Jaut.: Gurudži, ar tavu labvēlību esmu saņēmis jaunu auto, bet ja tu tajā nesēdi, kāds prieks no auto?
Šri Šri Ravi Šankars: Tavs ķermenis ir auto, kura sirds ir motors. Tev pietiek, ja tev sirdī ir vieta man. Kāds prieks ir sēdēt otra automašīnā! Ļauj man mājot savā sirdī.
Jaut.: Gurudži, es vēlētos, lai notiek kaut kas tāds, ka man nav pat vēlme uzdot jautājumus.
Šri Šri Ravi Šankars: Tava vēlme nevēlēties uzdot jautājumus pati ir vēlme. Tāda ir problēma. “Jo jaisa hai theek hai” – tā ir sanmati. (Lai kas būtu, lai kā būtu, viss ir kārtībā. To sauc par sanmati jeb pareizu attieksmi.) Ir vai nav tev jautājumi, viss ir kārtībā. Vai tu saņem vai nesaņem atbildi, viss ir kārtībā. “Viss ir kārtībā” ir nivriti (atsacīšanās no visām pasaulīgajām interesēm un rosībām) ceļš. Mēs bieži sakām: “Šis nav labi, tas nav labi” un tad mēs norobežojamies sevī. Šajā stāvoklī jūs nevarat gūt mieru. Tāpēc, ka, atrodot ka kaut kas nav kārtībā, visa jūsu nosliece ir pretdarboties. Un jūs mēģināt gūt mieru, atturoties no darbības ar attieksmi pret darbību. Tas izraisa sasprindzinājumu un dziļa miera trūkumu.
Mums dzīvē ir vajadzīgas divas attieksmes – pravriti (darbīga dzīve un vērtīgu darbu veikšana) un nivriti.
Kad esat noguruši no darbošanās pasaulē, ir svarīgi iedziļināties sevī. Daba tam ir izveidojusi 12 dienas stundas un 12 nakts stundas. Dažās vietās, piemēram, Ziemeļpolā un Dienvidpolā nakts ir apmēram četras stundas, un diena ir apmēram 18 līdz 20 stundas. Bet ziemās tas ir otrādi, un diena ir tikai četras līdz piecas stundas. Tā daba uztur līdzsvaru. 12 stundu diena un 12 stundu nakts ir dabas likums. Nakts nozīmē visu pūliņu pārtraukšanu. Diena nozīmē pravriti, un nakts nozīmē nivriti.
Viveka (lietu atšķiršana) ir izpratne par to, kas ir pravriti, un kas ir nivriti. Mēs domājam, ka nivriti ir aiziešana pensijā apmēram 60 gadu vecumā, kā arī atvaļinājumi. Nē, Vēdas teic: “Atkal un atkal apgūstiet nivriti ceļu”. Iedziļināšanās sevī un miers pēc noguruma darbos ir nivriti.
Ir divi miera veidi. Viens ir kūtrs miers, ko gūstam miegā. Kaut kādu atpūtu tas sniedz, bet pilnīgi atpūties prāts nav. Otrs ir apzināts miers: jūs atpūšaties, bet iekšēji jūs esat apzināti un modri – tā ir meditācija. Apzināts miers un apzināts miegs ir meditācija.
Meditatīvs miers ir daudz pārāks, jo tikai tas sniedz organismam īstu atpūtu. Kad vēlamies ieiet meditācijā, tad vajadzīgā attieksme, kas ir jāapgūst, ir “viss ir kārtībā”. Netrūkst nekā, un “šobrīd es nevēlos neko”. Domājot “viss ir kārtībā”, jūsu prāts kļūst rāms, un jūs iedziļināties sevī.
Iedziļinājušies sevī, jūs gūstat milzumu līksmes, apmierinājuma, prieka un miera, un tad jums ir jāiet uz pravriti ceļa. Tādējādi pravriti ir tad, kad jūs atrodat, ka lietas nav kārtībā vai nav nevainojamas, un nivriti ir tad, kad jūs atpūšaties savā ES un atrodat, ka viss ir kārtībā un nevainojami. Šī apjēga jūsos nāks ar garīgajiem vingrinājumiem.
