Cildeno tikumi. Divdesmit cīnītāja (karatē) baušļi. Gitins Funakosi.

(Lūdzu, atcerieties, ka cīņa nepavisam nav tas pats, kas naids. To mācīja tikai komunistu laikos. Cīņa drīzāk ir dzīve. Un karatē likumi noder katram – I.L.)

1. Atceries, ka Ceļš (karatē) sākas un beidzas ar cieņu.

Cieni mācību, biedrus, Skolotāju (senseju), apgūsti godbijību un cieņu pret dzīvi – tas tevi atšķirs no dzīvnieka.

2. Ceļā nepastāv paņēmiens uzbrukt pirmajam.

Aizstāvies, bet neuzbrūc pretī, pretinieks satrieks sevi pats; pacietība un gara spēks nav uzbrūkoši – tādas ir Ceļa lietpratēja pazīmes.

3. Ceļš audzina krietnumu.

Ja tu esi godīgs pret sevi, tas nes labumu sabiedrībai. Ja tev ir jāizvēlas dzīvot negodā vai krietni nomirt, labāk izvēlies nāvi. Ja jāizvēlas krietni dzīvot vai krietni nomirt, izvēlies dzīvi. Krietnums pastāv tajā, lai dzīvotu, kad pienākas dzīvot, un mirt, kad paienākas mirt.

4. Vispirms iepazīsti sevi, tad citus.

Vai vēlies ieraudzīt savu galveno ienaidnieku? Paraugies spogulī. Ja uzvarēsi to, pārējie izklīdīs. Suņ-czi ir teicis: “Ja pazīsti sevi un pazīsti viņu, vari cīnīties kaut simtkārt – tas nebūs bīstami. Ja pazīsti sevi, bet nepazīsti viņu, vienreiz uzvarēsi, vienreiz zaudēsi. Ja nepazīsti sevi un nepazīsti viņu – lai cikkārt tu cīnīties, zaudēsi vienmēr”. Augstākā māksla ir uzvarēt pretinieku bez cīņas.

5. Svarīgas ir ne tikdaudz ķermeņa prasmes kā saprāta prasmes.

Ne paņēmieni veido cilvēku, bet gan cilvēks paņēmienus. Gūstot skaidru un tīru apziņu, cīnītājs uzkrāj iekšējo pieredzi, kas ļauj acumirklī pielāgoties sīkākajām izmaiņām, saplūst ar tām, tā ka vairs nepastāv pats jēdziens “pārsteigums”.

6. Ļauj savam prātam brīvību.

Analītiski pārskati savu dzīvesceļu, izdali nevērtīgo, izdedzini to savā apziņā, atbrīvojies no pelniem. Tā tu atjaunosi zaudēto dzīves enerģiju, spēsi atteikties no sava svarīguma sajūtas, kļūsi apkārtējās pasaules neatdalāma daļa.

7. Nevērīgums un paviršība ved uz neveiksmēm.

Visi “nelaimes” gadījumi notiek dēļ nepietiekama vērīguma, vērā neņemšanas vai slinkuma. Esi modrs: tuvojoties stūriem vai pagriezieniem, atverot durvis, ieejot un izejot, ēdot, atsaucoties aicinājumam – nekad nenolaid savas uzmanības karodziņu. Vietu, kur cīnīties, izvēlies pats, neielaidies cīņā, nezinot apstākļus.

8. Nekad neiedomājies, ka ar cīņu (karatē) nodarbojas tikai vingrinājumu zālē (Dodzjo).

Pasaule ir milzīga vingrinājumu zāle. Cīnītāja dzīve ir nepārtraukts vingrinājums. Cīnītājs ne katrreiz runā to, ko domā, bet vienmēr domā, ko runā. Cīnītājs izvairās no sagadīšanās, kas viņu traucē, prot ietekmēt notikumu gaitu un ievirzīt tos savā labā.

9. Cīņa ir visas dzīves lieta.

Cīnītājs ciena savu ķermeni, viņš par to rūpējas, jo tas ir viņa gara trauks, viņa materiālās dzīves avots, pārvietošanās līdzeklis, kurš viņu nes pa izvēlēto Ceļu. Gitins Funakosi ir uz nāves gultas ar gara acīm pārskatījis vingrinājumu kustības (Kata), pūloties uzlabot to izpildījumu. Kad viņš paziņojis, ka ir sapratis to pamatjēgu, mācekļi sākuši raudāt, jo sapratuši, ka Skolotājs aiziet – nekad agrāk viņš nav uzskatījis savu izpratni par pilnīgu.

