Jaut.: Gurudži, kad man uznāk sliktas domas, es spēju tās vājināt ar saprātu.
Bet vai ir iespējams būt bez sliktām domām vispār?
Šri Šri Ravi Shankars: Tā ir prasmes lieta. Kā pārvaldīt sliktas domas. Milzums domu nāk, kad ķermenis ir piesārņots, ja prātā ir neīstums (aavaran – maskēšanās, norobežošanās).
Pārāk daudz domas norāda uz ķermeņa vājumu. Apspriedieties ar ajurvēdas dziednieku un lietojiet ārstnieciskus augus ķermeņa iztīrīšanai. Prātu var iztīrīt ar prānajamu. Apziņu var iztīrīt ar meditāciju. Dažkārt domas nāk dēļ apkārtnes vai sabiedrības. Nebīstieties no sliktām domām. Šīs domas ir kā tumši mākoņi, kas nāk un aiziet.
Jaut.: Vai tu, lūdzu, pastāstītu mums kaut ko par prakriti un parmatma?
Šri Šri Ravi Shankars: Tās ir atšķirīgas lietas – prakriti (pirmatnējais virzītājspēks, saprāta pamatdaba, radoši cēloņi, smalkākie, netveramākie materiālie cēloņi) un parmatma (Visaugstākā Dvēsele). Prakriti darbojas saskaņā ar noteikumiem. Parmatma ir brīva. Cilvēciska būtne ir salikums no abiem. Pieaugot parmatmas sastāvdaļai, cilvēks pieredz vairāk brīvības. Pazemināts prakriti līmenis nozīmē, ka cilvēks neatšķiras no dzīvniekiem, putniem vai kokiem.
Cilvēciskās būtnēs ir parmatmas uzplaiksnījumi un arī prakriti – tas ir vērtīgs salikums.
Jaut.: Gurudži, šajos laikos, kad mēs runājam par planētas pasargāšanu no piesārņojumiem, mūsu ūdenskrātuves ieskaitot, vai nav aplami mest ūdenī pudžas (puja – dievkalpojums) materiālus?
Šri Šri Ravi Shankars: Ja metat dabiskus materiālus, tas nav piesārņojums. Tie bioloģiski sadalās. Ja metat ziepes vai plastmasu, tas ūdeni sagandē. Gadsimtiem ūdenī krīt ļoti daudz lapu un augļu, bet tas nav sagānīts. Bet, kad iemetat mākslīgas vielas, ūdens tiek sagandēts.
Kad iesviežat no lapām darinātus traukus un vītnes no dabiskiem ziediem, tas netiek piesārņots.
Tas ir interesanti, cilvēkam, kas pazīst īstu mantu, īsti šķiet arī viltojumi. Un cilvēkam, kurš pazīst viltotas lietas, pat īstas lietas šķiet viltotas. To sauc par maju (maya – šķitums). Ir jāatpazīst, kas ir īsts, un kas neīsts. Tāpēc jums ir vajadzīga iekšējā acs (antar drishti – iekšējais redzējums). Tas ir iespējams ar jogu un meditāciju.
Jaut.: Gurudži, ar ko atšķiras nihilisms (vērtību neatzīšana) un advaita (nedivējība)?
Šri Šri Ravi Shankars: Pirmais ir nekas, un otrs ir pilnīgs. Patiesībai ir divi aspekti – mēs turpinām apgalvot, ka tā ir nekas, un tad pieredzam pilnīgumu. Tāpēc Mahariši Vašihta savā “Joga Vašihta” (Yoga Vashishta) sākumā teic, ka apziņa ir tukša kā debesis un pilna kā okeāns. Mēs sākam ar teicienu “Es esmu nekas”, un virzāmies uz “Es esmu visā”.
Jaut.: Kas ir svadhjaja (swadhyaya – pašizpēte garīgos meklējumos)?
