Jaut.: Kad visi guļ, Gurudži ir nomodā. Vai tu tādēļ nesastopies ar kādām grūtībām?
Šri Šri Ravi Šankars: Kad tu guli, mājas priekšā ir sargs. To, kam ir lielas grūtības, mazas grūtības netraucē. Jogus netraucē tas, kas cilvēkiem parasti dara raizes. Jogiem iespējams viss.
Jaut.: Kurp man jādodas, lai sasniegtu bhakti (nodošanos Dievišķajam)?
Šri Šri Ravi Šankars: Bhakti – preeti (sajūsma) – lai sasniegtu bhakti, tev nav jāiet nekur. Ar smaranu (atminēšanos), tu vari izdarīt visu. Lai kur tu būtu, tu vari gūt bhakti. Kas var tevi apturēt? Tu vari nodoties Dievam staigājot, ēdot.
Jaut.: Dzīves mākslas kustība ir man tik daudz devusi, es arī vēlos līdzdarboties, kalpot? Kā es to varu izdarīt?
Šri Šri Ravi Šankars: Tu vari nākt un kalpot Āšramā (Dzīves mākslas kustības mītnē) jebkurā laikā.
(Pēc tam šis cilvēks stāsta Šri Šri Ravi Šankaram: “Esmu ļoti laimīgs ēst kopā ar daudziem cilvēkiem, nešķirojot cilvēkus, un tik lielā kopības sajūtā.”)
Jaut.: Gurudži, mani satrauc mana pagātne. Kas man būtu jādara?
Šri Šri Ravi Šankars: Kas bijis, bijis. Aizmirsti pat piedošanu. Pat, lai piedotu, tev ir jāatceras. Uztver to kā sapni. Vai kāds iztirzā sapni? Tāpat tev ir jāatlaiž pagātne. Kāds dievbijīgs astrologs reiz teica: “Es salauzu kāju. Es naktī gulēju un sapņoju par cīņu ar tīģeri. Es iespēru pa sienu un guvu lūzumu. Bet tīģeris bija manā sapnī, man vajadzēja spert sapnī.” Neapstājies nekādu šķēršļu priekšā, turpini iet uz priekšu.
Jaut.: Lai kur es ietu, es atrodu nelaimīgumu. Kurp lai iet un ko lai dara?
Šri Šri Ravi Šankars: Antarmukhi (iedziļināšanās sevī). Ārpusē ir tirgus. Pilsētas tirgū zem tilta gulēs cilvēki! Tu vari mācīties no viņiem. Tie var gulēt tirgus vidū. Arī tu vari meditēt un būt rāms. Attiecies citādi. Tu gūsi mieru. Varbūt ir 20 sliktas grūtības, tomēr ir 100 labas lietas. Prāts vēl ir iestidzis tajās 20 sliktajās grūtībās.
Jaut.: Es nespēju sekot norādījumiem meditācijas CD.
Šri Šri Ravi Šankars: Nepūlies meditācijas laikā klausīties manī, lai notiek, kas notiek. Dari, it kā tu klausītos padomu. Klausies ar vienu ausi un lai tas iet ārā pa otru! Pietiek, ja tu vienkārši sēdi.
Jaut.: Sabiedrībā visi dzīvo mierīgi. Tomēr daži cilvēki izraisa nemieru. Kas mums būtu jādara?
Šri Šri Ravi Šankars: Dažkārt jādara, dažkārt nav. Asprushate (dalīšana kastās) nepalīdz nevienam. Neturi naidu pret nevienu. Ja guļ beigta čūska, un tu turpini to sist, tu savainosi savu roku. Tomēr dažās vietās runga ir nepieciešama. Neturi nepatiku (dvesha) pret to.
Jaut.: Es pieturos pie pamatlikuma, ka no tā, kam tu pretojies, vaļā netiksi. Tomēr es pamanu, ka pretojos dažām lietām.
Šri Šri Ravi Šankars: Ķermeņa un prāta likumi ir atšķirīgi. Tas, kam pretojies, pastāv prātā, ar ķermeni tā nav.