Cilvēku dzimums ir radīts tā, ka neviens nevar pastāvēt tikai nivriti vai tikai pravriti. Šie abi stāvokļi dzīvē turpina pastāvēt līdzās. Kad mēs esam pravriti, mēs atrodam, ka šis nav kārtībā, tas nav kārtībā, un nekas nav kārtībā. Tikai tad mēs varam strādāt. Un mēs labojam lietas. (Pievēršoties ļoti niecīgām nepilnībām apkārtnē). Sīkas un niecīgas lietas piesaista jūsu uzmanību, un jūs vēlaties izlabot visu. Tas ir pravriti. Bet ja kāds iestrēdz tikai šajā attieksmē, tad pat ar aizvērtām acīm šis cilvēks domā tikai par nepilnībām un nespēj ieiet nivriti. Tas viņu tracina un tur pilnā spriedzē. To sauc par asuri vriti.
Valdnieks Šri Krišna to ir teicis Gītā. Cilvēks ar tamoguna (tumsonīgām) tieksmēm nezin, kad iet pa kuru no diviem ceļiem. Viņš tos neatšķir. Strādājot viņš domā, ka viss iet labi. Tas ir nivriti lietojuma piemērs pravriti stāvoklī. Viņš domā, ka arī kukuļņemšana ir pieņemama, tā būs jebkurā gadījumā. Viņš nestrādā un ieņem vienaldzīgu attieksmi. Viņš prāto, vai darīt uzdotos darbus, vai nē.
Un tad – pretēji – viņš lieto pravriti attieksmi nivriti stāvoklī. Cauru nakti viņš prāto un raizējas. Ar domāšanu vien nevienu uzdevumu neizpildīsi. Kad tu domā, ka kaut kas nav kārtībā, un neko nepasāc, tas bojā tavu veselību. Kad tu pienācīgi lieto abas attieksmes, tad tu savus darbus veic prasmīgi, veiksmīgi un bez kādas spriedzes.
Gītā ir teikts arī, ka saprātīgs cilvēks zin, kāda ir pareiza attieksme pret nošķiršanos, nivriti. Kad jūs iedziļināties sevī, meditējat vai apcerat, jums ir jāieņem attieksme “ne smildziņa nepakustas bez Dieva gribas”. Viss ir kārtībā un nevainojami. Tad prāts nomierinās, un jūs gūstat dziļu mieru un grimstat dziļi meditācijā.
Tiklīdz izejat no meditācijas, jūs kļūstat asi un modri, un uztverat pat niecīgas nepilnības. Atraduši nepilnības, jūs varat tās labot. Jūsu prāts ņems neicīgas lietas un darbosies, lai ievestu kārtību visos sīkumos. Cilvēka prāta spēja pāriet no “viss ir kārtībā” uz “viss nav kārtībā” un otrādi ir prasme par sevi, kas cilvēkam ir jāpārvalda. Un to jums palīdz garīgie vingrinājumi. Jūs spējat pārslēgties uz attieksmi “viss ir kārtībā” tā, ka gūstat dziļu mieru un sasniedzat meditāciju. Un jūs nekad nevarat būt meditācijā visu laiku, tāpēc jums ir jāpārslēdzas no bezdarbības uz rīcību. Darbīgums un miers ir cilvēka personības divas puses, un jūsu attīstībai ir vajadzīgas abas.
Jums nav jādomā arī, ka “nekas nav kārtībā”. Nivriti stāvoklī jūs domājat “Dievs pārrauga visu”. Tādā veidā, bet neļaujot prātam iestrēgt kādā no tiem diviem, jūs atgriežat prātu pie tā avota. Tā ir māksla.
Visu dzīvi jums ir jāiet uz to. Kā meditēt? Pat grūtībās jūs izslēdzat prātu. Šādā veidā jūs atradīsit pusi savu darbu padarītu tā kā tā, un, lai kas ir palicis neizdarīts, to vienmēr var paveikt ar pravriti attieksmi. Tā, ka vajadzīgas ir abas attieksmes.
