(Tieši pirms Rudra Pudžas (Puja – godināšana, dievkalpojums) Šivratri (Shivratri – “Dižā Šivas nakts”) naktī Šri Šri Ravi Šankars runāja par Šivas un Šivratri īsto būtību.)
Izpratīsim nedaudz par Šiva tattva (Shiva tattva – pirmais un netveramākais veids – tīra apziņa un visu citu izpaudumu avots). Zināt var pavisam maz. Saprāts ir jāapmierina un jāmodina netveramām sajūtām.
Šo holistisko un nevainojamo apmierinātību ir jānes gan zinātniskai izpratnei, gan garīgai viedībai. Lai atrastu Dievišķo, nav nekādas vajadzības doties garos svētceļojumos. Ja tu neatrod Dievu tur, kur esi, tad tas nav iespējams arī nekur citur. Kur izšķīst prāts, tur ir Šiva.
Esi iedibinājies visur, kur atrodies. Brīdī, kad esi iedibinājies – savācies, tu pamani, ka Dievišķais ir klātesošs visur. Tā ir meditācija. Viens no Valdnieka Šivas vārdiem ir Virupakša (Virupaksha – novērotājs) – tāds, kas ir bezveidīgs, tomēr visu redz. Mēs zinām, ka visapkārt mums ir gaiss, un mēs gaisu varam arī sajust. Bet kā būtu, ja arī gaiss sāktu just mūs? Visapkārt mums ir izplatījums, mēs izplatījumu atpazīstam. Bet kā būtu, ja arī izplatījums atpazīst un sajūt mūsu klātbūtni? Tā notiek. Mēs tikai to nezinām. Zinātnieki to zina, un tie to sauc par relativitātes teoriju. Redzētājs un ieraudzītais abi tiek ietekmēti redzēšanas norisē. Dievišķais ir visapkārt jums un jūs redz. Tam nav veidola. Tas ir esamības bezveida kodols un mērķis. Tas ir redzētājs, skatiens un skatuve. Šis bezveida Dievišķais ir Šiva.
Lai vienkārši pamostos un pieredzētu šo tīro apziņu – Šiva tattvu, notiek Dižā Šivas nakts – Šivratri.
Parasti svētkos apziņa mazinās. Bet apzināts dziļš miers svētkos ir Šivratri. Kad jūs sastopaties ar kādām grūtībām, jūs kļūstat vērīgi un modri. Mēs esam mierīgi, kad viss ir kārtībā, Šivas naktī mēs atslābināmies apzināti. Ir teikts, ka jogi paliek nomodā, kad visi citi guļ. Jogam Šivratri notiek ik dienas.
Valdnieks Šiva ir lieliski aprakstīts Adi Šankaračarjas (Adi Shankaracharya) vārsmā (Šri Šri skandē dažas rindas no vārsmas).
Adjantahinam (Adyantahinam) – Tas bez sākuma un gala. Sarvada – Tas ir Bholenath (neaptraipīts visa pārvaldītājs), kas ir klātesošs visur un vienmēr. Mēs iedomājamies Šivu kā sēdošu kaut kur ar čūsku ap kaklu. Šiva ir tas, no kura viss ir dzimis, kas ietver visu tieši šajā brīdī, un kurā izšķīst viss radītais. Visi veidoli, ko jūs redzat šajā radībā, tas viss ir viņa veidols.
Viņš caurstrāvo visu radību. Viņš nav dzimis nekad, un nekad nebeigsies. Viņš ir mūžīgs.
Viņš ir apziņas ceturtais stāvoklis, virsapziņa (turiya avasta), meditācijas stāvoklis, kas ir viņpus nomoda, dziļa miega un sapņiem.
Viņš ir nedivēja apziņa, kas ir klātesoša visur. Tāpēc, veicot Šiva pudžu, jums ir jāizšķīst Šivā. Šivas pudžu jūs veicat, būdami Šiva. Čidananda rupa (Chidananda rupa – mūžīgā apziņa un svētlaime, mīlestība un tīra apziņa) – Viņš ir apziņa, kas ir skaidra svētlaime.