Jaut.: Kāda ir dzīves definīcija? Kā dzīvot laimīgu dzīvi?
Šri Šri Ravi Šankars: Tieši tas ir Dzīves mākslas būtība. Dzīve ir ārpus definīcijām. Daudz vairāk kā tu spēj aptvert vai definēt. Tā ir tik plaša, tik liela, to nevar ietvert dažos vārdos. Definējot dzīvi, tu ierobežo dzīves vērienu. Laime ir tas mērķis, kam mums apzināti jāseko. Neapzināti mēs visi esam laimīgi, bet dažkārt, sekojot laimei, mēs iestrēdzam un pazaudējam mērķi. Tāda ir garīguma būtība – nest šo vienu smaidu.
Tiklīdz jūs spējat redzēt gaismu, visu pagātni redzat kā sapni, virzāties tālāk. Mostieties un ieraugiet tagadni, – jūs atradīsit, ka tepat ir laime, beznosacījuma laime. Tad jūs esat laimīgi, nevis atkarīgi no citiem savas laimes labad. Laimīgums ir atkarīgs tikai no jūsu prāta. Kad prāts ir brīvs no pagātnes iespaidiem un nākotnes alkām, ir laime.
Jaut.: Dievs savā bezgalīgajā viedība ir radījis pasauli tādu, kāda tā ir, es nesaprotu, kāpēc man nevajag ēst gaļu? Esmu dzimusi kā neveģetāriete, un es nespēju atstāt neveģetārieša stāvokli.
Šri Šri Ravi Šankars: Nu labi. Kas liek tev kārot pēc neveģetāriešu ēdiena? (Kundze atbild – smarža un garša). Smaržu un garšu ēdienam piedod garšvielas. Labi, aizmirsti visu par garšu un smaržu un garīgumu. Zināt, kāds ir pēdējais atklājums par neveģetāru ēdienu? Viens kilograms gaļas ir līdzvērtīgs 400 cilvēku maltītēm. Ja tikai 10% no pasaules populācijas kļūtu par veģetāriešiem, globālās sasilšanas problēma būtu samazināta.
Šajā sakarā – mums ir jāsaglabā sava planēta. Mums ir jāsamazina neveģetāras barības patērēšana. Planētas labā, tā lai katrs saņem barību, mums ir jārūpējas par to. Dievs ir devis mums rūpju par citiem un arī par planētu izjūtu! Jūs esat ēduši pietiekami, tad tērējiet nedaudz mazāk, lai citiem, kam nav nekā, ko ēst, var dabūt vismaz nedaudz, tā lai aizvien vairāk cilvēku dabū kautko ēst.
Mēs patērējam 40 -50% vairāk, kā ražojam. Stādiet kokus, esiet veģetārieši, tas ir daļa no garīguma. Garīgums nav tikvien kā meditācija. Kad Indija guva neatkarību, uz katriem 1000 cilvēkiem bija 400 govis. Tagad mums ir mazāk kā 100 govis uz 1000 cilvēkiem. Pēc 20 gadiem būs tikai 20 govis uz 1000 cilvēkiem. Bērni nesaņems pamatēdienu, kā pienu, jogurtu, dzidrināto sviestu. Mums ir jāpasargā dzīvnieki un jāsaglabā planēta.
Jaut.: Gurudži, cilvēks vienmēr ir karojis. Vai pasaule vispār būs brīva no vardarbības, un kāds ir vispārējs miers?
Šri Šri Ravi Šankars: Jā, tas ir tas, par ko mums ir jāsapņo un kā labā jāstrādā. Visa pasaule ir viena ģimene. Pasaules ģimene ir mūsu senais aicinājums – Vasudhaiva Kutumbakam (no “vasudha” – zeme; “eva” = nozīmīgums, un “kutumbakam” – ģimene; Upanišādu jēdziens).
http://www.facebook.com/topic.php?uid=77018074868&topic=14170
Gara dāvanas 