(Budas kā cilvēka vārds ir bijis Siddhartha. Viņa dzimtas vārds bijis Gautama. Buda ir viņa raksturojošs apzīmējums, epitets, kas nozīmē “apjēgušais”. Kalama Sūtras (Suttas) vēstījums ir par mācību, kas brīva no fanātisma, dogmātisma un neiecietības, un ko Buda sludinājis kšatrijiem ar dzimtas vārdu Kalamas Kesaputtas pilsētiņā Košalā.)
…
(Kalamas no Kesaputtas pilsētiņas lūdz Budam padomu)
“Godājamais Kungs, daži vientuļnieki un brahmini ir apmeklējuši mūsu pilsētu un slavinājuši vienīgi savas mācības, bet nosodījuši un noniecinājuši un plosījuši gabalos citu mācības. … Godājamais Kungs, mums ir šaubas, mums ir nedrošība šajā sakarā. Kurš no šiem godājamiem mūkiem un brahminiem runā patiesību, un kurš ir nepatiess?”
“Tas ir piedienīgi, Kalamas, šaubīties un būt nedrošiem; nenoteiktība jūsos izraisās par to, kas ir šaubīgs. Ak, Kalamas:
Neejiet daudzkārt teiktu lietu pavadā. (Netici kaut kam tāpēc vien, ka tas ir pārstāstīts daudzkārt).
Neejiet paražu pavadā. (Netici kaut kam tāpēc vien, ka tās nāk no senatnes).
Neejiet baumu pavadā. (Netici kaut kam tāpēc vien, ka to visi zina).
Neejiet svētu rakstu pavadā. (Netici kaut kam tāpēc vien, ka tos rakstījuši viedie).
Neejiet atklāsmju pavadā. (Netici kaut kam tāpēc vien, ka tas saskan ar taviem uzskatiem).
Neejiet nepierādītu pieņēmumu pavadā. (Netici kādam tāpēc vien, ka tas piesauc “veselo saprātu”, aksiomu).
Neejiet šķietamu pamatojumu pavadā. (Netici kaut kam tāpēc vien, ka to var loģiski pamatot).
Neejiet aizspriedumainu priekšstatu pavadā. (Netici kaut kam tāpēc vien, ka tev tā doma patīk).
Neejiet cilvēka pavadā, kas šķiet spējīgs. (Netici kaut kam tāpēc vien, ka runātājs šķiet uzticības cienīgs).
Neejiet cilvēka pavadā cieņas dēļ. (Netici kaut kam, domājot, “Šis mūks ir mūsu skolotājs”).
Kalamas, kad jūs zināt tieši, “Tas ir kaitīgi, tas ir peļami, tas ir viedo atzīts par nederīgu, tas, ja pieņemts un darīts, noved pie trūkuma, bēdām un ciešanām,” tad atmetiet to.
Kā jūs, Kalamas, domājat? Vai alkatība izpaužas cilvēkā viņa labā vai kaitē tam?” – “Kaitē, godājamais kungs.” – “Kalamas, ļāvies alkatībai un būdams prātā alkatības pārņemts un pieveikts, cilvēks atņem dzīvības, zog, nododas izvirtībai un melo; viņš mudina arī citus darīt tāpat. Vai tas izraisīs viņam bēdas un ciešanas?” – “Jā, godājamais kungs.”
“Kā jūs, Kalamas, domājat? Vai naids izpaužas cilvēkā viņa labā vai kaitē tam?” – “Kaitē, godājamais kungs.” – “Kalamas, ļāvies naidam un būdams prātā naida pārņemts un pieveikts, cilvēks atņem dzīvības, zog, nododas izvirtībai un melo; viņš mudina arī citus darīt tāpat. Vai tas izraisīs viņam bēdas un ciešanas?” – “Jā, godājamais kungs.”
“Kā jūs, Kalamas, domājat? Vai meli izpaužas cilvēkā viņa labā vai kaitē tam?” – “Kaitē, godājamais kungs.” – “Kalamas, ļāvies meliem un būdams prātā melu pārņemts un pieveikts, cilvēks atņem dzīvības, zog, nododas izvirtībai un melo; viņš mudina arī citus darīt tāpat. Vai tas izraisīs viņam bēdas un ciešanas?” – “Jā, godājamais kungs.”
“Kā jūs, Kalamas, domājat? Vai šīs lietas ir labas vai sliktas?” – “Sliktas, godājamais kungs” – “Kaitīgas vai nekaitīgas?” – “Kaitīgas, godājamais kungs.” – “Viedo atzītas par nederīgām vai slavētas?” – “Atzītas par nederīgām, godājamais kungs.” – “Pieņemtas un vērā ņemtas, vai tās noved pie bēdām un ciešanām vai nē? Jeb kā tas jūs ietekmē?” – “Pieņemtas un vērā ņemtas, šīs lietas noved pie bēdām un ciešanām. Tā tās mūs ietekmē.”
“Tāpēc mēs esam teikuši tā, “Neejiet daudzkārt teiktu lietu pavadā. Neejiet paražu pavadā. Neejiet baumu pavadā. Neejiet svētu rakstu pavadā. Neejiet atklāsmju pavadā. Neejiet nepierādītu pieņēmumu pavadā. Neejiet šķietamu pamatojumu pavadā. Neejiet aizspriedumainu priekšstatu pavadā. Neejiet cilvēka pavadā, kas šķiet spējīgs. Neejiet cilvēka pavadā cieņas dēļ.