Tapo yoga gamya – Tas, kuru var iepazīt caur garīgām ciešanām (tapas) un jogu. Šiva tattvu var pieredzēt, iepazīstot Vēdas. Tiek sasniegts Šivoham (Shivoham – es esmu Šiva) stāvoklis, tiek sasniegts Šiva kevaloham (Shiva kevaloham – ir tikai Šiva). Šivratri ir diena līksmes un apmierinājuma uzplūdu pieredzēšanai. Bez jogas Šivu pieredzēt nevar. Joga nenozīmē vien āsanas (ķermeņa stāvokļus), bet arī šo Šiva tattva (tīra apziņa un visu citu izpaudumu avots) pieredzējumu, kas notiek meditācijā, prānajamā: kad no iekšienes notiek šis “ārkārtējais pārsteigums” (WOW).
Vārds Šambo nāk no tā paša avota – apjēgt, cik lielisks ir Dievišķais, radība un ES (Patība)! Tas ir brīnums, kā viena un tā pati apziņa ir klātesoša ikkatrā būtnē šajā radībā! Nav lielāka brīnuma par šo. Kā šis Viens kļuva par tik daudziem? Šī virzības tradīcija no daudziem uz vienu (Šivratri) ir ļoti neatkārtojama. Tur ir nepieciešama joga un meditācija. Bez meditācijas prāts nav rāms.
Šivratri svētkos godināšana sastāv vien no meditācijas un badžanām (garīgas dziesmas). Ikkatrs piedalās no visas sirds. Dzied ikkatrs. Šiva ir visu cēloņu cēlonis. Dēļ viņa ir visas lietas – koks aug, saule aust, vējš pūš… Visu norišu cēlonis ir Šiva – viņa dēļ notiek viss, un bez viņa – nekas. Pančmukha, Pančtattva (Panchmukha, Panchtattva) – tās ir piecas Šivas sejas – Ūdens, Gaiss, Zeme, Uguns un Izplatījums. Šopiecu sastāvdaļu izpratne ir tattva džjāna (tattva gyana – piecu sastāvdaļu apjēga). Un Šiva tiek pielūgts kā Aštamurti (Ashtamurti – Astoņveidīgais) – te iekļaujas vēl Prāts, Atmiņa, Ego. Tas ir gan Šivas veidols, gan bezveida aspekts.
Šivas pielūgšana ir izšķīšana Šiva tattvā, tīrajā apziņā un visu citu izpaudumu avotā; un tad vēl kaut kā laba vēlēšanās. Ko vēlēties? Vēlieties ar skaidru sirdi vispārēju labumu, lai nav neviena nelaimīgā pasaulē. “Sarve janah sukhino bhavantu .” Un izdariet vienu nopietnu solījumu (sankalpa) šajā sakarā. Tas ir kaut kas, kas nāk jūsos atkal un atkal kā elpa, kā jūsu sirdspuksti. Un kad jūs sniedzat Dievišķajam tādu solījumu, tas noteikti īstenosies.
Mēs pielūdzam arī dabu. Dievišķais caurstrāvo visu uz šīs Zemes. Pudža nav pilnīga bez koku, kalnu, upju, Zemes un Zemi apdzīvojošo cilvēku godināšanas. Visu godināšana ir Dakšina (Dakshina). “Da” nozīmē dot, un Dakšina nozīmē dot kaut ko, kas šķīstīs mūs no visām netīrībām. Tas ir ziedojums, ar kuru izzūd visi tavi grēki. Neviena pudža nav pilnīga bez Dakšinas. Kad mēs sabiedrībā darbojamies prasmīgi un brīvi no prāta kropļojumiem, visas noliedzošās tieksmes kā dusmas, raizes, bēdas tiek iznīcinātas. Es teiktu, atdodiet Dakšinas veidā savu saspringumu, raizes un bēdas.
Un kā tas notiek? Ar garīgiem vingrinājumiem (Sādhanu), kalpošanu (Seva) un piedalīšanos patiesības sabiedrībā (Satsanga).
Brauciet ar saprāta laivu, lai izšķīstu netveramu sajūtu un paļāvības okeānā.
Kolkatā (Indija), 12.02.2010
http://wisdomfromsrisriravishankar.blogspot.com/
Gara dāvanas 