Pirmie (Czjuenjuaņa, 13.gs.) “Desmit aizliegumi” (Ši cziņ); nedrīkst:
1. Noliegt Skolotāju (nepiekrist);
2. Turēt nekrietnas domas;
3. Maldināt;
4. Bez vajadzības izrādīties ar savu mākslu;
5. Zagt;
6. Rīkoties nejēdzīgi;
7. Rīkoties ļauni (noziedzīgi);
8. Pārkāpt norādījumus un likumus;
9. Darīt pāri vājākam;
10. Dzert vīnu un ļauties izvirtībai.
No 1915.gadā ušu skolotāja Czuņ Voczi grāmatā “Šaoliņas ušu slēptie izteikumi” publicētajiem “Šaoliņas baušļiem”:
1.Galvenais mērķis cilvēkam, kurš mācās mūsu paņēmienus, ir ķermeņa un gara stiprināšana. Māceklim ir jāvingrinās no rītausmas līdz rietam, un viņš nedrīkst pārtraukt vingrinājumus pēc iegribas.
2.Cilvēks, kurš attīsta savu cīnītāja mākslu, dara to tikai dēļ pašaizsardzības, nostiprinot savas asinis un enerģijas “ci” apriti, audzina sevī dūšu un drosmi. Kas šo pamatlikumu pārkāpj, ir nodarījis tādu pat noziegumu kā budisma norādījumu pārkāpējs.
3.Ikdienas saziņā ar skolotāju, ir jābūt pilnīgā cieņā pret viņu. Nav pieļaujama rīcība, kurā izpaužas vīzdegunība vai nevērība.
4.Mācekļu vidū jāuzvedas maigi un laipni, jābūt patiesam un bez maldināšanas. Nedrīkst, dīžojoties ar spēku, darīt pāri vājākam.
5.Tiekoties ar pasaulīgiem ļaudīm, galvenais ir pacietība, labvēlība pret zemāku, censties to glābt; nedrīkst neapdomīgi dižoties ar savu prasmi.
6.Neviens, kas mācījies Šaoliņas skolotāju paņēmienus, nedrīkst lietot spēku attiecību noskaidrošanai. Ja viņš satiek nezināmu cilvēku, viņam vispirms ir jāuzliek kreisā plauksta uz uzacīm; ja satiktais pieder pie tās pat skolas, tam jāatbild ar tādu pat labās rokas zīmi, lai tie varētu atpazīt viens otru un palīdzēt, paužot draudzību pret Mācības biedru.
7.Vīna un gaļas baudīšana ir smags pārkāpums budismā. Šis aizliegums ir jāievēro godbijīgi, nekad to nepārkāpjot. Vīns atņem gribu, gaļa vājina garu.
8.Aizraušanās ar sievietēm vai vīriešu medības neizbēgami izraisīs debesu nepatiku, un tas ir nepiedodami arī no budisma viedokļa. Ikvienam, kas pieder pie mūsu čaņ skolas, šis stingrais aizliegums ir jāievēro.
9.Nedrīkst bez jēgas mācīt paņēmienus pasaulīgiem cilvēkiem, lai izvairītos no ļaunuma, kādu tāda mācīšana var nodarīt pasaulē, pārkāpjot budisma galvenos norādījumus. Bet ja esi cieši pārliecināts, ka tā cilvēka daba un raksturs ir skaidrs un nevainojams, un mācībās viņš nav rupjš un necilvēcīgs, var sākt nodot tam mācību. Bet ja tas krīt pārkāpumos un ļaujas vīnam un izlaidībai, no viņa ir jāprasa zvērests, ka turpmāk tas ievēros pieklājības likumus. Nedrīkst, viereiz panākot viņa sajūsmu par mācībām, uzreiz noticēt, ka tas ir uz visu dzīvi. Tāds ir mūsu skolas augstākais un svarīgākais pamatlikums, kuru nedrīkst pārkāpt nekādā gadījumā.
10. Sargies sacensības gara, izvairies arī no pašslavināšanās ieraduma. Ar to tu bojā pats sevi, kā arī saindē citus, nezinādams pat, cik daudzus. Tādu cilvēku dzīves pamatā, ja tie mācās cīņas mākslas, ir vai nu plātīšanās ar savu prasmi, vai bagātības kāre, jo tas viss ir tikai putas, kas iet pāri ušu pamatiem. Tādi cilvēki ir čaņ skolas atkritumi. Tie, kas nes kaunu šajā pasaulē, ātri vien saņem nāvi. Vai tad tāda ir mākslas jēga, kādu to ir radījuši pirmie skolotāji?! Visiem skolas sekotājiem tas ir jāatceras uz to stingrāko.
Viena no pēdējām Šaoliņas ude versijām pieder Mjaosinam (“Zelta arhats (nirvānu sasniegušais)”, pasaulīgā vārdā Se Menveņ).
Pieci aizliegumi:
1. Izvairies no nevīžības un slinkuma.
2. Izvairies no lepnības un plātības.
3. Izvairies no ātrām dusmām un dīdīšanās.
4. Izvairies lēkt pāri noliktajām pakāpēm.
5. Izvairies pārāk aizrauties ar vīnu un sievietēm.
Septiņi kaitīgi ieradumi:
1.(Pārliecīgi) dzimumsakari bojā sēklu.
2.Niknums bojā ci (dzīvības enerģiju).
3.Mokošas pārdomas nomāc garu.
4.Nenovīdība kaitē sirdij.
5.Dzeršanas un ēšanas pārmērības bojā asinis.
6.Laisks dzīvesveids kaitē muskuļiem.
7.Dīdīšanās kaitē kauliem.
(Маслов А. А. «Энциклопедия Боевых Искусств» М. «ГАЛА ПРЕСС» 2000)
Gara dāvanas 