10. Viss, ar ko tu sastopies, ir cīņas mākslas aspekts. Atrodi tajā brīnumainu patiesību.

Otru teikumu var izteikt arī kā “atrod tajā dzīves garšu”. Cīnītājam, kurš iet līdz galam, ir jāatmet šaubas un nenovēršoties jātiecas uz izvēlēto mērķi. Tikai tad nāves briesmas, kas sagaida viņu katrā Ceļa līkumā, modinās viņā dabiskas pašsaglabāšanās jūtas, skubinās viņu, palīdzēs pārvarēt bailes, atmest tukšas domas, neļaus atslābt un iet bojā.

11. Cīņas māksla ir kā vārošs ūdens – ja neuztur uguni, tā atdzisīs.

Nevajadzīgs vārds vingrinoties nozīmē zaudētu dienu. Izlaista vingrināšanās diena pārsvītro triju dienu iznākumu. Viena diena uzdzīves ir iepriekšējā gada pūļu zaudējums ceļā uz meistarību.

12. Nedomā par uzvaru, domā kā nezaudēt.

Domas par uzvaru ved pie pārgalvības un pazemošanās, domas nezaudēt audzina veselīgu saprātu un apdomību. Sastopot grūtības un nezinot risinājumu, cīnītājs uz brīdi atkāpjas, atslābinās, nodarbojas ar ko citu, un tad viņa vadošais spēks atklāj viņam pareizo risinājumu. Bet ja atkāpei nav laika, tad seko Busi-do likumam: “Ja nezini, ko darīt, ej soli uz priekšu”.

13. Rīkojies atbilstoši pretinieka darbībai.

Cīnītājs neseko pretiniekam, bet pēta būtību. Ja pretinieks straujš, tad pretī liek spēku. Ja pretinieks spēcīgs, pretī liek kustīgumu. Ja pretinieks gudrs, rīkojies pagalam stulbi. Ja pretinieks ir gan straujš, gan spēcīgs, gan gudrs, kļūsti par viņa draugu. Vai mirsti.

14. Cīnies dabiski.

Nepūlies pārveidot citus, mainies un pielāgojies pats. Esi lokans un plūstošs, pieļāvīgs un dabisks.

15. Apjēdz savas spējas (rokas un kājas) par asiem šķēpiem.

Kad jāsagrauj pretinieks, asini asmeņus, kad vingrinies, atceries par bīstamību.

16. Izejot, arī tu sastapsi desmit tūkstoš grūtību.

Esi modrs, neuztver neko kā jau zināmu. Nedzīvo pagātnē, tās vairs nav; nedzīvo nākotnē, tā nevar vēl būt; apmierinies ar tagadni – vienīgā īstenība ir šeit un tagad.

17. Apgūstot mācību, atceries, ka galvenais ir tava paša daba.

Visi paņēmieni ir cīņas ķieģelīši. Tomēr cīnītājs iet pāri visiem iemācītiem ierobežojumiem un lieto to kas ir viņam dabisks.

18. Tiecies lietot paņēmienus pareizi, bet cīņa ir pavisam kas cits kā ikdiena.

Vairums iemācīto paņēmienu (Kata kustību) cīņā īstenībā netiek lietoti, bet tieši paņēmienu vingrināšana palīdz uzvarēt.

19. Atceries savas vājās un stiprās puses, sava ķermeņa ierobežotās iespējas un sava prasmīguma atkarību no apstākļiem.

Ceļu uz uzvaru (tas ir, nezaudēšanu) veido tieši zināšana. Cīnītājs ir tikai tas, kurš patiesi novērtē savas iespējas. Pazīstot sevi, uzvarai lieto gan savas stiprās, gan vājās puses.

20. Nemitīgi asini savu saprātu.

Tas nozīmē nemitīgu lietu dabas izpēti. Tāda tieksme pārņem cīnītāju pilnībā, tā ir savākts spēks, kas novērš jebkurus šķēršļus attīstības ceļā.
Reiz māceklis vaicājis Skolotājam: “Bet kā tu spēsi pabēgt no snaipera lodes, kurš sēd slēpnī?”. “Iešu pa citu ceļu” – atbildējis Skolotājs.

No cīnītāja Ceļa var noiet malā. Bet ir jāatceras, ka: “Gan teica man, ka priekšā ir nāves okeāns, gan pusceļā pagriezos atpakaļ, tomēr kopš tā brīža manā priekšā stiepjas vien aizaugušas apvedtakas”.

http://www.csm-spb.com/index.php?menu=page&mod=history&id=3

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s