Jaut.: Kas ir “yashti” (arī vyashti – personiskais līmenis) un “samashti” (visaptverošais līmenis)?
Šri Šri Ravi Šankars: Vai dziedat ikdienā? (Kundze saka, ka dzied mājās, kad ir viena.) Kad tu dziedi vienatnē, tas ir jašti. Kad tu dziedi kopā ar visiem šeit, piedalies badžanu (bhajan – dievbijīgas dziesmas) dziedāšanā kopā ar visiem, tas ir samašti. Samašti nozīmē visu radību.
Jaut.: Ir teikts, ka dvēsele izvēlas savus vecākus. Kāpēc notiek aborti un izvarošanas utt.?
Šri Šri Ravi Šankars: To sauc par dzimšanas noslēpumu (janam rahasya). Daudzas dvēseles sacenšas, lai gūtu ķermeni, un tikai viena var uzvarēt. Tas līdzinās skriešanās sacensībām. Tāpat kā miljons cilvēku sacenšas, un uzvar tikai viens, tāpat arī šeit ir skriešanās, un tikai viena gūst ķermeni. Tāpēc ir teikts, ka cilvēka piedzimšana un dzīve ir ļoti vērtīga. Neizšķiediet to nenozīmīgās lietās. Mēs ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu. Daudz cilvēku sāk dzīvot, lai tikai ēstu. Ir daudz iespēju – kura dvēsele var ierasties, un kura nē. Iespēju ir bezgala. Neviens to nezin.
Jaut.: Ko lai cilvēks iesāk ar bezjūtīgiem cilvēkiem?
Šri Šri Ravi Šankars: Lai tas jūs neskar. Kad tu saki, ka kāds ir bezjūtīgs, tu apzīmogo sevi kā ļoti jūtīgu. Tajā brīdī tu izsniedz sev ļoti jūtīgā licenci, tu sāc sevi attaisnot, kad kļūsti sarūgtināts. Pasaule ir liela, un tajā ir visu veidu cilvēki. Mums ir jāsadzīvo ar visiem un jāsadarbojas ar visiem.
Jaut.: Kas ir ‘stridhan’ (sievietes īpašums)?
Šri Šri Ravi Šankars: Senajā Indijā bija sistēma. Mājas vīrietim bija parasts dot sievai nedaudz naudas. Šī nauda bija neskarama. Kundzes nauda pastāvīgi vairojās. Vīrs deva daļu savas peļņas, piecus – desmit procentus savu ienākumu mājas kundzei, un vīram nebija tiesības tai pieskarties. Viņa šo naudu krāja.
Tāda bija mūsu paražu sistēma. Tas viss ir pagājis. Visas labās paražas ir pamestas bez ievērības, un mēs esam piesavinājušies visus sliktos ieradumus.
Jaut.: Gurudži, lūdzu izstāsti nostāstu par Adžmilu no Srimad Bhagwad.
Šri Šri Ravi Šankars: Srimad Bhagwad satur stāstu par valdnieku Adžamilu. Viņam bija daudz netikumu. Kad viņš bija uz savas nāves gultas, viņš izsauca sava dēla vārdu – Narajan. Un tā, izrunājis Dieva vārdu, viņš tika atbrīvots (no atdzimšanu virpuļa). Šis nostāsts ir tāpēc, lai veidotu cilvēkos paļāvību, ka, lai kāda nebūtu viņu pagātne, nevajag izsķiest laiku spriedzē un vainas sajūtā par pagātni. Pat pēdējā brīdī, ja tu skandē Valdnieka (Narajanas) vārdu, tev ir cerība tikt atbrīvotam. Tas nepavisam nenozīmē, ka dzīves laikā jūs varat darīt, kas iegribas, un pēdējā brīdī nosaukt Narajanas vārdu. Tas nedod jums atļauju nodoties netikumiem. Tas nozīmē tikai to, ka jums nav jāizjūt vaina, un nav jānožēlo pagātne. Pagātne ir pagājusi. Esiet vismaz tagad dievbijīgi un saistībā ar Dievišķo.
Jaut.: Kas ir laiks?
Šri Šri Ravi Šankars: (parādot žestu ar plaukstu, pagriežot to uz leju) Ieguvi šo? Ja tu to nedabū, tu to nekad nedabūsi.
Jaut.: Vai vajag sacensties?
Šri Šri Ravi Šankars: Ar sevi. Sacenšieties ar sevi.
Bangalores āšramā, 25.02.2010.
http://wisdomfromsrisriravishankar.blogspot.com/2010/02/samashti-means-entire-creation.html
Gara dāvanas 