ja esat līksmi, nedomājiet: “Ak, man nevajadzētu priecāties”, jo, ja mēģināt kaut ko apslāpēt, apkarot, tas vienkārši pastiprinās.
Savā “Narad Bhakti sutras” skaidrojumā esmu teicis: “Bez kādām nesaskaņām atslābinieties savā ES (Patībā)”. Pieņemsim, kaut kādas nesaskaņas ir, tad nepūlieties atbrīvoties no tām. Vienkārši pieņemiet tās, un redzēsit, ka tās izzūd.
Jaut.: Guru, kurš Gītas izteikums tev ir visiecienītākais?
Šri Šri Ravi Šankars: Man tādu ir ļoti daudz. Nav nekādas jēgas izcelt jums manus iecienītākos izteikumus. Jūs lasāt un atrodat paši savus iecienītos izteikumus un pārskatiet tos ik pēc dažiem gadiem, jo tas var mainīties. Jūs neatradīsit vēl pretrunīgākus rakstus par Bhagavat Gītu. Katrā nodaļā valdnieks Krišna saka kaut ko citu. Tas ir kā kāpšana soli pēc soļa augstāk. Un viss teiktais ir atbilstošs, skatot lielākā plānā. Ardžuna tātad saka: “Krišna, tu teic dažādas lietas dažādos laikos. Es esmu ļoti apjucis. Lūdzu, pasaki man vienu lietu, kas man jādara”. Tad Valdnieks Krišna teic, ka saprātīgi cilvēki zina, ka ir daudz šķautņu, daudz skata punktu, viss ir lodveidīgs, kamēr truli cilvēki domā, ka viss ir taisns.
Jaut.: Gurudži, kā es varu zināt, ka attīstos Garīgajā ceļā?
Šri Šri Ravi Šankars: Redziet, nav kritēriju. Salīdziniet ar pagātni, vai esat rāmāki, jeb pārtrauciet uz mēnesi garīgos vingrinājumus un paskatieties, kā jūtaties tad, vai ir atšķirība, vai pajautājiet cilvēkiem savā apkārtnē, vai tagad izturaties labāk kā agrāk. Bet neviens no tiem nav atskaites punkts. Un uzklausījuši visus šos ieskatus, sametiet tos papīrgrozā. Ja jūs iemācāties kārtīgi atslābināties, ja spējat visu redzēt kā sapni – visuma dabu – jūs attīstāties. Nav cita ceļa. Jūs esat uz konveijera lentas, jūs nevarat iesprūst, jums ir jāvirzās, vai arī jūs nogrūdīs. Kad esat uz konveijera lentas, jūs virzīsities.
Jaut.: Gurudži, man ir draugs, kuru mīlu no visas sirds, bet es joprojām pieķeros citiem cilvēkiem, pat to negribēdama. Kā lai tieku no tā vaļā?
Šri Šri Ravi Šankars: Jā, prāts vienmēr pieķeras kaut kam jaunam, bet sirds vienmēr atzīst kaut ko vecu. Jūs vienmēr sakāt: “Tā ir veca draudzība”, Preet purani, veca mīlestība. Lai kam jūs pieķertos, ja to ir kaut cik grūti iegūt, jūsos attīstās mīlestība uz to. Ja jūs gūstat to viegli, tas ir beidzies. Kad mīlestība kļūst dziļāka, tā kļūst par uzticību. Kad mīlestība nobriest kopā ar viedību, tā kļūst par pielūgsmi.
Jaut.: Gurudži, man nupat ir apnicis. Sirdī esmu apmierināts, bet mani neiepriecina nekas, izņemot tavas sarunas. Ko iesākt?
Šri Šri Ravi Šankars: Mans dārgais, kāpēc tev ir tik daudz jāsēd un jādomā par sevi? Ja esi laimīgs, ej un kalpo (seva). Mums ir milzums, ko darīt. Rūpējies par citiem, kalpo. Ir tik daudz ko mācīties. Mācies vairāk. Nedzenies pēc prieka. Ļauj priekam dzīties pēc tevis. Ja tu dzenies pēc prieka, aiz tevis skries bēdas. Ja tu dzenies pēc viedības, sekos jautrība un prieks. Lai kur tu ietu, jautrība sekos aiz tevis.
Jaut.: Gurudži, ja cilvēciska būtne zina, ka, cilvēkam, kas ir dzimis, būs jāmirst, tad kāpēc viņam ir tā jābažījas par nāvi?
Šri Šri Ravi Šankars: Nu, trūkst garīgas izglītības, plašāka skata un apjēgas par to, kas cilvēks ir. Labi, ļaujiet man pajautāt jums visiem. Zināt, visi, kas ir novecojuši, nejūt, ka ir novecojuši. Cik daudzi no jums to jūt? (Daži paceļ rokas). Jums ir 50, 60 vai 70 gadi, un jūs jūtat, ka visi citi ir auguši, bet jūs neesat izmainījušies. Jūs redzat, ka jūsu mazais 1- 2 gadīgais bērns ir pieaudzis līdz 16 gadiem, jūs neaptverat, ka arī paši esat par tik pat gadiem vecāki. Zināt, daudzkārt tēvam ar dēlu un mātei ar meitu ir šī nesaskaņa, jo ne tēvs, ne māte nedomā, ka ir novecojuši. Šī pati problēma Indijā ir ar vīramāti un vedeklu par izšķirošo vārdu mājas saimniekošanā, jo jūs jūtaties it kā nemainījušies, ka jūs neesat novecojuši. Tas ir tāpēc, ka dziļi jūsos ir kaut kas, kas nekad nemirst, kas nekad nenoveco. Šo kaut ko dziļi jūsos laiks neskar.
Jaut.: Kad mēs kļūdāmies, cilvēki dusmojas. Bet, pat ja mēs kļūdu izlabojam, cilvēki nepamet savas ciešanas? Ko lai dara?
Šri Šri Ravi Šankars: Atvediet uz šo kursu. Viņi nedzīvo šeit un tagad. Ievediet viņus tagadnē. Viņi turpina turēties pie pagātnes. Jūs esat jau izmainījušies, bet viņi aizmirst mainīties.
Bangalores ašramā, 6.02.2010
http://wisdomfromsrisriravishankar.blogspot.com/
Gara dāvanas 