Šri Šri Ravi Shankars: Dari vienu no diviem:
– kļūstiet tik dievbijīgi kā Judhišthira (Yudhishthir, krietns Pandavu valdnieks, kurš atzīst Krišnas padomu: “Cilvēki apspriežas par lietām, kas gaida risinājumu. Bet tu, ak Krišna, esi pāri tādām lietām. Tu esi uzvarējis gan iekāri, gan naidu. Tev būtu man jāteic, kas ir vissvētīgākais pasaulei”), kurš saprot Valdnieku Krišnu, kurš ir gudrības pilns;
– vai kļūstiet gudri citādā veidā, pamodinot to sevī.
Pasaule domā, ka tu esi labāks, kā īstenībā esi. Pasaule domā, ka tu neesi tik slikts kā īstenībā. Ja tu domā šādi, tad notiks viss, ko vēlies. Lai kādu sankalpu (apņemšanās) tu izlaistu visumā, tāds iznākums tev nāks.
Apjēdziet to tagad vai pēc desmit gadiem. Tiklīdz jūs to apjēdzat, jūs nolieksities šā Vispārējā ES (Patības) priekšā. Citādi jūs vainosit pasauli un kļūsit skumji, aptraipot paši sevi. Ir cilvēki, kas ļaujas sevis žēlošanai: “Esmu ļoti labs, bet cilvēki dara man pāri.”
Kur ir teikts, ka cilvēkiem nebija taisnība? Kas lūdza tev būt apstulbušam un sajūtās ierautam? Ir cilvēki, kas iemīlas ļoti neprātīgi, tie runā tik daudz, un citi cilvēki nezin, ko ar viņiem iesākt.
Viedie zina, kā mīlestību pieņemt un sniegt. Bet ne visi ir viedi. Mēs vēlamies, lai ikkatrs uzvestos kā viedais, bet mēs uzvedamies kā aprobežoti.
Palūkojieties uz sevi. Tā ir sevis izpēte – svadhjaja (swadhyaya). Swa – nozīmē: pats, adhyaya – nozīmē izpēti. Svadhjaja nenozīmē grāmatu lapu šķirstīšanu.
Jaut.: Gurudži kad uznāk kādas grūtības, mēs atstājam malā visus dievus un pielūdzam vienu īpašu Dievu. Vai tu nedomā, ka citi dievi var sadusmoties?
Šri Šri Ravi Shankars: Ir tāda vārsma (shloka) – Sarve deva namaskara, keshavam pratigachchati.
Tāpat ka visi ūdeņi galu galā nonāk okeānā, tā, lai kuru Dievu vai Dievieti jūs pielūdzat, tas nonāk tikai pie Vienīgā. Neraizējieties, Dievs nesadusmosies.
Jaut.: Gurudži, es vēlētos pastiprināt savu ticību…
Šri Šri Ravi Shankars: Izbeidz ticības stiprināšanas pūliņus. Pieņem, ka tev ticība piemīt; ja tā vājinās, lūdz Dievu, lai dara to stiprāku.
Jaut.: Gurudži, naktī mēs redzam zvaigznes, vai tas nozīmē, ka, lai redzētu patiesību, mums jādzīvo tumsā?
Šri Šri Ravi Shankars: Vai tad dienā tu sauli neredzi? Vai vakarā mēnesi neredzi?
Zvaigznes ir redzamas tikai saules un mēness prombūtnē. Tad tu dzenies pēc zvaigznēm. Pēc zvaigznēm dzenās tikai tie, kuri nav redzējuši sava ES sauli un mēnesi.
Pretējas vērtības papildina viena otru. Ja ir jautājums, ir arī atbilde.
Jaut.: Gurudži, daži cilvēki iedomājas sevi par Radhām (Krišnas iemiesojumiem), bet tad ir ļoti daudz Radhas, ko lai iesāk?