Daba tādā līdzsvarā ir. Vasarā dienas ir garākas, un ziemā garākas ir naktis. Tā daba šo līdzsvaru uztur. Vienā vietā ir karsts, un citā ir auksts. Tādējādi karstums un aukstums, diena un nakts, viss dabā ir kaut kādā līdzsvarā. Un tas jums stāsta, ka ir ļoti daudz veidu, kā dzīvē līdzsvarot darbīgumu un mieru.
Bieži cilvēki raizējas par savām nākošajām iedzimšanām. Labs darbs netiek dots nākošajai dzīvei. Darbs ir jāpabeidz šajā dzīvē. Esiet līksmi. Esiet līksmi pravriti stāvoklī.
Jaut.: Gurudži, es esmu tev ļoti pateicīgs. Tu esi man sniedzis ļoti daudz arī nemaz negaidot. Esmu ļoti laimīgs un pateicīgs tev.
Šri Šri Ravi Šankars: Pateicības izteikšanai nepietiek pateikt dažus vārdus. Es to negribētu pieņemt. Esat pārsteigti? Ja jūs tiešām esat pateicīgi, tad jums ir šis prieks un atbalsts jānes vismaz desmit cilvēkiem ap sevi. Kad ir ļoti karsts, jūs lietojat gaisa kondicionieri, lai ķermenis justos ērti. Un garīgums ir kondicionieris garam, prātam, saprātam un sev. Meditācija ir kondicionieris. Vai zināt, ko nozīmē kondicionieris garīgā jomā? Pilnīgu komfortu. Jūsu pilnīgs komforts iestājas, kad jūs atpūšaties un atslābināties – atslābināties paļāvībā.
Jaut.: Es vēlos uzticēties katram, bet, kad sāku, kaut kas mani attur, Ko lai iesāk?
Šri Šri Ravi Šankars: Nekas. Soli pa solim tu to kādu dienu sasniegsi. Tu vismaz tagad zini, ka šaubies par katru. Uz ilgu laiku šaubas nepaliks. Un, kad šaubas zūd, paļāvība iestājas dabiski. Tas notiks pats no sevis.
Jaut.: Cilvēki lieto opiju kā Valdnieka Šivas labvēlības dāvanu (prasad). Vai man tas būtu jādara? Un ja nav labi, kā lai es lieku to saprast citiem?
Šri Šri Ravi Šankars: Tev tas nav jālieto. Īstenojošāku labvēlības dāvanu tu saņem šeit satsangā! Tikai ieskaties opija lietotāju sejās. Vai redzi starojumu to sejās? Vai tie ir ļoti apmierinātā un svētlaimīgā stāvoklī? Tas nepavisam nav novērojams. Viņu sejās nav spožuma, dzīvības, nedz smaida. Pēc Valdnieka Šivas labvēlības dāvanas saņemšanas cilvēkam nav citas izvēles, kā būt ārkārtīgi svētlaimīgam, apmierinātam un laimīgam. Bet cilvēkos, kuri lieto opiju, nekā tāda nav. Es to neuzskatu par labvēlības dāvanu (prasad).
Lieto savu izpratni, lai liktu tiem to atmest. Liec tiem pieredzēt Sudaršan Kriju.
Jaut.: Kā lai es uzturu pakāpeniskumu dzīvē. Es eju uz augšu un tad pēkšņi nolaižos.
Šri Šri Ravi Šankars: Tava vēlme pēc pakāpenības pati nostādīs tevi uz pareizā ceļa. Kamēr tu turpini iet uz augšu, nevar zināt, vai tu vienreiz vai divreiz nolaidīsies. Ja tu esi norūpējies, lai nekad neietu lejup, vai ja tu ej uz leju un sāc vainot sevi, tad kļūsti nikns un saspringts. Tā ka tikai pieņem to.
(Šis cilvēks: Bet ko lai es iesāku ar nedrošību, ka es kritīšu?)