Kalamas, kad jūs zināt tieši, “Tas ir kaitīgi, tas ir peļami, tas ir viedo atzīts par nederīgu, tas, ja pieņemts un darīts, noved pie trūkuma, bēdām un ciešanām,” tad atmetiet to.”
…
“Cildenā māceklis, Kalamas, tas, kurš šajā ceļā ir bez iekāres, bez ļaunām vēlmēm, bez maldiem, skaidri izprotošs un rūpīgs, dzīvo, draudzīguma domu pilns, pret vienu pasaules malu, tāpat pret otru, tāpat pret trešo, tāpat pret ceturto, un arī pret augšu, apakšu un viscauri; viņš dzīvo, tā caurstrāvots, dēļ visu dzīvo būtņu pastāvēšanas tajā, visur, visā pasaulē, ar dižu, cildenu, neierobežotu draudzīguma domu, kas ir bez naida vai ļaunuma.
Viņš dzīvo, caurstrāvots ar līdzjutības domu, pret vienu pasaules malu, tāpat pret otru, tāpat pret trešo, tāpat pret ceturto, un arī pret augšu, apakšu un viscauri; viņš dzīvo caurstrāvots dēļ visu dzīvo būtņu pastāvēšanas tajā, visur, visā pasaulē, ar dižu, cildenu, neierobežotu līdzjutības domu, kas ir bez naida vai ļaunuma.
Viņš dzīvo, caurstrāvots ar līksmes domu, pret vienu pasaules malu, tāpat pret otru, tāpat pret trešo, tāpat pret ceturto, un arī pret augšu, apakšu un viscauri; viņš dzīvo caurstrāvots dēļ visu dzīvo būtņu pastāvēšanas tajā, visur, visā pasaulē, ar dižu, cildenu, neierobežotu līksmes domu, kas ir bez naida vai ļaunuma.
Viņš dzīvo, caurstrāvots ar nosvērtības domu, pret vienu pasaules malu, tāpat pret otru, tāpat pret trešo, tāpat pret ceturto, un arī pret augšu, apakšu un viscauri; viņš dzīvo caurstrāvots dēļ visu dzīvo būtņu pastāvēšanas tajā, visur, visā pasaulē, ar dižu, cildenu, neierobežotu nosvērtības domu, kas ir bez naida vai ļaunuma.
Cildenā māceklis, Kalamas, kuram ir tāds prāts bez naida, tāds prāts bez ļaunuma, tāds neaptraipīts prāts un tāds šķīstīts prāts, ir tas, kurš rod četrus mierinājumus šeit un tagad.
Pieņemsim, ka ir nākotne un ir augļi, iznākums no labi un slikti darītiem darbiem. Tad ir iespējams, ka pēc miesas izzušanas pēc nāves es pacelšos debesu valstībā, kuru ir pārņēmis svētlaimes stāvoklis. Tas ir pirmais mierinājums, ko viņš rod.
Pieņemsim, ka nākotnes nav, un nav augļu jeb iznākuma no labi vai slikti darītiem darbiem. Tomēr šajā pasaulē, šeit un tagad, es uzturu sevi brīvu no naida, brīvu no ļaunuma, drošu un veselu, un laimīgu. Tas ir otrais mierinājums, ko viņš rod.
Pieņemsim, ka ļaunais (iznākums) tiek ļaundarim. Tomēr es nedomāju kādam nodarīt ļaunu. Tad kādā veidā sliktais (iznākums) var skart mani, kurš ļaunus darbus nedara? Tas ir trešais mierinājums, ko viņš rod.
Pieņemsim, ka ļaunais (iznākums) ļaundarim netiek. Tad es būšu šķīstīts jebkurā gadījumā. Tas ir ceturtais mierinājums, ko viņš rod.
Cildenā māceklis, kalamieši, kuram ir tāds prāts bez naida, tāds prāts bez ļaunuma, tāds neaptraipīts prāts un tāds šķīstīts prāts, ir tas, kurš rod četrus mierinājumus šeit un tagad.”
“Tā tas ir, Svētītais. Tā tas ir, Svētītais. Cildenā māceklis, kuram ir tāds prāts bez naida, tāds prāts bez ļaunuma, tāds neaptraiopīts prāts un tāds šķīstīts prāts, ir tas, kurš rod četrus mierinājumus šeit un tagad.”
…
“Brīnišķīgi, godātais kungs! Brīnišķīgi, godātais kungs! Tas, godātais kungs, ir, it kā cilvēks ir atgriezis atpakaļ to, kas bijis ar kājām gaisā, jeb atklājis slēpto, jeb parādījis ceļu tam, kas nomaldījies, jeb ienesis gaismekli tumsā, domādams, “Tie, kam ir acis, redzēs redzamās lietas”, tāpat kā dažādos veidos ir Svētītā iedibināta Dharma (Svētais likums). Mēs, godātais kungs, dodamies pie Svētītā pēc patvēruma un uz Bhikhu (iesvētītu mūku) kopienu pēc patvēruma. Godātais kungs, lai Svētītais uzskata mūs par pasaulīgiem sekotājiem, kas kopš šīs dienas dodas pēc patvēruma uz visu dzīvi.”
Anguttara Nikaya, Tika Nipata
Mahavagga, Sutta No. 65
No Pali valodas tulkojis god. Soma Thera
http://www.buddhanet.net/e-learning/kalama1.htm
http://www.theosophy.ru/sutra/kalama.htm
Gara dāvanas 