Šri Šri Ravi Shankars: Īsto Radhu neredz neviens, izņemot Krišnu, kā tu varēji redzēt citus Radhas?
Jaut.: Gurudži, man piemīt daudz vājību, un es to dēļ jūtos slikti. Kad es kļūsu tāds kā tu?
Šri Šri Ravi Shankars: Tu esi apjēdzis, ka tev ir vājības. Tas ir pirmais solis. Tagad – vai tu gribi tikt vaļā no vājībām, vai nē? Pašas mokas dēļ vājībām palīdzēs tev tikt ārā no tām. Ja tu tās vienkārši pieņemsi un teiksi – esmu tikai parasts cilvēks utt. … tev tās turpināsies.
Ir kaut kas, lai noņemtu tev tavas vājības. Turies pie šīs pārliecības. Nu labi, tu esi paslīdējis vienreiz, divreiz, trīsreiz, nav svarīgi, turpini virzīties uz priekšu. Cilvēki mēdz teikt, zvērēt nekad vairs tām nenodoties. Zvērestu laušana padara lietu sliktāku. Atteikšanās ir labāka.
Jaut.: Lūdzu, izskaidro kalpošanas (seva) nozīmi.
Šri Šri Ravi Shankars: Viena lietas ir jūsu darbs, cita lieta ir kalpošana. Tās ir atšķirīgas lietas. Darbu jūs darāt, lai nopelnītu iztiku. Kalpošana nozīmē – darīt kā Dievs. Dievs jums ir devis visu, neatkarīgi vai jūs viņu pieminat vai nē. Viņš nevēlas pretī neko. Darbojieties un esiet uz tāda ceļa, kas darīs citus cilvēkus laimīgus. Kalpošanas iznākums nāk tikai tad, ja jūs neko par to nevēlaties.
Jaut.: Gurudži, dzīvē mēs redzam, ka labi cilvēki daudz cieš. Šķiet, ka Dievs ir skarbs pret labiem cilvēkiem. Kāpēc?
Šri Šri Ravi Shankars: Nē nē, tā tikai šķiet. Īstenībā tā tas nav. Cilvēkam, kurš izskatās veiksmīgs un laimīgs, neskatoties uz sliktiem darbiem, īstenībā nav miera sirdī. Viņš nespēj mierīgi gulēt, nespēj paēst ar prieku, un viņa kritiens ir lielāks kā kāpiens. Paļaujieties uz to, ka, darot labu, labas lietas arī notiks. Ja jūs domājat citādi, tas ir šķitums. Bet būt labam nenozīmē būt muļķim, darbiniet savu saprātu. Cilvēka sirdij ir jābūt skaidrai.
Jaut.: Gurudži, daudzi cilvēki neziedo acis, domādami, ka nākošajā dzīvē piedzims akli. Vai vari izskaidrot?
Šri Šri Ravi Shankars: Nav patiesība, ka, ziedojuši acis šajā dzīvē, jūs piedzimsit akli nākošajā dzīvē.
Jaut.: Dārgais Gurudži, savās lūgsnās es lūdzu dievišķo, lai manas vēlmes piepildās, vai tas nav savtīgi?
Šri Šri Ravi Shankars: Nē nē, ja jūs nelūdzat Dievišķajam, kam vēl jūs lūgsit? Bet atceraties, ka saņemsit tikai, kad pienāks laiks.
Jaut.: Kad matērija tiks savienota ar garu?
Šri Šri Ravi Shankars: Kad tie ir bijuši atdalīti? Kas tagad klausās manu atbildi? Miesa vai gars? Vai tas ir ķermenis, kas klausās, vai gars? (Klausītāji atbild – nezinām).
Līķim arī ir ausis, skaņas to sasniedz. Bet vai tas dzird? Kas klausās?
Kad šis niecīgais “es” atslābinās, tas saskaras ar Vispārējo garu, un tā ir meditācija.
Rišikeša, 27.02.2010
Gara dāvanas 