Palūkojies atpakaļ un saproti. Ja tu esi veicis 10 soļus uz priekšu, atpakaļ tu visus 10 soļus nekritīsi. Vai ne tā? Ja tu uzkāp 10 soļus, tu vari atkāpties trijus, četrus, bet nekad visus desmit soļus. Kad tu redzi labvēlīgās izmaiņas sevī, vai tu saisti sevi ar to cilvēku, kāds tu biji pirms sāki veikt vingrinājumus? (Atbide: Nē).
Tas bija pavisam cits cilvēks. Tā tu pilnībā pārliecinies, ka nekad neatgriezīsies visus desmit soļus. Tu esi tikai kādus četrus, piecus vai sešus soļus zemāk.
Jaut.: Gurudži, mūsu uzdevumi tiek izpildīti ar pacelšanos sattvā (skaidrībā). Kas ir ar tiem cilvēkiem, kuri dara sliktas lietas. Kā pildās viņu uzdevumi?
Šri Šri Ravi Šankars: Tās sliktās lietas iet neilgu laiku. Vēlāk jūs pamanīsit, ka tie briesmīgi kritīs. Amerikā bija Bernards Medoffs. Cilvēki tiecās dabūt bildi ar viņu. Viņš bija tik liels biznesmens, ka ja viņš kaut ko teica, tas tūdaļ notika. Un kas iznāca? Viss atklājās. Tagad viņš ir cietumā. Viņu pieķēra paša dēls.
Tādā veidā cilvēks, kurš iet melīgus ceļus, nedaudz izbauda labus laikus, bet vēlāk tas saduras ar pagrimumu. Problēma melu ceļā ir tāda, ka tu negūsti kārtīgu miegu un esi bez miera. Cilvēks, kurš iet patiesības ceļu, vismaz izgulēsies kā nākas.
Jaut.: Gurudži, kas ir viņpus atkarības (asakti) un bezkaislīguma (anasakti)?
Šri Šri Ravi Šankars: Es! (Milzu smiekli).
Jaut.: Lūdzu, pastāsti par studentu pašnāvību pieaugumu Maharaštrā.
Šri Šri Ravi Šankars: Maharaštrā palielinājās pašnāvību līmenis, un mēs publicējām avīzē sludinājumu, kurš iedrošināja cilvēkus sazināties ar mums, ja tiem ir bijušas kaut mazākās pašnāvības tieksmes. Mēs saņēmām apmēram 250 telefona zvanus ļoti īsā laikā, divās dienās. Tad viņi ieradās uz kursu un veica meditāciju. Viens cilvēks pastāstīja, ka viņa tēvs un viņš pats, abi ir gatavojušies nodarīt pašnāvību, bet tagad pēc kursa tie nekādas tādas lietas nedarītu. Tā ka tāda ir izeja. Liekiet cilvēkiem ņemt kursus un pieredzēt meditāciju.
Jaut.: Gurudži, tu saki, ka nav atšķirības starp tevi un mani, tad kāpēc tev ir tāds starojums, bet man nav?
Šri Šri Ravi Šankars: Uzplauksti, un tu ieraudzīsi, ka gaisma katrā ziņā ir. Katrs pumpurs satur visu, kas vajadzīgs, lai kļūtu par ziedu. Nav lielas atšķirības starp pumpuru un ziedu. Pumpurs vēl nav pilnīgi izplaucis, bet būs. Ja jūs turpināsit apmeklēt šādas satsangas, jūs pamanīsit, ka jums nav mazāk starojuma. Tas sāks nākt jums ļoti vienkārši.
Jaut.: Gurudži, pat pēc atsacīšanās prāts ir iestidzis? Ko man darīt?
Šri Šri Ravi Šankars: Vismaz uz kādu laiku prāts atbrīvojas. Tā tas ar prātu ir. Šķietamība (maya) sniedzas tālu. Tā tevī turas no ļoti daudzām pusēm. Kad tu domā, ka kaut kas dos tev kādu patiku, tad prāts kļūst atkarīgs no tā. Izbeidz to ar atsacīšanos no baudu – sāpju ciešanas (bhog ke) vai ar izpratni. Ja nekas negadīsies, tas izbeigsies pats no sevis.
Bangalores āšramā 23.02.2010.
Gara dāvanas 